Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_02_28-seq18 spokenText "Priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti. Ārlietu komisija likumprojektu atbalstīja. Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_02_28-seq17 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas konvencijas grozījumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāves soda atcelšanu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.".
- 2013_02_28-seq16 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Attiecīgajam likumprojektam priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti. Ārlietu komisija likumprojektu atbalstīja. Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_02_28-seq15 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.marts, otrreizēja izskatīšana - Saeimas šā gada 4.aprīļa sēdē. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas konvencijas grozījumiem”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.".
- 2013_02_28-seq14 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.marts, un otrreizēja izskatīšana - Saeimas šā gada 4.aprīļa sēdē.".
- 2013_02_28-seq13 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.marts, otrreizēja izskatīšana - šā gada 14.martā. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - Valsts prezidenta Saeimai atgrieztais likums „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrreizējas izskatīšanas laiku.".
- 2013_02_28-seq12 spokenText "Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 5.martam, otrreizēja izskatīšana - šā gada 14.martā.".
- 2013_02_28-seq11 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Ivanovas-Jevsejevas, Rubika, Potapkina un Jakimova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 24, atturas - 9. Likumprojekts komisijai nodots. (Aplausi.) Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas 2013.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2013.gada pavasara sesijas sākšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas 2013.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2013.gada pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad ziemas sesija tiks slēgta 2013.gada 25.martā un pavasara sesija tiks sākta 2013.gada 2.aprīlī. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par likumu otrreizēju caurlūkošanu”. Valsts prezidents ir nosūtījis parlamentam otrreizējai caurlūkošanai likumu „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inai Druvietei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu atgrieztajam likumprojektam un otrreizējas izskatīšanas laiku.".
- 2013_02_28-seq10 spokenText "Paldies. Kā prioritārais atbalstāmais pasākums jauniešu bezdarba mazināšanai ir paredzēta viņu reintegrācija izglītības sistēmā, nevis agrīnās nodarbinātības veicināšana, un tikai pēc tam tiek plānoti pasākumi integrācijai darba vidē, kuri paredz atbalstu darba meklēšanā jauniešu darbnīcās, pirmās darba vietas atbalstu, brīvprātīgo darbu, subsidētās darba vietas jauniešiem ar īpašām vajadzībām un tā tālāk. Cienījamie kolēģi! Piedāvātā priekšlikuma problēmu uzskaitījums, lielie fiskālie efekti un pretrunas ar valsts plānoto „Jauniešu garantijas” programmu ļauj apgalvot, ka kolēģu virzītais priekšlikums šodien nebūtu atbalstāms Saeimā un virzāms tālāk... Paldies.".
- 2013_02_28-seq9 spokenText "Vai deputāti piekrīt? (No zāles: „Lai runā! Lai runā! Lai runā!”) Jā, deputāti piekrīt. Jums ir vēl viena minūte laika.".
- 2013_02_28-seq8 spokenText "Vai es varu lūgt dažas minūtes?... Vēl vienu minūti...".
- 2013_02_28-seq7 spokenText "Ašeradena kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2013_02_28-seq6 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Kā jau mums iepriekšējais runātājs teica, „Saskaņas Centra” kolēģu priekšlikums paredz mainīt līdzšinējo sociālo iemaksu kārtību par jauniešiem no 13 līdz 25 gadu vecumam. Priekšlikums paredz darba devēju sociālās iemaksas daļu jaunieša pirmās nodarbinātības gadījumā pārcelt no darba devēja uz valsts pamatbudžeta pleciem, tādējādi samazinot darba devēja izmaksas gandrīz par 20 procentiem, padarot krietni atraktīvāku darba attiecību uzsākšanu un nesamazinot darba ņēmēja sociālās garantijas. Ar šo priekšlikumu kolēģi izvirza visā Eiropas Savienības telpā jauniešiem aktuālo bezdarba mazināšanas tēmu. Tieši vakar un šodien Briselē par jauniešu potenciālajām garantijām, uzsākot darba gaitas, īpašā sanāksmē diskutē Eiropas Savienības valstu nodarbinātības un sociālo lietu ministri, kuru vidū ir arī Latvijas labklājības ministre. Tiktāl viss būtu labi, un „Saskaņas Centra” kolēģu priekšlikums noteikti būtu pievienojams kopējai priekšlikumu paketei, kura paredz nākamo triju gadu laikā uz pusi samazināt jauniešu bezdarba līmeni. Tomēr dažas lietas liek piesardzīgi raudzīties uz šo visai vērienīgo priekšlikumu. Pirmkārt, nav īsti saprotams, kādu mērķi ir paredzējuši sasniegt priekšlikuma iesniedzēji, nosakot tik zemu vecuma slieksni - 13 gadus - pirmā darba līguma slēgšanai. Vai tā būtu bērnu iesaistīšana nodarbinātības problēmu risināšanā? Darba likuma 37.panta pirmā daļa noteic, ka pastāvīgā darbā ir aizliegts nodarbināt bērnus, savukārt bērns, Darba likuma izpratnē, ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Tā kā pastāvīgā darbā var nodarbināt jauniešus tikai no 15 gadu vecuma, tad sociāli apdrošinātas personas statusu darba ņēmējs var iegūt tikai no 15 gadu vecuma, kā tas šobrīd noteikts likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Otrkārt, nav skaidra mehānisma, kā darba devējs varēs precīzi identificēt, kurš tad īsti ir pirmais darba līgums. Latvijā darba devējam šāda informācija nav pieejama, jo darba ņēmēja līgumi netiek uzskaitīti šādā veidā - pirmais, otrais, trešais, ceturtais vai piektais. Turklāt darba ņēmējs var būt arī uz cita līguma pamata, piemēram, uzņēmuma līguma pamata. Treškārt, šis priekšlikums ir ļoti kapitālietilpīgs jeb ļoti, ļoti dārgs priekšlikums, un nav ne mazākās pārliecības, ka tas ir pats efektīvākais veids, kā šos līdzekļus izlietot. Šāda priekšlikuma akceptēšana paredzētu papildu finansējumu no pamatbudžeta fiskālajā gadā vismaz 17 miljonus latu. Ja pieņemam, ka katru gadu darba attiecības uzsāk 22 tūkstoši jaunu darba meklētāju ar vidējo iemaksu algu 266,8 lati, tad, kā jau teicu, šī summa ir iespaidīga - 17 miljoni latu. Ceturtkārt, šāds priekšlikums radītu risku, ka darba devēji, lai ietaupītu savas izmaksas, veicinās skolēnu izraušanu no skolas sola un viņu agrīnu iesaistīšanu darba tirgū zemas kvalifikācijas darbos tā vietā, lai viņi šajā vecumā atrastos izglītības iestādē un apgūtu sev nepieciešamās zināšanas un prasmes. Pēc 25 gadu sasniegšanas, kad darba devējs vairs nevarēs attiecināt uz darba ņēmēju nodokļa maksāšanas īpašo režīmu, šis darbinieks, kurš nebūs ieguvis pietiekamu izglītību, izrādīsies neproduktīvs un, visticamāk, pieaugot izmaksām par viņu, tiks atlaists. Tieši izglītības trūkums ir galvenais jauniešu bezdarba iemesls. Pieņemot šo priekšlikumu, Latvija iet pilnīgi pretējā virzienā un pilnībā pret Eiropas Savienības 20/20/20 stratēģijas mērķiem, kuri tendēti uz to, ka jaunietim ir jābūt pēc iespējas ilgāk izglītības sistēmā un šai sistēmai ir jābūt kvalitatīvai - tādai, ka jaunietis pēc izglītošanās pabeigšanas var ātri iegūt darbu. Attiecībā uz tiem jauniešiem, kuri šobrīd nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūras reģistros un vēl atrodas izglītības sistēmā, Latvijā situācija ir sekojoša - profesionālās izglītības un augstskolu programmu beidzējiem situācija ar nodarbinātību vērtējama kā optimāla, jo ilgstoši novērojumi rāda, ka tikai no 7 līdz 8 procentiem absolventu ir grūtības ilgtermiņā atrast darbu. Neapmierinoša situācija joprojām saglabājas vidusskolu absolventiem, no kuriem 40 procentiem ir grūtības uzsākt studijas, bet 10 procentiem - turpināt uzsāktās studijas, turklāt esošā profesionālā kvalifikācija neļauj sekmīgi uzsākt darba attiecības. Lielākā daļa šo jauniešu agrāk vai vēlāk pamet Latviju, meklējot atbilstošu darba piedāvājumu ārzemēs. Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka šis priekšlikums ir pretrunā arī ar Labklājības ministrijas plānotajiem pasākumiem programmā „Jauniešu garantija”, kas Nacionālās nodarbinātības padomes ietvaros tiek koordinēta starp Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju un Labklājības ministriju. Potenciālie pasākumi paredz, ka četru mēnešu laikā jaunietim, kurš reģistrējies kā bezdarbnieks, tiks piedāvāta atbilstoša izglītības programma - apmācība un tikai tad sekos darba piedāvājums, nevis būtiskas nodokļa subsīdijas. No šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem 10,5 tūkstošiem jauniešu bezdarbnieku lielākajai daļai tieši atbilstošas izglītības un zināšanu trūkums, nevis laba darba piedāvājums ir vislielākā problēma. No reģistrētajiem jauniešiem 4 tūkstošiem ir tikai pamatizglītība, 3 tūkstošiem - vidējā izglītība, bet nav specialitātes, bet atlikušajiem 3 tūkstošiem ir pabeigta profesionālā vai augstākā izglītība, bet nav paveicies atrast sev tīkamu darbu.".
