Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_06_13-seq534> ?p ?o. }

• 2013_06_13-seq534 type Speech.
• 2013_06_13-seq534 number "534".
• 2013_06_13-seq534 date "2013-06-13".
• 2013_06_13-seq534 isPartOf 2013_06_13.
• 2013_06_13-seq534 spokenAs 33.
• 2013_06_13-seq534 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre Lībiņas-Egneres kundze, godājamie deputāti, dāmas un kungi! Savu runu vēlos sadalīt vairākos tematiskajos blokos. Vispirms vēlos atskatīties uz Tiesībsarga biroja veikumu 2012.gadā. Otrkārt, vērst jūsu uzmanību uz tām samilzušajām cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmām, kuras var apdraudēt Latvijas attīstības ilgtspēju un tādēļ risinājuma atlikšana vairs nav pieļaujama. Treškārt, par resursu, tajā skaitā arī finansējuma, pieejamību, lai šos jautājumus atrisinātu. Kāds var uzdot jautājumu: „Ko tad nu atkal tas tiesībsargs tādu pateiks?” Vai arī manis teikto uzskatīs par populismu. Taču man ir svarīgi, lai cilvēki gribētu un arī varētu Latvijā palikt un dzīvot, nevis tikai izdzīvot. Un tam, par ko es šodien runāšu, ir vislielākā saistība ar Latvijas un sabiedrības ilgtspēju un starptautisku konkurētspēju. Nevienam pat nav vairs jāskaidro, ka cilvēktiesības un laba pārvaldība nav jēdzieni, kurus var kā tādu ordeni piespraust sev pie krūtīm tad, kad gribam dižoties. Cilvēktiesības un laba pārvaldība ir reāli instrumenti valsts un sabiedrības labklājībai un attīstībai. Izvērtējot pagājušā gada veikumu, izcelšu dažus, manuprāt, nozīmīgākos un steidzami risināmos problēmjautājumus, kas izriet no Tiesībsarga biroja prioritātēm. Tiesībsarga biroja veikums 2012.gadā skaitļos. Ja Tiesībsarga biroja veikumu 2012.gadā aplūko skaitļos, tad pērn esam saņēmuši 2633 personu iesniegumus. Lielākoties iesniegumi saistīti ar pilsonisko un politisko tiesību jautājumiem un sociālo un ekonomisko tiesību jautājumiem. Pērn esam ierosinājuši 326 pārbaudes lietas, pabeiguši 235 lietas un snieguši 1667 atbildes uz iesniegumiem, tas ir, šajos gadījumos nav bijusi nepieciešamība ierosināt pārbaudes lietu, jo par daudziem jautājumiem esmu jau veicis sistēmisku tēmas izpēti iepriekš, un tāpēc iepriekšējos atzinumos paustās atziņas cilvēki var izmantot Administratīvajā tiesā vai starptautiskajās institūcijās. Turklāt 6202 gadījumos esam snieguši iedzīvotājiem konsultācijas. Tiesībsarga biroja atzinums par dažādiem tiesību aktiem sniegts 41 reizi: 16 atzinumi Satversmes tiesai un 25 atzinumi valsts institūcijām par tiesību aktu projektiem, tajā skaitā Saeimai un Ministru kabinetam. Iepriekšējais gads ir bijis ļoti aktīvs arī preventīvajā darbā, proti, veicām 33 monitoringa vizītes (piemēram, ieslodzījuma vietās, sociālās aprūpes centros un citur). Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem esam pilnveidojuši monitoringa metodes un veidu un ieviesuši arī jaunu praksi - doties monitoringa vizītēs uz pašvaldībām un to padotības iestādēm. Akūti risināmās cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmas. Nosaukt tikai skaitļus vien ir par maz, tādēļ pāreju pie runas otrās daļas, kurā gribu jūsu uzmanību vērst uz tām cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmām, kuras var apdraudēt Latvijas ilgtspējīgu attīstību, un tāpēc aicinu jūs pievērst tām pastiprinātu uzmanību. Valdība kā prioritāti turpmākajiem trim gadiem ir noteikusi stabilu un ilgtspējīgu Latvijas attīstību, veicināt ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību, mazināt sociālo nevienlīdzību, pakāpeniski pāriet no pasīvās jeb pabalstu sociālās palīdzības sistēmas uz aktīvo jeb klientu motivējošo sistēmu. Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013.gadam līdztekus ekonomikas izaugsmei kā prioritāte noteikta arī sociālā drošība, un tās ietvaros mērķis ir nepalielināt nabadzības risku. Mērķus un labos nodomus apdraud vairāki riski, kas izriet no cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmām. Neskatoties uz to, ka skaitliski visvairāk iesniegumu esam saņēmuši par pilsoniskajiem un politiskajiem jautājumiem, galveno uzmanību vērsīšu uz problēmām sociālo un ekonomisko tiesību jomā. Personas tiesību aizsardzības kontekstā svarīgi apzināties, ka sociāli ekonomisko tiesību jomā indivīdam nav iespējas saņemt nekādas kompensācijas pretēji tam, kā tas ir pilsonisko un politisko tiesību jomā, kur personai savu tiesību aizsardzībai pastāv iespēja vērsties, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Esmu vairākkārt vērsis valdības un parlamenta uzmanību uz, manuprāt, nepieļaujamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, no kuriem minēšu tikai dažus. Nabadzības risks un sociālā nevienlīdzība. Vērojams, ka valdība īpašu uzsvaru liek uz Latvijas veiksmes stāstu, atkal un atkal akcentējot, ka Latvijā pēdējā gada laikā ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, neskatoties uz to, ka sociālā realitāte un statistikas dati liecina, ka ekonomisko spriedzi joprojām izjūt vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, Vidzemes un Latgales reģionā - pat no 69,8 līdz 74,9 procentiem mājsaimniecību (saskaņā ar statistikas datiem). Sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizācijas procesā cilvēktiesību principu ievērošanai ir būtiska ietekme uz iedzīvotāju labklājību. Esmu vairākkārt norādījis, ka valsts nav izpildījusi Satversmes 109.pantā noteikto pienākumu garantēt tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī, jo valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kam piesaistīts vecuma pensijas minimālais apmērs, ir 45 lati mēnesī, tā apmērs ir ne>īgs kopš 2006.gada 1.janvāra. Minētais lielums nav pamatots ne ar ekonomiskajiem rādītājiem, ne ar aprēķiniem par personas vajadzību nodrošināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Gribu atgādināt, ka Latvijas tauta, nobalsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā, izlēma pievienoties Eiropas Savienībai ne tikai kā ekonomiskai savienībai, īstenojot kopīgu drošības, sadarbības un monetāro politiku, bet arī kā savienībai, kuras dalībvalstis ir apņēmušās veicināt savu tautu ekonomisko un sociālo attīstību, ievērojot noturīgas attīstības principu ar mērķi veicināt savu tautu labklājību, kā arī apkarot sociālo atstumtību un veicināt sociālo taisnīgumu. Nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai tiek pakļauti 40 procenti Latvijas iedzīvotāju, tostarp 43 procenti bērnu un 33 procenti senioru, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienības valstu vidū. 2012.gada sākumā gan Saeimas, gan valdības uzmanība tika vērsta uz pensionēšanās vecuma paaugstinā��anas ieceri, norādot, ka pārejai ir jābūt daudz lēzenākai, kas daļēji arī tika panākts. Veselības aprūpe. Veselības ministrija pērn nāca klajā ar veselības aprūpes finansēšanas jauno modeli. Ņemot vērā sabiedrības pretrunīgo reakciju un prognozes par jaunā finansēšanas modeļa ilgtspēju, esmu pievērsis uzmanību šim jautājumam. Uzskatu, ka