Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_05_09-seq436 spokenText "Deputāti piekrīt... Deputāti tomēr lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq435 spokenText "65. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 68.priekšlikumā.".
- 2013_05_09-seq434 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 60, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq433 spokenText "64. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq431 spokenText "63. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 68.priekšlikumā.".
- 2013_05_09-seq430 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq428 spokenText "62. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq426 spokenText "61. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2013_05_09-seq425 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Par procedūru? (Dep. I.Pimenovs ir nokavējis pieteikties debatēt par 59.priekšlikumu.) ...Ir iespējams savlaicīgi pieteikties... Ļoti atvainojos! Tātad, ja jūs par 60.priekšlikumu nevēlaties debatēt, vai jūs lūdzat balsojumu par to? Tātad deputāti atbalsta.".
- 2013_05_09-seq424 spokenText "60. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē solījumu par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību. Teksts paredz, ka turpmāk šis solījuma teksts būs ne tikai jāparaksta, bet arī svinīgā ceremonijā jādod. Komisijā tas ir atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq422 spokenText "59. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq200 spokenText "59. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq421 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu par 58.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 58, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq420 spokenText "58. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
- 2013_05_09-seq418 spokenText "57. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 60.priekšlikumā.".
- 2013_05_09-seq416 spokenText "56. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kas paredz izteikt 17.pantu jaunā redakcijā un nosaka naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas, izskatīšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Komisijā ir atbalstīts. Par to es jau minēju, runādama par 11.pantu.".
- 2013_05_09-seq414 spokenText "55. - deputātes Lībiņas-Egneres priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 56.priekšlikumā.".
- 2013_05_09-seq412 spokenText "54. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 56.priekšlikumā.".
- 2013_05_09-seq410 spokenText "53. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 56.priekšlikumā.".
- 2013_05_09-seq409 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq408 spokenText "52. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
- 2013_05_09-seq406 spokenText "51. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 56.priekšlikumā.".
- 2013_05_09-seq404 spokenText "50. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq400 spokenText "48. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 49.priekšlikumā.".
- 2013_05_09-seq398 spokenText "47. - arīdzan Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq396 spokenText "46. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_06_16_a-seq160 spokenText "46. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq394 spokenText "45. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq843 spokenText "45. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq393 spokenText "Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. (Starpsauciens: „Balsot!”) Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! (Dep. G.Bērziņš: „Brigmaņa kungs, kā man jādara?”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 24, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq392 spokenText "Komisijas vārdā vēlos paskaidrot, ka atbildi uz Agešina kunga jautājumiem sniedz mūsu jau ar pirmo balsojumu apstiprinātie likuma terminoloģijas skaidrojumi, proti, ka pastāvīgā dzīvesvieta ir vieta, kuru persona deklarējusi kā savu dzīvesvietu Latvijā, kurā tā faktiski dzīvo un var to apliecināt, iesniedzot valsts, pašvaldības vai komersanta izziņu vai citus pierādījumus, kas apstiprina faktu, ka persona dzīvo Latvijā. Un, kā mēs apakškomisijā par to jau debatējām, tas ir vai nu darba līgums, vai īres līgums, vai kādi citi pierādījumi. Likumā ir skaidri atrunāts, kā tas notiek. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.".
- 2013_05_09-seq389 spokenText "44. - atbildīgās komisijas piedāvāts priekšlikums, izstrādāta redakcija, kas precizē šobrīd spēkā esošos naturalizācijas noteikumus. Un atšķirībā no otrajā lasījumā atbalstītās redakcijas tiek noteikts, ka Latvijas pilsonībā var uzņemt personu, kurai naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, no kuriem kopumā pieļaujams gada pārtraukums, kas nevar būt pēdējā gada laikā pirms naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienas. Mums bija debates par šā pārtraukuma ilgumu. Mēs apskatījām arī dažādas faktiskās situācijas, kad jaunieši dodas studēt. Un izšķiršanās par labu šādam pārtraukumam tika panākta kā kompromiss komisijā.".
- 2013_05_09-seq388 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas piedāvāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq387 spokenText "Arī par šo priekšlikumu mēs debatējām un aicinājām iesniedzējus skaidrot, par kādu tieši apmaksu un par kādu apmēru ir runa, kā to paredz arī Satversme. Tātad, ja no budžeta kaut kas ir jāparedz, ir jāparāda arī, par kādu summu ir runa. Mums atbildes nebija, jo šeit ir runa par nepieciešamajām zināšanām. Zināšanas nepieciešamas arī vēsturē, ne tikai valodā. Tā ka mēs runājam par ļoti plašu iespējamo zināšanu apjoma papildināšanu. Kaut arī šī ideja ir ļoti cēla un mēs to apakškomisijā noteikti atbalstījām, mēs arī redzējām, ka to var atbalstīt ar citiem līdzekļiem, nevis šādi - to nostiprinot šobrīd Pilsonības likumā. Un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.".
- 2013_05_09-seq386 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? (No zāles: „Nevajag!”)".
- 2013_05_09-seq384 spokenText "43. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq839 spokenText "43. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq382 spokenText "42. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 44.priekšlikumā.".
- 2013_05_09-seq381 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq380 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs debatējām par šo priekšlikumu arī apakškomisijā, un šie pieci gadi ir jāsummē ar gadiem, kas ir nepieciešami, lai vispār varētu saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Un šī kārtība ir tāda, ka, tātad pagarinot termiņuzturēšanās atļauju, persona jau ir piecus gadus nodzīvojusi Latvijā, lai vispār viņa varētu saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tad ir šie pieci gadi! Un līdz ar to arī konvencijā nostiprinātie desmit gadi kā kritērijs pilsonības iegūšanai ar Pilsonības likumu ir samērojams. Dombravas kunga minētajā gadījumā tie būtu jau desmit gadi plus pieci gadi, kas pārkāptu šo konvencijā noteikto kritēriju. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq378 spokenText "Šajā priekšlikumā tiek piedāvāts, ka naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt personu, kurai naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta Latvijā ir bijusi ne mazāk kā pēdējos desmit gadus (pašreizējo piecu gadu vietā), savukārt citas valsts pilsonim vai bezvalstniekam šis termiņš tiktu pagarināts no pieciem uz desmit gadiem, kas tiek skaitīti no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža. Šīs izmaiņas ir nepieciešamas it īpaši pēc tam, kad 9.Saeima atbalstīja Šlesera priekšlikumus par uzturēšanās atļauju tirgošanu, ko diemžēl mums vēl nav izdevies atcelt. Līdz ar to arvien lielākā skaitā mūsu valstī tiek iegūtas uzturēšanās atļaujas, šie cilvēki kļūst par potenciāliem Latvijas pilsoņiem nākotnē, un šis termiņš nemaz nav tāls. Tas pienāks salīdzinoši drīz. Taču, ja mēs paskatāmies no tāda starptautiskā viedokļa, tad redzam, ka pavisam nesen, jau šajās dienās, Lielbritānijas karaliene Lielbritānijas parlamentā paziņoja, ka kopumā tiks pieņemti 20 likumprojekti, kas būtiski ierobežos imigrāciju un mazinās nelegālajiem imigrantiem iespējas saņemt gan autovadītāja tiesības, gan daudzas citas privilēģijas. Es nevēlos, lai Latvija kļūtu par iebrauktuvi no dažādām pasaules valstīm visiem, kuri ļoti vienkāršā ceļā šeit var nopirkt uzturēšanās atļauju un vēlāk iegūt pilsonību. Tāpēc es aicinu atbalstīt priekšlikumu un pagarināt šo termiņu no pieciem uz desmit gadiem. Paldies.".
- 2013_05_09-seq376 spokenText "41. - deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq375 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 23, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq374 spokenText "Un 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš tātad tik tiešām nostiprina jau šajās debatēs iepriekš izskanējušo informāciju, ka, ņemot vērā citu valstu pieredzi, Latvijas pilsonībā neuzņem personu, kura ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts un sabiedriskajai drošībai, valsts demokrātiskajai konstitucionālajai iekārtai, valsts neatkarībai un teritoriālajai neaizskaramībai. Un šo faktu konstatēšanai sākotnēji nav nepieciešams tiesas spriedums, bet pēc tam šo faktu pārbauda un notiek atbilstoša tiesas kontrole, kā to paredz šā likuma 17.pants. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo komisijas izstrādāto un komisijā atbalstīto priekšlikumu.".