- 2013_02_28-seq5 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens.".
- 2013_02_28-seq4 spokenText "Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija deputāti! Kolēģi! Statistika par bezdarbu jauniešu vidū ir satriecoša. Pēc Eurostat datiem, aptuveni 30 procenti no visiem bezdarbniekiem ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Par galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunatne nevar iekļauties darba tirgū, tiek minēts iepriekšējās darba pieredzes trūkums un arī iegūtās izglītības neatbilstība darba tirgus prasībām. Un droši vien nevienam nav noslēpums, ka bieži darba devēji tiešām nevēlas ņemt darbā jauniešus bez iepriekšējas darba pieredzes. Tādējādi veidojas apburtais loks. No vienas puses, darba devējs vēlas, lai darbinieks ir ar pieredzi, bet, no otras puses, darbinieks nevar iegūt pieredzi, jo viņu nevēlas ņemt darbā. Un tieši nespēja iekļauties darba tirgū ir galvenais iemesls, kāpēc jaunatne brauc prom no valsts. Kā jau vairākkārt esmu atkārtojis no šīs tribīnes, nevienai nācijai bez savas jaunatnes nav nākotnes. Pirms divām nedēļām notika kāds pasākums, kuru organizēja Latvijas Jaunatnes padome un kura laikā tika apspriestas tieši jaunatnes nodarbinātības problēmas. Pasākumā piedalījās gan jaunieši, gan darba devēju pārstāvji, gan arī citas organizācijas, un pasākuma laikā izkristalizējās viens konkrēts priekšlikums, kā ieinteresēt darba devējus pieņemt darbā jauniešus bez iepriekšējas darba pieredzes. Un tieši šo priekšlikumu es jums šodien prezentēju. Galvenā doma ir šāda: darba devējs, kurš pieņem darbā jaunieti bez iepriekšējas darba pieredzes, tiek atbrīvots no sociālā nodokļa 24,09 procentu apmērā, bet, lai jaunais cilvēks būtu sociāli apdrošināts, šo daļu apmaksā valsts no pamatbudžeta. Respektīvi, sanāk tā, ka valsts no vienas savas kabatas pārliek naudu otrā kabatā. Taču likumprojekta galvenais mērķis ir motivēt darba devējus pieņemt darbā jauniešus bez iepriekšējas darba pieredzes un dot jauniešiem iespēju palikt te, savās mājās, un iekļauties darba tirgū. Vēlos vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka, izstrādājot šo likumprojektu, es domāju, ka darba devējs var pretendēt uz nodokļa atvieglojumu viena gada laikā no darba tiesisko attiecību nodibināšanas brīža, taču darba steigā es aizmirsu to iekļaut likumprojektā, un, ja mēs šodien to apstiprināsim, tad noteikti to vajadzēs ņemt vērā un iestrādāt likumprojektā. Nākamais aspekts ir jauniešu vecums. Šodien likumprojektā jūs redzat, ka tur ir rakstīts, ka tas attieksies uz jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Šis vecums ir izvēlēts tāpēc, ka, Jaunatnes likuma izpratnē, jaunieši - tie ir cilvēki vecumā no 13 līdz 25 gadiem, bet tas nav akmenī iekalts, tāpēc noteikti mēs to varētu mainīt, lai tas atbilstu darba tirgus vajadzībām un prasībām. Mēs varētu izraudzīties arī Lietuvas modeli, kur līdzīgus atvieglojumus var saņemt jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Un vēl es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka... Jā, sākumā, protams, būs vajadzīga nauda no valsts pamatbudžeta, bet es esmu pārliecināts, ka ilgtermiņā valsts budžets no tā tomēr iegūs. Tas ir viens. Un otrs. Viennozīmīgi tūlītējas vinnētājas būs pašvaldības, kuras sajutīs naudas pieplūdumu savos budžetos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un no jaunām darba vietām. Līdz ar to es aicinu konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu.".
- 2013_02_28-seq3 spokenText "Paldies. Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cvetkovas, Agešina, Elksniņa, Ivanovas-Jevsejevas un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 48, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Ozoliņa, Bilsēna, Igauņa, Vanagas, Lībiņas-Egneres, Demitera, Kazākas, Viļuma un Zatlera iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dombrovska, Ozoliņa, Bilsēna, Igauņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 36, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Ivanovas-Jevsejevas, Rubika, Potapkina un Jakimova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Reskājs.".
- 2013_02_28-seq2 spokenText "Labrīt, augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Kolēģi! Turpinām skatīt „Saskaņas Centra” iesniegtos likumprojektus, kas saistīti ar grozījumiem PVN. Iepriekšējā nedēļā jau kārtējo reizi izskanēja viedoklis par to, ka ir jāveic māju renovācija. Taču ar renovāciju un dzīvojamo māju fonda saglabāšanu, manuprāt, bija jānodarbojas 20 gadu garumā, nevis tikai tad, kad parādījās Eiropas fondu līdzekļi. Bet, pat tajā gadījumā, ja piepildītos šis sapnis un ja visas mājas Latvijā tiktu renovētas, siltuma patēriņa samazināšanās rezultātā valsts no PVN par 30 procentiem saņemtu mazāk. Valaiņa kungs pagājušajā nedēļā apgalvoja, ka ietekme uz iedzīvotāju rēķiniem būs no 3 līdz 5 latiem, taču Reira kungs savā uzrunā Saeimas sēdē šī gada 17.janvārī uzsvēra, ka, samazinot PVN likmi, valsts zaudēs 10 miljonus latu. Mūsu valstī ir aptuveni miljons un 50 tūkstoši mājokļu. Es sarēķināju: ja iedzīvotāju rēķini, pēc Valaiņa kunga apgalvojumiem, samazināsies tikai par 3 vai 5 latiem, tad PVN apmērs, kuru nesaņems valsts, samazināsies vidēji par 4 miljoniem, nevis par 10 miljoniem, kā apgalvoja Reira kungs. Tātad visi pozīcijas iebildumi un secinājumi ir diezgan apšaubāmi un nav ne ar ko pamatoti. Svarīgi, ka PVN ir nodoklis, ar kuru vienkārši palielinās cenas... Tas ir tāds nodoklis, saistībā ar kuru cenas sadārdzinās, un tā rezultātā valstī palielinās inflācija. Piemēram, Amerikā vispār nav šāda veida nodokļa, tur ir tikai apgrozījuma nodoklis. Jāsecina, ka pa šiem ziemas mēnešiem koalīcija tā arī nekādu risinājumu nav atradusi, turpretī tieši šis likumprojekts ir viens no risinājumiem. Esmu pārliecināta, ka piedāvājums samazināt PVN līdz 5 procentiem apkurei ir deputātu morālais pienākums, reāla un tik nepieciešama palīdzība mūsu tautai. Lūdzu atbalstīt likumprojektu!".
