Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 134,101 to 134,200 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2013_06_20-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 20.jūnija sēdi. Tā kā šī ir pēdējā sēde mūsu pavasara sesijā, tad tradicionāli, deputātiem aizejot atvaļinājumā, mūs uzrunā Latvijas Valsts prezidents. Vārds Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.".
2013_06_13-seq589 spokenText " Paldies. Līdz ar to visi Saeimas 13.jūnija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu. ".
2013_06_13-seq588 spokenText "Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Edmunds Demiters... ir, Sergejs Dolgopolovs... ir, Zanda Kalniņa-Lukaševica... ir, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Sergejs Mirskis... nav, Jānis Reirs... nav, Dmitrijs Rodionovs... nav, Artūrs Rubiks...? Artūra Rubika nav, Elīna Siliņa... nav, Raimonds Vējonis... nav. Paldies.".
2013_06_13-seq587 spokenText "Paldies. Balsojums par šo ziņojumu nav nepieciešams. Līdz ar to ar laba vēlējumiem par tiesībsarga un Saeimas nesavtīgu sadarbību nākotnē visas sabiedrības labā un interesēs šis jautājums ir uzskatāms par izskatītu. Tātad visi Saeimas šīsdienas, 13.jūnija, sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
2013_06_13-seq586 spokenText "Jā, paldies! Es izmantošu šo iespēju, jo, iespējams, ka nākamā reize būs tikai pēc gada. Es gribu teikt lielu paldies par to, ka tiešām var redzēt, ka daudzi no deputātiem ir iepazinušies ar manu ziņojumu. Ir interesantas diskusijas un secinājumi, ieteikumi, kurus es, protams, ņemšu vērā. Pie dažiem ieteikumiem vai teiktā es gribētu mazliet pakavēties. Proti, deputāts Ozoliņa kungs, kad runāja par minimālo algu... Es tomēr gribētu uzsvērt, ka mēs šo jautājumu pacēlām saistībā ar Eiropas Sociālo hartu un kontekstā... Jā, jā, kontekstā ar tiesībām uz taisnīgu atalgojumu. Un es tiešām no visas sirds ieteiktu jums iepazīties ar to saraksti, ko mēs, Tiesībsarga birojs, esam veikuši ar valdību, un ar to informāciju, ko mēs esam snieguši parlamentam, jo savās vēstulēs es runāju par tiesībām uz taisnīgu atalgojumu, savukārt valdības atbildes rakstā bija runa par šīs minimālās algas celšanu. Un tas bija tieši šajā valdības vēstulē, kur bija norādīts, ka tādējādi ir jāpalielina minimālā alga. Tā ir viena lieta. Otra lieta vēl pie šī paša. Kā es jau teicu savā runā un kā tas parādās arī mana ziņojuma ievadā, ja mēs pieturamies pie šiem Eiropas ne tikai ekonomiskās telpas principiem, bet arī pie zināmas vienlīdzības principiem, tad nebūtu lieki atgādināt, ka vismaz vienpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstīs minimālā alga pārsniedz 1000 eiro, un nebūtu lieki piebilst, ka tādas valstis, protams, ir ekonomiski spēcīgas, turīgas un progresīvas. Francijā, Dānijā un Vācijā minimālā alga ir apmēram pusotra tūkstoša eiro apmērā. Turklāt, ja mēs salīdzinām to, kāds atalgojums, pieņemsim, ir Eiropas institūcijās amatpersonām un ierēdņiem, tad viszemākais atalgojums tur ir 2300 eiro, ja mēs runājam par tiesībām uz taisnīgu atalgojumu. Tas ir otrs attiecībā uz Ozoliņa kunga komentāru un ieteikto, bet visu pārējo, protams, mēs ņemsim vērā. Savukārt jums, Valaiņa kungs, es tiešām ieteiktu īpaši rūpīgi iepazīties ar šiem mūsu ziņojumā ietvertajiem konstatējumiem. Un, proti, ka pamatpakalpojums, komunālais pamatpakalpojums, ir jānodrošina. Pieņemsim... piemēram, radiatoru nozāģēšana vai atslēgšana ir prettiesiska. Tas īsumā! Un paldies Bērziņa kungam par... Arī man patiešām ļoti patīk suņi un kaķi... Un arī par labajiem vārdiem un šiem konstatējumiem, ko mēs esam labu izdarījuši. Arī Vanagas kundzei paldies, jo tiešām šīs konstruktīvās diskusijas un šie konstruktīvie izteikumi spēcina gan mūsu darbu, gan dod arī tādu, manuprāt, ļoti labu impulsu jums, jo tikai šādā veidā, kā arī daudzi deputāti no tribīnes to uzsvēra, mēs varam stiprināt šo valsti. Mūsu mērķi ir līdzīgi, bet tas, kā mēs mēģinām tos sasniegt, varbūt ir mazliet atšķirīgi. Un tas, vai Tiesībsarga biroja darbība būs efektīva, vai tā nākamgad būs efektīvāka, pieņemsim, par 2012.gada ziņojumā atspoguļoto... tātad 2013.gada ziņojums būs efektīvāks un tā tālāk, lielā mērā... galvenokārt būs atkarīgs tikai un vienīgi no jums - no parlamenta, no likumdevēja, no deputātiem. Kāpēc? Tāpēc, ka šobrīd Tiesībsarga birojs ir sasniedzis submaksimālo šo kapacitātes robežu, un, ja mums nebūtu izdevies piesaistīt dažādus fondus, dažādus līdzekļus pētījumu veikšanai, ekspertu piesaistei un tā tālāk, tad par daudzām lietām šajā ziņojumā mēs nevarētu runāt, jo to vienkārši nebūtu. Un otrs. Arī tas, cik kvalitatīvs, pieņemsim, būs likumdošanas procesa rezultāts, lielā mērā ir atkarīgs tikai un vienīgi no jums. Jo vairāk jūs ieklausīsieties un komisijās notiks konstruktīvas diskusijas... Es tiešām vēlreiz gribu uzsvērt divas komisijas: tā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kam es vēlreiz pasaku lielu paldies par ļoti konstruktīvo un efektīvo darbu, un Sociālo un darbu lietu komisija, jo tajā skatītās tēmas, kas attiecas uz sociālo... uz sociālās aprūpes centriem un uz šīm personām, kas ir ļoti, ļoti ierobežotas savu tiesību realizācijā aiz nezināšanas vai citādi... Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai kopīgā darbā tas tiktu panākts. Un tikai no jums tas ir atkarīgs! Līdz ar to es vēlreiz pasaku jums lielu paldies, un uz tikšanos nākamgad! (Aplausi.)".
2013_06_13-seq585 spokenText "Debates slēdzu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tiesībsargam ir tiesības vēl runāt un atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Lūdzu!".
2013_06_13-seq584 spokenText "Cienījamie klātesošie! Kolēģi! Ar savu kaklasaiti es gribu simbolizēt lielu problēmu - 300 000 nepilsoņu, tā sauktos violetos cilvēkus ar violetām pasēm, kuri dzīvo Latvijā, bet kuri diemžēl nav atspoguļoti tiesībsarga Jansona ziņojumā. Man ir ļoti žēl, ka tādas lielas problēmas kā valodas problēma un nepilsonības problēma nav iekļautas šajā referātā, lai gan pagājušajā gadā bija valodas referendums, bija CVK rīkojums pārtraukt procedūru par pilsonības referendumu. Visi šie piemēri ir apliecinājums tam, ka problēma ir, problēma eksistē. Diemžēl Jansona kungs savā referātā raksta par to, ka pusaudžiem, astoņpadsmitgadīgiem, deviņpadsmitgadīgiem pusaudžiem, nedod iespēju saņemt SMS kredītus un ka tas aizliegums ir Satversmes 91.panta, teiksim tā, pārkāpums. Man šķiet, ka šādā veidā... Tur ir arī viens interesants punkts par to, cik daudz naudas iztērēts romu tautības integrācijai: pusotra miljona! Diemžēl šī nauda aiziet uz nekurieni. Man liekas, ka būtu interesanti parunāt arī par to, cik liela nauda bija atvēlēta latviešu valodas apguvei pērn un kādi bija rezultāti. Man liekas, ka Jansona kungam vajag pievērst uzmanību arī etnopolitiskiem procesiem mūsu valstī, jo... Protams, incidents, ka cilvēku no Libānas neielaiž iekšā airBaltic lidmašīnā, ir nožēlojams gadījums, bet, manuprāt, mūsu sabiedrībai ir ļoti, teiksim tā, nopietnāki incidenti. Un, atbildot uz Poriņas kundzes izteikumu, ka divvalodība nav Eiropas Savienības prakse, es varu jums atgādināt piemērus: Beļģijā ir divas valodas, Somijā ir divas valodas, Spānijā ir daudzas valodas - spāņu, kataloņu un tā tālāk. Esiet, lūdzu, akadēmiski pareizi! Paldies.".
2013_06_13-seq582 spokenText "...Vācija, Itālija, Spānija un Lielbritānija. Līdz ar to principā mums ir jādomā, kādā veidā mēs varētu stiprināt cilvēktiesības mūsu valstī, konkrēti runājot par tādām jomām kā cilvēktiesības, līdztiesība, bērnu tiesības, vienlīdzība, antidiskriminācija, sociālā aizsargātība, veselība un labklājība, dzīves kvalitāte, pilsoņu intereses un tā tālāk. Līdz ar to principā es vēršu uzmanību uz to, ka mēs varētu stiprināt Tiesībsarga biroju ar papildu resursiem un kompetencēm, jo, kā mums rāda esošais ziņojums, mūsu valstī ir ļoti daudzas problēmas, kas ir risināmas par labu cilvēktiesībām, cilvēka pamattiesībām. Paldies.".
2013_06_13-seq581 spokenText "Kolēģi, klusumu zālē! Pārtraukums būs pēc 12 minūtēm.".
2013_06_13-seq580 spokenText "Jā. Tātad paralēli tam, ka bez nacionālā un valsts līmeņa ombuda vēl ir paralēli nozaru ombudi, dažas valstis ir izvēlējušās, ka tur ir arī reģionālie ombudi, piemēram, Austrija, Beļģija...".
2013_06_13-seq579 spokenText "Kazākas kundze lūdz papildu laiku - divas minūtes. Ja deputāti iebilst, mums lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par papildu laika piešķiršanu runātājai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 13, atturas - 5. Kazākas kundze, jums ir papildu laiks. Lūdzu!".
2013_06_13-seq578 spokenText "Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tiesībsarga kungs! Tiesībsarga biroja pārstāvji! Visi klātesošie un interesenti! Paldies tiesībsargam par ziņojumu, un principā vēlos uzsvērt pāris lietu, kas nāk paralēli ziņojumam, bet kas ir ne mazāk svarīgas, par demokrātijas attīstību Latvijas valstī un par labas pārvaldības principu ievērošanu. Un šeit konkrēti es lūdzu pievērst nākotnē uzmanību valsts budžeta un arī struktūrfondu sadalījumam, lai NVO sektors būtu ilgtspējīgs. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Tā taču ir jūsu ministrija!”) Katrā ziņā tas ir pietiekami svarīgs jautājums, lai paralēli politiķu, ierēdņu un akadēmiskās vides pārstāvjiem būtu iespējamas arī sabiedrības līdzdalības formas. Tas būtu pirmais punkts. Otrais punkts. Vēlētos, lai tomēr (līdzīgi kā Vanagas kundze uzsvēra) Valsts kontroles atzinumi par neatbildīgi izmantoto naudu tiktu pārskatīti un par to atbildīgie tiktu atbilstoši saukti pie atbildības visās valsts pārvaldes iestādēs, Rīgas brīvostu ieskaitot. Nākošais jautājums. Mums šobrīd ir iepriecinošas ziņas, ka Saeimā virzās likumdošanas pakete par vardarbības mazināšanu ģimenē, par ko jau esam runājuši, un šis ir labs pavērsiens ceļā uz cilvēktiesību nostiprināšanu. Jauns pavērsiens mums ir gaidāms un konkrētas darbības jāveic arī vardarbības mazināšanā pret bērniem - konkrēti izglītības iestādēs. Minētais Jaunjelgavas gadījums rosināja mani kā deputāti vērsties Ministru kabinetā, lai izveidotu starpinstitucionālu darba grupu, kur atbildīgās ministrijas, profesionālās asociācijas un NVO nāktu kopā un domātu, kas būtu jādara, lai uzlabotu bērnu aizsardzības jautājumus. Tikpat aktuāls ir arī izskanējušais jautājums par nabadzību valstī, kur, kā mēs zinām, lielākā nabadzīgo grupa ir bērni - tiek minēti 43 procenti, kas ir gandrīz katrs otrais bērns. Un principā, pēc Pasaules Bankas datiem, lielākās nabadzības grupas mums ir viena vecāka ģimene ar bērniem un daudzbērnu ģimenes. Līdz ar to mēs gaidām, ka valsts budžeta plānošanā būs speciāls finanšu atvēlējums tieši tam, lai mazinātu nabadzību šīm lielākajām riska zonām. Nākošais, kam gribu pievērst arī mūsu tiesībsarga uzmanību, ir tas, ka aizvien ir vērojama tendence ierobežot mūsu cilvēktiesības, konkrēti runājot, sieviešu, pāru un ģimenes reproduktīvās tiesības. Šobrīd ir tendence veikt grozījumus Sociālās un reproduktīvās veselības likumā, kas ierobežos sieviešu tiesības, pāru un ģimenes tiesības noteikt, cik bērnu viņi vēlas savā ģimenē. Līdz ar to es domāju, ka tā būs aktualitāte mūsu turpmākajā darbā. Es ceru, ka tas būs nākošajā sesijā, nevis mēs to saņemsim uz vasaras beigām. Runājot vispār par cilvēktiesību jautājumu stiprināšanu, ir jāpiemin, ka Eiropas ombuda... Pēc Eiropas ombuda informācijas, ombudi mums ir 25 no 27 dalībvalstīm, bet citas dalībvalstis paralēli vienam ombudam papildus izveido arī līdzvērtīgus ombudus citās jomās - kā mediju ombudu, finanšu ombudu, patērētāju tiesību ombudu, izglītības un jauniešu tiesību ombudu, pensiju ombudu un tā tālāk. Piemēram, Beļģijā ir 30 ombudi, Lielbritānijā un Īrijā ir speciālas ombudu sistēmas, kas ir pakļautas gan publiskajam sektoram, gan arī privātajam sektoram - piemēram, profesionālo nozaru ombudi. Lielisks piemērs ir arī Lietuva, kur paralēli valsts nacionālajam ombudam ir arī inspektori. Līdz ar to konkrēti viņiem ir inspektori mediju jomā, kur tiek skatīta arī naida runa un arī pornogrāfiski un ētiski jautājumi medijos... tiek skarta ne tikai prese, televīzija, radio, bet arī internets, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesība. Lūdzu man papildu laiku - divas minūtes!".