- 2013_05_09-seq372 spokenText "39. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq370 spokenText "38. - ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 40.priekšlikumā.".
- 2013_05_09-seq368 spokenText "37. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 40.priekšlikumā.".
- 2013_05_09-seq366 spokenText "36. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq365 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu? Deputāti neiebilst.".
- 2013_05_09-seq364 spokenText "35. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq363 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq362 spokenText "Nē, komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq360 spokenText "Paldies, kolēģi! Es varētu ar jums pavadīt laiku pie kafijas tases vai karstā laikā pie kāda saldējuma kokteiļa (Zālē starpsaucieni, aplausi.), ja ir tāda vēlēšanās, lai to visu izskaidro, bet es tiešām ticu, ka arī citiem kolēģiem tas ir interesanti, tāpēc es arī šeit no tribīnes... bet gan jau pie kafijas tases vēlāk. Proti, šis regulējums ir veidots analogi tam regulējumam, kāds ir Imigrācijas likumā. Tas šobrīd jau ir spēkā tieši attiecībā uz šiem atteikumiem, attiecībā uz uzturēšanās atļaujām; tur ir noteikta gan administratīvo tiesu kompetence, gan arī ģenerālprokurora kompetence. Šim jautājumam mēs veltījām arī apakškomisijas sēdi, un par to arī runājām Juridiskās komisijas sēdē. Tas ir nostiprināts komisijas sēžu protokolos, un tādējādi visas šīs debates ir atspoguļojušas, kāpēc tieši šāda izšķiršanās. Un tas ir jau Latvijas tiesību sistēmā nostiprināts princips, un Imigrācijas likuma regulējumam mēs saredzam analogas paralēles ar šobrīd izstrādājamo un pieņemamo Pilsonības likumu.".
- 2013_05_09-seq358 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tiešām ir liels prieks iesaistīties polemikā ar Lībiņas-Egneres kundzi, it īpaši par tādu jautājumu bloku, attiecībā uz kuriem Lībiņas-Egneres kundzei diez vai ir tik daudz informācijas un zināšanu, lai par tiem diskutētu. (Starpsaucieni zālē.) Bet tas nu tā. Lībiņas-Egneres kundze! Es šajā situācijā tiešām jūs aicinātu varbūt pievērsties vairāk tām normām, par kurām mēs tagad runājam. Man ir jautājumi. Pirmais. Kāds mērķis... Un jūs esat aicināta atbildēt tagad. Pēc tam es, protams, jums atbildēt nevarēšu, jo es būšu izsmēlis uzstāšanās reizes. Bet kāda ir būtība, lai piemērotu dažādu pārsūdzības kārtību gadījumos, ja ir izmantots, piemēram, noslepenots specdienesta atzinums par to, ka persona nav pielaižama pie naturalizācijas, vai citos gadījumos (piemēram, persona varētu administratīvajā tiesā pārsūdzēt naturalizācijas komisijas pieņemto lēmumu)? Tas ir pirmais jautājums. Otrais. Kā pēc jūsu piedāvātās redakcijas, par kuru jūs runājat attiecībā uz 70.pantu, persona varēs pārsūdzēt šāda veida lēmumu, kuru pieņēmis kāds specdienests, balstoties uz slepeniem materiāliem? Ja viņai nebūs pielaides darbam ar valsts noslēpumu, viņa nebūs iepazīstināta ar šāda veida lēmumu. Tas ir otrais jautājums. Trešais. Lībiņas-Egneres kundze! Zinātniskās darbības likumā ir pilnīgi analogi ar šo likumprojektu... Specdienestu atzinumam nebija izšķirošas nozīmes attiecībā uz lēmuma pieņemšanu, tam bija rekomendējošs raksturs. Līdzīgā situācijā arī tagad naturalizācijas komisija varētu izvērtēt citādāk šā lēmuma pieņemšanu. Tā ka, Lībiņas-Egneres kundze, es gaidu jūsu atbildi.".
- 2013_05_09-seq356 spokenText "Es vēlos debatēt par šo priekšlikumu un vērst jūsu uzmanību uz diviem punktiem. Sākotnēji jau otrajā lasījumā bija nopietnas debates par to, kā, ņemot vērā to, kāda ir citu valstu pieredze, atsijāt tos iespējamos pilsoņus, kuri naturalizāciju uztver nopietni un tiešām vēlas iekļauties saliedētā Latvijas valsts iedzīvotāju kopumā. Es izpētīju un arī visiem apakškomisijas locekļiem... vēlāk arī Juridiskās komisijas locekļiem devu tādu skaidrojumu un tulkojumu - nevis savu interpretāciju, bet tulkojumu no citu valstu likumiem, Elksniņa kungs! -, un es varu jums nolasīt to vēlreiz, ja jūs to esat nolicis kaut kur atvilktnē. Proti, piemēram, personas atzīšanai par Slovēnijas pilsoni pamats ir, ja viņš neradīs draudus sabiedrībai un tās drošībai, Šveicē - ja viņš pakļaujas Šveices likumdošanai un nekādā veidā neapdraud Šveices drošību, bet Norvēģijā nav tiesību iegūt Norvēģijas pilsonību, ja viņš neatbilst nacionālās drošības interesēm vai ārpolitikas apsvērumiem. Un tā es varētu turpināt uzskaitījumu, kā dažādu valstu pilsonības likumos ir definēts to personu loks, kuras var izmantot šo naturalizācijas kārtību. Ir skaidrs, ka tik tiešām valsts drošības intereses saistībā ar pilsoņu loka paplašināšanu nevar tikt skatītas tikai kaut kādā sekundārā, tikai un vienīgi procesuālā kārtībā. Un vēl otra lieta. Elksniņa kungs, es jūs lūdzu skatīt likumu kopumā, jo ir jau noteikta tiesas kontrole pār katru naturalizācijas atteikumu. Proti, šā likuma 17.pants skaidri noteic, ka katru atteikumu var apstrīdēt tiesā un ka gadījumos, ja tas satur izlūkošanas vai pretizlūkošanas informāciju, to var pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Tāda ir Latvijas Republikā pastāvošā kārtība! Mēs uzklausījām šīs jūsu minētās kompetentās institūcijas, kā jūs tās saucat, un mēs uzklausījām arī tiesas pārstāvjus. Mēs tiešām ļoti vērīgi piegājām tiesas kontrolei pār jebkuru atteikumu, saprotot, ka personai ir tiesības un mums kā likumdevējam ir jānodrošina, ka vēlāk šo atteikumu varēs pārbaudīt. Tātad tiesas kontrole jau ir nodrošināta. Likums ir jāskata kopsakarā, proti, 11.pants ir jāskata kopsakarā ar 17.pantu, tāpēc arī nevajadzētu teikt, ka tiesas kontrole nav paredzēta. Un jūsu priekšlikums, kur ir runa par tieši Krimināllikuma noteiktajā kārtībā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kuru var konstatēt ar tiesas spriedumu, ka persona ir vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, ir tikai viens no veidiem. Un man negribētos teikt, ka tas ir vienīgais veids, jo citās valstīs, es atkārtoju... varbūt neatkārtošu, ko es jau minēju, šis uzskaitījums ir tiešām ļoti dažāds. Piemēram, Horvātijā regulējums ir tik plašs, ka, ja no personas uzvedības var secināt, ka pretendents ievēro Horvātijas likumus un paražas un pieņem Horvātijas kultūru, tad viņš var iesniegt naturalizācijas pieteikumu. Tā ka mēs esam tiešām izstrādājuši tādu ļoti skrupulozu un, manuprāt, ļoti noteiktu regulējumu saistībā ar paredzēto tiesas kontroli, un nevajadzētu teikt, ka šis priekšlikums nav izsvērts, vai baidīt mūs ar otrreizēju caurlūkošanu, jo Juridiskajā komisijā darbs notiek tiešām profesionāli un jūs arī tajā piedalāties, un es domāju, ka jūs to varat apliecināt.".
