Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_11_06_a-seq1211> ?p ?o. }

• 2013_11_06_a-seq1211 type Speech.
• 2013_11_06_a-seq1211 number "1211".
• 2013_11_06_a-seq1211 date "2013-11-06".
• 2013_11_06_a-seq1211 isPartOf 2013_11_06_a.
• 2013_11_06_a-seq1211 spokenAs 103.
• 2013_11_06_a-seq1211 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputātes un deputāti! Es gribētu izmantot iespēju paust savu viedokli par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju un, protams, izmantot arī iespēju atbildēt uz dažiem iepriekš uzdotiem jautājumiem, un komentēt arī dažus no priekšlikumiem, kas ir izskanējuši. Vispirms par tiem, kas izskanēja tad, kad vēl iepriekšējais jautājums tika apspriests. Pimenova kungam vēlos teikt sekojošo. Tiešām ar izpratni un cieņu izturos pret viņa paustajām bažām attiecībā uz siltuma patērētājiem, attiecībā uz tarifiem. Tieši tādēļ, lai neradītu pārmērīgu ietekmi uz siltuma tarifiem, ieviešot subsidētās enerģijas nodokli, tika paredzēta pazeminātā likme - 5 procenti. Tas bija risinājums, par kuru mēs vienojāmies ar industriju, ka tas būtu optimālākais veids, lai samazinātu šo iespējamo ietekmi. Ņemot vērā to, ka attiecībā uz koģenerētājiem tiešām šobrīd pastāv šī kārtība, uz kuru Cilinska kungs norādīja, proti, kārtība, ka ieņēmumus no elektrības tie var novirzīt (precīzāk sakot, faktiski novirza) atbilstoši metodikai, lai samazinātu siltumenerģijas izmaksas, tas nozīmē, ka visi Latvijas iedzīvotāji konkrētajā pašvaldībā šķērssubsidē siltumu. Lai tomēr šīs siltuma cenas neceltos būtiski, tika paredzēta šī samazinātā ietekme caur 5 procentu likmi. Tajā pašā laikā nav iespējama tāda situācija, kā tas izskanēja Pimenova kunga jautājumā, ka starp siltuma ražotāju un iedzīvotāju neviena nav, kurš tā kā regulē šo cenu. Jebkurā gadījumā ir vai nu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kura šo jautājumu skata, vai ir pati pašvaldība vai pašvaldības aģentūra, kas funkcionē kā regulators. Tā ka vienmēr starp centralizētās siltuma apgādes klientiem - iedzīvotājiem - un siltuma ražotāju ir regulētājs. Tagad par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. Kolēģi, šis jautājums ir bijis dienaskārtībā jau daudzu gadu garumā visā Eiropas Savienībā, un visas Eiropas Savienības valstis to risina. Ja mēs raugāmies uz kaimiņvalstīm, tad Igaunijā no šā gada 1.janvāra viss elektroenerģijas tirgus ir pilnībā atvērts. Visas lietotāju grupas elektrību pērk tirgū. Viņi ir izgājuši šo procesu ātrāk nekā mēs, tajā skaitā attiecībā uz mājsaimniecībām. Līdz ar to mēs, protams, varam no viņiem mācīties. Jā, Sakovska kungs, es zinu, kas notika Igaunijā, atverot šo tirgu! Šis izmaksu pieaugums Igaunijā, kas mājsaimniecībām bija aptuveni 20 procentu, bija saistīts ar vienu vienkāršu apstākli - Igaunijā vairāku gadu garumā netika pārskatītas regulētās cenas; respektīvi, regulētās cenas vairs neatspoguļoja reālās izmaksas, kuras elektroenerģijas ražotājiem ir likumīgas tiesības prasīt novadīt uz patērētājiem apmaksai. Latvijas gadījumā gluži tā tas viss nevarētu būt. Tas, ar ko Latvijas gadījumā ir jārēķinās, protams, ir OIK izmaksas, kas šobrīd pilnā mērā nav atspoguļotas mājsaimniecību izdevumos. Tieši tāpēc mēs lūdzām ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli. Tieši tāpēc! Un tieši tāpēc mēs piedāvājam ieviest sociālā atbalsta mehānismu, lai ar pašvaldību starpniecību pašvaldībām ērtā veidā novadītu pabalstu līdz mazturīgākajiem iedzīvotājiem elektrības izmaksu segšanai, lai viņi nesajustu atšķirību starp šodienas 8,18 santīmiem - starta tarifu - un to, kas būs jāmaksā pēc 1.aprīļa. Tā ka par vismazāk nodrošinātajiem mēs ar jūsu atbalstu parūpēsimies. Attiecībā uz to, kā notiek tirgus atvēršana. Es nezinu, vai jūs būsiet to pamanījuši, bet tirgus atvēršana Latvijā pakāpeniski - soli pa solim - jau notiek no 2007.gada. Jau sešus gadus! Šobrīd brīvajā tirgū ir jau vairāk nekā 24 tūkstoši elektroenerģijas lietotāju, kas patērē 75 procentus no visas elektroenerģijas Latvijā; vienkāršāk izsakoties, tie ir pilnīgi visi uzņēmumi, visas juridiskās personas. Attiecībā uz to, kāda ir mūsu apņemšanās. Jā, tika pieminēts Baltijas elektroenerģijas tirgus starpsavienojumu plāns jeb BEMIP. Tātad saistībā ar šo plānu mēs esam uzņēmušies saistības savu elektroenerģijas tirgu pilnībā atvērt līdz nākamā gada 1.janvārim. Nu, protams, var jau neatvērt 1.aprīlī, var atvilkt vēl tālāk un atstāt nākamajai Saeimai... Vai tas būtu godīgi un prātīgi darīts - es nezinu. Es domāju, ka arī šī