- 2013_02_28-seq1 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka arī mūsu kolēģus ir skāris nozīmīgais notikums - Rīgā notiekošais Ziemeļvalstu forums, tāpēc mūsu rindas nav īpaši pilnas, bet es tomēr lūdzu ieņemt vietas. Lejiņa kungs, es lūdzu jūs ieņemt vietu! Es tiešām aicinu, pirms mēs sākam sēdi... Vakar vakarā mūžībā ir aizgājis Imants Ziedonis (Visi zālē klātesošie pieceļas kājās). Viņš vienmēr ir aizstāvējis Latviju, ir bijis draugs bērniem, acīgs vērotājs no malas, kaismīgs dalībnieks epicentrā, izcils rakstnieks, dzejnieks. Viņš ir bijis doma un gars. Un to visu viņš ir darījis viegli, spēlējoties. Viņš spēja sadzirdami pateikt, ko nozīmē būt savas zemes patriotam. 1990.gadā, balsojot par Neatkarības deklarāciju, viņš sekoja savai sirdsapziņai un pildīja cilvēciskāko no saviem pienākumiem. Viņš darīja visu, kas ir paša spēkos, lai Latvija kļūtu brīva un neatkarīga. Es aicinu viņu pieminēt ar klusuma brīdi! (Klusuma brīdis.) Paldies. Pirms mēs sākam sēdi, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 28.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 28.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 28.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Par iesniegtajiem likumprojektiem” tās izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Cilinskis, Bērziņš, Naudiņš, Stalts un citi deputāti lūdz izdarīt grozījumu 28.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Pirmā darba kārtības sadaļa - „Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Patvēruma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cvetkovas, Agešina, Elksniņa, Ivanovas-Jevsejevas un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova.".
- 2013_02_21-seq392 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 21.februāra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2013_02_21-seq391 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Valdis Liepiņš... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Klāvs Olšteins... nav, Igors Pimenovs... nav, Vineta Poriņa... nav, Raimonds Vējonis... arī nav. Paldies.".
- 2013_02_21-seq87 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Valdis Liepiņš... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Klāvs Olšteins... nav, Igors Pimenovs... nav, Vineta Poriņa... nav, Raimonds Vējonis... arī nav. Paldies.".
- 2013_02_21-seq390 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2013_02_21-seq389 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man tiešām ir žēl, ka šis jautājums tiek skatīts sēdes darba kārtības beigās, jo tas ir ļoti būtisks. Un kādu apstākļu dēļ? Pirmkārt, adresējot Ministru prezidentam jautājumus attiecībā uz situāciju „Liepājas metalurgā”, mēs saņēmām atbildi, kura ir klasificēta un publiski nepieejama, vienlaicīgi pastāvot apstākļiem, ka minētā atbilde satur arī publiski pieejamu informāciju. Mūsu skatījumā, šāda pieeja attiecībā uz informāciju... likuma par atklātību izmantošana nav pieļaujama tik lielā apjomā, lai no sabiedrības slēptu tiešām svarīgus un aktuālus jautājumus. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, minētā atbilde satur materiālus, kuri nav tulkoti latviešu valodā. Arī tas, mūsu skatījumā, ir ļoti nozīmīgs jautājums attiecībā uz Ministru kabineta attieksmi pret parlamenta locekļiem, ka vienkārši Valsts valodas likuma prasības saskarsmē ar parlamentu netiek ievērotas. Un, treškārt, mēs tiešām aicinām Ministru kabinetu publiskot visus materiālus un dokumentus, kuri ir saistīti ar Finanšu ministrijas iepriekš nerealizēto uzraudzību attiecībā uz galvojumu, ko ir izsniegusi Latvijas Republikas valdība „Liepājas metalurgam”. (No zāles dep. I.Čaklais: „Runas laiks ir beidzies!”). Un kāpēc tagad ir jātērē papildu finansiālie līdzekļi, lai piesegtu šo vairāku gadu garumā piekopto neizdarību? Paldies. (No SC frakcijas: „Super!”)".
- 2013_02_21-seq388 spokenText "Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemti divi deputātu jautājumi ministriem. Tātad ir saņemts deputātu Zariņa, Tutina, Jakimova, Agešina un Ribakova jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza un minimālās darba algas apmēra taisnīgumu (taisnīgiem aprēķiniem)”. Jautājums tiks nodots ministrei. Ir saņemts arī piecu deputātu - Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Orlova un Zujeva - jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu Latvijas Republikas Finanšu ministrijas 2013.gada 13.februāra atbildei Nr30.4-21.2.1-G/271-IP uz Saeimas deputātu jautājumiem un a/s „Liepājas metalurgs” padziļināto finanšu analīzi”. Deputāts Andrejs Elksniņš ir lūdzis vārdu jautājuma pamatošanai. Lūdzu, vārds deputātam Andrejam Elksniņam!".
- 2013_02_21-seq386 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2013_02_21-seq385 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus trīs priekšlikumus, un es lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_02_21-seq383 spokenText "3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, priekšlikums, kas šo termiņu nosaka par vienu mēnesi garāku - tātad nevis 8 mēnešu laikā, bet 9 mēnešu laikā, kā bija noteikts 31.punkta 1.apakšpunktā. Komisija, protams, savu priekšlikumu ir atbalstījusi. Aicinu to darīt arī Saeimai.".
- 2013_02_21-seq382 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 69, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_02_21-seq381 spokenText "Komisija vairākās sēdēs ļoti rūpīgi izskatīja argumentus gan par garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, gan vērsās pret to un tomēr nolēma neatbalstīt šo deputātes Vanagas priekšlikumu, bet, kā vēlāk paši redzēsiet, izstrādāja komisijas alternatīvu priekšlikumu, kur tomēr šis papildu mēnesis tiek dots. Komisijas vārdā aicinu to tomēr neatbalstīt.".