- 2013_05_09-seq354 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo uz šī priekšlikuma varētu bāzēties „Saskaņas Centra” iesniegums Valsts prezidentam, lai konkrēto likumprojektu atdotu atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Identisks gadījums mums pavisam nesen bija attiecībā uz Zinātniskās darbības likumu. Druvietes kundze laikam atceras šo gadījumu: kad identiski Zinātniskās darbības likumā iestrādāja normu attiecībā uz kompetentās iestādes atzinumu, šā iemesla dēļ Valsts prezidents konkrēto likumprojektu atdeva atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Godājamie kolēģi! Identiski arī šajā situācijā ir iestrādāta norma attiecībā uz to, ka naturalizācijas ierobežojuma pamatā varētu būt kompetentās iestādes atzinums, un līdz ar to man, likumdevēja pārstāvim, rodas ļoti daudz jautājumu, arī retorisku. Kāds būs tas atzinums? Kādas kompetentās iestādes būs norādītas, lai sniegtu šāda veida atzinumu? Kāda būs minētā atzinuma juridiskā daba? Vai tas būs valsts drošības iestādes atzinums vai kādas citas tiesībsargājošās iestādes atzinums? Kāds būs minētā atzinuma saturs, un vai atzinumā saskaņā ar Operatīvās darbības likumu tiks izmantota iegūtā informācija vai netiks izmantota? Kāda būs minētā atzinuma, teiksim tā, pieejamības iespēja? Vai tas tiks atzīts par valsts noslēpuma objektu vai netiks atzīts par valsts noslēpuma objektu? Godājamie kolēģi! Visi šie jautājumi bija Zinātniskās darbības likumā, kas, ņemot vērā tā nenoregulētību, tika atgriezts atpakaļ parlamentā un spēkā nestājās. Šajā likumprojektā šī problēma ir pilnīgi analoģiska, un, es domāju, ja mūsu priekšlikums netiks atbalstīts, mēs turpināsim šo diskusiju pie Valsts prezidenta. Un tiešām kvēlos likumprojekta aizstāvjus es aicinu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu, par kuru tika runājis Agešina kungs, - ka ir jābūt attiecīgi tiesas konstatētam faktam par to, ka persona ir vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pret pastāvošo valsts varu Latvijā, nevis vienkārši ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus, piemēram, Latvijas Republikas... Latvijas valsts sabiedriskajai kārtībai. Tas ir identiski... kā, piemēram, karatē noteikumu mācīšanas pārkāpums saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Līdz ar to, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.".
- 2013_05_09-seq351 spokenText "34. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq777 spokenText "34. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq350 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 23, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq349 spokenText "Cienījamie kolēģi! Paldies Ingmāram Čaklajam par to, ka viņš tik detalizēti izklāstīja visu šo situāciju, tomēr daži jautājumi palika neatbildēti, jo, ja ļoti īsi apkopotu to, ko Čepānes kundze teica, tad faktiski ierobežojumi neattiecas uz trimdiniekiem... ierobežojumi neattiecas uz latviešiem. Vai pareizi? Tātad par kādiem cilvēkiem ir runa Brazīlijā, ja viņi nav trimdinieki un nav latvieši? Es, godīgi sakot, tiešām domāju, ka būtu ļoti lietderīgi precizēt, uz kādām personām vispār šie izņēmumi attiecas, ja tas ir politisks lēmums. Un, otrkārt. Var piekrist vai nepiekrist šai motivācijai, bet arī es visnotaļ atzinīgi vērtēju šo Brazīlijas un Austrālijas latviešu aktivitāti, un patiešām bija ļoti labi, ka viņi tik aktīvi piedalījās. Un man nav nekādu iebildumu pret to, lai attiecinātu dubultās pilsonības atļauju uz šīm divām valstīm. Vai tas nozīmē, ka mēs vadāmies pēc šiem kritērijiem? Mani interesē ne tikai tas, kāpēc dažas valstis ir iekļautas šajā uzskaitījumā, bet citas valstis nav iekļautas šajā uzskaitē. Vai patiešām mēs uzskatām, ka ar Albāniju vai Turciju mums ir draudzīgas intereses, kaut kāda kultūrpolitikas kopība un tā tālāk, bet ar to pašu jau vairākkārt pieminēto Izraēlu ne? Jo faktiski par to diemžēl neviens no šīs normas aizstāvjiem nebilda ne vārda. Un trešais moments. Es domāju, ka tas ir jāskatās kopā, kaut gan formāli līdz likuma 23.pantam mēs tikai vēl nonāksim. Jo gadījumā, ja bērniem izveidojas dubultā pilsonība, tad dažos gadījumos bērniem, sasniedzot 25 gadu vecumu, būs jāizvēlas viena no šīm pilsonībām, bet citos gadījumos - ne. Un principā, es domāju, šī norma arī jāskata kontekstā ar dubultās pilsonības atļauju. 23.pantā ir tieša atsauce uz 9.pantu. Par to mēs pagaidām nerunājam, bet faktiski tas ir jautājums par iespējamo, teiksim tā, pilsonības iemantošanu. Tas arī ir skatāms tieši šajā kontekstā, tāpēc es būtu ļoti pateicīgs par šiem komentāriem. Paldies.".
- 2013_05_09-seq347 spokenText "Jā, precizitātes labad... Čepānes kundze, runa nav par lojalitāti, runa ir par iespēju saglabāt Latvijas pilsonību, saņemot citas valsts pilsonību. Un tikai! Tas būtu pirmkārt. Un, otrkārt, vēl viena lieta - sagaidīt Ministru kabineta lēmumu par to, drīkst vai nedrīkst pilsonis saglabāt Latvijas pilsonību. Cita lieta - baudīt jau gatavo likuma normu, kura tagad ir jau likumprojekta ķermenī. Tā gan ir atšķirība! Līdz ar to, tomēr saglabājot konkrētās valsts nosaukumu vai to iekļaujot atsevišķā valstu sarakstā, mēs ievērojami atvieglojam šo iespēju, nevis gaidām, kā par mums lems kāda valdība. Par to ir runa! Tāpēc, manuprāt, tas ir šī konkrētā likumprojekta un šīs normas trūkums. Paldies.".
- 2013_05_09-seq345 spokenText "Precizitātes labad tomēr jāatzīmē, ka tas priekšlikums, ko esmu iesniedzis, ir integrēts priekšlikums un runā par to. Divi momenti priecē šinī ierosinājumā... šinī priekšlikumā: pirmais - ka mēs esam ķērušies klāt un mēģinām risināt jautājumu par dubulto pilsonību, kur tiešām ir politiska izšķiršanās un politiska izvēle. Priecē arī tas, ka neesam aizmirsuši Eiropas Savienības dalībvalstis, jo, spriežot pēc mūsu integrācijas tempiem Eiropas Savienībā, agri vai vēlu... es domāju, ka drīzāk agri, mēs kļūsim par vienu no Vācijas... es atvainojos, par Eiropas Savienības federālajām zemēm, un tad visa šī problēma atkritīs pati no sevi. Bet, runājot nopietni par šīm lietām, galvenais šā panta, šā likuma vai šīs likuma normas uzdevums ir noteikt tos nosacījumus, pēc kuriem tiek piešķirta dubultā pilsonība. Neatrisināto jautājumu šeit ir pārāk daudz, jo mēs vēl nerunājam... runājot par lojalitāti, mēs vēl nerunājam arī, teiksim, par vēlēšanu sistēmas grozījumiem, ņemot vērā dubulto pilsonību. Tas nozīmē, ka vieniem Latvijas pilsoņiem ir tiesības balsot un būt ievēlētiem tikai vienā valstī, bet pārējiem varbūt var rasties iespēja tikt ievēlētiem vai vēlēt divās valstīs. Tā arī ir iespēja, ko vajadzētu apspriest, kā mēs būvēsim un konstruēsim vēlēšanu sistēmu. Bet principā es vēlreiz gribu teikt, ka šeit, kā parasti mums tā prakse ar pilsonības un naturalizācijas lietām liecina, labas ieceres beigu beigās pārvēršas ne visai labos darbos. Paldies.".
