Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_04_18-seq207 spokenText "13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.".
- 2012_11_01-seq254 spokenText "13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.".
- 2013_04_18-seq205 spokenText "12. - VARAM priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.".
- 2013_04_18-seq201 spokenText "Jā, kolēģi, 10. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.".
- 2013_04_18-seq200 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēl kas piebilstams? Laikam jau vairs ne. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 29, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts. 10. ... nākamais ir 10.priekšlikums.".
- 2013_04_18-seq199 spokenText "Tā kā man ir juridiskā izglītība, Elksniņa kungs, es ceru, ka es drīkstu runāt par šo jautājumu. Un līdz ar to, runājot par šo konkrēto priekšlikumu, es vēlētos atgriezties pie tā, ko jau komisijas vārdā teica ziņotājs. Šajā jautājumā ir atrasts līdzsvars. Jā, mums ir bijušas ļoti sāpīgas debates pirmajā lasījumā un otrajā lasījumā, un esmu vienisprātis, ka piedāvājumi no vienas puses un no otras puses ir bijuši ļoti radikāli un abi juridiski aizstāvami. Gan tie, kas iestājas tieši par vides aizsardzību, gan tie, kas iestājas tieši par vienas konkrētas uzņēmējdarbības formas paredzamu likumdošanas regulējumu. Šeit ir atrasts līdzsvars. Un Elksniņa kunga teorētiskais apcerējums par to, ka nevajag Būvniecības likumā rakstīt kaut ko, kas jau ir Administratīvā procesa likumā vai kā citādi pēc būtības tik daudz neattiecas uz šo konkrēto priekšlikumu... Tas ir tikai viens no šī priekšlikuma maziem, maziem detaļjautājumiem. Un šis priekšlikums pēc būtības tiešām ir samērojis, manā ieskatā, tās smagās debates, kas ir bijušas par šo jautājumu. Runājot par manis pārstāvētās Reformu partijas ieinteresētību vai neieinteresētību šajā jautājumā, es ar gandarījumu varu teikt, ka es esmu priecīga, ka esmu partijā, kas... Es esmu gandarīta, ka es esmu partijā, kas nevis runā vienu, lai smuki izskatās, un dara otru, bet, ja reiz Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš ir valdības vadītājs, kurai mēs visi uzticamies, ir nācis ar rezolūcijām - vairākkārt -, tajā skaitā Ekonomikas ministrijai, par to, ka Būvniecības likuma regulējums ir jāsakārto, tad mēs kā koalīcijas partneri, saprotot šo problēmu un saprotot šīs problēmas nozīmīgumu arī ekonomiskās izaugsmes kontekstā, ne tikai skaistā, sapucētā, politiskā retorikas kontekstā attiecībā uz to, vai mēs smuki vai nesmuki spējam pamatot vienu vai otru jautājumu... tad es šeit nerunātu par oligarhu partijām, es šeit runātu par to, cik mēs esam profesionāli spējīgi kā likumdevēji sagatavot konkrētas problēmas risinājumu, jo problēma pastāv. Runājot par Ministru kabineta kāpnēm, nezinu, vai tas ir labākais vai sliktākais piemērs, bet tas ir aktuāls piemērs, un jebkurā gadījumā pati Valsts kanceleja uzskata, ka tas ļoti būtiski apgrūtina viņu darbu. Un man kaut kādā ziņā nav pamata to apšaubīt, ja Ministru kabinetā ir iespēja iekļūt personai ar kustību traucējumiem - kas man ir ļoti svarīgi - un ka tas tiek nodrošināts pa vienām vai pa otrām kāpnēm. Man to tiešām ir grūti kā neprofesionālim izvērtēt, taču tas, ka likuma regulējumam, tam pašam Valsts kancelejas aparātam pasūtot šādu kāpņu remontu, ir jāspēj arī kaut kādā ziņā balstīties tajā, ka saprātīgā termiņā remonts tiks pabeigts, ka to varēs nodot un ka Ministru kabinetā varēs iekļūt visi - arī tas, manuprāt, ir tikai normāli, ko mēs likumdošanas procesā šeit sakārtojam. Tā ka es gribētu tiešām atgriezties vēlreiz pie šī konkrētā priekšlikuma, jo debates par šo priekšlikumu nebūt vairs nebija par šo priekšlikumu. Un aicinu atbalstīt komisijā... tiešām līdzsvarā rast priekšlikumu pēc būtības.".
- 2013_04_18-seq197 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es aicinu būt korektiem debatēs un būt precīziem savā retorikā! Proti, iepriekšējam runātājam vairākkārt paspruka frāzes par to, ka šeit tiek lobēti būvnieki un ar ļoti negatīvu pieskaņu tiek pieminētas tieši būvnieku intereses. Es gribu jums teikt to, ka parasti visos šajos būvniecības projektos būvatļaujas saņēmēji ir objekta pasūtītāji, nekustamā īpašuma objektu attīstītāji, ļoti retos gadījumos būvnieks ir šis pats attīstītājs. Ļoti retos gadījumos! Būvnieku interesēs ir skaidras un pārredzamas līgumattiecības ar savu pasūtītāju, nodrošināta darba fronte un pēc iespējas mazāki riski attiecībā uz neparedzamajiem apstākļiem. Jebkurā gadījumā, vienalga, kādu lēmumu mēs šodien šeit pieņemsim, kādu regulējumu mēs izstrādāsim attiecībā uz sabiedrības interešu aizstāvību, būvniecības nozarē esošajiem uzņēmumiem, būvniekiem ir svarīgi saprast, kāds ir šis process, ar kuru viņiem ir jārēķinās, lai varētu visus šos riskus ierēķināt iekšā gan savā cenā, gan arī atrunāt savās līgumattiecībās ar šiem pasūtītājiem un attīstītājiem. Es vēlreiz jūs aicinu būvniecības nozarē strādājošos uzņēmumus nenomelnot šajās mūsu debatēs!".
- 2013_04_18-seq195 spokenText "Es tūlīt pateikšu pēdējo teikumu. Es neapskaužu... Kā viņš varēs tikt galā ar visiem šiem priekšlikumiem, kas ir iesniegti šajā jaunajā Būvniecības likuma projektā? Tas būs ārkārtīgi grūts darbs, un es novēlu viņam izdošanos. Paldies.".
- 2013_04_18-seq193 spokenText "Par kāpnēm. Dombrovska kungs minēja ārkārtēju gadījumu, ka, redziet, ir notikusi nacionāla līmeņa nelaime, kas liek paātrināt būvatļauju izskatīšanu un neapturēšanu, iespējams, tiesu, ja tā prasība ir iesniegta tiesā... piemēru par Ministru kabineta kāpnēm. Sakiet, Dombrovska kungs, vai tiesiskā un demokrātiskā valstī tā ir normāla situācija, ja personas... cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā mēs dēvējam invalīdus, nevar tikt iekšā Ministru kabinetā? Vai tā ir normāla situācija? Un šis piemērs, manuprāt, nav tas labākais, kuru jūs šeit minat. Otra lieta. Es jau redzu, ka dažiem zālē nepatīk, ka es tik daudz par šīm lietām runāju, bet es tomēr gribētu teikt, jo šeit mēs nevaram būt tik ārkārtīgi liberāli šaj�� jomā, un mēs nevaram būvniecības jomā pārvērsties par trešās pasaules valsti, jo galu galā arī būvniecības jomā ir jānodrošina valsts ilgtspējīga attīstība. Un ko jūs, kolēģi, saprotat ar ilgtspējīgu attīstību? Par ilgtspējīgu risinājumu mēs varam runāt tikai tad, ja tajā ir izdevies atrast saprātīgu veidu, kādā saimnieciskā attīstība var notikt, līdztekus saglabājot arī vidi un nepasliktinot dzīves vides kvalitāti. Ilgtspējīgas attīstības modelim atbilst tikai tāda attīstības politika, kas sabalansē nepieciešamību veicināt ekonomisko izaugsmi un uzlabot ikviena sabiedrības locekļa dzīves kvalitāti, kā arī nepieciešamību nosargāt šo vidi nākamajām paaudzēm. Es aicinu atcerēties, ko nozīmē ilgtspējīga attīstība, gatavojot arī šo jauno likumprojektu trešajam lasījumam. Es aicinu domāt par samērīgumu, jo ir ienākuši priekšlikumi - vispār izslēgt pat sabiedrības informēšanu saistībā ar jaunu būvniecību un neizstrādāt īpašus Ministru kabineta noteikumus no Ekonomikas ministrijas puses... Es paskatījos... Manuprāt, šis likumprojekts, ja tas... Es pat neapskaužu Dombrovski... Kā viņš tiks...".
