Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_10_10-seq130 spokenText "Paldies! Īss komentārs Aijas Barčas kundzes teiktajam par to, vai mēs esam braukuši šajā maršrutā. Tiešām tad, kad es biju Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre un mēs gatavojām līdzīgu likumprojektu, kādu šobrīd piedāvā Satiksmes ministrija, mēs veicām eksperimentu tieši virzienā Liepāja-Rīga un izpētījām, cik bieži tiek braukts šajos mazajos maršrutos. Mēs sarēķinājām: no 15 līdz 20 reizēm dienā brauc šāds maršruta autobuss, pārvadājot līdz 350 pasažieriem katrā virzienā. Rēķinot, ka biļete maksā apmēram 5 latus un ka šie maršrutu autobusi parasti ir diezgan pilni un pieprasīti - tas nav noliedzams! -, tad apgrozījums varētu būt apmēram miljons latu... mazliet mazāks par miljonu latu. Ja mēs paskatāmies, kas veic šos pārvadājumus un kāds ir šo uzņēmumu apgrozījums, tad redzam, ka tas ir ļoti mazs, - tie ir ar zaudējumiem vai ar nelielu peļņu strādājoši uzņēmumi. Tas ir tas, kas rada bažas: kur paliek nodokļi? Ja apgrozījums ir miljons, bet nodokļos tiek samaksāta ļoti, ļoti maza nauda... taču šis ir spekulatīvs aprēķins, ko es tagad saku, jo mēs tiešām braucām un skatījāmies, kā notiek šie autopārvadājumi, - eksperiments... Tātad tas ir tas, par ko mēs runājam, - ka mēs šo lielo summu neiekasējam no oficiālajiem pārvadātājiem, mēs to maksājam no valsts budžeta un it kā atbalstām mazo uzņēmēju darbību, kas pēc būtības, kā izskatās, nestrādā vis gaišajā, bet drīzāk gan tumšajā ekonomikas daļā. Paldies.".
- 2013_10_10-seq129 spokenText "Paldies. Vārds Danai Reizniecei-Ozolai, otro reizi.".
- 2013_10_10-seq128 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Nu ir pienācis tāds brīdis, ka ZZS frakcijā vai vismaz man ar kurzemnieci Danu Reiznieci-Ozolu ir absolūti pretējs viedoklis. Mana kolēģe runā par maršrutu Liepāja-Rīga, un man gribētos apšaubīt, vai Danas kundze vismaz kādreiz ar lielo autobusu vai ar mikrobusiņu ir atbraukusi no Liepājas uz Rīgu vai braukusi no Rīgas uz Liepāju. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Jā, mēs veicām eksperimentu!”) Nu, redziet! Nu, redziet, kolēģi! Tad, kad mēs ejam uz vēlēšanām, un arīdzan tad, kad tiekamies ar iedzīvotājiem, saviem vēlētājiem, mēs runājam un skaidri sakām: „Mēs cenšamies atbalstīt un atbalstīsim mazo un vidējo biznesu.” Bet šodien skaidri un gaiši pasakām: „Mēs šo mazo un vidējo biznesu graujam nost.” Man ir tā iespēja izmantot šo maršrutu, un es tajā izmantoju arī mazo mikrobusiņu no divām firmām, kuras strādā Liepājā. Maršruts Liepāja-Rīga, Rīga-Liepāja man ir ļoti labi pazīstams, un šo maršrutu izmanto arī mana kolēģe Inita Bišofas kundze (Starpsaucieni. Zālē jautrība.), un varu apgalvot: viņa to izmanto daudz biežāk nekā es. Es domāju, ka Saeimas deputātu vidū viņa ir absolūta līdere tajā ziņā, ka ir visvairāk braukusi ar sabiedrisko transportu šī Saeimas sasaukuma laikā. Tā ka vaicājiet savai kolēģei koalīcijā, ja jūs negribat man ticēt! (No zāles dep. A.Elksniņš: „Ticam!”) Un redziet, šajos mikrobusiņos naudiņa tiek ņemta, biļetīte tiek pasniegta, un nekad man nav bijusi tā iespēja braukt pirms Liepājas autobusu parka lielā autobusa, lai mikrobusiņš savāktu tos, kuri stāv pieturās. Šie mikrobusiņi brauc, pasažierus uzņemot Liepājā un atvedot līdz Rīgai. Nekādu pieturu šiem mikrobusiņiem maršrutā nav! Un, ja neticat man vai Bišofai, tad pavaicājiet Parādnieka kungam! Arī viņš reizēm šo mikroautobusu pakalpojumu izmanto! (Starpsaucieni, smiekli.) Tieši tā! Tieši tā! Un tad vēl, kolēģi! Regulārie pārvadātāji saņem valsts subsīdijas. Un, ja palūkojamies vairāku gadu griezumā valsts budžetā, tad redzam, ka subsīdiju apmērs aug, nevis samazinās. Taču šie mazie mikrobusiņi, neregulārie pārvadātāji, nekādas valsts subsīdijas nesaņem, bet paši pēc savas iniciatīvas uzņem un atved no Liepājas līdz Rīgai vai aizved no Rīgas uz Liepāju arī invalīdus, samaksu par to neprasīdami un, cik es zinu, arī valstij nekādus rēķinus, tā teikt, nepiestādīdami. Gribētos gan dzirdēt ļoti pamatotu izvērtējumu arīdzan no Satiksmes ministrijas un, pilnīgi iespējams, no parlamentārā sekretāra. Gribētos dzirdēt atbildi uz vienu jautājumu: kādēļ šodien mēs skaidri un gaiši nevaram pateikt, kā kontrolējam šos pārvadātājus? Jo man nav nekādas iespējas un nekādu tiesību pateikt... Iespējams, ka ir absolūti nelegāli... Bet ar tām firmām, kuru pakalpojumus izmantoju es, to ir iespējams pārbaudīt, šīs firmas ir nodokļu maksātājas. Par to es esmu runājusi arī ar Liepājas domes priekšsēdi. Un nevienam nav noslēpums, cik sarežģīta Liepājā ir situācija ar nodarbinātību, - vēl jo vairāk tāpēc, ka, izskatās, nekādi netiksim galā ar „Liepājas metalurgu”, un tad šīs divas, pamatā neregulārās, pārvadātāju firmas... šie cilvēki varēs atbilstoši šim likumam palielināt bezdarbnieku rindas. Mani interesē, lai mūsu cilvēkiem Latvijā ir darbs, un tāpēc es ļoti aicinu būt saprātīgiem. Ja šodien jūs nevarat saspringt un šo likumprojektu aizsūtīt atpakaļ Satiksmes ministrijai, tad tādā gadījumā, kolēģi, domāsim un uzlabosim likumprojekta tekstu. Paldies. Es šo likumprojektu nevaru atbalstīt.".
