Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_02_28-seq154 spokenText "13. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq152 spokenText "12. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas nav guvis atbalstu.".
- 2013_02_28-seq150 spokenText "Paldies. 11.priekšlikums, kā jau es teicu, ir saistīts ar 10.priekšlikumu, ir tajā iekļauts un daļēji atbalstīts. Tas ir Raimonda Vējoņa priekšlikums.".
- 2013_02_28-seq148 spokenText "Savukārt par 10.priekšlikumu Juridiskajā komisijā bija diskusijas. Šis priekšlikums, kas nosaka to, ka, vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem, parādniekam ir saglabājams maksājums minimālās mēnešalgas apmērā, saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Un būtiskais jauninājums ir tāds, ka šis priekšlikums paredz piedziņas vēršanas gadījumā saglabāt uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Tātad šībrīža situācija faktiski pieļauj, ka nepilngadīgais bērns var palikt tikai ar tā saukto astoņu latu pabalstu. Komisijā bija par to diskusija. Ja nemaldos, tad komisija vienbalsīgi atbalstīja Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu.".
- 2013_02_28-seq146 spokenText "9. - deputāta Raimonda Vējoņa priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.".
- 2013_02_28-seq144 spokenText "8.priekšlikums savā ziņā ir saistīts gan ar 9., gan ar 11.priekšlikumu, kas kopumā ir izteikts komisijas 10.priekšlikumā. Tātad 8. - deputātes Cvetkovas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.".
- 2013_02_28-seq142 spokenText "7. - arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq140 spokenText "6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq139 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 51, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq138 spokenText "Savukārt 5. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir saistīts ar jau iepriekš neatbalstītajiem deputātes Cvetkovas priekšlikumiem gan Notariāta likumā, gan arī Civilprocesa likumā, nav guvis atbalstu komisijā.".
- 2013_02_28-seq136 spokenText "4. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq134 spokenText "3. - tieslietu ministra Bordāna redakcionāla rakstura priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq133 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 50, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq132 spokenText "2. ir deputātes Cvetkovas priekšlikums, kas ir tieši saistīts ar nupat neatbalstīto deputātes Cvetkovas priekšlikumu Notariāta likuma grozījumos, un nav guvis atbalstu.".
- 2013_02_28-seq130 spokenText "Paldies. Juridiskā komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus. 1. ir Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas kundzes priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq129 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2013_02_28-seq128 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.marts.".
- 2013_02_28-seq127 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_02_28-seq126 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt grozījumus Notariāta likumā otrajā lasījumā.".
- 2013_02_28-seq124 spokenText "7. arī ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir guvis atbalstu komisijā.".
- 2013_02_28-seq122 spokenText "Un 6. arī ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq120 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq315 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq119 spokenText "...32.lapaspusē.".
- 2013_02_28-seq118 spokenText "Nākamais priekšlikums...".
- 1994_12_22-seq337 spokenText "Nākamais priekšlikums...".
- 2013_02_28-seq116 spokenText "Paldies. 4. savukārt ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz ieviest Notariāta likumā jaunu sadaļu „Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas sprieduma izpildes kārtībā”. Jāsaka gan, ka par šo sadaļu jau ir nobalsots iepriekšējā lasījumā. Šis priekšlikums faktiski vairāk ir redakcionāla rakstura, tas ir uzlabots salīdzinājumā ar iepriekšējām redakcijām. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.".
- 2013_02_28-seq115 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq114 spokenText "Jā, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jāteic, ka gluži tā nav, ka šīs funkcijas ir neraksturīgas notariātam, kā tās raksturoja deputāte Cvetkovas kundze. Juridiskā komisija piedalījās diskusijā kopā ar notariāta pārstāvjiem, ar Vācijas notariāta pārstāvi, un Vācijas notariāta pārstāvis informēja par to praksi, kāda ir izveidojusies Vācijā, tai skaitā arī par regulējumu, kāds ir Vācijā attiecībā uz notāra funkcijām. Un, ņemot vērā, ka mūsu notariāta izcelsme ir meklējama arī Vācijas tiesību sistēmā, komisijas locekļi pilnībā izprata šīs funkcijas nodošanu... nu, vairākums izprata, tā varētu teikt, tās nodošanu notariātam. Par to ir bijušas diezgan garas diskusijas arī darba grupās - gan Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei darba grupā, gan arī citās darba grupās. Iespējams, ka uz trešo lasījumu būs vēl kādi redakcionāla rakstura priekšlikumi, kas ir saistīti ar līgumsodu aprobežojumiem tieši kontekstā ar tiem grozījumiem Civillikumā, kurus mēs esam atbalstījuši, lai nonāktu pie vienotas izpratnes un arī vienotas prakses par to, ka līgumsodam būtu jābūt samērīgam. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt deputātes Cvetkovas priekšlikumu.".
- 2013_02_28-seq112 spokenText "Godātie kolēģi! Ar šiem grozījumiem notāri tiek apveltīti ar tiem neraksturīgajām funkcijām - taisīt notariālus izpildu rakstus... aktus. Es atvainojos! Patlaban pie notāriem ir iespējams noformēt, pieņemsim, aizdevuma līgumu notariāla akta formā, kas turpmāk dod iespēju nodot šo aktu saistību piespiedu izpildei tiesā. Kas ir saistību piespiedu izpilde? Tiesā maksājama samazināta valsts nodeva neatkarīgi no neizpildīto saistību apmēra, kas ir tikai 350 latu, un tiesa, nerīkojot tiesas sēdi, uz iesniegto dokumentu pamata septiņu dienu laikā pieņem lēmumu, kuram ir izpildu dokumenta spēks. Tātad tiesa ātri un efektīvi izskata šīs lietas un pieņem lēmumus. Turklāt tikai tiesa var atzīt, ka par neizpildītu saistību paredzētais līgumsoda apmērs ir nesamērīgs ar galveno parādu vai prasība satur netaisnīgus līguma noteikumus, un tad tiesa var pieņemt lēmumu par prasības noraidīšanu. Bet ar šo jauninājumu notāriem tiek dotas iespējas izdot notariālu izpildu aktu par neizpildītām saistībām, vērtējot to pašu notāru taisītu notariālu aktu formālu atbilstību noteiktām prasībām, nevērtējot līgumsoda samērīgumu, bet aprobežojoties ar to, ka līgumsods nevar pārsniegt pamatparāda summu. Projekta anotācijā ir norādīts, ka tas izstrādāts saskaņā ar tiesu iekārtas attīstības pamatnostādēm 2009.-2015.gadam, kuras noteic, ka tiesai neraksturīgas funkcijas veido papildu noslodzi. Un tas bija par pamatu tam, lai atsevišķas tiesu pašreizējās kompetences nodotu citām institūcijām un arī tiesu sistēmai piederīgām personām, mūsu gadījumā - notāriem. Piešķirot notariāliem aktiem izpildu dokumenta spēku, pēc likumprojekta ierosinātāju domām, tiktu ne tikai daļēji atslogotas tiesas no tām neraksturīgu pienākumu pildīšanas, tas ir, spriest tiesu, bet arī būtu vienkāršots un paātrināts piedziņas process. Bet tā taču nav! Kas ir tiesai neraksturīgas funkcijas? Pat šo notariālo izpildu aktu būs iespējams pārsūdzēt tiesā ar apvērsuma prasību. Turklāt statistika rāda, ka kopējais bezstrīdus kārtībā izskatāmo lietu skaits tikai krīzes gados bija ievērojams: 2009.gadā - 8 tūkstoši, bet jau 2012.gadā - vairs tikai tūkstotis deviņdesmit. Un šā gada divos mēnešos - tikai 73 lietas. Un tikai niecīga daļa no šīm lietām bija notariālie akti, bet pārsvarā tās ir prasības par hipotekārajiem kredītiem. Taču Juridiskās komisijas sēdē mums tā arī neuzrādīja statistiku, cik lietu ir tiesās tieši par notariālo aktu nodošanu izpildei. Bet ir noprotams, ka tādu nav daudz. Es uzskatu, ka ar šiem grozījumiem tiesu darbības efektivitāte netiks nodrošināta, šādu lietu nav tik daudz, un tās tiesa izskata ātri uz iesniegto dokumentu pamata. Taču ar šādu notāriem neraksturīgu tiesību piešķiršanu tiktu sadrumstalota tiesu iekārta, kuru nav pieļaujams pakārtot kādu atsevišķu personu loka interesēm, pat ja šīs personas ir piekritīgas tiesu sistēmai. Esmu pārliecināta, ka notāriem nav piešķiramas tiesneša funkcijas - tiesības vērtēt prasības pamatotību un lemt par to nodošanu piespiedu izpildei, kā arī apmierināt prasības par blakus prasījumiem - līgumsodiem. Un galvenais - pēc tā nav nekādas nepieciešamības, izņemot notāru vēlmi papildus nopelnīt. Kolēģi! Tiesu noslodzes samazināšana nav pašmērķis, pretējā gadījumā tuvākajā laikā tiesnešiem vispār nebūs darba, jo visas lietas skatīs kādas citas personas un kādas citas iestādes. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un neuzsākt tiesu iekārtas sadrumstalotības procesu. Paldies.".
