Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2013_03_21-seq143 spokenText "28. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_01_17-seq288 spokenText "28. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq141 spokenText "27. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq139 spokenText "26. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_01_17-seq284 spokenText "26. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq137 spokenText "25. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq135 spokenText "Arī 24. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq131 spokenText "22. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq129 spokenText "21. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq127 spokenText "20. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq125 spokenText "19. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq123 spokenText "Arī 18. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.".
• 2013_03_21-seq121 spokenText "17. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq119 spokenText "16. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_02_14-seq593 spokenText "16. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq117 spokenText "15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_02_14-seq591 spokenText "15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq115 spokenText "14. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_01_17-seq260 spokenText "14. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq113 spokenText "13. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_01_17-seq258 spokenText "13. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq111 spokenText "12. - arī parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq109 spokenText "11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_02_14-seq174 spokenText "11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_01_17-seq254 spokenText "11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq101 spokenText "7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.".
• 2013_03_21-seq99 spokenText "6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.".
• 2013_03_21-seq93 spokenText "3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.".
• 2013_03_21-seq91 spokenText "2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq89 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” un to izskatām trešajā lasījumā. 1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
• 2013_03_21-seq88 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ulda Auguļa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21.martā. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Ābiķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4.aprīlī, un par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Dzintaram Ābiķim šā gada 4.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles: „Interesanti, kur viņš būs?”) Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums piešķirts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju””, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
• 2013_03_21-seq87 spokenText "Nav saprotams, ko likumprojekta iesniedzēji domājuši ar likumprojekta 2.panta ceturtajā daļā minēto prokuratūras lēmuma pieņemšanu rakstveidā un ar 2.panta sestajā daļā minēto prokuratūras pārvaldes uzdevumu. Vai šādu terminu lietošana ir paviršība vai izriet no nezināšanas? Godātie kolēģi no otras šīs komisijas, jums ir jāatceras, ka prokuratūra nav un nevar būt valsts pārvaldes institūcija! Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu prokuratūra ir tiesu varas institūcija. Tālāk. Likumprojekta 2.panta pirmā daļa paredz, ka ar iesniegumu par personas statusa atjaunošanu var vērsties pati nelikumīgi represētā persona vai tās aizgādnis. Tas ir saprotams. Taču te ir teikts, ka tad, ja pati persona ir mirusi, attiecīgu iesniegumu varot iesniegt tās tuvinieks. Nu, es vienkārši... ieraugot šo vārdu „tuvinieks”, es redzu, ka tas likumprojekts ir uzrakstīts tik sadzīviskā valodā... Nav jurisprudencē tāda termina - „tuvinieks”! Mēs šeit varam sadzīviskā valodā runāt, ka viens otram tuvu sēžam vai... Var būt, ka autori ir domājuši šeit mantiniekus vai ģimenes locekļus, man ir ļoti grūti spriest. Un beidzot. Likumprojekta pārejas noteikums liecina, ka autoriem nav īsti skaidrs, vai ir vai nav jāgroza likums „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”, un tāpēc drošības labad šā jautājuma izlemšanu viņi deleģē valdībai, lai nepieciešamības gadījumā tā varētu gatavot kādu likumprojektu. Godātie kolēģi! Atklāti runājot, nekas briesmīgs jau nenotiktu, ja arī šāds, absolūti nesagatavots, likumprojekts tiktu nodots kādai no komisijām. Taču, tēlaini runājot, es gribētu teikt, ka tas jau ir piedzimis nedzīvs un ar tādu būtu ļoti grūti strādāt. Un tāpēc es aicinu to noraidīt. Mans pienākums bija jums izteikt tikai juridiskus apsvērumus šī likumprojekta sakarā. Mūrnieces kundze, jūs publiski visu laiku sludināt, ka Judina kunga izstrādātais likumprojekts esot tukšs (es nezinu, ko jūs ar to saprotat), bet tad man ir jāsaka, ka jūsu komisijas piedāvātajā likumprojektā - droši vien neuzmanības, nekompetences dēļ - ir tik daudz nepiedodamu kļūdu! (No SC frakcijas: „Šausmas!”) Un es tāpēc aicinu tomēr neatbalstīt šo likumprojektu vai atturēties no tā virzīšanas uz Juridisko komisiju vai arī, kā mēs nolēmām, uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Paldies jums par uzmanību. Es katrā ziņā tomēr nevaru atbalstīt šo likumprojektu tīri juridisku apsvērumu dēļ.".
• 2013_03_21-seq85 spokenText "Godātie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es piekrītu Mūrnieces kundzei, ka ir nepiedodami, ka vairāk nekā 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mēs esam aizmirsuši cilvēkus, kuri savulaik cīnījās pret padomju noziedzīgo režīmu un par to tika ievietoti padomju psihiatriskajās slimnīcās, kur tika spīdzināti un pazemoti. Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir aprēķinājušas, ka PSRS pastāvēšanas laikā psihiatriskajām represijām politisku iemeslu dēļ ir tikuši pakļauti vairāk nekā 2 miljoni cilvēku. Daļa no viņiem ir Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, un daļa no šiem cilvēkiem nav sagaidījuši reabilitāciju, jo ir miruši. Un daļa no viņiem joprojām ir spiesta dzīvot ar tā saukto šizofrēnijas diagnozi, ko savulaik piešķīra Valsts drošības komiteja, piesaistot vietējos psihiatrus. Tāpēc, lai novērstu šo netaisnību, šā gada janvāra vidū Saeima Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nodeva likumprojektu „Grozījums likumā „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””, kas paredzēja reabilitēt visas personas, kuras bez tiesas lēmuma viņu politisko uzskatu vai rīcības dēļ nepamatoti tika ievietotas piespiedu ārstēšanai psihiatriskajās slimnīcās. Tā kā Mūrnieces kundze un viņas vadītā komisija, iespējams, netika ar šo likumprojektu īsti galā, tad pagājušajā ceturtdienā tas tika nodots Juridiskajai komisijai, taču šodien, kā jūs redzat, tieši par šo pašu jautājumu ir iesniegts jauns, alternatīvs, likumprojekts, kuru lielā steigā iesniedz komisija, un, kā es dzirdēju, - vienbalsīgi. Katrā ziņā, strādājot tik lielā steigā, šim likumprojektam, godātie kolēģi, nav pievienota pat anotācija, un es pilnīgi norobežojos, Mūrnieces kundze, no jebkurām spekulācijām, ka šeit es runāšu tikai no politiskā viedokļa. Es runāšu tikai no juridiskā viedokļa, proti, kādas problēmas varētu rasties, ja šis likumprojekts tiktu nodots vienalga kurai komisijai. Proti, es runāšu par šā likumprojekta saturu. Atšķirībā no Juridiskās komisijas lietvedībā esošā likumprojekta, kas paredz nelikumīgi represēto personu reabilitācijas procedūras jautājumus deleģēt Ministru kabinetam, šajā likumprojektā tiek mēģināts procedūras jautājumus risināt ar likuma palīdzību, bet ļoti neveiksmīgi. Likumprojekta 2.panta trešā daļa, runājot par subjektiem, uz kuriem likuma regulējums varētu attiekties, ir ļoti neprecīza. No šīs normas izriet, ka ikviens - atkārtoju, ikviens! - bijušais PSRS reģiona iedzīvotājs, kas represēts gan Latvijā, gan arī ārpus Latvijas, tātad visā PSRS reģionā, varēs Latvijā pretendēt uz šajā likumprojektā minētā statusa atjaunošanu. Kaut arī Latvijas pilsoņi politisku iemeslu dēļ tika ievietoti psihiatriskajās slimnīcās arī ārpus Latvijas PSR, tik plašu saistību uzņemšanās, manuprāt, būtu pretrunā ar Latvijas valstiskuma nepārtrauktības doktrīnu. Likumprojektā, kolēģi, ir ārkārtīgi daudz neprecīzu un nejuridisku terminu. Piemēram, jēdziens „personas statusa atjaunošana” ir diskutabls, jo nav pilnīgi saprotams, vai ar statusa atjaunošanu ir jāsaprot medicīniskās diagnozes administratīvā anulēšana. To īsti nevarētu pieļaut, jo tas nozīmētu juristu iejaukšanos mediķu kompetenču lokā. Vai tiek atjaunots sociālais, ekonomiskais vai ģimeniskais statuss? Likumprojekta 2.panta ceturtajā daļā ir neskaidri minēta ekspertu komisijas izveidošana. Autori ir iecerējuši, ka ekspertu komisijas izveidošanas kārtību un tās nolikumu apstiprina Latvijas Republikas ģenerālprokurors, taču es domāju, ka ģenerālprokuroram nav raksturīga šāda funkcija, un šaubos, ka viņš, neskatoties uz likuma deleģējumu, varētu izdot uz āru vērstus normatīvos aktus. Manuprāt, ekspertu komisijas izveidošanas process un kārtība būtu jānoteic ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību. Mūrnieces kundze ne ar vārdu nepieminēja, ka viņai ir adresēta vēstule, kuru arī es vakar saņēmu, proti, ka Ģenerālprokuratūra uzskata, ka šis likumprojekts nav atbalstāms, jo tas ir pretrunā ar varas dalīšanas principu. Vai es drīkstētu runāt vēl pusotru minūti?".
• 2013_03_21-seq84 spokenText "Paldies. „Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.".
• 2013_03_21-seq81 spokenText "Godātie deputāti! Jūsu uzmanībai šodien - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātais likumprojekts „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām”. Atjaunot vēsturisko taisnīgumu ir valsts morāls pienākums. Diemžēl 1990.gadā un vēlāk Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs neizveidoja komisiju, kas reabilitētu personas, kuras padomju laikā bez tiesas lēmuma par pretpadomju uzskatiem tika ievietotas psihiatriskajās slimnīcās. Šis likumprojekts tapa kā alternatīva deputāta Judina iesniegtajam grozījumam jau novecojušajā likumā „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”. Komisija šo grozījumu izskatīja divās sēdēs, uzklausīja Tieslietu ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvjus, prokuratūru, Latvijas Politiski represēto apvienību, kā arī Latvijas Cilvēktiesību centra un Latvijas Psihiatru asociācijas pārstāvju teikto. Viņi visi aicināja un mudināja pēc būtības atbalstīt - idejiski atbalstīt -, bet veidot citu procedūru, lai šo likumprojektu varētu iespējami ātrāk pieņemt un ieviest. To arī darīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Un gribu teikt paldies deputātam Judinam par to, ka viņš vispār pirmais uzsāka runāt par šo ļoti aktuālo tēmu. Tomēr deputāta Judina kunga iniciatīva paredz pieņemt tukšu likumprojekta pantu - cēlu, tomēr bez seguma - un pēc tam uzdot Ministru kabinetam veidot procedūru. Ja notiek izšķiršanās par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, tad ir iespējams daudz ātrāks variants un atjaunot vēsturisko taisnīgumu ir iespējams daudz ātrāk. Papildus vēlos teikt, ka ir vēl virkne būtisku uzlabojumu pašā procedūrā. Pieļāvām, ka Latvijas iedzīvotāji tika par pretpadomju uzskatiem ieslodzīti ne tikai Latvijas PSR, bet arī citu toreizējo padomju republiku psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, un viņus nereabilitēt nebūtu cilvēcīgi. Būtiski, ka šāds likums ļautu ne tikai pašām personām, kuras padomju laikā cieta par saviem politiskajiem uzskatiem, bet arī viņu tuviniekiem, dzīvesbiedriem, bērniem, mazbērniem, šo personu nāves gadījumā atjaunot viņu godu un cieņu. Ģimenēm un dzimtām tas ir ļoti svarīgi. Likumprojekts paredz ļaut personām, kas vēlēsies atgūt savu godu un cieņu, vērsties prokuratūras atbilstošajās iestādēs pēc viņu deklarētās dzīvesvietas, un ir noteikti arī termiņi, kādos prokuratūrai ir jāizskata personu iesniegumi. Likumprojekts paredz arī to, kā prokuratūra varēs sadarboties ar psihiatriem un vēsturniekiem, jo katras personas iesniegums būs jāvērtē individuāli, un būtiski ir ņemt vērā pašas personas vēlmes, proti, to, ko persona vēlas: vai vēlas tikai atjaunot godu un cieņu, vai vēlas arī diagnozes dzēšanu. Acīmredzot ir gaidāmi iebildumi pret šo likumprojektu, tomēr, klausoties to, kas tiek runāts, rodas iespaids, ka tie ir vairāk politiski un mazāk - juridiski. Šis likumprojekts tā izstrādes gaitā tika saskaņots ar virkni institūciju, to skaitā Saeimas Juridisko biroju. Saeimas Juridiskais birojs neieteica virzīt Judina kunga iesniegto likumprojektu, kas juridiski tika atzīts par nepietiekami korektu. Aicinu vairāk domāt tiešām par cilvēkiem un mazāk par politiskām domstarpībām! Un acīmredzot jau nākamo diskusiju gaismā vēlos teikt, ka mēs, parastie mirstīgie, jau labi zinām, ka nemaldīgi ir tikai Dieva likumi, dabas likumi un Čepānes kundzes likumi. Pārējos likumprojektus var un vajag uzlabot. Tāpat ir uzlabojamas juridiskās nianses arī šajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvātajā likumprojektā.".
• 2013_03_21-seq80 spokenText "Jā, protams, ja kāds vēl nesaprata. Pirmais balsojums saskaņā ar Kārtības rulli ir par to, lai jūsu komisijas izstrādāto likumprojektu saskaņā ar Juridiskās komisijas iesniegumu nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, pamatojoties uz Juridiskās komisijas balsojumu un uz iepriekšējā sēdē pieņemto lēmumu, ka līdzīga satura likumprojekts jau atrodas Juridiskajā komisijā. Pēc tam būs balsojums par likumprojekta nodošanu komisijām atkarībā no mūsu balsojuma - vai nu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, vai arī Juridiskajai komisijai. Otra no komisijām paliks kā līdzatbildīgā. Tātad šis pirmais balsojums, kuram es lūdzu balsošanas režīmu, ir par atbildīgo komisiju, nevis par likumprojektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - 3. Tātad komisija mainīta netiek. Līdz ar to likumprojektam joprojām kā atbildīgā paliks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Un tagad par pašu likumprojekta nodošanu runāt „par” pieteikusies deputāte Ināra Mūrniece.".
• 2013_03_21-seq79 spokenText "Vēlreiz un precīzi, lūdzu, pasakiet, par ko tieši mēs balsosim!".