- 2013_04_18-seq191 spokenText "Jā, Zatlera Reformu partija tiešām ir tāds īpatnējs sava veida veidojums. Mēs tikko šodien diskutējām par grozījumiem Autortiesību likumā, un tad, runājot, piemēram, par mūsu kolēģa Reskāja priekšlikumiem, konsekventi lielākā pozīcija bija tāda: ļoti labi priekšlikumi, la, la, la. Apstiprinām, šo to noraidām! Uz trešo lasījumu gan mēs kaut ko noprecizēsim, pamainīsim, un tad uz likumprojekta beigām būs tas galīgais variants, ko mēs attiecīgi arī pieņemsim. Kolēģi, Dombrovska kungs, mēs šodien skatām likumprojektu jau trešajā lasījumā! Kaut kas labs būtu beidzot arī jāpieņem. Bet man tiešām ļoti imponēja tas, ko arī Čepānes kundze teica. Un, ziniet, to, ko atļaujaties klaji jūs, nebija atļāvies ne Šlesers, ne arī Šķēle. Jūs atklāti lobējat, un jūs tikko to pats arī atzināt, - būvniekus. Tiešām tā ir ļoti īpatnēja situācija, kad laikam būs jāpasteidzina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ātrāk veicināt lobēšanas likuma pieņemšanu, lai tad jūs atklāti pateiktu, kādu uzņēmumu interesēs, kādēļ, par kādu vienu otru samaksu vai, piemēram, investīciju jūsu izkūpējušās politiskās kases iekšienē, jūs šādu likumprojektu virzāt. Parādiet, kuri investori ir tie jūsējie! Kuri? Norādiet, kādas konkrēti būves tagad ir nepieciešams nodot ekspluatācijā, lai jūs apmierinātu savu saimnieku intereses un šis likumprojekts beigās tiktu pieņemts. Par kādām Ministru kabineta kāpnēm jūs tagad gvelžat? (Dep. J.Klaužs aplaudē.)".
- 2013_04_18-seq190 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi. (No zāles: „Nevajag gari!”; dep. I.Zariņš: „Andrej, sadod!”)".
- 2013_04_18-seq189 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man ir trīs punkti. Varbūt neieejot nekādās garās debatēs par... Pirmais. Ja regulējums likumdošanā nav saprātīgs, tad, protams, būs gan konflikts, gan visas tās nesmukās lietas. Es domāju, ka jums visiem ir zināma situācija ar kāpņu remontu pie Ministru kabineta ēkas. Ja mēs uzskatām, ka tas ir kaut kas normāls, nu tad... Piedodiet! Otrais. Man tiešām nav juridiskās izglītības, bet ir ekonomista, un te, kolēģi, var, protams, diezgan šauri skatīties, teiksim, kaut kādā konkrētā juridiskā jomā, varbūt lielu daļu no dzīves tajā strādājot un no tā secinot, ka, lūk, mūsu dzīves virsmērķis ir nodrošināt maksimālas iespējas iedzīvotājiem bez maksas sūdzēties un apturēt jebkuru būvniecību. Bet tajā pašā laikā - varbūt tas nav kaut kādā veidā acīm redzams - ir noteikta loģiska ķēdīte, kolēģi, kur šo pašu iedzīvotāju gan nodarbināt (darba vietu esamība), gan viņu atalgojums tomēr ir atkarīgs no tā, kas notiek ekonomikā, arī tajā pašā būvniecības nozarē. Tātad tas būtu diezgan kļūdains un maldīgs uzskats, ka mums vajag maksimāli nodrošināt, teiksim, visu, kas ir... teiksim, maksimāli nodrošināt tiesības visu to apturēt un ka viss, kas ir būvniecības nozares interesēs, automātiski ir slikts. Šāds uzskats būtu diezgan maldīgs. Bet mans trešais punkts, kolēģi, ir... man tomēr ir tiešām noteikti pārsteigums par deputāta Elksniņa pozīciju. Varbūt vislabāk to ilustrē tiešām balsojums par noteiktiem priekšlikumiem. Es atgādināšu tikai marta balsojumu, kad likumprojekta otrajā lasījumā bija balsojums par manu 5.priekšlikumu, kura būtība bija ieviest 30.1 pantu, par kuru „Saskaņas Centra” frakcija, ieskaitot deputātu Elksniņu, nobalsoja „par”. Taču šodien deputāts Elksniņš, kā mēs redzam, iesniedzis priekšlikumu (es citēju): „Izslēgt 30.1 panta 1.2 daļu.” Tas ir, pēc būtības to pašu, par ko deputāts Elksniņš kopā ar visu savu frakciju ir nobalsojis otrajā frakcijā... piedodiet, otrajā lasījumā. Tad es nezinu, vai jums te ir kāds dvīnis, Elksniņa kungs, vai arī te ir kāds alter ego, vai varbūt jūs varat diskutēt pats ar sevi, kad vienā dienā ieņemat vienu pozīciju, bet otrā dienā - pavisam diametrāli citu. Paldies.".
- 2013_04_18-seq187 spokenText "Godātie kolēģi! Es noteikti gribu pievērst atbildīgās komisijas uzmanību tam, ka, ja šie grozījumi šodien tiks atbalstīti, tie ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē un jāiestrādā jaunajā Būvniecības likumā. Šeit ir salīdzinoši daudz arī trūkumu, un zināmā mērā var piekrist Elksniņa kunga teiktajam. Kādi ir trūkumi? Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, piemēram, izvirzīja priekšlikumu par īpatnēju kārtību - to attiecināt uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, taču ministrs, kuram būtu jārūpējas par vides vērtībām, ir sašaurinājis šo jēdzienu un attiecinājis šos papildnoteikumus tikai uz krasta kāpu aizsargjoslu. Dombrovska kungs, tur ir liela atšķirība! Paskatieties Aizsargjoslu likuma 36.pantu un 6.pantu un jūs redzēsiet, kāda ir atšķirība! Šajā gadījumā nav pieļaujama tāda situācija arī aiz šiem 300 vai 150 metriem, kā pašlaik likumprojektā ir paredzēts. Nākošais. Es piekrītu Elksniņa kungam, ka faktiski tā 1.4 daļa ir lieka, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 190.1 pantu tiesnesis var atteikt pieteikuma izskatīšanu un atdot to atpakaļ pieteicējam, ja pieteikums ir acīm redzami nepamatots, acīm redzami noraidāms pēc būtības, acīm redzami nepieļaujams vai nesaprotams. Un nevajag šeit tiražēt viedokli, ka šodien tiesā var apstrīdēt būvatļauju jebkurš, kuram nepatīk buldozera krāsa, kuram nepatīk iespējamās būves plānotā krāsa un tamlīdzīgi! Tā tas nenotiek! Šādi nepamatoti pieteikumi, kuri atsaucas tikai uz Satversmi vai uz Orhūsas konvenciju, vispār netiek ierosināti. Nākošais. Es gribētu lūgt jūs personīgi, Vjačeslav Dombrovska kungs, uzaicināt Augstākās tiesas senatorus klāt tajā brīdī, kad jūs skatāt šo lietas izskatīšanas procesuālo kārtību administratīvajās tiesās, jo šeit, manuprāt, pat ir lietota neprecīza terminoloģija. Jums bija jāpajautā, vai patiešām tiesneši tiks galā ar visu šo lietu. Starp citu, būvatļauja pati nevar ne atjaunoties, ne arī neatjaunoties. Tur arī jālieto ir dažāda... cita terminoloģija. Un vēl es gribu aicināt kolēģus saprast, ka pie mums tagad tikai nesen parādījies tas, kas visā pasaulē ir ļoti izplatīts, - tā sauktās stratēģiskās sūdzības jeb stratēģiskie pieteikumi būvniecības lietās. Un mēs, likumdevēji, to neatpazīstam, dažkārt arī tiesas neatpazīst. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka, piemēram, ja kāda persona, kas nepiekrīt, kas uzskata, ka būvatļauja ir nelikumīga, ir vērsusies Administratīvajā tiesā, tad parasti attīstītājs vai būvuzņēmējs vēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā, ja viņš grib šādu stratēģisko sūdzību rakstīt saistībā ar zaudējumu piedziņu. Ir bijuši gadījumi, ka... tas nozīmē, ka viņi faktiski šantažē šo pieteikuma iesniedzēju, lai tas atsauc šo savu pieteikumu. Otra metode. Ir nepamatota vēršanās policijā, prokuratūrā. Tur nekā nav, bet... „Redziet, viņš man pieprasīja kukuli, un, ja ne, tad viņš, redziet, ies uz tiesu!” Beigās tās lietas izčākst, bet šeit ir interesanti radīt to oreolu: redziet, kādi tie „zaļie” visi ir kukuļņēmēji! (No zāles dep. A.Bērziņa starpsaucieni: „Ārprāts...”) Katrā... arī „zaļo” vidū ir dažādi cilvēki, bet nevar apriori pateikt, ka visi tie, kas iesniedz, arī Vides aizsardzības klubs un visi pārējie, kas nodarbojas ar kaut kādu biznesu šajā jomā... Nākošā stratēģija. Ir draudi, tīri fiziski draudi, - tiek zvanīts pa telefoniem un tamlīdzīgi. Tiek uzpirktas arī šīs personas, lai viņas nevēršas... Un šoreiz šā priekšlikuma sakarā es redzu, ka tiek izmantota vēl viena stratēģiska lieta, proti, vēršanās pie augstākām valsts amatpersonām, dezinformējot tās par attiecīgās būvatļaujas apstrīdēšanas tiesisko regulējumu. Atsevišķiem advokātiem, kuri ir ieinteresēti, kuri ir nodibinājuši arī atsevišķas SIA... viņiem ir pieeja pie visaugstākajām amatpersonām, un viņi to ir darījuši, un līdz ar to visi likumdevēji, nezinot, kāds ir patiesais tiesiskais regulējums, ņem visu to par pilnu. No tā vajadzētu ļoti uzmanīties. Un pašās beigās es gribētu tikai vienu lūgt komisijai un šīs atbildīgās komisijas priekšsēdētājam. Es aicinu arī Ekonomikas ministriju neatļauties to, ko nekad, neskatoties uz būvniecības bumu, savulaik neatļāvās tā sauktās oligarhu partijas, bet no jūsu puses ir bijuši mēģinājumi nostāties pilnīgi pret nevalstisko organizāciju viedokli un neievērot šo samērīgumu starp ekonomiskajām interesēm, vides interesēm, sociālajām un kultūras interesēm. Es tiešām jums to novēlu. (No SC frakcijas: „Pareizi!”) Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Runā vienu, balso citu. Nevar saprast!”)".
