Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_03_21-seq6> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2013_03_21-seq6 type Speech.
- 2013_03_21-seq6 number "6".
- 2013_03_21-seq6 date "2013-03-21".
- 2013_03_21-seq6 isPartOf 2013_03_21.
- 2013_03_21-seq6 spokenAs 103.
- 2013_03_21-seq6 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Vispirmām kārtām es gribu pateikt lielu paldies - paldies Ministru prezidentam un kolēģiem par kopīgo darbu nu jau gandrīz pusotra gada garumā. Vēlos pateikt paldies arī parlamentam par parlamentāro uzraudzību, jo īpaši Zariņa un Elksniņa kungiem, kuri mani diezgan regulāri apber ar jautājumiem šajā tribīnē ceturtdienās pulksten 17.00. Tagad pie būtības. Latvijas ekonomika jau diezgan daudzus gadus ir bijusi fragmentēta, bez pietiekami fokusētām prioritātēm un mērķiem, uz kuru izpildi būtu vērsti visi valdības un visi Saeimas, un visi politiskie spēki. Tas attiecināms gan uz valsts kopējo vīziju, gan uz dažādām pārvaldības daļām. Šo situāciju ekonomikā esam centušies labot, ekonomikas politikā kā galveno pārnozaru dokumentu virzot un piedāvājot nacionālo industriālo politiku, kura šobrīd ir valdības izskatīšanā. Tai jākalpo par galveno ceļa rādītāju Latvijas ekonomikas attīstībai. Pēc būtības jau šobrīd nacionālā industriālā politika ir piepildījusi ar saturu Nacionālā attīstības plāna ekonomikas sadaļu. Pēdējā laikā publiskajā telpā un medijos dzirdam, ka tiek minēts Singapūras modelis. Pirms neilga laika man bija iespēja tikties ar Singapūras ekonomiskās politikas veidotājiem un īstenotājiem. Izklāstot viņiem mūsu industriālās politikas pieeju un plānu, viņu atzinums bija vienkāršs: pats svarīgākais ir valdības nepolitizēts, fokusēts darbs kopā ar industriju, ar sabiedrību pie ekonomikas priekšrocību izmantošanas. Šajā darbā nav vietas tradicionālām politiskām pretstāvēšanām. Mums ir jāspēj saliedēties kopīgiem mērķiem. Piemēram, nākamajā periodā, dāmas un kungi, Eiropas Savienības fondus vajadzētu investēt, nevis apgūt. Visas valsts un ekonomikas attīstībā un konkurētspējā viens no svarīgākajiem faktoriem ir valdības kopīgs koordinēts, izlēmīgs darbs pie ilgtermiņa reformu īstenošanas. Bez tām ekonomikas attīstība un attīstības plānā paredzētais ekonomikas izrāviens nebūs iespējams. Es pat teiktu, ka ekonomikas izrāviena īstenošana būs apgrūtināta, ja ekonomiskā politika Latvijā arī turpmāk tiktu pakļauta politiskām svārstībām, tradicionāli koalīcijas, pozīcijas - opozīcijas cīņām. Balstoties uz šīs valdības piemēra, turpmākajos Saeimas sasaukumos ekonomiskās vīzijas, ekonomisko mērķu īstenošanai būtu nopietni jāapsver iespēja uzaicināt ar ekonomiku saistītajos valdības amatos profesionālus, nevis primāri politiskus ministrus. Es domāju, tas attiektos uz finanšu ministru, ekonomikas ministru, satiksmes ministru, varbūt arī uz izglītības un zinātnes ministru un labklājības ministru. Iespējams, ka ekonomikas izrāviena īstenošanai Latvijā tuvākajā desmitgadē būtu nepieciešamas tieši tā dēvētās tehnokrātiska tipa valdības, kas mērķtiecīgi un ar ilgtermiņa domāšanu īsteno gan industriālo politiku, gan Nacionālo attīstības plānu kopumā, jo valsti, it īpaši ekonomiku, nevar vadīt, vadoties tikai pēc partiju reitingiem. Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējai izšķiroši svarīgs ir reformu process izglītības sistēmā - tas ir pamatu pamats ekonomikas attīstībai. Izglītības sistēma sagatavo un ieliek nepieciešamās zināšanas un prasmes gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Un tie ir racionāli, nevis politiski lēmumi. Ekonomikā ikvienai investīcijai pretī ir jautājums par pieejamo darbaspēku, tā kvalitāti un sagatavotību. Arī enerģētikā jau ir notikušas un vēl notiks būtiskas plānošanas politikas izmaiņas, mainot vēsturisko pieeju no patērētāja enerģētikas uz enerģētiku sabiedrībai un ekonomikai. Ekonomikas ministrijas prioritāte ir radīt tādu sistēmu, kurā enerģētikas politika palīdz sasniegt valsts mērķus, nevis tiek pakārtota atsevišķām interešu grupām. Tuvāko divu nedēļu laikā iesniegsim valdībā mērķtiecīgus priekšlikumus, lai nepieļautu turpmāku subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu, un „svēto govju” nebūs. „Svētā govs” nebūs arī „Latvenergo”. Šajā jautājumā mana un Ekonomikas ministrijas pozīcija nav vienīgās. Visai valdībai būs jāpieņem kopīgi lēmumi. Nozīmīgs faktors ir tas, cik prasmīgi un efektīvi pārvaldām savus uzņēmumus - valsts un pašvaldību uzņēmumus. Publisko kapitāla daļu pārvaldības reformas redzējums ir skaidrs - panākt, lai publiskā sektora uzņēmumi darbotos tajās jomās, kur tiem jādarbojas, un lai to pārvaldība būtu labāko privātā sektora uzņēmumu līmenī. Tas attiecas arī uz monopoliem. Paldies par otrajā lasījumā atbalstīto Būvniecības likumu! Tas ir viens no tiem jautājumiem, par kuriem mēs esam gadiem runājuši, bet nu beidzot redzam progresu. Tas ir izšķirošs Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai līdz ar daudziem citiem. Cienījamās dāmas un kungi! Mērķtiecīgs ilgtermiņā vērsts un profesionāls darbs ir vienīgais ceļš uz ekonomikas izrāvienu, kuru, man gribētos cerēt, mēs visi vēlamies panākt. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
- 2013_03_21-seq6 language "lv".
- 2013_03_21-seq6 speaker Daniels_Pavluts.
- 2013_03_21-seq6 mentions Q822919.
- 2013_03_21-seq6 mentions Q211.
- 2013_03_21-seq6 mentions Q193089.
- 2013_03_21-seq6 mentions Q458.
- 2013_03_21-seq6 mentions Q21625222.
- 2013_03_21-seq6 mentions Q3736450.
- 2013_03_21-seq6 mentions Q334.