2013_06_13-seq576 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Visu cieņu tiesībsargam, kurš savā ziņojumā ir beidzot pievērsies daudzām tādām lietām, kas ir prasījušas arī diezgan lielu pilsonisko drosmi no viņa! Es gribētu pievērsties vienai atsevišķai jomai, kam šajā ziņojumā ir veltīta vesela sadaļa. Es tomēr domāju, ka tai ir nepietiekoši šeit uzmanība pievērsta, un es tāpēc gribētu dažus ieteikumus tiesībsargam dot nākamā gada ziņojumam, un tie ir par ieslodzījuma vietām. Mēs ļoti labi zinām, ka līdzekļu tur vienmēr trūkst. Pēdējo 20 gadu laikā šis process ir tāds, ka līdzekļu tur trūkst, un par to visu mēs tagad saņemam Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, kuros nemitīgi piespriež ieslodzītajiem lielas kompensācijas. Taču es tomēr gribētu pievērst uzmanību jomai, kurā nevajag lielus līdzekļus. Un tā ir cietumu iekšējā dzīve, kurā diemžēl joprojām plaukst un zeļ padomju laika tradīcijas noziedznieku vidū. Un, zinot, kurš politiskais spēks pēdējos gadus vada cietumus, tas tiešām izraisa arī izbrīnu, jo nu nekāda aktīva cīņa pret šīm padomju laika (Starpsaucieni.)... atliekām diemžēl nenotiek. Un sevišķi pēdējā laikā internetā mēs esam varējuši lasīt, kāda tad šī dzīve patiešām tur ir. Un es kā, teiksim, cilvēks, kas zināmu laiku tur ir strādājis, varu apliecināt, ka tā tas patiešām ir. Un salīdzinājumam es varu pateikt, ka pirms apmēram desmit gadiem - tad, kad tieslietu ministre bija Solvita Āboltiņa... Lai kā man arī negribētos izcelt politisko konkurenti, tomēr jāteic, ka tad viņa no>īja visu šīs pārvaldes vadību un pārvaldes vadība tiešām aktīvi sāka cīņu pret visām šīm tradīcijām, kas neļauj cilvēkiem resocializēties. Divarpus tūkstoši cilvēku katru gadu nāk no turienes ārā, taču viņi... Dzīvojot šajās cietumu tradīcijās, viņiem nav iespējas kļūt, tā teikt, par cilvēkiem, jo viņiem to vienkārši neļauj tie noziedznieki, kas kontrolē cietuma iekšējo dzīvi. Lūk, tad, kad šīs pārmaiņas tika sāktas, tad, kā jūs atceraties, bija diezgan masveidīgi badastreiki, dumpji un tā tālāk. Vai kāds pēdējo septiņu gadu laikā ir dzirdējis kaut par vienu ieslodzīto neapmierinātības kaut kādu izpausmi cietumos? Nu nav tādas! Un tas nozīmē, ka viņi ir ļoti apmierināti ar šo dzīvi, kas tur iekšpusē ir. Un arī cietumu administrācijām tas ir izdevīgi, jo tad caur vienu tā saukto cietuma smotrjaščij jeb to, kas pārvalda cietumu, var atrisināt pilnīgi visas problēmas. Bet diemžēl... (No zāles: „Tulkojumu!”) Es teicu - nu, tā autoritāte, kas pieskata visu cietumu. Un tā ir tā lieta, kurai būtu tiesībsargam jāpievērš sava uzmanība. Es domāju, ka, aptaujājot ieslodzītos - vismaz tos, kas tur ir nonākuši pirmo reizi un par nenozīmīgiem pārkāpumiem -, šo informāciju var iegūt ļoti lielā apjomā. Un tāpēc es ceru par šo situācijas pusi sagaidīt informāciju arī nākamā gada ziņojumā. Paldies.".
2013_06_13-seq574 spokenText "Cienījamās dāmas un kungi! Es uzskatu, ka ziņojums, kuru apspriežam, ir nopietns notikums Latvijas sabiedrības dzīvē. Labi, ka valstī ir tāda persona, tāda amatpersona, kura var pielikt spoguli jebkurai valsts iestādei, jebkuram politiķim, jebkurai politiķu kopai, neskatoties uz konjunktūru, neskatoties uz to, kādas partijas ir pie varas, kādas - opozīcijā, neskatoties uz to, kāda filozofija ir modē ekonomikas politikā. Un es vienkārši gribu arī pateikties. Domāju, ka jebkurš politiķis, kas radoši izturas pret savu darbu, var atrast ziņojumā nopietnu materiālu un vielu pārdomām, lai grozītu, >ītu, attīstītu savu filozofiju, ideoloģiju un pozīciju. Un par to es arī pateicos Jansona kungam. Savukārt gribu novēlēt tiesībsargam rast sabiedrībā atbalstu savai darbībai, jo saprotu, ka ne katram patīk tas, ko viņš... par ko viņš runā. Bet domāju, ka tas arī ir likumsakarīgi. Es savulaik balsoju par Jansona kungu un neesmu vīlies. Es gribu pateikt, ka tas ir grūts darbs. Vēlreiz saku, ka novēlu viņam vēl turpmāk strādāt tikpat rosīgi. Domāju, ka tikai ar mūsu atbalstu viņš tiešām nodrošinās šim darbam vēl augstāku kvalitāti nekā tā, kuru viņš jau ir nodrošinājis. Paldies, tiesībsarg!".
2013_06_13-seq572 spokenText "Paldies, Ražuka kungs! Nesarunājies no zāles, lūdzu! Kolēģi, es gribu teikt, ka ziņojums ir labs. Un mums ir jāatceras, teiksim, kā Tiesībsarga birojs tapa un kādām granātām un mīnām kāpa pāri esošais tiesībsargs. Viņš veiksmīgi tās ir atmīnējis un ir nokļuvis uz ceļa... Man liekas, viņam bija diezgan sarežģīti izveidot arī komandu. Tagad komanda ir izveidota, Tiesībsarga birojs darbojas, un var redzēt arī rezultātus. Es domāju, ka tiesībsargam nevajag iztapt nevienam - ne ministrijai, ne Ministru kabinetam, ne mums, Saeimai, jo tiesībsarga galvenais uzdevums, ko mēs arī gribējām sagaidīt no tiesībsarga un ko nosaka arī, teiksim, likums... ka viņam ir jāinteresējas par tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo mūsu valstī, un jārūpējas, lai viņu intereses tiek aizstāvētas. Te kolēģis pieminēja, ka tiesībsargam ir jābūt sargsunim. Arī es gribu teikt, ka viņam tiešām ir jābūt sargsunim. Un man ir liels prieks, ka tiesībsargs lēnām no klēpja sunīša pārvēršas par sargsuni, jo tad, kad viņš atrodas tanī... No vienas puses, mēs gribētu redzēt šo sargsuni, bet patiesībā mēs domājam: kaut nu viņš paliktu tas klēpja sunītis, kuru mēs varētu paglaudīt, ielikt azotē!... Un viņš tā mīļi varētu... (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.) Tiklīdz tas bobītis aug... Jā, jā, tieši „zemnieki”, mēs, par to likumu varējām... runājām par tiem suņiem un kaķiem. Tad, kad tas bobītis paliek lielāks un sāk zobiņus rādīt, tad viņš vairs nav tik patīkams. Es gribu teikt, ka tas ir ļoti labi, ka tiesībsargs sāk rādīt savus zobus. Zobi labi! (Smiekli. Starpsaucieni.)... Jā, lūdzu! Protams, arī es esmu ar kaut ko neapmierināts, ko sacīja tiesībsargs, un es nepiekrītu daudzām lietām, ko tiesībsargs... ne daudzām lietām, ko saka tiesībsargs, bet tomēr nepiekrītu. Un tas ir normāli, ka mēs diskutējam. Ja mēs varam šinī diskusijā atrast kādu kopīgu kopsaucēju, tad tā ir normāla diskusija un tā tam arī jābūt. Ne jau tā, ka tiesībsargs pateiks un mēs uzreiz visi arī pakļausimies. Diskutēsim! Un tāda iespēja mums ir. Man liekas, ka ir vēl viens moments, ko tiesībsargs līdz galam neizmanto... Izmanto, bet ne līdz galam! Viņam ir tiesības iesniegt savus priekšlikumus likumos. Tas tiek darīts. Bet ne visām organizācijām tādas tiesības ir. Jums, tiesībsargam, tāda iespēja ir! Man liekas, ka šis ir tāds „caurumiņš”, kuru jūs vēl līdz galam neizmantojat. Rakstiet savus priekšlikumus, iesaistieties likumdošanā, lai tos varētu izmantot! Un beidzamais. Es domāju, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, ko tiesībsargs... Viņš jau var arī nākošajā gadā savā atskaitē stāstīt to pašu. Daudz kas ir atkarīgs no mums - kā mēs spēsim reaģēt un kaut ko iz>īt, jo... Cik viņš skaļi „ries”, cik mēs būsim atsaucīgi vai cik bailīgi uz to „riešanu” reaģēsim... Vai arī nelīdīsim tanī sētā iekšā, ko viņš sargā... Un tādi būs arī rezultāti. Bet principā tiesībsargs ir uz pareizā ceļa. Novēlu veiksmi! Putekļi lai iet uz visām pusēm! Paldies par darbu!".
2013_06_13-seq571 spokenText "Elksniņa kungs, es kā sēdes vadītāja jums jau norādīju, ka ir noteikts debašu ilgums arī Saeimas sēdēs. Paldies, ka ievērojāt likumu! Nākamais runātājs - Andris Bērziņš. (No zāles dep. R.Ražuka starpsaucieni.)".
2013_06_13-seq570 spokenText "Tas, par ko viņa runāja, - par neonacismu un par tā elementiem - ir ļoti raksturīgs pašreizējiem politiķiem. Paldies.".
2013_06_13-seq569 spokenText "Elksniņa kungs, arī papildu laiks šobrīd ir iztecējis, un līdz ar to jums saskaņā ar Kārtības rulli vairs nav iespējams runāt.".
2013_06_13-seq568 spokenText "Jā, paldies. Līdz ar to uz šo brīdi tiešām, godājamie kolēģi, ir ļoti milzīga plaisa attiecībā uz to, kas notiek gan virtuālajā, gan reālajā dzīvē, un attiecībā uz to, kādā veidā tiek iegūti pierādījumi vienā otrā lietā. Nākamais būtiskais aspekts visā šajā jautājumā ir tāds, ka vairākas iestādes nav pasargātas no politiskās ietekmes attiecībā uz vairāku procesu virzību, un diemžēl man ir jāpauž nosodījums Nacionālās drošības komisijas vadītājam attiecībā uz neefektīvi realizēto parlamentāro uzraudzību pār Satversmes aizsardzības biroju. Šajā konkrētajā situācijā visi tie jautājumi, par kuriem mēs debatējām iepriekš, par to, ka vairākām darbībām jābūt sankcionētām no tiesu varas amatpersonu puses, no prokuratūras, no... Ir jābūt detalizētai kontrolei, ir jāizvērtē situācija. Nu, vienkāršiem vārdiem sakot, ir jāizvērtē, vai ir vai nav jāpublisko vienā vai otrā situācijā kādas personas personas kods un kādā veidā un kā interesēs notiek šī informācijas vākšana un apkopošana. Šajā konkrētajā situācijā Latvijā mūsu cilvēktiesību pamati un garants vispār nekādā mērā tiem cilvēktiesību standartiem neatbilst. Un šeit es atgādināšu vienu tikšanos, kurā... Ir piedalījusies apakškomisijas sēdē Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā - Ziemeles kundze, un bija runa par to, ka mūsu valstī attiecībā uz drošības dienestu darbībām, uz specdienestu darbībām, uz operatīvām darbībām, attiecībā uz iespējamiem patvaļas riskiem justies droši privātpersona nevar. Un šajā situācijā, cienījamie kolēģi, man tiešām ir jums aicinājums aizdomāties par to, kādā veidā šie procesi būtu vērtējami, īstenojami, un beigās būtu jāpiespiež parlamenta deputāti pieņemt tādu regulējumu, kurš būtu skaidrs un par kuru persona varētu priecāties situācijā, kad tiek aizskartas viņas tiesības. Tālāk - attiecībā uz Cvetkovas kundzi. Man tiešām ir žēl, ka šis jautājums nav ietverts tiesībsarga ziņojumā... Un es tiešām aicinu norādīt, ka...".