- 2013_04_18-seq185 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt konkrēto priekšlikumu, neskatoties uz to, ka tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums un vairāki koalīciju pārstāvošie politiķi ir piedalījušies minētā priekšlikuma tapšanā. Pirmām kārtām ir jāsāk ar to, ka minētā priekšlikuma 1.4 daļa pieprasa no personas pienākumu iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu vai pieteikumā par administratīvā akta pārsūdzēšanu pamatot administratīvā akta prettiesiskumu. Šāda veida pienākums izriet vispār no administratīvā procesa būtības attiecībā uz to iesniegumu, ko persona adresē iestādei vai tiesai apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas stadijā. Papildu procesuālā pienākuma uzlikšana attiecībā uz šāda veida institūtu, manā skatījumā, ir nesamērīga. Kāpēc? Tā ir sava veida tautoloģija, un būtības no tā nav nekādas. Pirmām kārtām man ir jāatgādina jums administratīvā procesa mērķis. Tas ir - privātpersonas interešu aizsardzība no valsts iespējamās patvaļas, bezdarbības, prettiesiskas rīcības, kuras rezultātā tiek pieņemts administratīvais akts. Pieprasot no personas papildu argumentāciju, papildu motivāciju šādu kategoriju lietās, mēs saskarsimies ar to situāciju, kura pašreiz, piemēram, ir Satversmes tiesā, kad virkne, vairāk nekā puse, privātpersonu pieteikumu attiecas uz kāda likuma panta neatbilstību Satversmei. Pieteikumi netiek pieņemti lietā, jo nav pietiekami motivēti, nav pietiekami skaidrs juridiskais pamatojums. Nu vai tad mēs no pieteicējiem prasīsim pieteikumus un iesniegumus attiecībā uz izsniegto būvatļauju apstrīdēšanu ar saturu tādā līmenī, lai varētu rakstīt doktora disertāciju? Kāda tam ir jēga attiecībā uz to? Administratīvā procesa mērķis - es vēlreiz atkārtoju! - ir aizsargāt šīs privātpersonas. Sākumā, kad likumprojekts tika apspriests, pat bija paredzēta personas konkrētu privātinterešu bezmaksas aizsardzība šāda veida procesos. Otrais moments, godājamie kolēģi! Iepriekšējā - 1.priekšlikumā, kas arī ir manējais un kas ir daļēji atbalstīts, mēs lūdzām, ka, piemēram, individuāli... ka, saņemot būvatļauju un tās apstrīdēšanas, pārsūdzēšanas kārtību... saņemot šo būvatļauju, būvatļaujas saņēmējam attiecīgi ir jāinformē blakusesošo zemes gabalu īpašnieki par to, ka šāda būvatļauja ir izsniegta, un arī jāinformē, jāieliek atsauce par to, ka tā ir pārsūdzama. Komisijas sēdēs attiecībā uz minēto jautājumu parādījās vesels cirks, jo būvnieki norādīja, ka no viņiem tiks pieprasīts papildu finansējums, lai šajā paziņojumā ietvertu vienu teikumu. Nu, godājamie kolēģi, tad, ņemot vērā šo pozīciju, ko mēs iepriekšējā priekšlikumā arī iebalsojām, kontekstā ar 9.priekšlikumu, tad būvniekam, sniedzot informāciju privātpersonai par to, ka ir izsniegta šāda būvatļauja, ir jānorāda, kā mēs iepriekš to nobalsojām, ka šāda veida būvatļauja ir pārsūdzama. Līdz ar to informēšanas pienākums tagad būs noteikts. Tad saskaņā ar šo, tā teikt, kārtību būtu arī jānorāda, ka vienlaicīgi personai, ja viņa vēlas apstrīdēt un izmantot savas tiesības saistībā ar izsniegtās būvatļaujas pārvērtēšanu, ir arī tiesības lūgt, piemēram, būvatļaujas darbības apturēšanu. Kāpēc šajā situācijā, piemēram, izsniedzot būvatļauju un darot personai zināmu informāciju par tās tiesībām uz pārsūdzību, vēl papildus, valstij nepildot izskaidrošanas pienākumu, neuzlikt par pienākumu būvniekam šai personai pateikt: ja tu, draugs mīļais, vēlies tiesāties ar mums un sūdzēties, tad, ja tu nevēlies, lai tā bedre uzreiz tiktu izrakta... tad, ja tu vēlies to apstrīdēt tiesā, tev ir tiesības, piemēram, arī lūgt vienlaicīgi apturēt šīs būvatļaujas darbību, jo sekas, piemēram, šo tiesību neizmantošanas rezultātā ir briesmīgas! Personas saskaņā ar šo piedāvāto regulējumu nākotnē šādu papildu lūgumu attiecībā uz būvatļaujas darbības apturēšanu iesniegt nevarēs. Un kāda tad ir jēga? Runājot par minēto priekšlikumu, tas acīmredzot ne cilvēkiem, ne sabiedrībai kopumā nav labvēlīgs. Ņemot vērā to, mēs kārtējo reizi gūstam apliecinājumu, ka tiek lobētas būvnieku intereses.".
- 2013_04_18-seq181 spokenText "8. - deputātes Čepānes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.".
- 2013_04_18-seq180 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 41, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq179 spokenText "7. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No SC frakcijas: „Balsot!”)".
- 2013_04_18-seq177 spokenText "6. - deputātes Čepānes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.".
- 2013_04_18-seq176 spokenText "Deputāti atbalsta... (No SC frakcijas: „Balsot!”) Deputāti tomēr lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 24, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq173 spokenText "4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.".
- 2013_04_18-seq172 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 41, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq171 spokenText "Nu te ir diezgan ievērojamas debates jau notikušas, un atbildīgajā komisijā šis Elksniņa kunga priekšlikums nebija atbalstīts. Aicinu balsot.".
- 2013_04_18-seq170 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Dombrovska kungs ko vēlas piebilst?".
- 2013_04_18-seq169 spokenText "Pirmkārt. Godājamie kolēģi, jautājums ir ļoti teorētisks, un saistībā ar to mēs arī iesniedzām tādu priekšlikumu, kāds tas ir, ņemot vērā gan Satversmes tiesas judikatūru, gan arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta praksi attiecībā uz šādu kategoriju lietu izskatīšanu. Tas ir viens. Otrkārt. Valsts, sabiedrība, investori, būvnieki un visi pārējie cilvēki visā šajā peripetijā atrodas ļoti nenovērtētā stāvoklī, jo viņiem faktiski vieniem pašiem ir jācīnās gan pret Valsts būvinspekciju, gan pret investoriem, gan pret pieaicinātajiem advokātiem. Vēl vairāk! Saskaņā ar judikatūru, kura ir nostiprinājusies, šajā situācijā tiesa, piemēram, izvērtējot kāda būvnieka lūgumu, var atjaunot administratīvā akta darbību. Jautājums: kāpēc šāds slogs ir jāpārnes, jūsu skatījumā, uz privātpersonām? Mūsu skatījumā, tas nav samērīgs. Tas bija otrkārt. Treškārt. Jūs laikam, Dombrovska kungs, tiešām... Man ļoti žēl, bet jūs neesat jurists, un jūs neesat bijis tiesas sēdēs, un jūs neesat bijis klāt tajās lietās, kad, no vienas puses, darbojas advokāti, bet, no otras puses, darbojas vienkārša privātpersona, kura tiešām ir uztraukta par to, ka blakus viņas dzīvesvietai, blakus viņas mājai top kaut kāda jaunceltne ar, kā jūs iepriekš publiski minējāt, neskaidriem investoriem. Attiecībā uz to, ko jūs minējāt, un atsaucoties uz 14. un 16.priekšlikumu, kurš tiks izskatīts, man jums ir jāakcentē, ka 14.priekšlikumā ir norādīts, ka likums stāsies spēkā ar 2013.gada 1.jūniju, izņemot visu to, kas attiecas uz būves nodošanu ekspluatācijā. Un kādēļ šajos apstākļos, kad pēc mēneša mēs skatīsim jaunu Būvniecības likumu, jūs tagad mēģināt pieņemt šo? Argumentu tam, ka jūs nelobējat tās vai citas būvniecības kompānijas intereses, šajā situācijā nav.".