• 2013_03_21-seq78 spokenText "Jā, Mūrnieces kundze, jo balsojums arī Juridiskajā komisijā bija, vienam cilvēkam balsojot „pret”, bet lielākajai daļai - „par”! Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Nē, vispirms mēs runājam par komisijas maiņu! Pēc tam mēs lemsim par likumprojekta nodošanu komisijām pēc būtības. Pirmais balsojums būs par atbildīgās komisijas maiņu (No zāles: „Mēs sapratām!”), par to, vai atbildīgā komisija šim likumprojektam būs Juridiskā komisija. Tātad balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu!".
• 2013_03_21-seq77 spokenText "Godātie deputāti! Šodien gribu darīt jums zināmu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vienbalsīgo viedokli, kurā aicinām šo likumprojektu nodot tikai un vienīgi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.".
• 2013_03_21-seq76 spokenText "Paldies. „Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Bet Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Es gribu atgādināt, ka par līdzīgu likumprojektu un par atbildīgās komisijas maiņu mēs jau lēmām pagājušajā sēdē, un arī Juridiskā biroja rekomendācija ir tāda, ka, protams, būtu labi, ja abus likumprojektus izskatītu vienā un tajā pašā komisijā. Mums ir runātājs gan „par”, gan - „pret”. Bet vispirms mums ir jālemj par komisijas maiņu. Vai Mūrnieces kundze grib runāt „par” komisijas maiņu? Vai deputātiem ir iebildumi? Jā, drīkst runāt arī „pret” komisijas maiņu.".
• 2013_03_21-seq75 spokenText "Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Deputāti! Jūsu vērtēšanai tiek nodots likumprojekts „Enerģijas dzērienu aprites likums”, un no sākuma es jums atgādināšu notikumu hronoloģiju. 2012.gada jūnijā, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām un ierosinājumiem, es iesniedzu priekšlikumus likumam „Pārtikas aprites uzraudzības likums”, lai ierobežotu enerģijas dzērienu tirgošanu personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Toreiz šo iniciatīvu atbalstīja... mēs atbalstījām gandrīz simtprocentīgi. Un pēc šī balsojuma, lai sīkāk izpētītu šo jautājumu, tika izveidota darba grupa. Darba grupā piedalījās gan Saeimas deputāti, gan Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvji, gan Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvji. Dažādu apstākļu dēļ darba grupas ziņojums par situāciju enerģijas dzērienu jautājumā tapa tikai šogad un tika nekavējoties izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kur arī tika pieņemts lēmums veidot jaunu likumu - Enerģijas dzērienu aprites likumu -, un šādu likumu es sadarbībā ar Veselības ministriju un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociāciju esmu arī izstrādājis. Tālākā notikumu secība varētu būt sekojoša. Ja mēs šodien šo likumprojektu konceptuāli atbalstām, tad tas tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un tai vajadzētu lemt par likumprojekta nosūtīšanu saskaņošanai ar Eiropas Komisiju. Šī saskaņošana ir vajadzīga tāpēc, ka atsevišķi cilvēki pauž brīdinājumus par to, ka šāda veida grozījumi varētu būt pretrunā ar Eiropas Savienības normatīvajiem dokumentiem. Un tikai pēc Eiropas Komisijas atzinuma mēs varētu lemt, kā mums rīkoties tālāk. Diemžēl tāda ir tā kārtība. Šodien es jums nestāstīšu par enerģijas dzērienu kaitīgumu; par to jūs varat izlasīt anotācijā. Šodien es vēlos pastāstīt un pateikt ko citu. Strādājot ar šo likumprojektu, es galvenokārt saskāros ar cilvēku pozitīvu attieksmi pret šo ideju. Latvijas iedzīvotāji, to skaitā arī jaunieši, pauda atbalstu idejai ierobežot enerģijas dzērienu pārdošanu personām līdz 18 gadu vecumam, kā arī ieviest reklāmas ierobežojumus. Toties eksistē arī pretēji viedokļi, un galvenokārt tos pauž cilvēki un organizācijas, kuras ir tieši vai netieši saistītas ar enerģijas dzērienu ražošanu un izplatīšanu. Un tie cilvēki un organizācijas mēdz teikt daudz ko. Piemēram, viņi mēdz teikt, ka enerģijas dzērieni nemaz tik kaitīgi neesot un to kaitīgums neesot pierādīts. Toties viņi tajā pašā laikā gatavi ieguldīt lielākus līdzekļus bērnu izglītošanā par enerģijas dzērienu kaitīgumu. Vai tas nav paradokss? Vēl viens populārs enerģijas dzērienu lobistu viedoklis: nekur pasaulē un Eiropā līdzīgi ierobežojumi neeksistē. Tomēr es gribu pateikt, ka šis viedoklis atbilst patiesībai tikai daļēji, jo atsevišķās valstīs dažāda veida ierobežojumi eksistē. Un otrkārt. Es uzskatu, ka Latvijas iedzīvotāju pieprasījums ir pietiekošs pamats, lai Eiropas Savienībā Latvija kļūtu par virzītājspēku, kas izkustinās birokrātu pēcpuses, aizstāvot Latvijas un Eiropas Savienības iedzīvotāju intereses. Vēlos arī atgādināt, ka sabiedrība nepārtraukti attīstās. Un, piemēram, cigaretes un atsevišķas narkotiskās vielas, kuras bija atļautas 20.gadsimta sākumā, šobrīd ir vai nu aizliegtas, vai to pārdošana ir ierobežota. Enerģijas dzērienu lobisti mēdz teikt: ir daudz nopietnākas problēmas, ar kurām ir jāstrādā, - cigaretes, alkohols un tā tālāk. Viņi mēdz teikt, ka tad jau kopā ar enerģijas dzērieniem vajadzētu aizliegt arī pārējo pārtiku, uz ko es varu atbildēt: „Tā ir demagoģija, mēģinājums novērst uzmanību no tēmas, un nekas cits!” Ir jāsaprot, ka enerģijas dzērienu kompāniju bizness ir ļoti ienesīgs, un šīs nozares pārstāvji var tērēt lielus līdzekļus pozitīva tēla veidošanai un savu ideju lobēšanai. Es neslēpšu, ka man pašam ārkārtīgi simpātiski šķiet tas, ka atsevišķas kompānijas ziedo lielus līdzekļus sporta atbalstam. Toties mēs nevaram pievērt acis, ja runa ir par bērnu veselību... ja mēs runājam par bērnu veselību, ņemot vērā arī to, ka arvien biežāk publiskajā telpā parādās informācija par pētījumiem, kuri raida trauksmes zvanus par mūsu jaunatnes veselības stāvokli. Uz to vērsa uzmanību arī aizsardzības ministrs. Tāpēc es ļoti ceru, ka Latvijā pieņemts lēmums kļūs par katalizatoru visai Eiropai un Eiropas Komisija, lemjot par turpmāko virzību, ņems vērā Latvijas un Eiropas Savienības iedzīvotāju intereses, nevis enerģijas dzērienu lobistu viedokli. Paldies.".
• 2013_03_21-seq74 spokenText "Paldies. Tātad paraksts ir atsaukts un saskaņā ar Kārtības rulli šis jautājums tiek no darba kārtības svītrots. Nākamais ir deputātu Elksniņa, Orlova, Urbanoviča, Zemļinska, Agešina, Cvetkovas, Ribakova, Tutina, Rodionova un Klementjeva pieprasījums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par finansējuma piešķiršanu ārstniecības iestādēm”. Iesniedzēji ir lūguši šo pieprasījumu atzīt par steidzamu. Tas saskaņā ar Kārtības rulli ir bijis iesniegts iepriekšējā dienā līdz pulksten 12.00 un tātad deputātiem ir bijis līdz pulksten 14.00 iepriekš izskatāms. Mums ir jālemj par to, vai šis pieprasījums ir atzīstams par steidzamu un izskatāms tūlīt. Iesniedzēji ir lūguši vārdu pamatojumam, bet es saprotu, ka deputāta Elksniņa nav zālē. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai pieprasījumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par finansējuma piešķiršanu ārstniecības iestādēm” vajadzētu atzīt par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 47, atturas - nav. Tātad pieprasījums par steidzamu nav atzīts un saskaņā ar Kārtības rulli tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Savukārt Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 21.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 2013.gada 14.februārī Saeimā pieņemtā likuma „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.284/Lp11) otrreizējas caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Parādnieks, Laizāne, Poriņa, Dombrava un Bērziņš lūdz izdarīt izmaiņas 21.marta sēdes darba kārtībā un svītrot no tās likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 21.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Ingmāra Čaklā saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Dzintara, Valaiņa, Igauņa, Vējoņa un Seržanta iesniegto likumprojektu „Enerģijas dzērienu aprites likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Reskājs.".
• 2013_03_21-seq73 spokenText "Jā, paldies! Ļoti īsi. Augsti godātie deputāti! Frakcija „Saskaņas Centrs” atsauc savus parakstus un lūdz svītrot no darba kārtības likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” sakarā ar to, ka ražīgajā dialogā starp komisiju, parlamentāro sekretāru un labklājības ministri mēs sapratām, ka varam sagatavot daudz labāku priekšlikumu, kas būs skaidrāks arī attiecībā uz finansējuma avotu. Tātad mēs aicinām atlikt šo jautājumu un atrisināt to pēc Lieldienām. Sakarā ar to, lai nepiesārņotu darba kārtību un lai nebūtu tukšu runu, ja mēs varam dabūt reālu rezultātu, mēs lūdzam šodien atsaukt šo likumprojektu, lai to iesniegtu labākā redakcijā pēc divām nedēļām. Paldies. (No zāles starpsauciens: „Lietišķs cilvēks!”)".
• 2013_03_21-seq72 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai Ministru prezidents vēlas ko piebilst? Saskaņā ar Kārtības rulli balsojums par šo ziņojumu nav nepieciešams. Tātad darba kārtības 1.jautājums ir izskatīts. Turpināsim Saeimas 21.marta sēdi. Kā es jau minēju, mums ir iesniegti pieci priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Deputāts Andrejs Klementjevs ir informējis par to, ka viņš atsauc savu parakstu zem likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, un lūdz vārdu pamatojumam. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
• 2013_03_21-seq71 spokenText "Augstā Saeima! Cienījamie ministri! Ministru prezidenta kungs! Pie tās medus mucas, kas šodien ir piedāvāta deputātiem... Tas bija tiešām interesanti, it īpaši pēdējā rindkopa tajā, ko teica Ministru prezidents; tur bija runa par to, ka jābūt noteiktai samērotībai starp lielajiem makroekonomiskajiem rādītājiem un parasto cilvēku dzīves līmeni un viņu apmierinātību vai neapmierinātību ar dzīvi mūsu valstī. Dabīgi, kā jebkurā gadījumā, kad ir piedāvāta medus muca, parādās arī vēlme ieliet dažas karotes darvas. Bet šinī gadījumā es gribētu ieliet iekšā tikai divas. Pirmā skar to, ko tikko teica Zatlera kungs par labo pārvaldību, par labo pārvaldi. Godīgi sakot, šodien, runājot par sasniegumiem, par visu pārējo, nebūtu grēks atcerēties arī neveiksmes un izdarīt secinājumus no tām neveiksmēm, lai nepieļautu tās turpmāk. Nevar runāt par veiksmīgu darbu, teiksim, reorganizējot un restrukturējot airBaltic, jo rezultāts ir tāds, ka ne tikai nav uzlabojušies ekonomiskie rādītāji, bet ir kritusies pasažieru plūsma. Tas ir vienkārši slikts mārketinga paņēmiens, runājot par attiecīgo nozari. Kādi secinājumi ir izdarīti no Latvijas Krājbankas krīzes - graujošās krīzes, kas skāra ne tikai atsevišķus cilvēkus, bet arī vēsturiski vissenāko Latvijas banku? Kādi secinājumi ir izdarīti no iepirkuma procedūras saistībā ar pasažieru vilcieniem? Jo šeit arī ir tā: liela brēka, maza vilna. Kāds rezultāts ir no tām garajām un plašajām runām par augstākās izglītības reformu? Vai Latvijā tas stimulēja studentu pieplūdi no citām valstīm vai tomēr, ja objektīvi skatāmies, bišķi piebremzēja šo procesu? Man liekas, sākumā vajadzētu septiņas reizes mērīt un tikai pēc tam griezt - taisīt reformas un tā tālāk. Mēs sākumā atskaņojam kaut ko un tikai pēc tam sākam domāt, kā tās skaņas pārvērst materiālās vērtībās. Un otra problēma ir vāja koordinācija pašā Ministru kabinetā. To ļoti spilgti parādīja darbs pie Nacionālā attīstības plāna. Par to var runāt daudz un plaši, bet sniegšu tikai vienu piemēru: Ārlietu ministrija bija sagatavojusi ekonomisko redzējumu, prioritātes, perspektīvas, kas Eiropas Komisijai tieši saistītas ar budžetu, ar fondu izmantošanas iespējām, bet tās pozīcijas, kas parādījās Nacionālā attīstības plāna projektā, atšķiras kā diena un nakts. Un es uzdevu jautājumu, vai tā pozīcija ir skaņota tajā pašā Pārresoru koordinācijas centrā. Nebūt ne! Tas process bija jāsāk no gala. Tagad, analizējot arī - tā, kā Liepiņa kungs šodien teica, - vakardien komisijas sēdē Pārresoru koordinācijas centra darbību un skatījumu uz tā nākotni, dabīgi, ka viena no pirmajām, galvenajām problēmām, kas tika konstatēta, ir nepietiekama koordinācija Ministru kabineta iekšienē. Es runāju par tām lietām ne tādēļ, lai parādītu, ka Ministru kabinets slikti strādā. Es gribu runāt par tām lietām tikai tādēļ, lai, akcentējot uzmanību uz šīm problēmām, mēs varam tās pārvarēt, un tad tas kopīgais darbs būs veiksmīgs, kā to novēlēja Zatlera kungs. Paldies.".
