Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_03_21-seq9> ?p ?o. }
Showing items 1 to 19 of
19
with 100 items per page.
- 2013_03_21-seq9 type Speech.
- 2013_03_21-seq9 number "9".
- 2013_03_21-seq9 date "2013-03-21".
- 2013_03_21-seq9 isPartOf 2013_03_21.
- 2013_03_21-seq9 spokenAs 101.
- 2013_03_21-seq9 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos papildināt premjeru viņa ziņojuma tajā sadaļā, kura vairāk attiecas uz Zemkopības ministrijas jautājumiem, un varu teikt, ka mēs esam centušies godam pildīt arī vēlētājiem dotos solījumus, pirmkārt, jau godam aizstāvot mūsu intereses Eiropā un, otrkārt, jau no pirmajām dienām realizējot mūsu mērķi, kas ir ražošanas attīstība laukos un mūsu, Latvijas, resursu efektīva izmantošana, kā arī darba vietas laukos un darbs pie tā, lai izdarītu visu, ka mūsu zeme tomēr neaizplūst ārzemnieku rokās un paliek mūsu pašu, Latvijas, iedzīvotāju rokās. Citiem vārdiem sakot, mēs esam centušies darīt visu, lai cilvēki laukos dzīvotu labāk. Es ar lepnumu varu teikt, ka, neraugoties uz pārejošām grūtībām vairākās laukiem būtiskās nozarēs, mēs esam izdarījuši daudz, lai Latvijas lauki arī turpmāk dotu būtisku ieguldījumu mūsu valsts tautsaimniecībā. Kopš stāšanās amatā zemkopības ministre Laimdota Straujuma ir aktīvi aizstāvējusi Latvijas pozīciju un Latvijas lauksaimnieku intereses, lai Eiropas Savienības nākamajā ekonomikas plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimnieki saņemtu taisnīgākus tiešmaksājumus un, lai gan rezultāts, kā mēs visi zinām, kādu Latvija tika sasniegusi šajā daudzgadu budžetā, nebija tieši tāds, kādu mēs vēlējāmies, tomēr kopumā situācijā, kad Eiropas Savienības budžets tika mazināts par 17 procentiem, Latvija ir panākusi 50 procentu pieaugumu lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Turklāt Latvijai panākts straujākais tiešmaksājumu pieaugums visā Eiropas Savienībā. Paldies par to ministrei Laimdotai Straujumai, premjeram, kā arī Eiropas Parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei! Tagad mēs visi zinām arī to, ka pavisam nesen Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja Sandras Kalnietes sagatavoto priekšlikumu - Eiropas Savienības septiņgadu budžetā piešķirt Baltijas valstu zemniekiem par 500 miljoniem jeb pusmiljarda eiro vairāk, nekā to februārī Eiropas Padomē bija nolēmuši Eiropas Savienības valstu valdību vadītāji. Tomēr jāatzīst, ka šis nav galīgais lēmums un drīz sāksies pēdējais sarunu posms starp visām iesaistītajām pusēm, lai panāktu ātrāku tiešmaksājumu izlīdzināšanu Baltijas valstīm, un es ceru, ka tās mūsu lauksaimniekiem būs labvēlīgas. Ieņēmumus un labklājību laukos var nodrošināt ražošana, katra lauksaimniecībā izmantojamā hektāra maksimāli efektīva un rentabla izmantošana. Tieši pie šī jautājuma mēs šobrīd strādājam. Mūsu mērķis ir ne tikai panākt lauksaimnieciskās ražošanas rentabilitātes celšanu, bet līdz 2020.gadam arī atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā 400 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Kā jūs visi zināt, ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstu ir sākta Valsts zemes fonda izveide. Tā ietvaros jau ir pieņemts lēmums par trim svarīgākajiem rīcības virzieniem zemes efektīvākai un ilgtspējīgākai izmantošanai: Valsts zemes fonda darbības principu izstrāde, lai lauksaimniekiem nodrošinātu ērtāku un ekonomiski izdevīgāku zemes iegādi un apriti, lauksaimniecības zemes konsolidācijas veicināšana lauku saimniecību līmenī un lauksaimniecības zemes tirgus regulēšana, kā arī zemes apsaimniekošanas ilgtspējīgu pasākumu ieviešana. Lai atbalstītu tieši lauksaimniecisko ražošanu, drīzumā plānots samazināt tiešmaksājumu apjomu lauksaimniekiem, kas zemes platībās virs 50 hektāriem veic tikai appļaušanu. Kolēģi, mums ir jāvirzās uz lielāku ražošanu, jo 2050.gadā pasaulē būs jau 9 miljardi