2013_06_13-seq567 spokenText "Ja deputāti neiebilst... (No zāles: „Neiebilstam!”)".
2013_06_13-seq566 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribēju debatēt par tādu jautājumu tiesībsarga ziņojumā, cik daudz Tiesībsarga birojs ir iesniedzis 2012.gadā prasību pieteikumu Satversmes tiesā attiecībā uz pamattiesību aizskārumu, bet diemžēl vairāki jautājumi, kuri tika izskanējuši iepriekš - par specdienestu iesaisti attiecībā uz Cvetkovas kundzi -, deva man priekšrocību šajā jautājumā pievērsties arī citiem jautājumiem - cilvēktiesībām, personas privātās dzīves neaizskaramībai... tātad šāda veida dienestu iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē. Diemžēl no tiesībsarga ziņojuma izriet, ka šim jautājumam ir veltītas vienīgi trīs lappuses. Turklāt vispār nav atspoguļots jautājums par privātās dzīves neaizskaramību, jautājums par personas privātās korespondences neaizskaramību, par telefonsarunu noklausīšanās aspektiem un likumu atbilstību... mūsu likumu atbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un arī tiesas judikatūrai šajā jautājumā. Vārdiem, kuriem tiesībsarga ziņojumā par 2012.gadu var piekrist, ir tādi, ka privātās dzīves tiesību saturu veido personas identitāte, fiziskā vai garīgā integritāte, tostarp gods un cieņa, sava dzīves telpa, seksuālās darbības un sociālās attiecības, attiecības ar citām personām, ieskaitot informāciju par šīm attiecībām. Tā ietver arī tiesības paturēt savu privāto dzīvi noslēpumā no citām privātpersonām. Un valstij ir pienākums ne vien bez pamata neiejaukties indivīda privātajā dzīvē, bet arī pasargāt viņu no līdzpilsoņu un plašsaziņas līdzekļu aizskāruma. Vairāk diemžēl attiecībā uz tiem jautājumiem, kuri, it īpaši nesen, publiskajā vidē ir bijuši tik aktuāli attiecībā uz valsts iejaukšanos personas korespondencē, attiecībā uz valsts iejaukšanos personas privātajā dzīvē, attiecībā uz neefektīva uzraudzības un personu tiesību aizstāvības mehānisma esamību... Par šāda veida darbību uzraudzību un kontroli diemžēl minētajā ziņojumā nav runāts. Bez tam visi šie jautājumi lielā mērā ir samilzuši, jo pagājušajā gadā un arī šogad Eiropas Cilvēktiesību tiesa attiecībā pret Latviju pieņēmusi vairākus spriedumus šajā aspektā, un valstij būs jāmaksā kompensācijas. Diemžēl parlaments diskusijā par šo jautājumu un rūpīgā analīzē attiecībā uz likumdošanas pilnveidošanu nav spēris nekādus soļus tālāk. Tā, protams, ir parlamenta atbildība, bet konkrēti šajā situācijā es vēlos ieskicēt vairākus problēmu momentus, par kuriem mums būtu jārunā un par kuriem es lūgtu arī tiesībsargu sniegt savu viedokli un reālo situācijas skatījumu ne tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas Republikas teritorijas, un es ceru, ka tas izraisīs tikpat lielu ažiotāžu kā Cvetkovas kundzes uzstāšanās Vašingtonā, par kuru mēs šodien dzirdējām ļoti daudz pārmetumu viņai personīgi. Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas Satversmes 89.pantā ir noteikts, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem. No minētā izriet, ka jebkura iejaukšanās, kad tā tiek konstatēta, tad... Iejaukšanās pasākumam ir jābūt nepieciešamam un attaisnojamam, un Eiropa pieprasa šajā gadījumā pamatotību. (Diemžēl Latvijas Republikas likumdošana šim kritērijam neatbilst.) Vēl vairāk! Iejaukšanās pasākumam jānotiek uz likuma pamata, un iejaukšanās pasākumam un iejaukšanās likumam jākalpo kādam no leģitīmiem mērķiem. Turklāt tam ir jābūt objektīvi pārbaudāmam un konkrēti izskaidrojamam, un objektīvi nepieciešamam. Godājamie kolēģi! Es tiešām varētu saistībā ar šo jautājumu debatēt ne vienu stundu vien. Uz šo brīdi pastāvošā kārtība liedz Latvijas Republikas sabiedrībai, ikvienam tās loceklim aizstāvēt savas pamattiesības un pat uzzināt par tām situācijām, kad persona kļuvusi par kāda nozieguma izmeklēšanas vai speciālu izmeklēšanas darbību izstrādes objektu vai pārbaudes objektu. Tikpat liels ir arī šāds jautājums (un es gribētu dzirdēt gan tiesībsarga, gan arī ģenerālprokurora viedokli par to): kā Latvijas tiesu varai piederīgas amatpersonas reaģētu uz tādām darbībām, kādas, piemēram, ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde virtuālajā vidē veiktu attiecībā uz mūsu valsts pilsoņiem, jo sankcionēšanas kārtība Latvijā un ASV būtiski atšķiras šajā jautājumā. Lūdzu papildus piešķirt man divas minūtes! Uz nākamo rēķina.".
2013_06_13-seq565 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš.".
2013_06_13-seq564 spokenText "Jā, paldies! Pēdējais teikums. Es tiešām gribu pateikt lielu paldies gan personīgi tiesībsargam Jurim Jansonam, gan arī Lailai Grāverei, ar kuru ir bijusi ciešāka sadarbība, un, protams, visai Tiesībsarga biroja komandai. Bet īpaši paldies gribu sacīt šiem diviem cilvēkiem, kuri ir ļoti daudz palīdzējuši normatīvo aktu pilnveidē un virknes citu jautājumu sakārtošanā, kuri skar tieši izglītības sektoru. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
2013_06_13-seq563 spokenText "Vanagas kundze, piecas minūtes ir pagājušas!".
2013_06_13-seq562 spokenText "...es kā Saeimas deputāte gribētu piekrist tiem jautājumiem, uz kuriem arī tiesībsargs norādīja, un es domāju, ka neesmu vienīgā, kas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs ir klausījusies neskaitāmus Valsts kontroles ziņojumus. Un es teikšu, kā ir. Tiešām sirds sažņaudzas tajā mirklī, kad atnāk un pasaka: „Rīgas brīvostā nepamatoti iztērēts 41 miljons. Sabiedriskā medija jaunajā koncepcijā mācību centra izveidei piecos gados paredzēti 5 miljoni.” Un šeit, manuprāt, mums visiem tas būtu arī pienācīgāk jānovērtē. Es minēju tikai divus piemērus, bet izglītības jomā tās ir ļoti lielas summas, ar kurām mēs varētu izdarīt vēl ļoti daudz darbu - nodrošināt bērniem gan brīvpusdienas, gan mācību līdzekļus, bet bērniem ar invaliditāti - dažādus šos atbalsta mehānismus. Tāpēc es aicinu arī kolēģus būt aktīvākiem, lai mēs šos nelietderīgi... lai mēs savlaicīgi konstatētu šīs situācijas, kad nauda aiziet ne tajā virzienā, kurā to vajag. Un es arī...".
2013_06_13-seq561 spokenText "Kolēģi, lūdzu, saglabājiet klusumu zālē un cieņu pret runātāju!".
2013_06_13-seq560 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Tiesībsarg! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Es savā runā aktualizēšu dažus jautājumus, kas ir skarti Latvijas Republikas tiesībsarga 2012.gada ziņojumā, un starp tiem ir arī jautājumi, kas skar bezmaksas izglītību, mācību līdzekļus. Jāteic, ka tiešām šajā ziņojumā ir atspoguļota virkne jautājumu, kuru risināšanā Tiesībsarga birojs ir veicis ļoti aktīvu... ļoti daudz darba darījis, lai strādātu ar sabiedrību, informētu par šiem jautājumiem. Un, kā jūs šodien redzējāt, Izglītības likumā mēs jau esam kopīgiem spēkiem iestrādājuši virkni priekšlikumu, lai risinātu šos jautājumus, kuri skar ļoti plašu sabiedrības daļu, - jautājumus par bezmaksas izglītību, kas, protams, arī prasa apjomīgus finanšu resursus. Tātad šis darbs mums kopīgiem spēkiem un savstarpējā sadarbībā ir ļoti pavirzījies uz priekšu. Nākamais jautājums ir par izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem. Jā, diemžēl vēl nesenā pagātnē šis jautājums vairāk aktualizējās, bet par šo sadaļu gan no ministrijas puses, gan arī kā Saeimas deputāte atļaujos pateikt tiešām ļoti lielu paldies, jo šis ziņojums satur ļoti detalizētu, rūpīgi apkopotu informāciju par to, kādi darbi mums vēl ir jādara, lai mēs maksimāli nodrošinātu gan izglītojamiem, gan arī darbiniekiem, pedagogiem, vecākiem gan no higiēnas viedokļa, veselības viedokļa, fiziskās drošības viedokļa, gan arī no psiholoģiskās... psiholoģiskā aspekta... lai vide izglītības iestādēs būtu sakārtota. Un šeit ir ļoti skaidri norādīti visi normatīvie akti, kuri ir jāņem vērā. Un es gribu teikt: jā, mēs atzīstam arī to, ka Izglītības un zinātnes ministrija nebija pietiekami pievērsusi tam uzmanību līdz nesenajiem notikumiem tepat Jaunjelgavā. Un arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs izskatījām šos jautājumus, un ministrija no savas puses arī jau ir rīkojusies, un Izglītības kvalitātes valsts dienests ir vērsies pie pilnīgi visām pašvaldību izglītības iestāžu pārvaldēm ar lūgumu pilnveidot šos iekšējās kārtības noteikumus, lai šīs normas, kas ir (normatīvo aktu ziņā mums viss ir iestrādāts!), būtu dzīvas un lai iesaistītās institūcijas reāli darbotos. Tā ka par to arī liels paldies. Nākamais ir pedagogu sodāmības jautājums. Izglītības likumā mēs nesen - ne pārāk sen! - veicām šos grozījumus 50.pantā, un tas atkal skar bērnu drošību - tātad bērnu tiesības uz drošu vidi izglītības iestādē. Nākamnedēļ vai aiznākamnedēļ tiks virzīti šie Ministru kabineta noteikumi. Arī tiesībsargs norāda savā ziņojumā, ka tas ir bijis nepadarīts darbs. Jā, tas tiešām tā ir bijis, bet tuvāko divu nedēļu laikā šie Ministru kabineta noteikumi tiks virzīti. Ceturtais jautājums ir šī Eiropas Sociālā harta, un es gribu teikt paldies par atbalstu tad, kad tika izskatīta šī pārskatītā Eiropas Sociālā harta par izglītību bez maksas, par profesionālo izglītību, par karjeras izglītību, par skolu apmeklētības jautājumiem, un arī tad mēs saņēmām atbalstu no Tiesībsarga biroja. Un...".
2013_06_13-seq559 spokenText "Paldies. Nākamā runātāja - deputāte Inga Vanaga.".
2013_06_13-seq558 spokenText "Paldies, kolēģi! Es mēģināšu iekļauties divās minūtēs (Smiekli.) un pateikt pašas svarīgākās lietas. Taču šī apkures atslēgšana dzīvoklī nav iespējama. Tādi mēģinājumi pašvaldībās jau ir bijuši, un pierādījies, ka tas ir mehānisms, kas grauj kopējo sistēmu, jo ir bijušas ļoti lielas grūtības, lai atgrieztu to atpakaļ vecajās sliedēs. Tā ka šādus piedāvājumus būtu vēlams vairs neiekļaut tiesībsarga ziņojumā. Nākamā lieta, kas man patika, - ka bija ļoti skaidri iezīmēts tas, ka šos parādus, kas veidojas dzīvojamās mājās, veido daži dzīvokļi. Bet diemžēl nebija atšifrējuma, kas tie ir par dzīvokļiem. Gribētos, lai nākamajā tiesībsarga ziņojumā būtu konkrēti ierakstīts, ka pārsvarā tie ir tie dzīvokļi, kur ir hipotekārie kredīti; pret tiem piedziņu nav iespējams vērst. Un tad vajadzētu arī piedāvāt kādu risinājumu, kā varētu vērst piedziņu pret hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri ļaunprātīgi nemaksā šos rēķinus. Un visbeidzot par tādu piedāvājumu kā civiltiesiskā apdrošināšana apsaimniekotājiem. Jautājums ir tāds: ko tad viņi apdrošinās? Ja tā ir nauda, tad tas jau ir praksē mēģināts, un tas ir ļoti... nesamērīgi dārgs pakalpojums. Un, ja mēs runājam par apdrošināšanu, tad es ieteiktu radīt un piedāvāt risinājumu, ka kopīpašuma apdrošināšanu vajag ieviest daudzdzīvokļu mājās, lai mēs izvairītos no tādiem gadījumiem, kāds bija Mālpilī; „Saskaņas Centrs” arī iesniedza priekšlikumu, ka vajadzētu kompensēt šos izdevumus, kad bija šī māja neglābjami bojāta un... Bet, ja būtu šī kopīpašuma apdrošināšana, kas ļoti nesadārdzinātu šīs kopējās izmaksas, tad šādi gadījumi tiktu atrisināti un mums nebūtu jālemj par naudas piešķiršanu. Paldies par uzmanību, kolēģi!".
2013_06_13-seq557 spokenText "Ja deputātiem ir iebildumi, tad mums lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par papildu laika piešķiršanu deputātam Valainim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 4. Lūdzu, Valaiņa kungs, jums tiek dotas divas minūtes!".