- 2013_10_10-seq127 spokenText "Paldies. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Aija Barča. Lūdzu!".
- 2013_10_10-seq126 spokenText "Labdien, kolēģi! Sēdes vadītāja! Principā problēma, par kuru mēs runājam, reāli sākās 2008.gadā, kad ar regulārajiem pārvadājumiem saistītās tiesību normas izslēdza no Autopārvadājumu likuma un pieņēma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, kurš savukārt būtībā ir attiecināms tikai uz sabiedrisko transportu. Līdz ar to nevienā no likumiem nav precīzu normu un definīciju, kā nodalīt regulāros pārvadājumus no neregulārajiem pārvadājumiem. Sabiedriskā transporta pakalpojumi Latvijā, kā jau iepriekš Reiznieces-Ozolas kundze minēja, tiek veikti kā valsts pasūtījums, nevis kā dotācija neveiksmīgi strādājošiem pārvadātājiem. Pasūtītājs - un tā ir Autotransporta direkcija, plānošanas reģions, pašvaldības - nosaka visu maršrutu tīklu intensitāti, braukšanas laiku, tarifus, kvalitātes prasības un atbilstoši apņemas segt strādājošā pārvadātāja zaudējumus, kurš maršruta tīkla apkalpošanas tiesības ir ieguvis atklātā iepirkuma procedūrā. Sākot ar 2009.gadu, krīzes ietekmē tika samazināts pieejamais finansējums un attiecīgi arī sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoms. To izmantojot, uzņēmēji sāka aktīvas darbības, veicot neregulārus, varētu teikt, arī nelegālus pasažieru pārvadājumus, kas bija pārsvarā starp lielajām pilsētām, kuras vairākkārt arī Agešina kungs minēja savā uzrunā, tātad Liepāju, Rēzekni, Bausku, tomēr tādā veidā kaitējot tiem pakalpojuma sniedzējiem, kuri pa šiem maršrutiem braukā un ir ieguvuši šīs tiesības konkursa kārtībā, un radot valstī zaudējumus vairāku miljonu apmērā. Šie jautājumi, kas ir saistīti un ko uzdeva Dana Reiznieces-Ozolas kundze par vienoto maršrutu... Jā, likumprojekts par vienoto maršrutu jau pagājušajā Saeimas sēdē tika nodots izskatīšanai. Arī attiecībā uz autoostām šis jautājums ir darba kārtībā un tiek skatīts, apzināts, tāpēc es domāju, ka tuvākajā laikā arī tiks risināts. Izmaksas jau tagad ir... ir noteikts, ka šīs izmaksas netiek kompensētas, ja tās ir augstākas par vidējām nozarē un ir sasniegti būtiski ietaupījumi. Satiksmes ministrija uz otro lasījumu iesniegs uzlabotus priekšlikumus, kas principā ir izdebatēts un saskaņots gan ar Autopārvadātāju asociāciju, gan ar pašvaldību savienībām un kas pēc būtības ļaus turpināt darbu neregulārajiem pārvadātājiem, kuri strādās pēc neregulāro pārvadātāju pamatprincipiem. Viņi varēs vadāt, nodarboties ar normālu darbību, bet būs aizliegs braukt tajos maršrutos, kur viņi brauc pirms laika, kad brauc regulārais pārvadātājs, tādējādi paņemot tieši šo pelnošo daļu, par kuru valsts budžets pēc tam maksā. Paldies. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_10_10-seq125 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!".