cilvēku, kuri mums būs jāpabaro. Un tas ir izaicinājums arī Latvijai. Pērn darboties sākusi arī Zemkopības ministrijas izstrādātā zemes kreditēšanas programma, kas lauksaimniekiem dod iespēju ar pazeminātu aizdevuma procentu likmi iegādāties zemi lauksaimnieciskajai ražošanai. Ar gandarījumu varu jums paziņot, ka lauksaimnieki labprāt izmanto šīs programmas piedāvātās iespējas un iegādājas papildu zemi lauksaimnieciskajai ražošanai. Par citiem paveiktajiem darbiem. Mēs esam panākuši, ka Eiropas Savienība un valdība atbalsta to, ka no 2013.gada valsts budžeta paredzēts piešķirt zemniekiem papildu tiešmaksājumus 42 miljonu latu apmērā. Tas dos iespēju zemniekiem iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus un palielinās viņu konkurētspēju. Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma ir strādājusi pie tā, lai 2014.gadā no valsts budžeta varētu piešķirt papildu tiešmaksājumus zemniekiem, un, kā zināms, otrdien šis lēmums arī Eiropas lauksaimnieku padomē tika pieņemts. Tātad mēs savu pozīciju esam arī izcīnījuši. Esam panākuši arī to, ka 2013.gadā Latvijas lauksaimnieki no valsts budžeta saņems 6,9 miljonus, lai veicinātu nelauksaimniecisko nodarbinātību, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību lauku teritorijā. Lauku attīstības programmas ietvaros tiek īstenoti vairāki pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniecības attīstības veicināšanai tieši Latgalē. Lai sasniegtu mērķi - attīstīt Latvijā efektīvu apdrošināšanas sistēmu lauksaimniecības nozaru risku apdrošināšanai -, Zemkopības ministrija 2012.gada valsts budžeta grozījumos panāca pusmiljonu latu piešķiršanu sējumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanai. Mēs visi, protams, arī labi zinām - mums gan tas pamatoti nepatīk un ir nepieņemami! -, ka mūsu zeme nonāk ārzemnieku īpašumā, turklāt lielos apjomos. Attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi sakarā ar šo tendenci samazinās dažādi atbalsta pasākumi lauksaimniekiem. Lai meža zeme pēc iespējas mazāk nonāktu ārvalstnieku rokās, zemkopības ministre Laimdota Straujuma 2012.gada februārī uzdeva akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” būtiski palielināt zemes iepirkšanu no tiem meža īpašniekiem, kas vēlas mežu pārdot, lai to neizpirktu ārvalstu iedzīvotāji un investori. Tātad akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” uzdots palielināt meža zemes un mežsaimniecībai piemērotas zemes iepirkšanas apjomu. Panākts, ka daļa privātpersonu mežu pārdod tieši LVM un tādējādi mežs nonāk valsts pārziņā. VIENOTĪBAI šī jautājuma kontekstā ir izstrādāta virkne priekšlikumu, ko darīt arī pēc 2014.gada 1.maija, kad beidzas šis pārejas periods, kurā ārzemniekiem ir ierobežotas iespējas šo zemi iegādāties. Mēs drīzumā ar šiem priekšlikumiem nāksim pie jums, kolēģi, un liksim tos galdā, lai jūs varētu tos vērtēt. Būtisks solis ir sperts arī privāto mežu apsaimniekošanas uzlabošanas virzienā, lai sekmētu meža īpašnieku kooperāciju, Saeimai pieņemot Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā. Tie paredz atbalstu meža īpašnieku kooperatīvo sabiedrību veidošanai, ieviešot jaunu kooperatīvās sabiedrības veidu - mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība. Šāda kooperatīvā sabiedrība var arī pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu, par ko, kā jūs atceraties, mums bija ļoti lielas debates...".
- 2013_03_21-seq9 language "lv".
- 2013_03_21-seq9 speaker Edvards_Smiltens-1984.
- 2013_03_21-seq9 mentions Q822919.
- 2013_03_21-seq9 mentions Q211.
- 2013_03_21-seq9 mentions Q3744607.
- 2013_03_21-seq9 mentions Q3089345.
- 2013_03_21-seq9 mentions Q193089.
- 2013_03_21-seq9 mentions Q458.
- 2013_03_21-seq9 mentions Q8889.
- 2013_03_21-seq9 mentions Q39731.
- 2013_03_21-seq9 mentions Q8908.
- 2013_03_21-seq9 mentions Q236968.
- 2013_03_21-seq9 mentions Q8413552.