- 2013_02_21-seq379 spokenText "Godātie kolēģi! Es ļoti labi izprotu tos motīvus, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija lūdz pagarināt šo termiņu studiju virziena akreditācijai attiecībā uz tā saukto pirmo programmu grupu un izstiept to iespējami ilgu - lai nodrošinātu vērtējuma kvalitāti. Bet, ja mēs skatāmies uz šo problēmu kopumā, tad mēs esam līdzīgā situācijā, kādā bijām pirms gada - tad, kad tika daļēji publicēti pirmie rezultāti par studiju virzienu akreditāciju. Parādījās pirmie signāli par nekvalitatīvām studiju programmām, bet šiem signāliem nebija nekāda juridiska spēka. Un tā rezultātā liela daļa jauniešu, kuri, iespējams, būtu studējuši Latvijā, nenoteiktības dēļ bija spiesti skatīties uz studiju iespējām ārpus Latvijas. Pēc būtības mums atkārtojas līdzīga situācija, jo, ja līdz 1.jūnijam, kas būs komisijas nākošais priekšlikums, šis vērtējums par studiju virzienu akreditāciju netiks pieņemts, tad pēc būtības šīgada absolventi īsti nezinās, vai viņiem būs iespēja stāties tādā studiju programmā, kura būs akreditēta uz to periodu, kurā viņi studēs. Topošajiem studentiem nav tik svarīgi tas, vai tā studiju programma šobrīd ir akreditēta, bet viņiem ir svarīgi, lai tā būtu akreditēta tajā brīdī, kad viņiem būs jāsaņem diploms, - tas ir, pēc četriem vai pēc cita gadu skaita. Pēc būtības šis lēmums par studiju virzienu akreditāciju ir vajadzīgs šajā pirmajā studiju grupā - tātad sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs. Tas ir vajadzīgs, vēlākais, uz 1.jūniju. Par to arī mēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, runājām savā diskusijā, un tas būs nākošais priekšlikums, kas tiks iesniegts jums balsošanai, vēršoties pret šo deputātes Ingas Vanagas priekšlikumu. Es lūdzu balsot „pret”, bet komisijas priekšlikumu savukārt atbalstīt. Paldies.".
- 2013_02_21-seq377 spokenText "Kolēģi! Es tomēr vēlreiz centīšos argumentēt par labu savam priekšlikumam un pamatošu to ar vairākiem argumentiem. Proti, priekšlikums ir tāds, ka no ministrijas puses tika lūgts, sākot no marta mēneša, no 1.marta, dot sešus mēnešus, pusgadu laika, lai varētu izvērtēt studiju virzienus, kas ietilpst tematiskajās grupās - izglītība, humanitārās zinātnes un māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības. Šajās tematiskajās grupās ir ļoti liels šo studiju programmu klāsts, un jāsaka tā, ka darbu, kā jau es minēju sēdes sākumā... 28.februārī notiks pirmā sēde, kurā piedalīsies arī Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūra ASIIN, kas koordinēs šo akreditācijas procesu. Un šeit ļoti būtiski ir tas, ka šī institūcija ir ar mieru ņemt vērā Augstākās izglītības padomes realizētā projekta rezultātus un ka arī ministrija to atbalsta. Bet ir nepieciešams veikt vēl virkni darbu, proti, ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos. Tomēr pats būtiskākais ir tas, ka šim procesam ir jābūt maksimāli kvalitatīvam. Ir svarīgi, lai, veicot šo studiju virzienu akreditāciju, būtu maksimāli novērsti iespējamie tiesvedības darbi. Ir jāpilnveido metodoloģija, jo ir jāsaprot, ko var ņemt... kādus datus vajadzētu ņemt vērā, vērtējot pēc jaunās akreditācijas kārtības. Ļoti būtiski ir arī tas, ka vēl ir jāpaspēj izvērtēt visas apelācijas, ko ir iesniegušas augstākās izglītības iestādes, un arī tas būs pietiekami laikietilpīgs process. Un jāsaka arī tā, ka pagājušajā gadā ministrija saņēma no Augstākās izglītības padomes šo starpziņojumu par projekta īstenošanu. Tas bija jūlijā, un komisijā parādījās bažas, ka atkal studentiem būs neskaidrība, kura programma tad ir akreditēta un kura nav akreditēta studiju virziena ietvaros. Taču es teikšu tā: mēs jau esam gana daudz paspējuši saskādēt šajā jautājumā. Proti, tad, kad jūlijā bija pieejami šie vērtēšanas rezultāti Augstākās izglītības padomes īstenotā projekta ietvaros, kur jau parādījās, kura programma novērtēta ar trijnieku, kurai ir šis zemākais vērtējums, kurai ir divi un kurai ir viens, jau tad virkne studentu pieņēma lēmumu neiesniegt dokumentus vienā vai otrā studiju programmā, un sekas tam bija diezgan nopietnas: ir programmas, kas ir likvidētas, tātad arī slodzes mācību spēkiem ir samazinātas. Līdz ar to daļa arī darbu ir zaudējuši. Taču tad mums nezin kāpēc nebija bažu par to, kādas būs sekas, ka tiek publicēti šā projekta starpziņojuma rezultāti, neņemot vērā vēl apelācijas, kas turpmāk būs jāizskata. Tā ka šis arguments īsti nav vietā, un tāpēc pirmām kārtām, lai visu veiktu kvalitatīvi un lai atkal nebūtu... lai maksimāli novērstu jelkādas iespējas apšaubīt studiju virzienu akreditācijas procesu, ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu, lai dotu vairāk laika - lai laika trūkuma dēļ netiktu pieļautas atkal jelkādas kļūdas metodoloģijā vai nebūtu pietiekami izvērtēti jelkādi iespējamie tiesvedības riski un lai būtu korekti izvērtētas iesniegtās apelācijas. Paldies.".
- 2013_02_21-seq375 spokenText "2.priekšlikums ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Minēšu komisijas argumentāciju. Mēs atkārtojām to viedokli, kas tika pausts no tribīnes, bet, ņemot vērā to, ka tik tiešām ir izveidojusies samērā komplicēta situācija, komisija nolēma nākt pretī Izglītības un zinātnes ministrijai un papildināt likumprojekta pirmajā lasījumā noteikto termiņu - 8 mēneši - ar vienu mēnesi, tātad būtu 9 mēneši. Piedodiet, deviņos mēnešos bērnu var iznēsāt, kur nu vēl programmu akreditēt!".
- 2013_02_21-seq374 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 33, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_02_21-seq373 spokenText "Atgādinu, ka no komisijas astoņiem locekļiem septiņi balsoja „pret” šo priekšlikumu, bet viens balsoja „par”. Tātad komisijas lēmums - neatbalstīt.".
- 2013_02_21-seq372 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst?".
- 2013_02_21-seq121 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst?".
- 2011_12_22-seq191 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst?".
- 2013_02_21-seq371 spokenText "Raugiet, cienījamie kolēģi! Ja būtu iesniegts priekšlikums, ka Augstākās izglītības padome Saeimā nav jāapstiprina, es pilnīgi noteikti to atbalstītu, jo galu galā, kā es saprotu, arī Zinātnes padomi tomēr apstiprina ne jau Saeima. Līdz ar to es domāju, ka ne vienmēr mums ir jābāž deguns tur, kur mums tas nav jābāž, jo es domāju, ka šī padome kopumā tomēr nav aicināta kalpot ne Ķīlim, ne izglītības un zinātnes ministram, ne Saeimai. Padomes locekļi ir aicināti kalpot tām organizācijām, tām iestādēm, kuras viņus ir izvirzījušas. Un, ja nu kāds būs apgrēkojies, veicis kādas nelikumīgas darbības, tad katra šī organizācija pati arī iniciēs viņa atsaukšanu. (Aplausi.)".
