Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2013_11_06_a-seq1247 spokenText "6. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - Ministru kabineta priekšlikumā.".
• 2013_11_06_a-seq1239 spokenText "2. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1238 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 59, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1237 spokenText "Jāatzīst, ka komisijā tādu skaļu debašu par šo jautājumu nebija. Deputāti klusēdami, tādām nodurtām galvām, neatbalstīja šo priekšlikumu. Un tātad komisijas vārdā aicinu neatbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nodursim galvu!”)".
• 2013_11_06_a-seq1235 spokenText "Var jau piekrist... Var piekrist Seržanta kungam, ka, protams, skatoties no tādas pūļglaimības viedokļa, tas ir absolūti nepopulāri - tagad runāt par to, ka ministru algas vajadzētu celt par 10 procentiem. Bet pasakiet, lūdzu, - pateicoties kam šīs algas skolotājiem un medicīnas darbiniekiem varētu palielināt? Tad, ja izpildvara darīs visu, lai budžetā ienāktu vairāk naudas, un domās, kā attīstīt ekonomiku, - tad, pateicoties izpildvaras krietnajam darbam, tāda iespēja būs. Vai šis darbs šobrīd ir veikts pietiekoši labi? Tādā vai citā apmērā algu pielikums tomēr ir, pensiju indeksācija tiek veikta. Protams, tas ir nepietiekoši, bet... Vēlreiz uzsveru: manuprāt, mums būtu nepieciešami tādi ministri, kuri nevis nostrādā kaut kādu laiku un sakostiem zobiem to dara tikai tāpēc, ka apzinās, kādi ir viņu personīgie, tā teikt, neieguvumi, strādājot tur (es domāju, tīri finansiālie), jo tajā pašā laikā citi cilvēki viņu padotībā esošās iestādēs saņem vairāk... Tad varbūt par 10 procentiem... tad to palielinājumu mēs varētu novērtēt. Un šajā sakarā man nāk atmiņā nu jau bijušā Gruzijas prezidenta Saakašvili sacītais, kad viņš pirmo reizi gājis pakaļ savai algai. Viņam izmaksājuši 10 dolārus, jo iepriekšējais Gruzijas prezidents saņēma 10 dolāru algu. Nu priekš kam viņam lielāku algu? Viņš jau to nodrošināja citiem... citos veidos. Es nedomāju, ka mēs varētu iet līdzīgu ceļu. Un tāpēc - tādu algu, kādu ministri ir nopelnījuši! Un viņi strādā nenormētu darba laiku tāpat kā daudzi citi cilvēki mūsu valstī, protams. Bet mēs esam vienīgie, kas var pieņemt lēmumu par algas celšanu nevis sev, bet ministriem, kas strādā izpildvarā. Tā ka es principā aicinu atbalstīt deputātes Siliņas priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_11_06_a-seq1233 spokenText "Labdien, kolēģi! Siliņas kundze! Es, kādreizējais politikas vērotājs, teikšu jums tā: jūs man šobrīd atgādināt cilvēku, kas atrodas tumšā istabā, kur uz grīdas ir salikti daudzi, daudzi grābekļi. Bet uzraksti uz to kātiem ir tikai divi - „ministru algas” un „mikrouzņēmumu nodoklis” (No zāles dep. I.Čepāne: „Nē - māmiņu algas!”). Jūs visu laiku pa to telpu ejat un nemitīgi kāpjat tiem grābekļiem virsū. Jo tad, kad jūs runājāt par ministru algām, viņi visi bija... viņi izlikās, ka tas nav par viņiem, saprotat? Un viņi jau to prasīt nevar. Bet ko es gribu teikt? Tādas algas mēs varbūt varētu gribēt, un mēs varētu gribēt pacelt algas arī Saeimai. Bet darīsim to tad, kad Latvijas skolotāju, medmāsu un policistu algas būs sasniegušas vismaz 80 procentus no Igaunijas šādu pašu amatpersonu algām. Tad pie tā jautājuma arī atgriezīsimies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Ziedo savu algu!”)".
• 2013_11_06_a-seq1231 spokenText "Nezin kāpēc par šo jautājumu neuzstājās paši ministri (no zāles dep. V.Agešins: „Viņi baidās!”), bet Siliņas kundze ir uzņēmusies karognesēja un advokāta lomu attiecībā uz ministru, kuri pašreiz strādā valdībā un saņem šo atalgojumu, pārstāvību. Cienījamie ministri, gadījumā, ja tagad parlamentā mēs vērtēsim Siliņas kundzes priekšlikumu, kurš nepārprotami skars jūsu atalgojuma apmēru, tad, manā skatījumā, jums ir jānāk un parlamentam tieši arī jāpasaka, vai tad jūs esat tie bārenīši, kā jūs nodēvēja Siliņas kundze! Vai tad tiešām Latvijas ministru atalgojums uz kopējā Baltijas valstu ministru atalgojuma fona ir tik niecīgs? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Jā, jā! Ļoti niecīgs!”) Vai jūs nevēlaties varbūt braukt strādāt uz kādu no Igaunijas ministrijām? Un atgādināšu jums vienu fundamentālu ideju no Francijas attiecībā uz pamatprincipiem ierēdņu darbā: tur ļoti daudzi cilvēki uzņēmās šāda veida pienākumus bez maksas. Bet tiešām, lai mēs izdiskutētu šos koeficientus un varbūt arī nobalsotu par deputātes Siliņas priekšlikumu, varbūt būtu jāizsakās ministriem individuāli, un mēs tad attiecīgi arī salīdzinātu... viņu personīgo atalgojumu mēs salīdzinātu ar minimālo pensiju, ar iztikas minimumu, kā arī ar citu valsts amatpersonu algām, piemēram, policistu algām, Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošo personu algām, un tad mēs varētu izvērtēt, kā rīkoties.".
• 2013_11_06_a-seq1230 spokenText "Vai es varētu palūgt zālē klusumu? Siliņas kundze, deputāti klausījās, kad jūs runājāt!".
• 2013_11_06_a-seq1229 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti, ministri! Tiešām visu cieņu Siliņas kundzei par šāda veida priekšlikumu, bet nez kāpēc savā viedajā runā par to, cik tad lielam ir jābūt atalgojumam, kurš faktiski ir piesaistīts koeficientiem, kurš ir atkarīgs... Darba samaksas apjoms ir atkarīgs no vidējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas nozīmē: jo lielāki ienākumi ir iedzīvotājiem, jo lielāki ienākumi ir arī visām valsts amatpersonām, kuru atalgojums ir atkarīgs no šī koeficienta...".
