Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_12_19-seq429 spokenText "2. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.".
- 2013_12_19-seq427 spokenText "Arī šis saistītais likumprojekts Juridiskajā komisijā ir izskatīts uz otro lasījumu... izskatīti priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz likuma nosaukumā pievienot precizējošu vārdu. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq426 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 20.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2013_12_19-seq425 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2014.gada 20.janvāri.".
- 2013_12_19-seq424 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 24. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_12_19-seq423 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_12_19-seq422 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 50, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq421 spokenText "8. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Arīdzan nav atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq420 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq419 spokenText "7. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq418 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq417 spokenText "6. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq415 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.".
- 2013_09_19-seq132 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.".
- 2010_02_04-seq132 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.".
- 2007_06_14-seq286 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.".
- 2003_12_11-seq398 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq411 spokenText "3. - atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kurā ir iekļauts arī iepriekšējais tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq409 spokenText "2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.".
- 2013_12_19-seq407 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi saņemtos priekšlikumus grozījumiem Civillikumā. 1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Tiek noteikts, ka paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanai ir piemērojami tādi paši vispārīgie principi, kādi ir noteikti attiecībā uz paternitātes atzīšanas apstrīdēšanu.".
- 2013_12_19-seq406 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 2.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2013_12_19-seq405 spokenText "2.janvāris.".
- 2013_12_19-seq404 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_12_19-seq402 spokenText "Ooo! Deputāti neiebilst.".
- 2013_12_19-seq401 spokenText "5. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Ooo!”)".
- 2013_12_19-seq399 spokenText "4. - deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles: „Ārprāts! Kas noticis?”)".
- 2013_12_19-seq397 spokenText "3. - deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq395 spokenText "2. - deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq393 spokenText "Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.746/Lp11 - „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Ir saņemti pieci priekšlikumi - deputāta Agešina priekšlikumi. Priekšlikumu būtība ir izslēgt no atsevišķiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem tādu sodu kā arests. Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumus un atbalstīja tos. Tagad sāksim skatīt minētos priekšlikumus. 1. - deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq392 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 20.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2013_12_19-seq391 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2014.gada 20.janvāris.".
- 2013_12_19-seq390 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 25. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_12_19-seq389 spokenText "Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_12_19-seq387 spokenText "15. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq385 spokenText "14. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq383 spokenText "13. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq379 spokenText "11. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq377 spokenText "10. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2004_11_25-seq141 spokenText "10. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq375 spokenText "9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq373 spokenText "8. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq371 spokenText "7. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq369 spokenText "6. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq367 spokenText "5. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq365 spokenText "4. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq363 spokenText "3. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq361 spokenText "2. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq359 spokenText "Labdien, kolēģi! Skatām otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”. 1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq358 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.".
- 2013_12_19-seq356 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 7.janvāris. Paldies.".
- 2013_12_19-seq355 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 7.janvāris.".
- 2013_12_19-seq354 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_12_19-seq353 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.3027. Šis Pagaidu nolīgums starp Eiropas Kopienu un Centrālāfrikas pusi ir izskatīts Ārlietu komisijā. Mēs to atbalstījām pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_12_19-seq352 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2013_12_19-seq351 spokenText "Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_12_19-seq350 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2013_12_19-seq349 spokenText "Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2012_11_08-seq332 spokenText "Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2012_11_08-seq324 spokenText "Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_12_19-seq348 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
- 2013_12_19-seq347 spokenText "Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.3144. Latvijas līgums ar Indiju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu tika parakstīts šogad 18.septembrī. Indija ir izpildījusi savu nacionālo procedūru, lai līgums varētu stāties spēkā 2014.gada 1.janvārī. Lai to panāktu, Latvijai jāpabeidz savas nacionālās procedūras un jāiesniedz apstiprināts līgums līdz šī gada 31.decembrim. Līdz ar to Ārlietu komisija ir atzinusi šo likumprojektu par steidzamu. Komisijas vārdā aicinu Saeimu to atzīt par steidzamu.".
- 2013_12_19-seq346 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 31.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2013_12_19-seq345 spokenText "Jā, mēs esam saņēmuši Barčas kundzes vēstuli un neiebilstam pret 31.janvāri.".
- 2013_12_19-seq344 spokenText "Barčas kundze no tribīnes nosauca citu datumu.".
- 2013_12_19-seq343 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija noteikusi savā sēdē 3.janvāri. Taču mēs esam saņēmuši...".
- 2013_12_19-seq342 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Veselības aprūpes finansēšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 29, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_12_19-seq341 spokenText "Aicinu balsot par likumprojektu „Veselības aprūpes finansēšanas likums”.".
- 2013_12_19-seq340 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ražuka kungs ko vēlas piebilst? (No zāles starpsaucieni; dep. J.Ādamsons un dep. A.Bērziņš: „Pietiek! Viss skaidrs!”)".