- 2013_02_28-seq110 spokenText "3. - deputātes Cvetkovas priekšlikums, kas nav guvis atbalstu komisijā.".
- 2013_02_28-seq108 spokenText "2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas regulē ziņas, kas ierakstāmas Pilnvaru reģistrā. Ir atbalstīts komisijā.".
- 2013_02_28-seq106 spokenText "Juridiskā komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus. 1. - redakcionāla rakstura tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq105 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2013_02_28-seq103 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_02_28-seq102 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” otrajā lasījumā.".
- 2013_02_28-seq100 spokenText "Savukārt 6. - tieslietu ministra redakcionāla rakstura priekšlikums, kas ir guvis atbalstu komisijā.".
- 2013_02_28-seq98 spokenText "Tāpat kā 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nav guvis atbalstu Juridiskajā komisijā.".
- 2013_02_28-seq96 spokenText "4. - arī Juridiskā biroja priekšlikums, kas nav guvis atbalstu Juridiskajā komisijā.".
- 2013_02_28-seq94 spokenText "3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums, kas nav guvis atbalstu Juridiskajā komisijā.".
- 2013_02_28-seq92 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nav guvis atbalstu komisijā.".
- 2013_02_28-seq90 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Gan šis likumprojekts, gan arī „Grozījumi Notariāta likumā” un „Grozījumi Civilprocesa likumā” ir daļēji saistīti. Šobrīd strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Juridiskā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus. 1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāla rakstura priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq89 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2013_02_28-seq87 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.marts. Paldies.".
- 2013_02_28-seq86 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts.".
- 2013_02_28-seq85 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_02_28-seq84 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tātad likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””. Pašreiz spēkā esošais likums „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” tika pieņemts 1994.gadā, un kopš tā laika Latvijas tiesību sistēma ir piedzīvojusi pārmaiņas un izaugsmi. Vienlaicīgi Latvija kā Eiropas Savienības, NATO un citu starptautisku organizāciju dalībvalsts uzņemas arvien vairāk pienākumu starptautiskajā līmenī. Ar šiem grozījumiem tiek uzlabota piekļuve informācijai par Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un uzlabota līgumu noslēgšanas pārskatāmība, nodrošinot divpusējo un daudzpusējo līgumu projektu savlaicīgu izvērtēšanu un Latvijas interešu maksimālu ievērošanu. Grozījumi likumā rosināti, lai noteiktu kārtību, kādā izsakāmas starptautisko līgumu atrunas un skaidrojošās deklarācijas, un lai skaidri definētu nacionālās procedūras starptautisko līgumu saskaņošanai, parakstīšanai un iekļaušanai nacionālajā tiesību sistēmā. Tas arī ļaus savlaicīgi veikt novērtējumu par starptautisko līgumu ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu, valsts finansēm un noteiktajiem ārpolitikas virzieniem. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā.".
- 2013_02_28-seq83 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2013_02_28-seq82 spokenText "Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 14.martam.".
- 2013_02_28-seq81 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_02_28-seq80 spokenText "Labdien, kolēģi! Str��dājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””. Izskatām pirmajā lasījumā. Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība ir tāda, ka ar likumprojektu vispirms ir noteikts, ka kontu apkalpošana, kas sastāv no privatizācijas sertifikātu administrēšanas un klientu apkalpošanas, uzskatāma par valsts pārvaldes uzdevumu. Likumprojektā tiek iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt to personu, kurai tiks deleģēta kontu apkalpošana, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumu, noteikt institūciju, kura apkalpos privatizācijas sertifikātu kontus. Komisijā mēs šo likumprojektu izskatījām, atbalstījām, un lūdzu arī kolēģus šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_02_28-seq79 spokenText "Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.marts. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 28.februāra sēdes darba kārtībā un bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā skatīt komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 28.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2013_02_28-seq77 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_02_28-seq76 spokenText "(Meklē datorā likumprojektu. No zāles dep. I.Grigule: „Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā...” Starpsaucieni.) Es atvainojos! Es tūlīt atvēršu. Es jau saņemos. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību””. Likumprojekts tiek skatīts pirmajā lasījumā, un tiesiskā regulējuma nolūks un būtība ir tāda, ka likumprojekts tika izstrādāts ar mērķi sakārtot valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu pārbaudes procesu, atvieglojot to, un komersantiem samazinot ar kontroles īstenošanu saistītās izmaksas. Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_02_28-seq75 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 28.februāra sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām izskatīt likumprojektu „Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” un mums bija paredzēts turpināt debates. Tā kā debatētāju saraksts šobrīd ir tukšs, es debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs vēlas ko piebilst? Nav arī komisijas ziņotāja. Tātad komisijas vārdā varu aicināt balsot par šo likumprojektu. Judina kungs, vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? (No zāles dep. A.Judins: „Nē, viss ir pateikts.”) Tad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 36, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... Man ir rakstīts deputāts Igors Pimenovs, bet, tā kā ziņotāja nav, šis darba kārtības jautājums tiek pārvietots uz beigām. Arī nākamais un aiznākamais jautājums ir bez ziņotāja - Pimenova kunga. Tātad mēs varam mēģināt skatīt darba kārtības 24.jautājumu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins. (No zāles dep. K.Olšteins: „Pirms tam bija vēl „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”!”) Lūdzu, par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību””.".
- 2013_02_28-seq73 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Jānis Klaužs... nav, Ivans Klementjevs... nav, Raimonds Vējonis... nav. Un Valdis Zatlers... nav. Paldies.".
- 2013_02_28-seq72 spokenText "Es jūs visus savukārt aicinu uz Lielo vestibilu, kur tiks atklāta jauniešu fotogrāfiju izstāde „Manas iespējas un mani riski”. Jā, bet pirms jūs izklīstat, mums ir jāapsveic mūsu kolēģis Kārlis Eņģelis, kuram šonedēļ bija ļoti skaista 30 gadu jubileja! (Aplausi.) Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2013_02_28-seq71 spokenText "Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde pulksten 10.35.".
- 2013_02_28-seq69 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sanāk pulksten 10.30 komisijas telpās.".
- 2013_02_28-seq67 spokenText "Cienījamie kolēģi! Barčas kundze sasauc Sociālo un darba lietu komisijas sēdi pēc 5 minūtēm komisijas telpās.".
- 2013_02_28-seq66 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Arvilam Ašeradenam.".
