Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_02_28-seq55> ?p ?o. }

• 2013_02_28-seq55 type Speech.
• 2013_02_28-seq55 number "55".
• 2013_02_28-seq55 date "2013-02-28".
• 2013_02_28-seq55 isPartOf 2013_02_28.
• 2013_02_28-seq55 spokenAs 101.
• 2013_02_28-seq55 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mums vispirms ir vairāk jāpadomā par to, kāda ir pašreizējā situācija attiecībā uz tautības identifikāciju Latvijā. Fakts ir tāds, ka līdz šim brīdim dažādos reģistros, Iedzīvotāju reģistru ieskaitot, ir norādīta attiecīgā cilvēka tautība. Taču pašlaik situācija ir tāda, ka šo ierakstu var mainīt, bet to var mainīt tikai cilvēku atsevišķa grupa, proti, tie, kuriem ir jaukta izcelsme vai nu pirmajā, vai otrajā paaudzē. Tā ka fakts ir tāds, ka jau šobrīd reģistrē mūsu cilvēku tautību un ka pastāv zināms izvēles princips. Runājot par jaukto izcelsmi. Statistika rāda, ka Latvijā jau vairākas paaudzes - apmēram 20 procenti no latviešu laulībām ar cittautiešiem - ir jauktas. Tas nozīmē, ka ārkārtīgi daudz mūsu cilvēku būtībā nāk no jauktām ģimenēm. Un tādā ziņā šis ir viens tāds reāls faktors, kuru vienkārši vispirms mums vajadzētu apzināties. Turklāt tādā ziņā visi šie cilvēki jau zināmu brīdi ir pārdomājuši, kā viņi sevi identificē gan savos dokumentos, gan personīgi. Tā ir viena lieta. Otra lieta, kur arī gan vēsturiski, gan pašlaik pastāv tautības jautājums dažādos veidos, ir tautas skaitīšana, un tautas skaitīšana notiek visā pasaulē, kā mēs zinām. Tur prakse ir tāda pati, kāda tā ir Latvijā, - tajā brīdī neviens cilvēkam neprasa par izcelsmi, bet prasa, kā cilvēks pats sevi identificē - vai par latvieti vai krievu, vai poli, vai kā citādi. Kanādā ir līdzīgi. Šie statistikas dati ir svarīgi, bet atkal zināmam... es teikšu, skaitliskam un socioloģiskam, objektīvam faktu klāstam. Piemēram, mums pašiem tas ļoti interesē saistībā ar diasporas jautājumu - cik latviešu dzīvo Kanādā vai Krievijā, vai Austrālijā, vai kur citur. Tā ka tas ir, varētu teikt, ļoti objektīvs, neitrāls identificēšanas aspekts. Bet, zināms, pastāv arī subjektīvais moments. Un arī subjektīvais jau parādās, kā es minēju, šajā objektīvajā procesā, kad vai nu dokumentos, vai arī tautas skaitīšanā jautā: „Kas jūs esat pēc tautības?” Runājot par subjektīvo, pašidentifikācija visā literatūrā par etniskajiem jautājumiem ir ārkārtīgi svarīga. Nav tā, ka tikai tava asins, varētu teikt, dzimtā izcelsme, nosaka tavu identifikāciju. Ļoti svarīgi - un arī to Rībenas kundze jau pateica savā veidā -, kā cilvēki paši jūtas, kā viņi identificējas ar valodu un kultūrvidi. Un līdz ar to es uzskatu, ka tagad pieļaut, ka cilvēki brīvprātīgi vēlas uz zināmu objektīvu faktoru pamata, proti, ka viņi ir 15 gadus dzīvojuši Latvijā, atbilstošā līmenī prot latviešu valodu un tā tālāk... Ja viņi brīvprātīgi vēlas paust savu vēlmi un sevi identificēt kā latviešus arī dažās dokumentu lietās, kur mums vēl pastāv tāds jautājums, tad te es nesaskatu neko ļaunu. Tieši pretēji! Es uzskatu, ka tas ir brīvas izvēles, pašidentifikācijas, pašapliecināšanās jautājums, kas nevienu neapdraud, bet kas būtībā tikai stiprina latviešu nāciju un, es arī teikšu, visas Latvijas tautas sastāvu. Cilvēki var izteikt savu identifikāciju dažādos veidos, tā ka, manuprāt, šo likumprojektu vajag atbalstīt. Un es aicinu to darīt arī šajā balsojumā. Paldies.".
• 2013_02_28-seq55 language "lv".
• 2013_02_28-seq55 speaker Rasma_Karklina-1946.
• 2013_02_28-seq55 mentions Q211.
• 2013_02_28-seq55 mentions Q16.
• 2013_02_28-seq55 mentions Q159.
• 2013_02_28-seq55 mentions Q25496595.
• 2013_02_28-seq55 mentions Q408.