• 2013_11_06_a-seq1227 spokenText "Priekšlikuma būtība - palielināt Ministru kabineta locekļiem šo koeficientu, no kura aprēķina viņu algas, - palielināt to par 10 procentiem. Šobrīd, nosakot 2014.gadam ministru algas, mēs ņemam vērā 2012.gada vidējās algas tautsaimniecībā. Es gribu jums nosaukt dažus skaitļus. Ministriem Latvijā 2014.gadā vidēji alga (bruto) būs 2500 eiro, Lietuvā - 3100, Igaunijā - 4420. Latvijas ministrs saņems tikai 78 procentus no tā, ko saņem Lietuvā, un tikai 56 procentus no tā, ko saņem Igaunijā. Pieņemu, ka mūsu situācijas Baltijas valstīs tomēr ir diezgan līdzīgas. Es neticu nevienam populistiskam sauklim no kāda šobrīd esošā ministra mutes, kas apgalvo, ka viņi ir gatavi strādāt šajā amatā gadiem ilgi neatkarīgi no atalgojuma, ka viņi un viņu ģimenes ir gatavas pārtikt vien no gandarījuma, ka kalpo valstij un tautas labā. Es neticu arī argumentam, ka mēs nevaram šo lietu atļauties. Palielinājuma ietekme - šī 10 procentu palielinājumu ietekme - ir tikai 50 tūkstoši eiro gadā. Pret kopējo valsts budžetu - 7 miljardiem - tās ir kapeikas. Es drīzāk sliecos domāt, ka šībrīža politiskajai konjunktūrai ir vēlama šāda mazatalgotu ministru situācija, jo viņi var būt ietekmējami. Viņi ir atkarīgi no saviem politiskajiem spēkiem, viņi patiesībā nav neatkarīgi tad, kad ministrijas līmenī ir jāizlemj kaut kas pavisam nopietns, nedaudz pat distancējoties no politiskajām interesēm. Es noraidu argumentu, ka ministri sev vēlamos ienākumus jau piepelna no shēmām vai „otkatiem”, no šaurām interešu labā... šauru interešu labā pieņemtiem lēmumiem. Es negribu dzīvot tādā valstī, kur šādi argumenti tiek pieņemti par normu. Es uzskatu, ka ir jārada sistēma, kas veicina to, ka šim darbam, kas ir valsts vadīšana, ir prestižs, ka pēc šā prestiža tiecas gaišākie, gudrākie, profesionālākie prāti. Un viena no prestiža sastāvdaļām ir atalgojums. Mūsu ministriem ir jābūt cienīgam atalgojumam, lai viņi nejustos kā bārenīši kaut vai Baltijas ministru starpā, lai viņiem nebūtu jākaunas par to, ka nevar atļauties pienācīgu apģērbu tad, kad sevi ir jāparāda starptautiski. Aicinu nebūt populistiem un saprast to, ka Ministru kabineta līmenī ir nepieciešams algu palielinājums. (Daži deputāti aplaudē.)".
• 2013_11_06_a-seq1225 spokenText "Saņemti 10 priekšlikumi. 1. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1224 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".
• 2013_11_06_a-seq1223 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2009_12_01-seq2198 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2009_07_16_as1-seq348 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_11_06_a-seq1215 spokenText "Ir saņemti četri priekšlikumi. 1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1214 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 36, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".
• 2013_11_06_a-seq1213 spokenText "Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_11_06_a-seq1212 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad komisijas vārdā nekas nav piebilstams un pēdējais priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1211 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputātes un deputāti! Es gribētu izmantot iespēju paust savu viedokli par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju un, protams, izmantot arī iespēju atbildēt uz dažiem iepriekš uzdotiem jautājumiem, un komentēt arī dažus no priekšlikumiem, kas ir izskanējuši. Vispirms par tiem, kas izskanēja tad, kad vēl iepriekšējais jautājums tika apspriests. Pimenova kungam vēlos teikt sekojošo. Tiešām ar izpratni un cieņu izturos pret viņa paustajām bažām attiecībā uz siltuma patērētājiem, attiecībā uz tarifiem. Tieši tādēļ, lai neradītu pārmērīgu ietekmi uz siltuma tarifiem, ieviešot subsidētās enerģijas nodokli, tika paredzēta pazeminātā likme - 5 procenti. Tas bija risinājums, par kuru mēs vienojāmies ar industriju, ka tas būtu optimālākais veids, lai samazinātu šo iespējamo ietekmi. Ņemot vērā to, ka attiecībā uz koģenerētājiem tiešām šobrīd pastāv šī kārtība, uz kuru Cilinska kungs norādīja, proti, kārtība, ka ieņēmumus no elektrības tie var novirzīt (precīzāk sakot, faktiski novirza) atbilstoši metodikai, lai samazinātu siltumenerģijas izmaksas, tas nozīmē, ka visi Latvijas iedzīvotāji konkrētajā pašvaldībā šķērssubsidē siltumu. Lai tomēr šīs siltuma cenas neceltos būtiski, tika paredzēta šī samazinātā ietekme caur 5 procentu likmi. Tajā pašā laikā nav iespējama tāda situācija, kā tas izskanēja Pimenova kunga jautājumā, ka starp siltuma ražotāju un iedzīvotāju neviena nav, kurš tā kā regulē šo cenu. Jebkurā gadījumā ir vai nu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kura šo jautājumu skata, vai ir pati pašvaldība vai pašvaldības aģentūra, kas funkcionē kā regulators. Tā ka vienmēr starp centralizētās siltuma apgādes klientiem - iedzīvotājiem - un siltuma ražotāju ir regulētājs. Tagad par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. Kolēģi, šis jautājums ir bijis dienaskārtībā jau daudzu gadu garumā visā Eiropas Savienībā, un visas Eiropas Savienības valstis to risina. Ja mēs raugāmies uz kaimiņvalstīm, tad Igaunijā no šā gada 1.janvāra viss elektroenerģijas tirgus ir pilnībā atvērts. Visas lietotāju grupas elektrību pērk tirgū. Viņi ir izgājuši šo procesu ātrāk nekā mēs, tajā skaitā attiecībā uz mājsaimniecībām. Līdz ar to mēs, protams, varam no viņiem mācīties. Jā, Sakovska kungs, es zinu, kas notika Igaunijā, atverot šo tirgu! Šis izmaksu pieaugums Igaunijā, kas mājsaimniecībām bija aptuveni 20 procentu, bija saistīts ar vienu vienkāršu apstākli - Igaunijā vairāku gadu garumā netika pārskatītas regulētās cenas; respektīvi, regulētās cenas vairs neatspoguļoja reālās izmaksas, kuras elektroenerģijas ražotājiem ir likumīgas tiesības prasīt novadīt uz patērētājiem apmaksai. Latvijas gadījumā gluži tā tas viss nevarētu būt. Tas, ar ko Latvijas gadījumā ir jārēķinās, protams, ir OIK izmaksas, kas šobrīd pilnā mērā nav atspoguļotas mājsaimniecību izdevumos. Tieši tāpēc mēs lūdzām ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli. Tieši tāpēc! Un tieši tāpēc mēs piedāvājam ieviest sociālā atbalsta mehānismu, lai ar pašvaldību starpniecību pašvaldībām ērtā veidā novadītu pabalstu līdz mazturīgākajiem iedzīvotājiem elektrības izmaksu segšanai, lai viņi nesajustu atšķirību starp šodienas 8,18 santīmiem - starta tarifu - un to, kas būs jāmaksā pēc 1.aprīļa. Tā ka par vismazāk nodrošinātajiem mēs ar jūsu atbalstu parūpēsimies. Attiecībā uz to, kā notiek tirgus atvēršana. Es nezinu, vai jūs būsiet to pamanījuši, bet tirgus atvēršana Latvijā pakāpeniski - soli pa solim - jau notiek no 2007.gada. Jau sešus gadus! Šobrīd brīvajā tirgū ir jau vairāk nekā 24 tūkstoši elektroenerģijas lietotāju, kas patērē 75 procentus no visas elektroenerģijas Latvijā; vienkāršāk izsakoties, tie ir pilnīgi visi uzņēmumi, visas juridiskās personas. Attiecībā uz to, kāda ir mūsu apņemšanās. Jā, tika pieminēts Baltijas elektroenerģijas tirgus starpsavienojumu plāns jeb BEMIP. Tātad saistībā ar šo plānu mēs esam uzņēmušies saistības savu elektroenerģijas tirgu pilnībā atvērt līdz nākamā gada 1.janvārim. Nu, protams, var jau neatvērt 1.aprīlī, var atvilkt vēl tālāk un atstāt nākamajai Saeimai... Vai tas būtu godīgi un prātīgi darīts - es nezinu. Es domāju, ka arī šī Saeima var uzņemties atbildību un ieviest to, kas ir jēgpilns, saplānots, ka mēs esam gatavi to ieviest, bet mums ir vajadzīga „zaļā gaisma” no jums, lai sāktu sabiedrības informēšanas kampaņu par to, kādas izmaiņas būs, ko tas katram nozīmē, kas ir jādara vai nav jādara, par ko ir vai nav jāuztraucas. Nav jāuztraucas par to, ko Ozoliņa kungs jau pieminēja. Paldies viņam par šo skaidrojumu! Tātad neviens bez elektrības nepaliks. Ja cilvēks to vēlēsies, viņš