2013_06_13-seq556 spokenText "Divas minūtes vēl, lūdzu, var palūgt? (No zāles: „Nē!”; „Pietiek!”)".
2013_06_13-seq555 spokenText "Valaiņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas!".
2013_06_13-seq554 spokenText "Par nepārņemtajām mājām. Šī Saeima šajā sesijā jau ir pieņēmusi trešajā lasījumā likumprojektu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, kur noteikts, ka šajās nepārņemtajās mājās... pašvaldību pārvaldniekiem ir jāorganizē šīs sapulces, un, ja to iedzīvotāji tomēr nelems par mājas pārvaldīšanu, tad šīs mājas turpmāk tiks pārvaldītas atbilstoši pārvaldīšanas likumā noteiktajām prasībām. Un tā tiks novērsta situācija, ka pašvaldības pārvaldnieks var pieņemt lēmumus iedzīvotāju vietā, bet, lai iedzīvotājus atturētu pieņemt varbūt neloģiskus lēmumus, viņam būs jāsavāc 50 procenti plus viens paraksts, lai apturētu nesamērīgu lēmumu pieņemšanu. Šis likumprojekts jau ir izstrādāts, un tad nākotnē skatīsimies, kā tas darbosies. Nākamā lieta, kas šeit ir minēta, attiecas uz maksājumu disciplīnu. Jaunais koncepts, ko mēs esam izstrādājuši, paredz ļoti kardināli >īt norēķinu sistēmu par komunālajiem pakalpojumiem un ieviest tā sauktos tiešos norēķinus. Tiesībsarga ziņojumā arī ir minēts šis tiešo norēķinu veids - ka maksā tiešais dzīvokļa īpašnieks, slēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju. Šāds modelis jau darbojas Lietuvā, taču ir pierādījies, ka tas ir dārgs. Un tas rada lieku sadārdzinājumu dzīvokļu īpašniekiem. Mēs piedāvājam tādu risinājumu, ka māja kā kopība slēdz tiešo līgumu, un šajā gadījumā arī pakalpojuma sniedzējs uzņemas atbildību par pakalpojuma samaksu. Šajā gadījumā mēs paredzam arī lielāku maksājuma disciplīnu un izbēgam no gadījumiem, ka tiem, kuri godīgi maksā, bieži vien ir jāmaksā arī par nemaksātājiem. Tiesībsarga ziņojumā ir minēts arī tāds piedāvājums kā iespēja atslēgt individuāli apkuri katram dzīvoklim. Es gribētu minēt...".
2013_06_13-seq553 spokenText "Kolēģi! Šis fona troksnis zālē tiešām ļoti traucē runātājam.".
2013_06_13-seq552 spokenText "Labdien vēlreiz, kolēģi! Es vēlētos vislielāko akcentu... un es arī uzskatu, ka šajā ziņojumā vissvarīgākā daļa ir mājokļu politika un mājokļu jautājumiem veltītās lietas, kas šeit, tiesībsarga ziņojumā, ir minētas. Es iziešu cauri šim ziņojumam un akcentēšu tās labās lietas, ko tiesībsargs šeit minējis. Vērsīšu uzmanību uz tām ziņojumā minētajām lietām, ko Saeima jau ir izdarījusi, kā arī minēšu lietas, kuras varbūt nevajadzētu iekļaut ziņojumā, jo tās ir ekspertu sanāksmēs izdiskutētas un atzītas kā nelietojamas, nelietderīgas. Un sākšu ar ziņojuma sadaļu „Mājokļa jautājums - ievešana nekustamā īpašuma valdījumā”. Ir tā sauktie īres līgumi, un bieži vien sanāk tā, ka, ja kreditors atņem izsolē dzīvokli, tad to nav iespējams ievest valdījumā dēļ īres līguma, un šīs cīņas rekordi ir tādi, ka padsmit gadu garumā nevar ievest nekustamā īpašuma valdījumā. Tā, manuprāt, ir ļoti nopietna lieta, un atbildes risinājums šai lietai būtu - sakārtot īres likumu, kas mums ir novecojis, tāpēc tas ir jā>a. Un te jau vajadzētu Saeimas apņēmību vērt vaļā šo īres likumu un sākt ar to strādāt. Protams, šie īres līgumi ir sadalāmi divās daļās. Pirmā daļa ir tā daļa, kur ir labprātīgi noslēgts īres līgums, bet tur ir nelabprātīgi šie mēģinājumi izdzīt iedzīvotāju ārā no šī īpašuma. Otrā daļa ir tā, kur ir noslēgti īres līgumi par 100 latiem gadā, un tie ir ļaunprātīgi slēgtie īres līgumi. Šai lietai risinājums ir jāatrod. Kreditētājiem iegūt īpašumu valdījumā - tā ir liela problēma. Nākamā lieta, par ko es gribu runāt, tas ir pārvaldnieks. Komunālo maksājumu lietai arī šajā ziņojumā ir pievērsta diezgan liela uzmanība. Šeit ir minēts norīkotais pārvaldnieks, ka tā ir zināma problēma, un ir pat piedāvājumi, kādā veidā uzlabot norīkotā pārvaldnieka institūciju. Un te tiesībsargam es gribētu pateikt to, ka jaunajā pārvaldīšanas likumā, kas tiek gatavots jau otrajam lasījumam, ir panākta vienošanās par norīkotā pārvaldnieka institūta kā tāda izslēgšanu vispār ārā. Un mēs esam atzinuši to, ka tāds vispār nav vajadzīgs. Tā ka mēs to plānojam izslēgt ārā, un es ceru uz Saeimas atbalstu attiecībā uz šo lēmumu. Nākamā lieta, kas tika minēta, ir šīs nepārņemtās mājas. Kolēģi, vēršu jūsu uzmanību... (Zālē troksnis.)".
2013_06_13-seq551 spokenText "Nākamais runātājs - deputāts Viktors Valainis.".
2013_06_13-seq550 spokenText "Jā. Ja ir labā griba, tad visu arī šajā jomā var panākt. Paldies par uzmanību.".
2013_06_13-seq549 spokenText "Poriņas kundze, jums ir jau bijis papildlaiks!".
2013_06_13-seq548 spokenText "...ziņojuma sadaļā „Sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi”. Un es uzskatu, ka...".
2013_06_13-seq547 spokenText "Poriņas kundze, jūsu laiks...!".
2013_06_13-seq546 spokenText "Tiesībsargs sava ziņojuma ievadā raksta par labas pārvaldības problemātiku. Un, runājot par pārvaldību, šīs lingvistiskās diskriminācijas problemātikā, manuprāt, ir jāiesaistās kopā ar tiesībsargu arī Valsts prezidenta institūcijai, kurai ir nevis jārosina mācīties krievu valodu, lai iegūtu darbu Latvijā, tādējādi noplicinot Latvijas lingvistisko daudzveidību un paužot Eiropas Savienības valstij neraksturīgu politiku, bet - tieši otrādi! - kopīgi ar tiesībsargu, roku rokā strādājot pie patiesas integrācijas uz latviešu valodas pamata, nevis pie reversas integrācijas uz krievu valodas bāzes, jāmudina latviešu valodu neaizmirst un īpaši jāvēršas pie bērniem un jauniešiem. Tiesībsarga ziņojumā ir piemirsti tie gadījumi, par kuriem personīgi es kā Saeimas deputāte informēju Tiesībsarga biroja vadošu darbinieku, tas ir, par latviešu jauniešu diskrimināciju, par to, ka darba tirgū krievu valoda tiek pieprasīta, lai gan konkrētajām iestādēm nav darba attiecību ar ārzemēm, un arī par emigrācijas latviešiem, kuri atgriežas uz dzīvi Latvijā, par bērniem, kuri veselības aprūpes iestādēs netiek saprasti. Nobeigumā saku: es uzskatu, ka arī par šo diskriminācijas veidu tiesībsargam būtu jāinformē Eiropas Parlaments, jo tas ir pretrunā ar Satversmi, un ir jārosina cilvēki rakstīt tiesībsargam, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesai par šiem gadījumiem un vairāk vērsties ar sūdzībām par latviski runājošo diskrimināciju. Tam būtu jāparādās... (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Laiks!”)".
2013_06_13-seq545 spokenText "Deputāti neiebilst. Tātad jums vēl divas minūtes.".
2013_06_13-seq544 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi! Godātais Jansona kungs! Paldies par ziņojumu par 2012.gadu, bet tomēr arī es vēlos dažos vārdos atbalstīt iepriekšējos divus runātājus, sakot, ka tiesībsargam ir jādod savs vērtējums par šo incidentu, un ir skaidrs, ka tās ir okupācijas sekas, ar kuru likvidāciju mēs nodarbojamies ikdienā, bet tad arī visām Latvijas institūcijām būtu jāiesaistās, lai šis darbs ritētu raitāk. Runājot par iepriekšējā gada ziņojumu, pirmām kārtām es gribu teikt, ka vairākkārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā esmu bijusi vienisprātis ar tiesībsargu par dažādiem ar reālas bezmaksas izglītības ieviešanu valstī saistītiem jautājumiem, par vienādu iespēju radīšanu bērniem neatkarīgi no tā, kuru bērnudārzu viņi apmeklē - privāto vai pašvaldību bērnudārzu. Es cienu tiesībsarga darbu un atzinumus, tomēr ar sarūgtinājumu man atkal ir jāsecina, ka Tiesībsarga biroja 2012.gada ziņojumā joprojām netiek runāts... tiek noklusēts par Latvijā pastāvošo latviski runājošo diskrimināciju, kas uzņem arvien lielākus apgriezienus tieši pēdējo četru piecu gadu laikā. Paldies visiem, kuri ir atsaukušies aicinājumam sūtīt savus latviešu lingvistiskās diskriminācijas gadījumus, un paldies visiem, kuri ir informējuši mani par vietām, kurās šie diskriminācijas gadījumi notiek visbiežāk. Apkopojot gan iepriekšējo gadu pētījumus, gan tos, kuri ir šogad atsūtīti, es diemžēl neatrodu tiesībsarga šīgada pārskatā šos... tikpat kā nevienu no pieminētās diskriminācijas gadījumiem, un es uzskatu to par ļoti lielu trūkumu, jo ziņojumā kā nekā ir Tiesībsarga biroja viedoklis, attieksme, darbības jomas un arī biroja padarītais. Nav minēti gadījumi par to, ka latviešu bērni, kuri neprot krievu valodu, var tikt... vai, precīzāk sakot, netiek adekvāti izmeklēti, piemēram, Daugavpils slimnīcā, kur daļa personāla īsti labi latviešu valodu nesaprot, un tādējādi rodas bērnu veselībai bīstamas situācijas. Stāstot par latviešu lingvistiskās diskriminācijas gadījumiem, Berlīnē Kultūras diplomātijas institūta un Amnesty International rīkotajā kongresā klausītāji - cilvēktiesību eksperti, starptautiskie juristi un mācību spēki - atzina, ka latviski runājošo diskriminācija ir neordinārs gadījums, un neordinārs ir tieši tas, ka latviski runājošo diskriminācija notiek Latvijā, kas ir pilnīgi nepieņemams gadījums Rietumeiropas valstīs, kad valstsnācijas cilvēki tiek diskriminēti, ja viņi lieto un prot valsts valodu. Es vēlētos Tiesībsarga biroja 2013.gada pārskatā tomēr lasīt ne tikai par pārkāpumu, kad latvieši izjūt lingvistisko diskrimināciju Daugavgrīvas cietumā (ir labi, ka arī tas ir atspoguļots tiesībsarga ziņojumā), bet es gribētu šajā ziņojumā lasīt arī par latviski runājošo diskriminācijas gadījumiem darba tirgū, ārpusskolas izglītībā, valsts un pašvaldību iestādēs, slimnīcās... saistībā ar latviešu bērniem, ar sirmgalvjiem, kas atgriežas Latvijā no emigrācijas, un arī citu vecuma grupu pārstāvjiem. Kā atsevišķu diskriminācijas gadījumu es gribu minēt bērnudārza jautājumu latviešu ģimenēm, kad nepietiekamo vietu dēļ latviešu ģimenes ir spiestas sūtīt savus bērnus bērnudārzos ar minoritātes valodu - krievu valodu. Un, lai arī formāli mēs valstī uzsveram integrāciju uz latviešu valodas pamata... Vai drīkst lūgt vēl divas minūtes? (No zāles: „Pietiek!”)".
2013_06_13-seq543 spokenText "Paldies. Nākamā runātāja ir Vineta Poriņa. Aicinu deputātus pieturēties pie darba kārtības jautājuma - „Latvijas Republikas tiesībsarga 2012.gada ziņojums”.".
