Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_05_09-seq331> ?p ?o. }

• 2013_05_09-seq331 type Speech.
• 2013_05_09-seq331 number "331".
• 2013_05_09-seq331 date "2013-05-09".
• 2013_05_09-seq331 isPartOf 2013_05_09.
• 2013_05_09-seq331 spokenAs 69.
• 2013_05_09-seq331 spokenText "33. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir aptvertas visas iepriekšējās debates gan par 8.pantu, gan arī par atsevišķiem priekšlikumiem par dažādu organizāciju iekļaušanu vai neiekļaušanu to valstu sarakstā, ar kurām varētu izveidoties dubultā pilsonība. Es komisijas vārdā vēlos nedaudz pastāstīt gan par šiem argumentiem, gan arī par tām debatēm, kādas mums noritēja. (No SC frakcijas: „Nevajag!”) Mēs uzklausījām manis jau iepriekš minētās Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes apsvērumus. Un arī šie augsti kvalificētie juristi ir atzinuši, ka Eiropas Padomes Konvencija par pilsonību un tās autoritatīvais skaidrojošais ziņojums attiecībā uz 5.pantu par diskrimināciju skaidri norāda, ka privilēģiju piešķiršana atsevišķu konkrētu valstu pilsoņiem nav diskriminācija. Tātad, arī no šīs konvencijas skata punkta raugoties, kuras dalībvalsts ir Latvija un arī citas Eiropas Padomes dalībvalstis, kas, kā jau arī Cileviča kungs uzsvēra, iestājas gan par cilvēktiesību ievērošanu, gan par demokrātiju, gan par likumu varas virsprincipu, ir skaidri norādījušas, ka pilsonība ir tas jautājums, kur valstij ir jāizdara tāda izšķiršanās, kas ir saskaņojama ar tās nacionālajām interesēm. Un, runājot par likuma mērķi, tad, kad mēs atbildīgajā komisijā strādājām pie likuma mērķa, arī tad mēs domājām, kā likuma mērķī iekodēt tieši šīs valsts intereses attiecībā uz to iespējamo valstu loku, ar kuru dubultā pilsonība varētu izveidoties. Un tieši par šo ģeopolitisko tuvību gan tajās starptautiskajās organizācijās, par kurām tātad šajā piedāvātajā pantā ir runa, gan par Eiropas Savienību, gan par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju, gan par NATO mēs skaidri varam teikt, ka tās ir valstis, ar kurām mēs baudām kopīgu drošības telpu, ar kurām mēs baudām kopīgu demokrātijas un cilvēktiesību vērtību telpu. No visām pasaules valstīm, kas ir apvienojušās dažādās iespējamās starptautiskajās organizācijās (kā iepriekš jau teicu, Eiropas Padomē ir 47, bet Dolgopolova kunga piedāvātajā Pasaules Tirdzniecības organizācijā - 159 valstis), arī Latvija gājusi šo ceļu. Un tik tiešām, arī palūkojoties, kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis šobrīd risina šo ļoti aktuālo dubultās pilsonības jautājumu, redzam, ka Eiropas Savienība pārsvarā ir šis viens loks, un tā ir šī politiskā izšķiršanās, kā Čepānes kundze norādīja, ņemot vērā gan vēsturiskos, gan politiskos apstākļus katrā atsevišķajā valstī. Un šeit tādējādi ir papildinājums attiecībā uz tādām valstīm kā Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika un Jaunzēlande, par kurām tad arī mēs apakškomisijā uzklausījām tos argumentus, ko sniedza Pasaules brīvo latviešu apvienība, kas statistiski rādīja, cik aktīvas ir šīs kopienas, un bija runa par to, kā ir notikusi šī cilvēku plūsma attiecībā uz šīm valstīm. Mēs uzklausījām arī latviešu kopienas pārstāvjus Brazīlijā, kas runāja par to, kā latviešu kopiena tur ir izveidojusies, vēl pirms tika izveidota Latvijas valsts. Līdz ar to mēs tik tiešām apakškomisijā par to ļoti daudz debatējām, un man ļoti žēl, ka visiem nebija iespējas piedalīties apakškomisijas darbā, taču var tiešām ticēt, ka mēs šim jautājumam pievērsām ļoti lielu uzmanību. Attiecībā uz trimdiniekiem, kā jau Čaklā kungs arī šeit debatēs norādījis, es vēlētos arī pie šī panta vēlreiz uzsvērt, ka 9.pantā ir vispārējais regulējums; speciālais trimdinieku regulējums dod plašākas iespējas. Visiem, kas ir trimdinieki, neskatoties uz to, kurp viņi devās - vai uz Austrumiem vai uz Rietumiem, - visiem šiem cilvēkiem ir iespēja būt dubultpilsoņiem, un uz viņiem šis dubultās pilsonības valstu saraksts neattiecas. Līdz ar to arī uz Sibīriju deportētie latvieši un Latvijas tautas pārstāvji okupācijas laikā... visi var būt dubultpilsoņi, gan Latvijas, gan Krievijas pilsoņi, jo 8.pants attiecībā pret 9.pantu ir speciālais. Savukārt 9.pants ir attiecināms tad, ja trimdinieku pants nedarbojas. Un, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai mēs visi saprastu to, ka netiek šeit pilsoņi dalīti tajos, kurus liktenis iemeta tiešām tajās briesmās, kas bija Sibīrijā, un tajos, kuriem izdevās paglābties un varbūt aizceļot. Un ne par to mums šeit būtu jādebatē. Mums ir jādebatē par to, ka tik tiešām visiem šiem trimdiniekiem ir Latvijas pilsonība. Viņiem jau tā ir, un šis likums vēlreiz to nostiprina attiecībā uz tiem, kas ir izvēlējušies sev jaunu mītni citās valstīs dažādu apsvērumu dēļ - lai veidotu ģimeni vai lai varbūt dotos peļņā uz kādu valsti. Tur ir noteikts tātad šis regulējums. Mēs esam sekojuši citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā tās šajā brīvajā ekonomiskajā telpā ir spējušas izveidot šo dubultās pilsonības regulējumu.".
• 2013_05_09-seq331 language "lv".
• 2013_05_09-seq331 speaker Inese_Libina-Egnere-1977.
• 2013_05_09-seq331 mentions Q211.
• 2013_05_09-seq331 mentions Q193089.
• 2013_05_09-seq331 mentions Q458.
• 2013_05_09-seq331 mentions Q159.
• 2013_05_09-seq331 mentions Q8436.
• 2013_05_09-seq331 mentions Q7184.
• 2013_05_09-seq331 mentions Q8908.
• 2013_05_09-seq331 mentions Q408.
• 2013_05_09-seq331 mentions Q155.
• 2013_05_09-seq331 mentions Q7825.
• 2013_05_09-seq331 mentions Q664.
• 2013_05_09-seq331 mentions Q166546.