varēs izvēlēties, no kā pirkt elektroenerģiju brīvajā tirgū. Tie var būt daudzi un dažādi piegādātāji. Reāla konkurence būs! Ja jūs paskatīsieties kaut vai LETA šodienas ziņu lenti, viens no šobrīd Latvijā labi pazīstamiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem uzskata, ka tam izdosies pārliecināt 20-30 procentus savu klientu elektroenerģiju pirkt no viņa tā paša rēķina ietvaros. Šo situāciju var salīdzināt ar to, kāda tā Latvijā bija pirms salīdzinoši nedaudz gadiem, kad vispār bija tikai viens mobilo sakaru operators vai viens sakaru piegādātājs. Atvērās tirgus, un parādījās citi piedāvājumi, cita rakstura piedāvājumi, paketes, varianti, iespējas un izvēle. Tas ir tas, kas sagaida mūs, visus lietotājus, elektroenerģijas tirgū. Jāsaprot, ka kopējā elektroenerģijas cena sastāv no vairākām daļām, kuras šobrīd regulētajā tarifā mēs neredzam. Tā ir gan elektrības cena, un šajā ziņā tiešām būs tirgus, obligātā iepirkuma komponente, tā ir iepriekš noteikta, pārvades un sadales pakalpojumi, kas ir regulētā daļa, un tirdzniecības pakalpojumi. Respektīvi, daļa no šī tarifa jebkurā gadījumā vēl arvien būs regulatora uzmanības lokā. Nebūs vairs - pēc 1.aprīļa nebūs vairs! - diferencētā tarifa (ja elektroenerģijas patēriņš bija līdz 1200 kilovatstundām, tad bija jāmaksā starta tarifs, bet, ja patēriņš bija lielāks, tad pamata tarifs). Šis risinājums vēsturiski nav bijis īsti pamatots, tā ir reāla šķērssubsīdija „Latvenergo” koncerna ietvaros, un tā nevar pastāvēt brīvā tirgus apstākļos. Līdz ar to brīvā tirgus apstākļos mēs parūpēsimies par tiem, kas ir visneaizsargātākie, un pārējos gadījumos elektroenerģijas cena lietotājam atspoguļos faktiskās izmaksas. Drusku par Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumiem. Es esmu pateicīgs, ka Reiznieces-Ozolas kundze diezgan detalizēti izklāstīja priekšlikumus, kuri faktiski ir tapuši Ekonomikas ministrijas dzīlēs. Tie ir mūsu pašu, tā teikt, iekšējie priekšlikumi, pie kuriem mēs strādājam. Vienīgais, kas gan man jāatzīmē un uz ko jau Ķirša kungs norādīja, - tie ir nedaudz aizsteigušies notikumiem priekšā. Šobrīd jautājumus, kuri saistīti ar šo tematiku, mēs nerisinām... tos, kas ir saistīti ar sistēmas pakalpojumiem, jo par to vēl rit iekšēja diskusija ar sadales tīkliem, ar augstsprieguma tīkliem, ar regulatoru. Pie šiem jautājumiem par sistēmas pakalpojumu diferencēšanu, par faktisko izmaksu attiecināšanu... mēs pie tiem strādājam un tos risinām. Taču vēlos norādīt uz pretrunu. Ja jūs ierosināt diferencēt sistēmas pakalpojumu izmaksas un atbrīvot zināmas lietotāju grupas no šīm izmaksām lielākā mērā nekā citas, tad ir aksiomātiski saprotams, ka kādam būs lielāks maksājumu īpatsvars, un tās būs mājsaimniecības un droši vien pakalpojumu sniedzēji. Un droši vien par to var diskutēt. Taču rodas klaja pretruna, ja jūs balsojat pret subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanu, bet vienlaikus nepalīdzat mums samazināt šo subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu. Tas nozīmē, ka šis palielinājums būtu dubults. Tātad sistēmas izmaksas mēs lielā mērā pārliekam uz citiem, subsidētās enerģijas izmaksas mēs nesamazinām. Tas īsti nevar tādā veidā funkcionēt, un tāpēc es lūdzu atbalstīt tos priekšlikumus, kurus Ekonomikas ministrija ir iesniegusi. Paldies par atbalstu valdībai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Un lūdzu atbalstīt izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā! Paldies. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_11_06_a-seq1210 spokenText "Uzsākam debates. Vārds ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. (No zāles dep. V.Agešins: „Otro reizi!”)".
• 2013_11_06_a-seq1209 spokenText "Un pēdējais ir 32. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1201 spokenText "28. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1200 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1199 spokenText "27. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
• 2013_11_06_a-seq1198 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1197 spokenText "26. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
• 2013_11_06_a-seq1196 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1195 spokenText "25. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
• 2013_11_06_a-seq1194 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 46, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1193 spokenText "24. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
• 2013_11_06_a-seq1192 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1191 spokenText "23. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
• 2013_11_06_a-seq1190 spokenText "Deputāti neiebilst. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti tomēr lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1189 spokenText "22. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1187 spokenText "21. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_09_13-seq98 spokenText "21. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2011_12_15-seq380 spokenText "21. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1185 spokenText "20. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.".
• 2013_11_06_a-seq1184 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1183 spokenText "19. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
• 2013_11_06_a-seq1181 spokenText "18. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1179 spokenText "17. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.".
• 2013_11_06_a-seq1178 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1177 spokenText "16. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1176 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 43, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1175 spokenText "15. - Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1173 spokenText "14. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1171 spokenText "13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.".
• 2013_11_06_a-seq1170 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 37, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1169 spokenText "Jā, kolēģi, pēdējais priekšlikumu bloks ir par kapitālatdeves etalonlikmes noteikšanu subsidētajiem elektroenerģijas ražotājiem, un, kā es jau minēju, ņemot vērā bažas par atsevišķu atbalsta veidu izstrādes laikā pieļautajām politiskajām kļūdām, kā rezultātā vairāki komersanti, iespējams, saņem paaugstinātu atdevi, ražojot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, sabiedrisko pakalpojumu regulatoram nākotnē būtu tiesības ierosināt samazināt šos atbalsta līmeņus, rūpīgi izvērtējot noteikto elektroenerģijas cenu. Vienlaikus ar piedāvātajiem priekšlikumiem būtu jāpārtrauc Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma virzība, kā arī grozījumu likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” virzība. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2013_11_06_a-seq1168 spokenText "Uzsākam debates par 12. - Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikumu. Lūdzu!".
• 2013_11_06_a-seq1167 spokenText "12. - Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1165 spokenText "11. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1163 spokenText "10. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_11_15-seq230 spokenText "10. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2009_12_01-seq805 spokenText "10. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_02_17-seq300 spokenText "10. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_11_06-seq82 spokenText "10. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_31-seq124 spokenText "10. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1161 spokenText "9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.".