- 2013_10_10-seq124 spokenText "Kolēģi! Sabiedriskā transporta pakalpojums Latvijā ir subsidēts pasākums tādēļ, ka tā galvenais uzdevums ir nodrošināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc transporta pakalpojuma arī nerentablajos maršrutos, lai tante varētu aizbraukt uz Auci par viņai pieņemamu cenu un lai vispār varētu aizbraukt. Ir, protams, iespējas sabiedrisko transportu organizēt arī uz tīri komerciāliem principiem, kā tas notiek Amerikas Savienotajās Valstīs un vēl arī dažās valstīs Eiropā, bet tad mums ir jārēķinās ar to, ka valsts nebūs noteicēja, kuros maršrutos būtu obligāti autobusam jābrauc, un tas nozīmē, ka tiešām ļoti sašaurināsies pieejamo maršrutu tīkls, jo, loģiski, komercpārvadātāji to pakalpojumu nodrošinās tikai sev izdevīgajos maršrutos. Latvijas valsts tajā minētajā gadā, 2007.gadā, principā ir pieņēmusi tādu politisku lēmumu, ka mēs vēlamies sabiedriskā transporta pakalpojumu regulēt, un tādēļ tika organizēti šie konkursi, lai izvēlētos pakalpojuma sniedzējus. Ir astoņas lotes visā Latvijas teritorijā; tur ir iekļauti gan rentablie maršruti, gan nerentablie maršruti, un tas lotes apkalpotājs, kurš ir uzvarējis konkursā, nodrošina pārvadājumus gan rentablajos, gan nerentablajos maršrutos ar domu, ka finansējums nerentablajiem maršrutiem tiek novirzīts no peļņu nesošajiem maršrutiem. Starpību starp rentablajiem un nerentablajiem mēs sedzam no valsts budžeta, un tas finansējums ir ārkārtīgi liels. Nu katru gadu, protams, tādā taupības režīmā arī šis finansējums tiek samazināts un ir par vairāk nekā 10 miljoniem jau samazinājies, bet tik un tā tas skaitlis ir apmēram 50 miljonu gadā. Ko mēs darām, ja tajos maršrutos, kuros transporta pakalpojumus šobrīd subsidējam no valsts budžeta, ļaujam braukt arī komercpārvadātājiem? Mēs faktiski palielinām valsts budžeta slogu, jo - kas notiek? Brauc, piemēram, Liepājas autobusu parka autobuss, bet tam pa priekšu tajā pašā maršrutā tajā pašā laikā, tikai piecas minūtes pirms tam, brauc mikroautobuss, savāc visus pasažierus, iekasē naudu, nereti arī nepārdodot biļetes, un nereti arī nodokļus nesamaksā, un tādējādi pēc tam Liepājas autobusu parka lielais autobuss brauc tukšs. Tas nozīmē, ka ieņēmumu nav, un mums visiem no valsts budžeta šī naudiņa ir jāsamet. Tas ir iemesls, kādēļ Satiksmes ministrija jau vairākkārt ir virzījusi šos un līdzīgus likuma grozījumus, lai paredzētu, ka tie pārvadātāji, kas šobrīd nav piedalījušies konkursā un nav uzņēmušies saistības, kuras faktiski ir visu mūsu interesēs, - tās saistības, kas ir... Oficiālajiem sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem jānodrošina ir gan kvalitatīvi autobusi, gan noteikts maršruts, gan regulārs pārbraucienu skaits, gan drošības pasākumi, gan arī biļešu pārdošana un nodokļu maksāšana. Tas viss neattiecas uz neregulārajiem pārvadātājiem, kuri principā, es teikšu, savu darbību veic nelegāli. Viņi ir izņēmuši licences, lai veiktu neregulārus kravas un pasažieru pārvadājumus; tas nenozīmē, ka viņi drīkst veikt tās pašas funkcijas, par kurām mēs jau vienreiz no savas kabatas esam maksājuši. Tāpēc es atbalstu Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu un aicinu to novirzīt komisijai. Bet vienlaikus man ir arī jautājums Satiksmes ministrijai. Vai ir pabeigti... vai vismaz ir kāds nopietns progress arī vairākos pasākumos, kas bija plānoti jau 2011.gadā, kad pēdējo reizi tā aktīvi Saeimā mēs diskutējām par šiem likuma grozījumiem, saprotot, ka, no vienas puses, mums ir jānodrošina pietiekami blīvs maršrutu tīkls, bet, no otras puses, valsts budžeta finansējums, ko mēs šim pakalpojumam gribam tērēt, ir ierobežots? Satiksmes ministrijai tika uzdots veikt vairākus pasākumus. Viens no tiem bija vienota maršrutu tīkla izveide un optimizācija, salāgojot autobusu un dzelzceļa transporta tīklu. Otrais pasākums bija zaudējumu kompensēšanas mehānisma izstrādāšana, trešais - autoostu sistēmas modeļu reorganizācija, mazinot pārvadātājiem ar autoostu pakalpojumu izmantošanu saistītās izmaksas, mainot pašreizējo autoostu funkcionēšanas modeli un tā lomu pasažieru apkalpošanas sistēmā, jo esošajiem pārvadātājiem līdz šim ir bijis obligāti jāiebrauc autoostās un par to obligāti bijis jāmaksā autoostu noteikts maksājums. Un ir vēl arī vairāki citi pasākumi, piemēram, kompensācijas, kas saistītas ar personas braukšanas maksas atvieglojumu mehānismu, pārskatīšana. Ja mēs skatāmies statistikas datus, tad redzam, ka lielu daļu zaudējumu pārvadātājiem rada tas, ka pārvadātāji pārvadā bez maksas pensionārus, invalīdus un vēl citas sociāli jutīgās sabiedrības grupas, kurām pienākas atvieglojumi. Ja mēs skatāmies statistikas datus, tad sanāk, ka visi invalīdi, visi pensionāri braukā uz nebēdu, respektīvi, maksimāli izmanto visas šīs viņiem dotās iespējas, kas, visticamāk, nav realitāte. Bija doma par elektronisko biļešu tirdzniecības ieviešanu, lai varētu kontrolēt šo subsidēto biļešu pārdošanu. Te rodas jautājums Satiksmes ministrijai: vai un kas ir darīts šajā virzienā, lai ne tikai mēģinātu apkarot neregulāros pārvadātājus, bet arī skatītos paši savā virzienā un mēģinātu ietaupīt, nepārmaksājot arī sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam? Paldies! Aicinu atbalstīt un tad komisijās turpināt diskusiju.".