- 2013_02_21-seq369 spokenText "Mana cienījamā tiesiskuma koalīcija! Man tagad trūkst vārdu, jā! Esam nonākuši tik tālu, ka mēs tagad negribam dot iespēju pēc būtības likumdevējam, Saeimas vairākumam, pieņemt kaut kādu lēmumu. Un kas būs nākamais? Vai grozīsim Saeimas kārtības rulli, lai tagad mums, piemēram, komisiju vadītāji tiktu ievēlēti uz mūžīgiem laikiem? Atcelsim visas atsaukšanas procedūras? Varbūt arī ar Saeimas deputātiem tāpat izdarīsim? Lai ievēlē tikai vienu reizi mūžā un pēc tam nav nekādas pārvēlēšanas pēc četriem gadiem. Lūdzu, kolēģi, vajag kaut kā arī draudzēties ar... (Piesit sev pie galvas.)".
- 2013_02_21-seq367 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tiešām ir jāpiekrīt Dzintara kungam, ka Saeimā ikviens jautājums ir politisks jautājums, bet, manā skatījumā, pastāvot kārtībai, ka Saeima apstiprina vai arī ieceļ kādu no valsts amatpersonām, ir jābūt arī procedūrai, kā viena vai otra amatpersona būtu atsaucama no amata. Un šeit gan es nepiekritīšu Seržanta kungam, kurš patiesībā arī iniciēja manu iesaistīšanos šajās debatēs, ka, piemēram, attiecībā uz ģenerālprokuroru vai uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, kurus kādreiz parlaments ir iecēlis, nav jābūt procedūrai, ka, piemēram, minētajām personām izdarot kādas prettiesiskas vai likumam neatbilstošas darbības... nav jābūt kārtībai, kādā tās būtu atsaucamas. Šobrīd principiāli ir runa par regulējumu, ka šādas Saeimas ieceltās amatpersonas varētu būt atsaucamas, bet jebkurā gadījumā, ja mēs runājam par Augstākās izglītības padomes locekļiem, tad lēmumu pieņems parlaments. Šeit ir jārunā par to, vai mēs vispār dienas kārtībā ietveram jautājumu par iespēju kādreiz... piemēram, ja kāda persona izdara pretlikumīgas vai likumam neatbilstošas darbības, panākt, lai šis jautājums būtu parlamenta dienas kārtībā un par to tiktu debatēts. Konkrētu piemēru mēs redzējām saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vietnieka nepārvēlēšanu. Rezultātā vienīgā iespēja, kad parlamenta dienas kārtībā nonāk jautājums par konkrētās personas neatbilstību ieņemamam amatam, ir vien tad, kad Saeima lemj, vai tā būtu atkārtoti apstiprināma. Un tikai šādos apstākļos negatīvu vērtējumu kandidāta atbilstībai ieņemamam amatam arī dod. Šāda situācija, manā skatījumā, nav pieļaujama, un mēs tiešām varētu sākt ar izmaiņām Augstskolu likumā, lai turpmāk attīstītu to kategoriju, ka tā vai cita amatpersona var zaudēt savu amatu par nelikumīgiem lēmumiem. Paldies.".
- 2013_02_21-seq365 spokenText "Godātie kolēģi! Sistēma, kā mēs ieceļam un kā mēs atceļam Augstākās izglītības padomes kandidātus un dalībniekus, pēc būtības ir tikai instruments jeb darbarīks, un vai tas izrādās labs vai slikts - to praksē pierāda tie, kuri šo darbarīku lieto. Un tādējādi, ja mēs runājam par to, kā šāds instruments, pareizāk sakot, jauna instrumenta piedāvājums, ar ko šobrīd nāk klajā Reformu partija, tiks izmantots, mums ir jārunā arī par iespējamām bažām un riskiem, kādi varētu izvērsties. Neapšaubāmi, lielākais risks ir politiska izrēķināšanās - izrēķināšanās ar tiem, pret kuriem ir personiskas antipātijas vai ar kuriem ir personiskas domstarpības. Un tāpēc, lai mēs šos riskus izvērtētu, nav citu iespēju kā vien vērtēt to, kā mūsu rokās esošais instruments Saeimas sēdēs un Saeimas darbā ticis izmantots līdz šim. Līdz šim mēs varam skatīties, kā tika iecelts līdzšinējais Augstākās izglītības padomes sastāvs, un mēs pārliecinājāmies, ka konkrētais kandidāts - Edvards Ratnieks - es to varu pilnīgi droši apgalvot - tika noraidīts politisku motīvu dēļ. Un atsevišķi frakcijas, piemēram, „Saskaņas Centra”, pārstāvji ļoti atklāti arī pateica, ka tā ir, ka šeit ir politiski... ka tas ir politiska rakstura jautājums. Iespējams, kāds cits atrada arī skaistāku pamatojumu jeb motivāciju, taču iemeslu no iegansta atšķirt bieži vien pēc formas vien nav iespējams. Tāpēc aicinu neatbalstīt. Paldies.".
- 2013_02_21-seq363 spokenText "Šobrīd, runājot tautas vārdiem, mēs te „cepamies” par vienu un to pašu jautājumu - par Augstākās izglītības padomes atsaukšanu vai neatsaukšanu, par apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Bet es gribu atgādināt cienījamai Reformu partijai, ka valstī ir ļoti daudz šādu amatu, kurus izvirza kāds ministrs un apstiprina Saeima, un tādi ir ģenerālprokurors, SAB vadītājs, KNAB vadītājs... Un vai tad mēs gribēsim sev turpināt paturēt šīs tiesības un varbūt paredzēt iespēju atsaukt arī viņus, kad vienā Saeimā būs, teiksim, viņu draugi opozīcijā vai pozīcijā, bet nākošajā Saeimā tas būs mainījies? Vai tad ņemsim un rausim nost? Mēs jau tā likvidējam visus tiesiskās paļāvības principus, es atvainojos. (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Elksniņš: „Nu nē, nē, nē!”) Nu kā, nu kā...? Nu to mēs varēsim darīt, un tad ir kaķim zem astes visas šīs mūsu ilgās ņemšanās par atklātajiem balsojumiem, ko mēs darījām, lai paceltu Saeimas prestižu, kad neviena no šīm augstajām amatpersonām nevarēja būt droša par savu turpmāko likteni. Tā ka varbūt padomāsim, vai caur šo Vētras nīcināšanu mēs neiesākam kādus daudz postošākus procesus.".
- 2013_02_21-seq361 spokenText "Godātie kolēģi! Gribu tikai vērst jūsu uzmanību uz to, ka argumentācija - atcelt kādu pēc ministra ierosinājuma - ir nepieļaujama, neiztur nekādu kritiku. Tāpēc gribu pievērst jūsu uzmanību šī paša likuma 66.panta pirmajai daļai, kas sākas ar teikumu, ka Augstākās izglītības padomi 12 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima, un tālāk jau seko teksts, ka katra institūcija izvirza savu pārstāvi, individuālu cilvēku, un arī ministrs ir šajā padomē ex officio jeb saskaņā ar ieņemamo amatu. Ir tikai loģiski, ka pēc tā ierosinājuma, pēc kura ir apstiprināti cilvēki, pats ierosinātājs arī var piedāvāt kādu atcelt. Citādi jau ministrs nevarētu ierosināt apstiprināt padomes sastāvu. Otrkārt, šī paša panta otrā daļa nosaka, ka Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras Saeima var noraidīt, iesniedzot motivētus iebildumus. Ja mums ir tiesības noraidīt, tad ir jābūt arī tiesībām laika gaitā tomēr atcelt. Tā ir dabiska demokrātiskās kontroles sistēma, kas tādā veidā arī nodrošina iestādes darba kvalitāti un kontroli. Līdz ar to es domāju, ka tieši pretēji izskanējušajiem argumentiem ir nepieļaujami, ka virkne kolēģu, baidoties par viena cilvēka personību, negrib ieviest vispārīgu normu, kas varētu nodrošināt kvalitatīvāku padomes funkcionēšanu un ieviestu normālu demokrātisku procedūru, ka pēc tā, kurš ierosinājis apstiprināt, Saeimai lemjot... ka pēc tās pašas personas ierosinājuma Saeimai ir tiesības lemt par kāda atcelšanu. Nevajag baidīties par kādu vienu vai otru cilvēku vai personībām! Šī ir vispārīga norma! Paldies.".