• 2013_11_06_a-seq1159 spokenText "Jā. Tātad 8. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1158 spokenText "Cienījamie kolēģi, ir pulksten 17.30! Turpinām Saeimas 6.novembra ārkārtas sēdi, kurā izskatām 2014.gada budžeta likumprojektu paketi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” otrajā lasījumā un tikām līdz 8.priekšlikumam. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis. 8.priekšlikums ir jāmin, jo par 7. jau nobalsojām.".
• 2013_11_06_a-seq1157 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 17.30. (Pārtraukums.)".
• 2013_11_06_a-seq1156 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav zālē, Raivis Dzintars... nav, Iveta Grigule... ir, Nikolajs Kabanovs... nav? Ir? Kur ir Kabanova kungs? Kabanovs... nav, Inga Vanaga... nav.".
• 2013_11_06_a-seq1155 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts. Turpināsim izskatīt likumprojektu pēc pārtraukuma, ja tiks atbalstīts piecu deputātu priekšlikums. Tātad deputāti Smiltēns, Zaķis, Čigāne, Zatlers un Ozoliņš lūdz turpināt Saeimas 2013.gada 6.novembra ārkārtas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai, izsludinot pārtraukumu uz 30 minūtēm ik pēc 90 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu 6.novembra sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai, izsludinot pārtraukumu uz 30 minūtēm ik pēc 90 minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - nav. Tātad priekšlikums ir atbalstīts, un tas nozīmē, ka mums ir jāizsludina pārtraukums. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2013_11_06_a-seq1152 spokenText "Kolēģi! Šis priekšlikums paredz apstrādes rūpniecības konkurētspēju veicinoša instrumenta izveidi. Mēs zinām, ka viena no apstrādes rūpniecības būtiskākajām iezīmēm ir salīdzinoši augsta energointensitāte, īpaši attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu, jo liela daļa ražošanas procesu Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ir arī elektrificēti. Apstrādes rūpniecība pagājušajā gadā patērēja 27 procentus no elektroenerģijas galapatēriņa, bet veidoja tikai 13 procentus no IKP. Šī gada dati varētu būt līdzīgi. Apstrādes rūpniecība Latvijā šobrīd maksā vienu no augstākajām cenām par elektroenerģiju visā Eiropas Savienībā. Pateicoties šiem priekšlikumiem, kas ir paredzēti un noteikti sistēmas pakalpojuma tarifi elektroenerģijas ražotājiem, neietekmējot citu elektroenerģijas patērētāju izmaksas, ir iespējams selektīvi īstenot divu veidu atbalsta pasākumus apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Mēs piedāvājam, ka viens no variantiem ir, par pamatu ņemot Vācijā izmantotu atbalsta sistēmu, piemērot izņēmumu no OIK maksājumiem pārvada sistēmai pieslēgtiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka šobrīd strādājošs ir tikai viens šāds uzņēmums, tad šī izņēmuma izmaksas nākamajā gadā nepārsniegtu 3,2 miljonus latu. Vienlaicīgi tiktu radīti priekšnosacījumi „Liepājas metalurga” mēroga ražošanas uzņēmumu investīciju piesaistei. Par pamatu ņemot Nīderlandes un daļēji arī Skandināvijas valstīs izmantoto metodiku, būtu vēl otrs variants. Šī metodika paredz elektroenerģijas lietotājiem piemērot uz izmaksām balstītu sadales sistēmu pakalpojumu tarifu. Sistēmas pakalpojumu izmaksas precīzākais atspoguļojums tarifā ir tieši pieslēguma jaudas un atļauto slodžu tarifs, kas nav atkarīgs no patērētās elektroenerģijas. Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem tas praksē nozīmētu priekšrocības augstākai ražošanas jaudu noslodzei, samazinot elektroenerģijas izmaksas uz vienu produkcijas vienību. Atbrīvojot apstrādes uzņēmumus no mainīgās, uz patēriņu balstītās sistēmas pakalpojumu tarifu daļas, tiktu veicināta industrializācijas politikas mērķu sasniegšana tuvākajā nākotnē, radot jaunas darba vietas un ievērojami pievilcīgāku un paredzamāku investīciju klimatu, it īpaši energointensīvajās nozarēs. Tas būtu nepieciešams arī tāpēc, lai sasniegtu Latvijas industriālās politikas pamatnostādnēs izvirzīto mērķi - 20 procentus no IKP mums veido apstrādes rūpniecība. Pieņemot likuma grozījumus, kas ieviestu apstrādes rūpniecības konkurētspēju veicinošus instrumentus, Ministru kabinetam būtu, protams, arī nepieciešams sarunās ar Eiropas Komisiju atbalstīt tādas valstis kā Vācija, Austrija, Skandināvijas valstis, kas jau tagad piemēro šādus instrumentus, bet pret kurām ir uzsāktas pārbaudes procedūras, jo viennozīmīgi tas ir valsts atbalsts. Un te nu mums būtu atkal jāparāda savs mugurkauls, cik lielā mērā mēs vēlamies aizstāvēt savus uzņēmumus. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2013_11_06_a-seq1150 spokenText "7. - deputātu Reiznieces-Ozolas un Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1149 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 42, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1148 spokenText "6. - deputātes Danas Reizniece-Ozolas un deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1143 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 42, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1142 spokenText "Jā. Tātad, kā jau iepriekš teicu, šī ir pilnīgi jauna, konceptuāla izšķiršanās, un komisija tātad... komisijā tika nospriests, ka budžeta paketes ietvaros jau nu nepavisam nevajadzētu būt šādai diskusijai (bet teorētiski, protams, tāda ir iespējama). Tādēļ komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2013_11_06_a-seq1140 spokenText "Kolēģi! Šis priekšlikums un priekšlikums grozīt 20.pantu paredz sistēmas pakalpojumu tarifa piemērošanu elektroenerģijas ražotājiem. Mēs visi rūpējamies par konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu. To paredz arī enerģētikas stratēģija 2030.gadam, kas Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta šī gada maijā. Un tas ir fakts, ka būtiska komponente elektroenerģijas galacenā ir sistēmas pakalpojumi, kas, pēc spēkā esošās Elektroenerģijas tirgus likuma redakcijas, netiek piemēroti elektroenerģijas ražotājiem. Tādējādi visas sistēmas uzturēšanas izmaksas sedz Latvijas patērētāji - atšķirībā no vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās jau ir ieviesta pilnīga vai daļēja sistēmas izmaksu tarifikācija arī elektroenerģijas ražotājiem. Praksē, dalot sistēmas izmaksas starp elektroenerģijas ražotājiem un patērētājiem, var panākt ievērojami zemākas sistēmas izmaksas. To apstiprina arī dažādi pētījumi. Piemēram, Euro Electric 2013.gada maija pētījumā, kurā piedalījās 19 valstis no Eiropas, secināts, ka sadales tīklu operatoru izmaksas palielinās saistībā ar elektroenerģijas ražošanas modernizācijas procesiem. Un šībrīža tarifu struktūra ir spējīga segt tikai 50 līdz 70 procentus no patiesajām sadales tīklu operatoru izmaksām. Sistēmas tarifu piemērošana arī elektroenerģijas ražotājiem par sadales un pārvades pakalpojumu izmantošanu precīzāk atspoguļo patiesās sadales tīklu operatoru, tīklu uzturēšanas un attīstības, kā arī pārvades un sadales izmaksas. Šāds maksājums elektroenerģijas ražotājiem ir ieviests vairākās Eiropas Savienības valstīs - Beļģijā, Portugālē, Lielbritānijā, Zviedrijā, Dānijā, Spānijā, kā arī Norvēģijā. Piedāvātie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi paredz regulatoram noteikt sistēmas tarifu metodoloģiju elektroenerģijas ražotājiem ar nosacījumu, ka tiem ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus, tiek noteikts samazināts tarifs ar koeficientu 0,5. Tāpat, lai veicinātu jaunu jaudu izveidi par tirgus cenām, bez valsts atbalsta, likumprojekts paredz izņēmumu no tarifa uz 10 gadiem. Pieņemot, ka sistēmas tarifs, kāds elektroenerģijas ražotājiem tiek noteikts, ir 7663 lati gadā par katru uzstādīto megavatu (tā ir indikatīva vērtība, sadalot kopējās pārvades operatoru izmaksas uz visu pieslēguma jaudu), Latvijas patērētājiem elektroenerģijas izmaksas samazinātos par 15,3 miljoniem latu gadā, salīdzinot ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN). Tikai „Latvenergo” gadījumā izmaksas būtiski neatšķirtos, būtu apmēram līdzvērtīgas subsidētās elektroenerģijas maksājumam. Visiem pārējiem elektroenerģijas ražotājiem šis maksājums būtu mazāks. Piemērojot sistēmas pakalpojumu tarifus elektroenerģijas ražotājiem - atšķirībā no SEN -, pastāv arī mazāks risks, ka tiek pārkāpta ražotāju tiesiskā paļāvība, par ko mēs ļoti daudz šovakar runājām, un tādējādi netiktu apdraudēta šādas normas piemērošana jau no nākamā gada un būtu iespējams arī izvairīties no tiesvedības procesiem. Papildus, ņemot vērā, ka netiek veidots speciāls no budžeta maksājumiem veidots fonds, ievērojami tiek atvieglināta sistēmas administrēšana, kā arī selektīva atbalsta piemērošana īpašām patērētāju grupām (piemēram, apstrādes rūpniecībai). Regulēto tarifu izmaiņu risks ir atrunāts arī „Latvenergo” aizņēmuma instrumentos, par ko mēs arī runājām. Līdz ar to šajā priekšlikumā netiktu radīti riski attiecībā uz aizņēmuma atmaksas nosacījumu izmaiņām, kas atkal jau negatīvi varētu ietekmēt valsts budžetu. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2013_11_06_a-seq1139 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Dāvana dzimšanas dienā! Atbalstām”)".