• 2013_03_21-seq69 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi deputāti! Es vispirms gribu pateikt lielu paldies Ministru prezidenta kungam Valdim Dombrovskim, visiem ministriem, ministriju kolektīviem par sekmīgo darbu šī pusotra gada garumā. Es neiedziļināšos detaļās par to, kas ir bijis labs vai slikts, bet es gribētu izvirzīt dažas prioritātes, kas, manuprāt, valdības darbā ir absolūti būtiskas, lai Latvija attīstītos, lai Latvijas sabiedrība kļūtu tuvāka labklājības valsts jēdzienam. Pirmā prioritāte turpmākajā darbā noteikti ir demogrāfija. Nav cilvēku, nav problēmu - mēdza teikt kādreiz kādi ideologi. Es gribētu teikt - jo vairāk cilvēku, jo vairāk iespēju! Tātad tā ir demogrāfijas programma Nr.1, kas būtu vērsta gan uz atbalstu ģimenēm ar bērniem, gan arī uz ekonomiski ļoti pamatotu reemigrācijas programmu. Otrā prioritāte, kas izriet no pirmās, ir efektīva izglītības sistēmas reforma. Izglītots jaunietis, izglītots cilvēks ir tas, kas ir pamatā Latvijas nākotnei. Šeit nevar būt atrunas, vai mēs gribam daudz vai gribam maz. Mums jāgrib ļoti daudz, ja mēs gribam būt konkurētspējīgi! Un trešā prioritāte, protams, ir laba pārvaldība tiem valsts vai pašvaldību uzņēmumiem, kas ir visu iedzīvotāju kopējais īpašums, lai vienreiz pārrautu to apburto loku, ka visas tautas īpašums tiek pārvaldīts tikai politisku grupu interesēs, ka politisko partiju biedru izdevīgums šeit prevalē pār katra Latvijas iedzīvotāja izdevīgumu. Un es arī domāju, ka bez šīm trim prioritātēm vēlreiz ir jāatgriežas pie bezdarba, jo, protams, pārmetumi, ka šobrīd ir mazāk darba vietu nekā bija pirms krīzes, ir ļoti objektīvi. Mūsu uzņēmēji strādā efektīvāk, produktīvāk. Mūsu strādājošie strādā produktīvāk un rada pievienoto vērtību - tādu pašu kā pirms krīzes! - ar mazāku skaitu cilvēku. Bet šeit ir jāizdomā, kā mēs varam efektīvi ietekmēt jaunu uzņēmumu rašanos. Jo tikai jaunos uzņēmumos radīsies jaunas darba vietas, vecajos - vairs ne. Es domāju, ka šie uzdevumi ir savstarpēji saistīti, un es novēlu valdībai arī turpmākajā laikā tikpat veiksmīgu darbu kā līdz šim. Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_03_21-seq68 spokenText "Paldies. Es tomēr aicinu tās draudzīgās sarunas pēdējā rindā... Urbanoviča kungs, tas attiecas arī uz jums! Tas atkal bija stāsts par Latgali, kurš jūs absolūti neinteresēja jau otro reizi šodien šajā zālē... (Zālē smiekli.) Turpinām debates. Vārds deputātam Valdim Zatleram.".
• 2013_03_21-seq67 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Dāmas un kungi! Es centīšos runāt īsi. Pirmām kārtām piebildīšu klāt tam, ko jau Gunārs Igaunis jums izstāstīja par divām lietām Latgalē, kas beidzot ir atrisinātas. Viena no tām ir Vientuļu robežšķērsošanas punkts, par kuru tika runāts jau daudzus, daudzus, daudzus gadus, bet beidzot tagad 3,8 miljoni eiro ir piešķirti šī robežšķērsošanas punkta sakārtošanai, un par to man ir milzīgs prieks. Prieks, ka arī pagājušo piektdien kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu mēs tur klāt bijām, apskatījām to vietu. Faktiski es gribu teikt, ka viss pagājušais gads, 2012.gads, bija samērā bagāts ar ministru vizītēm Latgalē, un to es viņiem piekodināju arī vēl pirms Ministru kabineta apstiprināšanas - aicināju viņus braukt uz Latgali pēc iespējas biežāk, jo līdz šim Latgalei... Diemžēl līdz šim bijis tāds priekšstats, ka valdība par Latgali ieinteresējas tikai pirmsvēlēšanu laikā. Man prieks, ka mēs šo tradīciju kopīgi lauzām. Pēc tik garām debatēm un nopietnām runām man gribētos jums piedāvāt vienu īsu literāru atkāpi. Tā nebūs anekdote (tās daži kolēģi mīl stāstīt), bet tas ir stāsts no Gruzijas; to man izstāstīja vietējie iedzīvotāji. Skolotāja, mācot bērniem literatūras stundā par Aleksandru Puškinu, izstāstīja, protams, par šo izcilo dzejnieku, izstāstīja arī par traģisko viņa bojāeju, un nākamajā stundā, protams, vienam no skolēniem prasīja izstāstīt, ko viņš atceras no iepriekšējās stundas. Un šis skolēns, stāstot par šo dueli, kas notika starp Puškina kungu un Dantesu, teica apmēram tā... (No zāles dep. J.Kursītes-Pakules starpsauciens.) Es atvainojos, protams, ja es literātiem neizstāstīju īpaši perfekti... Tātad būtība ir tāda: tas skolēns teica, ka pirmais izšāva Puškins, viņš trāpīja Dantesam sirdī. Otrs izšāva Dantess un trāpīja Puškinam rokā. Dantess nenomira, jo viņam nebija sirds. Puškins nomira, jo viņš viss bija kā viena liela sirds. Un viņi šo stāstu stāsta, salīdzinot ar Osetiju un šiem reģiona kariem, kas viņiem tur notiek. Viņi saka, ka tas nav uzbrukums mūsu nomalei, bet tas ir uzbrukums mūsu sirdij. Un faktiski es aicinu arī ministrus, valdību, atcerēties... un arī politiķus atcerēties šo stāstu, jo Latgale - tā nav nomale. Tā, tāpat kā visi citi reģioni, ir Latvijas sirds. Mums nevajag palīdzību kā plāksteri uz pirksta, uz kura ir uzmetusies tulzna. Mums vajag normālus, adekvātus apstākļus, lai Latgalē dzīvojošie cilvēki... uzņēmēji un pašvaldības var godīgi konkurēt ar tām pašvaldībām un uzņēmējiem, kuri strādā netālu no Rīgas. Un es atkal gribu atgādināt it kā jau daudz dzirdētu terminu „reģionālā attīstība”, kurā mēs bieži vien ieliekam visu - izglītību, pašvaldības, ekonomiku un tā tālāk, un tā joprojām, bet vakar es pamanīju arī jauno „Latvijas Mobilā Telefona” logo, kas varētu būt labs špikerītis gan valdībai, gan jums, kolēģi, kāda varētu izskatīties Latvijas reģionu karte. Visbeidzot, ņemot vērā to, ka mans laiks iet uz beigām... Ministru prezidents bieži mīl runāt par to, ka mēs esam pārvarējuši krīzi. Ministru prezidents par to ir sarakstījis arī grāmatu. Arī latgalieši bija sarakstījuši grāmatu par krīzi, bet viņi to nosauca... mēs to nosaucām - „Pasakas par krīzi”. Taču Latgalē krīze īstenībā nav beigusies, jo faktiski tā nekad nebija sākusies. Tā joprojām tur ir! Bet, protams, nejauksim šo vārdu „krīze” ar Latgales cilvēku neizsīkstošo optimismu, un tādēļ es aicinu gan jūs, kolēģi, gan valdību strādāt pie tā, lai mēs mazinātu nevienlīdzību gan reģionu vidū, gan arī atsevišķu cilvēku vidū. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2013_03_21-seq65 spokenText "Godātie kolēģi, ministri, premjerministr! Es esmu ļoti priecīgs, redzot, ka atkal piedalās premjerministrs Dombrovskis un ekonomikas ministrs Pavļuts, jo es vērsīšos tieši pie jums. Kādā sakarā? Ziņojumā es praktiski neko neesmu sadzirdējis par mājokļu politiku, bet mājokļu politika, kā jūs visi zināt, pašlaik ir ļoti, ļoti aktuāla, jo tās problēmas, kas saistītas ar mājokļiem, šajā brīdī izraisa visvairāk diskusiju sabiedrībā. To mēs redzam Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdēs, un arī mūsu aktīvā darbība pēdējā laikā to pierāda. Par aprēķiniem. Tātad, lai savestu kārtībā mūsu daudzdzīvokļu mājas, ir nepieciešams finansējums - aptuveni 3 miljardi latu. Tātad tas ir tikpat daudz, cik liels vispār ir Eiropas finansējums. Mūsu daudzdzīvokļu mājokļu fonds principā katru gadu nonāk visbēdīgākajā stāvoklī, un, ja mēs arī turpmāk atstāsim šo situāciju bez pastiprinātas valdības uzmanības, tad varam nonākt pie ļoti nopietnām sekām. No vienas puses, ļoti priecē tas, ka Ekonomikas ministrija kļuvusi aktīvāka un ka mēs redzam diezgan labus priekšlikumus, ko varam darīt mājokļu politikā. Pašlaik tiek runāts par tiešmaksājumiem, kā jūs labi zināt. Tiek skatīti arī citi jautājumi, kā mēs varam atvieglot situāciju dzīvokļu īpašniekiem, kuri cieš no esošās situācijas. Bet tas ir par maz! Galvenais, kā mums pietrūkst, ir tas, ka mums šobrīd... ka mēs neredzam nekādu ilgtermiņa stratēģiju, ko turpmāk darīt ar daudzdzīvokļu mājām. Tās nav! Un tas ir ļoti svarīgs moments. Šajā sakarā es arī vēršos pie ekonomikas ministra un arī pie premjerministra: nepieciešams pievērst uzmanību šim jautājumam un tuvākajā laikā ķerties tieši pie stratēģijas izstrādes! Mums ir jāsaprot, ko mēs darīsim pēc gada, pēc pieciem un pēc desmit gadiem. Varbūt kādam liekas, ka mājokļu tematika nav tik aktuāla, jo visu laiku mēs runājam pirmām kārtām par tādām globālām lietām, par nacionālām lietām. Bet mājokļi ir lietas, kas skar katru iedzīvotāju, katru cilvēku Latvijā! Nevar tās atstāt novārtā! Tātad es ceru, ka mūsu sadarbība ar Ekonomikas ministriju turpināsies tādā garā. Es ceru, ka mēs saņemsim vēl vairākus piedāvājumus, kā šo jautājumu var risināt, jo... Nu, tāds kā piemērs: par tiešmaksājumiem tika runāts jau sen, diezgan sen; manā atmiņā - kādus gadus trīs ir runāts par to, bet līdz šim Ekonomikas ministrija neredzēja iespēju, kā var šo problēmu atrisināt. Nu tagad, paldies Dievam, tomēr Ekonomikas ministrija saskatīja, ka tomēr var risināt. Tātad sanāk, ka ir arī citi varianti, kurus pagaidām mēs varbūt neredzam, bet ar jūsu palīdzību mēs tos kopīgiem spēkiem atradīsim. Es varu pateikt, ka priecē arī tas, ka Mājokļa jautājumu apakškomisija ir viena no tām, kur deputātiem nav īsti nekādu domstarpību, kādas varētu rasties dēļ politiskās piederības. Mēs šeit strādājam visi kopā. Un arī pēdējā laikā es redzu, ka panākumi ir, un tikai novēlu, lai Ekonomikas ministrija un Dombrovska kungs izdarītu arī turpmāk savu darbu un izstrādātu to ilgtermiņa stratēģiju mājokļu politikā. Paldies.".
• 2013_03_21-seq63 spokenText "Godātie kolēģi! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs un ministri! Par augstāko izglītību un zinātni, par katru no šīm jomām ir precīzi pa vienai lappusei Ministru prezidenta ziņojumā. Mazliet detalizētāk par šīm lietām tikko ministrijas parlamentārā sekretāre runāja, bet, manā skatījumā, šodien par šīm lietām ir ļoti daudz kā vēl nepateikta. Un nav pateikts daudz kas tāds, kas ir sasāpējis - sasāpējis gan augstskolu sabiedrībā, gan zinātnieku sabiedrībā, daudz kas tāds, par ko ir diskutējuši deputāti aizvadītā gada laikā, un šie jautājumi ir vairākkārt skatīti arī valdībā. Vispirms par augstāko izglītību. Pavisam īsi. Tātad ir šī konfliktsituācija, kas attiecībā uz studiju virzienu vērtējumu ir izveidojusies starp nozares ministru un Augstākās izglītības padomi. Lai gan šis jautājums tiešām ir skatīts vairākkārt gan Saeimā, gan valdībā, uz priekšu tā lieta nav virzījusies - Latvijas augstskolas turpina sekmīgi strādāt, turpina piesaistīt arvien vairāk studentu no ārzemēm, un, manuprāt, tas fakts jau pats par sevi liecina par kaut ko. Šodien es gribētu vairāk runāt par zinātni un par zinātnes pārvaldību no valsts puses. Manā skatījumā, šobrīd šī problēma ar zinātni ir daudz asāka nekā problēma visos pārējos izglītības sektoros. Zinātnei veltītajā Ministru prezidenta ziņojuma sadaļā ir precīzi astoņas rindkopas šajā vienā lappusītē. Pirmā rindkopa ir par to, ka ir izveidota shēma, kā veikt zinātnisko institūciju starptautisko vērtēšanu. Un ar to viss arī apraujas. Tātad attiecībā uz to, kas tur tālāk tiks darīts un kas tālāk ir iecerēts, pašreiz institūcijas ir neziņā, tās gaida. Otra rindkopa ir stāsts jau par parlamentārās sekretāres pieminētajiem valsts nozīmes pētījumu centriem. Tātad šādi 9 centri ir izveidoti, 34 zinātniskās institūcijas ir iesaistītas to darbībā. Bet šiem centriem šobrīd ir problēma ar līdzfinansējumu, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, lai varētu sagatavoties nākošajā plānošanas periodā programmas Horizon 2020 līdzekļu apgūšanai. Tā vajadzība ir apmēram 2,5 miljoni latu. Ja tā lieta netiks atrisināta, runāt par ekonomisko izrāvienu nākošajā plānošanas periodā un par starptautisko līdzekļu tālāku piesaistīšanu zinātnei nav pamata. Trešā un ceturtā rindkopa šajā ziņojumā ir par sadarbību Baltijas valstu ietvaros. Tur ir runa gan par šo kopīgo infrastruktūras projektu, gan par BIRTI projektu, par kuru rīt šeit, Saeimas telpās, notiks starpparlamentārs seminārs. Šis projekts ir pastiprinātā Baltijas Asamblejas uzmanības lokā, un arī Saeimas izveidotā apakškomisija šo projektu visu laiku uzrauga. Tur pēdējo dažu mēnešu laikā ir vērojama zināma virzība. Tātad tas ir tas cerīgais, kur varbūt tiešām, raugoties no organizatoriskā viedokļa, arī ministrija šobrīd ir iesaistījusies, un process, manā skatījumā, rit uz priekšu. Ja mēs runājam tālāk, tad piektā rindkopa ziņojumā ir par zinātni - par zinātnisko projektu finansēšanu. Un šeit tā aina ir visbēdīgākā. Realitāte ir tāda, ka, piesaistot 700 ārzemju ekspertus, ir izvērtēti pāri par 300... apmēram 350 zinātniskie projekti, no kuriem 70 procentus starptautiskie eksperti atzinuši par atbilstošiem augstākajai kvalitātei. Finansējums no šiem apmēram 220 projektiem šobrīd ir iedalīts 64, bet 156 projekti palikuši bez finansējuma, un tie zinātnieki, kuri bija cerējuši uz praktisku darbu šobrīd, ir, teiksim tā, palikuši bez līdzekļiem šo projektu realizēšanai, un tātad bieži vien arī bez iztikas līdzekļiem, viņi dzīvo no kaut kādām ļoti nelielām summām, no pabalstiem. Un šeit tik tiešām, ja mēs tālāk skatāmies šajā pašā valdības ziņojumā, Ministru prezidenta ziņojumā, pēdējā rindkopā ir runa par Latvijas zinātnieku reemigrācijas plāniem un tā tālāk, bet šis finansējuma neiedalījums, godīgi sakot, ir stimuls zinātnieku tālākai emigrācijai... Es tūlīt beigšu savu runu!... Reālā situācija ir tāda. Valdība šajā nedēļā, skatot jautājumu par papildu finansējuma iedalīšanu zinātnei, kur runa bija apmēram par 6 miljoniem latu... pēc būtības visu to, kas ir rakstīts un ko vajadzētu tālāk darīt, ir ieslēgusi, varētu teikt, tādā režīmā, ka zinātnieki tam vairs netic. Par to, ka viņi netic, liecina uz jūsu visu vārda adresētās vēstules no zinātniskās sabiedrības - gan no Latvijas Zinātnes padomes, gan no Zinātņu akadēmijas, gan no zinātnieku arodorganizācijām, gan no Jauno zinātnieku apvienības. Viņiem tas bija pēdējās cerības sauciens, kas diemžēl nesasniedza dzirdīgas ausis, un tāpēc, manā skatījumā, runāt par ekonomisko izrāvienu nākošajā plānošanas periodā mums nav nekāda pamata. Paldies. (Dep. J.Kursīte-Pakule un vēl daži deputāti aplaudē.)".