- 2013_05_09-seq343 spokenText "Kolēģi! Šis likums ir ļoti sarežģīts, un dažkārt to ir ļoti grūti saprast. Es gribētu noraidīt Pimenova kunga nupat teikto, ka, aizbraucot uz Krieviju, Latvijas pilsonis nevar kļūt par citas valsts pilsoni. Paskatieties likuma 9.panta otro daļu! Ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums katrā konkrētā gadījumā, ja šī valsts nav šajā sarakstā. Bez tam 9.pantā, kā mani kolēģi jau teica, ir paredzēti vispārējie principi, bet gan manis iepriekš minētais gadījums, gan vēl trīs citi ir izņēmumi, kas vēl vairāk paplašina šīs tiesības un neizslēdz iespēju latviešiem iegūt pilsonību. Proti, tas ir 2.panta pirmās daļas 3.punkts, runājot par latviešiem un līviem, un ir norma par trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonību, 8.1 pants... Dubultā pilsonība faktiski ir pieļaujama arī ar jebkuru valsti. Ja, piemēram, kāds ebrejs, šeit glābjoties no vācu okupācijas varas, ir aizbēdzis projām uz Sibīriju vai uz Pleskavu, tad viņam pēc 8.1 panta pienākas pilsonība šajā ziņā. Un vēl treškārt... vēl ceturtkārt - faktiski arī Latvijas pilsoņa pēcnācējs pēc 2.panta pirmās daļas automātiski... pēc šī fakta var iegūt šo pilsonību. Vēl ir drusku jāparunā par Austrālijas un Jaunzēlandes latviešiem. Mēs esam un arī jūs esat saņēmuši Pasaules brīvo latviešu apvienības vēstuli šā gada aprīļa sākumā, un viņi apraksta to situāciju, kāda ir Austrālijā, kāda ir Jaunzēlandē un kāda ir Brazīlijā. Laika trūkuma dēļ es tikai raksturošu... Tam pilnībā var piekrist, ja mēs skatāmies, kas tad vispār pilsonība tāda ir. Pilsonība ir saikne ar konkrēto valsti un lojalitāte konkrētai valstij. Un, runājot par lojalitāti, Pasaules brīvo latviešu apvienība saka, ka, piemēram, Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu kopiena ir ļoti lojāla Latvijas valstij. Austrālijā bija ārvalstīs lielākais balsotāju skaits jau 2003.gada 20.septembra tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Bez tam arī nesen, 2012.gada 18.februārī, notikušajā referendumā par latviešu valodu procentuāli bija viens no lielākajiem skaitļiem, kad Austrālijā nobalsoja gandrīz tūkstotis Latvijas pilsoņu. Tātad, ņemot vērā viņu ieguldījumu Latvijas attīstībā un latvietības saglabāšanā, kā arī ņemot vērā viņu lojalitāti, tad arī tapa šāds priekšlikums. Es domāju, ka jums neviens neliedza iespēju - arī Irinai Cvetkovas kundzei, manai kolēģei, neliedza iespēju! - iesniegt konkrētu priekšlikumu, piemēram, par Krieviju, par Izraēlu vai vēl par kādu citu valsti. Laika bija pietiekoši. Kolēģi, šie jūsu priekšlikumi, piemēram, tie, kuri tika iesniegti no jūsu kolēģes puses, neietvēra, piemēram, Izraēlu, un nu tā situācija ir izveidojusies tāda. Šeit bija arī zināms kompromiss starp Nacionālo apvienību, Reformu partiju un VIENOTĪBU. Kā jūs paši redzat, zināmā veidā tomēr ir panākts pretī arī opozīcijai šajā jomā, un, manuprāt, mēs nevarētu teikt, ka šeit būtu kaut kāda diskriminācija vai segregācija, par ko jūs te visu laiku gribat runāt.".
- 2013_05_09-seq341 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man dažreiz liekas, ka mēs ne visai precīzi saprotam šā panta nozīmi un mērķi. Jau sen mēs runājām par dubultās pilsonības izveidošanu, bet tikai pēdējo gadu laikā tas ir aktualizējies... šī problēma. Sanāca tā, ka es iepazinos ar tiem Latvijas pilsoņiem, kuri tiešām bija ieinteresēti, lai šīs dubultās pilsonības institūcija tiktu izveidota un būtu atļauta mūsu likumdošanā. Tie bija tie puiši, latvieši, kuri, starp citu, ir aizbraukuši strādāt uz Beļģiju un Vāciju pēdējo trīs gadu laikā, un viņiem parādījās iespēja dažu apstākļu dēļ... dažu iemeslu dēļ iegūt šo valstu pilsonību. Tas krasi uzlabotu viņu ģimenes situāciju. Viņi varētu justies drošāk, dzīvojot gan tajā valstī, kur viņi šobrīd strādā, gan arī Latvijā, nezaudējot saikni ar Latviju, un tas... tā ir viņu interese. Es nesaredzu viņu interesē nekādu politisko izšķiršanos. Runa ir tikai par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri aizbrauc projām strādāt, bet kuri nevēlas zaudēt Latvijas pilsonību, iegūstot to svešo... vārdu sakot, nosacīto pilsonību. Un nekas cits! Politisko izšķiršanos šeit ieliekam mēs, likumdevēji, mēģinot tā visai amizanti iegriezt to profilu, kam mēs tātad dodam šādu iespēju un kam nedodam. Līdz ar to mēs iejaucamies ekonomiskajos procesos, jo, piemēram, Latvijas pilsonim, kurš aizbrauks uz Īriju un tur iegūs Īrijas pilsonību, būs iespēja palikt Latvijas pilsonim, turpretī citam Latvijas pilsonim - es te nerunāšu par viņa etnisko piederību -, ja viņš aizbrauks strādāt uz Sanktpēterburgu, piemēram, un ja viņam tur būtu tāda iespēja... vismaz šobrīd Krievijā dubultā pilsonība nav iespējama vispār... Bet, ja tur būtu tāda iespēja vai kādā citā valstī, teiksim, Izraēlā vai kur citur, kur viņš varētu iegūt šo otro pilsonību, tad viņam tas nozīmētu, ka viņš zaudē Latvijas pilsonību. Līdz ar to mēs motivējam šo emigrācijas procesu virzīt uz konkrēto pasaules pusi. Es nedomāju, ka tas ir mūsu mērķis. Es saprotu, ka mūsu mērķis ir padarīt to, ko visai precīzi aprakstīja gan ziņotāja, gan deputāte Čepāne. Mēs šeit - vēlreiz saku! - vēlamies darīt kaut ko vienu, bet mums sanāk pavisam citādāk... pavisam citi rezultāti. Un līdz ar to es domāju, ka šis pants, kam ir labs mērķis un nodoms, tomēr varbūt var izraisīt sliktus rezultātus. Mēs tiešām iejaucamies procesos, kuri ir objektīvi un kuri, ja būs kaut kā izkropļoti, var kaitēt mūsu Latvijas pilsoņu interesēm. Paldies.".
