Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_02_28-seq6> ?p ?o. }

• 2013_02_28-seq6 type Speech.
• 2013_02_28-seq6 number "6".
• 2013_02_28-seq6 date "2013-02-28".
• 2013_02_28-seq6 isPartOf 2013_02_28.
• 2013_02_28-seq6 spokenAs 101.
• 2013_02_28-seq6 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Kā jau mums iepriekšējais runātājs teica, „Saskaņas Centra” kolēģu priekšlikums paredz mainīt līdzšinējo sociālo iemaksu kārtību par jauniešiem no 13 līdz 25 gadu vecumam. Priekšlikums paredz darba devēju sociālās iemaksas daļu jaunieša pirmās nodarbinātības gadījumā pārcelt no darba devēja uz valsts pamatbudžeta pleciem, tādējādi samazinot darba devēja izmaksas gandrīz par 20 procentiem, padarot krietni atraktīvāku darba attiecību uzsākšanu un nesamazinot darba ņēmēja sociālās garantijas. Ar šo priekšlikumu kolēģi izvirza visā Eiropas Savienības telpā jauniešiem aktuālo bezdarba mazināšanas tēmu. Tieši vakar un šodien Briselē par jauniešu potenciālajām garantijām, uzsākot darba gaitas, īpašā sanāksmē diskutē Eiropas Savienības valstu nodarbinātības un sociālo lietu ministri, kuru vidū ir arī Latvijas labklājības ministre. Tiktāl viss būtu labi, un „Saskaņas Centra” kolēģu priekšlikums noteikti būtu pievienojams kopējai priekšlikumu paketei, kura paredz nākamo triju gadu laikā uz pusi samazināt jauniešu bezdarba līmeni. Tomēr dažas lietas liek piesardzīgi raudzīties uz šo visai vērienīgo priekšlikumu. Pirmkārt, nav īsti saprotams, kādu mērķi ir paredzējuši sasniegt priekšlikuma iesniedzēji, nosakot tik zemu vecuma slieksni - 13 gadus - pirmā darba līguma slēgšanai. Vai tā būtu bērnu iesaistīšana nodarbinātības problēmu risināšanā? Darba likuma 37.panta pirmā daļa noteic, ka pastāvīgā darbā ir aizliegts nodarbināt bērnus, savukārt bērns, Darba likuma izpratnē, ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Tā kā pastāvīgā darbā var nodarbināt jauniešus tikai no 15 gadu vecuma, tad sociāli apdrošinātas personas statusu darba ņēmējs var iegūt tikai no 15 gadu vecuma, kā tas šobrīd noteikts likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Otrkārt, nav skaidra mehānisma, kā darba devējs varēs precīzi identificēt, kurš tad īsti ir pirmais darba līgums. Latvijā darba devējam šāda informācija nav pieejama, jo darba ņēmēja līgumi netiek uzskaitīti šādā veidā - pirmais, otrais, trešais, ceturtais vai piektais. Turklāt darba ņēmējs var būt arī uz cita līguma pamata, piemēram, uzņēmuma līguma pamata. Treškārt, šis priekšlikums ir ļoti kapitālietilpīgs jeb ļoti, ļoti dārgs priekšlikums, un nav ne mazākās pārliecības, ka tas ir pats efektīvākais veids, kā šos līdzekļus izlietot. Šāda priekšlikuma akceptēšana paredzētu papildu finansējumu no pamatbudžeta fiskālajā gadā vismaz 17 miljonus latu. Ja pieņemam, ka katru gadu darba attiecības uzsāk 22 tūkstoši jaunu darba meklētāju ar vidējo iemaksu algu 266,8 lati, tad, kā jau teicu, šī summa ir iespaidīga - 17 miljoni latu. Ceturtkārt, šāds priekšlikums radītu risku, ka darba devēji, lai ietaupītu savas izmaksas, veicinās skolēnu izraušanu no skolas sola un viņu agrīnu iesaistīšanu darba tirgū zemas kvalifikācijas darbos tā vietā, lai viņi šajā vecumā atrastos izglītības iestādē un apgūtu sev nepieciešamās zināšanas un prasmes. Pēc 25 gadu sasniegšanas, kad darba devējs vairs nevarēs attiecināt uz darba ņēmēju nodokļa maksāšanas īpašo režīmu, šis darbinieks, kurš nebūs ieguvis pietiekamu izglītību, izrādīsies neproduktīvs un, visticamāk, pieaugot izmaksām par viņu, tiks atlaists. Tieši izglītības trūkums ir galvenais jauniešu bezdarba iemesls. Pieņemot šo priekšlikumu, Latvija iet pilnīgi pretējā virzienā un pilnībā pret Eiropas Savienības 20/20/20 stratēģijas mērķiem, kuri tendēti uz to, ka jaunietim ir jābūt pēc iespējas ilgāk izglītības sistēmā un šai sistēmai ir jābūt kvalitatīvai - tādai, ka jaunietis pēc izglītošanās pabeigšanas var ātri iegūt darbu. Attiecībā uz tiem jauniešiem, kuri šobrīd nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūras reģistros un vēl atrodas izglītības sistēmā, Latvijā situācija ir sekojoša - profesionālās izglītības un augstskolu programmu beidzējiem situācija ar nodarbinātību vērtējama kā optimāla, jo ilgstoši novērojumi rāda, ka tikai no 7 līdz 8 procentiem absolventu ir grūtības ilgtermiņā atrast darbu. Neapmierinoša situācija joprojām saglabājas vidusskolu absolventiem, no kuriem 40 procentiem ir grūtības uzsākt studijas, bet 10 procentiem - turpināt uzsāktās studijas, turklāt esošā profesionālā kvalifikācija neļauj sekmīgi uzsākt darba attiecības. Lielākā daļa šo jauniešu agrāk vai vēlāk pamet Latviju, meklējot atbilstošu darba piedāvājumu ārzemēs. Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka šis priekšlikums ir pretrunā arī ar Labklājības ministrijas plānotajiem pasākumiem programmā „Jauniešu garantija”, kas Nacionālās nodarbinātības padomes ietvaros tiek koordinēta starp Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju un Labklājības ministriju. Potenciālie pasākumi paredz, ka četru mēnešu laikā jaunietim, kurš reģistrējies kā bezdarbnieks, tiks piedāvāta atbilstoša izglītības programma - apmācība un tikai tad sekos darba piedāvājums, nevis būtiskas nodokļa subsīdijas. No šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem 10,5 tūkstošiem jauniešu bezdarbnieku lielākajai daļai tieši atbilstošas izglītības un zināšanu trūkums, nevis laba darba piedāvājums ir vislielākā problēma. No reģistrētajiem jauniešiem 4 tūkstošiem ir tikai pamatizglītība, 3 tūkstošiem - vidējā izglītība, bet nav specialitātes, bet atlikušajiem 3 tūkstošiem ir pabeigta profesionālā vai augstākā izglītība, bet nav paveicies atrast sev tīkamu darbu.".
• 2013_02_28-seq6 language "lv".
• 2013_02_28-seq6 speaker Arvils_Aseradens-1962.
• 2013_02_28-seq6 mentions Q211.
• 2013_02_28-seq6 mentions Q957126.
• 2013_02_28-seq6 mentions Q193089.
• 2013_02_28-seq6 mentions Q458.
• 2013_02_28-seq6 mentions Q21625222.
• 2013_02_28-seq6 mentions Q1771611.
• 2013_02_28-seq6 mentions Q2167704.
• 2013_02_28-seq6 mentions Q9005.
• 2013_02_28-seq6 mentions Q903671.