- 2013_02_28-seq65 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šis jautājums, protams, ir komplicēts, jutīgs, bet tanī pašā laikā mums vienmēr jāpatur prātā visas tās globālās tendences, kādas šobrīd ir pasaulē. Jāpatur prātā, jāskatās uz priekšu. Mēs redzam, ka šobrīd, jāatzīst, latviešu tauta iet mazumā - vismaz savā etniskajā dzimtenē. Ļoti daudzi labākas dzīves meklējumos, labāka darba meklējumos aizceļo, ļoti daudzi no viņiem neatgriezīsies. Latvijai īstenībā ir svarīgs katrs cilvēks, kurš ir Latvijas patriots, jo mums jābūt konkurētspējīgiem pasaulē. Mums jābūt pietiekamā skaitā, lai varētu attīstīt savu kultūru, lai varētu attīstīt labā līmenī izglītības sistēmu. Mums ir jāturas. Un tāpēc katrs cilvēks - katrs! - mums ir svarīgs. Man ir jāatzīst, ka mūsu valdība izdarīja lielu muļķību, pakļaujoties vienas avīzes spiedienam un mainot lēmumu par tautības ierakstu pasē, jo tautības ieraksts pasē diemžēl Latviju vājina, nevis stiprina, lai arī kā to negribētu dzirdēt tie kvēlie patrioti, kas te arī Saeimā uzstājās ar kvēlām runām. Es esmu bijis aptuveni 55 valstīs, un visi... pasē man nav ierakstīts, ka esmu latvietis, bet nekur citur neviens mani citādāk kā par latvieti nav ieraudzījis. Tagad, kad ir šis ieraksts pasē... būs šis ieraksts pasē, es domāju, atradīsies cilvēki, nelatvieši, kuri ierakstīs savu tautību pasē un skaidros, ka viņi nav īsti šai valstij piederīgi, ka viņi ir kaut kas īpašs, un tas tiks izmantots visdažādākajās politiskajās spekulācijās. Nemaz nerunājot par to, ka tas radīs personīga rakstura sarežģījumus ceļojot, kādi jau radušies vienam otram, kam ir šie dažādie ieraksti. Es zinu piemērus. Un šajā gadījumā... šajā gadījumā es pieļauju, ka cilvēks, kurš gribēs mainīt savu tautību no kādas citas uz latviešu tautību... ka šo cilvēku skaits būs ārkārtīgi neliels. Bet ir tādi cilvēki, es nesaukšu vārdus un uzvārdus, bet, piemēram, es zinu latviešu teātra aktierus, kuri pēc izcelsmes ir simtprocentīgi nelatvieši, bet kuri ir, nu, absolūti identificējušies mūsu latviskajā kultūrvidē... ka viņi... ka viņi grib, lai viņiem būtu tas ieraksts - latvietis. Viņiem tas ir aktuāli, jā. Un kāpēc gan to liegt? Es neticu, ka tie būs kaut kādi provokatori kaudžu kaudzēm, kas vēlēsies šo soli spert. Un tas pavisam nedaudz, bet tomēr darīs Latviju un arī latviešu nāciju stiprāku. Mums jābūt pragmatiķiem šinīs lietās. Mums ir jāsper visi soļi, arī tie mazie solīši, kas mūs var darīt stiprākus. Paldies. (Dep. A.Loskutovs un dep. A.Judins aplaudē.)".
- 2013_02_28-seq64 spokenText "Paldies. Vai Ābiķa kungam pietiks ar 7 minūtēm?".
- 2013_02_28-seq63 spokenText "Cienījamie kolēģi! Latvijas valsts tika izveidota 1918.gadā, un man ir pārliecība, ka Latvijas valsts ir stipra valsts. Un, ja tā ir stipra valsts, tad, manuprāt, tā ir spējīga adoptēt tos cilvēkus, kas jūt tai piederību, kas tieši uzskata, ka viņi ir latvieši. Tieši tādēļ es uzskatu, ka attiecīgais likumprojekts var tikt atbalstīts. Šodien mēs izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā. Mēs nerunājam par, teiksim, precīzu reglamentāciju. Mēs runājam par konceptu. Un koncepta jautājums ir vienkāršs. Man gribētos vēlreiz jums atgādināt: vai cilvēks var kļūt par latvieti tikai tad... nevis kļūt, bet būt latvietis tikai tad, ja viņš piedzimis kā latvietis, ja viņa vecāki vai vecvecāki ir latvieši, vai tomēr arī vide var palīdzēt cilvēkam mainīt viņa identitāti? Es saprotu, viedokļi var atšķirties, un tas ir ļoti labi, ka mēs šodien diskutējam par šo jautājumu. Bet, ja es domāju par situāciju un salīdzinu, piemēram, kādu latvieti, kas dzīvo Brazīlijā, varbūt jau trešajā paaudzē dzīvo tur un nekad nav bijis Latvijā, un latviešu valodā nerunā, un latviešu vidē neatrodas... Es nedomāju, ka viņš ir lielāks latvietis salīdzinājumā ar tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, kuri pieņēmuši latviešu kultūru un kuriem ir svarīgi, lai viņus atzītu par latviešiem. Es vēlreiz uzsveru, ka tas ir jautājums, uz kuru atbild pats cilvēks. Un valsts nedrīkst diktēt. Arī 19.gadsimtā paši cilvēki noteica, kas viņi ir, un es nedomāju, ka 21.gadsimtā mums jārīkojas konservatīvāk un jāsaka - tu esi tāds, tu esi cits. Līdz ar to es tieši aicinu attiecīgo likumprojektu konceptuāli atbalstīt un balsot „par”. Paldies.".
- 2013_02_28-seq61 spokenText "Godātie kolēģi! Vakar mūsu frakcijā viesojās divi mūsu kolēģi - Andrejs Judins un Ingmārs Čaklais - un mēs runājām vienlaikus par diviem likumprojektiem. Par šo un par to, kuru veidojam jau divus gadus, - par grozījumiem Pilsonības likumā. Un jāsaka, abu kolēģu viedokļos bija daudz kā līdzīga, un šis līdzīgais, protams, balstās uz to, ka tautība - tā, protams, ir izcelsme, valoda un kultūra. Jautājums tikai par to, kā mēs šo valstsnāciju vienojošo politiku varētu realizēt tālāk. Vai mēs varam vienlaikus ar Pilsonības likuma grozījumiem virzīt arī šo vai nevaram? Un jāteic, ka viedokļi bija tādi, ka tomēr šis projekts būtu jāvirza pēc tam, kad mēs būsim tikuši galā ar Pilsonības likuma grozījumiem, jo mēs vienkārši varam nonākt zināmā strupceļā. Un, lai kā varbūt dažiem kolēģiem tas nepatiktu, bet to koncepciju, ko virza Judina kungs, es atbalstu. Tā koncepcija ir atbalstāma, bet ir ļoti, ļoti rūpīgi jāvērtē, lai tā netiktu izmantota kaut kādos savtīgos nolūkos saistībā ar Pilsonības likuma grozījumiem. Līdz ar to šodien tomēr es atturēšos atbalstīt un novēlu veiksmi Ingmāra Čaklā vadītajai apakškomisijai, lai mēs veiksmīgi pabeigtu darbu pie grozījumiem Pilsonības likumā. Paldies.".
- 2013_02_28-seq59 spokenText "Godātā Saeima! Inguna Rībena savā runā precīzi norādīja, ka piederību tautībai - un ne tikai tautībai, bet arī dzimtai - nosaka pēc asinsradniecības jau kopš tālas senatnes. Kas ir ne mazāk būtiski, arī mūsu valsts robežas tika noteiktas pēc etnogrāfiskās apdzīvotības, kas ļāva Latvijai izveidot tādas robežas, kādas de iure pastāvēja līdz 2007.gadam, kad tika noslēgts robežlīgums, atdodot daļu no latviešu vēsturiskajām zemēm. Skatot dzimtas rakstus vairākos atzaros, varu teikt, ka esmu latvietis astotajā paaudzē un mana meita ir latviete pat jau devītajā paaudzē. Un pa retam... pa retam arī citas tautības ir ienākušas dzimtā, asimilējušās, un to bērni ir kļuvuši par pilntiesīgiem latviešiem, un šis koncepts ir pastāvējis ilgstoši un nav radījis nekādus šķēršļus. Tagad mēs vēlamies nobrucināt senu kārtību, kas pastāvējusi. Ja šodien šis princips tiks mainīts, tad man negribas domāt, kāds pēc desmit gadiem izskatīsies vidējais latvietis. Tad mēs varbūt kaunēsimies ne tikai par Viktoru Alksni, bet arī par daudziem citiem, kas būs izmantojuši šo likuma robu, lai pieteiktos par latviešiem un radītu mums ne mazums problēmu. Paldies.".
- 2013_02_28-seq58 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Dombravam. Vai jums pietiks ar 13 minūtēm?".