- 2013_04_18-seq167 spokenText "Godātais Elksniņa kungs! Te ir izskanējuši pārmetumi par to, ka, lūk, šie grozījumi ir kādu konkrētu būvnieku interesēs, lai atrisinātu kaut kādus konkrētus gadījumus. Man diemžēl nav juridiskās izglītības, Elksniņa kungs, (No zāles dep. I.Cvetkovas starpsaucieni.) bet, kā es sapratu, jums tā ir, un tāpēc, Elksniņa kungs, pasakiet man, lūdzu... Es gribu pievērst jūsu uzmanību atbildīgās komisijas 16. un 14.priekšlikumam. 16.priekšlikums: likums stājas spēkā 2013.gada 1.jūnijā. 14.priekšlikums: šā likuma 30.1 panta grozījumos noteiktā kārtība, par ko jūs tikko runājāt, ir piemērojama būvatļaujām, kuras izsniegtas pēc 2013.gada 1.jūnija. Tad izskaidrojiet man, lūdzu, kā tas var būt, ka šie grozījumi varētu kaut ko mainīt attiecībā uz būvatļaujām, kuras jau bija izsniegtas, vai attiecībā uz tiem strīdiem, kuri jau notikuši pirms šā gada 1.jūnija? Un, ja jūs nevarēsiet to izskaidrot, tad man ir lūgums jums ņemt savus vārdus atpakaļ. Paldies. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”)".
- 2013_04_18-seq165 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Godātie kolēģi! Par 30.1 panta pirmo daļu ir iesniegti vairāki priekšlikumi, un es saprotu, ka mums jāvērtē ir šis Elksniņa kunga priekšlikums - 3.priekšlikums - arī kopsakarā ar 7.priekšlikumu. Es varu viņam piekrist, ka... Arī man nav skaidrs, kāda iemesla dēļ šis likumprojekts tika virzīts tik steidzami, kā sākotnēji mēs redzējām, un kādu iemeslu dēļ šie grozījumi nevarēja pagaidīt, kamēr tiek izskatīts trešajā lasījumā jaunā Būvniecības likuma projekts. Taču 14.martā, kad šis likumprojekts tika izskatīts Saeimas sēdē otrajā lasījumā, ar balsu vairākumu tika atbalstīts Vjačeslava Dombrovska kunga priekšlikums, kas paredzēja, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par būvatļaujas pārsūdzēšanu neaptur tās darbību. Ar nelielām debatēm un turklāt ar „Saskaņas Centra” palīdzību un neskatoties uz to, ka šis Dombrovska kunga priekšlikums, iespējams, bija pretrunā ar Satversmes 105. un 115.pantu, ignorēja pēdējo desmit gadu Satversmes tiesas un administratīvās tiesas judikatūru un tiesību doktrīnu, varēja radīt būtisku kaitējumu vai grūti novēršamus vai grūti atlīdzināmus... neatlīdzināmus zaudējumus būvuzņēmējiem, videi, pašvaldībai vai valstij, jaunbūvei, blakusesošo kaimiņu nekustamajiem īpašumiem un faktiski ikvienai personai. Protams, gadījumā, ja būvatļaujas darbība netiktu apturēta, būvdarbi tiktu uzsākti, bet tiesa tomēr nolemtu, ka būvatļauja ir bijusi nelikumīga. Tādi gadījumi diemžēl praksē ir bijuši, un tiesu prakse liecina, ka gandrīz vai katrā otrajā gadījumā, katrā otrajā lietā būvatļaujas ir tikušas atzītas par nelikumīgām. Šajos gadījumos, kolēģi, nav runa tikai par nelikumīgu būvniecību Jūrmalas kāpās vai Karvas HES būvniecību, kā to mēģināja pasniegt atbildīgās komisijas priekšsēdētājs. Es jums varētu pateikt divus piemērus, ja jūs man atļausiet. Viens - nesenāks, viens - pavisam nesens. Viens - senāks, viens - pavisam nesens! Piemēram, Administratīvajā rajona tiesā tika ierosināta lieta par nelikumīgi izsniegtu būvatļauju dzīvojamās mājas būvniecībai vienā Vidzemes pilsētā, kuras nosaukums sākas ar burtu „S”. Taču sakarā ar valsts institūciju bezdarbību būvatļauja netika apturēta. Tiesvedības laikā dzīvojamā māja tika uzbūvēta, bet spriedumā tika nolemts, ka domei mēneša laikā ir jānovērš būvatļaujas izpildes radīto seku novēršana. Cilvēki jau mājā bija ievākušies. Sakiet, lūdzu, kādā veidā šo spriedumu varētu izpildīt? Vēl viens piemērs. Kliedzoša nelikumība no Rīgas pilsētas būvvaldes puses redzama, iepazīstoties ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 27.novembra spriedumu. Pretēji teritorijas attīstības plānam būvvalde bija izdevusi būvatļauju, kas liecināja, ka savrupmāju rajonā būtiski ir pārkāpti apbūves intensitātes noteikumi un līdz ar to ir aizskartas kaimiņa īpašuma tiesības. Rajona arhitekte vienpersoniski nelikumīgi tika palielinājusi apbūves intensitāti no 40 uz 60 procentiem, un līdz ar to netika ievēroti attālumi un augstuma ierobežojumi. Bet Rīgas pašvaldība par savu taisnību cīnījās līdz Senātam. Un tāpēc man ir jautājums visupirms Elksniņa kungam: kāpēc šajā jautājumā viedokļa maiņa ir par 180 grādiem? Vai jūs esat sapratuši savu kļūdīšanos? Vai arī šeit ir kādi citi, iespējams, svarīgāki iemesli? Un es esmu gandarīta, ka atbildīgā komisija, tomēr ievērojot arī manu priekšlikumu, ir mēģinājusi atrast zināmu kompromisu, piedāvājot 9.priekšlikumu. Līdz ar to, ja mēs atbalstīsim šo Elksniņa kunga priekšlikumu, tad tas kritīs ārā no komisijas atbalstītā priekšlikuma, kas, kā es jau teicu, zināmā mērā ir kompromiss. Es aicinu vai nu neatbalstīt, vai atturēties no šā priekšlikuma atbalstīšanas.".
- 2013_04_18-seq163 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienījamie kolēģi! Skatot Būvniecības likumu un analizējot tos priekšlikumus, kuri tika iebalsoti... sabalsoti Saeimas iepriekšējās sēdēs, es iesniedzu priekšlikumu, kas ir 3.priekšlikums. Un konkrētā priekšlikuma būtība ir sekojoša: būvatļauja stājas spēkā pēc tam, kad iestāde vai tiesa ir pieņēmusi lēmumu vai beigušies apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas termiņi. Protams, ja būvatļauja nav apstrīdēta vai pārsūdzēta. Faktiski konkrētā priekšlikuma mērķis ir nevis tāds kā Zatlera Reformu partijai, virzot konkrēto likumprojektu, - nostādīt to būvnieku interesēs, bet gan pretējs - panākt būvniecības procesa skaidru, nepārprotamu reglamentāciju iedzīvotāju un cilvēku interesēs, ņemot vērā to, ka bieži vien tās izraktās bedres varētu būt arī neatgriezeniskas. Jebkurā gadījumā regulējums procesuālajās tiesību normās, kuras nosaka izsniegtās būvatļaujas apstrīdēšanas un vērtēšanas kārtību, ir noteikts Administratīvā procesa likumā. Konkrētais likums un konkrētā procedūra pieprasa no tiesas pilnīgi vispusīgi un objektīvi patstāvīgi noskaidrot visus lietas apstākļus un saistībā ar apstrīdēto būvatļauju tiesā izvērtēt iesniegto pieteikumu. Mūsu skatījumā, konkrētajā situācijā būtu nepamatoti attiecībā uz indivīdu uzlikt viņam nesamērīgu slogu un pieprasīt no viņa papildu argumentāciju un pamatojumu attiecībā uz izsniegtās būvatļaujas apturēšanu un papildus iesniegt lūgumu, ņemot vērā to, ka šāds solis attiecībā uz, piemēram, nenodrošinātām personām vai citiem cilvēkiem acīmredzot ir nesamērīgs. Kas ir konkrētā priekšlikuma pamatā? Pirmkārt, teritorijas plānošanas un arī būvniecības procesā parasti saduras divas pamattiesības - sabiedrības tiesības uz labvēlīgu vidi un atsevišķu indivīdu tiesības netraucēti izmantot savu īpašumu. Tieši valsts pārvalde ir vidutājs, kas pieņem lēmumu, kurā taisnīgi samēro sabiedrības un indivīda intereses. Otrkārt, šajā brīdī sabiedrības līdzdalības forma teritorijas plānošanas aspektā nav pietiekami plaši izdiskutēta un nav izvērtēts, cik liela iespēja cilvēkam ir sadarboties un iesaistīties konkrētajā apspriešanā. Tajā pašā laikā vienā vai otrā brīdī sanāk, ka blakus vienai vai otrai vietai, kurā konkrēts cilvēks dzīvo, top kāda investoru augstceltne, un šajā situācijā šis sabiedrības pamattiesību aspekts - tiesības dzīvot labvēlīgā vidē - nav nodrošināts pilnā apjomā. Es uzskatu, ka interešu samērošana konkrētajā jautājumā ir tiešām grūts uzdevums, bet tam ir jānotiek ne tikai iluzori vai teorētiski, bet lielā mērā arī praktiski. Un, mūsu skatījumā, tāda kārtība, kādu mēs piedāvājam savā priekšlikumā attiecībā uz to, ka paša pieteikuma iesniegšana tiesā aptur būvatļaujas darbību... un no regulējuma izriet, ka, piemēram, būvnieks var lūgt atjaunot pieteikuma darbību. Tad tas lielā mērā attiecībā uz personām ir tiešām pamatots tiesību aizsardzības līdzeklis, kuru valsts ir „nogremdējusi”. Man tiešām ir neskaidra konkrētā likumprojekta ātrā virzība, ņemot vērā apstākļus, ka pēc mēneša mēs pieņemsim jaunu Būvniecības likumu. Un kādēļ tieši tagad ir nepieciešams šāds regulējums, kurš acīmredzot tiek pieņemts tā vai cita būvnieka interesēs, turklāt jautājumā attiecībā uz būvju nodošanu ekspluatācijā? Nu tad retorisks jautājums (un es aicinu Zatlera Reformu partijas pārstāvjus nākt un piedalīties debatēs!): kuram būvniekam jūs lobējat to ceļu, lai, nododot būvi ekspluatācijā, tiktu atbrīvoti papildu līdzekļi, no kuriem daļa acīmredzot iekritīs konkrētās politiskās partijas kasē? Cienījamie kolēģi! Es tiešām aicinu jūs, ņemot vērā Satversmes tiesas judikatūru attiecībā uz līdzsvarotu un atbildīgu apkārtējās vides uzlabošanu, kas ietver arī cilvēku dzīvei piemērotu apstākļu un sabiedrības labklājības nodrošināšanu, akceptēt manu priekšlikumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka to atbalstīja komisijas sēdē sabiedrisko organizāciju un arī „Providus” pārstāvji un atzina to par labāko. Paldies.".