konstruktīva un daudzpusīga diskusija nodrošina sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, kas ir viena no labas pārvaldības principa šķautnēm. Svarīgākais ir noskaidrot, ko no jaunā finansēšanas modeļa iegūs iedzīvotāji, vai tas mazinās rindas, palielinot kvotas, vai uzlabos pakalpojuma kvalitāti, kas ir tie iedzīvotāji, kuri turpmāk pakalpojumu nesaņems. Vai ir pieņemami, ka, piemēram, māmiņai, kura pati mājās audzina bērnu pēc 4 gadu vecuma, jo viņam nav nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, veselības aprūpes pakalpojumi turpmāk tiks, visticamāk, liegti? Lielākā problēma šodien ir tā, ka iedzīvotājs nevar būt drošs par to, ko saslimšanas gadījumā valsts viņam garantē un kādā apmērā. Arī starptautiskās organizācijas ir paudušas bažas par nevienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību valsts teritorijā, kā arī medicīnas personāla nepietiekamību. Personu ar invaliditāti tiesības. Īpašu uzmanību esmu pievērsis problēmām tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas jomā. Lai novērstu ārkārtas situāciju un nodrošinātu tehnisko palīglīdzekļu pieejamību personām ar invaliditāti, 2012.gadā bija nepieciešams papildu finansējums 3,8 miljonu latu apmērā. Tā vietā minētajām vajadzībām tika atvēlēti valsts budžeta finanšu līdzekļi vien 1,27 miljonu latu apmērā. Uz 2012.gada 1.martu rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem gaidīja jau 11 104 cilvēki. Uzskatu par nepieļaujamu, ka ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti ieviešanas periodā tik ievērojamam skaitam personu netiek dota iespēja līdzvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē finansējuma trūkuma dēļ. Uzskatu, ka ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija mūsdienīgu, ilgtermiņā lietojamu un personu vajadzības apmierinošu tehnisko palīglīdzekļu iegādei. Ir jāpārskata piešķirtā finansējuma apjoms un esošo finanšu līdzekļu izlietošanas efektivitāte, jo nav pieļaujams, ka tehniskie palīglīdzekļi, kas iegādāti par valsts budžeta līdzekļiem, ir nekvalitatīvi un neatbilst personu vajadzībām. Godātie deputāti! Par šiem un citiem konstatējumiem šodien esmu informējis Eiropas Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Šādi rīkojos, jo valdības centieni neatlaidīgi ir vērsti uz ekonomiskās izaugsmes mērķi, pilnībā aizmirstot prioritāti - cilvēktiesības un sociālo drošību. Manā ieskatā, abām prioritātēm ir jābūt līdzsvarā un ekonomisko izaugsmi nedrīkst veidot uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju rēķina. Nekādā gadījumā nav pieļaujama situācija, ka cilvēktiesības tiek nostādītas zemāk par ekonomisku mērķu sasniegšanu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pareizi!”) Tas ir pretrunā ar Satversmi un starptautiskajiem līgumiem. Valsts apņēmībai cilvēktiesības turēt kā vērtību ir jāatspoguļojas gan politikas plānošanas dokumentos, gan faktiskajā valdības rīcībā, tādējādi apliecinot politisko gribu un radot iedzīvotājos drošības sajūtu. Šobrīd vērojams, ka valdība konsekventi rīkojas tikai noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanai, nerēķinoties ne ar sabiedrības viedokli, ne ar sociālo realitāti valstī. Kā tiesībsargs, kura pienākums ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt valsts varas tiesisku un lietderīgu īstenošanu, uzskatu, ka nav pieļaujama situācija, kurā nacionālās valdības izvirza vienu konkrētu mērķi vai realizē kāda starptautiska līguma punktu, tajā pašā laikā ignorējot visus citus tā paša vai cita valstij saistoša starptautiska līguma punktus un noteikumus, īpaši, ja tas attiecināms uz cilvēka pamattiesībām. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta definētos darbības principus, proti, strādāt, lai aizsargātu vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība, proti, brīvību, demokrātiju, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kā arī tiesiskumu, un, ievērojot principu, ka šīs vērtības ir universālas, esmu aicinājis politiķus Eiropas institūcijās, realizējot viņiem uzticēto mandātu, prasīt atbildību no nacionālajām valdībām cilvēktiesību principu iedzīvināšanā ne tikai deklaratīvi, bet arī politikas īstenošanas procesā, kas ir pamats vienlīdzībai, tautu attīstībai un labklājībai. Savukārt pilsonisko un politisko tiesību jautājumu blokā arī ir vairāki neatliekami risināmi jautājumi. Proti, tiesības uz taisnīgu un savlaicīgu tiesu. Latvijas tiesu sistēmā ilgstoši ir novērojama problēma ar lietu savlaicīgu izskatīšanu, uz ko norāda zaudētās prāvas Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Tiesībsarga birojā regulāri saņemtās sūdzības. Tiesībsarga birojā vairākās lietās tika konstatētas problēmas saistībā ar Kriminālprocesa likuma 530.pantu, kas paredz tiesnešiem pēc saīsinātā sprieduma sagatavošanas pagarināt pilna sprieduma sastādīšanas laiku. Esam secinājuši, ka norma nav pietiekami detalizēti izstrādāta un pieļauj tiesnešu pārlieku lielu un nekontrolētu brīvību tās piemērošanā. Līdz ar to ir sastopama tiesas sprieduma pilna teksta sastādīšanas atlikšana. Ar mērķi novērst nepilnības 530.panta regulējumā esmu jau vērsies Tieslietu ministrijā ar lūgumu iniciēt grozījumus, un šī iniciatīva ir rezultējusies daļēji pozitīvi. Ilgstoša problēma ir lietu izskatīšanas termiņi. Lai gan kritika šajā gadījumā attiecināma arī uz izpildvaru, kura nenodrošina tiesas ar pietiekamu tiesnešu un palīgu skaitu, lai nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu, nepilnības saskatāmas arī tiesu darbā. Tā vienā pārbaudes lietā tika konstatēts, ka civillieta pirmajā instancē tiek izskatīta nu jau vairāk nekā 12 gadus! Vēl viena problēma ir tiesas sēžu pārcelšanas termiņi. Tiesības dzīvot sabiedrībā. Latvijas Republikā darbojas pieci valsts sociālās aprūpes centri ar 30 filiālēm, kur pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 4000 klientu. Pašlaik Latvijas Republikā sociālo pakalpojumu nodrošinājums neatbilst personu ar garīga rakstura traucējumiem vajadzībām, sabiedrībā balstītie alternatīvie pakalpojumi ir pieejami tikai nelielam cilvēku skaitam. Rezultātā daudzos gadījumos personas ar garīga rakstura traucējumiem ir spiestas izvēlēties aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs. Daudzi valsts sociālās aprūpes centru klienti spētu dzīvot sabiedrībā, ja viņiem būtu nodrošināts atbalsts dzīvesvietā. Tomēr vairākums apmeklēto valsts sociālās aprūpes centru ir paplašinājušies un deinstitucionalizācijas centieni ir bijuši ierobežoti vai arī tādu nav bijis vispār. Deinstitucionalizācijas jautājuma risināšana ir uzskatāms piemērs tam, ka Latvija ir izcila stratēģiju, politiku, koncepciju un vadlīniju rakstītāja, bet ne šo apņemšanos ieviesēja dzīvē. Uzskatu, ka līdz šim tam ir pietrūcis politiskās un administratīvās gribas. Spīdzināšanas aizliegums. Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai ir Latvijā viesojusies sešas reizes. Ziņojumos tiek norādīts uz būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem - neatbilstoši sadzīves apstākļi, pārmērīgi bargs režīms uz mūžu notiesātajiem, nepieejami resocializācijas pasākumi. Komiteja jau pirms vairāk nekā desmit gadiem aicināja Latviju īstenot atbilstošus pasākumus vardarbības izskaušanai ieslodzījuma vietās, taču, pēc Tiesībsarga biroja vērojumiem, būtiskas izmaiņas šajā aspektā nav veiktas. Bērnu tiesības. Atbalsta sniegšana bērniem un ģimenēm ilgstoši nav valsts prioritāte. Ekonomiskās krīzes iespaidā tika noteikti vairāki būtiski ierobežojumi valsts sociālajiem pabalstiem (maternitātes, slimības pabalsts, vecāku pabalsts), kas nenoliedzami atstāj negatīvu ietekmi uz ģimeņu ar bērniem dzīves līmeni. Neviens no minētajiem pabalstiem joprojām netiek izmaksāts pilnā apmērā, un tas turpina nelabvēlīgi ietekmēt ģimeņu ienākumus un dzīves līmeni. Apgādnieka zaudējuma pensijas minimālais apmērs nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, tas nav pārskatīts kopš 1996.gada. Apgādnieka zaudējuma pensijas kopš 2009.gada netiek indeksētas. Papildus kopš 2013.gada 1.janvāra ir samazināts garantēto minimālo ienākumu pabalsts vienai personai. Tas nenodrošina pamatvajadzību apmierināšanu un būtiski pasliktina ģimeņu labklājību. Saskaņā ar ANO Bērnu fonda sagatavoto informācijas apkopojumu par bērnu labklājību bagātajās pasaules valstīs Latvija 29 industrializēto valstu vidū ierindojas priekšpēdējā, 28.vietā, vērtējot bērnu materiālo labklājību, veselību un... (Starpsauciens: „22.!” Tiesībsargs ietur pauzi. Starpsaucieni: „Kurš pārtrauca?”; „Ārā!”) Laba pārvaldība. Būtiskas problēmas saskatu labas pārvaldības principa ievērošanā gan valsts, gan pašvaldību iestādēs. Labas pārvaldības problēmas ir skārušas pilnīgi visas jomas, kuras Tiesībsarga birojs pārrauga, - sākot no bērnu, pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un beidzot ar sociālajām, ekonomiskajām tiesībām un diskriminācijas novēršanu. Konstatētie labas pārvaldības trūkumi norādīti gada ziņojuma visu tiesību nodaļu pārskatos, ne tikai apakšsadaļā „Labas pārvaldības principa pārkāpumi”. Manuprāt, šie fakti norāda uz problēmas apmēru un nepieciešamību arī valsts augstākās varas pārstāvjiem aktīvi, steidzami un visaptveroši iesaistīties jautājumu risināšanā. Izplatītas problēmas attiecībā uz labu pārvaldību ir tiesiskās paļāvības principa neievērošana, atbildes nesniegšana pēc būtības, atšķirīga prakse pat vienas iestādes ietvaros, vispusīgas, saprotamas un objektīvas informācijas vai skaidrojuma nesniegšana, par nelaipnu un nepieklājīgu attieksmi pret klientu nemaz nerunājot. Resursu, tajā skaitā arī finansējuma, pieejamības problēmas atrisinājums. Runas trešajā daļā uzmanību veltīšu resursu pieejamībai, lai varētu atrisināt konstatētās problēmas. Jūs teiksiet: „Lai novērstu visas identificētās problēmas, tam visam vajadzīga nauda! Kur to ņemt?” Man ir atbilde uz šiem jautājumiem: tā ir atrodama Valsts kontroles revīziju ziņojumos par dažādu valsts iestāžu 2012.gada pārskata sagatavošanas pareizību. Mani kolēģi Tiesībsarga birojā ir iepazinušies ar Valsts kontroles revīziju ziņojumiem un saskaitījuši summu, kādu Valsts kontrole atzinusi par normatīvo aktu prasībām neatbilstoši iztērētu. Pat pēc visai rupjiem aprēķiniem, 2012.gadā valsts pārvaldes iestādes šādi ir iztērējušas 6,2 miljonus latu, no tiem 1,7 miljoni gada beigās ir veikti kā avansa maksājumi par pakalpojumiem, precēm un nodokļiem; 1,2 miljoni ir pieprasīti