- 2013_05_09-seq339 spokenText "Es atvainojos, jo mana runa ir uz piecām minūtēm... Vai es varu apvienot abas uzstāšanās reizes? Paldies. Godātie kolēģi! Es runāšu par divām normām šajā pantā atsevišķi un pēc tam par visu pantu kopumā. 9.panta pirmās daļas 6.punkta norma nosaka tādu Latvijas pilsoņu dubultās pilsonības izveidošanās nosacījumus, kuri citas valsts pilsonību iegūst automātiski, bez gribas izteikuma attiecībā uz šādas pilsonības iegūšanu, - vienlaicīgi ar laulības noslēgšanas faktu. Piemēram, noslēdzot laulību ar Afganistānas, Pakistānas vai Monako, vai, iespējams, arī dažu citu valstu pilsoni, Latvijas pilsonis automātiski ar to brīdi kļūst par attiecīgās valsts pilsoni. Turklāt attiecībā uz Pakistānas pilsonības iegūšanu šāds regulējums ir spēkā tikai attiecībā uz sievietēm, kuras noslēdz laulību ar Pakistānas pilsoni. 6.punkts neattiecas uz personām, kurām laulības noslēgšana ar citas valsts pilsoni ir tikai pamats un iespēja citas valsts pilsonības iegūšanai, atbilstoši attiecīgās valsts regulējumam paužot gribu iegūt pilsonību. Par trešo daļu. Uz latviešiem un līviem, iegūstot Latvijas pilsonību, pamatojoties uz likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu, neattiecas 9.pantā minētie dubultās pilsonības ierobežojumi. Tas ir, viņiem var izveidoties dubultā pilsonība vai multipilsonība ar jebkuru vai jebkurām pasaules valstīm, taču pēc tam, kad persona atzīta par Latvijas pilsoni, jaunas citu valstu pilsonības tā var iegūt un saglabāt Latvijas pilsonību tikai saskaņā ar likuma 9.panta nosacījumiem. Jāatzīmē, ka arī uz personas, kura atzīta par Latvijas pilsoni saskaņā ar šo normu, pēcnācējiem attiecas likuma 9.pantā ietvertais vispārējais dubultās pilsonības regulējums (tas ir, uz bērnu vecumā līdz 15 gadiem, kurš vienlaikus ar vecāku tiek atzīts par Latvijas pilsoni saskaņā ar likuma 2.panta trešo daļu kā latvieša vai līva pēcnācējs) un 23.panta trešajā daļā noteiktais pienākums līdz 25 gadu vecumam atteikties no Latvijas pilsonības, ja iegūta „neatļautā” (pēdiņās) citu valstu pilsonība un persona vēlas saglabāt šīs „neatļautās” pilsonības. Tagad par šo pantu kopumā. Es ļoti ceru, ka ikviens politiķis, kas strādāja pie šī likumprojekta, vērtēja ikvienu pasaules valsti, arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un NATO dalībvalstis. Ņemot vērā Eiropas Padomes 1997.gada 14.maija Konvencijā par pilsonību pausto rīcības brīvību attiecībā uz dubultās pilsonības pieļaušanu ar citām valstīm, apakškomisija pēc garām debatēm izšķīrās par dubultās pilsonības pieļaušanu ar starptautiskajām organizācijām plus konkrētām valstīm. Dažādu valstu prakse šajā jautājumā atšķiras, tomēr tā ierasti ir saistīta ar konkrētas valsts vēsturi un politiskajiem apsvērumiem. Kāpēc starptautiskās organizācijas plus konkrētas valstis? Pamatojums lēmumam pieļaut dubulto pilsonību ar Eiropas Savienību izriet gan no Eiropas Savienības pilsonības pastāvēšanas, gan no Eiropas Savienības pilsoņu brīvās pārvietošanās iespējas. Dubultā pilsonība ar NATO valstīm - tas ir netipisks piemērs, jo faktiski tādu piemēru nav, taču apakškomisija, kā arī Juridiskā komisija uzskata, ka NATO ir dalībvalstu aizsardzības garants, kas nodrošina Latvijas drošību. Ar NATO mūs vieno kopīga drošības telpa, tajā pašā laikā NATO nosaka ne tikai militāros standartus, bet izvirza arī prasības attiecībā uz demokrātiju. (No zāles dep. N.Kabanovs: „Albānija, Turcija!”) Latvija līdz ar iestāšanos NATO pievienojās ģeopolitiskajai videi, kas atbilst Latvijas konstitucionālajām vērtībām. Mazāk argumentu ir izskanējis par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju. Pamatojums dubultās pilsonības pieļaušanai ar šīm valstīm - vienota Eiropas ekonomiskā zona, kurā atrodas arī Latvija. Taču ir valstis, kuras nav šo minēto starptautisko organizāciju dalībvalstis, bet kurās, pamatojoties uz vēsturiskiem vai citiem apstākļiem, apmetušies uz dzīvi liela daļa latviešu, kas veido tur ģimenes un strādā. Atbilstoši likuma mērķim, ko mēs šodien apstiprinājām, - atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošās mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu - apakškomisija nolēma veidot miksētu pieeju: starptautiskās organizācijas plus konkrētas valstis. Te nepieciešams zināt un atcerēties. Pirmkārt, debates par konkrētu valstu iekļaušanu aizsākās jau 10.Saeimā. Otrkārt, 11.Saeimā līdztekus starptautiskajai konferencei „Latvijas pilsonība 21.gadsimtā” mēs vācām informāciju, analizējām agrākos pētījumus; papildu informāciju sniedza arī diasporas, arī Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe un arī Latvijas vēstniecības dažādās valstīs. Treškārt, arī pēc otrā lasījuma apakškomisija saņēma konkrētus aicinājumus - konkrētus aicinājumus! - likumprojektā iekļaut atsevišķas valstis. Ceturtkārt, kad likumprojekts jau praktiski bija sagatavots nodošanai Juridiskajai komisijai tā sagatavošanai trešajam lasījumam, tad brīvajā nedēļā, vēlreiz pārskatot likumprojektu, apakškomisija secināja, ka likumprojekta 9.pantā izveidojusies izteikta robežšķirtne un apakškomisijas visas vēlmes 9.pantā nav ietvertas. Piektkārt. Protams, pastāv 9.panta pirmās daļas 5.punktā minētā iespēja, ka dubulto pilsonību pieļauj ar Ministru kabineta atļauju, bet tie tomēr ir izņēmuma gadījumi un nevar tikt pārvērsti par ierastu kārtību. Tāpēc apakškomisija nolēma šo pantu papildināt. Protams... protams, liela nozīme bija arī Pasaules brīvo latviešu apvienības un latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē lūgumam atgriezties pie šī ierosinājuma trešajā lasījumā. Likumprojekta 2. un 8.1 pants tikai daļēji risina to latviešu dubultās pilsonības jautājumu, kuri mīt šajās zemēs. Kā teikts vienā no daudzajām latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē vēstulēm Saeimai, viņi nevēlas, lai pārskatāmā nākotnē izveidotos situācija, ka latviešu svētdienas skolas solā Austrālijā blakus sēdētu tā sauktā vecā trimdinieka bērns ar divām pavalstniecībām un jaunizbraucēja no Latvijas bērns, kuram viņa Latvijas pavalstniecība, iespējams, pēc pilngadības sasniegšanas tiks atņemta. Jā, protams, pastāv 9.panta pirmās daļas 5.punktā minētā iespēja, ka dubulto pilsonību pieļauj ar Ministru kabineta atļauju, bet uzlikt šo slodzi Ministru kabinetam - tāda nebija apakškomisijas vēlme, jo jautājumu var atrisināt likumdevējs, iekļaujot šīs trīs minētās valstis to valstu sarakstā, ar kurām Latvija pieļauj dubulto pilsonību. Kā arguments tam bija arī Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvju izteiktais viedoklis, ka Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu kopiena, ko var uzskatīt par vienotu ģeopolitiski teritoriālu kopumu, ir pat lielāka nekā Kanādas latviešu diaspora - tātad otra lielākā diaspora aiz ASV. Savukārt Brazīlijā Daina Gūtmane, kas ir Karību un Dienvidamerikas valstu apvienības priekšsēdētāja, ir apkopojusi vismaz 800 personu sarakstu, kuras vēlējās saglabāt arī Latvijas pilsonību. Neapšaubāmi, nozīmīgs ir arī fakts, ka Austrālijas latvietis Uldis Brūns un Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvis Jānis Andersons... (No SC frakcijas starpsaucieni: „Nu, izbeidzam!”) man pēdējā rindkopa... ir piedalījušies gandrīz 90 procentos apakškomisijas sēžu ar cerību, ka šīs trīs valstis 9.pantā tomēr būs ietvertas. Manuprāt, būtiski ir arī tas, ka apakškomisija ir precizējusi 9.panta pirmās daļas 5.punktā doto deleģējumu Ministru kabinetam un papildinājusi to ar vārdiem „atbilstoši svarīgām valsts interesēm”. Tādējādi gan likuma mērķis, gan arī šis it kā nelielais precizējums iedod vadlīnijas Ministru kabinetam, pēc kādiem principiem vērtēt izņēmumu dubultās pilsonības piešķiršanai. Paldies.".