- 2013_04_18-seq162 spokenText "Cienījamie kolēģi, pulkstenis ir 11.00. Turpinām Saeimas 18.aprīļa sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” un tikām līdz 3. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikumam. Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam... Varbūt jūs varētu ieņemt vietas un tomēr piedalīties sēdē... klausīties deputātu, kurš debatē!".
- 2013_04_18-seq160 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vjačeslavs Dombrovskis... ir klāt, Rihards Eigims... nav, Ivans Ribakovs... nav, Dāvis Stalts... nav. (No zāles: „Ir!”; dep. Dz.Rasnačs: „Nav! Nav! Viņa arī balsojumā nebija!”)".
- 2013_04_18-seq159 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Jums pietiks ar piecām minūtēm? Bet mums arī vairāk nav! Labi, debates tātad uzsāksim pēc pārtraukuma. Šobrīd, pirms mēs reģistrējamies, mums ir jāsveic divi jubilāri. Apaļā jubilejā, pirmajā apaļajā jubilejā, kuru var svinēt Saeimas deputāts, mēs sirsnīgi sveicam Klāvu Olšteinu, kuram šī apaļā jubileja bija 12.aprīlī. (Aplausi.) Un tieši šodien dzimšanas diena ir deputātam Ivaram Zariņam. (Aplausi.) Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2013_04_18-seq158 spokenText "3. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq113 spokenText "3. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq154 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”. Vispirms daži vārdi par likumprojektu kā tādu. Man, kolēģi, ir ļoti liels gandarījums, ka, neskatoties uz ļoti karstām debatēm, kuras notikušas gan šajā zālē, gan arī publiskajā telpā, mums tomēr ir izdevies izstrādāt risinājumu, kurš vienlaikus ir gan solis uz priekšu pretim nozarei, gan arī nodrošina iedzīvotāju tiesības uz sabiedrisko apspriešanu. Tātad galu galā uz trešo lasījumu mums tiešām ir izdevies izstrādāt kompromisu. Es pateicos arī visiem saviem oponentiem, īpaši Čepānes kundzei, par konstruktīvo kritiku un gatavību kompromisa risinājumam. Kolēģi, esam saņēmuši 16 priekšlikumus. 1. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 2.priekšlikumā.".
- 2013_04_18-seq153 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
- 2013_04_18-seq152 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” trešajā lasījumā.".
- 2013_04_18-seq150 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”. Atbildīgā komisija uz trešo lasījumu saņēma vienu priekšlikumu, to iesniedza VARAM parlamentārais sekretārs Cilinskis. Šis priekšlikums guva atbalstu.".
- 2013_04_18-seq149 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2013_04_18-seq148 spokenText "Tā kā visi priekšlikumi ir atbalstīti, lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!".
- 2013_04_18-seq146 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī 19.priekšlikumu.".
- 2013_04_18-seq144 spokenText "Lūdzu atbalstīt 18.priekšlikumu.".
- 2013_04_18-seq142 spokenText "Priekšlikumi no 17. līdz 19. ir saistīti ar pārejas noteikumu izteikšanu jaunā redakcijā. Tā ka lūdzu atbalstīt 17.priekšlikumu.".
- 2013_04_18-seq140 spokenText "16.priekšlikums ir saistīts ar jau atbalstīto 7., 8. un 9.priekšlikumu. Lūdzu arī to atbalstīt.".
- 2013_04_18-seq138 spokenText "15.priekšlikumā ir precizēti nosacījumi produktu izvietošanai elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos.".
- 2013_04_18-seq136 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī 14.priekšlikumu, kas ir saistīts ar audiovizuālās direktīvas ieviešanu.".
- 2013_04_18-seq134 spokenText "Komisija ir atbalstījusi arī 13.priekšlikumu.".
- 2013_04_18-seq132 spokenText "Lūdzu atbalstīt 12.priekšlikumu.".
- 2013_04_18-seq130 spokenText "Lūdzu atbalstīt 11.priekšlikumu, kas ir saistīts ar audiovizuālās direktīvas ieviešanu.".
- 2013_04_18-seq128 spokenText "Aicinu atbalstīt arī 10., kas arī ir saistīts ar šīs zāļu direktīvas ieviešanu.".
- 2013_04_18-seq126 spokenText "Aicinu atbalstīt arī 9., kas ir saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem.".
- 2013_04_18-seq124 spokenText "Tā kā jūs atbalstījāt 7.priekšlikumu, tad aicinu atbalstīt arī 8.priekšlikumu, kas ar to ir saistīts.".
- 2013_04_18-seq122 spokenText "7.priekšlikums saistīts ar tā sauktās zāļu direktīvas ieviešanu. Aicinu atbalstīt.".
- 2013_04_18-seq120 spokenText "Arī 6.priekšlikums ir saistīts ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas ieviešanu. Aicinu atbalstīt.".
- 2013_04_18-seq118 spokenText "5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.".
- 2013_04_18-seq116 spokenText "4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.".
- 2013_04_18-seq114 spokenText "...būtiski sarucis. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.".
- 2013_04_18-seq113 spokenText "Zariņa kungs! Brigmaņa kungs!".
- 2013_04_18-seq112 spokenText "...noturīgas saiknes ar dzimto vietu. (Starpsaucieni no SC frakcijas. Dep. V.Agešins: „Uz sešām sēdēm!”) Tas mūsdienās ir jo īpaši būtiski, kad tik daudzi mūsu tautieši ekonomisku vai citu iemeslu dēļ ir izbraukuši no Latvijas. Pašlaik ir tikai desmit vietējās un reģionālās televīzijas, to skaits pēdējos gados ekonomiskās krīzes un citu iemeslu dēļ...".
- 2013_04_18-seq111 spokenText "Čepānes kundze! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Izejiet ārā!”)".
- 2013_04_18-seq110 spokenText "Paldies. 3.priekšlikums attiecas uz vietējo un reģionālo televīziju darbību un to sadarbību ar kabeļtelevīzijas operatoriem. Vietējās un reģionālās televīzijas ir unikālas kultūras un sabiedriskās dzīves saliņas. Tās ir vietējās dzīves centri. Un, kā to apliecina dati, šo vietējo televīziju programmas ir ārkārtīgi pieprasītas. Latvijas apvidos, kur tās raida, tām parasti ir salīdzinoši augstāki reitingi nekā citiem kanāliem. Šīs televīzijas sniedz iedzīvotājiem informāciju, mudina viņus būt sabiedriski aktīviem un cilvēkiem veido ilgstošas...".
- 2013_04_18-seq109 spokenText "Kolēģi, es nedzirdu ziņotāju! Visās partijās iestājās pēkšņi tāda panika, it kā būtu kaut kas noticis. (Zālē smiekli. Starpsaucieni.) Jūs tā nobalsojāt! Tas ir normāls balsojums! Un, ja jums ir nepieciešams to apspriest, lūdzu, izejiet no zāles apspriest šo balsojumu. Lūdzu, Mūrnieces kundze, turpiniet ziņot par likumprojektu!".
- 2013_04_18-seq108 spokenText "3.priekšlikums - atbildīgās komisijas... (Zālē ir pieaudzis troksnis.)".
- 2013_04_18-seq106 spokenText "2.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Likuma panta nosaukuma papildināšana.".