- 2013_02_28-seq57 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Manuprāt, mēs dramatizējam šo jautājumu, jo tas nav tik nozīmīgs. Un priekšlikuma virzītāji, es uzskatu, ar labām domām šeit ir nākuši un nav pelnījuši, lai mēs tik drastiski uzstātos pret viņiem. Taču es pateikšu, kāpēc es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu, bez liekas dramatizēšanas. Ja mēs runājam par kultūras piederību, tad es pieņemu par latvieti ikvienu, kurš sevi par tādu uzskata. Bez nosacījumiem, bez kaut kāda likuma pārbaudīšanas! Taču tikai tad, ja runa ir par kultūras piederību. Jo mēs šeit runājam par dažādām sistēmām - par asins piederību jeb radniecisko izcelsmi, par kultūras piederību; te būtu vēl pilsonība kā nācijas vai nacionalitātes, vai tautas noteikšana. Un es aicinu arī nedalīt „pareizajās” un „nepareizajās” sistēmās, „novecojušās” vai „nenovecojušās”. Katrai ir sava nozīme... Arī asins izcelsmei droši vien ir nozīme, bet mēs to nevaram tik viegli pārbaudīt, jo tā jau ir iracionāla sfēra. Bet, no likuma viedokļa raugoties, manuprāt, tā ir mazliet samocīta konstrukcija... kompromisa mēģinājums starp radniecīgo asinssaiti un starp kultūras piederību. Es minēšu vienu piemēru. Nesen man kāds ārzemnieks jautāja... Viņš bija redzējis kādu ļoti izcilu akordeonisti. Tā bija Ksenija Sidorova, un viņš jautāja: „Viņa... viņa laikam ir latviete?” Un es, daudz neaizdomājoties, vai viņš šeit domā pilsonisko piederību vai etnisko, atbildēju: „Jā, ir!” Jo es to tā pieņemu. Es gan nezinu, kā sevi interpretē pati Ksenija Sidorova šajos jautājumos, bet es iztēlojos vienu citu situāciju... Ja būtu ārzemēs pamanīta kāda izcila latviešu māksliniece, nu, nosauksim viņu par Karīnu Sidorenko, piemēram... tad, ja būtu šāds likums un tas ārzemnieks man atkal jautātu: „Viņa laikam ir latviete?”, tad es domātu: „Bet kas ar to likumu ir noticis? Vai viņa ir verificējusies pēc tā likuma vai nav? Laikam jau nav pieteikusies...” Un tad man būtu jāatbild aptuveni tā: „Nē, viņa ir krievvalodīgā ar ukraiņu izcelsmi un arī ar jūtamu ebrejisku izcelsmi.” Taču tas man liekas kaut kas pilnīgi haotisks un nepieņemams. Un tas rodas no tā, ka šajos nacionālās identitātes jēdzienos mums ir izveidojies mazliet haoss arī vēsturisko apstākļu dēļ. Ja mēs paskatīsimies, kas ir teikts tautības jēdziena pamatnostādnēs... integrācijas pamatnostādnēs... Interesanti, ka tad mēs neatradīsim tautības jēdzienu. Tur nav definīciju, bet tur ir aprakstīts, kas ir Latvijas tauta. Bet vai no tā izriet tautība? Droši vien - ne. Tur ir pilsoņi un ir latvieši. Mēs atradīsim, kas ir latviešu nācija, bet tad ir jautājums: „Vai nācija ir tas pats kas tautība?” Laikam jau ne. Vai tomēr tautība nav kaut kāds priekšveidojums, etniska pirmsnācija? Mums nav atbildes uz to, jo tās lietas neiet kopā. Turklāt sociālo zinātņu pārstāvji jums teiks: ja vērtējam pēc kultūras piederības principa, tas ir ļoti labs princips! Bet tur nevar būt nekādu mērījumu - tik un tik gadu, tādas un tādas zināšanas. Ja cilvēks jūtas piederīgs, tad viņš tāds arī ir. Es esmu sastapies arī ar, teiksim tā, vienkāršās tautas izpratni par šiem jautājumiem, un es redzu, ka arī tur ir ļoti emocionāla izpratne. Un diemžēl bieži vien ir tā, ka tad, kad mēs runājam par nacionālajiem jautājumiem, prāts mūs atstāj, bet kaut cik tomēr to vajag atgriezt atpakaļ. Ir neizbēgami: ja mēs veidosim šādu konstrukciju, tad es jūtu, ka arī latviešiem radīsies šis jautājums: „Nu, ja šis ir latvietis, kas tad esmu es?” Un tad mēs varam sadalīt latviešus „īstajos” latviešos un „iegātņos” (No zāles dep. A.Judins: „Vai tā nedala?”), kas ir kaut kā pēc tam te iegājuši. Un tas gan nebūtu labi. Mums pietrūkst vienotas nācijas jēdziena. Ar jēdziena nosaukšanu vien mēs neko neatrisināsim. Protams, tas ir ilgāka laika jautājums, kad ir jānodarbojas ar skaidrošanu, ar izpratnes veidošanu, ar šī jautājuma apgaismošanu ne tikai politiķiem, zinātniekiem un medijiem, jo ir zināma līdzība ar to, kā savulaik tika degradēts vai diskreditēts tāds vārds kā „latvieši”. 1929.gadā Rainis, izcila personība un izcils latviešu prāts, būtībā, šajā virzienā domājot, izvirzīja šo jēdzienu „latvieši”, kas, protams, tika apsmiets gan tajā laikā, gan arī pēc tam, turklāt neglābjami. Pie tā mēs nevaram atgriezties. Šī niša ir tieši brīva, bet mēs netiekam uz priekšu šajā brīdī. Tāpēc es aicinu šo jautājumu nedramatizēt, bet, ja jums šķiet, ka pareizi būtu balsot tā, tad balsojiet tā! Bet es saku, ka tā mierīgi, vismaz ar skaidru prātu atbalstīt šo likuma konstrukciju nevaru. Paldies.".
- 2013_02_28-seq56 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.".
- 2013_02_28-seq55 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mums vispirms ir vairāk jāpadomā par to, kāda ir pašreizējā situācija attiecībā uz tautības identifikāciju Latvijā. Fakts ir tāds, ka līdz šim brīdim dažādos reģistros, Iedzīvotāju reģistru ieskaitot, ir norādīta attiecīgā cilvēka tautība. Taču pašlaik situācija ir tāda, ka šo ierakstu var mainīt, bet to var mainīt tikai cilvēku atsevišķa grupa, proti, tie, kuriem ir jaukta izcelsme vai nu pirmajā, vai otrajā paaudzē. Tā ka fakts ir tāds, ka jau šobrīd reģistrē mūsu cilvēku tautību un ka pastāv zināms izvēles princips. Runājot par jaukto izcelsmi. Statistika rāda, ka Latvijā jau vairākas paaudzes - apmēram 20 procenti no latviešu laulībām ar cittautiešiem - ir jauktas. Tas nozīmē, ka ārkārtīgi daudz mūsu cilvēku būtībā nāk no jauktām ģimenēm. Un tādā ziņā šis ir viens tāds reāls faktors, kuru vienkārši vispirms mums vajadzētu apzināties. Turklāt tādā ziņā visi šie cilvēki jau zināmu brīdi ir pārdomājuši, kā viņi sevi identificē gan savos dokumentos, gan personīgi. Tā ir viena lieta. Otra lieta, kur arī gan vēsturiski, gan pašlaik pastāv tautības jautājums dažādos veidos, ir tautas skaitīšana, un tautas skaitīšana notiek visā pasaulē, kā mēs zinām. Tur prakse ir tāda pati, kāda tā ir Latvijā, - tajā brīdī neviens cilvēkam neprasa par izcelsmi, bet prasa, kā cilvēks pats sevi identificē - vai par latvieti vai krievu, vai poli, vai kā citādi. Kanādā ir līdzīgi. Šie statistikas dati ir svarīgi, bet atkal zināmam... es teikšu, skaitliskam un socioloģiskam, objektīvam faktu klāstam. Piemēram, mums pašiem tas ļoti interesē saistībā ar diasporas jautājumu - cik latviešu dzīvo Kanādā vai Krievijā, vai Austrālijā, vai kur citur. Tā ka tas ir, varētu teikt, ļoti objektīvs, neitrāls identificēšanas aspekts. Bet, zināms, pastāv arī subjektīvais moments. Un arī subjektīvais jau parādās, kā es minēju, šajā objektīvajā procesā, kad vai nu dokumentos, vai arī tautas skaitīšanā jautā: „Kas jūs esat pēc tautības?” Runājot par subjektīvo, pašidentifikācija visā literatūrā par etniskajiem jautājumiem ir ārkārtīgi svarīga. Nav tā, ka tikai tava asins, varētu teikt, dzimtā izcelsme, nosaka tavu identifikāciju. Ļoti svarīgi - un arī to Rībenas kundze jau pateica savā veidā -, kā cilvēki paši jūtas, kā viņi identificējas ar valodu un kultūrvidi. Un līdz ar to es uzskatu, ka tagad pieļaut, ka cilvēki brīvprātīgi vēlas uz zināmu objektīvu faktoru pamata, proti, ka viņi ir 15 gadus dzīvojuši Latvijā, atbilstošā līmenī prot latviešu valodu un tā tālāk... Ja viņi brīvprātīgi vēlas paust savu vēlmi un sevi identificēt kā latviešus arī dažās dokumentu lietās, kur mums vēl pastāv tāds jautājums, tad te es nesaskatu neko ļaunu. Tieši pretēji! Es uzskatu, ka tas ir brīvas izvēles, pašidentifikācijas, pašapliecināšanās jautājums, kas nevienu neapdraud, bet kas būtībā tikai stiprina latviešu nāciju un, es arī teikšu, visas Latvijas tautas sastāvu. Cilvēki var izteikt savu identifikāciju dažādos veidos, tā ka, manuprāt, šo likumprojektu vajag atbalstīt. Un es aicinu to darīt arī šajā balsojumā. Paldies.".