- 2013_10_10-seq123 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!".
- 2013_10_10-seq122 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Pirmais runāt ir pieteicies deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2013_10_10-seq121 spokenText "Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā 24.septembra sēdē izskatīja un sagatavoja izvērtēšanai Saeimas sēdē likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Minētais likumprojekts paredz precizēt regulējumu, kurš noteic, kas ir un kas nav pasažieru neregulārie pārvadājumi. Šobrīd Autopārvadājumu likumā ir ietverts tikai termina „pasažieru neregulārie pārvadājumi” skaidrojums. Un ir jāsecina, ka neviens normatīvais akts šobrīd neregulē kārtību, kādā veicami pasažieru neregulārie pārvadājumi Latvijas teritorijā. Ja mēs salīdzinām ar regulārajiem pārvadājumiem, tad redzam, ka to kārtību šobrīd regulē Eiropas Savienības regula, mūsu likums, kā arī pieci Ministru kabineta noteikumi. Savukārt pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanas kārtību nekas neregulē, un tiem ir veltīta tikai viena... dažas rindiņas, kas nosaka definīciju. Tādēļ nepieciešams izstrādāt detalizētus noteikumus, kuros būtu noteikta pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanas kārtība. Un, kā to arī Satiksmes ministrija ir norādījusi pamatojumā par šī likuma grozījumu nepieciešamību, tiek uzsvērts, ka neregulārie pasažieru pārvadājumi tādā veidā, kad nav iespējams nodalīt, kuri ir patiesie un kuri ļaunprātīgi izmanto šādas normas neesamību, radot ievērojamus zaudējumus pārvadātājiem, ar kuriem ir noslēgti sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtījuma līgumi. Tā rezultātā tiek radīti zaudējumi gan valsts, gan pašvaldību budžetiem, jo, samazinoties ieņēmumiem no biļetēm, pārvadātājiem palielinās zaudējumi. Līdz ar to valsts un pašvaldību uzņēmumi ir spiesti palielināt dotāciju apjomu no valsts un pašvaldību budžetu līdzekļiem, kā arī tiek veikti cita veida ierobežojoši pasākumi, piemēram, tiek samazināti pasūtījumu apjomi, notiek tarifu celšana, kā arī maršrutu slēgšana. Komisija diskutējot vienojās atbalstīt likumprojekta redakciju pirmajam lasījumam un vienlaikus jau iezīmēja iespējamos redakcijas uzlabojumus uz otro lasījumu, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai pie tā varētu turpināties darbs.".
- 2013_10_10-seq120 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts vienbalsīgi. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Lūdzu!".
- 2013_10_10-seq119 spokenText "Paldies, kolēģi! Aicinu balsot par visu likumprojektu kopumā un atbalstīt to.".
- 2013_10_10-seq113 spokenText "13. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq111 spokenText "12. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā, ko sagatavojusi komisija.".
- 2013_10_10-seq107 spokenText "10. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq105 spokenText "9. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2013_10_10-seq103 spokenText "8. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts. (Smiekli. Aplausi.)".
- 2013_10_10-seq101 spokenText "7. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts. (Aplausi.)".
- 2013_10_10-seq100 spokenText "Deputāti atbalsta. (Aplausi.)".
- 2013_10_10-seq99 spokenText "6. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ārprāts!” Zālē jautrība.)".
- 2013_10_10-seq98 spokenText "Deputāti atbalsta. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)".
- 2013_10_10-seq97 spokenText "5. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq95 spokenText "4. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq93 spokenText "3. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq91 spokenText "2. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq90 spokenText "Deputāti atbalsta 1.priekšlikumu.".
- 2013_06_13-seq326 spokenText "Deputāti atbalsta 1.priekšlikumu.".
- 2013_10_10-seq89 spokenText "Jā, es varu tikai apstiprināt, ka tika padarīts nopietns darbs un ka parasti visus šādus priekšlikumus, ko Ekonomikas ministrija iesniedz it kā savā vārdā... parasti to dara regulators. Un mēs kopā ar kolēģiem šos priekšlikumus izstrādājām, un ir ļoti labi, ka beidzot šī saskaņa ir panākta. Paldies. Tālāk. Otrais...".
- 2013_10_10-seq88 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties vēl ko piebilst, Zariņa kungs?".