- 2013_04_18-seq104 spokenText "Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, izskatīšana trešajā lasījumā. Kopumā komisijā saņemti 19 priekšlikumi. Tie visi ir pašas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi un komisijā ir atbalstīti. Galvenokārt tie ir saistīti ar atbalstu vietējām un reģionālajām televīzijām, kā arī ar divu direktīvu ieviešanu - audiovizuālās direktīvas ieviešanu un direktīvas ieviešanu, kura attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm. Tātad 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek precizēts apraides termins.".
- 2013_04_18-seq103 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par” darba kārtības maiņu, viens ir runājis „pret” darba kārtības maiņu. Tagad lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai izdarīt izmaiņas 18.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par lēmuma, ar kuru likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr.619/Lp11) atzīts par steidzamu, atcelšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 41, atturas - 2. Tātad lēmums pieņemts. Darba kārtība grozīta, un šis lēmuma projekts tiek iekļauts sēdes darba kārtībā kā pēdējais jautājums. Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.".
- 2013_04_18-seq102 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es par to runāšu ļoti īsi. Neviens nenoliedz nepieciešamību aizliegt totalitāro režīmu simboliku, bet runa ir par to, vai likumprojekts, kāds tas ir iesniegts uz pirmo lasījumu, ir vai nav kvalitatīvs. (No zāles: „Ir! Ir! Nav! Nav!”) Uz šo brīdi, uzklausījuši vairākus ekspertus, mēs tomēr esam secinājuši, ka likumprojekts nav pietiekami kvalitatīvs, lai to virzītu steidzamības kārtā. Es jums, kolēģi, sirsnīgi iesaku: izlasiet, kā šo problēmu ir atrisinājuši mūsu kolēģi Lietuvā! Tur šis simbolikas jautājums ir definēts un atrunāts ļoti precīzi. Savukārt šis simbolikas jēdziens kā tāds ir pārāk plašs un arī rada risku, ka šis likumprojekts arī būs pretrunā ar mūsu starptautiskajām saistībām. (No frakcijas VIENOTĪBA: „Kurām? Kādām?”) Es runāju arī par Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Tāpēc, manuprāt, kolēģi, šis likumprojekts ir virzāms uz priekšu, bet trīs lasījumos, kārtīgi to izdiskutējot. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Demagoģija!”) Paldies.".
- 2013_04_18-seq101 spokenText "Paldies. „Par” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
- 2013_04_18-seq100 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Šie grozījumi, kas ir iesniegti Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, ir tieši tādi paši, kādi jau ir spēkā kopš 1997.gada likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Iesniegtie grozījumi paredz vienādot aizliegumus abos likumos attiecībā uz totalitāro režīmu simbolikas izmantošanu. Tā kā šīs normas ir spēkā jau patiešām daudzus gadus un īpaši būtiskas problēmas ar to ieviešanu nav paredzamas - un to apliecināja arī augsti iekšlietu sistēmas pārstāvji, ģenerāļi -, gribu teikt, ka iesniegtie grozījumi ir ļoti skaidri. Šorīt arī Valsts prezidents Andris Bērziņš izteica pilnu atbalstu iesniegtajiem grozījumiem. Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš runā par to, ka ir vērojama arvien spēcīgāka Krievijas ietekme un vēlme panākt lielāku ietekmi mūsu valstī. (No zāles SC frakcijas deputātu starpsaucieni.) Tie ir nopietni signāli, un to saka Satversmes aizsardzības biroja direktors. Vēl gribu uzsvērt, ka iesniegtie grozījumi nekādā veidā neskar medaļu un apbalvojumu izmantošanu, un tas ir jāpasaka ļoti skaidri. Totalitāro režīmu simbolikas izmantošana Latvijā ir jāaizliedz, un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir gatava to izdarīt. Līdz šim Latvijā to izdarīt lielā mērā ir traucējis arī pašu latviešu kūtrums, gļēvums, pārprasta miermīlība un nespēja līdz galam iestāties par savas valsts vērtībām. Cik ilgi mēs vēl ļausim šķelt sabiedrību, izmantojot pagātni un totalitāro varu karogus? Ja padomju okupācijas laikā disidenti būtu bijuši ar šādu attieksmi: „Darīsim, bet kaut kad vēlāk - vēl pēc gada, pēc pieciem, pēc desmit gadiem!” -, tad, godātie kolēģi, mēs šodien nesēdētu parlamentā un nediskutētu par šo likumu. Līdz ar to nav nekāda pamata rosināt steidzamības atcelšanu.".
- 2013_04_18-seq99 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autortiesību likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 28, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tātad desmit deputāti - Dombrovskis, Demiters, Bilsēns, Igaunis un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 18.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par lēmuma, ar kuru likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr.619/Lp11) atzīts par steidzamu, atcelšanu”. Vai Mūrnieces kundze runās „pret” darba kārtības maiņu? Tātad arī par darba kārtības maiņu, ja ir iebildumi, viens var runāt „par”, viens - „pret”. Deputāte Ināra Mūrniece runās „pret” darba kārtības maiņu. Lūdzu, vārds deputātei Mūrniecei!".
- 2013_04_18-seq98 spokenText "Lūdzu atbalstīt grozījumus Autortiesību likumā trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_04_18-seq96 spokenText "Un 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq94 spokenText "11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2013_04_18-seq93 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 45, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq92 spokenText "10. - deputāta Reskāja priekšlikums, kas saistīts ar pirmajiem trim jau nobalsotajiem priekšlikumiem. Nav atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq88 spokenText "8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq86 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2013_04_18-seq85 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 29, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq84 spokenText "Jā, arī autortiesību eksperti uzsvēra to, ka īstenībā nekur Eiropas valstīs un droši vien arī citur pasaulē nav izdevies atrast pilnīgi visaptverošu publiskā izpildījuma definējumu, kas attiektos uz visiem gadījumiem, un pilnīgi visaptverošus kritērijus. Ja tas izdosies Reskāja kungam... Jūs tiekat laipni lūgti iesniegt savus priekšlikumus, un tad noteikti pie šā jautājuma varētu atgriezties. Šobrīd tātad aicinu atbalstīt 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu.".
- 2013_04_18-seq82 spokenText "Es skatos - neparādās, tāpēc es... Jā, tagad es nospiedu... Jā, labdien, kolēģi, vēlreiz! Tātad 6.priekšlikums. Un tieši šis pants - 66.1 pants - nosaka kritērijus, kuri jāņem vērā autortiesību organizācijām, nosakot atlīdzības apmēru par autordarbu izmantošanu. Šis pants attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kas atbilst publiska izpildījuma definīcijai, un tā ir šāda: „Publisks izpildījums - tas ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.” Respektīvi, lai nonāktu līdz tarifam, lai nonāktu līdz nodevai, pirms tam vajag noteikt, vai konkrētajā gadījumā ir publisks izpildījums vai nav. Un par ko tad notiek lielākie strīdi? Pirmkārt, līdz šai baltai dienai nav konkrēti skaidrs, kad ir jāmaksā atlīdzība un kad - ne. Un publiska izpildījuma definīcijas interpretācija lielā mērā tiek atstāta autortiesību organizāciju ziņā. Es vakar internetā redzēju Kultūras ministrijas juriskonsulta Riharda Gulbja komentāru par šo jautājumu, un bija tāds virsraksts jeb nosaukums - „Deputāti lems, vai ļaut maziem veikaliņiem klausīties radio vai neļaut” (kaut kas tamlīdzīgs). Un tad Rihards Gulbis komentēja: „Ja birojā ir viens cilvēks vai vēl kāds kolēģis un tā nav klientus apkalpojošā telpa, tad nekas nav jāmaksā.” Kas sanāk? Ja telpā ir divi vai pat trīs savstarpēji nesaistīti cilvēki, tad ir jāmaksā vai nav? Kā interpretēt? Pēc definīcijas loģikas, publiska izpildījuma definīcijas loģikas, sanāk, ka maziem veikaliņiem, kur ir viens pārdevējs, kurš klausās radio, gadījumā, ja veikalu apmeklē kaut viens klients dienā, nodeva ir jāmaksā. Arī maziem birojiem, kuros pa dienu ienāk kaut viens ar biroja darbiniekiem savstarpēji nesaistīts cilvēks, šī nodeva ir jāmaksā. Un tā tālāk. Komisijā mēs nenonācām līdz konkrētai atbildei, kad ir un kad nav. Uz konkrēto jautājumu katra no pusēm - darba devēju un autortiesību organizācijas un komisijas deputāti - reaģēja dažādi un ar izpratni un ar cerībām skatījās cits uz citu. Otrkārt, tieši par 66.1 panta kritērijiem, kuri jāņem vērā, nosakot atlīdzību, arī notika strīdi. Un šībrīža kritēriji ir tik plaši, ka zem tiem var padzīt absolūti jebko, un to interpretācija šobrīd atkal ir atstāta autortiesību organizāciju ziņā. Un šobrīd nav jautājums par to, vai autoriem ir jāsaņem godīga atlīdzība vai nav, jo atbilde ir zināma - autoriem viennozīmīgi ir jāsaņem godīga atlīdzība. Šobrīd jautājums ir par ko citu - par sabiedrības, tātad arī autoru, interešu aizsardzību un uzticēšanos autortiesību organizācijām, kurām Latvijā ir monopolstāvoklis un kurām bieži patīk slēpt savu apetīti aiz cēla mērķa - cienīga atlīdzība autoriem. Es uzskatu, ka situācijā ar monopolistiem sabiedrības intereses var būt aizstāvētas tikai tad, ja eksistē visiem skaidri un nepārprotami kritēriji un principi, pēc kuriem strādā monopolorganizācijas, un diemžēl šobrīd tas nav panākts. Savukārt aprīļa sākumā pieņemtais Konkurences padomes lēmums - par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu atkārtoti sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA, piemērojot sodu 45 646 latu apmērā, - nekādā gadījumā neveicina uzticēšanos. Konkurences padome secināja, ka īpaši netaisnīgus tarifus AKKA/LAA piemēroja mazākajiem un vidējiem uzņēmumiem, tāpēc pārkāpuma rezultātā tie tika nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar lielākiem konkurentiem. Turklāt, tā kā tirgotāji savus izdevumus ietver pārdodamo preču cenās, pārmērīgi augstie tarifi būtībā radīja papildu izdevumus patērētājiem. Viss iepriekš minētais pierāda to, ka mūsu gadījumā brīvas rīcības un interpretācijas iespējas tiek izmantotas pretēji sabiedrības interesēm. Uzskatu, ka tas ir būtisks arguments, lai likumprojektu atgrieztu komisijai. Un nobeigumā. Es tiešām ļoti atzinīgi vērtēju komisijas priekšsēdētājas un pārējo komisijas deputātu centienus un mēģinājumus risināt šo jautājumu, rast kaut kādu risinājumu, bet diemžēl jākonstatē, ka šobrīd tas nav izdevies. Pie tā vēl ir jāstrādā. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Strādāsim!”)".