2013_06_13-seq542 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie deputāti! Es gribētu turpināt Ināras Mūrnieces uzsākto. Tās lietas saistība ar tiesībsargu ir tāda, ka tiesībsargs mēģina mazināt naida ietekmi un naida radītos zaudējumus. Un šinī brīdī es runāju kā Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs, kā leģionāra dēls un tāds, kas ir dzīvojis Kanādā un Kanādā arī dabūjis... reģistrējis savu Latvijas pilsonību. Cvetkovas kundzes izteicieni, es teiktu, ir dziļi naidīgi. (No zāles dep. N.Kabanovs: „Par tematu!”) Viņa ir arī daļa (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)... viņa ir arī daļa no Sabiedrības saliedētības komisijas, un viņai tieši pienāktos palīdzēt tiesībsargam veikt savu darbu. To viņš vislabāk varētu veikt, ja ir saliedēta sabiedrība. Tas trakākais, es domāju, kas... Es negribu to vissmagāko vārdu lietot, bet... Par šīm lietām runāt citā zemē, apvainot Latviju, pamatā Latvijas iedzīvotājus, Saeimu - tas ir absolūti nepieņemami, un es domāju, ka mums, Saeimai, ir jāsper soļi pret šādu rīcību. Es domāju, ka tā absolūti nav pieņemama! Un tā jau nav pirmā reize, kad Cvetkovas kundze par šādām lietām ir runājusi. To viņa nesaka mums atklāti acīs, bet runā, varētu pat teikt, aizmuguriski Amerikā, kur cenšas kaut kādā veidā dabūt atbalstu saviem, es teiktu, ļoti nepatīkamiem šķelšanas mērķiem. Es ļoti lūdzu Cvetkovas kundzei mums visiem atvainoties par tiem izteicieniem, kas ir bijuši. Šādā veidā mēs vienkārši nevaram turpināt! Kāpēc jūs tā uztraucaties par vienu lietu, ko var ļoti ātri nokārtot, un tad mums nebūtu par šādām lietām vispār jārunā? Tā ka es vēlreiz aicinu Irinu Cvetkovu atvainoties mums un ņemt savus vārdus atpakaļ. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
2013_06_13-seq541 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Liepiņam. (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, lūdzu klusumu zālē!".
2013_06_13-seq540 spokenText "...pieredzam no noteiktiem Saeimas deputātiem, savulaik nenāca klajā pat interfronte. Neuzdrošinājās! Ap 200 000 trimdinieku, kuri bija spiesti pamest Latviju komunistu draudošo represiju dēļ, acīmredzot deputātei Cvetkovai šķiet apšaubāmi cilvēki. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Kur tiesībsargs bija 2012.gadā?!”) Un šajā gadījumā deputāte atkārto vismelnāko KGB 60.gadu propagandu, ka trimdinieki it kā bēga no Latvijas tādēļ, ka ir nacistiskie noziedznieki (No zāles dep. V.Agešins: „Par tiesībsarga ziņojumu!”), un līdz ar to visa trimda ir nacisti. Šajā sakarā aicinu tiesībsargu izvērtēt šādus un tamlīdzīgus izteikumus un negaidīt nākamo gadu, bet sniegt izvērtējumu pēc iespējas ātrāk, jo Latvijas sabiedrībai tas ir nozīmīgi. Paldies. (Aplausi.)".
2013_06_13-seq539 spokenText "Mieru zālē!".
2013_06_13-seq538 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Paldies Tiesībsarga birojam un tiesībsargam par šī gada, tātad par 2012.gada, ziņojumu šogad! Gribu uzsvērt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir sadarbojusies ar Tiesībsarga biroju bērnu tiesību aizsardzības jomā, un šai sadarbībai redzu ļoti labu turpinājumu. Un tā ir Tiesībsarga biroja stiprā puse. Otrkārt, saistībā ar šo ziņojumu gribu runāt par naida noziegumiem, naida runu. Lai gan šī problēma Latvijas sabiedrībā ir asa, ziņojumā šī daļa ir neizvērsta un nav norādīts uz to, cik liela un dziļa problēma tā ir Latvijas sabiedrībā. Tātad tiesībsargs šajā ziņojumā pieminējis tikai vienu gadījumu attiecībā uz naida runu par rasu diskrimināciju. Tomēr sabiedrībā izskan viedokļi - un tos izsaka arī Saeimas deputāti -, kas veicina sabiedrībā naidu un neizpratni. Šajā sakarā gribu minēt Saeimas deputātes Irinas Cvetkovas izteikumu medijos (citēju): „Padomju simbolikas aizliegšana, ar Pilsonības likumu veiktā valstsnācijas statusa nostiprināšana latviešiem un līviem, Latvijas pilsonības piešķiršana bijušajiem leģionāriem un viņu pēctečiem, kuri dzīvo Jaunzēlandē, Brazīlijā un Austrālijā, - tās visas ir bīstamas neonacisma izpausmes.” (No SC frakcijas: „Ļoti bīstamas!”) Citāta beigas. Deputāte Cvetkova ar šādiem izteikumiem naidīgi vēršas pret latviešiem un lielu latviešu tautas daļu. Mūsu vidū ir leģionāri, lielai latviešu daļai tēvi un vectēvi bija leģionāri, un ar šādiem apgalvojumiem, kādus mēs šobrīd... (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)".
2013_06_13-seq537 spokenText "Paldies. Nākamā debatēs deputāte Ināra Mūrniece. Lūdzu!".
2013_06_13-seq536 spokenText "Labdien, kolēģi! Pirmkārt, vēlos pateikties tiesībsargam par 2012.gada ziņojumu un gribu izteikt savu viedokli par to. Protams, tiesībsargam ir jābūt sabiedrības sargsunim, kas aktualizē sabiedrībai svarīgus jautājumus, problēmas un, sadarbojoties ar valdību, Saeimu un pašvaldībām, tās konkrētā un pragmatiskā veidā konstruktīvā gaisotnē risina. Neapšaubāmi, tiesībsargs ir aktualizējis un radījis diskusiju iepriekšējā gada laikā gan sabiedrībā, gan politiskajā vidē par daudziem svarīgiem un tajā pašā laikā arī kontroversiāliem jautājumiem. Ir jāatzīst, ka tiesībsarga atpazīstamība un viņa biroja aktivitāte pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies. Ir acīm redzami pieaudzis iedzīvotāju iesniegumu skaits, kas ir adresēti tiesībsargam, un tā ir tāda pozitīva indikācija, jo tas parāda, ka iedzīvotāju izpratne par savām tiesībām ir vairojusies un uzticība tiesībsarga institūcijai ir augusi. Šīs ir tās ģenerālās pozitīvās lietas, ko es vēlētos izcelt. Savukārt attiecībā uz ekonomiku es piekrītu tam, ka tiesībsargam ir jāaizstāv iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās tiesības, bet tiesībsargs nedrīkst nodarboties ar populismu vai sabiedrības musināšanu. Un šeit es domāju par vienu spilgtu piemēru, kas norāda uz tiesībsarga neizpratni vai apzinātu vēlēšanos, publicējot savus rakstus par minimālās algas palielināšanu līdz 360 latiem, kam faktiski ekonomiskās sekas būtu ļoti graujošas... Mēs, protams, varam domāt, ka ar naudu mums ir kā Kārļa Skalbes pasakā par vērdiņu - grasis iztērēts, un tas uzreiz, uzreiz atjaunojas... Mēs, protams, varam to gribēt, ņemt un šo naudu nodrukāt, jo nauda pēc būtības ir papīrs, bet, ja tai nav seguma, tad tas radīs gan inflāciju, gan praktiski arī palielinās bezdarbu un nekādas ekonomiskās jēgas no tā nebūs. Līdz ar to es gribētu teikt, ka, pirms mēs skatāmies no tiesībsarga, nu, tādām funkcijām, ar precīziem skaitļiem operēt tomēr vajadzētu mazāk, jo tas būtiski var negatīvi ietekmēt šo valsts domāšanu par pieņemtajiem lēmumiem. Un te būtu jāpaļaujas tieši uz makroekonomistiem, nevis jāskatās mikroekonomikas līmenī, kur viens uzņēmums kaut ko ir vai nav pārkāpis, jo tās lietas, kuras jūs minat kā lielās lietas, kas skar visu sabiedrību, diemžēl ir gan nodokļu politikas, gan makroekonomikas jautājums. Tāpēc kopumā es gribu teikt: liels paldies par norādītajām mūsu, teiksim, darba vai nu nepilnībām, vai tām lietām, kuras būtu darāmas labāk! Un kopumā teikšu paldies, ka jūs tā iesaistāties... un jūsu aktivitāte ir vērtējama pietiekoši... no aktivitātes viedokļa kā augsta. Gribētos vairāk tieši ekonomiskajos jautājumos saprast jūsu domu gājienu, kuros brīžos jūs aicināt vai rosināt darīt tās lietas, kuras ekonomiski nav iespējams izdarīt. Paldies jums!".
2013_06_13-seq535 spokenText "Paldies tiesībsargam par ziņojumu. Saskaņā ar Kārtības rulli mums par šo ziņojumu ir iespējamas debates, un pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Ozoliņš. Lūdzu!".
2013_06_13-seq534 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre Lībiņas-Egneres kundze, godājamie deputāti, dāmas un kungi! Savu runu vēlos sadalīt vairākos tematiskajos blokos. Vispirms vēlos atskatīties uz Tiesībsarga biroja veikumu 2012.gadā. Otrkārt, vērst jūsu uzmanību uz tām samilzušajām cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmām, kuras var apdraudēt Latvijas attīstības ilgtspēju un tādēļ risinājuma atlikšana vairs nav pieļaujama. Treškārt, par resursu, tajā skaitā arī finansējuma, pieejamību, lai šos jautājumus atrisinātu. Kāds var uzdot jautājumu: „Ko tad nu atkal tas tiesībsargs tādu pateiks?” Vai arī manis teikto uzskatīs par populismu. Taču man ir svarīgi, lai cilvēki gribētu un arī varētu Latvijā palikt un dzīvot, nevis tikai izdzīvot. Un tam, par ko es šodien runāšu, ir vislielākā saistība ar Latvijas un sabiedrības ilgtspēju un starptautisku konkurētspēju. Nevienam pat nav vairs jāskaidro, ka cilvēktiesības un laba pārvaldība nav jēdzieni, kurus var kā tādu ordeni piespraust sev pie krūtīm tad, kad gribam dižoties. Cilvēktiesības un laba pārvaldība ir reāli instrumenti valsts un sabiedrības labklājībai un attīstībai. Izvērtējot pagājušā gada veikumu, izcelšu dažus, manuprāt, nozīmīgākos un steidzami risināmos problēmjautājumus, kas izriet no Tiesībsarga biroja prioritātēm. Tiesībsarga biroja veikums 2012.gadā skaitļos. Ja Tiesībsarga biroja veikumu 2012.gadā aplūko skaitļos, tad pērn esam saņēmuši 2633 personu iesniegumus. Lielākoties iesniegumi saistīti ar pilsonisko un politisko tiesību jautājumiem un sociālo un ekonomisko tiesību jautājumiem. Pērn esam ierosinājuši 326 pārbaudes lietas, pabeiguši 235 lietas un snieguši 1667 atbildes uz iesniegumiem, tas ir, šajos gadījumos nav bijusi nepieciešamība ierosināt pārbaudes lietu, jo par daudziem jautājumiem esmu jau veicis sistēmisku tēmas izpēti iepriekš, un tāpēc iepriekšējos atzinumos paustās atziņas cilvēki var izmantot Administratīvajā tiesā vai starptautiskajās institūcijās. Turklāt 6202 gadījumos esam snieguši iedzīvotājiem konsultācijas. Tiesībsarga biroja atzinums par dažādiem tiesību aktiem sniegts 41 reizi: 16 atzinumi Satversmes tiesai un 25 atzinumi valsts institūcijām par tiesību aktu projektiem, tajā skaitā Saeimai un Ministru kabinetam. Iepriekšējais gads ir bijis ļoti aktīvs arī preventīvajā darbā, proti, veicām 33 monitoringa vizītes (piemēram, ieslodzījuma vietās, sociālās aprūpes centros un citur). Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem esam pilnveidojuši monitoringa metodes un veidu un ieviesuši arī jaunu praksi - doties monitoringa vizītēs uz pašvaldībām un to padotības iestādēm. Akūti risināmās cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmas. Nosaukt tikai skaitļus vien ir par maz, tādēļ pāreju pie runas otrās daļas, kurā gribu jūsu uzmanību vērst uz tām cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmām, kuras var apdraudēt Latvijas ilgtspējīgu attīstību, un tāpēc aicinu jūs pievērst tām pastiprinātu uzmanību. Valdība kā prioritāti turpmākajiem trim gadiem ir noteikusi stabilu un ilgtspējīgu Latvijas attīstību, veicināt ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību, mazināt sociālo nevienlīdzību, pakāpeniski pāriet no pasīvās jeb pabalstu sociālās palīdzības sistēmas uz aktīvo jeb klientu motivējošo sistēmu. Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013.gadam līdztekus ekonomikas izaugsmei kā prioritāte noteikta arī sociālā drošība, un tās ietvaros mērķis ir nepalielināt nabadzības risku. Mērķus un labos nodomus apdraud vairāki riski, kas izriet no cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmām. Neskatoties uz to, ka skaitliski visvairāk iesniegumu esam saņēmuši par pilsoniskajiem un politiskajiem jautājumiem, galveno uzmanību vērsīšu uz problēmām sociālo un ekonomisko tiesību jomā. Personas tiesību aizsardzības kontekstā svarīgi apzināties, ka sociāli ekonomisko tiesību jomā indivīdam nav iespējas saņemt nekādas kompensācijas pretēji tam, kā tas ir pilsonisko un politisko tiesību jomā, kur personai savu tiesību aizsardzībai pastāv iespēja vērsties, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Esmu vairākkārt vērsis valdības un parlamenta uzmanību uz, manuprāt, nepieļaujamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, no kuriem minēšu tikai dažus. Nabadzības risks un sociālā nevienlīdzība. Vērojams, ka valdība īpašu uzsvaru liek uz Latvijas veiksmes stāstu, atkal un atkal akcentējot, ka Latvijā pēdējā gada laikā ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, neskatoties uz to, ka sociālā realitāte un statistikas dati liecina, ka ekonomisko spriedzi joprojām izjūt vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, Vidzemes un Latgales reģionā - pat no 69,8 līdz 74,9 procentiem mājsaimniecību (saskaņā ar statistikas datiem). Sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizācijas procesā cilvēktiesību principu ievērošanai ir būtiska ietekme uz iedzīvotāju labklājību. Esmu vairākkārt norādījis, ka valsts nav izpildījusi Satversmes 109.pantā noteikto pienākumu garantēt tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī, jo valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kam piesaistīts vecuma pensijas minimālais apmērs, ir 45 lati mēnesī, tā apmērs ir ne>īgs kopš 2006.gada 1.janvāra. Minētais lielums nav pamatots ne ar ekonomiskajiem rādītājiem, ne ar aprēķiniem par personas vajadzību nodrošināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Gribu atgādināt, ka Latvijas tauta, nobalsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā, izlēma pievienoties Eiropas Savienībai ne tikai kā ekonomiskai savienībai, īstenojot kopīgu drošības, sadarbības un monetāro politiku, bet arī kā savienībai, kuras dalībvalstis ir apņēmušās veicināt savu tautu ekonomisko un sociālo attīstību, ievērojot noturīgas attīstības principu ar mērķi veicināt savu tautu labklājību, kā arī apkarot sociālo atstumtību un veicināt sociālo taisnīgumu. Nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai tiek pakļauti 40 procenti Latvijas iedzīvotāju, tostarp 43 procenti bērnu un 33 procenti senioru, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienības valstu vidū. 