• 2013_03_21-seq61 spokenText "Paldies. Par sportu, jaunatni un valodas jautājumiem. Sportā tiešām ir veikti ļoti būtiski darbi. Tātad sporta politikas pamatnostādnes būs teju dienaskārtībā Ministru kabinetā. Arī infrastruktūras izvērtēšana un jaunā koncepcija. Bet pats būtiskākais ir tas, ka ir sakārtota šī finansēšanas sistēma, šie kritēriji, arī ziedojumu sadales kārtība, kas ir daudz caurspīdīgāka, un to mēs visi kopā esam paveikuši. Un arī sportā ļoti būtiski, ka ir vienādota apbalvošanas sistēma paraolimpiešiem. Jaunatnes jomā ir sniegts jaunatnes centriem ļoti liels atbalsts speciālistu piesaistē, materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā, kā arī brīvprātīgā darba jautājumu sakārtošanā, un arī finansējums (jāteic gan, Eiropas Sociālā fonda ietvaros) jaunatnes organizācijām ir pieejams. Tātad arī šeit ir ļoti labas iespējas jauniešiem savu darbību pilnveidot. Un īsi par valodas jautājumiem un diasporu. Ir pilnveidota virkne normatīvo aktu, lai sekmētu... tātad ir šis reemigrācijas plāns. Ir projekti attiecībā uz diasporām; tur paredzēta mācību līdzekļu nodrošināšana, semināri, nometnes, latviešu valodas stiprināšana ārvalstīs, arī tālmācības programmas. Būtiski, ka latviešu valoda tiek nodrošināta ārvalstīs - aptuveni 100 izglītības iestādēs. Īsumā tātad jāsaka: jā, tas ir tiešām tā, ja ļoti raiti pārskrien paveiktajiem darbiem. Bet, kā jau es minēju, vēl stāv priekšā virkne darbu, it īpaši saistībā ar jautājumiem, kas Izglītības likuma sakarā ir iesniegti Saeimā. Un es gribētu arī pateikt paldies visiem, kas ir iesaistīti izglītības sektorā, visiem sociālajiem partneriem un arī kolēģiem par paveikto. Un avansā jāsaka paldies arī par atbalstu turpmāk iecerētajiem darbiem, kas ir veicami 2013.gadā. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_03_21-seq60 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu, ka tiek pievienotas divas minūtes? Divas minūtes.".
• 2013_03_21-seq59 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Ministru kabineta pārstāvji! Deputāti un visi, kuri seko līdzi sēdes norisei! Savā runā es ieskicēšu tos jautājumus, kuri skar izglītības sektoru. Un, kaut gan Ministru prezidents savā runā jau akcentēja virkni jautājumu, kuri skar izglītības jomu, tomēr, izmantojot šo iespēju, gribētos, kā lai saka, pateikt vēl virkni labu vārdu par to, ko mēs esam izdarījuši, un arī nedaudz par iecerētajiem darbiem. Tātad sākotnēji par vispārējās izglītības jomu. Jāteic, ka no 2014.-2015.gada ir paredzēts īstenot svešvalodu apmācību jau no 1.klases, kas arī visās iestrādēs ir ietverts, un tas mūs sagaida jau tuvākajā nākotnē. Ir veikts rūpīgs darbs pie pamatizglītības standarta, un arī tas turpinās. Izglītības iestādēm būs iespēja īstenot gan pašreiz spēkā esošās programmas, gan arī veikt zināmas izmaiņas - izvēlēties vienu no diviem variantiem, lai izglītības iestāde varētu meklēt savu nišu, kā akcentēt viena vai otra mācību priekšmeta lomu. Tāpat būtiskas ir arī izmaiņas centralizēto eksāmenu kārtošanā, to pakāpeniskuma nodrošināšanā, kas arī ir izdiskutēts ar izglītības iestāžu pārstāvjiem. Īpaši vēlētos izcelt jautājumus, kas jau ir sakārtoti un tuvākajā laikā tiks izskatīti arī Saeimā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tie ir jautājumi, kas skar mācību līdzekļu problemātiku. Proti, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar virkni sadarbības partneru ir izstrādājusi priekšlikumus, kur ir noteikts, ko sedz valsts, kas tiek segts no pašvaldības līdzekļiem un kāda ir vecāku artava mācību līdzekļu nodrošināšanā. Tāpat būtiski ir tas, ka mēs esam nodrošinājuši asistentu pakalpojumu izglītības iestādēs, kas stiprina iekļaujošās izglītības jomu. Būtiska ir arī birokrātiskā sloga samazināšana. Proti, tematiskie plāni un audzinātāja dienasgrāmatas, protams, nav obligātas, bet ļoti daudzi tās izmanto. Tātad pedagogiem ir arī iespēja savu darbu brīvāk koordinēt. Jāuzteic būtu arī digitālo mācību līdzekļu konkurss, kas ir būtiska artava. Tas arī turpināsies, un pagājušajā gadā tam bija atvēlēti 300 tūkstoši latu. Tātad konkursam varēja iesniegt šos pieteikumus un pedagogi varēja izstrādāt jau digitālos mācību līdzekļus. Ļoti nozīmīgi ir tas, ka izglītības iestādes ir sasniegusi datortehnika - 672 vienības. Tas tika īstenots ERAF projekta ietvaros. Tātad šīs ir tās būtiskākās lietas vispārējās izglītības jomā. Profesionālajā izglītībā būtiski ir tas, ka ir šīs 26 izglītības iestādes, kuras apgūst ERAF līdzekļus 130 miljonu latu apmērā. Ir uzsākts darbs pie jauna Profesionālās izglītības likuma izstrādes, ir iestrādes duālās izglītības jautājumos, tiek vērtēts profesionālās izglītības saturs, un ļoti sekmīgi īstenojas 1-1,5 gadu ilgās programmas, kas ļauj, it īpaši jauniešiem, sekmīgāk apgūt kādu no izvēlētajām profesijām un iekļauties darba tirgū. Un tiek veikti nopietni darbi, lai mēs panāktu proporciju 50 pret 50, ka izglītojamie dodas iegūt izglītību vispārējās izglītības iestādēs un profesionālajās izglītības iestādēs. Kas attiecas uz augstāko izglītību un zinātni. Jā, virkne darbu vēl ir priekšā, bet ir būtiski, ka ir nopietnas iestrādes attiecībā uz jaunu finansēšanas modeli, ka ir jauni Ministru kabineta noteikumi par studiju virzienu akreditāciju, ka tiek veikts rūpīgs darbs pie augstskolu padomju jautājumu risināšanas. Ļoti būtiski tiek strādāts pie augstākās izglītības eksporta veicināšanas, un jau labu laiku ir spēkā normatīvie akti, kas ļauj pielīdzināt diplomus, kas, piemēram, ir saņemti padomju laikā, kā arī tiek pielīdzināti ārvalstīs iegūtie diplomi. Zinātnes jomā priekšā stāv zinātnisko institūciju darba izvērtēšana. Vēl priekšā ir darbs pie bāzes finansējuma formulas sakārtošanas. Bet vēl nozīmīgi ir tas, ka ir veikts darbs pie deviņu valsts nozīmes pētniecības centru izveides, kas sekmē šo pētniecības un zinātnes resursu koncentrēšanu. Tāpat arī ļoti būtiski ir tas, ka virssaistībās mēs esam ieguvuši 20 miljonus latu zinātnei. Ir jāuzteic arī veiktie pilnveidojumi Zinātniskās darbības likumā, kas ir saistīti ar tiesībām uz izgudrojumiem un ar šo pētniecības rezultātu komercializēšanas stimulēšanu... Es atvainojos! Vai drīkstu vēl vienu mirklīti? (No zāles dep. I.Zariņš: „Lai runā!”)".
• 2013_03_21-seq57 spokenText "...par Latvijas tēlu ārvalstīs. Ir uzrādīti darbi, projekti, tie visi ir uzskaitīti, bet nav zināms, kāds tad tas Latvijas tēls ārvalstīs ir un vai tas ir mainījies, un ko mēs cenšamies sasniegt. Teiksim, tur jābūt ir kaut kādiem pētījumiem, socioloģiskiem pētījumiem, mūsu, teiksim, svarīgākajos tirgos ārzemēs, lai mēs noskaidrotu, kāds tas mūsu tēls tur vispār ir. Un otrs piemērs ir tieši par Latvijas sabiedrības saliedēšanu, kas arī, kā jau Ilmārs Latkovskis teica, ir viena no prioritātēm, kā tas ir minēts ziņojumā. Un te ir tieši tas pats - te ir uzsākti ļoti daudzi... minēti visādi darbi, bet faktiski es nezinu, vai mēs kāds vispār zinām, kā mēs jūtamies, vai mēs esam vairāk vai mazāk saliedēti, nekā mēs bijām pirms gada, pirms diviem, pirms pieciem gadiem. Es ļoti labi saprotu, ka tas ir ļoti grūti pētāms jautājums, tas maksās naudu. Bet, ja mums nav šādu pētījumu, tad mēs jau varam visas šitās darbības turpināt, projektus turpināt, bet mēs nezinām, kurp mēs ejam. Varbūt mēs stāvam uz vietas un vienkārši tērējam naudu? Tā ka, es domāju, tādi... Tādi piemēri varbūt te ir tikai divi, tur ir vairākas nodaļas, uz kurām tas pats attiektos, bet... Es domāju, ka tas būtu viens labs ieguldījums, un es ceru, ka nākamajā ziņojumā mēs vairāk par to arī dzirdēsim. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2013_03_21-seq56 spokenText "Elksniņa kungs, lūdzu, ieņemiet vietu zālē!".
• 2013_03_21-seq55 spokenText "Ir pavadīts vēl viens, es domāju, smags un grūtu izvēļu gads, un mēs varam tiešām būt gandarīti par to, kas šīs Saeimas darbības laikā ir paveikts. Mēs esam dzirdējuši vairākas tādas sīkas kritikas, bet uz to lielo panākumu fona tas izliekas diezgan bērnišķīgi un diezgan nepieņemami. Mums vajadzētu priecāties par to, cik tālu mēs esam tikuši un kāda atjaunošanās ir notikusi Latvijā. Un šāda sīka kritika... to nekā citādi nevar aprakstīt kā tādu sīku kurnēšanu no to cilvēku puses, kuri pamatā kurn un neko labu nesaredz. Tā ka būsim priecīgi par to un novēlēsim mūsu valdībai un šai Saeimai turpināt šo labi iesākto darbu! Es gribu pieskarties vēl trim jautājumiem samērā īsi. Viens ir šāds. Es domāju, ka ziņojumā netika pietiekami piemērots un lietots vārds „reforma”, jo ar mūsu partijas ienākšanu Saeimā visa tā gaisotne ir mainījusies virzienā uz to, ka reforma nav vairs kaut kāds... varētu teikt, tāds nepieņemams vārds. Man liekas, tā gaisotne ir tāda, ka mēs saprotam, ka reformas ir vajadzīgas un ka tās ir jāturpina. Te mēs varētu runāt par visiem ministriem... visām ministrijām, visiem ministriem, bet, tā kā es esmu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, es gribētu izteikt atzinību tieši VARAM par mērķtiecīgi uzsākto pašvaldību reformu. Tur, saprotams, būs lielas domstarpības un šķēpu laušana, bet tas darbs ir jāturpina, un mums jāpanāk ir kaut kas, kas ir daudz labāks par to, kas mums ir tagad. Otra lieta ir tā, kas parādījās mūsu vakardienas sēdē, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, kad mēs uzklausījām Mārtiņu Krieviņu jautājumā par Pārresoru koordinācijas centra darbu. Ļoti skaidri jau agrāk izskanēja, ka, veidojot Nacionālo attīstības plānu, ir bijis ļoti grūti saskaņot dažu ministru plānus un ieceres. Un izskanēja Mārtiņa Krieviņa un arī Inta Dāldera kunga ieteikums par to, ka šis koordinācijas darbs būtu jāturpina varbūt citā veidā... ka tas, saprotams, ir cits mērķis, bet ka pie tā būtu ļoti nopietni jāpiestrādā, lai mēs tiešām varētu virzīties daudz ātrāk uz priekšu ar tām ļoti svarīgajām lietām. Trešais ir tas, ka vairākās ziņojuma daļās ir minēti paveiktie darbi, bet nav uzrādīti rezultāti. Un es minēšu tikai divus piemērus. Viens ir par Latvijas...".
• 2013_03_21-seq54 spokenText "Rībenas kundze, varbūt jūs varētu ieņemt vietu?".
• 2013_03_21-seq53 spokenText "Cienītā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja! Ministri un kolēģi! Es vienkārši gribētu teikt tā, ka esmu ļoti gandarīts, ka ir tik daudz izdarīts.".
• 2013_03_21-seq52 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Turpinām Saeimas 21.marta sēdi! Pirms pārtraukuma mēs skatījām šīsdienas sēdes darba kārtības 1.jautājumu - Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību un sākām debates par šo jautājumu. Tagad turpināsim debates. Vārds deputātam Valdim Liepiņam.".