- 2013_04_18-seq81 spokenText "Man neparādās... Es atvainojos! Man acīmredzot mūsu „ģeniāli strādājošajā” balsošanas sistēmā manā datorā neparādās. Es atvainojos deputātam Reskājam. Uzsākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Reskājam. Man nav...".
- 2013_04_18-seq80 spokenText "Par 6.".
- 2013_04_18-seq79 spokenText "Deputāti atbalsta. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Stop! Stop! Stop! Debates!”) 6.".
- 2013_04_18-seq74 spokenText "4. - kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq73 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 50, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq72 spokenText "Arī 3. - deputāta Reskāja priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
- 2013_04_18-seq71 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 53, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq70 spokenText "2. - deputāta Reskāja priekšlikums. Tas ir saistīts ar šo 1. tāpat kā ar 3. un 10.priekšlikumu. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
- 2013_04_18-seq69 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq68 spokenText "Nē, paldies. Aicinu neatbalstīt!".
- 2013_04_18-seq67 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Dzintara kungs vēlas vēl ko piebilst?".
- 2013_04_18-seq66 spokenText "Tā atslēga, tā tēze, manuprāt, ir tā, ka šo problēmu nav iespējams atrisināt tūlīt un uzreiz. Un tāpēc arī es aicinu nobalsot par to, kas ir atrisināts, par to, par ko esam vienojušies, un tad ķerties pie nākamajiem izaicinājumiem. Un, protams, paldies Reskāja kungam, ka šis jautājums ir iniciēts. Ņemot vērā to, ko mēs varam izdarīt šodien, mums tomēr ir jāskatās kaut kāds samērīguma princips. Un šajā gadījumā ir būtiski runāt par to, vai divi lati, pērkot datoru, ir daudz vai nav daudz. Jo, ja tas atsaucas, piemēram, kā es teicu, uz Latvijas Profesionālo aktieru apvienības vai Latvijas Kinoproducentu asociācijas lielāko daļu ienākumu, tad šis zaudējums noteikti būtu lielāks un būtiskāks nekā datora pircējam divi lati. Paldies.".
- 2013_04_18-seq64 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Vienmēr jāatrod kāds līdzsvars. Vai ir atrasts labākais? Nu atrada komisija, kādu bija iespējams atrast šobrīd, un lēmums ir jāpieņem. Bet, reaģējot gan uz Reskāja kunga, gan Cileviča kunga izteiktajām replikām, varētu jau arī turpināt salīdzinājumu. Nu Ryanair kaut kādā brīdī izdomāja, ka vajadzētu ieviest maksu par pakalpojumu... teiksim, tualetes izmantošanu. Tas, kurš to neizmanto, varētu Ryanair biļeti pirkt lētāk. Viesnīcā jau arī turpmāk varētu noteikt tā: gadījumā, ja tu neizmanto ziepes, tad tev tas pakalpojums ir lētāks. Vai arī par ziepju izmantošanu tev tā kā minibāru pieskaita klāt. Tad vēl varētu būt arī dušas izmantošana. Savukārt, ja tu izmanto tualeti, kas ir kopējā tualete, arī tad tev būs pakalpojums lētāks. Nu tāda ļoti savdabīga ir tā domāšana. Tā kā dažbrīd mēs noteikti visus pakalpojumus arī viesnīcā neizmantojam, tad nevajag novest lietas līdz absurdam. Un te šis līdzsvars ir atrasts, un šobrīd tas ir atbalstāms. Vēl vilkt garumā šā lēmuma pieņemšanu laikam nebūtu pareizi. Paldies. (Aplaudē dep. I.Čepāne, I.Druviete un J.Kursīte-Pakule.)".
- 2013_04_18-seq62 spokenText "Cienījamie kolēģi! Iebildumi pret šo priekšlikumu ir diezgan savdabīgi. Dzintara kungs teica, ka šī nodeva nav liela - nu, tur pāris latu. Ne jau par to ir runa! Sanāk tā, ka, ja nodeva vai nodoklis nav lieli, tad mēs tos varam arī iekasēt un noteikt ar likumu bez pamatojuma. Un šeit principa būtība ir daudz nopietnāka, jo faktiski cilvēkiem jāmaksā par pakalpojumu, ko viņi neizmanto. Ko jūs teiktu, ja, piemēram, no jūsu algas tiktu atskaitīta akcīze par alkoholu automātiski, neatkarīgi no tā, vai jūs pirkāt alkoholu vai ne? Jo teorētiski jūs taču varat nopirkt alkoholu. Ir veikals, jūs staigājat garām veikalam, jebkurā brīdī jūs varat ienākt un nopirkt pudeli šņabja un... Bet tas jau likumdevēju neinteresē, vai jūs to darāt praksē vai ne. Jums bija teorētiska iespēja to izdarīt, un tāpēc jums jāmaksā akcīze. Un šeit situācija ir absolūti tāda pati. Ja jūs nopērkat nesēju, tad teorētiski jūs varat ierakstīt ar to kaut kādu produktu, ko aizstāv autortiesības. Bet neatkarīgi no tā, vai jūs to izdarāt vai arī izmantojat šo nesēju tikai saviem nolūkiem - rakstāt tikai savu saturu, šī atlīdzība jums tik un tā ir jāmaksā. No šī viedokļa raugoties, nav nekādas nozīmes, vai šī nodeva ir liela vai ne, vai budžets ir sabalansēts vai ne, jo tas ir vienkārši pilnīgi pretēji fundamentāliem tirgus ekonomikas principiem. Un man tiešām šķiet diezgan amizanti, ka tās partijas, kas sākumā aizstāvēja tirgus ekonomikas principus, šobrīd aizstāv tādu komunistisku mehānismu. Es nezinu, kā to var citādāk nosaukt. Tāpēc es aicinu atbalstīt pilnīgi loģisko Reskāja kunga priekšlikumu un nemeklēt kaut kādus ieganstus, lai to nedarītu. Paldies.".
- 2013_04_18-seq60 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tā kā deputāts Reskājs runāja par vairākiem priekšlikumiem vienlaikus, arī es darīšu to pašu. Mēs nenoliedzam problēmas pastāvēšanu. Tieši tādēļ gandrīz gadu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā risinājās intensīvas diskusijas par autortiesību jautājumiem, strādāja darba grupa Kultūras ministrijā, bet, kā jau to norādīja kolēģis Dzintars, pretrunas bija nesamierināmas, un tieši tādēļ mēs nopietni apspriedām jautājumu, vai koncentrēties tieši uz to problēmu, kuras dēļ likums tika atvērts, vai arī sākt visu darbu no jauna, iesaistot... ieskaitot vienu no sarežģītākajiem jautājumiem - šo datu nesēja atlīdzību. Apsverot visus „par” un „pret”, mēs nolēmām, ka šajā reizē centīsimies atrisināt jautājumu par to, kas būtu uzskatāms par publisku izpildījumu, kā arī sakārtot vairākas citas juridiskas nianses, kas varētu novērst gadījumus, kuru dēļ, kā mēs zinām, arī sabiedrībā uzvirmoja diskusija tieši par publiskā izpildījuma definīciju. Un mēs apzināti šoreiz koncentrējāmies tieši uz šīs neatliekamās problēmas risināšanu, tajā pašā laikā uzdodot Kultūras ministrijai organizēt nopietnas diskusijas, iesaistot visus procesa dalībniekus, par to, kā Autortiesību likums būtu pilnveidojams, jo mēs visi zinām, ka šajā nozarē problēmu ir ļoti daudz, nāk klāt jauni datu nesēji, kuru parādīšanos mēs nevaram prognozēt. Mums ir jāizstrādā regulējums, kas ir atbilstošs visām situācijām, un tieši tādēļ es kolēģus aicinu, apzinoties, ka problēma pastāv, šajā reizē noraidīt deputāta Reskāja priekšlikumus un sekot komisijai, jo likums līdz ar to būs sabalansēts, nepastāvēs pretrunas starp pantiem. Jo tik tiešām, ja mēs šajā reizē iestrādājam šos nenoliedzami vērā ņemamos priekšlikumus, tad mums mainās visa likuma būtība un mēs atgriezīsimies tajā sākumpunktā, kurā mēs bijām pirms gada. Paldies.".