2012.gada sākumā gan Saeimas, gan valdības uzmanība tika vērsta uz pensionēšanās vecuma paaugstināšanas ieceri, norādot, ka pārejai ir jābūt daudz lēzenākai, kas daļēji arī tika panākts. Veselības aprūpe. Veselības ministrija pērn nāca klajā ar veselības aprūpes finansēšanas jauno modeli. Ņemot vērā sabiedrības pretrunīgo reakciju un prognozes par jaunā finansēšanas modeļa ilgtspēju, esmu pievērsis uzmanību šim jautājumam. Uzskatu, ka konstruktīva un daudzpusīga diskusija nodrošina sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, kas ir viena no labas pārvaldības principa šķautnēm. Svarīgākais ir noskaidrot, ko no jaunā finansēšanas modeļa iegūs iedzīvotāji, vai tas mazinās rindas, palielinot kvotas, vai uzlabos pakalpojuma kvalitāti, kas ir tie iedzīvotāji, kuri turpmāk pakalpojumu nesaņems. Vai ir pieņemami, ka, piemēram, māmiņai, kura pati mājās audzina bērnu pēc 4 gadu vecuma, jo viņam nav nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, veselības aprūpes pakalpojumi turpmāk tiks, visticamāk, liegti? Lielākā problēma šodien ir tā, ka iedzīvotājs nevar būt drošs par to, ko saslimšanas gadījumā valsts viņam garantē un kādā apmērā. Arī starptautiskās organizācijas ir paudušas bažas par nevienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību valsts teritorijā, kā arī medicīnas personāla nepietiekamību. Personu ar invaliditāti tiesības. Īpašu uzmanību esmu pievērsis problēmām tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas jomā. Lai novērstu ārkārtas situāciju un nodrošinātu tehnisko palīglīdzekļu pieejamību personām ar invaliditāti, 2012.gadā bija nepieciešams papildu finansējums 3,8 miljonu latu apmērā. Tā vietā minētajām vajadzībām tika atvēlēti valsts budžeta finanšu līdzekļi vien 1,27 miljonu latu apmērā. Uz 2012.gada 1.martu rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem gaidīja jau 11 104 cilvēki. Uzskatu par nepieļaujamu, ka ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti ieviešanas periodā tik ievērojamam skaitam personu netiek dota iespēja līdzvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē finansējuma trūkuma dēļ. Uzskatu, ka ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija mūsdienīgu, ilgtermiņā lietojamu un personu vajadzības apmierinošu tehnisko palīglīdzekļu iegādei. Ir jāpārskata piešķirtā finansējuma apjoms un esošo finanšu līdzekļu izlietošanas efektivitāte, jo nav pieļaujams, ka tehniskie palīglīdzekļi, kas iegādāti par valsts budžeta līdzekļiem, ir nekvalitatīvi un neatbilst personu vajadzībām. Godātie deputāti! Par šiem un citiem konstatējumiem šodien esmu informējis Eiropas Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Šādi rīkojos, jo valdības centieni neatlaidīgi ir vērsti uz ekonomiskās izaugsmes mērķi, pilnībā aizmirstot prioritāti - cilvēktiesības un sociālo drošību. Manā ieskatā, abām prioritātēm ir jābūt līdzsvarā un ekonomisko izaugsmi nedrīkst veidot uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju rēķina. Nekādā gadījumā nav pieļaujama situācija, ka cilvēktiesības tiek nostādītas zemāk par ekonomisku mērķu sasniegšanu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pareizi!”) Tas ir pretrunā ar Satversmi un starptautiskajiem līgumiem. Valsts apņēmībai cilvēktiesības turēt kā vērtību ir jāatspoguļojas gan politikas plānošanas dokumentos, gan faktiskajā valdības rīcībā, tādējādi apliecinot politisko gribu un radot iedzīvotājos drošības sajūtu. Šobrīd vērojams, ka valdība konsekventi rīkojas tikai noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanai, nerēķinoties ne ar sabiedrības viedokli, ne ar sociālo realitāti valstī. Kā tiesībsargs, kura pien��kums ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt valsts varas tiesisku un lietderīgu īstenošanu, uzskatu, ka nav pieļaujama situācija, kurā nacionālās valdības izvirza vienu konkrētu mērķi vai realizē kāda starptautiska līguma punktu, tajā pašā laikā ignorējot visus citus tā paša vai cita valstij saistoša starptautiska līguma punktus un noteikumus, īpaši, ja tas attiecināms uz cilvēka pamattiesībām. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta definētos darbības principus, proti, strādāt, lai aizsargātu vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība, proti, brīvību, demokrātiju, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kā arī tiesiskumu, un, ievērojot principu, ka šīs vērtības ir universālas, esmu aicinājis politiķus Eiropas institūcijās, realizējot viņiem uzticēto mandātu, prasīt atbildību no nacionālajām valdībām cilvēktiesību principu iedzīvināšanā ne tikai deklaratīvi, bet arī politikas īstenošanas procesā, kas ir pamats vienlīdzībai, tautu attīstībai un labklājībai. Savukārt pilsonisko un politisko tiesību jautājumu blokā arī ir vairāki neatliekami risināmi jautājumi. Proti, tiesības uz taisnīgu un savlaicīgu tiesu. Latvijas tiesu sistēmā ilgstoši ir novērojama problēma ar lietu savlaicīgu izskatīšanu, uz ko norāda zaudētās prāvas Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Tiesībsarga birojā regulāri saņemtās sūdzības. Tiesībsarga birojā vairākās lietās tika konstatētas problēmas saistībā ar Kriminālprocesa likuma 530.pantu, kas paredz tiesnešiem pēc saīsinātā sprieduma sagatavošanas pagarināt pilna sprieduma sastādīšanas laiku. Esam secinājuši, ka norma nav pietiekami detalizēti izstrādāta un pieļauj tiesnešu pārlieku lielu un nekontrolētu brīvību tās piemērošanā. Līdz ar to ir sastopama tiesas sprieduma pilna teksta sastādīšanas atlikšana. Ar mērķi novērst nepilnības 530.panta regulējumā esmu jau vērsies Tieslietu ministrijā ar lūgumu iniciēt grozījumus, un šī iniciatīva ir rezultējusies daļēji pozitīvi. Ilgstoša problēma ir lietu izskatīšanas termiņi. Lai gan kritika šajā gadījumā attiecināma arī uz izpildvaru, kura nenodrošina tiesas ar pietiekamu tiesnešu un palīgu skaitu, lai nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu, nepilnības saskatāmas arī tiesu darbā. Tā vienā pārbaudes lietā tika konstatēts, ka civillieta pirmajā instancē tiek izskatīta nu jau vairāk nekā 12 gadus! Vēl viena problēma ir tiesas sēžu pārcelšanas termiņi. Tiesības dzīvot sabiedrībā. Latvijas Republikā darbojas pieci valsts sociālās aprūpes centri ar 30 filiālēm, kur pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 4000 klientu. Pašlaik Latvijas Republikā sociālo pakalpojumu nodrošinājums neatbilst personu ar garīga rakstura traucējumiem vajadzībām, sabiedrībā balstītie alternatīvie pakalpojumi ir pieejami tikai nelielam cilvēku skaitam. Rezultātā daudzos gadījumos personas ar garīga rakstura traucējumiem ir spiestas izvēlēties aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs. Daudzi valsts sociālās aprūpes centru klienti spētu dzīvot sabiedrībā, ja viņiem būtu nodrošināts atbalsts dzīvesvietā. Tomēr vairākums apmeklēto valsts sociālās aprūpes centru ir paplašinājušies un deinstitucionalizācijas centieni ir bijuši ierobežoti vai arī tādu nav bijis vispār. Deinstitucionalizācijas jautājuma risināšana ir uzskatāms piemērs tam, ka Latvija ir izcila stratēģiju, politiku, koncepciju un vadlīniju rakstītāja, bet ne šo apņemšanos ieviesēja dzīvē. Uzskatu, ka līdz šim tam ir pietrūcis politiskās un administratīvās gribas. Spīdzināšanas aizliegums. Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai ir Latvijā viesojusies sešas reizes. Ziņojumos tiek norādīts uz būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem - neatbilstoši sadzīves apstākļi, pārmērīgi bargs režīms uz mūžu notiesātajiem, nepieejami resocializācijas pasākumi. Komiteja jau pirms vairāk nekā desmit gadiem aicināja Latviju īstenot atbilstošus pasākumus vardarbības izskaušanai ieslodzījuma vietās, taču, pēc Tiesībsarga biroja vērojumiem, būtiskas izmaiņas šajā aspektā nav veiktas. Bērnu tiesības. Atbalsta sniegšana bērniem un ģimenēm ilgstoši nav valsts prioritāte. Ekonomiskās krīzes iespaidā tika noteikti vairāki būtiski ierobežojumi valsts sociālajiem pabalstiem (maternitātes, slimības pabalsts, vecāku pabalsts), kas nenoliedzami atstāj negatīvu ietekmi uz ģimeņu ar bērniem dzīves līmeni. Neviens no minētajiem pabalstiem joprojām netiek izmaksāts pilnā apmērā, un tas turpina nelabvēlīgi ietekmēt ģimeņu ienākumus un dzīves līmeni. Apgādnieka zaudējuma pensijas minimālais apmērs nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, tas nav pārskatīts kopš 1996.gada. Apgādnieka zaudējuma pensijas kopš 2009.gada netiek indeksētas. Papildus kopš 2013.gada 1.janvāra ir samazināts garantēto minimālo ienākumu pabalsts vienai personai. Tas nenodrošina pamatvajadzību apmierināšanu un būtiski pasliktina ģimeņu labklājību. Saskaņā ar ANO Bērnu fonda sagatavoto informācijas apkopojumu par bērnu labklājību bagātajās pasaules valstīs Latvija 29 industrializēto valstu vidū ierindojas priekšpēdējā, 28.vietā, vērtējot bērnu materiālo labklājību, veselību un... (Starpsauciens: „22.!” Tiesībsargs ietur pauzi. Starpsaucieni: „Kurš pārtrauca?”; „Ārā!”) Laba pārvaldība. Būtiskas problēmas saskatu labas pārvaldības principa ievērošanā gan valsts, gan pašvaldību iestādēs. Labas pārvaldības problēmas ir skārušas pilnīgi visas jomas, kuras Tiesībsarga birojs pārrauga, - sākot no bērnu, pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un beidzot ar sociālajām, ekonomiskajām tiesībām un diskriminācijas novēršanu. Konstatētie labas pārvaldības trūkumi norādīti gada ziņojuma visu tiesību nodaļu pārskatos, ne tikai apakšsadaļā „Labas pārvaldības principa pārkāpumi”. Manuprāt, šie fakti norāda uz problēmas apmēru un nepieciešamību arī valsts augstākās varas pārstāvjiem aktīvi, steidzami un visaptveroši iesaistīties jautājumu risināšanā. Izplatītas problēmas attiecībā uz labu pārvaldību ir tiesiskās paļāvības principa neievērošana, atbildes nesniegšana pēc būtības, atšķirīga prakse pat vienas iestādes ietvaros, vispusīgas, saprotamas un objektīvas informācijas vai skaidrojuma nesniegšana, par nelaipnu un nepieklājīgu attieksmi pret klientu nemaz nerunājot. Resursu, tajā skaitā arī finansējuma, pieejamības problēmas atrisinājums. Runas trešajā daļā uzmanību veltīšu resursu pieejamībai, lai varētu atrisināt konstatētās problēmas. Jūs teiksiet: „Lai novērstu visas identificētās problēmas, tam visam vajadzīga nauda! Kur to ņemt?” Man ir atbilde uz šiem jautājumiem: tā ir atrodama Valsts kontroles revīziju ziņojumos par dažādu valsts iestāžu 2012.gada pārskata sagatavošanas pareizību. Mani kolēģi Tiesībsarga birojā ir iepazinušies ar Valsts kontroles revīziju ziņojumiem un saskaitījuši summu, kādu Valsts kontrole atzinusi par normatīvo aktu prasībām neatbilstoši iztērētu. Pat pēc visai rupjiem aprēķiniem, 2012.gadā valsts pārvaldes iestādes šādi ir iztērējušas 6,2 miljonus latu, no tiem 1,7 miljoni gada beigās ir veikti kā avansa maksājumi par pakalpojumiem, precēm un nodokļiem; 1,2 miljoni ir pieprasīti papildus un nav izlietoti; vairāk nekā 1 miljons ir iztērēts tēriņos, kas atzīti par nesaimnieciskiem. Valsts budžeta nauda tērēta lieku vai nesamērīgi dārgu datoru iegādei, naudas balvām vai piemaksām par ikdienas pienākumu veikšanu, kolektīva pasākumiem; maksāts par neizpildītiem darbiem vai... Vēl ļaunāk - konstatētas krāpnieciskas darbības. Esmu pārliecināts, ka, detalizētāk saskaitot visus tēriņus, kurus Valsts kontrole nav atzinusi par efektīvi un ekonomiski izlietotiem atbilstoši paredzētajiem mērķiem, summa būtu vēl lielāka nekā nosauktie 6,2 miljoni latu. Šie pēc būtības ir labas pārvaldības principa pārkāpumi. Uzskatu, ka nav pieņemami, ka par šiem pārkāpumiem atbildīgās amatpersonas - ministru un valsts sekretāru līmenī - neuzņemas atbildību. Tik ilgi, kamēr attiecīgās amatpersonas atbildību neuzņemsies, situācija turpināsies pēc principa „suņi rej, bet karavāna iet tālāk”: Valsts kontrole, Tiesībsarga birojs un citas uzraugošās iestādes konstatē pārkāpumus, bet valsts un pašvaldību iestādes tupina savu slikto praksi tāpat kā līdz šim. Minētie 6,2 miljoni latu nav vienīgā valsts budžeta summa, kuru varēja izlietot lietderīgi un tādējādi atrisināt daudzas Latvijas sabiedrībai aktuālas problēmas un vajadzības. Valsts kase pārskatā par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2012.gadā norāda, ka 137 miljoni latu ir slēgtie asignējumi jeb neizmantotās valsts budžeta dotācijas, tā sauktā neapgūtā nauda. Jūs teiksiet: „Redz, cik labi - neiztērēja, ietaupīja!” Ja pensionāriem pensijas tiktu indeksētas, strādājošajiem vismaz minimālā atlīdzība būtu taisnīga, Latvijā nabadzība nebūtu izplatīta, personām ar invaliditāti būtu pieejami tehniskie palīglīdzekļi un vidējā izglītība būtu bez maksas visiem, es jums piekristu: labi, ka neiztērēja un ietaupīja! Kamēr Latvijas sabiedrība sastopas ar minētajām problēmām, katrs nepārdomāti plānots un tādēļ Latvijas attīstībā un ilgtspējībā neieguldīts lats nav ietaupījums, bet gan zaudējums. Jūs paši redzat - nauda ir. Tātad atrunas, ka būtiskas problēmas nevar atrisināt, jo nav līdzekļu, - tā ir tikai neprasme vai nevēlēšanās rīkoties racionāli un godprātīgi. Nobeigumā gribu uzsvērt: Latvija ir apņēmusies strādāt, lai aizsargātu universālas vērtības, proti, brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības un pamatbrīvības, tiesiskumu. Tādēļ aicinu amatpersonas, realizējot tām uzticēto mandātu, sekmēt pamattiesību ievērošanu arī Latvijā un cilvēktiesību standartus iedzīvināt ne tikai deklaratīvi, bet arī reāli. Un visbeidzot vēlos pateikties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, īpaši Druvietes kundzei un Vanagas kundzei, par Izglītības likumā veiktajiem grozījumiem, kas ir viens no pirmajiem lielajiem darbiem Satversmes 112.pantā noteiktā nodrošināšanai. Liels jums paldies! Pateicos par jūsu uzmanību! (Aplausi.)".