• 2013_03_21-seq50 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Lolita Čigāne... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... ir, Nikolajs Kabanovs... ir, Sergejs Mirskis... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Dāvis Stalts... nav, Raimonds Vējonis... nav. Paldies.".
• 2013_03_21-seq49 spokenText "Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2012_03_22-seq300 spokenText "Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2013_03_21-seq48 spokenText "Kolēģi, kuri piedalās deputātu grupā sadarbībai ar Kirgizstānu! Lūdzu sapulcēties Dzeltenajā zālē! Tūlīt!".
• 2013_03_21-seq46 spokenText "Sabiedrības saliedētības komisija! Aicinu uz komisijas sēdi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās. Tagad!".
• 2013_03_21-seq45 spokenText "Paldies. Vārds paziņojumam Ainaram Latkovskim.".
• 2013_03_21-seq44 spokenText "Cienījamie kolēģi, es atkal gribu izmantot šo tribīni paziņojumam. Un šodien es vēlos vērst jūsu uzmanību nevis uz Ministru prezidenta atskaiti, bet uz vēsturē kādu droši vien daudz interesantāku faktu - uz skaitli „7883”, jo tieši tik dienu bija Latvijas pirmajai brīvvalstij, kad to 1940.gada 17.jūnijā okupēja padomju karaspēks. Atjaunotajai Latvijas valstij šodien aprit par vienu dienu vairāk. Tātad šodien mēs dzīvojam savā brīvā un neatkarīgā valstī, tajā, ko mēs dibinājām 1918.gadā, jau 7884 dienas. Tātad cerēsim, ka tā ir tāda ļoti zīmīga vēsturiska robežšķirtne. Un kāpēc par to ir jārunā? Pirmkārt, lai atgādinātu paši sev un sabiedrībai, ka 1991.gada Latvija nav jauna valsts un ka Latvija tika proklamēta un atzīta par valsti 1918.gadā. Savukārt 1940.gadā mēs savu neatkarību zaudējām, un 1991.gadā mēs atkal to atjaunojām. Latvijas valsts nepārtrauktības princips ir ārkārtīgi būtiska mūsu valstiskuma sastāvdaļa, un mūsu pašu spēkos ir nodrošināt pareizu un starptautiskajām tiesībām atbilstošu mūsu vēstures skaidrojumu un izpratni gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Un, otrkārt, šī diena mums simboliski atgādina, ka, atšķirībā no ļoti daudzām citām tautām, mums ir sava brīva, neatkarīga, demokrātiska valsts. Šī valsts ir balstīta un veidota, pamatojoties uz vērtībām. Mēs dzīvojam nacionālā, demokrātiskā, tiesiskā un parlamentārā valstī, kur vara pieder tautai. Mēs varam brīvi paust savu viedokli, kopt savu valodu un kultūru. Un no mūsu spējas godprātīgi darīt savu ikdienas darbu ir atkarīga mūsu valsts un mūsu bērnu nākotne. Godātie kolēģi! Latvijas vēsture rāda, ka mūsu valsts pamatos liktās vērtības un to pastāvēšana nav garantēta neatgriezeniski un mūžīgi, taču vēsture arī rāda, ka tauta spēj pārdzīvot ilgstošas okupācijas gadus, cīnīties par savu valsti un atgūt to. Tādēļ šajā dienā, kad atjaunotā Latvijas valsts ir par vienu dienu vecāka, nekā mūsu brīvā valsts bija starpkaru laikā, es aicinu atcerēties to, ka sava valsts, tās pamatā esošās vērtības ir jākopj un jāveido katru dienu un ka no ikkatra... no ikviena spējas kopt, aizstāvēt un vairot mūsu valsts pamatos liktās vērtības ir atkarīgs tas, vai mēs spēsim savu brīvo, neatkarīgo Latvijas valsti nodot tieši tādu pašu - bet plaukstošu! - tālāk mūsu bērniem un mazbērniem. Lai Dievs svētī Latviju! Lai mums tas izdodas! Lai mēs to vienmēr atceramies! (Aplausi.)".
• 2013_03_21-seq43 spokenText "Vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.".
• 2013_03_21-seq42 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.".
• 2013_03_21-seq41 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Nav brīnums, un nevienam nav pārsteigums, ka mēs mākam labi rakstīt gan koncepcijas, gan programmas, gan sastādīt atskaites, gan apgūt Eiropas Savienības struktūrfondus, tomēr galvenā visā tajā jau ir tā jēga un tā būtība - tā pievienotā vērtība, kas pēc tā visa paliek. Un ikviens labs sava aroda pratējs nešaubīgi uzrakstīs... labi sagatavos gan uzņēmuma bilanci gada beigās, gan atskaiti par uzņēmuma darbību. Piemēram, „Liepājas metalurgs”. Es domāju, ka pārdesmit gadu arī viņiem ar atskaitēm viss ir bijis kārtībā, bet tā realitāte diemžēl ir cita, tā ka, es domāju, šī premjera atskaite par valdības paveikto ieguls plauktos tāpat kā visas pārējās. Bet es parunāšu tikai par divām lietām - par skaitļiem un par skaitļu interpretāciju. Pirmkārt, premjers teica, ka nu jau trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta eiro. Paldies valdībai, jo arī mani esat pieskaitījuši vienai trešdaļai. Tas ir jautājums par skaitļu interpretāciju. Vai nu valdība to nezina, vai arī negrib zināt, jo tikai 9 procenti atbalsta eiro ieviešanu no nākošā gada 1.janvāra, bet pārējie 22 procenti saka: jā, bet nevis nākošgad! Vismaz pēc diviem vai trim gadiem! Otrkārt, Eiropas Savienības budžets, kas visiem mums ir ļoti aktuāls. Mēs varam runāt par faktiskajām cenām, bet ir jāsaprot, ar ko tad mēs tās salīdzinām. Un ir izejas punkts - ir atskaite par iepriekšējo periodu. Mēs taču salīdzinām arī savu dzīvi šodien ar to, kā mēs dzīvojām vakar. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, Latvija ir zaudējusi 500 miljonus eiro no kohēzijas līdzekļiem. Un tas ir fakts! Mūsu lauksaimnieki joprojām ir trešie nabadzīgākie atbalsta saņemšanas apjoma ziņā nākošajam periodam Eiropas Savienībā. Vai tas ir sasniegums? Manuprāt, nē. Protams, var teikt, ka neto atbalsts no Eiropas Savienības Latvijai ir trešais lielākais Savienībā, bet tajā pašā laikā tad jāpasaka, ka tas ir pilnīgi normāli, jo mēs esam trešā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā. Tās ir vienas medaļas divas puses. Ja valdība uzņemas šo atbalsta apjomu kā savu sasniegumu, tad tajā pašā laikā tai ir jāuzņemas šis trešās nabadzīgākās valsts statuss kā sava neizdarība. Tas nav šķirams. Var jau teikt, ka Eiropas Savienības budžets tika samazināts par cik tur procentiem un tāpēc visiem ir samazinājums. Polijas piemērs šo argumentu apgāž, jo Polija ir dabūjusi trīs miljardus klāt, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Mēs gribam aicināt valdību un atbildīgos ierēdņus, politiķus, domājot par 2015.gada Eiropas prezidentūru, sākt jau laicīgi domāt par mūsu lauksaimniekiem. Nākošgad būs beigušās Eiroparlamenta vēlēšanas, būs ievēlēti jauni komisāri, un varbūt arī kāds no šinī zālē sēdošajiem būs ticis pie komisāra portfeļa. Un tas laiks, kad Latvija pārņem prezidentūru, ir maksimāli izdevīgākais jaunu iniciatīvu uzsākšanai, politiku reformai. Un mūsu rosinājums, ZZS rosinājums, ir Latvijai mēģināt uzsākt... nākt ar savu priekšlikumu kopējās lauksaimniecības politikas reformai, jo tad mēs varēsim nolikt to rāmi, par ko diskutēt. Eiroparlaments būs nostājies savā vietā, komisāri būs, neviens vairs nedomās par priekšvēlēšanu cīņām. Tas ir laiks, kad Latvija var tiešām ielikt stūrakmeni kopējās lauksaimniecības politikas reformā, un tas, manuprāt un arī pēc visas ZZS domām, ir noteikti jāizmanto. Noslēgumā, piedodiet, mani arī uzrunāja ekonomikas ministra teiktais par to, ka nevajadzētu pozīcijai ar opozīciju stīvēties un vajadzētu darīt vienotu darbu valsts labā. Pilnīgi piekrītu! Bet nu šinī parlamentā pozīcijai un opozīcijai... pareizāk sakot, opozīcijai tā darba jau nav, jo pozīcija ir divi vienā. Tad, kad jūs paši tiksiet ar savām cīņām galā, tad mēs jūs noteikti atbalstīsim. Paldies.".
• 2013_03_21-seq39 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti! Paldies par šo ziņojumu un paldies ministriem par darbu tajos grūtajos apstākļos, ko Ministru prezidents dzejnieka vārdiem raksturoja! Kā viena no prioritātēm tika minēta šajā ziņojumā arī sabiedrības saliedētība, un, tā kā šeit gan par to daudz netika runāts, es gribu šajā sakarā norādīt uz trim lietām, kuras, manuprāt, tuvākajā laikā būs neizbēgamas un kuras nāksies aktualizēt. Un tās būtu šādas: pirmā ir sabiedrības saliedētības jeb integrācijas politikas vienota vadība valdības līmenī, otrā ir nepilsoņu jautājums, un trešā ir vērtības, kas vieno, lai mums šī saliedētības politika tiktu reducēta nevis uz konfliktu dzēšanu, bet gan uz vienotām vērtībām. Par to pirmo. Šie visi trīs jautājumi tiek aktualizēti arī Sabiedrības saliedētības komisijā, un mums aizvien vairāk veidojas pārliecība, ka būs nepieciešams izveidot centralizētu (valdības līmenī) integrācijas jeb saliedētības politikas vadību, kā tas kādreiz varbūt ir bijis, jo šobrīd ir daudz aktivitāšu, bet visas šīs aktivitātes ir vairākās ministrijās, vairākās institūcijās. Šiem cilvēkiem ir liela centība koordinēt, viņiem tas pagaidām izdodas, bet agri vai vēlu mēs nonāksim pie nepieciešamības veidot vienotu vadības centru esošo resursu līmenī, turklāt nepalielinot birokrātiju. Nepilsoņu jautājums. Tas varbūt nav tikai sabiedrības saliedētības jautājums, bet tas varbūt atkal draud pārvērsties par sabiedrības saliedētības jautājumu tādā uguns dzēšanas līmenī līdzīgi tam, kā tas savulaik bija ar valodu referendumu, kad vienā mirklī atjēdzāmies, kas tad ir noticis, kas nav darīts un ko tagad darīsim. Es neaicinu šajā gadījumā forsēt kaut kādā veidā atvieglotu uzņemšanu pilsonībā. Jautājums ir cits, jo nepilsoņi nekur nepaliks! Un jautājums ir tikai par to, kurš viņiem skaidros un ieskaidros, kas ir Latvija. Un piektais ir vienojošo vērtību jautājums, jo mēs līdz šim vairāk nodarbojāmies ar dažādu konfliktu risināšanu un dzēšanu, bet sabiedrības saliedētības pamatā tomēr ir nacionālās un valstiskās identitātes jautājums, un, balstoties uz šī pamata, mums ir svarīgi atrast šīs vienotās vērtības. Pagaidām tur ir tukšums. Ir viena kopīga vērtība, kas mūs vieno, un tas ir latviešiem zināmais kašķīgums. Mums vajadzētu atrast vēl kaut ko citu. Šeit arī ekonomikas ministrs runāja par vienojošām vērtībām un vienojošiem mērķiem, un uz to es arī aicinu gan valdību, gan arī deputātus, jo man bieži saka, ka politikā jau tā ir un ka tur neko nevar darīt - bez tā kašķīguma tur neiztikt. Es pateikšu atbildi: varbūt mēs esam šeit nākuši tādēļ, lai pamēģinātu tomēr radīt kaut ko jaunu, jo politikā nav vērts pat sadegt, ja aiz tevis paliek tikai pelēka pelnu čupa. Kur nu vēl ļauties kaut kādai rutīnai, kas tikai ar kašķiem vien ir apveltīta! Tātad es novēlu tomēr pamēģināt atrast kopīgas vērtības. Paldies. Veiksmi darbā! (Aplausi.)".
• 2013_03_21-seq37 spokenText "Jā. Vēl burtiski divi teikumi, ja drīkst. Jā? Tādēļ ļoti svarīgi, ka mēs aizvien turpinām lobēt un visos starptautiskos forumos izsakām savu interesi par iestāšanos OECD, lai mēs varētu pārņemt starptautisko pieredzi un vislabākajos un efektīvākajos veidos risināt mūsu samilzušās problēmas saistībā ar, piemēram, nabadzību. Ir arī ļoti svarīgi, ka mēs tomēr pievienojamies eirozonai un stiprinām savu ģeopolitisko, ekonomisko un finansiālo stabilitāti. Liels paldies jums! Un es ceru, ka mēs turpināsim ļoti produktīvi strādāt arī turpmāk. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_03_21-seq36 spokenText "Kazākas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2013_03_21-seq35 spokenText "Paldies. Šeit arī ļoti svarīgi, lai mēs turpinātu pārskatīt un pārveidot vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu sistēmu tā, lai tā būtu caurskatāmāka, saprotamāka, lai būtu bāze... plus par sociālajām iemaksām... Un tad mums ir ļoti svarīgi arī tomēr domāt par to, ka šobrīd daži vecāki ņem bērna kopšanas pabalstu un neoficiāli strādā. Tāpēc, lai mēs veicinātu profesionālo kvalifikāciju, lai mēs veicinātu to, lai sievietes un arī... lai mammas un tēvi atgriežas darba tirgū, būtu ļoti svarīgi, ka pabalstu varētu saņemt arī tie vecāki, kuri daļēji samazina savu slodzi jeb strādā ar samazinātu slodzi. Tāpēc ar šo formulu mēs sadarbībā ar Labklājības ministriju un koalīcijas darba grupu turpināsim strādāt, un šis ir nākošais darbs, kas mums jāveic. Kā nākošo tēmu es gribu minēt nabadzību. Un es ļoti ceru, ka Saeimas un Ministru kabineta līmenī darba grupa drīz pēc Pasaules Bankas pētījuma par mūsu situāciju nāks kopā un domās, kā mēs samazināsim nabadzību Latvijā. Bet viens no uztraucošākajiem faktiem ir tas, ka mums ir milzīga bērnu nabadzība - 46 procenti bērnu ir pakļauti nabadzībai. 35 procenti ir tā sabiedrības daļa, kas ir bērni, kas pakļauti nabadzībai, - tā ir šīs valsts lielākā sabiedrības daļa, kas ir pakļauta nabadzībai. Mums ir aktīvi jādomā, kā rūpēties par saviem bērniem, jo principā ir... Kad mēs nācām koalīcijā un runājām par šīm lietām, un domājām par ilgtermiņa budžetu, Reformu partija iestājās par to, ka mums vajadzētu nodrošināt brīvpusdienas visiem bērniem, jo tikai tad, kad pakalpojumi nonāk nepastarpināti, mēs varam garantēt, ka šī nauda nonāk... šie pakalpojumi nonāk līdz pašam bērnam. Mēs runājam par brīvpusdienām visiem bērniem, mēs runājam par to, ka vajadzētu interešu izglītību nodrošināt. Mums vajag atbalstīt to, ka ikvienam bērnam ir tiesības būt paēdušam, pilnvērtīgi izskolotam un pilnvērtīgi audzinātam līdz pat 18 gadu vecumam. Un vēl varbūt nedaudz... mirklīti...".