- 2013_05_09-seq338 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2013_05_09-seq280 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2013_05_09-seq223 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2013_05_09-seq170 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2013_02_14-seq320 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2012_10_25-seq88 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2012_09_06-seq82 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2012_09_06-seq67 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2012_05_17-seq81 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2012_02_02-seq411 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2012_01_26a-seq26 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2011_11_10-seq67 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2011_11_03-seq167 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2011_11_03-seq60 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2011_05_12-seq172 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2011_04_07-seq179 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2011_03_31-seq168 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2013_05_09-seq337 spokenText "Kolēģi deputāti! Es gribu turpināt kolēģes Cvetkovas statistiku un pateikt, ka Krievijas tautas skaitīšanas 2010.gada rezultāti parāda to, ka Krievijas Federācijā dzīvo 18 tūkstoši 979 latvieši un 1089 latgalieši, kuri tur ir kā atsevišķa tauta skaitīti kopā, un vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku, kas apliecina savu piederību pie Latvijas, teiksim tā, pamatnācijām. Bija arī jautājums par to, kādu valodu viņi izmanto un kādu valodu pārzina. 22 tūkstoši 79 cilvēki teica, ka viņi pārzina latviešu valodu. Viens jautājums bija arī par pilsonību: cik daudz Krievijas Federācijā dzīvo Latvijas pilsoņu? Krievijā dzīvo 1921 Latvijas Republikas pilsonis. Tas ir vairāk nekā Polijas pilsoņu, vairāk nekā Vācijas vai Francijas pilsoņu. Latvijas Republikas pilsoņu skaits Krievijā ir otrajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm - tūlīt aiz Lietuvas. Tas nozīmē, ka starp Latviju un Krieviju eksistē ļoti dziļa saikne, teiksim, cilvēciska saikne, un Krievijā Latvijas pilsoņu, protams, ir vairāk nekā Jaunzēlandē vai Brazīlijā. Atbildot uz Cvetkovas kundzes retorisko jautājumu, kāpēc netiek uzklausīti, teiksim, cilvēki no Izraēlas vai, teiksim, no... Es nezinu, kāpēc Krievijas latviešiem nebija dots vārds. Tajā vietā bija PBLA, kas, kā mēs zinām... kā viņi attiecas pret Krieviju. Es jums varu pateikt vienkārši: ir vēlēšanu rezultāti, un visiem ir zināms, kā balso Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo Maskavā, kā balso cilvēki, kuri dzīvo Izraēlā, un, teiksim tā, atsevišķos reģionos Rietumos... es te domāju ASV un tā tālāk. Protams, VIENOTĪBA un „Visu Latvijai!” negrib palielināt „Saskaņas Centra” rezultātus vēlēšanās, un tāpēc ir šis, teiksim tā, gājiens, lai Rietumu latviešus piesaistītu dubultajai pilsonībai. Tas ir tīri konjunktūrisks, politisks gājiens, lai paplašinātu savu elektorātu, un nekas vairāk. Mēs varam atcerēties arī tādu situāciju, ka pirms 11.Saeimas vēlēšanām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierēdņi brauca pa tālajām ASV un Austrālijas pilsētām un vienkārši reģistrēja Latvijas pilsoņus, izdalīja viņiem Latvijas pases, lai būtu vairāk... lai kaut simts vairāk nobalsotu par valdībā esošajām partijām. Tā ka nemaldiniet sabiedrību, jo jūsu mērķis ir tīri politisks, konjunktūrisks, un nekas vairāk. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Un kāds ir jūsu mērķis?”) Paldies.".
- 2013_05_09-seq335 spokenText "Es, runājot par priekšlikumu, aicinu to neatbalstīt. Un runāšu konkrēti un ļoti ātri, es neaizkavēšu jūs ilgi. Tātad, runājot par piedāvāto priekšlikumu par 9.panta pirmās daļas 3.punktu, kur mēs, kā Lībiņas-Egneres kundze mums minēja, valstīm, ar kurām mums ir kopīga demokrātija... un tās ir Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika un Jaunzēlande... piešķiram dubulto pilsonību neatkarīgi no tā, vai tie cilvēki ir pēcnācēji vai trimdinieki, visi atsaucas šodien uz pētījumiem. Arī es izvērtēju pētījumu, kurš bija mūsu rīcībā. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS) 2006.gadā ir sagatavojis pētījumu par kopienām, kas dzīvo ārpus Latvijas - Brazīlijā, Argentīnā, Jaunzēlandē, visā pasaulē. Brazīlijā uz to brīdi, uz 2006.gadu, Latvijas pilsoņi bija tikai 230 cilvēki. Un kas tur ir rakstīts? Informācija ir dota tāda: tur ir daudz cilvēku, kas labi runā latviešu valodā, bet tie ieceļotāji, kas aizbraukuši no Latvijas uz Brazīliju, ir baptisti, kuriem reliģiskā dzīve svarīgāka nekā nacionālās identitātes paušana, un jau sešdesmitajos gados baptistu draudzes atteicās no vārdiem „latviešu draudze”. Nu tik tiešām mums būs tik lojāli un vēlami Latvijas pilsoņi, kuriem būs arī dubultā pilsonība, - Brazīlijas pilsoņi. Mēs 15.aprīlī visi saņēmām petīciju, un es domāju, ka visi deputāti ar to ir iepazinušies. Tā bija petīcija no 400 Izraēlas pilsoņiem, kuri lūdza tiem Latvijas ebrejiem, pilsoņiem, kuri izbraukuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija, saglabāt dubulto pilsonību. Nekādas reakcijas, protams, nebija. Un arī komisijā šis priekšlikums, neskatoties uz to, ka es pati šo jautājumu gribēju izdiskutēt un atbalstīt, netika atbalstīts. Tad kāpēc mēs izvēlējāmies tik nopietnas kopienas un tik draudzīgas... no Brazīlijas, no Jaunzēlandes, bet kāpēc mēs, piemēram, vispār neatbalstījām Izraēlas, bijušo un esošo Latvijas pilsoņu, lūgumu? Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot „pret”.".
- 2013_05_09-seq334 spokenText "Cvetkovas kundze, jums nav tiesību aizrādīt komisijas vadītājai par veidu, kādā viņa referē par likumprojektu!".
- 2013_05_09-seq333 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Referentam tomēr ir priekšrocība, ka var runāt par visu ko bez laika ierobežojuma. Diemžēl Lībiņas-Egneres kundze neko jaunu mums nepastāstīja. (No zāles: „Vajadzēja klausīties!”) Mēs jau trešo reizi, man liekas, dzirdējām par trimdiniekiem, Sibīriju, par deportācijām...".