- 2013_02_28-seq53 spokenText "Cienījamie kolēģi! Piedāvātie grozījumi pirmajā acu uzmetienā šķiet pozitīvi, jo tie paredz vismaz daļēji atteikties no asins principa tautības noteikšanā un atzīt cilvēka pašnoteikšanos. Kā zināms, līdz šim Latvijas likumdošana paredz vienīgo iespēju mainīt tautības ierakstu, taču pirmām kārtām jāpierāda, ka kādam no tuvākajiem senčiem bijusi vēlamā tautība. Tomēr rodas jautājums: kāpēc šī salīdzinoši progresīvā kārtība tiek attiecināta tikai uz latviešiem? Ar ko pamatojama šī atšķirīgā attieksme? Vai Satversmē nostiprinātais pilsoņu vienlīdzības princips šajā gadījumā nav piemērojams? Judina kungs ir jurists, viņš atsaucas uz to, ka mēs esam eksperti latvietības jautājumā. Es būtu pateicīgs, ja jūs norādītu uz konkrētu Satversmes vai kāda cita likuma pantu, kas nosaka, ka latviešiem ir vairāk tiesību nekā citu tautību pilsoņiem. Piedāvātā grozījuma politiskais mērķis ir skaidrs - veicināt asimilāciju. Ar integrāciju tam nav nekāda sakara. Būsim godīgi! Jāatzīmē, ka starptautiskie dokumenti neaizliedz brīvprātīgu asimilāciju atšķirībā no piespiedu asimilācijas. Tā ir katra indivīda brīva izvēle - saglabāt savu mazākuma grupas identititāti vai asimilēties vairākumā, bet, kā tas vairākkārt uzsvērts Eiropas Padomes dokumentos, ir svarīgi nodrošināt, lai šī izvēle tiešām ir brīva un lai nekādas personas tiesības vai iespējas netiek ierobežotas šīs izvēles dēļ. Spriežot pēc anotācijas, šī situācija minētajiem kritērijiem neatbilst. Faktiski iesniedzēji norāda uz nopietnu problēmu. Pat tad, ja persona vēlas asimilēties, bet asimilācija netiek oficiāli atzīta un apzīmogota, šī persona, pēc iesniedzēju vārdiem, izjūt diskomfortu. Tātad pat tad, ja cilvēks brīvi runā latviski, pilnīgi integrējas vai pat asimilējas latviešu vidē, ar to vien ir par maz, lai cerētu uz atzīšanu un vienlīdzīgām iespējām. Ir vajadzīgs vēl formāls apzīmogojums tautības ieraksta veidā, kas apliecinātu: jā, viņš ir mūsējais! Ja tā būtu tikai atsevišķu cilvēku psiholoģiska problēma jeb komplekss, kā mēs sakām, tad tā būtu jārisina nevis likumdevējam, bet psihoterapeitam. Acīmredzot šeit ir runa par sistēmisku tendenci - par sabiedrībā esošo iespēju nevienlīdzību. Diemžēl izskatāmais priekšlikums ir vērsts nevis uz šīs skumīgās parādības apkarošanu, bet uz tās leģitimēšanu. Tā vietā, lai mazinātu tautības un tautības formālā ieraksta lomu ar mērķi nodrošināt Latvijas pilsoņu faktisku vienlīdzību, tiek piedāvāts vēl vairāk palielināt tautības ieraksta lomu, vēl vairāk pietuvināties Padomju Savienības praksei ar tai raksturīgo etniskuma institucionalizāciju. Saskatu arī citu līdzību ar padomju praksi. PSRS laikā notika cilvēku šķirošana - attieksme pret cilvēku un iespējas sabiedrībā bija atkarīgas ne tik daudz no cilvēka spējām vai profesionālajām īpašībām, cik no citiem faktoriem. Tā, piemēram, bez kompartijas biedra kartes kabatā nevarēja cerēt uz veiksmīgu karjeru. Par to mums te daži kolēģi stāstīja no Saeimas tribīnes, skaidrojot, kāpēc savā laikā bija spiesti stāties kompartijā. Tagad šī karjerista kvalitātes zīmes lomu spēlē „pareizās” tautības ieraksts. Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no nacionālistiem, es nopietni uztveru Satversmes normu par visu pilsoņu vienlīdzību un traktēju to burtiski. Es gribu dzīvot valstī, kur katra cilvēka iespējas ir atkarīgas tikai no viņa zināšanām, profesionālajām iemaņām un vēlmes strādāt, nevis no tautības ieraksta. Bet etniskā vai kultūras identitāte paliek katra cilvēka dziļi personiska lieta - valsts to ciena, bet nekādā veidā neiejaucas šīs identitātes noteikšanā, nerunājot nemaz par tautības ierakstu dokumentos. Izskatāmais priekšlikums - gluži otrādi! - faktiski ir vērsts uz tautības faktora lomas palielināšanu. Tāpēc mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2013_02_28-seq51 spokenText "Un te pēkšņi bez jebkādas argumentācijas tos pasludina par novecojušiem un netaisnīgiem! Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. (Aplausi.)".
- 2013_02_28-seq50 spokenText "Rībenas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies jau otro reizi!".