papildus un nav izlietoti; vairāk nekā 1 miljons ir iztērēts tēriņos, kas atzīti par nesaimnieciskiem. Valsts budžeta nauda tērēta lieku vai nesamērīgi dārgu datoru iegādei, naudas balvām vai piemaksām par ikdienas pienākumu veikšanu, kolektīva pasākumiem; maksāts par neizpildītiem darbiem vai... Vēl ļaunāk - konstatētas krāpnieciskas darbības. Esmu pārliecināts, ka, detalizētāk saskaitot visus tēriņus, kurus Valsts kontrole nav atzinusi par efektīvi un ekonomiski izlietotiem atbilstoši paredzētajiem mērķiem, summa būtu vēl lielāka nekā nosauktie 6,2 miljoni latu. Šie pēc būtības ir labas pārvaldības principa pārkāpumi. Uzskatu, ka nav pieņemami, ka par šiem pārkāpumiem atbildīgās amatpersonas - ministru un valsts sekretāru līmenī - neuzņemas atbildību. Tik ilgi, kamēr attiecīgās amatpersonas atbildību neuzņemsies, situācija turpināsies pēc principa „suņi rej, bet karavāna iet tālāk”: Valsts kontrole, Tiesībsarga birojs un citas uzraugošās iestādes konstatē pārkāpumus, bet valsts un pašvaldību iestādes tupina savu slikto praksi tāpat kā līdz šim. Minētie 6,2 miljoni latu nav vienīgā valsts budžeta summa, kuru varēja izlietot lietderīgi un tādējādi atrisināt daudzas Latvijas sabiedrībai aktuālas problēmas un vajadzības. Valsts kase pārskatā par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2012.gadā norāda, ka 137 miljoni latu ir slēgtie asignējumi jeb neizmantotās valsts budžeta dotācijas, tā sauktā neapgūtā nauda. Jūs teiksiet: „Redz, cik labi - neiztērēja, ietaupīja!” Ja pensionāriem pensijas tiktu indeksētas, strādājošajiem vismaz minimālā atlīdzība būtu taisnīga, Latvijā nabadzība nebūtu izplatīta, personām ar invaliditāti būtu pieejami tehniskie palīglīdzekļi un vidējā izglītība būtu bez maksas visiem, es jums piekristu: labi, ka neiztērēja un ietaupīja! Kamēr Latvijas sabiedrība sastopas ar minētajām problēmām, katrs nepārdomāti plānots un tādēļ Latvijas attīstībā un ilgtspējībā neieguldīts lats nav ietaupījums, bet gan zaudējums. Jūs paši redzat - nauda ir. Tātad atrunas, ka būtiskas problēmas nevar atrisināt, jo nav līdzekļu, - tā ir tikai neprasme vai nevēlēšanās rīkoties racionāli un godprātīgi. Nobeigumā gribu uzsvērt: Latvija ir apņēmusies strādāt, lai aizsargātu universālas vērtības, proti, brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības un pamatbrīvības, tiesiskumu. Tādēļ aicinu amatpersonas, realizējot tām uzticēto mandātu, sekmēt pamattiesību ievērošanu arī Latvijā un cilvēktiesību standartus iedzīvināt ne tikai deklaratīvi, bet arī reāli. Un visbeidzot vēlos pateikties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, īpaši Druvietes kundzei un Vanagas kundzei, par Izglītības likumā veiktajiem grozījumiem, kas ir viens no pirmajiem lielajiem darbiem Satversmes 112.pantā noteiktā nodrošināšanai. Liels jums paldies! Pateicos par jūsu uzmanību! (Aplausi.)".
• 2013_06_13-seq534 language "lv".
• 2013_06_13-seq534 speaker Juris_Jansons.
• 2013_06_13-seq534 mentions Q822919.
• 2013_06_13-seq534 mentions Q211.
• 2013_06_13-seq534 mentions Q193089.
• 2013_06_13-seq534 mentions Q458.
• 2013_06_13-seq534 mentions Q1771611.
• 2013_06_13-seq534 mentions Q8889.
• 2013_06_13-seq534 mentions Q164247.
• 2013_06_13-seq534 mentions Q957137.
• 2013_06_13-seq534 mentions Q2167704.
• 2013_06_13-seq534 mentions Q8880.
• 2013_06_13-seq534 mentions Q2498135.
• 2013_06_13-seq534 mentions Q8908.
• 2013_06_13-seq534 mentions Q122880.
• 2013_06_13-seq534 mentions Q15379125.