- 2013_05_09-seq331 spokenText "33. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir aptvertas visas iepriekšējās debates gan par 8.pantu, gan arī par atsevišķiem priekšlikumiem par dažādu organizāciju iekļaušanu vai neiekļaušanu to valstu sarakstā, ar kurām varētu izveidoties dubultā pilsonība. Es komisijas vārdā vēlos nedaudz pastāstīt gan par šiem argumentiem, gan arī par tām debatēm, kādas mums noritēja. (No SC frakcijas: „Nevajag!”) Mēs uzklausījām manis jau iepriekš minētās Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes apsvērumus. Un arī šie augsti kvalificētie juristi ir atzinuši, ka Eiropas Padomes Konvencija par pilsonību un tās autoritatīvais skaidrojošais ziņojums attiecībā uz 5.pantu par diskrimināciju skaidri norāda, ka privilēģiju piešķiršana atsevišķu konkrētu valstu pilsoņiem nav diskriminācija. Tātad, arī no šīs konvencijas skata punkta raugoties, kuras dalībvalsts ir Latvija un arī citas Eiropas Padomes dalībvalstis, kas, kā jau arī Cileviča kungs uzsvēra, iestājas gan par cilvēktiesību ievērošanu, gan par demokrātiju, gan par likumu varas virsprincipu, ir skaidri norādījušas, ka pilsonība ir tas jautājums, kur valstij ir jāizdara tāda izšķiršanās, kas ir saskaņojama ar tās nacionālajām interesēm. Un, runājot par likuma mērķi, tad, kad mēs atbildīgajā komisijā strādājām pie likuma mērķa, arī tad mēs domājām, kā likuma mērķī iekodēt tieši šīs valsts intereses attiecībā uz to iespējamo valstu loku, ar kuru dubultā pilsonība varētu izveidoties. Un tieši par šo ģeopolitisko tuvību gan tajās starptautiskajās organizācijās, par kurām tātad šajā piedāvātajā pantā ir runa, gan par Eiropas Savien��bu, gan par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju, gan par NATO mēs skaidri varam teikt, ka tās ir valstis, ar kurām mēs baudām kopīgu drošības telpu, ar kurām mēs baudām kopīgu demokrātijas un cilvēktiesību vērtību telpu. No visām pasaules valstīm, kas ir apvienojušās dažādās iespējamās starptautiskajās organizācijās (kā iepriekš jau teicu, Eiropas Padomē ir 47, bet Dolgopolova kunga piedāvātajā Pasaules Tirdzniecības organizācijā - 159 valstis), arī Latvija gājusi šo ceļu. Un tik tiešām, arī palūkojoties, kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis šobrīd risina šo ļoti aktuālo dubultās pilsonības jautājumu, redzam, ka Eiropas Savienība pārsvarā ir šis viens loks, un tā ir šī politiskā izšķiršanās, kā Čepānes kundze norādīja, ņemot vērā gan vēsturiskos, gan politiskos apstākļus katrā atsevišķajā valstī. Un šeit tādējādi ir papildinājums attiecībā uz tādām valstīm kā Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika un Jaunzēlande, par kurām tad arī mēs apakškomisijā uzklausījām tos argumentus, ko sniedza Pasaules brīvo latviešu apvienība, kas statistiski rādīja, cik aktīvas ir šīs kopienas, un bija runa par to, kā ir notikusi šī cilvēku plūsma attiecībā uz šīm valstīm. Mēs uzklausījām arī latviešu kopienas pārstāvjus Brazīlijā, kas runāja par to, kā latviešu kopiena tur ir izveidojusies, vēl pirms tika izveidota Latvijas valsts. Līdz ar to mēs tik tiešām apakškomisijā par to ļoti daudz debatējām, un man ļoti žēl, ka visiem nebija iespējas piedalīties apakškomisijas darbā, taču var tiešām ticēt, ka mēs šim jautājumam pievērsām ļoti lielu uzmanību. Attiecībā uz trimdiniekiem, kā jau Čaklā kungs arī šeit debatēs norādījis, es vēlētos arī pie šī panta vēlreiz uzsvērt, ka 9.pantā ir vispārējais regulējums; speciālais trimdinieku regulējums dod plašākas iespējas. Visiem, kas ir trimdinieki, neskatoties uz to, kurp viņi devās - vai uz Austrumiem vai uz Rietumiem, - visiem šiem cilvēkiem ir iespēja būt dubultpilsoņiem, un uz viņiem šis dubultās pilsonības valstu saraksts neattiecas. Līdz ar to arī uz Sibīriju deportētie latvieši un Latvijas tautas pārstāvji okupācijas laikā... visi var būt dubultpilsoņi, gan Latvijas, gan Krievijas pilsoņi, jo 8.pants attiecībā pret 9.pantu ir speciālais. Savukārt 9.pants ir attiecināms tad, ja trimdinieku pants nedarbojas. Un, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai mēs visi saprastu to, ka netiek šeit pilsoņi dalīti tajos, kurus liktenis iemeta tiešām tajās briesmās, kas bija Sibīrijā, un tajos, kuriem izdevās paglābties un varbūt aizceļot. Un ne par to mums šeit būtu jādebatē. Mums ir jādebatē par to, ka tik tiešām visiem šiem trimdiniekiem ir Latvijas pilsonība. Viņiem jau tā ir, un šis likums vēlreiz to nostiprina attiecībā uz tiem, kas ir izvēlējušies sev jaunu mītni citās valstīs dažādu apsvērumu dēļ - lai veidotu ģimeni vai lai varbūt dotos peļņā uz kādu valsti. Tur ir noteikts tātad šis regulējums. Mēs esam sekojuši citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā tās šajā brīvajā ekonomiskajā telpā ir spējušas izveidot šo dubultās pilsonības regulējumu.".
- 2013_05_09-seq329 spokenText "32. - Iekšlietu ministrijas parlamentāra sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 33.priekšlikumā.".
- 2013_05_09-seq327 spokenText "31. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq326 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 44, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_09-seq325 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es šodien ar lielu interesi klausījos, kā no rūpīgi atlasītiem ķieģeļiem tapa šīs sienas konstrukcijas. Dabīgi, kā vienmēr, kad mēs gribējām darīt, kā labāk, sanāk kā vienmēr, un līdz ar to tā sieniņa iznāca diezgan pašķība. Es esmu gandarīts par to, ka manu priekšlikumu būtība daļēji tomēr ir atbalstīta, ka parādījās... ka pirmajā daļā parādās 3.punkts, kur ir runa par Austrālijas Savienību, Brazīlijas Federatīvo Republiku un Jaunzēlandi, kura ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts. Līdz ar to kaut daļēji tas ir atbalstīts. Tomēr es negribētu piekrist Čepānes kundzes teiktajam par to politisko izvēli, kad mēs nosakām, kādas ir „labas” valstis un kādas valstis ir „sliktas”, jo, godīgi sakot, šeit... tajā pašā pirmajā daļā ir 4.punkts, kur ir rakstīts par to, ka politiskā izvēle izpaužas tad, kad Latvijas Republika paraksta līgumu ar atsevišķu konkrētu valsti par dubultās pilsonības atzīšanu. Te ir tā politiskā izvēle, nevis pašā likumā, kas nosaka dubultās pilsonības jēdzienu! Un tā dalīšana turpinās ne tikai šeit. Mēs veidojam arī dažādas pilsoņu kategorijas, kurām ir dažādas tiesības uz dubulto pilsonību, jo šeit pat tālāk, otrās daļas 4.punktā, ir rakstīts, ka personām, kas iegūst pilsonību naturalizācijas kārtā, dubultās pilsonības iespējas ir ierobežotas. Man šķiet, tas nebūt neliecina par to, ka šī siena ir uzbūvēta pietiekami kvalitatīvi. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.".
- 2013_05_09-seq323 spokenText "30. - deputāta Sergeja Dolgopolova kunga priekšlikums. Atšķirībā no iepriekšējā priekšlikuma, kurā tika aicināts pieļaut dubulto pilsonību ar Eiropas Padomes dalībvalstīm, šis priekšlikums runā par Pasaules Tirdzniecības organizāciju, kurā šā gada martā bija 159 dalībvalstis. Mēs apakškomisijā un Juridiskajā komisijā nolēmām šo priekšlikumu neatbalstīt.".
- 2013_05_09-seq322 spokenText "Cienītie kolēģi! Ir pulksten 15.30. Turpinām Saeimas 9.maija sēdi. Pirms pārtraukuma mēs turpinājām izskatīt likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”. Tātad, lūdzu, turpinām ar 30.priekšlikumu.".
- 2013_05_09-seq320 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav zālē, Guntars Bilsēns... ir, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Ilona Jurševska... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Kārlis Seržants... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... arī nav.".
