Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_04_18-seq82> ?p ?o. }

• 2013_04_18-seq82 type Speech.
• 2013_04_18-seq82 number "82".
• 2013_04_18-seq82 date "2013-04-18".
• 2013_04_18-seq82 isPartOf 2013_04_18.
• 2013_04_18-seq82 spokenAs 10.
• 2013_04_18-seq82 spokenText "Es skatos - neparādās, tāpēc es... Jā, tagad es nospiedu... Jā, labdien, kolēģi, vēlreiz! Tātad 6.priekšlikums. Un tieši šis pants - 66.1 pants - nosaka kritērijus, kuri jāņem vērā autortiesību organizācijām, nosakot atlīdzības apmēru par autordarbu izmantošanu. Šis pants attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kas atbilst publiska izpildījuma definīcijai, un tā ir šāda: „Publisks izpildījums - tas ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.” Respektīvi, lai nonāktu līdz tarifam, lai nonāktu līdz nodevai, pirms tam vajag noteikt, vai konkrētajā gadījumā ir publisks izpildījums vai nav. Un par ko tad notiek lielākie strīdi? Pirmkārt, līdz šai baltai dienai nav konkrēti skaidrs, kad ir jāmaksā atlīdzība un kad - ne. Un publiska izpildījuma definīcijas interpretācija lielā mērā tiek atstāta autortiesību organizāciju ziņā. Es vakar internetā redzēju Kultūras ministrijas juriskonsulta Riharda Gulbja komentāru par šo jautājumu, un bija tāds virsraksts jeb nosaukums - „Deputāti lems, vai ļaut maziem veikaliņiem klausīties radio vai neļaut” (kaut kas tamlīdzīgs). Un tad Rihards Gulbis komentēja: „Ja birojā ir viens cilvēks vai vēl kāds kolēģis un tā nav klientus apkalpojošā telpa, tad nekas nav jāmaksā.” Kas sanāk? Ja telpā ir divi vai pat trīs savstarpēji nesaistīti cilvēki, tad ir jāmaksā vai nav? Kā interpretēt? Pēc definīcijas loģikas, publiska izpildījuma definīcijas loģikas, sanāk, ka maziem veikaliņiem, kur ir viens pārdevējs, kurš klausās radio, gadījumā, ja veikalu apmeklē kaut viens klients dienā, nodeva ir jāmaksā. Arī maziem birojiem, kuros pa dienu ienāk kaut viens ar biroja darbiniekiem savstarpēji nesaistīts cilvēks, šī nodeva ir jāmaksā. Un tā tālāk. Komisijā mēs nenonācām līdz konkrētai atbildei, kad ir un kad nav. Uz konkrēto jautājumu katra no pusēm - darba devēju un autortiesību organizācijas un komisijas deputāti - reaģēja dažādi un ar izpratni un ar cerībām skatījās cits uz citu. Otrkārt, tieši par 66.1 panta kritērijiem, kuri jāņem vērā, nosakot atlīdzību, arī notika strīdi. Un šībrīža kritēriji ir tik plaši, ka zem tiem var padzīt absolūti jebko, un to interpretācija šobrīd atkal ir atstāta autortiesību organizāciju ziņā. Un šobrīd nav jautājums par to, vai autoriem ir jāsaņem godīga atlīdzība vai nav, jo atbilde ir zināma - autoriem viennozīmīgi ir jāsaņem godīga atlīdzība. Šobrīd jautājums ir par ko citu - par sabiedrības, tātad arī autoru, interešu aizsardzību un uzticēšanos autortiesību organizācijām, kurām Latvijā ir monopolstāvoklis un kurām bieži patīk slēpt savu apetīti aiz cēla mērķa - cienīga atlīdzība autoriem. Es uzskatu, ka situācijā ar monopolistiem sabiedrības intereses var būt aizstāvētas tikai tad, ja eksistē visiem skaidri un nepārprotami kritēriji un principi, pēc kuriem strādā monopolorganizācijas, un diemžēl šobrīd tas nav panākts. Savukārt aprīļa sākumā pieņemtais Konkurences padomes lēmums - par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu atkārtoti sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA, piemērojot sodu 45 646 latu apmērā, - nekādā gadījumā neveicina uzticēšanos. Konkurences padome secināja, ka īpaši netaisnīgus tarifus AKKA/LAA piemēroja mazākajiem un vidējiem uzņēmumiem, tāpēc pārkāpuma rezultātā tie tika nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar lielākiem konkurentiem. Turklāt, tā kā tirgotāji savus izdevumus ietver pārdodamo preču cenās, pārmērīgi augstie tarifi būtībā radīja papildu izdevumus patērētājiem. Viss iepriekš minētais pierāda to, ka mūsu gadījumā brīvas rīcības un interpretācijas iespējas tiek izmantotas pretēji sabiedrības interesēm. Uzskatu, ka tas ir būtisks arguments, lai likumprojektu atgrieztu komisijai. Un nobeigumā. Es tiešām ļoti atzinīgi vērtēju komisijas priekšsēdētājas un pārējo komisijas deputātu centienus un mēģinājumus risināt šo jautājumu, rast kaut kādu risinājumu, bet diemžēl jākonstatē, ka šobrīd tas nav izdevies. Pie tā vēl ir jāstrādā. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Strādāsim!”)".
• 2013_04_18-seq82 language "lv".
• 2013_04_18-seq82 speaker Vladimirs_Reskajs-1984.
• 2013_04_18-seq82 mentions Q211.
• 2013_04_18-seq82 mentions Q1419663.
• 2013_04_18-seq82 mentions Q20401498.
• 2013_04_18-seq82 mentions Q12725402.
• 2013_04_18-seq82 mentions Q9304189.