- 2013_10_10-seq87 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas biedres kundze! Kolēģi! Pirmām kārtām runāšu par visiem 15 priekšlikumiem - gan par Zariņa priekšlikumiem, gan arī par atbildīgās komisijas priekšlikumiem, jo tie visi ir saistīti ar vienu lietu. Šī gada sākumā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru izstrādāja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas regulatoram paredz dažādas funkcijas brīvā tirgus uzraudzībai. Jāteic, ka Ekonomikas ministrijas domu gājiens ļoti sakrīt ar Zariņa kunga domu gājienu; starp šiem priekšlikumiem, ko izstrādāja Ekonomikas ministrija, un tiem, ko vēlāk Zariņa kungs iesniedza uz trešo lasījumu, ir grūti atrast vairāk nekā trīs atšķirības. Tāpēc gan savā vārdā, gan Ekonomikas ministrijas vārdā aicinu atbalstīt gan deputāta Zariņa kunga priekšlikumus, gan arī atbildīgās komisijas priekšlikumus.".
- 2013_10_10-seq86 spokenText "Uzsākam debates. Pirmais debatēs pieteicies runāt deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!".
- 2013_10_10-seq85 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Pavisam saņemti 15 priekšlikumi. Skatīsim pēc kārtas. 1. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq84 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Sodu reģistra likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts vienbalsīgi. Nākamais likumprojekts - „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!".
- 2013_10_10-seq83 spokenText "Un 36. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2013_10_10-seq81 spokenText "35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_03_04-seq674 spokenText "35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_05_15-seq446 spokenText "35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2002_10_31-seq2195 spokenText "35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2002_10_10-seq1096 spokenText "35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq79 spokenText "34. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq77 spokenText "33. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_06_16_a-seq134 spokenText "33. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2009_06_15-seq150 spokenText "33. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_05_15-seq442 spokenText "33. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2002_10_31-seq2191 spokenText "33. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2001_10_11-seq118 spokenText "33. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq73 spokenText "31. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq71 spokenText "30. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2009_06_11-seq124 spokenText "30. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq67 spokenText "28. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_05_26-seq94 spokenText "28. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_06_16_a-seq126 spokenText "28. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_11_06-seq943 spokenText "28. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2001_10_11-seq108 spokenText "28. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq65 spokenText "27. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq63 spokenText "26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_05_03-seq74 spokenText "26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_04_03-seq187 spokenText "26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2001_10_11-seq104 spokenText "26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq61 spokenText "25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_05_03-seq72 spokenText "25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_03_04-seq656 spokenText "25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2001_10_11-seq102 spokenText "25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq51 spokenText "20. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq45 spokenText "17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_03_04-seq640 spokenText "17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_12_04-seq366 spokenText "17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_02_28_a-seq61 spokenText "17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2001_10_11-seq86 spokenText "17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq33 spokenText "11. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq27 spokenText "8. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq21 spokenText "5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq13 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi ir vairāk tehniska un precizējoša rakstura. Kaut arī to izskatās daudz, nekādas būtiskas izmaiņas tie neievieš. Pavisam iesniegti 36 priekšlikumi. 1. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_10_10-seq12 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Signes Lindes atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums vienbalsīgi pieņemts. Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl divus iesniegumus par izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz virzīt likumprojektu „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz virzīt likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to šodienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Sodu reģistra likums”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!".
- 2013_10_10-seq11 spokenText "Paldies. Nākamais lēmuma projekts „Par Signes Lindes atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2013_10_10-seq9 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāves Ritas Lielvārdes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.".
- 2013_10_10-seq8 spokenText "Komisija ir izskatījusi jautājumu par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāves Ritas Lielvārdes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā un ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu „Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāves Ritas Lielvārdes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.".
- 2013_10_10-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāvja Egila Vīganta atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāves Ritas Lielvārdes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins. Lūdzu!".
- 2013_10_10-seq6 spokenText "Labrīt, kolēģi! Komisija ir izskatījusi jautājumu par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāvja Egila Vīganta atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva un ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu „Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāvja Egila Vīganta atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt šo lēmuma projektu.".
- 2013_10_10-seq5 spokenText "Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina šo deputātu Agešina, Urbanoviča, Cvetkovas, Jakovļeva un Ribakova iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 7, atturas - 44. Likumprojekts komisijai nav nodots. Nākamais likumprojekts - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamais likumprojekts - „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Prezidijs ierosina šo Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā sadaļa - par amatpersonu ievēlēšanu. Nākamais likumprojekts... Es atvainojos, mums ir iesniegts vēl viens likumprojekts, un tas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Ir ierosinājums to nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Un tagad būs nākamā Saeimas sēdes darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Pirmais ir lēmuma projekts „Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāvja Egila Vīganta atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins. Lūdzu!".
