Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_02_14-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2013_02_14-seq2 type Speech.
- 2013_02_14-seq2 number "2".
- 2013_02_14-seq2 date "2013-02-14".
- 2013_02_14-seq2 isPartOf 2013_02_14.
- 2013_02_14-seq2 spokenAs 10.
- 2013_02_14-seq2 spokenText "Labrīt, augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Par likumprojektu. Es zinu, ko teiks mūsu pozīcijas pretinieki par piedāvāto likumprojektu: „Bezatbildīga politika!” Bet lai nu kas to būtu teicis! „Nepārdomāts ekonomiskais aprēķins!” Un tā tālāk. Un galvenais pretarguments ir - jāveic namu renovācija, piesaistot Eiropas finansējumu! Bet sakiet, lūdzu, vai kāds ir vērtējis to, kāpēc, piemēram, tajā pašā Rīgā tikai 47 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir īstenojušas renovācijas projektus? Tas ir tāpēc, ka puse no finansējuma ir jāaizņemas no bankām. Jā, tiešām 2009.gadā bija visizdevīgākie nosacījumi šāda Eiropas finansējuma saņemšanai. Bet kas īstenībā ir noticis Latvijā šajā laika posmā? Es domāju, ir pienācis laiks saukt lietas to īstajos vārdos. Mūsu valstī notika nekas cits kā finanšu okupācija! FKTK neiejaukšanās rezultātā pēdējos četros krīzes gados bankas no aizņēmējiem piedzina neatgrieztos kredītus, formāli un ātri piesavinoties mūsu tautas īpašumu. Paskatieties, kam šodien pieder Latvijas zeme, meži, nami, dzīvokļi! Pārsvarā to īpašnieki ir bankas. Un kas ir zīmīgi? Tās ir Zviedrijas bankas un to meitasuzņēmumi. Turklāt šajās dienās Zviedrijas ārlietu ministrs paziņoja, ka, ja Baltijai, tajā skaitā Latvijai, būs uzbrukums, Zviedrija nepaliks neitrāla - tā palīdzēs mūs aizsargāt. Taču Zviedrija oficiāli ir neitrāla valsts, kas nav pat NATO locekle. Ko tā var aizsargāt? Tai nav spēka pat sevi aizsargāt. Bet šāda apņemšanās ir saprotama - savi aktīvi ir jāaizsargā! Mūsu iedzīvotāji masveidā aizbēga no valsts, izvairoties no banku uzbrukumiem. Un pašlaik viņi ir spiesti strādāt par kalpiem Eiropā, arī tajā pašā Zviedrijā. Un valdībai viennozīmīgi ir jāuzņemas atbildība par to, ka tā bez kurnēšanas pameta savu tautu finanšu plēsoņu ķepās. Runāt par māju siltināšanu, kad mūsu iedzīvotājiem nav elementāras iztikas, nav darba, manuprāt, ir vienkārši ņirgāšanās par Latvijas cilvēkiem. Aptaujas rāda, ka cilvēki ir gatavi siltināt mājas, ja izmaksas par to gulsies uz Eiropu un valsti. Respektīvi, ar māju renovāciju problēmu bija jānodarbojas vismaz 20 gadu garumā, nevis jāīsteno prihvatizācija, nododot vispārējai privatizācijai mājas ar sagrautām un mūsdienu prasībām neatbilstošām siltuma apgādes komunikācijām. Taču patlaban ir jārīkojas! Ir jāuzņemas atbildība par nepareizu nodokļu politiku! Jā, mēs piedāvājam samazināt budžeta līdzekļus, bet vienlaikus mēs samazināsim arī parādnieku loku, cilvēku bankrotu skaitu un samazināsim emigrāciju no valsts ar diezgan aukstu politisku un dabas klimatu. Parādi par siltumu pieaug! Proti, pagājušā gada janvārī parāds par siltumu ir bijis 31,75 miljonu latu apmērā, bet šīgada janvārī - jau vairāk nekā 39 miljoni. Jā, budžets nesaņems dažus miljonus ienākumos, bet vienlaikus nebūs nepieciešamības subsidēt trūcīgas personas, par dažiem miljoniem piešķirot tām sociālos pabalstus. Es vēlos norādīt arī uz to, ka Latvijai ir visas iespējas un tiesības pazemināt PVN likmes, saskaņojot to ar attiecīgu Eiropas Komisiju... ar Eiropas Komisijas atbilstošo tā saukto PVN komisiju. Taču valdība nekad pat nav mēģinājusi šādā līmenī aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses. Piedāvājums samazināt PVN likmi līdz 5 procentiem komunālajiem pakalpojumiem ir sāpīgs solis, bet tas ir mūsu morālais pienākums, tas ir atbalsts mūsu tautai, kas tika pamesta likteņa varā. Deputāti, atkausējiet savas sirdis! Dāviniet savai tautai siltumu!".
- 2013_02_14-seq2 language "lv".
- 2013_02_14-seq2 speaker Irina_Cvetkova-1973.
- 2013_02_14-seq2 mentions Q211.
- 2013_02_14-seq2 mentions Q2660080.
- 2013_02_14-seq2 mentions Q193089.
- 2013_02_14-seq2 mentions Q39731.
- 2013_02_14-seq2 mentions Q8880.
- 2013_02_14-seq2 mentions Q7184.
- 2013_02_14-seq2 mentions Q34.