- 2013_05_09-seq319 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. Turpināsim likumprojektu izskatīt pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos paziņot, ka mums pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, jo bija iesniegts deputātu Auguļa, Klauža, Eigima, Vējoņa un Bērziņa jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Savienības Muitas kodeksa projekta virzību ES institūcijās”. Ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministrs savā atbildē ir informējis, ka diemžēl darba pienākumu dēļ viņš šodien nevarēs ierasties. Tātad jautājumu un atbilžu sēde nenotiks. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2013_05_09-seq318 spokenText "Godātie kolēģi, šis debatētais priekšlikums, kas tika saņemts no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas, bija tikai un vienīgi par Eiropas Padomes dalībvalstu iekļaušanu to valstu sarakstā, ar kurām pieļaujama dubultā pilsonība. Debates par dubultās pilsonības regulējumu, kādu to ir atbalstījusi pati atbildīgā komisija, mēs varēsim vēl veikt, runājot par nākamajiem priekšlikumiem. Savukārt attiecībā uz Eiropas Padomi es vēlos komisijas vārdā arī atgādināt, ka Izraēla nav Eiropas Padomes dalībvalsts. Līdz ar to tie argumenti, kas šeit izskanēja, ne vienmēr attiecās uz šo priekšlikumu. Ņemot vērā to, ka mums ir 93 priekšlikumi, es aicinu: mēs varētu debatēt par katru priekšlikumu pēc būtības, jo pretējā gadījumā vēlāk tiesību normu piemērotājiem varētu rasties grūtības, analizējot likumdevēja gribu. Un šis priekšlikums nav atbalstīts atbildīgajā komisijā.".
- 2013_05_09-seq316 spokenText "Cienījamie kolēģi! Čepānes kundzei vairākos jautājumos būtu jāpiekrīt. (Izsauciens no zāles: „Dīvaini!”) Dīvaini! Jā, tiešām dīvaini! Tiešām tas varētu būt arī politisks lēmums, tam varētu būt politisks raksturs, bet parunāsim varbūt nevis par politiku, bet par principiem... nē, par tiesiskajiem principiem. Dubultā pilsonība šobrīd neparedz dubultās pilsonības institūtu. Latvijas pilsonim dubultā pilsonība izveidoties nevar. Diskusija nonāca tik tālu, ka otrajā lasījumā mēs apstiprinājām redakciju, ka dubultajai pilsonībai kā institūtam tomēr būtu jāattīstās un ka dubultā pilsonība Latvijas Republikas pilsoņiem varētu izveidoties, piemēram, ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, NATO dalībvalstīm, bet ne vairāk. Otrajā lasījumā mēs par šo jautājumu mazliet padiskutējām, un Nacionālā apvienība, pieliekot laikam koalīcijas iekšienē tiešām pietiekamas pūles, ir panākusi, ka dubultā pilsonība tiks atzīta Brazīlijā, Austrālijā un arī Jaunzēlandē dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Kolēģi, juridiskā izpratnē, vienlīdzībai dubultās pilsonības jautājumā attiecībā pret valstīm tiešām nav nekādu juridisku argumentu, lai dubultās pilsonības institūtu varētu attiecināt uz visām citām valstīm. Bet, ja mēs salīdzinām vienlīdzību Latvijas pilsoņu un citu Latvijā dzīvojošo pilsoņu starpā, un citās valstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu starpā, tad tai vienlīdzībai gan te būtu vieta. Kāpēc? Tāpēc, ka, es godīgi pateikšu, es neredzu attaisnojumu - lai kāds tas arī būtu! -, ka Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo, piemēram, Izraēlā, Krievijā, Ķīnā, Baltkrievijā vai varbūt citās valstīs, nevarētu izveidoties dubultā pilsonība, ņemot vērā viņu atrašanos tur... cilvēka dzīvesvietu. Šajā situācijā, godājamie kolēģi, ir jāņem vērā tas, ka nevis Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem ir politiskas attiecības ar saviem tautiešiem, kuri dzīvo citās valstīs, bet gan valstij ir attiecības ar šo citu valsti. Un šajā situācijā, manā skatījumā, tā attaisnojumam lielā mērā nekādu mērķu - ne leģitīmo, ne kādu citu - nav. Godājamā Čepānes kundze, jūs tiešām varētu izmantot un ļoti precīzi izanalizēt jūsu minētos piemērus gan attiecībā uz dubultās pilsonības institūtu Portugālē un Spānijā, gan pārējos. Bet es jums atsaukšu atmiņā to gadījumu, kad mēs runājām par referenduma likumu. Mēs jums minējām piemērus no Portugāles, no Spānijas, no Šveices, bet jūs tos noraidījāt... ekspertu viedokļus jūs noraidījāt. Godājamā Čepānes kundze, ja jūs runājat par demokrātisko Eiropu un, piemēram, par dubultās pilsonības institūta attīstību, tad ļoti daudzos jautājumos Eiropa ir aizgājusi daudz tālāk, un šajā situācijā tas, kas notiek parlamentā, vienkārši ir viena vai otra principa transformācija, kuru jūs pieļaujat, vadoties pēc juridiskās argumentācijas, kurai pēc analoģijas, piemērojot to šajā gadījumā, nav nekāda sakara ar šo piedāvājumu.".
- 2013_05_09-seq314 spokenText "Godātie kolēģi! Dubultās pilsonības institūtam, kas ir noteikts pašreizējā likumprojektā, nav nekāda sakara ar... kā teica Agešina kungs, ar selekciju vai elitārismu. Dubultās pilsonības jautājums nav saistīts tiešā saiknē ar cilvēktiesībām. Agešina kungs, mēs esam jums skaidrojuši vairākkārt, ka dubultā pilsonība ir politiska izšķiršanās, nevis juridisks jautājums. To ir pateikusi Satversmes tiesa 2010.gada spriedumā. Patiešām, ņemot vērā starp attiecīgajām valstīm pastāvošās īpašās politiskās, ekonomiskās, militārās attiecības, vēsturiskās un kultūras saites, katra valsts, kā liecina Eiropas Savienības valstu prakse, pati var noteikt tās valstis, ar kurām ir pieļaujama dubultā pilsonība. Lielais vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu pieļauj pilsonību ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet, kā jūs redzēsiet 9.pantā, šeit mēs esam paplašinājuši arī šo loku. Šāda diferencēta pieeja attiecībā uz dažādu valstu pilsonībām patiešām nenozīmē diskrimināciju no cilvēktiesību viedokļa, ne arī politisku diskrimināciju. Piemēri par dubultās pilsonības pieļaujamību ar Eiropas Savienības valstīm. Spānija jau papildus ir paredzējusi atvieglojumus dubultajai pilsonībai ar spāniski runājošām Latīņamerikas valstīm, bet Portugāle - ar portugāliski runājošām valstīm. Un Lielbritānija - ar Īriju un Britu nāciju sadraudzības valstīm. Un tādēļ es tiešām arī piekrītu ekspertu viedokļiem, ka Latvijā izteiktais arguments, ka dubultā pilsonība pieļaujama vai nu attiecībā uz visām valstīm, vai nemaz, neiztur nekādu kritiku. Ierobežotā laika dēļ es tad, kad nonāksim pie nākošajiem jautājumiem, izstāstīšu, ja jūs īsti vēl nezināt... Es esmu izanalizējusi šo normu, kādā veidā, piemēram, sibīrietim vai Pleskavā dzīvojošam latvietim tikt pie pilsonības. Jūs to visu šeit pilnīgi sagriezāt par 180 grādiem - pilnīgi otrādi. Tas tā nav, ka mēs skatāmies, ka ir „labie” un ir „sliktie”, un man ir arī pamatojums, kādēļ Brazīlija, Austrālija, Jaunzēlande... kādēļ šīs latviešu kopienas patiešām būtu tiesīgas saņemt šo dubulto pilsonību, un es tiešām, kolēģi, lūdzu... Visi eksperti atzīst, ka tā patiešām ir politiska izšķiršanās šajā gadījumā, ņemot vērā arī attiecīgās diasporas iespējamo lojalitāti un visu pārējo.".
- 2013_05_09-seq312 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam. (Dep. V.Agešins: „Vai es varu palūgt septiņas minūtes uzreiz?”) Vai deputāti neiebilst, ka deputāts runās septiņas minūtes vienreiz? Lūdzu, runājiet septiņas minūtes!".
- 2013_05_09-seq311 spokenText "29. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".