Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_02_28-seq57> ?p ?o. }

• 2013_02_28-seq57 type Speech.
• 2013_02_28-seq57 number "57".
• 2013_02_28-seq57 date "2013-02-28".
• 2013_02_28-seq57 isPartOf 2013_02_28.
• 2013_02_28-seq57 spokenAs 17.
• 2013_02_28-seq57 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Manuprāt, mēs dramatizējam šo jautājumu, jo tas nav tik nozīmīgs. Un priekšlikuma virzītāji, es uzskatu, ar labām domām šeit ir nākuši un nav pelnījuši, lai mēs tik drastiski uzstātos pret viņiem. Taču es pateikšu, kāpēc es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu, bez liekas dramatizēšanas. Ja mēs runājam par kultūras piederību, tad es pieņemu par latvieti ikvienu, kurš sevi par tādu uzskata. Bez nosacījumiem, bez kaut kāda likuma pārbaudīšanas! Taču tikai tad, ja runa ir par kultūras piederību. Jo mēs šeit runājam par dažādām sistēmām - par asins piederību jeb radniecisko izcelsmi, par kultūras piederību; te būtu vēl pilsonība kā nācijas vai nacionalitātes, vai tautas noteikšana. Un es aicinu arī nedalīt „pareizajās” un „nepareizajās” sistēmās, „novecojušās” vai „nenovecojušās”. Katrai ir sava nozīme... Arī asins izcelsmei droši vien ir nozīme, bet mēs to nevaram tik viegli pārbaudīt, jo tā jau ir iracionāla sfēra. Bet, no likuma viedokļa raugoties, manuprāt, tā ir mazliet samocīta konstrukcija... kompromisa mēģinājums starp radniecīgo asinssaiti un starp kultūras piederību. Es minēšu vienu piemēru. Nesen man kāds ārzemnieks jautāja... Viņš bija redzējis kādu ļoti izcilu akordeonisti. Tā bija Ksenija Sidorova, un viņš jautāja: „Viņa... viņa laikam ir latviete?” Un es, daudz neaizdomājoties, vai viņš šeit domā pilsonisko piederību vai etnisko, atbildēju: „Jā, ir!” Jo es to tā pieņemu. Es gan nezinu, kā sevi interpretē pati Ksenija Sidorova šajos jautājumos, bet es iztēlojos vienu citu situāciju... Ja būtu ārzemēs pamanīta kāda izcila latviešu māksliniece, nu, nosauksim viņu par Karīnu Sidorenko, piemēram... tad, ja būtu šāds likums un tas ārzemnieks man atkal jautātu: „Viņa laikam ir latviete?”, tad es domātu: „Bet kas ar to likumu ir noticis? Vai viņa ir verificējusies pēc tā likuma vai nav? Laikam jau nav pieteikusies...” Un tad man būtu jāatbild aptuveni tā: „Nē, viņa ir krievvalodīgā ar ukraiņu izcelsmi un arī ar jūtamu ebrejisku izcelsmi.” Taču tas man liekas kaut kas pilnīgi haotisks un nepieņemams. Un tas rodas no tā, ka šajos nacionālās identitātes jēdzienos mums ir izveidojies mazliet haoss arī vēsturisko apstākļu dēļ. Ja mēs paskatīsimies, kas ir teikts tautības jēdziena pamatnostādnēs... integrācijas pamatnostādnēs... Interesanti, ka tad mēs neatradīsim tautības jēdzienu. Tur nav definīciju, bet tur ir aprakstīts, kas ir Latvijas tauta. Bet vai no tā izriet tautība? Droši vien - ne. Tur ir pilsoņi un ir latvieši. Mēs atradīsim, kas ir latviešu nācija, bet tad ir jautājums: „Vai nācija ir tas pats kas tautība?” Laikam jau ne. Vai tomēr tautība nav kaut kāds priekšveidojums, etniska pirmsnācija? Mums nav atbildes uz to, jo tās lietas neiet kopā. Turklāt sociālo zinātņu pārstāvji jums teiks: ja vērtējam pēc kultūras piederības principa, tas ir ļoti labs princips! Bet tur nevar būt nekādu mērījumu - tik un tik gadu, tādas un tādas zināšanas. Ja cilvēks jūtas piederīgs, tad viņš tāds arī ir. Es esmu sastapies arī ar, teiksim tā, vienkāršās tautas izpratni par šiem jautājumiem, un es redzu, ka arī tur ir ļoti emocionāla izpratne. Un diemžēl bieži vien ir tā, ka tad, kad mēs runājam par nacionālajiem jautājumiem, prāts mūs atstāj, bet kaut cik tomēr to vajag atgriezt atpakaļ. Ir neizbēgami: ja mēs veidosim šādu konstrukciju, tad es jūtu, ka arī latviešiem radīsies šis jautājums: „Nu, ja šis ir latvietis, kas tad esmu es?” Un tad mēs varam sadalīt latviešus „īstajos” latviešos un „iegātņos” (No zāles dep. A.Judins: „Vai tā nedala?”), kas ir kaut kā pēc tam te iegājuši. Un tas gan nebūtu labi. Mums pietrūkst vienotas nācijas jēdziena. Ar jēdziena nosaukšanu vien mēs neko neatrisināsim. Protams, tas ir ilgāka laika jautājums, kad ir jānodarbojas ar skaidrošanu, ar izpratnes veidošanu, ar šī jautājuma apgaismošanu ne tikai politiķiem, zinātniekiem un medijiem, jo ir zināma līdzība ar to, kā savulaik tika degradēts vai diskreditēts tāds vārds kā „latvieši”. 1929.gadā Rainis, izcila personība un izcils latviešu prāts, būtībā, šajā virzienā domājot, izvirzīja šo jēdzienu „latvieši”, kas, protams, tika apsmiets gan tajā laikā, gan arī pēc tam, turklāt neglābjami. Pie tā mēs nevaram atgriezties. Šī niša ir tieši brīva, bet mēs netiekam uz priekšu šajā brīdī. Tāpēc es aicinu šo jautājumu nedramatizēt, bet, ja jums šķiet, ka pareizi būtu balsot tā, tad balsojiet tā! Bet es saku, ka tā mierīgi, vismaz ar skaidru prātu atbalstīt šo likuma konstrukciju nevaru. Paldies.".
• 2013_02_28-seq57 language "lv".
• 2013_02_28-seq57 speaker Ilmars_Latkovskis-1958.
• 2013_02_28-seq57 mentions Q822919.
• 2013_02_28-seq57 mentions Q211.
• 2013_02_28-seq57 mentions Q9151086.
• 2013_02_28-seq57 mentions Q16633613.