- 2013_04_18-seq58 spokenText "Es... personīgi es uzskatu, ka cēla mērķa vārdā mēs nevaram atbalstīt un pievērt acis uz kroplīgo sistēmu. Un, ja mēs runājam par trešo lasījumu, tad es vēlos atgādināt situāciju ar Satversmes aizsardzības biroja likuma grozījumiem, kuri bija iesniegti trešajā lasījumā un pēc tam, pateicoties Valsts prezidenta ierosinājumam, tika atcelti. Tā ka droši vien par trešo lasījumu pārmetums nebūtu vietā.".
- 2013_04_18-seq56 spokenText "Varbūt gribētu parunāt par to, par kuriem datu nesējiem ir runa un kāda atlīdzība konkrētos gadījumos ir piemērojama. Attiecībā uz DVD un CD matricām tie ir seši procenti, zibatmiņu karšu gadījumā tie ir trīs procenti. Iegādājoties datoru, ir jāsamaksā šajā nodevā divi lati, tad nu parasti, pērkot datoru 300 vai 400 latu vērtībā, tikai divi lati, es domāju, protams, nav nekas ārkārtējs. Tajā pašā laikā es personīgi un arī vairākums komisijas deputātu piekrita, ka esošā sistēma nav īpaši taisnīga, taču - uz to šobrīd neatbildēja Reskāja kungs un neatbildēja arī komisijas sēdē - paliek jautājums: vai ir paredzēts kompensējošais mehānisms? Jo ir skaidrs, ka šie ienākumi - aptuveni 130 tūkstoši latu gadā... apmēram 50 procenti no šīs naudas paliek Latvijā, tā ir šī atlīdzība, ienākumi Latvijas autoriem - Latvijas māksliniekiem, piemēram, Latvijas Profesionālo aktieru apvienībai un Latvijas Kinoproducentu asociācijai šie ir pamatienākumi. Tā kā kompensējošu mehānismu nav, pašlaik mēs tomēr uzskatām, ka tas būtu nesamērīgs priekšlikums, ņemot vērā, ka tas ir nācis trešajā lasījumā. Komisija... un šajā gadījumā es, deputāts Raivis Dzintars, aicinu to neatbalstīt.".
- 2013_04_18-seq54 spokenText "Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Es runāšu uzreiz par 1., 2., 3. un 10.grozījumu. Šo grozījumu galvenais mērķis ir atcelt nesēja atlīdzību, un situāciju ar nesēja atlīdzību es varu vislabāk raksturot ar vienu anekdoti, kuru droši vien visi zina. Vienam cilvēkam, kurš kādu laiku nodzīvoja viesnīcā, tiek piestādīti rēķini par pakalpojumiem, kurus viņš nav izmantojis. Un rezultātā sanāk tā, ka viņš pats ir vainīgs, jo viņš tos neizmantoja. Un tieši tas pats sanāk arī ar nesēja atlīdzību. Saskaņā ar Autortiesību likuma 34.pantu datu nesēja atlīdzības cena ir iestrādāta nodevā, kas bez autora piekrišanas ļauj no vienas tiesiski iegūtas filmas vai fonogrammas uztaisīt vienu kopiju. Un te nu sanāk gluži tāpat kā anekdotē - pērkot datu nesēju, tev ir jāsamaksā par pakalpojumu, kuru tu neizmantoji. Faktiski cilvēkam tas tiek uzspiests ar varu. Tajā pašā laikā nesēja atlīdzība nav paredzēta pirātisma radīto zaudējumu kompensēšanai. Un ko mēs iegūstam rezultātā? Zaudētāji ir visi godīgie iedzīvotāji, kuriem ir jāmaksā nodeva, tā teikt, profilaksei. Un tajā pašā laikā nodeva nerisina aktuālo pirātisma problēmu. Vai tā ir laba prakse? Vēlos atgādināt, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 22.maija direktīvas 2001/29/EK „Par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā” preambulas 35.apsvērumā norādīts, ka dažos gadījumos, ja tiesību subjekta aizskārums ir minimāls, maksājumu saistību, tas ir, taisnīgas atlīdzības par reproducēšanas tiesību izņēmumu attiecībā uz darba reproducēšanu, ko personiskai lietošanai veic privātpersona, var nebūt vispār. Pētījumu centrs SKDS izvērtēja pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma 2012.gada augustā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas „Par autordarbu kopēšanu un ierakstīšanu” datus. Ir pamats secinājumam, ka tiesību subjektu aizskārums Latvijā ir minimāls. Vēršu uzmanību uz to, ka Luksemburgā, kas arī ir Eiropas Savienības dalībvalsts, turklāt ir tās dibinātāju vidū, maksa par darba reproducēšanu, ko personiskai lietošanai veic privātpersona, tiek iekļauta darba cenā. Savukārt tiesības tikai uz vienu kopiju tiek aizsargātas ar tehniskiem līdzekļiem. Nesēja atlīdzības sistēma Luksemburgā nav ieviesta. Tāpat nav noteikta arī cita maksājumu saistību iekasēšanas kārtība. Nobeigumā, aizstāvot nesēja nodevu, autortiesību organizācijas izmanto, viņuprāt, dzelžainu argumentu: „Ja atcelsim šo nodevu, tad autori paliks bez honorāriem!” Tā ir augstākās pakāpes demagoģija! Neviens nevēlas autoriem atņemt to, kas viņiem pieder. Šobrīd runa ir tikai par šī principa godīgumu un samērīgumu, un šajā gadījumā ar šīm lietām ir problēmas. Līdz ar to es piedāvāju atgriezt likumprojektu komisijai, kur mēs varētu sadalīt to divās daļās, izdalot jautājumu par nesēja nodevu atsevišķā likumprojektā ar mērķi rast risinājumu un ieviest godīguma un samērīguma principus, lai iedzīvotāji maksātu tikai par tiem pakalpojumiem, kurus viņi izmanto, bet autori lai tiek pie godīgas un cienīgas atlīdzības par savu darbu.".
- 2013_04_18-seq52 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā” trešajā lasījumā. Šodien ir cerības likumprojektu apstiprināt galīgajā lasījumā. Pie likumprojekta tiešām ir strādāts ilgu laiku, diskusijas ir bijušas gan komisijas telpās, gan Kultūras ministrijas darba grupā, un šis ir viens no tiem gadījumiem, kad intereses ir ne tikai atšķirīgas, bet arī savstarpēji izslēdzošas, tāpēc, protams, arī ar galarezultātu visi nekad nebūs apmierināti. Tas, ko es vēlētos komisijas vārdā teikt, - ka vismaz komisijas deputātu vairākums ir pārliecināti, ka tas, pie kā mēs esam nonākuši, šobrīd ir optimums, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka nebūtu nepieciešamas arī citas izmaiņas, citi uzlabojumi, pie kā varētu arī turpmāk strādāt. Tas ir būtiskākais, kas, pieņemot šo likumu, būs paveikts, un būtiski, ka tas notiek tieši tagad - neilgi pēc Konkurences padomes lēmuma par AKKA/LAA nesamērīgajiem tarifiem. Proti, jaunais regulējums nosaka kritērijus, pēc kuriem tarifi turpmāk būs pielīdzināmi, tāpat arī padara procesu caurspīdīgāku. Piemēram, turpmāk AKKA/LAA mājaslapā būs jānorāda un jāpamato konkrētu tarifu piemērošana. Attiecībā uz publiskā izpildījuma definējumu ir... esam atbrīvojušies no ļoti daudznozīmīgā un dažādi interpretējamā jēdziena „ierastais ģimenes loks”, kas daudziem radīja maldīgu sajūtu, ka nav iespējams atskaņot autoru darbus tad, ja tos dzird kāds, kurš asinsradniecības ziņā nav piederīgs ģimenei. To aizliegt, protams, ir nepamatoti, un Kultūras ministrijas pārstāvji ir pārliecināti, ka jaunais publiskā izpildījuma definējums sašaurinās to gadījumu skaitu, kuros atlīdzība būtu prasāma, un izslēgs absurdus gadījumus. Piemēram, diezgan droši, ka birojos, kuros mūzika radio netiek atskaņota ar mērķi... ar komerciālu nolūku vai citādu mērķi, kas orientēts uz klientiem, atlīdzība jāmaksā nebūs. Likumprojekta trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus. 1. - deputāta Vladimira Reskāja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq51 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autortiesību likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.".
- 2013_04_18-seq50 spokenText "Paldies. Likumprojekts izskatīts. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.".
- 2013_04_18-seq48 spokenText "Arī 4.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.".