- 2013_10_10-seq4 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir taisnība, ka pēdējos piecos gados eksperti aktīvi diskutē, vai ir pamats piemērot par administratīvajiem pārkāpumiem tādu sodu kā arests vai ne. Un 30.septembrī notika diskusija arī Saeimā. Diemžēl es neredzēju šī likumprojekta iesniedzējus (No zāles: „Kas viņu iesniedza?”) kā šīs diskusijas aktīvus dalībniekus. Bet nu tā nav, protams, problēma. Runa ir par būtību. Nav šaubu, ka saistībā ar arestu ir problēmas, un tieši tādēļ mēs daudz par to diskutējam un domājam, kā pareizi rīkoties. Saistībā ar atsevišķiem pārkāpumiem ir pieņemti lēmumi, un Juridiskā komisija ir atbalstījusi aresta izslēgšanu, piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pantā. Proti, mēs uzskatām, ka šis sods nav jāpiemēro par sīko huligānismu. Šis lēmums, šis atbalsts ir tādēļ, ka mēs izvērtējām konkrēto pārkāpumu, izvērtējām praksi un saprotam, ka tādam lēmumam ir jābūt. Saistībā ar attiecīgajiem priekšlikumiem man nav šādas pārliecības, jo es šorīt ieskatījos tiesu prakses materiālos, un es redzu, ka 2013.gadā nevienam cilvēkam administratīvais arests par attiecīgiem pārkāpumiem netika piemērots. Arī pagājušajā gadā tāds netika piemērots, arī aizpagājušajā - ne. Tātad mums nav attiecīgās prakses. Ir vajadzība pēc aresta vai nav tādas vajadzības - par to var diskutēt, bet sākumā varbūt izanalizēsim tieši attiecīgā pārkāpuma būtību, kaitīgumu un pēc tam pieņemsim lēmumu. Es paskatījos attiecīgos pantus saistībā ar divām normām. Jā, var diskutēt, jo varbūt tiešām šis arests nav vajadzīgs, bet man nav pārliecības, ka 174.3 pantā arests nav atbilstošs sods. Šajā pantā ir paredzēta atbildība par sapulču, gājienu un piketu, kā arī par publisku izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu. Man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka saskaņā ar Krimināllikuma 226.pantu atsevišķos gadījumos, kas saistīti ar pārkāpumu šajā sfērā, ir paredzēta pat kriminālatbildība. Kāpēc ir iegūta tāda pārliecība, ka nevar būt arī gadījums, kad ir nepieciešams piemērot administratīvo arestu? Es domāju, ka par to mēs noteikti varētu diskutēt. 30.septembrī notikušajā diskusijā vairāki cilvēktiesību eksperti ir uzsvēruši, ka arests Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav pretrunā... ka šā aresta esamība nav pretrunā ar cilvēktiesību standartiem, normām, un līdz ar to tas nav arguments. Es domāju, ka jautājums, par kuru mūs aicina runāt, aicina domāt, tiešām prasa papilddiskusiju. Bet man īsti nav skaidrs, kāpēc šis likumprojekts ir iesniegts. Mūsu datubāzē, ja jūs paskatīsieties, jūs redzēsiet, ka ir 30 likumprojekti ar nosaukumu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, patlaban aktīvi ir 11 projekti. Tad kas liedz iesniegt atsevišķu priekšlikumu un izrunāt to?... Bet nē - te ir svarīgi pieteikt kā atsevišķu likumprojektu! Tas, protams, nav aizliegts, un jūs varat izmantot attiecīgās tiesības, bet, ņemot vērā jūsu rīcību, man nav pārliecības, ka jums šajā gadījumā rūp tiesiskums, ka jums rūp tieši soda samērība. Jums vienkārši ir svarīgi runāt par to, lai tikai runātu. Es uzskatu, ka patlaban nav pamata atbalstīt attiecīgo priekšlikumu. Ja jums ir dziļa pārliecība, ka attiecīgais pants... ka attiecīgam sodam nav jābūt, tad, manuprāt, jūs varat iesniegt priekšlikumus, un Juridiskajā komisijā mēs tos izdiskutēsim. Paldies.".
- 2013_10_10-seq3 spokenText "Paldies. Runāt „pret” ir pieteicies deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!".
- 2013_10_10-seq2 spokenText "Agešina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2013_10_10-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 10.oktobra sēdi! Pirms izskatām darba kārtībā... Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim sēdi! Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, informēju jūs, ka ir jāizvērtē priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis četrus priekšlikumus par grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Un pirmais no tiem ir saņemts no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, kas ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.470/Lm11). Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 10.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.471/Lm11). Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Un visbeidzot. Deputāti Ašeradens, Zaķis, Liepiņa, Latkovskis un Ābiķis lūdz veikt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”, un iekļaut to 2013.gada 17.oktobra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības izmaiņām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 36, atturas - nav. Rezultāts ir vienāds. Līdz ar to mums ir jābalso vēlreiz. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajā lasījumā izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 37, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Nākamā šodienas sēdes darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Pirmais ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, iesniedzēji - deputāti Agešins, Urbanovičs, Cvetkova, Jakovļevs un Ribakovs. „Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2013_10_03-seq250 spokenText "Paldies. Vai vēlaties uzdot vēl vienu papildjautājumu? Nē. Paldies. Līdz ar to paldies deputātiem par uzdotajiem jautājumiem, paldies ministra kungam par sniegtajām atbildēm. Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti, un jautājumu un atbilžu sēdi es pasludinu par slēgtu. Uz redzēšanos!".