• 2013_11_06_a-seq1138 spokenText "3. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1135 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 42, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: „Viss kārtībā!”)".
• 2013_11_06_a-seq1134 spokenText "Jā. Tātad komisijā tika runāts par šo priekšlikumu un tika secināts, ka šī ir tāda ļoti konceptuāla izšķiršanās, par kuru noteikti var diskutēt, taču ne jau budžeta paketes ietvaros, bet attiecīgi kādā citā brīdī, teiksim, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tāpat atgādināšu, ka... jā, 75 procentu apmērā elektrības tirgus jau ir atvērts, tātad ir jau šis brīvais tirgus. Šeit ir runa par atlikušajiem 25 procentiem no elektrības apjoma. Tātad, atverot tirgu, jebkādi regulēti tarifi izzudīs, pazudīs arī šis starta tarifs, un tieši tāpēc ir piedāvājums mērķdotācijas veidā pašvaldībām, lai 2,7 miljonu apmērā tās varētu kompensēt sadārdzinājumu nabadzīgākajai iedzīvotāju daļai. Tātad komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2013_11_06_a-seq1132 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pēc būtības Latvija elektroenerģijas tirgu pakāpeniski atver jau no 2007.gada, un jau kopš šī laika ir iespēja izvēlēties sev izdevīgāko elektroenerģijas piegādātāju. Protams, 75 procenti, kas ir lielākā daļa no patēriņa, atrodas brīvajā tirgū jau šodien. Kāpēc mājsaimniecībām šis jautājums ir tik svarīgs? Tāpēc, ka Latvijā ir vairāk nekā 800 tūkstoši mājsaimniecību, kuras ar šī likuma apstiprināšanu mēs faktiski pieslēgsim šim piedāvājumam, ka tās varēs izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju. Nu varbūt... protams, daudziem ir grūti iztēloties, bet elektroenerģijas tirgus atvēršanā varam vilkt paralēles ar mobilo telefonu sakaru jomu: tieši tāpat kā, izvēloties mobilo telefonu operatoru, sākotnēji bija neskaidrība par to, kas tad nu būs, kā tas viss notiks, bet rezultātā savs numurs tika saglabāts, cena samazinājās... tā cena, ko mēs maksājam par elektrību, nevis tā cena, ko mēs maksājam par visiem, atvainojos, zaļajiem brīnumiem, ko esam pirms tam apstiprinājuši. Un, kā jau tas ir izskanējis presē, iedzīvotāju ikdienu šie grozījumi, kas ir sagatavoti gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan arī... precizēju, Juridiskajā birojā, tie iedzīvotāju dzīvi tiešām nesarežģīs. Nekāda tur elektrības padeve netiks pārtraukta, nekādi jauni vadi nebūs jāvelk, kabeļi arī nebūs jāvelk, nebūs arī nekādu citu jautājumu, ko es esmu dzirdējis par šo laiku, teiksim, kas tik nu notiks... Nekas tamlīdzīgs nav plānots un arī nebūs! Gadījumā, ja nebūs iespējams izvēlēties vai iedzīvotāji negribēs izvēlēties citu piegādātāju, tad to nodrošinās esošais pakalpojuma sniedzējs. Eiropas pieredze rāda, ka elektroenerģijas cenas neizbēgami aug, un visas valstis apzinās, ka cenas vēl turpinās kāpt. Tāpēc faktiski visas valstis meklē veidu, kā ierobežot cenu kāpumu nākotnē, un, kā rāda citu valstu pieredze, tad tieši tirgus atvēršana ir tas veids, kas ļauj... bremzē cenu pieaugumu. Kāpēc? Tas ir tieši tāpat kā mobilo telefonu sakaru tirgū: pieaugot konkurencei, bremzējas cenu kāpums. Tas ir neizbēgami! Tieši tāpat arī uzņēmējiem ir būtiski jācīnās par katru klientu, un viņi pievērš uzmanību gan pakalpojumu kvalitātei, gan arī efektivitātei. Konkurences rezultātā parasti - un tā tas būs arī Latvijā - palielinās piedāvājums... teiksim tā, piedāvājumu spektri katrai no grupām. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka būs dienas tarifs, būs nakts tarifs, būs brīvdienu tarifs, apjoma tarifs, reģionālais tarifs, izlīdzinātais tarifs un tā tālāk, un tā tālāk. Šie visi piedāvājumi Latvijas iedzīvotājiem faktiski būs jauni, bet tie ir vērsti uz to, lai katrs varētu sev izvēlēties labāko piedāvājumu. Attiecībā uz to, ko mēs skatījāmies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā... Mēs īpaši skatījāmies uz to, lai vienlīdz būtu sabalansēti ieguvumi gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Un skatījāmies arī to, lai būtu ņemtas vērā visas kļūdas, ko mums tuvo kaimiņvalstu tirgi ir pieļāvuši: lai nav divi rēķini, lai nav jāiet uz pastu kaut kur pieteikties, lai arī pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas tiem iedzīvotājiem, kuri nevēlas neko mainīt, nav nekādas milzīgas sarežģītības, jo iedzīvotāji faktiski ir... No iedzīvotāju viedokļa raugoties, visam ir jābūt maksimāli vienkāršam, un, cik vien iespējams, mēs esam mēģinājuši šo likumu uzrakstīt maksimāli vienkārši... Nu tas ir iespējami vienkāršākais veids! Attiecībā uz maznodrošinātajiem. Jā, viņiem ir paredzēts atbalsts, un tāds atbalsts arī būs. Faktiski tas arī būs valsts... mūsu paredzētajā apmērā, un es domāju, ka nav nekāda pamata, lai tas tiktu pārtraukts. Paldies.".
