Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_11_06_a-seq1152> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2013_11_06_a-seq1152 type Speech.
- 2013_11_06_a-seq1152 number "1152".
- 2013_11_06_a-seq1152 date "2013-11-06".
- 2013_11_06_a-seq1152 isPartOf 2013_11_06_a.
- 2013_11_06_a-seq1152 spokenAs 150.
- 2013_11_06_a-seq1152 spokenText "Kolēģi! Šis priekšlikums paredz apstrādes rūpniecības konkurētspēju veicinoša instrumenta izveidi. Mēs zinām, ka viena no apstrādes rūpniecības būtiskākajām iezīmēm ir salīdzinoši augsta energointensitāte, īpaši attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu, jo liela daļa ražošanas procesu Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ir arī elektrificēti. Apstrādes rūpniecība pagājušajā gadā patērēja 27 procentus no elektroenerģijas galapatēriņa, bet veidoja tikai 13 procentus no IKP. Šī gada dati varētu būt līdzīgi. Apstrādes rūpniecība Latvijā šobrīd maksā vienu no augstākajām cenām par elektroenerģiju visā Eiropas Savienībā. Pateicoties šiem priekšlikumiem, kas ir paredzēti un noteikti sistēmas pakalpojuma tarifi elektroenerģijas ražotājiem, neietekmējot citu elektroenerģijas patērētāju izmaksas, ir iespējams selektīvi īstenot divu veidu atbalsta pasākumus apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Mēs piedāvājam, ka viens no variantiem ir, par pamatu ņemot Vācijā izmantotu atbalsta sistēmu, piemērot izņēmumu no OIK maksājumiem pārvada sistēmai pieslēgtiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka šobrīd strādājošs ir tikai viens šāds uzņēmums, tad šī izņēmuma izmaksas nākamajā gadā nepārsniegtu 3,2 miljonus latu. Vienlaicīgi tiktu radīti priekšnosacījumi „Liepājas metalurga” mēroga ražošanas uzņēmumu investīciju piesaistei. Par pamatu ņemot Nīderlandes un daļēji arī Skandināvijas valstīs izmantoto metodiku, būtu vēl otrs variants. Šī metodika paredz elektroenerģijas lietotājiem piemērot uz izmaksām balstītu sadales sistēmu pakalpojumu tarifu. Sistēmas pakalpojumu izmaksas precīzākais atspoguļojums tarifā ir tieši pieslēguma jaudas un atļauto slodžu tarifs, kas nav atkarīgs no patērētās elektroenerģijas. Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem tas praksē nozīmētu priekšrocības augstākai ražošanas jaudu noslodzei, samazinot elektroenerģijas izmaksas uz vienu produkcijas vienību. Atbrīvojot apstrādes uzņēmumus no mainīgās, uz patēriņu balstītās sistēmas pakalpojumu tarifu daļas, tiktu veicināta industrializācijas politikas mērķu sasniegšana tuvākajā nākotnē, radot jaunas darba vietas un ievērojami pievilcīgāku un paredzamāku investīciju klimatu, it īpaši energointensīvajās nozarēs. Tas būtu nepieciešams arī tāpēc, lai sasniegtu Latvijas industriālās politikas pamatnostādnēs izvirzīto mērķi - 20 procentus no IKP mums veido apstrādes rūpniecība. Pieņemot likuma grozījumus, kas ieviestu apstrādes rūpniecības konkurētspēju veicinošus instrumentus, Ministru kabinetam būtu, protams, arī nepieciešams sarunās ar Eiropas Komisiju atbalstīt tādas valstis kā Vācija, Austrija, Skandināvijas valstis, kas jau tagad piemēro šādus instrumentus, bet pret kurām ir uzsāktas pārbaudes procedūras, jo viennozīmīgi tas ir valsts atbalsts. Un te nu mums būtu atkal jāparāda savs mugurkauls, cik lielā mērā mēs vēlamies aizstāvēt savus uzņēmumus. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2013_11_06_a-seq1152 language "lv".
- 2013_11_06_a-seq1152 speaker Dana_Reizniece-Ozola-1981.
- 2013_11_06_a-seq1152 mentions Q211.
- 2013_11_06_a-seq1152 mentions Q193089.
- 2013_11_06_a-seq1152 mentions Q40.
- 2013_11_06_a-seq1152 mentions Q458.
- 2013_11_06_a-seq1152 mentions Q55.
- 2013_11_06_a-seq1152 mentions Q8880.
- 2013_11_06_a-seq1152 mentions Q183.