Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_10-seq124> ?p ?o. }

• 2013_10_10-seq124 type Speech.
• 2013_10_10-seq124 number "124".
• 2013_10_10-seq124 date "2013-10-10".
• 2013_10_10-seq124 isPartOf 2013_10_10.
• 2013_10_10-seq124 spokenAs 150.
• 2013_10_10-seq124 spokenText "Kolēģi! Sabiedriskā transporta pakalpojums Latvijā ir subsidēts pasākums tādēļ, ka tā galvenais uzdevums ir nodrošināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc transporta pakalpojuma arī nerentablajos maršrutos, lai tante varētu aizbraukt uz Auci par viņai pieņemamu cenu un lai vispār varētu aizbraukt. Ir, protams, iespējas sabiedrisko transportu organizēt arī uz tīri komerciāliem principiem, kā tas notiek Amerikas Savienotajās Valstīs un vēl arī dažās valstīs Eiropā, bet tad mums ir jārēķinās ar to, ka valsts nebūs noteicēja, kuros maršrutos būtu obligāti autobusam jābrauc, un tas nozīmē, ka tiešām ļoti sašaurināsies pieejamo maršrutu tīkls, jo, loģiski, komercpārvadātāji to pakalpojumu nodrošinās tikai sev izdevīgajos maršrutos. Latvijas valsts tajā minētajā gadā, 2007.gadā, principā ir pieņēmusi tādu politisku lēmumu, ka mēs vēlamies sabiedriskā transporta pakalpojumu regulēt, un tādēļ tika organizēti šie konkursi, lai izvēlētos pakalpojuma sniedzējus. Ir astoņas lotes visā Latvijas teritorijā; tur ir iekļauti gan rentablie maršruti, gan nerentablie maršruti, un tas lotes apkalpotājs, kurš ir uzvarējis konkursā, nodrošina pārvadājumus gan rentablajos, gan nerentablajos maršrutos ar domu, ka finansējums nerentablajiem maršrutiem tiek novirzīts no peļņu nesošajiem maršrutiem. Starpību starp rentablajiem un nerentablajiem mēs sedzam no valsts budžeta, un tas finansējums ir ārkārtīgi liels. Nu katru gadu, protams, tādā taupības režīmā arī šis finansējums tiek samazināts un ir par vairāk nekā 10 miljoniem jau samazinājies, bet tik un tā tas skaitlis ir apmēram 50 miljonu gadā. Ko mēs darām, ja tajos maršrutos, kuros transporta pakalpojumus šobrīd subsidējam no valsts budžeta, ļaujam braukt arī komercpārvadātājiem? Mēs faktiski palielinām valsts budžeta slogu, jo - kas notiek? Brauc, piemēram, Liepājas autobusu parka autobuss, bet tam pa priekšu tajā pašā maršrutā tajā pašā laikā, tikai piecas minūtes pirms tam, brauc mikroautobuss, savāc visus pasažierus, iekasē naudu, nereti arī nepārdodot biļetes, un nereti arī nodokļus nesamaksā, un tādējādi pēc tam Liepājas autobusu parka lielais autobuss brauc tukšs. Tas nozīmē, ka ieņēmumu nav, un mums visiem no valsts budžeta šī naudiņa ir jāsamet. Tas ir iemesls, kādēļ Satiksmes ministrija jau vairākkārt ir virzījusi šos un līdzīgus likuma grozījumus, lai paredzētu, ka tie pārvadātāji, kas šobrīd nav piedalījušies konkursā un nav uzņēmušies saistības, kuras faktiski ir visu mūsu interesēs, - tās saistības, kas ir... Oficiālajiem sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem jānodrošina ir gan kvalitatīvi autobusi, gan noteikts maršruts, gan regulārs pārbraucienu skaits, gan drošības pasākumi, gan arī biļešu pārdošana un nodokļu maksāšana. Tas viss neattiecas uz neregulārajiem pārvadātājiem, kuri principā, es teikšu, savu darbību veic nelegāli. Viņi ir izņēmuši licences, lai veiktu neregulārus kravas un pasažieru pārvadājumus; tas nenozīmē, ka viņi drīkst veikt tās pašas funkcijas, par kurām mēs jau vienreiz no savas kabatas esam maksājuši. Tāpēc es atbalstu Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu un aicinu to novirzīt komisijai. Bet vienlaikus man ir arī jautājums Satiksmes ministrijai. Vai ir pabeigti... vai vismaz ir kāds nopietns progress arī vairākos pasākumos, kas bija plānoti jau 2011.gadā, kad pēdējo reizi tā aktīvi Saeimā mēs diskutējām par šiem likuma grozījumiem, saprotot, ka, no vienas puses, mums ir jānodrošina pietiekami blīvs maršrutu tīkls, bet, no otras puses, valsts budžeta finansējums, ko mēs šim pakalpojumam gribam tērēt, ir ierobežots? Satiksmes ministrijai tika uzdots veikt vairākus pasākumus. Viens no tiem bija vienota maršrutu tīkla izveide un optimizācija, salāgojot autobusu un dzelzceļa transporta tīklu. Otrais pasākums bija zaudējumu kompensēšanas mehānisma izstrādāšana, trešais - autoostu sistēmas modeļu reorganizācija, mazinot pārvadātājiem ar autoostu pakalpojumu izmantošanu saistītās izmaksas, mainot pašreizējo autoostu funkcionēšanas modeli un tā lomu pasažieru apkalpošanas sistēmā, jo esošajiem pārvadātājiem līdz šim ir bijis obligāti jāiebrauc autoostās un par to obligāti bijis jāmaksā autoostu noteikts maksājums. Un ir vēl arī vairāki citi pasākumi, piemēram, kompensācijas, kas saistītas ar personas braukšanas maksas atvieglojumu mehānismu, pārskatīšana. Ja mēs skatāmies statistikas datus, tad redzam, ka lielu daļu zaudējumu pārvadātājiem rada tas, ka pārvadātāji pārvadā bez maksas pensionārus, invalīdus un vēl citas sociāli jutīgās sabiedrības grupas, kurām pienākas atvieglojumi. Ja mēs skatāmies statistikas datus, tad sanāk, ka visi invalīdi, visi pensionāri braukā uz nebēdu, respektīvi, maksimāli izmanto visas šīs viņiem dotās iespējas, kas, visticamāk, nav realitāte. Bija doma par elektronisko biļešu tirdzniecības ieviešanu, lai varētu kontrolēt šo subsidēto biļešu pārdošanu. Te rodas jautājums Satiksmes ministrijai: vai un kas ir darīts šajā virzienā, lai ne tikai mēģinātu apkarot neregulāros pārvadātājus, bet arī skatītos paši savā virzienā un mēģinātu ietaupīt, nepārmaksājot arī sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam? Paldies! Aicinu atbalstīt un tad komisijās turpināt diskusiju.".
• 2013_10_10-seq124 language "lv".
• 2013_10_10-seq124 speaker Dana_Reizniece-Ozola-1981.
• 2013_10_10-seq124 mentions Q822919.
• 2013_10_10-seq124 mentions Q211.
• 2013_10_10-seq124 mentions Q193089.
• 2013_10_10-seq124 mentions Q30.