• 2013_11_06_a-seq1130 spokenText "Kolēģi! Ekonomikas ministrs ļoti precīzi izskaidroja, kādas ir problēmas un riski ar tarifa pieaugumu patērētājiem, un piedāvāja risinājumu - Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu. Mēs visi redzējām, cik kaismīgas bija debates un cik daudz trūkumu ir šim likumprojektam. Arī paši koalīcijas kolēģi nu faktiski nodarbojas ar paššaustīšanu. No vienas puses, viņi saka: „Jā, ir brāķis!”, bet, no otras puses: „Mēs esam iedzinuši sevi stūrī, un jāpieņem vien ir, jo laika nav, budžets ir jāpieņem, nodokļu prognozes ir jāplāno. Bet iespējami ātri atgriezīsimies pie šī jautājuma.” Zaļo un Zemnieku savienība nāk ar savu, alternatīvu, priekšlikumu, kurš vismaz būtu jāizvērtē, un mēs varam arī... Jādiskutē tad, kad atgriezīsimies pie jautājuma par kompensējošiem mehānismiem (grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā). Un priekšlikums ir, ka alternatīva visam Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumam sastāv no vairākiem pasākumiem: pirmkārt, no regulētu cenu saglabāšanas mazturīgām un trūcīgām ģimenēm; otrkārt, no sistēmas pakalpojumu tarifu piemērošanas elektroenerģijas ražotājiem; treškārt, no apstrādes rūpniecības konkurētspēju veicinoša instrumenta izveides; ceturtkārt, no kapitāla atdeves etalonlikmes noteikšanas subsidētās elektroenerģijas ražotājiem. Pirmais priekšlikums un tam līdzīgie paredz jauna termina „aizsargātais lietotājs” ieviešanu likumprojektā, paredzot, ka aizsargātais lietotājs ir galalietotājs, kurš atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusam. Ar šiem priekšlikumiem tiek paredzēta regulētu cenu saglabāšana trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm un personām. Eiropas Parlamenta šī gada 9.septembrī pieņemtā rezolūcija par pasākumiem iekšējā enerģijas tirgus darbības nodrošināšanai atzīst, ka tirgus atvēršana, par ko mēs runājam (mums nākamajā gadā ir plānota šāda tirgus atvēršana), un konkurence ne vienmēr rada ieguvumus ievainojamiem patērētājiem (nepietiekamas viņu konkurētspējas dēļ) un ka, atceļot vispārējo cenu regulāciju, ir nepieciešams ņemt vērā konkrētās sabiedrības grupas intereses (konkrētā sabiedrības grupa ir šie aizsargājamie jeb trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes). Rezolūcijas 81.punkts paredz, ka Eiropas Komisijai jāizstrādā vadlīnijas mehānismiem ievainojamu patērētāju interešu aizsardzībai. Līdz ar to Eiropas Savienības dalībvalstīm nav tieša pienākuma pilnībā atteikties no regulētām elektroenerģijas cenām neaizsargātām sabiedrības grupām. Vēlos norādīt, ka Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns kā ceturto soli elektroenerģijas tirgū paredz pilnu tirgus atvēršanu līdz 2015.gadam, jo mērķis ir pabeigt tirgus integrāciju Baltijas reģionā. Taču Latvijā un Baltijas reģionā kopumā nav ieviestas... izpildītas vairākas saistības, kuras izriet no iepriekšējiem soļiem. Šo saistību skaitā ir, piemēram, subsīdiju nezaudēšana, tirgojot elektroenerģiju tirgū (Latvijā subsidēto elektroenerģiju nav iespējams pārdot tirgū, bet gan tikai izmantojot starpnieku - „Latvenergo”), un kopēju rezervju un balansēšanas tirgus izveide, kā arī finanšu instrumentu izveide. Ņemot vērā, ka progress elektroenerģijas tirgus piedāvājumu veicināšanā nav bijis pietiekami būtisks, patērētājiem tirgus atvēršana rada riskus ar negatīviem cenu efektiem, īpaši trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām. Tādēļ ir šāds priekšlikums - saglabāt regulēto tarifu šīm aizsargātajām grupām, maznodrošinātajām un trūcīgajām ģimenēm. Paldies.".
• 2013_11_06_a-seq1128 spokenText "Skatīsim ilgi gaidīto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Uz otro lasījumu ir saņemti pavisam 32 priekšlikumi. Atgādināšu, ka šis likumprojekts ir saistīts ar gaidāmo elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. 1. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputāta Ulda Auguļa priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1127 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 38, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".
• 2013_11_06_a-seq1126 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_11_06_a-seq1125 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāta Igora Pimenova priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1124 spokenText "Nē. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt... aicinu neatbalstīt konkrēto priekšlikumu.".
• 2013_11_06_a-seq1122 spokenText "Lai gan ir paredzēts, ka likums stāsies spēkā un nodoklis tiks piemērots no 2014.gada 1.janvāra, nav paredzams, kāds būs tas elektroenerģijas patērētāju izdevumu kompensācijas mehānisms. Nav paredzams, ka 2014.gada 1.janvārī vai 1.aprīlī uzsāks darbību elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds, kura finansēšanai nodoklis ir paredzēts. Tas nonāk būtiskā pretrunā ar nodokļa izstrādes sākotnējo pamatojumu, no kura Ekonomikas ministrija tagad kratās nost. Proti, runa ir par elektroenerģijas izmaksu pieauguma samazināšanu elektroenerģijas galalietotājiem. Pēc būtības 2014.gada 1.janvārī sāks piemērot jaunu nodokli, bet nebūs leģitīma pamata nodokļa iekasēšanai, un - pats būtiskākais! - netiks risināta obligātā iepirkuma komponentes pieauguma problēma pēc būtības. Kā atzīst Ekonomikas ministrija un Ministru kabinets, elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu pirms tā darbības uzsākšanas ir nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju. Saskaņošanas procedūra var ieilgt uz gadu vai pat uz diviem gadiem, ja saskaņojums vispār tiks sniegts. Turklāt Eiropas Komisija šā gada jūnijā tikšanās reizē ar Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem skaidri norādīja, ka subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešana ietekmē esošo valsts atbalstu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājiem. Līdz ar to Latvijai būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju gan elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds, gan arī subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešana un esošā atbalsta sistēma enerģijas ražotājiem. Jo tā visa ir kompleksa sistēma! Sistēma, kurā nevar vērtēt kādu daļu izolētā veidā. Šobrīd šis Eiropas Komisijas skaidrojums tiek ignorēts un Ekonomikas ministrija piedāvā nodokļa ieviešanu pirms Eiropas Komisijas saskaņojuma. Un tagad kāda karsta ziņa. Ne agrāk kā vakar - 5.novembrī - Eiropas Komisija publicēja ziņojumu presei, kurā secina, ka arī 2014.gadā tiks piekopta Eiropas Savienības vienotā politika atjaunojamo energoresursu attīstības jomā. Citēju ziņojuma pirmo sadaļu: „Finansiālajam atbalstam jāpadara atjaunojamie resursi konkurētspējīgi, pakāpeniski samazinot atbalstu līdz nullei, jo būs samazinājušās ražošanas izmaksas.” Un tālāk: „Tajā pašā laikā investoru likumīgās tiesības ir jārespektē un jāizvairās no neplānotām retroaktīvām izmaiņām.” Citāta beigas. Mana priekšlikuma saturs. Es piedāvāju nevis grozīt teikumu par likuma spēkā stāšanās laiku, proti, likums stājas spēkā nākamā kalendārā mēneša pirmajā dienā pēc elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda izveides, bet lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, lai neļautu iedzīt valsti dziļās auzās. Paldies.".