• 2013_03_21-seq34 spokenText "Jā. Vai deputāti neiebilst pret to, ka tiek pievienotas divas minūtes?".
• 2013_03_21-seq33 spokenText "Labdien, cienījamais Prezidij! Dārgie ministri! Kolēģi! Man prieks un arī lepnums par ministru padarīto darbu, un es ļoti ceru, ka koalīcija tikpat labi un konstruktīvi varēs strādāt arī turpmāk. Es uzteicu tos darbus, kas ir radušies dialogā un konstruktīvā sadarbībā, bet sakarā ar to, ka mums ir dots laiks tikai 5 minūtes, es iezīmēšu vairākas tēmas, kas man liekas prioritāras, un es vairāk skatīšos uz iecerēto, nevis tik daudz uz pagātni, jo Ministru prezidents jau ļoti lieliski raksturoja visu. Pirmām kārtām NVO sektors kā demokrātijas pīlārs un demokrātijas garants, kā alternatīva ekspertīze un sabiedrības interešu aizstāvība, lai politiķi un ierēdņi varētu pieņemt labākus lēmumus, šobrīd ir uz izdzīvošanas robežas. Mēs visur sludinām par pilsoniskās sabiedrības līdzdalības nozīmības faktoru. Mēs kā politiķi un ierēdņi patiesi sagaidām, ka NVO nāks ar savu pienesumu politiku veidošanā, bet mēs diemžēl neesam tikuši tālāk par ieklausīšanos un informatīvo apmaiņu. Mēs varbūt veidojam dialogu, bet mums kā valsts pārvaldei vēl jāpiestrādā, lai tā būtu pilnvērtīga sadarbība. Taču vēl svarīgāk ir tas, lai NVO un valsts pārvalde kļūtu par partnerēm. Tāpēc es aicinu Saeimu un valdību paplašināt sociālo partneru loku un līdztekus darba devējiem un pašvaldībām kā trešo sociālo partneri pieaicināt NVO sektoru, jo tā pienesums ir ļoti būtisks mūsu demokrātiskajai attīstībai. Kā otro es gribētu minēt to, ka mums ir ļoti svarīgi izveidot darba grupu Saeimas un Ministru kabineta līmenī, lai atbalstītu NVO sektoru, jo diemžēl ļoti daudzas nacionāla līmeņa NVO šobrīd ir uz bankrota robežas. Tāpēc mums patiesi ir jāmeklē veidi, kā mēs varētu tās atbalstīt, jo krīzes dēļ, kā arī tāpēc, ka mēs jau astoņus gadus esam Eiropas Savienībā, teorētiski mums pašiem bija jāveido mehānismi, kā sabiedrība pati varētu finansiāli atbalstīt NVO sektoru, jo diemžēl starptautiskie fondi savu interesi pārceļ uz Āfriku un Āziju, un es tos arī atbalstu tādā ziņā. Tomēr teorētiski mēs, Latvija, nespējam paši parūpēties par savu NVO sektoru, jo mūsu ziedojumu un filantropijas kultūra nav attīstīta. L��dz ar to mums kā valsts pārvaldei vajadzētu domāt, kādā veidā mēs varētu stiprināt NVO sektoru, un tādēļ mums ir jāveido atbilstoša darba grupa. Vēl es gribētu pateikt arī to, ka būtu ļoti svarīgi, lai NVO sektors tiktu uzskatīts par pilnvērtīgu struktūrfondu partneri un arī iespējamo struktūrfondu programmu īstenotāju, jo tieši NVO sektors ir tas, kas vislabāk apgūst projektus un arī pilnvērtīgi sasniedz mērķus, kā arī ļoti labi atskaitās par saviem projektiem. Līdz ar to turpināsim šīs labās prakses un lūkosim, kā mēs vairāk varētu iesaistīt NVO sektoru struktūrfondu apguvē. Nākošā tēma, kuru es gribu minēt, ir līdztiesības veicināšana, un šajā ziņā es gribu ļoti atbalstīt Labklājības ministriju par to, ka ir šāda programma, jo šāda sabalansēta Latvijas ilgtermiņa attīstības programma ir ļoti, ļoti nozīmīga gan priekš finansiālās, gan priekš sociālās, gan arī priekš ekonomiskās attīstības. Trešā tēma, par kuru es gribu runāt, ir demogrāfija. Un šeit es gribu minēt to, ka mēs aizvien strādājam pie tā, lai vecākiem būtu vieglāk savienot bērna audzināšanu ar profesionālo darbību. Tieši tāpēc mums ir svarīgi, ka mēs šī gada laikā nosakām patiesās pašvaldību bērnudārzu izmaksas, lai tiem vecākiem, kuriem nav šī pakalpojuma, mēs varētu līdzvērtīgi šobrīd finansēt ar valsts un pašvaldības atbalstu to summu, kas viņiem pienāktos par bērnudārza līdzfinansējumu privātajos bērnudārzos. Bet no septembra mēs normatīvi regulēsim un ieviesīsim aukļu pakalpojumus, lai vecāki savukārt varētu sabalansēt savu atgriešanos darbā ar bērna audzināšanu. Un es arī gribētu teikt, ka mums vēl ir jāstrādā pie procesiem... Es atvainojos! Man vajadzēs arī otru laiku, ja var.".
• 2013_03_21-seq31 spokenText "...un Latvijai daudz jādara, jāmaina sava politika, ja mēs vēlamies palikt Eiropas Savienības ekonomiski attīstīto valstu saimē. Paldies. (No SC frakcijas: „Spēcīgi, Igor! Spēcīgi!”)".
• 2013_03_21-seq29 spokenText "Un vēl par vienu pazīmi. Ir vēl viens emigrācijas process... vēl viens emigrācijas paveids - Latvija Eiropas Savienībā paliek 3.vietā aiz Lietuvas un Ungārijas pēc izdarīto pašnāvību skaita uz simts tūkstošiem iedzīvotāju. Šī brīvprātīgā emigrācija uz aizsauli ir visšausmīgākā no pēdējo gadu valdības politikas... valdību politikas sociālajām sekām. Un es domāju: kamēr mēs nepārvarēsim šo emigrāciju, mēs nekad nevarēsim vienkārši lepni runāt par to, cik veiksmīgi mēs esam savā kustībā un savā attīstībā. Galvenā problēma Latvijai ir zemā ekonomiskā konkurētspēja. Galvenā šīs problēmas pazīme ir ārējās tirdzniecības bilances deficīts. Ar šo deficītu eirozonā mēs kļūsim vēl stiprāk ievainojami no ekonomiskajiem satricinājumiem. Tas var notikt ar lielu varbūtību. Var gadīties tā, ka tas galvenais pluss, galvenais ieguvums no pievienošanās eirozonai, proti, ātri un lēti kredīti lielā apjomā, var kļūt par Latvijas lielāko problēmu, jo tieši šajā gadījumā publiskā sektora apjoms paaugstināsies vēl vairāk un mēs nebūsim spējīgi pretoties nedz ekonomikas pārkarsēšanai, nedz stagnācijai, bet izvēlēties starp vienu un otru. Gan stagnācija, gan pārkarsēšana nozīmē jaunas ciešanas mūsu tautai, un mēs to nevaram pieļaut. Galvenā problēma ir ne vien konkrētas neizdarības vai konkrētas nepareizas rīcības, galvenā problēma ir neoliberālas ekonomikas pārvaldīšanas filozofija, kuru pauž mūsu valdība, sekojot Eiropas Komisijas galvenajiem norādījumiem un rīkojumiem. Ir citas valstis pasaulē, kuras sasniedz ekonomisko veiksmi ar citiem paņēmieniem...".
• 2013_03_21-seq28 spokenText "Tad, lūdzu, pievienojiet divas minūtes deputātam Pimenovam.".
• 2013_03_21-seq27 spokenText "Jā, tieši tā! Paldies.".
• 2013_03_21-seq26 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu? Vai jūs ņemat šo minūti uz nākamās uzstāšanās rēķina?".
• 2013_03_21-seq25 spokenText "Godātais Ministru prezident! Godātie ministri un ministres! Cienījamie kolēģi! Nu gan ir grūti uzstāties pēc tādas bravūrīgas uzrunas, kuru Igauņa kungs mums tikko sniedza, bet es tomēr mēģināšu sniegt dažus savus komentārus pēc Dombrovska kunga uzstāšanās mūsu priekšā. Par Eiropas kontekstu pirmām kārtām. Attaisnojas prognozes par to, ka taupības politika novedīs Eiropas ekonomiku līdz kārtējai stagnācijai, un tas, kā izskatās, izpaužas tādējādi, ka pazeminās ekonomikas attīstības tempi ne tikai dienvidos, bet arī Eiropas Savienības kodola valstīs - tieši tajās valstīs, uz kurām mēs tagad tiecamies ar visiem spēkiem. Tas ir rezultāts tam, ka samazinājušies publiskie izdevumi ekonomikā, samazinājies darba vietu skaits un līdz ar to samazinājies arī pieprasījums tirgū, samazinājusies ekonomikas attīstība. Tas sagaida mūs arī nākotnē, ja mēs neizdarīsim priekš sevis nekādus secinājumus. Latvija aug ātri tāpēc, ka mēs tagad nākam ārā no dziļas bedres. Neaizmirsīsim, ka pasaules ekonomikas vēsturē Latvijai bija lielākais IKP kritums pēc ASV lielās depresijas 30.gados un Argentīnas krīzes šā gadsimta sākumā. Pēc lielā krituma, kungi, mēdz būt arī ātra celšanās, jo uzņēmēji nesaduras ar stipru konkurenci, kā tas notika attīstītajā tirgū. Padomju Savienībā Baltijas valstīm, Baltkrievijai un Ukrainai vienmēr bija 2-3 procentu pieaugums gadā, bet Turkmēnijai un Tadžikistānai bija 10-15procenti. Latvija ir tā pati Turkmēnija Eiropas Savienībā, un līdz ar to mūsu augstais procentu pieaugums nav nekāds brīnums. Mēs esam Eiropas Savienības ekonomiskā perifērija tempu, pieauguma un apjomu ziņā. Un šeit nav nekāds brīnums. Par to, ka pie mums ir vērojams makroekonomikas veiksmes stāsts. Šīm veiksmēm ir arī savs izskaidrojums un ir arī augsta cena. Pirmkārt atcerēsimies, ka mums tomēr ir mazs... krietni samazinājies darba vietu skaits salīdzinājumā ar pirmskrīzes gadu. Un, proti, to skaits ir mazāks par 150 tūkstošiem, nekā tas bija 2008.gada jūlijā. Otrkārt, tas ir ārējās tirdzniecības bilances deficīts. (Par budžeta deficīta samazināšanu, publiskā sektora parāda apkarošanu kā par spilgtāko ekonomikas atveseļošanās pazīmi un priekšnosacījumu ir jārunā atsevišķi. Valstij ir divi parādi: bez publiskā sektora parāda ir vēl privātā sektora parāds.) Un to raksturo ārējās tirdzniecības bilance - starpība starp eksportu un importu, kā mēs to labi zinām. Šis ārējās tirdzniecības deficīts gandrīz nav mainījies pēdējo gadu laikā, tas bijis ap 28 procentiem, un tam ir tendence pieaugt. Šī starpība ir valsts starptautiskās konkurētspējas mērs, tieši šis ir mūsu ekonomikas attīstības mērs, nevis budžeta deficīts un valsts parāds. Valstis ar pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci ir labāk aizsargātas ekonomiskās krīzes laikā, tās var drošāk paļauties uz savām ekonomiskajām jaudām un nebūt atkarīgas no finanšu tirgiem. Valstis ar ārējās tirdzniecības bilances deficītu ir daudz ievainojamākas ekonomisko satricinājumu periodā, un tas var būt arī mūsu nākotnē. Vēl viena pazīme mūsu makroekonomiskās veiksmes stāstam ir mūsu emigrācija. Ārpus Latvijas dzīvo ap 300 tūkstošiem cilvēku, kas ir gandrīz 15 procenti no visām valstij piederīgām personām. Ir paziņojumi par to, ka pēdējā gada laikā emigrācija nav samazinājusies, bet palielinājusies - ap 37 tūkstošiem cilvēku pēdējā gadā, 2012.gadā, emigrējuši uz ārvalstīm. Ja tas tā būtu Vācijā vai Indijā, neviens par to vairs nerunātu, bet, manuprāt, pie mums notiekošais patiesībā ir viela pārdomām Nacionālās drošības padomei, nevis tikai Saeimai un valdībai. Un vēl vienu es gribētu... vēl vienu minūti...".
• 2013_03_21-seq23 spokenText "...lai rezultātā ne tikai Latgalē, bet arī visā Latvijas teritorijā būtu iespējams nodrošināt godīgas konkurences apstākļus pilnvērtīgai dzīvei. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_03_21-seq22 spokenText "Igauņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2013_03_21-seq21 spokenText "2012.gada 30.oktobrī Valsts izglītības satura centrs ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociāciju un saskaņojis tās iesniegto mācību priekšmetu - latgaliešu rakstu valodas standartu 4.-9.klasei un 10.-12.klasei. Tiek īstenots Aglonas bazilikas energoefektivitātes projekts... uzlabota Aglonas bazilikas energoefektivitāte, ir piešķirti līdzekļi 400 tūkstošu 688 latu apmērā Aglonas bazilikas klostera ēkas rekonstrukcijas darbiem. Kā jau sākumā teicu, esam pateicīgi par šo valdības atbalstu. Mēs vēlamies, lai Latgales reģiona pašvaldībām, uzņēmējiem un vienkāršajiem cilvēkiem būtu līdzvērtīga iespēja dzīvot, augt un attīstīties ne tikai vienā gadā, bet arī uz priekšu, nodrošinot trūkumus kompensējošu sistēmu...".