- 2013_02_21-seq360 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai, otro reizi.".
- 2013_02_21-seq359 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kaut gan samērā nesen mēs jau plaši diskutējām par Augstākās izglītības padomes veidošanas principiem un sūtību, daži jautājumi tomēr jāatgādina. Savulaik, pieņemot Augstskolu likumu, tajā tika nostiprināta šāda institūcija, un galvenā doma bija radīt no Ministru kabineta neatkarīgu juridisku personu, kas augstskolu autonomijas principa ietvaros risinātu augstākās izglītības jautājumus. Likums ļoti skaidri nosaka Augstākās izglītības padomes funkcijas. Un mēs visi atceramies, ka Augstākās izglītības padomē ir 12 locekļi, no kuriem 11 locekļus deleģē likumā minētās institūcijas: tātad Latvijas Zinātņu akadēmija, Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Rektoru padome, Latvijas Darba devēju konfederācija, arodbiedrība un vēl citas. Un likumā, kā šeit jau vairākkārt tika minēts, ir paredzēta arī iespēja atsaukt Augstākās izglītības padomes locekli. To var izdarīt šīs minētās institūcijas, iesniedzot Saeimai motivētu atsaukuma rakstu. Runa tātad ir par to, vai šādas tiesības būtu jādod arī izglītības un zinātnes ministram. Protams, var uzdot jautājumu: vai šādas pilnvaras nebūtu jāpiešķir arī citiem Ministru kabineta locekļiem, jo izglītība, kā zināms, ir ļoti cieši saistīta ar kultūru, arī ar ekonomiku? Bet tas lai paliek pārdomu jautājums iesniedzējiem. Es tomēr atgādināšu dažus argumentus, kas izskanēja Saeimas sēdē, kāpēc šāds priekšlikums, kurš arī nav pietiekami pārspriests un par kuru mums nebija laika uzklausīt tieši šo minēto institūciju domas, nebūtu atbalstāms. Pats galvenais princips ir šo institūciju neatkarība! Un, ja tik tiešām par kādu Augstākās izglītības padomes locekli būs nopietni kompromitējoši materiāli, tad šīs pašas institūcijas interesēs taču būs izmantot 66.panta trešo daļu, lai nediskreditētu savu institūciju un lai veiksmīgi risinātos Augstākās izglītības padomes darbs. Tātad mehānisms šajā gadījumā būtu ļoti vienkāršs: ministrs griežas pie attiecīgās organizācijas, un tā lemj, vai šis loceklis būtu atsaucams. Protams, mēs varam runāt par to, vai šāds aicinājums radikāli atšķirtos no tā, ka, lūk, augstākās izglītības institūcijas uzrunā citi. Piemēram, šodien Reformu partija ir lūgusi Rektoru padomi atsaukt savu kandidātu - Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju. Un, protams, Rektoru padome ļoti nopietni ņems vērā šo iesniegumu un, visticamāk, demokrātiskā balsojumā izšķirsies, vai tā to darīs vai ne. Šeit gan es gribētu piebilst, ka te ir ļoti liela atšķirība no tā, kā mēs balsojam par tiesnešiem. Tiesnesi gluži vienkārši pēc tieslietu ministra rosinājuma Saeima nevar atsaukt, lai arī cik motivēti tas būtu. Mums tomēr vajag Latvijas Republikas Augstākās tiesas Tieslietu padomes Disciplinārlietu komisijas atzinumu, un tur šis mehānisms ir izstrādāts. Šajā gadījumā šī mehānisma nav. Un tādēļ, manuprāt, šāds priekšlikums nav pietiekami pārspriests, jo tajā mēs varam atrast ļoti daudz pretrunu. Līdz ar to arī mans viedoklis ir tāds, ka tas nebūtu atbalstāms. Paldies.".
- 2013_02_21-seq357 spokenText "Kolēģi! Es gribētu vēlreiz precizēt, jo arī Vucāna kunga izteiktā priekšlikuma būtība bija tāda, ka, jā, pareizi, pašlaik Augstākajā izglītības padomē deleģēto pārstāvi var atsaukt tā institūcija, kura viņu ir izvirzījusi. Bet priekšlikuma būtība bija tāda, ka nevis tagad ministrs, nozares ministrs, šo var izmantot kā iespēju, lai izrēķinātos ar vienas vai otras institūcijas deleģēto pārstāvi, bet ka nozares ministrijai ir tāds viedoklis, ka kāds no pārstāvjiem ir jāatsauc. Turklāt šo iesniegumu ar pamatojumiem, ar pierādāmiem vai pārbaudāmiem faktiem iesniedz Saeimai, nevis ministrs ir tas, kurš izlemj, tiks vai netiks atsaukts kāds no Augstākās izglītības padomes locekļiem. Tātad Saeima vērtē, skatās, vai tur ir pamatoti tie iemesli vai nav pamatoti, ir pietiekami pierādījumi vai nav pietiekami pierādījumi. Runa ir par to, ka ministram, nozares ministram, ir dota iespēja norādīt uz jelkādām problēmām, bet Saeimas ziņā paliek lemšana - atsaukt vai neatsaukt šo pārstāvi, kuru mēs paši esam apstiprinājuši. Nekādā ziņā šeit tā nav opcija, ka tā būs jelkāda izrēķināšanās, un šis galalēmums paliek Saeimas balsojuma kompetencē. Paldies.".
- 2013_02_21-seq355 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs vēlamies pievērst jūsu uzmanību tam, ka Latvijas likumdošanā jau ir noteikta diezgan nopietna nepilnība, proti, attiecībā uz Augstskolu likumu tā paredz tādu kārtību, ka Saeima apstiprina, tas ir, ievēlē Augstākās izglītības padomes locekļus, bet nav paredzēta kārtība, ka Saeima ar savu lēmumu var viņus atsaukt. Vienīgi ir paredzēta tāda kārtība, ka var atsaukt tā iestāde, kura izvirzījusi, bet Saeima to nevar izdarīt. Līdz ar to mēs aicinām labot šo... pilnveidot šo likumdošanu, paredzot Saeimai šādas tiesības, kas ir pilnīgi loģiskas, - ja Saeima apstiprina, tad Saeimai arī jābūt tiesībām atsaukt. Taču tad, protams, ir jautājums: uz kādu ierosinājumu balstoties to izdarīt? Proti, ierakstīt kaut ko tādu kā „balstoties uz Ministru kabineta ierosinājumu” būtu pārmērīgi. Līdz ar to vienam ministram mēs varētu arī izvērtēt iespēju atsaukt pēc desmit deputātu ierosinājuma. Un, ja mēs runājam par ministru, tad ir diezgan loģiski, ka tas būtu izglītības un zinātnes ministrs. Taču tad jau arī Saeima, Saeimas vairākums, var, izvērtējot visus argumentus, pieņemt lēmumu par to, vai nu atsaukt, vai ne. Bet vēlreiz! Tā situācija, ka Saeima pēc būtības nevar atsaukt šīs padomes locekli, nav loģiska. Aicinu to labot! Paldies.".