• 2013_11_06_a-seq1121 spokenText "Ādamsona kungs, jūsu kolēģis... (No zāles dep. J.Ādamsons, kurš sarunājas ar dep. J.Klaužu un dep. J.Dūklavu: „Trīs Jāņi!”) Jā, trīs Jāņi... Lūdzu, ieņemiet vietas un atļaujiet kolēģim piedalīties debatēs!".
• 2013_11_06_a-seq1120 spokenText "Cienījamie kolēģi! Godātie valdības locekļi! Šajā likumprojektā ir ģenētiska problēma, kura netika atrisināta vairākās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, neskatoties uz to, ka likumprojekta autors, proti, Ekonomikas ministrija, savos centienos panākt likumprojektam atbalstu ir novirzījies no Ministru kabineta apstiprinātā un Saeimā iesniegtā likumprojekta tik tālu, ka ir mainījis pat likumprojekta anotācijā deklarēto mērķi. Un problēmas būtība un līdzekļi tās atrisināšanai ir šādi... Troksnis zālē, man grūti runāt... (No zāles: „Ādamsona kungs!”)".
• 2013_11_06_a-seq1118 spokenText "41. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1116 spokenText "Komisijas vārdā gribu piebilst, ka šobrīd mēs runājam par priekšlikumiem, kas saistīti ar subsidētās elektroenerģijas nodokli. Savukārt par to, par ko deputāti runāja - par tirgus liberalizāciju, būs nākošais likumprojekts. Tad nu varbūt debatēsim par to jautājumu, kas tiek skatīts! Tātad 40.priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1115 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Deputāti šo priekšlikumu ir atbalstījuši. Es saprotu, ka balsojumu neviens nepieprasa.".
• 2013_11_06_a-seq1114 spokenText "Paldies Pavļuta kungam par tādu profesionālu atzinumu par maniem vārdiem! Es arī ko gribētu pateikt pretim. Pirmām kārtām. Vai jums, Pavļuta kungs, zināms, kas notika Igaunijā ar elektrotarifiem pēc tirgus liberalizācijas? Cenu kāpums... Jums ir zināms, kas notika Igaunijā? Ir vai nav? Nav! Tas ir pirmais... Tas ir jau piemērs, kas mums ir. (No zāles: „Ir! Ir!”) Kas ir tirgus liberalizācija? Jūs teiksiet: tā ir tikai un vienīgi izvēle. Teiksim, iedzīvotājs vai saimniecība varētu izvēlēties, kam pieslēgties... pie kāda elektrotarifa. Principā - kas konkurēs ar „Latvenergo” reāli? Konkurēs kaut kādas mazas stacijas, koģenerācijas stacijas, ar „Latvenergo”?! Tas ir smieklīgi - runāt par to konkurenci. Nebūs nekādas reālas konkurences. Tāpēc es uzskatu, ka maldināt sabiedrību... Bet principā laiks rādīs... Mums nav pārāk daudz laika. Pēc 1.aprīļa sabiedrība redzēs, kas notiks pēc tirgus liberalizācijas, vai būs cenu kāpums vai nebūs cenu kāpuma. Es tikai... vienīgi brīdinu, ka pēc tam... Varbūt tiešām mēs varētu pēc 1.aprīļa, pēc kāda laika, saiet vēlreiz kopā ar jums un apspriest profesionāli, kas ir tirgus liberalizācija, kādas sekas no tās būs vai ir, un tā tālāk. Protams, jūs esat lielāks eksperts nekā es, esat profesionālis. Bet ir lietas, kas ļoti... acīm redzamas, un tur nevajag būt augsta līmeņa ekspertam, lai saprastu, kādas sekas var būt no kaut kāda valdības lēmuma.".
• 2013_11_06_a-seq1112 spokenText "Paldies. Man drīzāk ir jautājumi ministra kungam, nevis lekcija, piedodiet! Jūs sacījāt, ka pēc tam, kad būs liberalizēts tirgus, ieviešot šo konkrēto skatīto nodokli, visas cenas tirgū noteikti regulēs sabiedrisko pakalpojumu regulators. Bet nu konkrēts piemērs. Pie manis bija pieteikušies koģenerācijas staciju īpašnieki vai apkalpotāji, kuri pirmām kārtām atgādināja, ka koģenerācijas stacijas ražo ne vien elektrību, bet arī siltumenerģiju. Līdz ar to gadījumos, ja konkrētajās pilsētās vai vietnēs, piemēram, ir kādi starpnieki starp koģenerācijas staciju un patērētāju, tad šajos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu regulators nedarbojas, un līdz ar to, ieviešot šo konkrēto nodokli, mēs novedīsim situāciju neizbēgami līdz cenu paaugstinājumam, kas nebūs regulējams. Un tas īpaši skars tieši tās pilsētas... tādas kā Rēzekne vai Daugavpils, vai Ludza. Es vienkārši gribētu palūgt jūs novērst šīs šaubas un šīs baumas, ja jūs uzskatāt, ka tās ir nepareizas, bet vismaz loģiku šajā, nu, tādā pareģojumā es saredzu un gribētu, lai jūs novērstu to, kas ir nepareizs. Paldies.".
• 2013_11_06_a-seq1110 spokenText "Runājot par sabiedrības maldināšanu, kas tikko te tika pieminēta. Tad kāda ir situācija ar šiem nodokļiem, kuri nekur nav ierakstīti, tāpēc ka neviens nodoklis nav bijis iezīmēts. Tie, kuri ir bijuši iezīmēti, kā savukārt tas bija ar autoceļu nodokli, tad tas bija pateikts. Tāpat ir ar jūsu ostu nodokli, ko jūs esat nolēmuši uzlikt, te jūs esat konkrēti pateikuši, uz kurieni tas ies. Tātad tik tiešām specifiskos gadījumos tas tiek atrunāts, un šis ir tas specifiskais gadījums - ļoti specifisks un ļoti konkrēts gadījums. Un, ja mēs esam izdomājuši nodokli ar konkrētu likmi, ar konkrētu mērķi, tad būtu normāli, ka šinī likumā, lai šis mērķis saglabātos, tas būtu arī ierakstīts. Pretējā gadījumā, nenoliedzami, būs šie riski, ar kuriem nāksies saskarties. Un es bezmaz vai esmu pārliecināts, ka tieši tā tas arī notiks... ka šī naudiņa, kas tiek solīta, neaizies tur, kur tai būtu jānokļūst. (No SC frakcijas: „Tā arī būs!”)".