2013_06_13-seq533 spokenText "Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Mēs turpināsim Saeimas 13.jūnija sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums mums šodien ir Latvijas Republikas tiesībsarga 2012.gada ziņojums. Līdz ar to es dodu vārdu Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam. Lūdzu, tiesībsarga kungs!".
2013_06_13-seq531 spokenText "Nav reģistrējušies; Boriss Cilevičs... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Jānis Reirs... nav, Dmitrijs Rodionovs... nav, Elīna Siliņa... nav, Raimonds Vējonis... nav. Paldies.".
2013_06_13-seq529 spokenText "Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Lūdzu pēc piecām minūtēm sapulcēties komisijas telpās uz sēdi.".
2013_06_13-seq528 spokenText "Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Mums ir pienācis laiks doties pārtraukumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Tutina, Artūra Rubika, Sakovska, Raimonda Rubika un Urbanoviča jautājums zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par sabiedrības informēšanas kārtību saistībā ar gaļas produktu potenciālajiem draudiem cilvēku veselībai”. Ir saņemts arī deputātu Tutina, Artūra Rubika, Sakovska, Raimonda Rubika un Urbanoviča jautājums zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” veiktajām analīzēm SIA „Forevers””. Tāpat ir saņemts piecu deputātu - Tutina, Artūra Rubika, Sakovska, Raimonda Rubika un Urbanoviča - jautājums zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par Pārtikas un veterinārā dienesta kontroles sistēmu gaļas nozarē un dzīvnieku izsekojamību”. Jautājumi tiks nodoti ministrei atbildes sagatavošanai. Vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.".
2013_06_13-seq527 spokenText "Kolēģi, ja nav iebildumu, lūgums šodien apstiprināt likumprojektu arī otrajā lasījumā.".
2013_06_13-seq526 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.".
2013_06_13-seq525 spokenText "Paldies Čepānes kundzei par precizējumu! Un ir lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2013_06_13-seq523 spokenText "Kolēģi! Es dzirdēju repliku: „Sākas!” Es tomēr uzskatu, ka... Es šodien teikšu daudziem no jums, iespējams, nepatīkamus vārdus, bet es uzskatu, ka tas ir mans pienākums - tos teikt. Proti, šodien jūs uz saviem galdiem atradāt kārtējos grozījumus Būvniecības likumā (neskatoties uz to, ka ir sagatavots jaunais Būvniecības likuma grozījumu projekts trešajam lasījumam!). Tiek grozīta Būvniecības likuma pašreizējā redakcija (ir runa par 30.2 pantu). Šī redakcija stājās spēkā šā gada 1.jūnijā. Kāds šodien ir datums? Nav pagājušas pat divas nedēļas kopš likuma spēkā stāšanās, kad mēs atkal grozām Būvniecības likumu! Tāda nekonsekvence, man šķiet, liecina par ļoti sliktu likumdošanas praksi. Iepriekšējo, 18.aprīlī pieņemto, grozījumu apspriešanas gaita (tur tik ārkārtīgi daudz enerģijas tika patērēts, lai pieņemtu tos grozījumus!) liecināja, ka to grozījumu patiesais iemesls bija, iespējams, atsevišķu investoru vai komersantu intereses. Neskatoties uz to, ka Būvniecības likuma grozījumu projekts, kā es jau teicu, jau tika sagatavots trešajam lasījumam, tagad acīmredzot komisija ir atzinusi savu kļūdu (to gan Ozoliņa kungs neteica), jo uz to, kā redzams anotācijā, ir norādīju��as pašvaldības un arī pat uzņēmēji. Ozoliņa kungs, jūs neprecīzi teicāt! Būtībā ar atsevišķiem izņēmumiem mēs atgriežamies pie iepriekšējā regulējuma, kad būvatļauja tika apturēta tikai apstrīdēšanas gadījumos. Kā jūs zināt, kolēģi, iepriekšējais komisijas vadītājs uzstāja uz to: ja būvatļauja tiek apstrīdēta, tad tās darbība netiek apturēta. Vienīgā pozitīvā lieta, kas saglabājas no 18.aprīļa grozījumiem pašlaik, ir otrajā daļā, proti, ka kopējais laiks, kurā būvniecības procesā izdota administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegums tiek izskatīts iestādē, nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas. Kā mēs atceramies, sākotnēji komisija piedāvāja četrus mēnešus. Paldies, ka atbalstījāt manu priekšlikumu, jo es teicu, ka šeit būtu nepieciešami, protams, divi mēneši atšķirībā no iepriekšējās kārtības, kad atsevišķos gadījumos pašvaldības skatīja gandrīz līdz gadam ilgā termiņā. Tātad tā arī ir vienīgā pozitīvā lieta. Trešais. Par trešo daļu, ka personai, kas vēršas, lai apstrīdētu šo būvatļauju, ir jāpamato administratīvā akta prettiesiskums. Tas izriet pats no sevis, un, jau raugoties no Administratīvā procesa likuma, tā norma būtībā ir nevajadzīga, bet, ja nu tur ir tāda norma, tad acīmredzot lai tur tāda arī paliek. Šis gadījums patiešām liecina par kazuistiku mūsu likumdošanas procesā, kas nav pieņemami... šāda lieta, un es patiešām kolēģus aicinu turpmāk tādu praksi novērst, ka mēs atnākam šeit uz Saeimas sēdi, saņemam uz galda noliktus ārkārtīgi svarīgus, nozīmīgus normatīvos aktus, kuriem ir ārkārtīgi būtiska ietekme, piemēram, uz tautsaimniecību... Taču es varu piekrist arī pašvaldību vadītājiem, būvniekiem un attīstītājiem, kuri ir sapratuši, ka iepriekš pieņemtā kārtība patiešām nav racionāla un pareiza, un tāpēc es šodien aicinu labot arī šo Saeimas pieļauto kļūdu.".
2013_06_13-seq522 spokenText "Mums vispirms ir jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Attiecībā uz pirmo lasījumu mums ir jāuzsāk debates. Čepānes kundze, vai jums pietiks ar septiņām minūtēm? Tātad uzsākam debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei. (No zāles: „Sākas!”)".
2013_06_13-seq521 spokenText "Kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu, ja nav iebildumu, apstiprināt likumprojektu arī otrajā lasījumā.".
2013_06_13-seq520 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
2013_06_13-seq519 spokenText "Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un atzīt to par steidzamu. Kādēļ šie grozījumi ir vajadzīgi? Saeimā 2013.gada 18.aprīlī tika pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2013.gada 1.jūnijā. Minētie likuma grozījumi tika izstrādāti, lai uzlabotu būvniecības procedūras un risinātu būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanas jautājumus būvatļauju apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumos, vienlaikus salāgojot arī uzņēmējdarbības vides, vides aizsardzības un citu ieinteresēto pušu intereses. Lai gan pieņemtie grozījumi lielākoties tika vērtēti atzinīgi, tomēr nav izsvērts un pārdomāts to spēkā stāšanās laiks jeb ātrums, kā arī pietiekami nav izvērtēta pieņemto grozījumu ietekme uz būvatļauju īstenošanas iespējām, ņemot vērā tieši nelielo apstrīdēto būvatļauju apjomu iepretī kopējam izdoto būvatļauju skaitam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vērsās pašvaldības pārstāvošās organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, lūdzot Saeimā mazliet pārskatīt 2013.gada 18.aprīlī pieņemtos grozījumus Būvniecības likumā. Pašvaldības pārstāvošās organizācijas vērsa uzmanību uz to, ka pašlaik noteiktais regulējums ierobežo pašvaldību funkciju īstenošanai nepieciešamo un ieplānoto būvniecības darbu veikšanu tieši vasaras sezonā, kā arī aizkavē no Eiropas Savienības struktūrfondiem un Kohēzijas fonda līdzfinansētu projektu īstenošanu: piemēram, Būvniecības likumā noteiktais regulējums Jēkabpils pilsētas pašvaldībā aizkavē tādu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētu projektu realizāciju kā maģistrālo siltumtrašu rekonstrukciju vairāk nekā 1 miljona latu apmērā, un, piemēram, arī Liepājas koncertzāles būvniecība 23 miljonu latu apmērā netiktu šogad sekmīgi realizēta. Tieši tas pats attiecas uz biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” un akciju sabiedrības „Sadales tīkls” pārstāvju norādīto. Viņi ir vērsuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzmanību uz to, ka šī norma apgrūtina ceļu remontu veikšanu un inženierkomunikāciju būvniecību tieši šogad un paildzina šo darbu izpildi. Izvērtējot radušos situāciju un uzklausot iesaistītās organizācijas, ir izstrādāti grozījumi Būvniecības likumā, kuri paredz no likuma izslēgt 30.1 pantu un papildināt likumu ar 30.2 pantu, kur vienlaikus tiek pārņemts nepieciešamais regulējums no Saeimā 2013.gada 18.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Būvniecības likumā, kā arī tiek novērstas šā regulējuma nepilnības. Attiecībā uz būvniecības procesā izdoto administratīvo aktu spēkā esamību un darbību ir atgriezts iepriekš spēkā esošais regulējums, kas paredz, ka būvatļauju var izpildīt, ja vien tās darbība netiek apturēta apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas rezultātā. Šāda regulējuma noteikšana atzīstama par pamatotu un nepieciešamu līdz jaunā Būvniecības likuma pieņemšanai, kurš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šobrīd tiek skatīts pirms trešā lasījuma. Komisijas vārdā lūdzu piešķirt šim likumprojektam steidzamību un apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2013_06_13-seq518 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs, un izskatīšana - Saeimas 20.jūnija sēdē. To jau ziņotājs savā uzrunā tā kā pieminēja: līdz 17.jūnijam - priekšlikumi, 20.jūnijā - izskatīšana. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
2013_06_13-seq517 spokenText "17.jūnijs, tātad pirmdiena.".
2013_06_13-seq516 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.".