• 2013_03_21-seq20 spokenText "Kolēģi no „Saskaņas Centra”! Mēs runājam par Latgali šobrīd! Jūs vienmēr uzstājaties kā milzīgi Latgales aizstāvji. Jums absolūti neinteresē, ko kolēģis no Latgales runā par Latgales problēmām! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tikai mieru!”) Urbanoviča kungs, uz jums attiecas tieši tas pats!".
• 2013_03_21-seq19 spokenText "(No zāles dep. J.Urbanovičs: „Skaistu dziesmu!”) Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie ministri! Deputāti! Dāmas un kungi! Saeimas un valdības darba rezultātus grūti mērīt viena gada griezumā, tomēr mums, no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētiem deputātiem, ir patiess prieks par 2012.gadā iesāktiem darbiem Latgales reģiona izaugsmei. Beidzot no daudzu gadu runāšanas un solīšanas esam tikuši arī līdz konkrētam rīcības plānam. Īsumā vēlos atzīmēt, ka programmas „Latgales iespēja” ietvaros ir piesaistīts papildu finansējums 33,37 miljonu latu apmērā Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām. Finansējuma ietvaros plānots īstenot uzņēmējdarbību veicinošus projektus, un to skaitā es gribu atzīmēt projektu „Daugavpils pilsētas Ziemeļu rūpniecības zonas infrastruktūras attīstība” (projekts paredz sakārtot Daugavpils lielāko rūpniecības zonu, kurā darbojas 12 ražošanas uzņēmumi un kurā ir vairāk nekā 1227 darba vietas), projektu „Transporta infrastruktūras sakārtošana uzņēmējdarbības veicināšanai un tūrisma attīstībai Ludzas pilsētā”, projektu „Krāslavas novada ceļu tīkla rekonstrukcija uzņēmējdarbības veicināšanai” (otrā kārta), projektu „Līvānu satiksmes infrastruktūras tīkla uzlabošana industriālo zonu sasniedzamībai, uzņēmējdarbības veicināšanai” un projektu „Atbrīvošanas alejas posma no Kosmonautu ielas līdz Maskavas ielai rekonstrukcija Rēzeknē”, kas vērsts uz to, lai nodrošinātu Rēzeknes pilsētas industriālo teritoriju pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpat tiek piesaistīts papildu atbalsts Latgales pašvaldībām, nacionālās un reģionālās nozīmes centriem uzņēmējdarbības atbalstam, infrastruktūras sakārtošanai (piemēram, ražošanas teritorijām piegulošo ceļu komunikācijas, kas ir daļa no pilsētas kopējās infrastruktūras). Aktivitāšu nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšanas līdzsvarotai valsts attīstībai ietvaros Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām piešķirtais virssaistību finansējums ir 15 495 tūkstoši. Tāpat atbalsta novadu pašvaldību kompleksai attīstībai ietvaros Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām papildus piešķirts virssaistību finansējums 17 876 tūkstošu latu apmērā. Latvijas konsulāts Vitebskā un Baltkrievijas ģenerālkonsulāts Daugavpilī ar 2012.gada 1.februāri, pamatojoties uz abu pušu pašvaldību sastādītajiem pierobežas iedzīvotāju sarakstiem, uzsāka pierobežas satiksmes atļauju izsniegšanu. Lai nodrošinātu abpusēji saskaņotu aktivitāšu īstenošanu Latvijas un Krievijas valsts robežšķērsošanas vietu labiekārtošanai un darbības efektivitātes uzlabošanai, ir izveidota Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomā robežšķērsošanas vietu darba grupa, kuras pirmā sēde jau notika 2012.gada 18. un 19.oktobrī. Organizēts pirmais Latgales reģionālais investīciju forums, kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku no 14 valstīm. Tāpat 2013.gada valsts budžetā ir apstiprināts finansējums 50 tūkstošu latu apmērā Latgales reģiona investīciju piesaistes atbalsta nodrošinājumam, piesaistot ekspertus; investīciju vides izpētei, Latgali iedvesmojošu stāstu un pieredzes popularizēšanai, rīkojot seminārus un diskusijas par Latgales reģiona rīcības plāna īstenošanas procesu un nepieciešamajām izmaiņām Latgales sociāli ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Tāpat ir apgūti finanšu līdzekļi 6,377 miljonu latu apmērā Latgales vietējo autoceļu un to sliktā grants seguma atjaunošanai 160,84 kilometru kopgarumā. Lai mazinātu esošos stereotipus par Latgali un popularizētu tās pozitīvo potenciālu, pēc VARAM pasūtījuma ir uzņemta filma par Latgali. Ņemot vērā Latgales reģiona nelabvēlīgo sociāli ekonomisko situāciju - bezdarbs, slikta sasniedzamība, zema pakalpojumu kvalitāte un tā tālāk —, filma ir fokusēta uz veiksmes stāstiem, rīcības cilvēkiem, kas strādā ar izciliem sasniegumiem, kā arī uz Latgales identitāti. Filmas uzdevums nav sniegt informatīvu apskatu par Latgali, bet radīt vēlmi līdzdarboties un uzņemties atbildību par Latgali, iedvesmojot un uzmundrinot vietējos iedzīvotājus. Tāpat mūsu sāpe ir mazās skolas. Ir uzsākta vadlīnija - mazo skolu saglabāšanas plānošana.".
• 2013_03_21-seq17 spokenText "Cienījamās dāmas, godātie kungi! Diezgan sarežģīti ir īsā laikā izteikt savu viedokli par tik apjomīgu materiālu, kāds ir premjerministra ziņojums. Nacionālā apvienība piedāvāja katram ministram atskaitīties par savu darbu, bet priekšlikums neguva premjerministra un koalīcijas atbalstu, tāpēc es izteikšu dažus jautājumus. Sākšu ar konceptuāliem jautājumiem. Pirmais. Vai Latvijā likumdošanas vara ir atdalīta no izpildvaras, kā tas ir pieņemts parlamentārā un demokrātiskā valstī? Neliels komentārs. Premjerministrs vada Koalīcijas padomi, kurā aktīvu dalību ņem arī ministri, un tā bieži nosaka uzdevumus izpildvarai, kā arī dod rekomendācijas, kā koalīcijas deputātiem balsot. Otrais. Ministru kabinets izstrādāja un pieņēma savu rīcības plānu, kas pēc būtības ir valsts vidēja termiņa attīstības plāns. Vai Saeimai nevajadzētu veikt tā analīzi un tikai tad to apstiprināt? Tagad premjerministrs atskaitās par paša Ministru kabineta izstrādātā un apstiprinātā plāna izpildi. Vai šeit nav interešu konflikts? (No zāles dep. I.Zariņš: „Ir!”; dep. J.Urbanovičs: „Pilns!”) Trešais. Vai Saeimas zemie reitingi nav saistīti ar izpildvaras darba kvalitāti? (No frakcijas VIENOTĪBA: „Nē!”) Parastajam Latvijas iedzīvotājam grūti saprast, par ko tad atbild likumdošanas vara un par ko - izpildvara, jo viņam ir būtiskas ikdienas lietas - minimālā un vidējā alga, neapliekamais minimums, pensijas, nodokļi un tā tālāk. Daži konkrēti jautājumi par aizsardzības nozares pamatjautājumiem. Premjerministra ziņojumā sadaļā par valsts aizsardzības politiku teikts: „Savukārt, attīstot agrās brīdināšanas, minimālās pašaizsardzības un uzņemošās valsts atbalsta spējas, kā arī preventīvos līdzekļus, tiek attīstītas valsts aizsardzības spējas atbildēt uz tradicionālajiem un citiem drošības izaicinājumiem.” Mans jautājums ir šāds: ko nozīmē „minimālās pašaizsardzības spējas un tradicionālie drošības izaicinājumi”? Komentārs: parasti tās ir spējas militāra uzbrukuma gadījumā aizsargāt savu valsti noteiktu laiku. Zināšanai: Gruzija iztērēja apmēram 10 miljardus dolāru savai aizsardzībai un praktiski piecās dienās 2008.gadā zaudēja militārajā konfliktā ar Krieviju. Zviedrijas Bruņoto spēku vadītājs izteicās, ka valsts spēja ir veikt pašaizsardzību apmēram nedēļu jeb septiņas dienas. Latvija pirms Otrā pasaules kara vidēji 25 procentus no valsts budžeta tērēja aizsardzībai, kur mazākais procents bija 19, bet lielākais - 40 vai nedaudz vairāk. Taču rezultāts ir zināms. Lūgums paskaidrot, ko tas... kā tas ir domāts premjerministra ziņojumā! Otrais jautājums: kādēļ mēs ļoti precīzi pildām Eiropas Savienības rekomendācijas, ievērojam Māstrihtas kritērijus - un tā ir pilnībā atbalstāma lieta! -, bet nepildām NATO prasības un Saeimas pieņemtos lēmumus - aizsardzībai iedalīt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta, kā to dara, piemēram, Igaunija. Mums tā situācija ir pretēja - mēs samazinām. Komentārs: 2013.gadā - 0,9 procenti, 2014.gadā, kā to mums iesniedza un mēs apstiprinājām, - 0,8 procenti, 2015.gadā - 0,7 procenti no IKP tiks iedalīti aizsardzībai. Valsts aizsardzības koncepcijā solījām pakāpeniski palielināt šos procentus no IKP. Tādu jautājumu par aizsardzības nozari ir daudz, bet, domāju, arī citās nozarēs ir ne mazāk. Paldies.".
• 2013_03_21-seq15 spokenText "...paldies visam Zemkopības ministrijas kolektīvam un arī NVO sektoram par sadarbību, lai mēs to visu īstenotu. Paldies.".
• 2013_03_21-seq14 spokenText "Smiltēna kungs, jūsu uzstāšanās laiks vēlreiz ir beidzies!".
• 2013_03_21-seq13 spokenText "No 2012.gada esam pievērsuši īpašu uzmanību arī meliorācijai, meliorācijas sistēmu uzturēšanai, rekonstrukcijai, jo tikai meliorēta zeme būs auglīga un dos iespēju lauksaimniekiem ievākt labas ražas. Tāpēc 2012.gadā valsts budžeta grozījumos meliorācijas sistēmu Latvijā uzturēšanai un rekonstrukcijai papildus ir piešķirti 572 tūkstoši latu. Varu jums droši teikt, ka arī turpmāk meliorācijai tiks pievērsta daudz lielāka uzmanība. Visu šo gadu Zemkopības ministrijā ciešā sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām rit pēdējais, pērn sāktais darbs pie Lauku attīstības programmas un Zivsaimniecības attīstības programmas laika posmam no 2014. līdz 2020.gadam. Arī piena nozare ir atzīta par prioritāru, tāpēc ministrija ir izstrādājusi piena nozares stratēģiju, lai būtu skaidrs valsts redzējums par piena nozares attīstības virzieniem nākamajā Eiropas Savienības ekonomikas plānošanas periodā. Arī zivsaimniecības... zvejniecības jomā ir izdarīts daudz, piemēram, Luksemburgā ir panāktas Latvijas zivsaimniecības nozarei un zvejnieku interesēm atbilstošas nozvejas kvotas 2013.gadam. Visbeidzot es vēlos pateikt... (No zāles dep. I.Zariņš: „Dzejoli! Dzejoli!”)".
• 2013_03_21-seq12 spokenText "Lūdzu - vēl viena minūte!".
• 2013_03_21-seq11 spokenText "Ja drīkst - vienu minūti, ja kolēģi neiebilst. (No zāles dep. I.Zariņš: „Lai runā!”; dep. J.Urbanovičs: „Pēdējais laiks!”)".