• 2013_11_06_a-seq1108 spokenText "Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputātes un deputāti! Es gribu izmantot savu iespēju tomēr sniegt dažas replikas attiecībā uz iepriekš izskanējušajām pārdomām, komentāriem vai jautājumiem un runāšu to izteikšanas secībā. Par Zaķa kunga teikto attiecībā uz biomasu es gribu teikt sekojošo. (No SC frakcijas: „Par priekšlikumu!”) Es vēlreiz atkārtošu to, ka attiecībā uz atjaunojamo enerģiju ir labvēlīgāki nosacījumi šajā likumā - Subsidētās elektroenerģijas likumā. Tie ir ļoti skaidri. Nodokļa likme, kas piedāvāta... šīs nodokļu likmes ir tikušas diskutētas arī ar enerģijas industriju, un, jāsaka, ar pašu industriju, vismaz vairumu tās pārstāvju, šos priekšlikumus mēs bijām saskaņojuši jau sen. Šīs politiskās diskusijas, kur, protams, parādījās dažādas atsevišķas intereses, - tas viss, protams, nāca pēc tam. Bet katrā ziņā es uzskatu, ka mēs esam raduši samērā sabalansētu risinājumu. Attiecībā gan uz Zaķa kunga daļēji... gan uz pieminēto biomasas projektu (jauda virs 4 megavatiem), gan arī uz Olšteina kunga pieminēto Fortum jāteic, ka šis jautājums jau sen tika atrisināts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un prieks, ka Valaiņa kungs to arī atzīmēja. Šis jautājums tika atrisināts! Tā ir efektīva, liela biomasas stacija, kas ir ļoti laba lieta, un Fortum kopumā, protams, ir vērtējams kā atbildīgs investors, kurš patiesībā arī mūsu sarunās ir paudis izpratni par to, ka izmaiņas esošajā OIK subsīdiju izmaksas sistēmā ir nepieciešamas. No tā, kas izskanēja no Olšteina kunga vārdiem, varētu saprast, ka tagad Fortum varētu doties uz Satversmes tiesu. Es domāju, jāpajautā pašam uzņēmumam, kā tad viņi īstenībā grasās rīkoties šajā situācijā. Par šo Satversmes risku piesaukšanu. Mums ir tiesiska valsts, kurā tiem, kas nav apmierināti ar likumdošanu, ir tiesības doties uz Satversmes tiesu un meklēt taisnību. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka subsīdiju saņēmēji izmantos visas - pilnīgi visas! - iespējas, lai aizsargātu savu naudas plūsmu, savas intereses un visas tās privilēģijas, kas vēsturiski iepriekšējos gados ir tikušas nodrošinātas Latvijas likumdošanā iepriekšējo valdību, iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā. Es paļaujos uz to, ka Satversmes tiesa spriedīs tā, kā tas ir, viņasprāt, konstitucionāli. Tāpēc taču Satversmes tiesa mums ir! Bet vēlos vērst uzmanību uz to: ja tik daudz un tik bieži mēs uztraucamies par tiesisko paļāvību, kāda būs komersantiem, un par viņu peļņu šajā subsidētajā biznesā, tad es gribu atgādināt, ka ir arī otra tiesiskā paļāvība, par kuru mēs reti runājam (var būt, ka tā nav juridiski tik korekti noformulējama), - tā ir patērētāju tiesiskā paļāvība, ka viņu izmaksas nākotnē nekontrolēti nepieaugs dēļ tā, ka ir doti solījumi komersantiem trekni smērēt uz viņu maizītes sviesta kārtu no subsīdijām. Šī tiesiskā paļāvība, manuprāt, šajā namā arī ir jāņem vērā. Par Zariņa kunga minēto... Tīri tehniski, Zariņa kungs, par... Nevienā nodokļu likumā, cik man zināms, Finanšu ministrija neliek (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.)... neļauj likt iekšā atrunas par to, kur tā nauda ir izmantojama. Nevienā, cik man zināms, tas tā netiek darīts. Specbudžeti mums ir iznīdēti, izņemot dažus ļoti retus, specifiskus gadījumus, līdz ar to šī atruna ir definēta budžeta likumā. Budžeta likums tāpēc mums ir, lai fiksētu valdības nolūkus un likumdevēja nolūkus attiecībā uz to, kā izlietojami līdzekļi. Tātad budžeta likumā šīs atrunas ir fiksētas. Par to, ko Sakovska kungs minēja. Kolēģi, nu man tagad droši vien būtu jāizmanto gandrīz vesela stunda, lai nolasītu lekciju par to, kā darbojas elektroenerģijas tirgus vispār šobrīd un kādas tad ir paredzētās izmaiņas nākotnē, jo pateikt, ka pēc tirgus liberalizācijas tur kāds varēs neierobežoti celt tarifus, ir dubulta muļķība pirmām kārtām tāpēc, ka tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, un cenas nevar celt neierobežoti, tāpēc ka cena ir tā daļa, kas ir fleksibla pēc tirgus atvēršanas... ir elektroenerģijas tirgus cena. Un tā nav kaut kas tāds, ko viens atsevišķs komersants var ietekmēt. Tā ka es šobrīd nekavēšu jūsu uzmanību, bet būtu priecīgs Sakovska kungam varbūt kādā privātā sesijā nolasīt veselu lekciju par šo jautājumu, kā tad tas viss īstenībā darbojas. Jo pretējā gadījumā, kolēģi... pretējā gadījumā sabiedrība vienkārši tiek maldināta ar šādiem nepatiesiem apgalvojumiem. Runājot par monopolstāvokli, atgādināšu Sakovska kungam, ka monopolstāvoklis Latvijā elektroenerģijas ražošanā jau sen vairs nepastāv. „Latvenergo” ir tikai viens no daudziem, daudziem, daudziem ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju. Attiecībā uz elektroenerģijas novadīšanu patērētājiem monopols pastāv vairs tikai attiecībā uz mājsaimniecībām, kas ir absolūti mazākā elektroenerģijas tirgus daļa pēc patēriņa, un tieši tāpēc mēs liksim priekšā jautājumu par tirgus atvēršanu atlikušajā daļā. Attiecībā uz Vējoņa kunga minēto es droši vien savā pirmajā uzrunā nepietiekami skaidri izteicos par šā nodokļa īslaicīgo raksturu. Tātad piedāvājums tiešām ir ieviest terminētu nodokli jeb laikā ierobežotu nodokli tikai līdz 2017.gadam, ja šajā starplaikā tiks atrastas efektīvākas metodes, kā samazināt iedzīvotāju izmaksas. Mēs noteikti varam šo nodokli atcelt arī ātrāk, šāda iespēja pastāv, un tā ir nostiprināta likumā. Tieši tāpat mēs arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā piekritām, mūsuprāt, ļoti racionālam priekšlikumam. Vairs neatminos, kura deputāta priekšlikums tas bija, bet runa bija par to, ka katru gadu ir jāveic korekcija attiecībā uz faktiski piemērojamo nodokļa likmi katrai maksātāju grupai. Tas ir saprātīgs priekšlikums, un to valdība arī darīs, katru gadu sastādot nākamā gada budžetu un, protams, definējot likumā maksimālo likmi, kas nedrīkst pieaugt. Tur ir jābūt paredzamībai! Un tieši paredzamības faktors ir izšķirošais, kāpēc šādu likmi nevar noteikt uz vienu gadu. Ja reiz mums pārmet tiesiskās paļāvības iespējamus pārkāpumus, kam es kopumā nevaru piekrist, tad mums ir jārīkojas tā, lai likumdevēja griba būtu paredzama vairākus gadus uz priekšu. Es apsveicu, ka šis budžets tiešām ir vidēja termiņa budžets, tad nu attiecīgi plānosim resursus un radīsim paredzamu situāciju komersantiem arī vairākus gadus uz priekšu. Paldies, un ceru uz jūsu atbalstu! (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_11_06_a-seq1107 spokenText "Uzsākam debates. Vārds ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.".
• 2013_11_06_a-seq983 spokenText "Uzsākam debates. Vārds ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.".
• 2013_11_06_a-seq1104 spokenText "39. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.".
• 2013_11_06_a-seq1102 spokenText "38. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1100 spokenText "37. - deputāta Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 38.priekšlikumā.".
• 2013_11_06_a-seq1099 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Romualdam Ražukam. Nē, izrādās, nav debašu. Nav. Varam turpināt. Deputāti piekrīt.".

• first
• previous
• next