- 2013_02_28-seq49 spokenText "Tagad turpretim kuru katru laimes meklētāju, kas 15 gadus nodzīvojis Latvijā un apguvis latviešu valodu kā savu veikala instrumentu, tiek piedāvāts oficiāli atzīt par latvieti. Ja tik absurds likums tiktu pieņemts arī citās valstīs, tad principā viens cilvēks savā mūžā varētu pagūt nomainīt četras vai piecas etniskās identitātes. Un diez vai šī likumprojekta autori ir padomājuši vismaz dažus soļus uz priekšu, proti, kādas var būt sekas, ja ģeopolitiskie apstākļi Latvijā iegrozās citādāki, nekā tie ir tagad. Likumprojekts no latvietības pretendenta prasa piederības izjūtu latviešu kultūrai, taču, trūkstot jebkādiem kritērijiem, pēc kā šo piederības izjūtu noteikt, tā kļūst par pilnīgu formalitāti. Un sakiet, lūdzu, kā un vai dokumentos iespējams definēt latvisko dabas izjūtu, saviļņojumu, kāds mūs ik gadu pārņem pie Jāņu nakts ugunskura, vai asinsbalsi, kādā mūs uzrunā latviešu koris, dziedot Raiņa un Brauna dziesmu „Saule, Pērkons, Daugava”? Etniskā latvietība gadu simtiem ir bijusi latviešu svētums, ko var vienīgi mantot, nevis izvēlēties. Saskaņā ar likumprojektu etniskā latvietība turpmāk būs iegūstama daudz vieglāk nekā vienas otras sevi cienošas valsts pilsonība. Likumprojekta autori sola, ka piedāvātais likums veicināšot individuālā komforta līmeņa paaugstināšanos, bet tas savukārt esot būtisks tautsaimniecības attīstības priekšnoteikums. Nejūtos kompetenta par to strīdēties, tomēr mūsu situāciju daudz precīzāk raksturo fakts, ka vēl nekad visā latviešu nācijas pastāvēšanas vēsturē no Latvijas nav aizbraucis tik daudz cilvēku kā pēdējos gados, tāpēc šī abstraktā pļāpāšana par 15 gadus Latvijā nodzīvojuša cittautieša individuālā komforta līmeņa ietekmi uz tautsaimniecības attīstību man šķiet tā kā drusku nevietā. Es ar bažām skatos uz pēdējā laikā novērojamo tendenci... es tūlīt beigšu... ka mūsu politiskajā apritē sāk ieviesties tādi burvju vārdi kā „novecojis” un „tumsonīgs”. To maģiskais spēks pamazām kļūst tikpat universāls, kāds agrāk bija vārdiem „kontrrevolucionārs”, „buržuāziski nacionālistisks” vai „pretpadomju”. Ar šādu vārdu nesenā pagātnē pilnīgi pietika, lai bez jelkādiem argumentiem iznīcinātu ideju vai pat cilvēku. Un es varu tikai pabrīnīties par ambīcijām revidēt tos latviešu tautas etniskās pašapziņas un morāles pamatprincipus, pie kuriem tā ir turējusies visu savu pastāvēšanas laiku. Šie principi ir izturējuši septiņus grūtus politiskās nebrīves gadsimtus un piecdesmit smagus okupācijas gadus.".
- 2013_02_28-seq48 spokenText "Vai deputāti neiebilst, ka Rībenas kundze... (No zāles: „Nē, neiebilst!”) Jā, lūdzu, runājiet vēl divas minūtes.".
- 2013_02_28-seq47 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Šis, man liekas, ir viens no absurdākajiem likumprojektiem, kāds jelkad ticis Saeimā skatīts. Var, protams, lietas novienkāršot, bet vai tiešām nav nekādu robežu? Es tikai priecātos, ja tik vienkārši un mehāniski varētu palielināt latviešu skaitu, kā to bez jebkādiem iepriekšējiem apsvērumiem un diskusijām ar sabiedrību ir iecerējuši likumprojekta autori. Rūpīgi iepazīstoties ar apspriežamā likumprojekta anotāciju, es cerēju atrast argumentus par labu piedāvātajiem grozījumiem. Diemžēl argumentu vietā ir tikai pliki, diskutabli, tendenciozi un provokatīvi apgalvojumi. Par anotāciju. Likumprojekta autoriem rūp tas, ka latviskā garā uzaugušiem Latvijas pilsoņiem tiek liegta iespēja publiski apliecināt savu piederību pie latviešu tautas, ja viņu senči nav latvieši. Personas tautības noteikšana tikai pēc viņas priekšteču identitātes esot netaisnīga un novecojusi. Vietā tiek piedāvāts brīvas izvēles princips, saskaņā ar ko pilsonis, kurš jūtas piederīgs latviešu kultūrtelpai un augstākajā līmenī prot latviešu valodu, pēc vismaz 15 Latvijā nodzīvotiem gadiem var pasē pārrakstīties par latvieti. Tas paaugstināšot sabiedrības integrācijas pakāpi, jo cilvēki, kas jūtas latviskai kultūrvidei piederīgi, nebūšot no tās izstumti savas etniskās piederības dēļ, un tā tikšot veicināta individuālā komforta līmeņa paaugstināšanās. Es aicinu jūs atcerēties šo vārdu salikumu, jo tam būs... tam es pieskaršos vairākkārt, iztirzājot šo anotāciju. Un tas savukārt esot būtisks tautsaimniecības attīstības priekšnoteikums. Arī šo vārdkopu es jūs aicinu atcerēties. Tā apgalvo likumprojekta autori. Nesen, diskutējot par tautības ieraksta atjaunošanu pasē, daudzi atcerējās 1855.gadu, kad Krišjānis Valdemārs pie sava Pēterburgas dzīvokļa durvīm pielika plāksnīti ar uzrakstu „Latvietis”, tā apliecinot savu etnisko identitāti. Šoreiz gribu atgādināt citu mūsu kultūras vēstures faktu. 1796.gadā Gothards Frīdrihs Stenders mirstot vēlējās, lai viņa kapa plāksnē pie Sunākstes baznīcas tiktu iekalts vārds „Latvis”. Tas bija cildens piemineklis ilgam un nesavtīgam mūžam, ko Vecais Stenders bija veltījis latviešu tautai. Un tomēr nevienam tāpēc nav nācis ne prātā šo uzrakstu attiecināt uz vācbaltiešu mācītāja Stendera vai viņa pēcteču etnisko piederību. Savukārt mūsu mūzikas klasiķis Jāzeps Vītols bērnībā mājās runāja vāciski un latviešu valodu sāka mācīties tikai Pēterburgā, kad draudzība ar Jurjānu Andreju viņā pamodināja interesi par savu latvietību. Tomēr mēs nekad nešaubāmies, teikdami, ka Jāzeps Vītols ir latviešu komponists. Šie piemēri spilgti rāda, kāds tradicionāli ir latviešu priekšstats par cilvēka etnisko identitāti. 19.gadsimtā, kad Eiropas filozofu aprindās risinājās diskusijas par tautības objektīvajiem un subjektīvajiem aspektiem, Kronvalda Atis savā darbā „Tautiski centieni” ļoti skaidri noformulēja to latviskās pašapziņas principu, kas vēlāk pārtapa par nacionālas valsts ideju un īstenojās 18.novembra Latvijā. Citāts no Kronvalda Ata: „Mēs turamies cieši un uzticīgi pie tēvu valodas un savas tautības un viņas, sevišķi tagad, nevaram ne par kādu naudu pārdot, tādēļ ka mums nevar dot neko citu vietā, kas būtu tikpat svarīgs un cienīgs mūsu tautas civilizācijas interešu ziņā.” (Citāta beigas.) Toreiz, Kronvalda laikā, nevienā augstskolā nebija iespējams iegūt izglītību latviešu valodā. Visa jaunā latviešu inteliģence bija studējusi krievu un vācu valodā. Ja tolaik tādi vīri kā Kronvalds, Alunāns, Valdemārs, Barons, Rainis, Jurjāns, Vītols, Mīlenbahs, Endzelīns, Čakste un citi būtu turējušies nevis pie etniskā tēvu valodas principa, bet gan pie šā likumprojekta autoru proponētā „brīvās izvēles” principa, lai (citāts no anotācijas) „palielinātu savas personas individuālo komfortu”, tad latviešu inteliģence būtu asimilējusies krievu un vācu kultūrvidē un nekāda latviešu nacionālās valsts ideja pat nebūtu radusies, nerunājot nemaz par Latvijas Republikas nodibināšanos. 