2013_06_13-seq515 spokenText "Jā. Paldies, ka atbalstījāt! Tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija būs atbildīgā komisija šim likumprojektam. Un aicinu visus iesniegt precizējumus, ja tādi būs, un virzīsimies strauji uz priekšu, lai jau nākamajā ceturtdienā mēs varētu šo likumprojektu pieņemt galīgajā redakcijā. Un ir tieši tā, kā Gaidis Bērziņš, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, tikko teica: mēs esam informējuši arī maksātnespējas administratoru par šādiem likuma grozījumiem un to virzību. Un mēs ceram, ka tomēr atradīsies valstiski domājošs investors, kas attīstīs Ķemeru sanatorijā tās funkcijas, kādas sākotnēji privatizācijas līgumā tika ierakstītas.".
2013_06_13-seq514 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Stalta kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu!".
2013_06_13-seq513 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Atbalstot minētā likumprojekta pieņemšanu un, neapšaubāmi, arī tā pieņemšanu steidzamības kārtībā, vēlos norādīt uz mums droši vien zināmiem apsvērumiem, kas faktiski pierāda to, ka šāds likumprojekts ir nepieciešams. Proti, kā jau mēs visi zinām, diemžēl sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ominasis Latvia, kuras īpašumā šobrīd atrodas Ķemeru sanatorija, ir maksātnespējas procesā. Tātad ir tiesas spriedums par šī fakta atzīšanu, un atbilstoši likumam īpašuma pārdošana ir ierobežota termiņā. Proti, tā ir obligāti izdarāma sešu mēnešu laikā no procesa pasludināšanas brīža, ja kreditori nevienojas citādi. Kā noprotams, šobrīd parlamentārās izmeklēšanas komisija acīm redzot ir izvēlējusies šo ceļu, proti, pateikt noteikumus, kādi būtu attiecināmi uz Ķemeru sanatorijas potenciālo pircēju, jo, notiekot izsolei, šie noteikumi potenciālajam ieguvējam tiešām būtu jāzina. Un noteikumi attiecībā uz kūrorta zonas izveidi, saglabāšanu un kurortoloģijas vēsturisko funkciju nodrošināšanu ir ļoti būtiski. Jāatzīst, ka arī Tieslietu ministrija rūpīgi seko līdzi šim maksātnespējas procesam un ka arī procesa administrators atbalsta šādu grozījumu pieņemšanu Ķemeru nacionālā parka likumā. Es gribu pateikt īpašu paldies arī Ingai Bitei par aktīvu līdzdalību šī likumprojekta izstrādē. Paldies.".
2013_06_13-seq511 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es piekrītu visam tam, ko teikuši iepriekšējie runātāji. Es tikai gribētu atgādināt to, ko es dzirdēju par Ķemeru sanatoriju. Par to es dzirdēju ar lielu, lielu lepnumu no maniem vecākiem, pirmām kārtām no manas mātes. Un 1976.gadā, kad mēs te viesojāmies pie mana tēva, tā bija viena vieta, ko viņš mums ar milzīgu lepnumu rādīja. Jau tajā laikā sanatorija nebija vislabākajā stāvoklī, un tagad tā ir gandrīz sabrukusi, un, kā man kaimiņš deputāts teica, tur jau nav, ko glābt. Es domāju, ka ir, ko glābt! Tā ir tāda lieta, ar ko mēs varam būt lepni, kas ne tikai atbalstītu tūrismu, dotu mums darba vietas un ienākumus, bet arī celtu mūsu pašu lepnumu par to, kas mums kādreiz ir bijis un ko mēs varam atjaunot. Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā!".
2013_06_13-seq509 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Savu atbalstu šim likumprojektam es sākšu ar nelielu ieskatu tajā, ko par Latvijas kūrortoloģiju rakstīja 1933.gadā. Šis ir citāts no Latviešu konversācijas vārdnīcas: „Latvija ar savu dabisko dziedniecības līdzekļu bagātību varētu būt ziemeļu kūrortu zeme, jo Latvijā ir veselīgs klimats, skaisti priežu meži, lēti un labi uzturlīdzekļi, dažādi minerālūdeņi un dūņas, labas pludmales pie Rīgas jūras līča un Liepājas, bet Latvijas kūrortu nozīmi mazina labierīcību trūkums un vāja reklāma.” Īpašu uzmanību es gribu vērst uz šiem pēdējiem vārdiem - „labierīcību trūkums un vāja reklāma”. Astoņdesmit gadus vēlāk diemžēl situācija ir krietni sliktāka! Jāatzīmē, ka šo rindu tapšanas laikā Ķemeru viesnīca jeb „Baltais kuģis” vēl nebija uzcelta, taču Ķemeriem jau bija 150 gadus sena dziedniecības vēsture. Uz Ķemeriem stiprināt veselību cilvēki brauca jau 18.gadsmita pirmajā pusē. Līdz pagājušā gadsimta sākumam izveidotā kūrorta infrastruktūra bija vērā ņemama, un tās klientu skaits bija mērāms tūkstošos. Pirmā pasaules kara laikā tā faktiski tika pilnībā iznīcināta, taču pēc kara atjaunota un savu augstāko attīstības līmeni sasniedza ar Ķemeru viesnīcas atklāšanu 1936.gadā. Es domāju, ka mēs labi zinām, kāds liktenis ir piemeklējis Ķemerus šodien un kā tur šobrīd izskatās. Jāuzsver, ka šis likumprojekts ir jāvērtē plašākā kontekstā, kas ietver kūrortoloģijas kā nozares attīstību Latvijā. Manā un, cik zināms, arī neviena cita rīcībā nav pilnīga pētījuma par to, kāds ir šīs nozares potenciālais ekonomiskais aspekts, potenciālais ekonomiskais guvums, bet es skaidri zinu, ka visu to, kas ir vajadzīgs augsta līmeņa kūrorta videi, ko nevar nopirkt pat par ļoti lielu naudu, mēs varam atrast Ķemeros, kā arī citviet Latvijā. Un te es domāju Latvijas dabas bagātības. Šis apsvērums man dod pārliecību, ka, atbalstot šo likumprojektu, mēs veicināsim valsts tautsaimniecību un spersim ļoti svarīgu soli Latvijas kultūrvēsturiskā, dabas un cilvēku radītā mantojuma saglabāšanas virzienā. Paldies.".
2013_06_13-seq507 spokenText "Godātie kolēģi! Paldies jums, ka atbalstījāt šī likumprojekta steidzamību. Tiešām ir svarīgi šo likumu pieņemt jau šīs sesijas laikā, un atbilstoši arī komisija vēlāk piedāvās priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt vienas nedēļas garumā. Bet nu par pašu likumprojektu. Mēs, protams, visi atbalstām brīvā tirgus pastāvēšanu, tomēr ir jāsecina, ka šis brīvais tirgus ne vienmēr spēj pienācīgi samērot privātpersonu, sabiedrības, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanas intereses. Tā diemžēl ir noticis arī Ķemeru gadījumā. Privatizējot un vēloties sakārtot šo īpašumu, diemžēl ir iznācis tieši pretēji - privatizācijas rezultātā īpašums ir vēl vairāk noplucis un visādi citādi... katrā ziņā tas netiek izmantots sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. Es atvainojos, jo vienlaicīgi domāju par atbildi uz Čepānes kundzes jautājumu, kā precīzi un īsi formulēt likumprojekta mērķi... Likumprojekta mērķis, manuprāt, ir tieši samērot valsts un sabiedrības intereses, izmantojot Ķemeru kultūrvēsturisko pieminekli, kas ir Ķemeru viesnīca un Ķemeru dabas bagātības - zemes dzīlēs esošās dūņas un sērūdeņi. Šo abu - gan materiālo, gan nemateriālo - bagātību savienošana vienā kompleksā nodrošinātu to, ka šis Ķemeru komplekss kā komplekss tiktu izmantots arī nākotnē, nevis būtu atdalīta atsevišķi viesnīca, poliklīnika, dūņu dziednīca un tā tālāk. Tātad šīs normas un grozījumu mērķis ir pateikt, ka jebkuram īpašniekam, kurš nākotnē iegūs šo īpašumu, saistošs būs tas, kas ir saistošs jau šobrīd esošajam īpašniekam, - atbilstoši privatizācijas noteikumiem izmantot šajā vietā esošo īpašo zonu... šajā vietā esošās īpašās dabas bagātības. Runājot arī ar Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, mēs esam noskaidrojuši un konstatējuši, ka Ekonomikas ministrija šādā veidā arī mēģina meklēt investoru šim īpašumam, reklamējot to kā kūrortobjektu - tieši kā objektu, kurā ir iespējams attīstīt veselības tūrismu un veicināt šo unikālo dabas bagātību, kas ir Latvijā, izmantošanu gan Latvijas sabiedrības vajadzībām, gan arī, iespējams, aicinot un viesmīlīgi sagaidot šeit ārvalstu tūristus. Es lūdzu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
2013_06_13-seq506 spokenText "Vai Inga Bite runās par steidzamību? Nē. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Un tagad uzsākam debates par pirmo lasījumu. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
2013_06_13-seq505 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatām grozījumus Ķemeru nacionālā parka likumā pirmajā lasījumā un redzam, ka pamats ir tāds, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija rosināja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju virzīt tālāk deputātu Kārļa Eņģeļa un Ingas Bites priekšlikumus, kurus viņi izteica parlamentārās izmeklēšanas komisijā un kurus parlamentārās izmeklēšanas komisija atbalstīja. Un to būtība ir grozīt Ķemeru nacionālā parka likumā zonējumu, paredzot, ka veidojas jauna Ķemeru kūrorta zona. Ir saņemts pozitīvs atzinums gan no VARAM, gan no Ekonomikas ministrijas, bet šobrīd saņemsim atzinumu arī no Juridiskā biroja, kas teica, ka konceptuāli pretenziju pret to nav. Tad nu lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt tam steidzamību. (No zāles dep. I.Čepāne: „Kāds ir mērķis?”)".
2013_06_13-seq504 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.".
2013_06_13-seq502 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 20.jūnija sēdē. Paldies.".
2013_06_13-seq501 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 20.jūnija sēdē.".
2013_06_13-seq500 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
2013_06_13-seq498 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
2013_06_13-seq497 spokenText "Labdien, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Ar šo likumu tiks samērīgi pagarināts termiņš, kurā personas, kas veikušas dzīvojamo ēku pārvaldīšanu līdz 2010.gada 1.janvārim, būs tiesīgas iegūt pārvaldnieka profesionālo kvalifikāciju, apliecinot savu profesionālo kompetenci. Tādējādi minētajām personām netiks ierobežotas Latvijas Republikas Satversmes 106.pantā noteiktās tiesības. Aicinu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.".
2013_06_13-seq496 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 20.jūnija sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.".
2013_06_13-seq495 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.jūnijs, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 20.jūnijā.".
2013_06_13-seq494 spokenText "Paldies. Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
2013_06_13-seq493 spokenText "Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 11.jūnija sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr.678/Lp11), kas paredz veikt grozījumus likumā noteiktajā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas deleģējumā, lai nodrošinātu pilnīgi visu maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājumu sistēmu uzraudzību, kā arī šajā jomā Eiropas Savienībā tieši piemērojamo tiesību aktu prasību ievērošanas uzraudzību. Komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu noteikt likumprojektam steidzamību.".
2013_06_13-seq492 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
2013_06_13-seq490 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.jūnijs. Paldies.".
2013_06_13-seq489 spokenText "Tā kā šim likumam jāstājas spēkā 1.septembrī, mēs nosakām īsu iesniegšanas termiņu: gaidīsim priekšlikumus līdz 18.jūnijam. Ceram šīs vasaras laikā pabeigt likumprojekta izskatīšanu, proti, izskatīt likumprojektu arī trešajā, galīgajā, lasījumā.".
2013_06_13-seq488 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2013_06_13-seq487 spokenText "Jā, paldies. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus 55 priekšlikumus. Lūdzu godājamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.".
2013_06_13-seq486 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai jūs...? Balsojumu, kā saprotu, jūs nelūdzat, jūs vienkārši vēršat uzmanību. Tātad deputāti atbalsta.".
2013_06_13-seq485 spokenText "Kolēģi! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka visas tās normas, kas attiecas uz jauno finansēšanas kārtību attiecībā uz mācību līdzekļiem, šā likuma izpratnē, šobrīd stājas spēkā 2013.gada 1.septembrī. Līdz ar to tas ir saistīts ar papildu finansējuma nepieciešamību, un es aicinu visus, pirmkārt, pieslēgties šī jautājuma risināšanai, kamēr ir kaut kāda iespēja piedalīties, teiksim, lemšanas procesā par finansējuma pārdali un par budžeta grozījumiem. Un šeit tas noteikti būs nepieciešams. Tas ir viens. Un otrkārt. Es aicinu pievērst uzmanību tam, ka šobrīd dēļ tā, ka pašvaldībām tiek deleģēti... nevar teikt, ka jauni pienākumi, bet tām saskaņā ar likumu būs obligāti jāsedz izmaksas par attiecīgajiem mācību līdzekļiem, tad tas skars arī pašvaldību budžetus. Un līdz ar to ir jāmeklē iespēja atbalstīt pašvaldības un rast palīdzēt tām meklēt arī papildu finansējumu. Ir dažādi varianti, bet tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Ja mēs to neatrisināsim, tad no 2013.gada 1.septembra bezmaksas mācību līdzekļu bērniem nebūs. Paldies.".
2013_06_13-seq483 spokenText "Un 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
2013_06_13-seq481 spokenText "54. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. - komisijas priekšlikumā.".
2013_06_13-seq479 spokenText "52.priekšlikums atsaukts. 53. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
2013_06_13-seq477 spokenText "51.priekšlikums. Atbalstīts.".
2010_09_09-seq302 spokenText "51.priekšlikums. Atbalstīts.".
2013_06_13-seq475 spokenText "50. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 51. - komisijas priekšlikumā.".
2013_06_13-seq471 spokenText "48. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.".

first
previous
next