- 2013_02_21-seq353 spokenText "Godātie kolēģi! Tikko savā runā deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica jūs maldināja. Jau šobrīd spēkā esošā Augstskolu likuma 66.panta trešā daļa paredz to, ka tās institūcijas, kuras ir deleģējušas Saeimai apstiprināšanai Augstākās izglītības padomes locekļus, ar motivētu rakstu var lūgt Saeimai atsaukt šos locekļus. Tas, kas pielikts klāt, ir norma, ka šādas tiesības būtu arī ministram, izglītības un zinātnes ministram, ar viņa motivētu rakstu, taču šāda konstrukcija, manā skatījumā, neiztur kritiku, jo izglītības un zinātnes ministrs ir viens no Augstākās izglītības padomes locekļiem. Un tad nu mums iznāk situācija, ka viens padomes loceklis var rosināt atsaukt citu padomes locekli. Tas nav loģiski, un es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2013_02_21-seq351 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ne gluži pirmo gadu esmu Saeimā, bet laikam tāda situācija, kad diezgan nepārtraukti tiek mēģināts likumdošanā veikt izmaiņas, kas virzītas uz konkrētu vienu cilvēku, uz konkrētu vienu investoru un tamlīdzīgi... Nu, nebūsim naivi! Šis ir viena cilvēka grozījums likumprojektā! Ja Ķīļa kungam, teiksim, nepatīk Studentu padomes izvirzītais kandidāts, labi, viņu neiebalsoja, jo, protams, Ķīlim labāk zināms, kurš prasmīgāk aizstāvēs studentu intereses. Ja tagad Ķīlim nepatīk Augstākās izglītības padomes vadītājs... Nu, beigsim taču beidzot kropļot likumdošanu! Ja nepatīk - nu labi, nepatīk! Saeima ir apstiprinājusi Ministru kabinetu, Saeima ir arī apstiprinājusi Augstākās izglītības padomi. Lai mēģina rast sapratni. Kāpēc taisīt likumprojektus vienam cilvēkam?!".
- 2013_02_21-seq349 spokenText "Cienītie kolēģi! Mans priekšlikums lielā mērā sasaucas ar šodienas debatēm jautājumā par Augstākās izglītības padomes kompetencēm un atbildību, kurās rodas virkne problēmu. Tādēļ esmu iesniegusi priekšlikumu, aicinot izteikt likuma 66.panta trešo daļu šādā redakcijā: „Atsaukt Augstākās izglītības padomes locekli var šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, iesniedzot Saeimai motivētu atsaukuma rakstu, vai Saeima pēc izglītības un zinātnes ministra motivēta ierosinājuma.” Tātad paskaidroju šā priekšlikuma būtību. Šobrīd likums paredz iespēju tikai ievēlēt Augstākās izglītības padomes locekli, bet neparedz nekādu iespēju viņu atsaukt no šīs padomes, pārtraucot viņa darbību tajā. Tas nozīmē, ka šobrīd likums nedod arī tiesības kādai no institūcijām, kas ir deleģējušas savu pārstāvi, vēršoties ar iesniegumu, viņu atsaukt. It īpaši situācijā, kādā mēs esam nonākuši šobrīd, kad ir pamats uzskatīt, ka būs virkne problēmu ar Augstākās izglītības padomes locekļiem. Mēs varam nonākt pat situācijā, ka pret kādu tiek ierosināti arī kādi kriminālprocesi. Ir jābūt iespējai atsaukt Augstākās izglītības padomes locekli. Mēs zinām, ka pat tiesnešus mēs varam atsaukt. Saeima ir likumdevējs, kas, izskatot rūpīgi kādu argumentāciju, var atsaukt tiesnešus. Nesen arī mums tāds precedents ir bijis, ka par zināmiem pārkāpumiem viens konkrēts tiesnesis tika atsaukts. Pēc analoģijas šobrīd Saeimai, konstatējot kādus būtiskus pārkāpumus kāda Augstākās izglītības padomes locekļa darbā, šādu tiesību nav. Tādēļ mēs aicinām likumu papildināt ar normu, kas vajadzības gadījumā dotu iespēju Saeimai atcelt kādu padomes locekli no šo pienākumu pildīšanas, balstoties uz motivētu iesniegumu un arī, protams, rūpīgi izvērtējot šo jautājumu komisijās, izdiskutējot un gūstot pārliecību, ka ir problēmas attiecībā uz šī Augstākās izglītības padomes locekļa turpmāko darbību. Līdz ar to šobrīd šī ir norma, kas vienkārši piešķir Saeimai tiesības turpmāk šādu jautājumu rosināt vai nerosināt. Protams, tas vēl neko konkrētu nenozīmē, bet tāda norma uzlabotu likuma konstrukciju un nodrošinātu Saeimai tai piedienīgās tiesības. Tādēļ aicinu, kolēģi, atbalstīt manu priekšlikumu.".
- 2013_02_21-seq347 spokenText "Kolēģi! Kā mēs lēmām, tika noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Priekšlikumi arī tika iesniegti, un komisija tos izskatīja savā sēdē. 1.priekšlikums - deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.".
- 2013_02_21-seq346 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.marts. Paldies. Un pēdējais mūsu šīsdienas darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.".
- 2013_02_21-seq345 spokenText "7.marts.".
- 2013_02_21-seq344 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zvejniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_02_21-seq343 spokenText "Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2008_04_24-seq746 spokenText "Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2001_12_06-seq694 spokenText "Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 1996_09_19(18)-seq846 spokenText "Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_02_21-seq341 spokenText "Un visbeidzot 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_02_21-seq339 spokenText "53. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 54. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2013_02_21-seq337 spokenText "51. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 52. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2013_02_21-seq335 spokenText "50. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un daļēji precizēts.".
- 2013_02_21-seq333 spokenText "49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.".
- 2013_02_21-seq331 spokenText "48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.".
- 2013_02_21-seq329 spokenText "47. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.".
- 2013_02_21-seq327 spokenText "46.priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_02_21-seq325 spokenText "43. - deputāta Kuduma priekšlikums un 44. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Abi priekšlikumi ir daļēji atbalstīti un iekļauti 45. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2013_02_21-seq323 spokenText "41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 42. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2013_02_21-seq321 spokenText "39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2013_02_21-seq319 spokenText "37. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 38. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2013_02_21-seq317 spokenText "35. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2013_02_21-seq315 spokenText "34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.".
- 2013_02_21-seq313 spokenText "32. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 33.priekšlikumā, kas savukārt ir atbildīgās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.".
- 2013_02_21-seq311 spokenText "31. - arī deputāta Kuduma priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.".
- 2013_02_21-seq309 spokenText "30. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_02_21-seq308 spokenText "Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par atbildīgās komisijas 29.priekšlikuma otro, trešo, ceturto un piekto daļu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Tātad otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa ir atbalstīta.".
- 2013_02_21-seq307 spokenText "Tieši tā! Atbalstīsim visas pārējās daļas.".
- 2013_02_21-seq306 spokenText "Nē, mums par to ir jānobalso šajā priekšlikumā, lai mēs nenonāktu pretrunās. Tas iepriekšējais balsojums attiecās uz Latkovska priekšlikumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 29.priekšlikuma pirmo daļu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (No zāles dep. A.Barča: „Es nevaru orientēties!”) Par - 2, pret - 51, atturas - 3. Tātad pirmā daļa nav atbalstīta. Un tagad mēs varam balsot par visām pārējām daļām.".
- 2013_02_21-seq305 spokenText "Pirmā faktiski jau ir nobalsota, tāpēc aicinu neatbalstīt pirmo.".
- 2013_02_21-seq304 spokenText "Ir jābalso par pirmo un par pārējām.".