• 2013_03_21-seq10 spokenText "Smiltēna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2013_01_24-seq168 spokenText "Smiltēna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2013_03_21-seq9 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos papildināt premjeru viņa ziņojuma tajā sadaļā, kura vairāk attiecas uz Zemkopības ministrijas jautājumiem, un varu teikt, ka mēs esam centušies godam pildīt arī vēlētājiem dotos solījumus, pirmkārt, jau godam aizstāvot mūsu intereses Eiropā un, otrkārt, jau no pirmajām dienām realizējot mūsu mērķi, kas ir ražošanas attīstība laukos un mūsu, Latvijas, resursu efektīva izmantošana, kā arī darba vietas laukos un darbs pie tā, lai izdarītu visu, ka mūsu zeme tomēr neaizplūst ārzemnieku rokās un paliek mūsu pašu, Latvijas, iedzīvotāju rokās. Citiem vārdiem sakot, mēs esam centušies darīt visu, lai cilvēki laukos dzīvotu labāk. Es ar lepnumu varu teikt, ka, neraugoties uz pārejošām grūtībām vairākās laukiem būtiskās nozarēs, mēs esam izdarījuši daudz, lai Latvijas lauki arī turpmāk dotu būtisku ieguldījumu mūsu valsts tautsaimniecībā. Kopš stāšanās amatā zemkopības ministre Laimdota Straujuma ir aktīvi aizstāvējusi Latvijas pozīciju un Latvijas lauksaimnieku intereses, lai Eiropas Savienības nākamajā ekonomikas plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimnieki saņemtu taisnīgākus tiešmaksājumus un, lai gan rezultāts, kā mēs visi zinām, kādu Latvija tika sasniegusi šajā daudzgadu budžetā, nebija tieši tāds, kādu mēs vēlējāmies, tomēr kopumā situācijā, kad Eiropas Savienības budžets tika mazināts par 17 procentiem, Latvija ir panākusi 50 procentu pieaugumu lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Turklāt Latvijai panākts straujākais tiešmaksājumu pieaugums visā Eiropas Savienībā. Paldies par to ministrei Laimdotai Straujumai, premjeram, kā arī Eiropas Parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei! Tagad mēs visi zinām arī to, ka pavisam nesen Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja Sandras Kalnietes sagatavoto priekšlikumu - Eiropas Savienības septiņgadu budžetā piešķirt Baltijas valstu zemniekiem par 500 miljoniem jeb pusmiljarda eiro vairāk, nekā to februārī Eiropas Padomē bija nolēmuši Eiropas Savienības valstu valdību vadītāji. Tomēr jāatzīst, ka šis nav galīgais lēmums un drīz sāksies pēdējais sarunu posms starp visām iesaistītajām pusēm, lai panāktu ātrāku tiešmaksājumu izlīdzināšanu Baltijas valstīm, un es ceru, ka tās mūsu lauksaimniekiem būs labvēlīgas. Ieņēmumus un labklājību laukos var nodrošināt ražošana, katra lauksaimniecībā izmantojamā hektāra maksimāli efektīva un rentabla izmantošana. Tieši pie šī jautājuma mēs šobrīd strādājam. Mūsu mērķis ir ne tikai panākt lauksaimnieciskās ražošanas rentabilitātes celšanu, bet līdz 2020.gadam arī atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā 400 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Kā jūs visi zināt, ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstu ir sākta Valsts zemes fonda izveide. Tā ietvaros jau ir pieņemts lēmums par trim svarīgākajiem rīcības virzieniem zemes efektīvākai un ilgtspējīgākai izmantošanai: Valsts zemes fonda darbības principu izstrāde, lai lauksaimniekiem nodrošinātu ērtāku un ekonomiski izdevīgāku zemes iegādi un apriti, lauksaimniecības zemes konsolidācijas veicināšana lauku saimniecību līmenī un lauksaimniecības zemes tirgus regulēšana, kā arī zemes apsaimniekošanas ilgtspējīgu pasākumu ieviešana. Lai atbalstītu tieši lauksaimniecisko ražošanu, drīzumā plānots samazināt tiešmaksājumu apjomu lauksaimniekiem, kas zemes platībās virs 50 hektāriem veic tikai appļaušanu. Kolēģi, mums ir jāvirzās uz lielāku ražošanu, jo 2050.gadā pasaulē būs jau 9 miljardi cilvēku, kuri mums būs jāpabaro. Un tas ir izaicinājums arī Latvijai. Pērn darboties sākusi arī Zemkopības ministrijas izstrādātā zemes kreditēšanas programma, kas lauksaimniekiem dod iespēju ar pazeminātu aizdevuma procentu likmi iegādāties zemi lauksaimnieciskajai ražošanai. Ar gandarījumu varu jums paziņot, ka lauksaimnieki labprāt izmanto šīs programmas piedāvātās iespējas un iegādājas papildu zemi lauksaimnieciskajai ražošanai. Par citiem paveiktajiem darbiem. Mēs esam panākuši, ka Eiropas Savienība un valdība atbalsta to, ka no 2013.gada valsts budžeta paredzēts piešķirt zemniekiem papildu tiešmaksājumus 42 miljonu latu apmērā. Tas dos iespēju zemniekiem iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus un palielinās viņu konkurētspēju. Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma ir strādājusi pie tā, lai 2014.gadā no valsts budžeta varētu piešķirt papildu tiešmaksājumus zemniekiem, un, kā zināms, otrdien šis lēmums arī Eiropas lauksaimnieku padomē tika pieņemts. Tātad mēs savu pozīciju esam arī izcīnījuši. Esam panākuši arī to, ka 2013.gadā Latvijas lauksaimnieki no valsts budžeta saņems 6,9 miljonus, lai veicinātu nelauksaimniecisko nodarbinātību, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību lauku teritorijā. Lauku attīstības programmas ietvaros tiek īstenoti vairāki pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniecības attīstības veicināšanai tieši Latgalē. Lai sasniegtu mērķi - attīstīt Latvijā efektīvu apdrošināšanas sistēmu lauksaimniecības nozaru risku apdrošināšanai -, Zemkopības ministrija 2012.gada valsts budžeta grozījumos panāca pusmiljonu latu piešķiršanu sējumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanai. Mēs visi, protams, arī labi zinām - mums gan tas pamatoti nepatīk un ir nepieņemami! -, ka mūsu zeme nonāk ārzemnieku īpašumā, turklāt lielos apjomos. Attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi sakarā ar šo tendenci samazinās dažādi atbalsta pasākumi lauksaimniekiem. Lai meža zeme pēc iespējas mazāk nonāktu ārvalstnieku rokās, zemkopības ministre Laimdota Straujuma 2012.gada februārī uzdeva akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” būtiski palielināt zemes iepirkšanu no tiem meža īpašniekiem, kas vēlas mežu pārdot, lai to neizpirktu ārvalstu iedzīvotāji un investori. Tātad akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” uzdots palielināt meža zemes un mežsaimniecībai piemērotas zemes iepirkšanas apjomu. Panākts, ka daļa privātpersonu mežu pārdod tieši LVM un tādējādi mežs nonāk valsts pārziņā. VIENOTĪBAI šī jautājuma kontekstā ir izstrādāta virkne priekšlikumu, ko darīt arī pēc 2014.gada 1.maija, kad beidzas šis pārejas periods, kurā ārzemniekiem ir ierobežotas iespējas šo zemi iegādāties. Mēs drīzumā ar šiem priekšlikumiem nāksim pie jums, kolēģi, un liksim tos galdā, lai jūs varētu tos vērtēt. Būtisks solis ir sperts arī privāto mežu apsaimniekošanas uzlabošanas virzienā, lai sekmētu meža īpašnieku kooperāciju, Saeimai pieņemot Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā. Tie paredz atbalstu meža īpašnieku kooperatīvo sabiedrību veidošanai, ieviešot jaunu kooperatīvās sabiedrības veidu - mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība. Šāda kooperatīvā sabiedrība var arī pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu, par ko, kā jūs atceraties, mums bija ļoti lielas debates...".
• 2013_03_21-seq8 spokenText "Vai drīkstu salikt 7 minūtes kopā? Sēdes vadītāja Deputāts lūdz atļauju runāt vienu reizi, bet darīt to 7 minūtes. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad - 7 minūtes.".
• 2013_03_21-seq6 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Vispirmām kārtām es gribu pateikt lielu paldies - paldies Ministru prezidentam un kolēģiem par kopīgo darbu nu jau gandrīz pusotra gada garumā. Vēlos pateikt paldies arī parlamentam par parlamentāro uzraudzību, jo īpaši Zariņa un Elksniņa kungiem, kuri mani diezgan regulāri apber ar jautājumiem šajā tribīnē ceturtdienās pulksten 17.00. Tagad pie būtības. Latvijas ekonomika jau diezgan daudzus gadus ir bijusi fragmentēta, bez pietiekami fokusētām prioritātēm un mērķiem, uz kuru izpildi būtu vērsti visi valdības un visi Saeimas, un visi politiskie spēki. Tas attiecināms gan uz valsts kopējo vīziju, gan uz dažādām pārvaldības daļām. Šo situāciju ekonomikā esam centušies labot, ekonomikas politikā kā galveno pārnozaru dokumentu virzot un piedāvājot nacionālo industriālo politiku, kura šobrīd ir valdības izskatīšanā. Tai jākalpo par galveno ceļa rādītāju Latvijas ekonomikas attīstībai. Pēc būtības jau šobrīd nacionālā industriālā politika ir piepildījusi ar saturu Nacionālā attīstības plāna ekonomikas sadaļu. Pēdējā laikā publiskajā telpā un medijos dzirdam, ka tiek minēts Singapūras modelis. Pirms neilga laika man bija iespēja tikties ar Singapūras ekonomiskās politikas veidotājiem un īstenotājiem. Izklāstot viņiem mūsu industriālās politikas pieeju un plānu, viņu atzinums bija vienkāršs: pats svarīgākais ir valdības nepolitizēts, fokusēts darbs kopā ar industriju, ar sabiedrību pie ekonomikas priekšrocību izmantošanas. Šajā darbā nav vietas tradicionālām politiskām pretstāvēšanām. Mums ir jāspēj saliedēties kopīgiem mērķiem. Piemēram, nākamajā periodā, dāmas un kungi, Eiropas Savienības fondus vajadzētu investēt, nevis apgūt. Visas valsts un ekonomikas attīstībā un konkurētspējā viens no svarīgākajiem faktoriem ir valdības kopīgs koordinēts, izlēmīgs darbs pie ilgtermiņa reformu īstenošanas. Bez tām ekonomikas attīstība un attīstības plānā paredzētais ekonomikas izrāviens nebūs iespējams. Es pat teiktu, ka ekonomikas izrāviena īstenošana būs apgrūtināta, ja ekonomiskā politika Latvijā arī turpmāk tiktu pakļauta politiskām svārstībām, tradicionāli koalīcijas, pozīcijas - opozīcijas cīņām. Balstoties uz šīs valdības piemēra, turpmākajos Saeimas sasaukumos ekonomiskās vīzijas, ekonomisko mērķu īstenošanai būtu nopietni jāapsver iespēja uzaicināt ar ekonomiku saistītajos valdības amatos profesionālus, nevis primāri politiskus ministrus. Es domāju, tas attiektos uz finanšu ministru, ekonomikas ministru, satiksmes ministru, varbūt arī uz izglītības un zinātnes ministru un labklājības ministru. Iespējams, ka ekonomikas izrāviena īstenošanai Latvijā tuvākajā desmitgadē būtu nepieciešamas tieši tā dēvētās tehnokrātiska tipa valdības, kas mērķtiecīgi un ar ilgtermiņa domāšanu īsteno gan industriālo politiku, gan Nacionālo attīstības plānu kopumā, jo valsti, it īpaši ekonomiku, nevar vadīt, vadoties tikai pēc partiju reitingiem. Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējai izšķiroši svarīgs ir reformu process izglītības sistēmā - tas ir pamatu pamats ekonomikas attīstībai. Izglītības sistēma sagatavo un ieliek nepieciešamās zināšanas un prasmes gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Un tie ir racionāli, nevis politiski lēmumi. Ekonomikā ikvienai investīcijai pretī ir jautājums par pieejamo darbaspēku, tā kvalitāti un sagatavotību. Arī enerģētikā jau ir notikušas un vēl notiks būtiskas plānošanas politikas izmaiņas, mainot vēsturisko pieeju no patērētāja enerģētikas uz enerģētiku sabiedrībai un ekonomikai. Ekonomikas ministrijas prioritāte ir radīt tādu sistēmu, kurā enerģētikas politika palīdz sasniegt valsts mērķus, nevis tiek pakārtota atsevišķām interešu grupām. Tuvāko divu nedēļu laikā iesniegsim valdībā mērķtiecīgus priekšlikumus, lai nepieļautu turpmāku subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu, un „svēto govju” nebūs. „Svētā govs” nebūs arī „Latvenergo”. Šajā jautājumā mana un Ekonomikas ministrijas pozīcija nav vienīgās. Visai valdībai būs jāpieņem kopīgi lēmumi. Nozīmīgs faktors ir tas, cik prasmīgi un efektīvi pārvaldām savus uzņēmumus - valsts un pašvaldību uzņēmumus. Publisko kapitāla daļu pārvaldības reformas redzējums ir skaidrs - panākt, lai publiskā sektora uzņēmumi darbotos tajās jomās, kur tiem jādarbojas, un lai to pārvaldība būtu labāko privātā sektora uzņēmumu līmenī. Tas attiecas arī uz monopoliem. Paldies par otrajā lasījumā atbalstīto Būvniecības likumu! Tas ir viens no tiem jautājumiem, par kuriem mēs esam gadiem runājuši, bet nu beidzot redzam progresu. Tas ir izšķirošs Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai līdz ar daudziem citiem. Cienījamās dāmas un kungi! Mērķtiecīgs ilgtermiņā vērsts un profesionāls darbs ir vienīgais ceļš uz ekonomikas izrāvienu, kuru, man gribētos cerēt, mēs visi vēlamies panākt. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_03_21-seq5 spokenText "Paldies. Vārds ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.".
• 2013_01_24-seq17 spokenText "Paldies. Vārds ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.".
• 2013_03_21-seq4 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Dāmas un kungi! Pateicos Ministru prezidentam par apjomīgo valdības un ministru darba atskaiti. Tajā pašā laikā mana pārliecība ir tāda: lai sasniegtu būtiskus rezultātus valsts un sabiedrības labklājībā, mums ir jāveido stabila tradīcija, ka ministri atskaitās Saeimai regulāri par padarītiem un nepadarītiem darbiem rezultātu kontekstā, un, ja nepieciešams, plāni drosmīgi jākoriģē. Padarīt saplānoto ir pamats un norma. Kultūras ministrijas komanda ir izdarījusi visus Valdības deklarācijā minētos darbus, kuri bija saplānoti 2012.gadam, un šobrīd pildām 2013.gada uzdevumus. Bet labi padarīts darbs ir tad, ja izdara vairāk nekā prasa. Un mūsu komanda ir izdarījusi vairāk nekā prasīts tieši kultūrai prioritāros virzienos. Šogad notiks Dziesmu un deju svētki. 40 000 dalībnieku un rekordliels skaits diasporas kolektīvu - 56 diasporas kolektīvi šogad atbrauks uz Latviju, lai piedalītos Dziesmu svētkos. Un rekordliels skaits, kolēģi, - 100 mazākumtautību kolektīvi gatavojas Dziesmu svētkiem. Visi kopā - plecu pie pleca, vienā valodā Dziesmu svētkos! Esam domājuši arī par to, lai Dziesmu svētkus varētu noskatīties pēc iespējas lielāks skatītāju skaits, tāpēc pilsētvidē būs uzstādīti lielie ekrāni, lai varētu vērot Dziesmu svētkus visi kopā. Daudzi no jums ir bijuši Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un pagājušajā nedēļā mēs bijām kopā ar „Saskaņas Centra” deputātiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un jūs redzējāt, ka bibliotēka ir finiša taisnē. Mēs šobrīd bibliotēku jau gatavojam Eiropas prezidentūrai, lai 2015.gadā tā būtu Eiropas prezidentūras birojs. Daudzus gadus esam runājuši par radošo industriju attīstību, nu beidzot process ir sakustējies. Speciāli izveidota platforma radošajām industrijām, speciāls finansējums Valsts kultūrkapitāla fondā, pirmie eksporta soļi arhitektūrā un dizainā, un katru gadu „Radi!” nedēļa, kad veicinām radošās industrijas. Mēs varēsim būt nozīmīgs eksporta procents kopējā eksporta apjomā. Īpašs gandarījums man ir par sadarbību ar kultūras nevalstiskajām organizācijām un konkrēti ar Kultūras aliansi. Mēs visi kopā veidojam kultūrpolitikas dokumentu „Radošā Latvija”, kurš sastāvēs no 15 kultūras nozaru stratēģijām, kas sekos līdzi Nacionālā attīstības plāna rezultātiem un uzdevumiem. Un dažas nozares šīs stratēģijas raksta pirmo reizi - dizains, rakstniecība un deja. Izmantošu iespēju pateikties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Mēs esam strādājuši ļoti konstruktīvi, lai atrisinātu ļoti daudzus jautājumus kultūrā. Paldies jums par to! Un paldies Valstiskās audzināšanas apakškomisijai un Sabiedrības saliedētības komisijai par jūsu dotajām idejām. Mēs esam panākuši to, ka ir atvērts un aktivizēts projekts „Latvijas kultūras kanons”, kā arī jauna mērķprogramma Valsts kultūrkapitāla fondā - „Nacionālās identitātes veicināšana”. Paldies jums! (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".

• first
• previous
• next