1918.gadā proklamētās Latvijas Republikas robežas ir nospraustas pēc etniska principa un nesakrīt ar vēsturiskajām guberņu un apriņķu robežām. Latvijas valsts teritorija ir latviešu tautas apdzīvotā teritorija jeb latviešu tautas Tēvzeme - un pats Tēvzemes vārds jau ietver ģenētisko tautības principu. Spraužot Latvijas valsts robežas, nevienam nejautāja: „Kā tu jūties?” jeb „Kāds ir tava individuālā komforta līmenis?”, bet gan: „Kas tu esi?” Latviešu nacionālā valsts ir izveidota pēc tā vienkāršā principa, pēc kāda cilvēce gadu tūkstošiem ir noteikusi un joprojām nosaka cilvēka tautību. Apspriežamā likumprojekta autori šo principu piepeši pasludina par novecojušu! Taču tas tēmē ļoti dziļi: faktiski par novecojušu tiek pasludināts pats pamatprincips, uz kā balstās 18.novembra Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšana un teritoriālā nedalāmība. Likumprojekta autoru piesauktais „brīvās izvēles” princips tomēr paliek šauri ierobežots. Nevienam nav noslēpums, ka, dzīvojot Latvijā, cilvēks var ne tikai pārlatviskoties, bet tiklab arī pārkrievoties. Tomēr likumprojekta autori „brīvās izvēles” principu rezervē tikai tiem, kas grib brīvprātīgi pārtapt par latviešiem, un iznāk tā, ka, pieņemot šādu likumu, Latvijas valsts vara patvaļīgi izsniedz sev licenci latvieša tautības piešķiršanai pēc saviem ieskatiem. Nākamais loģiskais solis varētu būt likumprojekts par gadījumiem, kādos cilvēkam latvieša tautību var atņemt, un tas ir absurds. Pirms deviņdesmit gadiem Satversmes sapulcē latviešu tauta ir konstruējusi savu nacionālo valsti kā savas pastāvēšanas politiski sociālo formu savā Tēvzemē. Tagad viss tiek apgriezts kājām gaisā: iznāk, ka tagad nevis vairs tauta konstruē savu valsti, bet gan valsts būs tā, kas administratīvi konstruē latviešu tautu. Ja šis likumprojekts tiks pieņemts, tad šī vairs nebūs 18.novembra Latvija. Likumprojekta autori sola, ka cilvēki, kas jūtas piederīgi latviešu kultūrvidei, vairs nebūs no tās izstumti savas etniskās piederības dēļ. Ko tas nozīmē? Vai ir zināms kaut viens gadījums, kad kāds cittautietis brīvajā Latvijā no latviešu kultūrvides ir juties izstumts vairāk, nekā viņš pats to ir vēlējies? Latvijas kult��rvide ir tradicionāli daudznacionāla. Brīvības cīņās par Latviju asinis ir lējuši visu Latvijā dzīvojošo tautību kareivji. Satversmes sapulcē ir bijušas pārstāvētas visas nozīmīgākās etniskās minoritātes. Atcerēsimies tādas Atmodas laika personības kā Ita Kozakeviča, Marina Kosteņecka, Roalds Dobrovenskis, Vladlens Dozorcevs, Ruta Marjaša, Mavriks Vulfsons! Kuram no šiem izcilajiem cilvēkiem jelkad ir bijis jājūtas izstumtam no latviešu kultūrvides, kaut gan nevienam no viņiem nekad ne prātā nebūtu nācis atteikties no savu senču tautības. Atcerēsimies, cik liela nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā bija Latvijas Tautu forumam! Tagad pajautājiet, vai no latviešu kultūrvides jūtas izstumti tādi cittautieši kā Inese Galante vai Gidons Krēmers! Pajautājiet, vai no latviešu kultūrvides izstumts jūtas Gļebs Panteļejevs, kas ir veidojis Oskara Kalpaka pieminekli! Pajautājiet latviešu hokeja līdzjutējiem, vai viņi mazāk mīl un ciena lielisko Aleksandru Ņiživiju, kaut gan viņš vēl ne reizes nav pat dzirdēts runājam latviski! No kurienes pēkšņi ceļas šīs runas par kaut kādu izstumtību? Vai tie ir apzināti, politiski meli līdzīgi kā Kremļa „nospēlētā plate” par krievu diskrimināciju Latvijā? Vai aiz šiem vārdiem slēpjas draudīga nākotnes vīzija? Varbūt tiešām ir vērts ieklausīties arhibīskapa Stankeviča vārdos par Eiropai draudošo totalitārismu? Divi totalitāri režīmi jau ir laupījuši Latvijai neatkarību, un abos gadījumos tautības jautājumam ir izrādījusies liktenīga nozīme neskaitāmu cilvēku likteņos. Vācu okupācijas laikā personas individuālais komforta līmenis bija ļoti stipri atkarīgs no tā, vai cilvēks varēja pierādīt savu ārisko izcelsmi, savukārt padomju okupācijas laikā zināmi ieraksti pases piektajā ailē varēja ļoti nelabvēlīgi ietekmēt personas individuālā komforta līmeni: bija tā sauktie piektās grupas invalīdi jeb varai nevēlamu tautu pārstāvji. No kurienes šī pati retorika piepeši uzpeld tagad, 21.gadsimtā, atjaunotajā Latvijas Republikā? Anotācijas autori grib latvietību piešķirt cilvēkiem, kas, nebūdami etniski latvieši, ir auguši „latviskā garā”. Es nezinu, kādā garā ir auguši likumprojekta autori, taču es kā latviete varu pastāstīt viņiem kādu interesantu lietu. Latviešu tautas mentalitāte ir veidojusies tā, ka latvieši ar neslēptu nicinājumu skatās uz cilvēkiem, kuri novēršas no savas tēvu tēvu tautības, turpretim ar lielu cieņu latvieši mēdz izturēties pret tiem cittautiešiem, kas iemācījušies latviešu valodu un darījuši ko labu Latvijai. Pašā Rīgas centrā vācieša Merķeļa vārdā nosaukta iela, kas simboliskā veidā ved paralēli Raiņa bulvārim un krustojas ar Barona un Brīvības ielu. Mežaparkā netālu no Poruka un Dārziņa vārdā nosauktām ielām ir cittautiešu Glika, Stendera un Vatsona ielas. Turpretim tos latviešus, kas savulaik sava individuālā komforta līmeņa celšanas nolūkā centās asimilēties vāciešos, latvieši nicīgi sauca par kārkluvāciešiem. Tagad mums tiek piedāvāts tāds, ja tā var teikt, kārklulatviešu likums. Baidos, ka tam var būt pavisam citādi rezultāti, nekā anotācijā solīts. Ja kāds krievs, polis, armēnis vai dānis labi runās latviski un ar cieņu izturēsies pret Latvijas valsti, tad no latviešiem viņš allaž saņems neviltotu cieņu un atsaucību un neviens viņu nestums ārā ne no latviešu kultūrvides, ne no latviešu kora, ne no latviska darba kolektīva, ne no sociālā tīkla draugiem.lv. Bet, ja kāds cittautietis, savas saknes nicinādams, mēģinās uzdoties par latvieti, lai paaugstinātu savu individuālā komforta līmeni, tad nebūs brīnums, ka latvieši uz viņu skatīsies ar tādu pašu pamatotu nicinājumu, ar kādu pirms simts gadiem vācbaltieši skatījās uz visādiem kalningiem, bērzingiem un spekkēm. Īstenā latviešu kultūrvidē tautība pieder pie tām liktenīgajām un svētajām kategorijām, kas paliek nemainīgas visu cilvēka mūžu un nepakļaujas patvaļīgai izvēlei. Un šaubos, vai citām tautām ir citādi. Viens no likumprojekta autoriem man kuluāros nesen jautāja, vai nēģeris, manuprāt, varot būt latvietis. Vai es esot rasiste? (No zāles dep. A.Judina starpsauciens.) Atbildēšu. Es esmu redzējusi, cik sirsnīgi latviešu skolēnu korī Vecmīlgrāvī melnādaina meitenīte dzied latviešu tautasdziesmas. Ja latviešu valoda ir viņas tēva vai mātes valoda, tad es ne mirkli nevilcinos viņu atzīt par latvieti, bet, ja latvieša asiņu viņas dzīslās nav, tad viņa ir lielisks piemērs tam, ka neviens savas etniskās cilmes dēļ netiek stumts ārā no latviešu kultūrvides, ja vien viņš pats vēlas pie tās piederēt. Arī Krievijas armijas ģenerālis Ābrahams Hannibals bija nēģeris, bet viņa mazmazdēls Aleksandrs Puškins - izcilākais krievu dzejnieks. Asimilācija ir normāls process, tikai nevajag to kropļot ar administratīvām metodēm un nospraust 15 gadu termiņu tam, kam jānotiek vairāku paaudžu laikā! Vecais Stenders latviešu tautai bija veltījis garu darba mūžu, aiz mīlestības pret latviešu valodu sarakstījis latviešu valodas gramatiku, latviešu valodas vārdnīcu, sacerējis pirmo populārzinātnisko grāmatu latviešu valodā un mūžu beigās vēlējies tikt apglabāts zem uzraksta „Latvis”. Un tomēr neviens viņu neuzskata par etnisku latvieti. Vai es drīkstu lūgt vēl divas minūtes?".