- 2013_02_21-seq303 spokenText "Es aicinu balsot šādi: sakarā ar to, ka pirmā daļa jau ir nobalsota Latkovska priekšlikumā, aicinu vienā balsojumā nobalsot par daļu, kura sastāvēs no otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas... nu, šī panta daļas. (Starpsaucieni no zāles.)".
- 2013_02_21-seq302 spokenText "Tātad, ja mēs atbalstām, mums saskaņā ar Kārtības rulli jābalso par Dzintara Zaķa priekšlikumu - balsot 29.priekšlikumu pa daļām. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - nobalsotu pa daļām! Jāatbalsta... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Tātad priekšlikums ir atbalstīts un ir jābalso par 29.priekšlikumu pa daļām.".
- 2013_02_21-seq301 spokenText "Pēc Kārtības ruļļa ir iespējams...".
- 2013_02_21-seq300 spokenText "Vai deputāti atbalsta, ka mēs šobrīd balsojam pa daļām, lai neradītu pretrunas likumā?".
- 2013_02_21-seq299 spokenText "Un, kolēģi, par 29.priekšlikumu mums šobrīd būs jānobalso nedaudz sarežģītākā konstrukcijā. Proti, mēs tikko par 10.panta pirmo daļu nobalsojām un iebalsojām Ainara Latkovska piedāvāto priekšlikumu. Tātad mums šobrīd būtu jābalso 29.priekšlikums otrajā, trešajā, ceturtajā un pārējās daļās, bet ne pirmajā, jo pirmā jau ir... Tātad mums jābalso sadalīti. Par 29.priekšlikumu attiecībā uz otro, trešo un pārējām daļām.".
- 2013_02_21-seq297 spokenText "28. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.".
- 2013_02_21-seq295 spokenText "27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 29.priekšlikumā.".
- 2013_02_21-seq291 spokenText "25. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā".
- 2013_02_21-seq289 spokenText "24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 29.priekšlikumā.".
- 2013_02_21-seq287 spokenText "Tātad 23. - Ainara Latkovska priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_02_21-seq286 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Ainara Latkovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_02_21-seq285 spokenText "Tātad, kolēģi, par šo jautājumu diskusijas notikušas vairākkārt. Komisijā pat atkārtotas sēdes bija, arī darba grupā runājām. Un jāsaprot tas, ka vēsturiski tiešām likumā zemūdens medības nav bijušas. Ar Ministru kabineta noteikumiem ir bijis diezgan brīvs regulējums zemūdens medībām, bija arī noteiktas vietas, bet bija arī noteiktas prasības. Šobrīd ir mēģinājums pārcelt šo regulējumu no Ministru kabineta noteikumiem uz likumu. Komisijā mēs sākotnēji diskusijā vienojāmies par to, ka būtu ļoti loģiski iet uz kompromisu. Un kompromiss ir šāds: zemūdens medības ir atļautas jūrā, zemūdens medības ir atļautas tur, kur licencētajās makšķerēšanas vietās ir nolikums un tās ir atļautas, kā arī privātajos ūdeņos. Bet pašreizējā redakcija vairs to nenozīmē. Pašreizējā redakcija jau ir tālu prom no tā kompromisa, par kuru mēs komisijā vienojāmies. Un beigās iznācis tā, ka atļauts ir publiskajos ūdeņos, atļauts ir gan jūrā, gan... gan arī licencētajās vietās un tā tālāk, un tā tālāk. Tātad komisija mēģināja panākt kādu no kompromisiem. Šobrīd šķiet, ka ir tieši tas pats, kas bija Ministru kabineta noteikumos. Tas pārcelts uz likumu un ir salīdzinoši plašs regulējums. Tātad aicinu... aicinu balsot. (No zāles: „Kā balsot?”)".
- 2013_02_21-seq284 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Zaķa kungs vēlas ko piebilst?".
- 2013_02_21-seq283 spokenText "Jā, godātie kolēģi, es arī aicinu atbalstīt Ainara Latkovska priekšlikumu. Uz trešo lasījumu, protams, šīs lietas var precizēt. Tikai varu pateikt, ka vairākumā Skandināvijas valstu iekšējos publiskajos ūdeņos tas ir aizliegts tieši augstā zivju traumatisma dēļ, respektīvi, nenomedītā zivs tiek traumēta un pēc tam aiziet bojā. Protams, ja runājam par pašu zemūdens mednieku drošību, tad šī obligātā prasība, ka viņiem jābūt klāt bojai, ļoti bieži netiek ievērota, un es pats kā spiningotājs reiz ar tādu zemūdens mednieku sastapos. Es domāju, ka tur ir lielā zivs un, protams, metu vizuli viņa virzienā, bet izrādījās, ka tas bija cilvēks. (Starpsaucieni no zāles.) Gandrīz kā filmā „Briljanta roka”. Un tikai tāpēc, ka viņam nebija bojas, protams... Tā ka šie cilvēki arī sevi pakļauj riskam. Un, lai kā viņi paustu savu neapmierinātību par mūsu šīsdienas lēmumu, tas ir lēmums arī viņu labā un viņu veselības labā. Pēc tam jau Ministru kabinets varētu tās lietas reglamentēt. Aicinu balsot „par”.".
- 2013_02_21-seq281 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Skaidrs, ka šis nav jautājums, kas varbūt interesē visus, bet, ja tā iedziļināmies, tad tomēr vides aizsardzības lietām it kā vajadzētu būt interesantām visiem. Un patiesība jau ir kaut kur pa vidu. Es arī atbalstu otrajā lasījumā Latkovska priekšlikumu, jo atļaut zemūdens medības pilnīgi visur, faktiski bez ierobežojuma, nav īsti pareizi. Reālā situācija ir tāda, ka, piemēram, nelielajās upēs zivis, paliekot aukstākam laikam, koncentrējas noteiktās vietās. Tās koncentrējas bedrēs. Līdzīgi ir arī ar vērtīgajām lašu sugas, lašu dzimtas zivīm, kuras koncentrējas berzes vietās. Un zemūdens medniekiem atšķirībā no makšķerniekiem ir tā priekšrocība, ka viņi var nokļūt diezgan vienkārši zivīm tuvu un šīs zivis, kas koncentrējušās nelielā platībā, gluži vienkārši izšaut. Tā ir realitāte, un tā ir zemūdens zvejas specifika, un tā ir atšķirība no makšķerēšanas virs ūdens. Es domāju, ka uz trešo lasījumu visprātīgākā pieeja būtu tāda, ka dotu Ministru kabinetam tiesības noteikt ūdenstilpes, kurās ir atļauta zivju iegūšana šādā veidā. Un tās varētu būt ne tikai privātās, bet arī atsevišķas publiskās ūdenstilpes. Tā ka tas būtu vispareizākais risinājums. Un šobrīd es aicinu atbalstīt Latkovska kungu, lai komisija varētu uz trešo lasījumu, manuprāt, šādu saprātīgu vidusceļu, saprātīgu pieeju īstenot. Paldies.".
- 2013_02_21-seq280 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 13.30. Tātad turpinām Saeimas sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Zvejniecības likumā” un bijām uzsākuši debates par 22. - deputāta Ainara Latkovska priekšlikumu. Šobrīd mums ir jāturpina debates. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2013_02_21-seq278 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... (No zāles: „Vjačeslavs ir!”) ir, jā, redzu, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Valdis Liepiņš... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Klāvs Olšteins... nav, Igors Pimenovs... nav, Vineta Poriņa... nav, Raimonds Vējonis... arī nav. Paldies.".
- 2013_02_21-seq276 spokenText "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās. Lūdzu nekavēt!".
- 2013_02_21-seq275 spokenText "Paldies. Vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.".
- 2013_02_14-seq295 spokenText "Paldies. Vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.".