- 2013_10_03-seq249 spokenText "Nu, divas atbildes. No vienas puses, protams, nav tā, ka mums tas būtu jāizdara nākamnedēļ, jo problēmas, kuras mēs risinām, ir divdesmit gadus vecas. No otras puses, tas, kas ir vērojams šobrīd, – šī vērtības samazināšanās tendence –, ir pēdējo divu, triju, četru gadu rezultāts, kas izriet no straujām principiālām izmaiņām konkurences vidē; telekomunikāciju joma ārkārtīgi būtiski mainās. Protams, būtu vēlams šo vērtības samazināšanos apturēt pēc iespējas ātri. Es uzskatu, ka būtu labi, ja principiālu lēmumu par to, vai to darīt un kādā formā darīt, varētu pieņemt vēl šogad. Tas ir mans personīgais viedoklis, bet, protams, būs valdības lēmums. Un tas ir objekts sarunās ar otru pusi.".
- 2013_10_03-seq248 spokenText "No kā ir atkarīgs laika grafiks? Es pieņemu, ka ne tikai no valdības lēmuma, durot ar pirkstu gaisā, bet ka noteikti ir kādi nopietni apsvērumi. Jautājums jums kā darba grupas vadītājam: ja šī sinerģija notiek, tad kāds būtu optimālais termiņš, kādā tai būtu jānotiek?".
- 2013_10_03-seq247 spokenText "Paldies. Reiznieces-Ozolas kundze, lūdzu!".
- 2013_10_03-seq246 spokenText "Šis jautājums ir samērā vienkārši atbildams. Es domāju, ka ziņojums būs skatīšanai valdībā gatavs – nu, tehniski gatavs – tuvāko divu triju nedēļu laikā. Līdz ar to, ja valdība akceptēs šādu notikumu attīstību, ka ir nepieciešams tiešām risināt ar otru īpašnieku jautājumus, kas ir saistīti ar pārvaldības problēmu atrisināšanu un ciešāku šo uzņēmumu kopdarbību, tādā gadījumā acīmredzot valdība dos darba grupa mandātu vai precīzāku mandātu nekā šobrīd – vest sarunas ar TeliaSonera. Tas droši vien varētu prasīt zināmu laiku, pēc tam mēs, visticamāk, atgrieztos valdībā jau ar konkrētu risinājumu piedāvājumu, kurš būtu izdiskutēts ar otru pusi; precīzāk sakot, mēs atgrieztos ar risinājumu variantiem, un valdība varētu lemt gan par turpmāk veicamo darbu, par vēlamo scenāriju, gan arī par laika grafiku šī scenārija īstenošanai, jo arī laika grafiks turpmākām darbībām ir neizbēgams objekts sarunās ar otru īpašnieku.".
- 2013_10_03-seq244 spokenText "Ministra kungs, es saprotu, ka šobrīd top informatīvais ziņojums, kurš tuvākajā laikā tiks skatīts valdībā. Jūs esat darba grupas vadītājs. Sakiet, lūdzu, kāds šobrīd ir tālāko pasākumu plāns un termiņi, ja mēs runājam par abu uzņēmumu iespējamo sinerģiju?".
- 2013_10_03-seq243 spokenText "Paldies. Reiznieces-Ozolas kundze, vai vēlaties izmantot savu iespēju uzdot jautājumus? Lūdzu! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Paldies.".
- 2013_10_03-seq242 spokenText "Nu, ja man jākomentē vispirms jūsu komentārs, tad, jāsaka, ir diezgan loģiski, ka Ministru prezidents ir lūdzis mani atbildēt uz šiem jautājumiem, jo es esmu darba grupas vadītājs. Attiecībā uz šo pēdējo jautājumu... Kas ir liedzis Lattelecom, teiksim, sniegt mobilo sakaru pakalpojumus? Mana atbilde ir: tie ir šie dibināšanas līgumi un Jumta līgums, ko es esmu neskaitāmas reizes šodien jau piesaucis, – 1991.gada LMT dibināšanas līgumi un 1994.gada Jumta līgums par investoru ienākšanu Lattelecom. Tātad no šiem līgumiem un no tiem izrietošajiem līgumiem izriet... un šodien, starp citu, to jau teicu... Elksniņa kungs, tie, starp citu, paredz to, ka Lattelecom nav tiesību bez otra akcionāra piekrišanas radīt konkurenci atsevišķās jomās, kur darbojas LMT. Citiem vārdiem sakot, arī mobilo sakaru un datu pārraides jomā. Un ir vairākkārt... cik man ir zināms, atkal... Lattelecom vadība varētu droši vien sniegt sīkāku informāciju... ir bijuši vairāki gadījumi, ka Lattelecom ir vēlējies un padomes līmenī... un padomju līmenī ir risinājis jautājumu par to, lai iegūtu arī mobilo sakaru licenci; pēdējais gadījums, ja nekļūdos, bija pirms gada vai diviem, tas bija attiecībā uz ceturtās paaudzes jeb 4G licenci, un šis jautājums ir ticis noraidīts no TeliaSonera puses. Tas ir viens no būtiskākajiem, ja ne pats būtiskākais aprobežojums dibināšanas līgumos, kura dēļ darba grupa uzskata, ka ir nepieciešams risināt šos pārvaldības jautājumus.".
- 2013_10_03-seq240 spokenText "Desmit sekundes. Savā atbildē jūs norādījāt, ka Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kur, piemēram, fiksēto telefonsakaru pakalpojumu sniedzēji nesniedz mobilos pakalpojumus. Kādēļ ne tagad, ne iepriekš Lattelecom vienkārši nebija apsvēris iespēju sākt sniegt mobilos pakalpojumus un radīt konkurenci LMT? Paldies.".