- 2013_02_28-seq45 spokenText "Liels paldies Agešina kungam par izglītojošu informāciju. Jautājums par tautību tiešām nav svarīgs, un droši vien tieši tādēļ Agešina kungs, iesniedzot dokumentus CVK, norādīja, ka viņš ir krievs, jo jautājums tiešām nav svarīgs. Ja šis jautājums nebūtu svarīgs, cilvēki nerunātu par tautību, bet, ja jūs tieši uzsverat savu izcelsmi, tad jums šis jautājums tomēr ir svarīgs. Un arī vairākiem citiem cilvēkiem jautājums par tautību ir svarīgs. Bet kas ir tautība - tāds ir mūsu jautājums. Kā mēs saprotam tautību? (No zāles deputāte I.Rībena: „Izcelsme!”) Viena izpratne: tautība - paldies Ingunai! - ir izcelsme! Un tad mēs varam saprast un turpmāk tā arī runāsim. Bet ir arī cita izpratne: tautība ir piederība kultūrai! Iedomāsimies tādu situāciju! Piedzimst cilvēks - bērns, un vecāki atsakās no viņa. Kas viņš būs: latvietis? Krievs? Ebrejs? To nenosaka gēni, to nosaka cilvēki - tā vide, kur viņš dzīvo vai dzīvos, un, ja cilvēku izaudzinās latvieši, tad viņš būs latvietis. Bet man ir dziļa pārliecība: ja, piemēram, Inguna būtu adoptēta ebreju ģimenē, viņa būtu ebrejiete, un tā nav nekāda problēma. (Zālē starpsaucieni. Dep. I.Grigule aplaudē.) Kultūra nosaka piederību! Un arī šeit, cienījamie kolēģi, tos, kuriem tas nav pieņemams, es lūdzu ņemt vērā, ka kultūra ir galvenais, valoda ir galvenais! Runājot par tautību: kurš var pateikt, vai esmu krievs, latvietis vai kāds cits? Tikai es! Es pats varu atbildēt uz jautājumu, kāda ir mana tautība. Tāpat arī ikviens klātesošais var atbildēt par savu tautību pats. Ja kāds cilvēks uzskata, ka viņš ir latvietis, vai tad valstij ir tiesības likt viņam šķēršļus un teikt: nē, tu neesi latvietis (No SC frakcijas: „Judins nav latvietis!”), jo tu neesi „tīrs” latvietis! Tev nav nevienas latviešu tīras asins piles! Bet tā nedrīkst runāt! Tā nedrīkst domāt! Tautību nosaka pats cilvēks. Tas ir pašnoteikšanās jautājums. Un, ja kāds Latvijas cilvēks, kurš faktiski ir latvietis, uzskata, ka viņš ir latvietis, un viņš prasa, lai valsts viņu atzītu par latvieti, mums nav tiesību to nedarīt. Ko piedāvā attiecīgais likumprojekts? Tas paredz atļaut cilvēkiem, kuri izjūt piederību latviešu tautai, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda un kuri ir piederīgi latviešu kultūrai, tikt atzītiem par latviešiem. Un es tiešām aicinu atbalstīt attiecīgo likumprojektu. Mēs nepiedāvājam bonusus. Jūs droši vien dzirdējāt, ka kaimiņu zemē... ka daži kaimiņzemes pārstāvji sola tiem cilvēkiem, kuri rakstīs savā pasē „krievs”, atlaides, iespēju braukt uz Krieviju bez vīzas. Mēs nepiedāvājam bonusus! Mēs nesolām kaut kādus labumus! Mēs uzskatām, ka cilvēkiem, kuriem ir svarīgi, lai viņus uzskatītu... atzītu par latviešiem, lai viņiem būtu tāda iespēja. Daži kolēģi jautāja: bet kāpēc tikai par latviešiem? Man nebūs iebildumu, ja, piemēram, Baltkrievija, nolems, ka par baltkrievu var būt ikviens cilvēks, kurš sevi uzskata par baltkrievu. Tāpat, ja, piemēram, Krievijā vai kādā citā zemē, tiktu pieņemti līdzīgi lēmumi, manuprāt, tas būtu tikai atbalstāms. Bet mēs nevaram kļūt par valsti, kura ikvienu cilvēku atzīst par noteiktas tautības piederīgo. Jo nevar būt tā, ka cilvēks, piemēram, saka: „Esmu ebrejs! Lūdzu, tad rakstiet tieši „ebrejs”.” Un pēc tam viņš brauks uz Izraēlu un prasīs Izraēlas pilsonību. Es atvainojos! Bet Latvija ir atbildīga par to jautājumu, kas ir mūsu kompetencē. Mēs esam eksperti latvietības jautājumos, bet mēs nevaram kādam tieši rakstīt... (Zālē SC frakcijas aplausi.) Mēs nevaram kādos jautājumos... kādam cilvēkam tieši rakstīt, ka viņš ir austrālietis, spānis... Lai par to domā citās valstīs! Bet es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mūsu doma ir ļoti vienkārša: vai nu cilvēks piedzimst par latvieti - un to mēs nekādā gadījumā neapšaubām -, vai arī viņam ir iespēja kļūt par latvieti. Un, ja, jūsuprāt, tieši gēni nosaka piederību tautībai, tad jums ir jābalso „pret”. Bet, ja jūs saprotat, ka to nosaka kultūra un valoda, tad jums ir jāatbalsta attiecīgais projekts. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi. No zāles dep. J.Urbanovičs: „Prātiņ, nāc mājās!”)".
- 2013_02_28-seq43 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2010_01_21-seq106 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2013_02_28-seq42 spokenText "Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”. Juridiskā komisija izskatīja attiecīgo priekšlikumu, tai bija iespēja noklausīties ekspertu viedokļus, un komisija konceptuāli atbalstīja iesniegto priekšlikumu. Būtībā šis likumprojekts atbild uz jautājumu, vai cilvēkam vispār ir tiesības mainīt tautību un vai cilvēks, kurš nav latvietis, var kļūt par latvieti. Ņemot vērā to, ka mums ir paredzētas debates un ka mēs varēsim to apspriest, es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt attiecīgo priekšlikumu.".
- 2013_02_28-seq41 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Bibliotēku likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2013_02_28-seq40 spokenText "Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.".
- 2013_02_28-seq38 spokenText "Arī 2.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts. Arī pats likumprojekts ir atbalstīts trešajā lasījumā.".
- 2013_02_28-seq36 spokenText "Godājamie kolēģi! Arī šo likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi trešajam lasījumam. Ir saņemti divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq35 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Bibliotēku likumā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.".
- 2013_02_28-seq34 spokenText "Godājamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā” trešajam lasījumam. Ierosinājumi nav saņemti, līdz ar to es lūdzu arī Saeimu nobalsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2013_02_28-seq33 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.".
- 2013_02_28-seq32 spokenText "Strādājam ar likumprojektu Nr.1951. Priekšlikumi uz trešo lasījumu netika saņemti. Ārlietu komisija likumprojektu atbalstīja. Aicinu arī Saeimu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_02_28-seq31 spokenText "Deputātiem nav iebildumu pret 1. un vienīgo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)””, trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.".
- 2013_02_28-seq30 spokenText "Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1938. Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” trešajam lasījumam. Bija saņemts viens - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas paredzēja ierobežot piemaksu apmēru attiecīgajā periodā tiesnešiem. Ar balsu vairākumu Juridiskās komisijas sēdē tas netika atbalstīts. Es komisijas vārdā lūdzu... Taču pats likumprojekts tika atbalstīts, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_02_28-seq29 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.".
- 2013_02_28-seq26 spokenText "2. - satiksmes ministra Aivja Roņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_02_07-seq33 spokenText "2. - satiksmes ministra Aivja Roņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq25 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq24 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Uz trešo lasījumu saņemti divi priekšlikumi. 1. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2013_02_28-seq23 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
- 2013_02_28-seq22 spokenText "Arī šim likumprojektam priekšlikumi nav saņemti. Ārlietu komisija likumprojektu ir atbalstījusi. Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_02_28-seq21 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.".
- 2013_02_28-seq20 spokenText "Priekšlikumi nav saņemti. Ārlietu komisija likumprojektu atbalstīja. Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_02_28-seq19 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāves soda atcelšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.".