Saeima var uzņemties atbildību un ieviest to, kas ir jēgpilns, saplānots, ka mēs esam gatavi to ieviest, bet mums ir vajadzīga „zaļā gaisma” no jums, lai sāktu sabiedrības informēšanas kampaņu par to, kādas izmaiņas būs, ko tas katram nozīmē, kas ir jādara vai nav jādara, par ko ir vai nav jāuztraucas. Nav jāuztraucas par to, ko Ozoliņa kungs jau pieminēja. Paldies viņam par šo skaidrojumu! Tātad neviens bez elektrības nepaliks. Ja cilvēks to vēlēsies, viņš varēs izvēlēties, no kā pirkt elektroenerģiju brīvajā tirgū. Tie var būt daudzi un dažādi piegādātāji. Reāla konkurence būs! Ja jūs paskatīsieties kaut vai LETA šodienas ziņu lenti, viens no šobrīd Latvijā labi pazīstamiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem uzskata, ka tam izdosies pārliecināt 20-30 procentus savu klientu elektroenerģiju pirkt no viņa tā paša rēķina ietvaros. Šo situāciju var salīdzināt ar to, kāda tā Latvijā bija pirms salīdzinoši nedaudz gadiem, kad vispār bija tikai viens mobilo sakaru operators vai viens sakaru piegādātājs. Atvērās tirgus, un parādījās citi piedāvājumi, cita rakstura piedāvājumi, paketes, varianti, iespējas un izvēle. Tas ir tas, kas sagaida mūs, visus lietotājus, elektroenerģijas tirgū. Jāsaprot, ka kopējā elektroenerģijas cena sastāv no vairākām daļām, kuras šobrīd regulētajā tarifā mēs neredzam. Tā ir gan elektrības cena, un šajā ziņā tiešām būs tirgus, obligātā iepirkuma komponente, tā ir iepriekš noteikta, pārvades un sadales pakalpojumi, kas ir regulētā daļa, un tirdzniecības pakalpojumi. Respektīvi, daļa no šī tarifa jebkurā gadījumā vēl arvien būs regulatora uzmanības lokā. Nebūs vairs - pēc 1.aprīļa nebūs vairs! - diferencētā tarifa (ja elektroenerģijas patēriņš bija līdz 1200 kilovatstundām, tad bija jāmaksā starta tarifs, bet, ja patēriņš bija lielāks, tad pamata tarifs). Šis risinājums vēsturiski nav bijis īsti pamatots, tā ir reāla šķērssubsīdija „Latvenergo” koncerna ietvaros, un tā nevar pastāvēt brīvā tirgus apstākļos. Līdz ar to brīvā tirgus apstākļos mēs parūpēsimies par tiem, kas ir visneaizsargātākie, un pārējos gadījumos elektroenerģijas cena lietotājam atspoguļos faktiskās izmaksas. Drusku par Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumiem. Es esmu pateicīgs, ka Reiznieces-Ozolas kundze diezgan detalizēti izklāstīja priekšlikumus, kuri faktiski ir tapuši Ekonomikas ministrijas dzīlēs. Tie ir mūsu pašu, tā teikt, iekšējie priekšlikumi, pie kuriem mēs strādājam. Vienīgais, kas gan man jāatzīmē un uz ko jau Ķirša kungs norādīja, - tie ir nedaudz aizsteigušies notikumiem priekšā. Šobrīd jautājumus, kuri saistīti ar šo tematiku, mēs nerisinām... tos, kas ir saistīti ar sistēmas pakalpojumiem, jo par to vēl rit iekšēja diskusija ar sadales tīkliem, ar augstsprieguma tīkliem, ar regulatoru. Pie šiem jautājumiem par sistēmas pakalpojumu diferencēšanu, par faktisko izmaksu attiecināšanu... mēs pie tiem strādājam un tos risinām. Taču vēlos norādīt uz pretrunu. Ja jūs ierosināt diferencēt sistēmas pakalpojumu izmaksas un atbrīvot zināmas lietotāju grupas no šīm izmaksām lielākā mērā nekā citas, tad ir aksiomātiski saprotams, ka kādam būs lielāks maksājumu īpatsvars, un tās būs mājsaimniecības un droši vien pakalpojumu sniedzēji. Un droši vien par to var diskutēt. Taču rodas klaja pretruna, ja jūs balsojat pret subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanu, bet vienlaikus nepalīdzat mums samazināt šo subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu. Tas nozīmē, ka šis palielinājums būtu dubults. Tātad sistēmas izmaksas mēs lielā mērā pārliekam uz citiem, subsidētās enerģijas izmaksas mēs nesamazinām. Tas īsti nevar tādā veidā funkcionēt, un tāpēc es lūdzu atbalstīt tos priekšlikumus, kurus Ekonomikas ministrija ir iesniegusi. Paldies par atbalstu valdībai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Un lūdzu atbalstīt izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā! Paldies. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_11_06_a-seq1211 language "lv".
• 2013_11_06_a-seq1211 speaker Daniels_Pavluts.
• 2013_11_06_a-seq1211 mentions Q822919.
• 2013_11_06_a-seq1211 mentions Q211.
• 2013_11_06_a-seq1211 mentions Q191.
• 2013_11_06_a-seq1211 mentions Q193089.
• 2013_11_06_a-seq1211 mentions Q458.
• 2013_11_06_a-seq1211 mentions Q21625222.
• 2013_11_06_a-seq1211 mentions Q3736450.
• 2013_11_06_a-seq1211 mentions Q39731.
• 2013_11_06_a-seq1211 mentions Q4392612.
• 2013_11_06_a-seq1211 mentions Q42814.
• 2013_11_06_a-seq1211 mentions Q1798029.