- 2013_10_03-seq239 spokenText "Dažas sekundes. Lūdzu!".
- 2013_10_03-seq238 spokenText "Ja atļausiet, ministra kungs!".
- 2013_10_03-seq237 spokenText "Elksniņa kungs, jums bija minūte jautājuma uzdošanai!".
- 2013_10_03-seq236 spokenText "Pavļuta kungs! Diemžēl valdība, izsverot „par” un „pret”, ir nelietderīgi iztērējusi pāri par 60 miljoniem attiecībā uz „Liepājas metalurgu”, iegādājusies airBaltic; mums ir problēmas ar vilcienu iepirkumu, mēs likvidējām Krājbanku un vēl nezin cik... Bet šajā situācijā jūsu nākšanu uz parlamentu ir noteicis premjers Dombrovskis, kurš ir novizējis mūsu jautājumus un noteicis jūs par atbildīgo personu, kam uz mūsu jautājumiem par LMT un Lattelecom apvienošanu jāatbild Saeimas priekšā. Mēs neesam atbildīgi par to, ka jums jāatbild. To ir noteicis jūsu valdības vadītājs. Bet jautājums par apvienošanu un par to, cik daudz tad... vai kontrolpakete paliks valdības rokās vai nepaliks Latvijas valsts, tā teikt, rokās, ir ļoti nozīmīgs, jo no tā būs atkarīgs, cik tad būs vērts tas kapitāla daļu atlikums, kas Latvijas valstij būs... paliks. Un, kā jūs jau savā atbildē norādījāt, mēs to vai nu pārdosim fondu biržā, vai privatizēsim par privatizācijas sertifikātiem, vai pieaicināsim ERAB attiecībā uz minēto kapitālsabiedrību attīstību. Bet savā atbildē jūs norādījāt...".
- 2013_10_03-seq235 spokenText "Paldies, ministra kungs. Elksniņa kungs, vai vēlaties uzdot vēl otru, pēdējo, papildjautājumu? Lūdzu!".
- 2013_10_03-seq234 spokenText "Paldies par komplimentu. Attiecībā uz to, ka nosaucāt mani par nozares ministru, man droši vien ir jālūdz jums precizēt, par kādu nozari jūs runājat, jo šie uzņēmumi darbojas sakaru nozarē. Savukārt es kā ekonomikas ministrs... teiksim, mans uzdevums, protams, ir raudzīties uz ekonomikas kopēju, plašāku attīstību. Atbildot uz jūsu jautājumu, atbildēt ar „jā” vai „nē” ir neiespējami, ja vien jūs nevēlaties ļoti sarežģītu jautājumu nonivelēt līdz absolūti primitīvam līmenim. Diez vai tas ir mērķis šai sarunai. Līdz ar to mana atbilde jums būs, ka turpmākie soļi ir risināmi tikai un vienīgi ar valdības mandātu. Tas ir tas, ko mēs plānojam apspriest. Šie jautājumi ir risināmi sarunās ar otru īpašnieku. Ir vairāki mērķi, kas ir jāsasniedz, mūsuprāt. Tas ir tas, ko mēs esam izdiskutējuši trīs ministru darba grupā, kur, starp citu, ir pārstāvēts nozares ministrs, kas ir satiksmes ministrs, finanšu ministrs – kā atbildīgais par valsts resursiem un līdzekļu sagādi – un es. Un mēs esam vienojušies par vairākiem principiem, kas ir jāievēro, turpmāk virzoties uz jebkāda veida risinājumiem. Pirmais ir funkcionējoša konkurence telekomunikāciju jomā – un ne tikai telekomunikāciju jomā, jo šie uzņēmumi sen jau darbojas arī citās ar to saistītās jomās, kas ir saistītas ar mediju satura veidošanu un tamlīdzīgi. Tas ir... Tātad konkurētspēju es pieminēju, tad tie ir līdzekļu... nu, kā lai saka, ienākumi valstij. Mums ir jāsabalansē ilgtermiņa un īstermiņa ieņēmumi, kas ir saistāmi gan ar dividendēm, gan arī attiecībā uz, pieņemsim, daļu atsavināšanu nākotnē apspriežami un tā tālāk. Tātad ir virkne mērķu, kuri ir jāsasniedz, un mēs nevaram šos jautājumus apsvērt tikai no kaut kāda viena uzstādījuma viedokļa. Es jums varu vienkārši apliecināt to, ka valdība šo lēmumu pieņems, izsverot visus „par” un „pret” un aplūkojot veselu virkni mērķu.".
- 2013_10_03-seq232 spokenText "Jā, paldies. Ministra kungs, spriežot pēc jūsu atbildēm, jūs tiešām esat, tā teikt, izcils politiķis, jo uz daudziem no jautājumiem mēs tā arī atbildes neesam saņēmuši. Bet jautājums jums kā atbildīgam nozares ministram. Un, ja es varētu lūgt, tad atbilde varētu būt ļoti īsa. TeliaSonera abos uzņēmumos pieder 49 procenti, Latvijas valstij – 51 procents. Vai Latvijas valsts pozīcija apvienošanā varētu būt tāda, ka valsts šīs apvienošanās rezultātā varētu zaudēt kontrolpaketi apvienotajā uzņēmumā? Jā vai nē?".