- 2013_12_19-seq339 spokenText "Labdien! Esiet veseli Jaunajā gadā! Tas ir vislabākais, ko es varu jums novēlēt, lai jūs nekļūtu par Circenes kundzes sistēmas... nu, nevis upuriem, bet klientiem. Bet mani ļoti pārsteidza Bites kundzes runa. Viņa salīdzināja ceļu nodokli ar veselības nodokli. Tās ir pavisam dažādas lietas! Tagad ir runa par tiesībām uz dzīvi, nevis par lietu, kuru mēs varam aizvietot. Mēs varam nebraukt ar mašīnu, varam braukt ar autobusu, bet, ja mums nav iespējas... ja nav iespējas vienkārši nabagam cilvēkam aiziet uz slimnīcu un nekļūt par, teiksim tā, nodokļu upuri, tad... Es nezinu, kas būs ar Latviju. Tagad slimnīcās atrodas pārsvarā cilvēki, kuri ir sociāli nelabvēlīgā situācijā, un man liekas, ka Latvijai nebūs iespējas saņemt papildu finansējumu no tiem Latvijas cilvēkiem, kas dzīvo ārzemēs. Tas ir mīts, ka tie, kas no Latvijas aizbraukuši, lai kļūtu par viesstrādniekiem citās valstīs, brauc uz Latviju ārstēties! Cienījamie deputāti! Situācija ir tāda, ka jebkurš viesstrādnieks, kas tagad no Latvijas legāli iebrauc Īrijā vai Lielbritānijā, uzreiz saņem sociālās apdrošināšanas numuru, un ar šo numuru viņš var ārstēties jebkurā Īrijas vai Lielbritānijas slimnīcā par brīvu. Absolūti! Gan viņš, gan viņa bērni! Un tajās slimnīcās apstākļi ir krietni labāki nekā Latvijas slimnīcās. Vēlreiz novēlu jums: esiet veseli un nebalsojiet „par” šo murgaino likumprojektu!".
- 2013_12_19-seq338 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. (No zāles dep. I.Čepāne: „Eksperts!”)".
- 2013_12_19-seq337 spokenText "Mani arī „uzrunāja” Reira kunga demagoģija (No zāles dep. A.Klementjevs: „Parunājieties!”), un tāpēc es gribu pateikt, ka tas, ko jūs runājāt par sabiedrisko pakalpojumu attiecībā uz transportu... ka tā bija pilnīga demagoģija - bez jebkādiem faktiem un apgalvojumiem, es pat teiktu - klaji meli. Un, ja mēs runājam par šo principu, ko es minēju sakarā ar veselības apdrošināšanu, tad jāteic, ka tieši tāds pats princips pastāv arī attiecībā uz sabiedrisko transportu: neatkarīgi no tā, cik daudz jūs esat nodokļos maksājuši, jūs arī šo pakalpojumu garantēti saņemat. Bet pats galvenais, ko es gribu izdarīt... Ja vairs neviens mani šodien neuzrunās, es apņemos vairs nenākt tribīnē un tāpēc gribu tagad visus apsveikt Ziemassvētkos. Priecīgus jums visiem Ziemassvētkus! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Paldies!” Aplausi.)".
- 2013_12_19-seq335 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Runāt negribēju, bet pierakstīju dažas lietas, kuras es nesapratu, tāpēc gribu lūgt precizēšanu varbūt no iepriekšējiem runātājiem. Un otrs. Zariņa kunga izteiktā demagoģija mani tiešām uzrunāja, un arī es gribu atbildēt uz šo jautājumu. Tātad Pimenova kunga pieminētā Viņķeles iniciatīva - naudu iekasēt ar nodokļiem - manī pilnībā rada izbrīnu, jo Pimenova kungs tieši tad arī strādāja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Un tieši Viņķeles kundze un Finanšu ministrija bija tā, kas nāca klajā ar iniciatīvu novienādot šo ienākuma nodokļa iekasēšanu... arī no ārzemēs strādājošiem cilvēkiem, jo Finanšu ministrija tieši tajā laikā, 2011.gadā, pildīja likumā ierakstīto, kas jau sen bija ierakstīts likumā. Un tieši Finanšu ministrija, saprotot, ka šāda 5 procentu, bet dažās valstīs vēl vairāk procentu, piedzīšana no tiem cilvēkiem, kuri strādā ārzemēs, ir nepieņemama, nāca klajā ar iniciatīvu mainīt likumdošanu - izlīdzināt nodokļus un neiekasēt tos vairs no tiem daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kuri strādā ārzemēs un maksā nodokļus ārzemēs. Tas ir punkts viens. Orlova kunga teiktajam, ka pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa iedalījums pirms krīzes ir bijis lielāks nekā tagad, es negribētu piekrist, jo 2004.gadā pašvaldībām tas bija 72 procenti, 2005.gadā - 73 procenti, 2007.gadā - 79 procenti, un vienā gadā tiešām pašvaldībām piešķirto līdzekļu procentuālais sadalījums bija lielāks - tas bija 2009.gadā, kad ļoti krasi pazeminājās iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kompensējot to ar PVN, ko pieņēma Godmaņa vadītā valdība, un samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3 vai par 4 procentiem, tagad īsti vairs neatceros. Tad tiešām šī proporcija bija 17 un 83 procenti, bet nekad šī proporcija nav bijusi lielāka par 80 procentiem. Un tagad par šiem nodokļiem, par godīgumu un par attieksmi. Kolēģi, veselības pakalpojums ir vienīgais pakalpojums, kas ir solidārs pakalpojums. Tātad visi iedzīvotāji, kas ir apdrošināti, neatkarīgi no iemaksātās summas, saņem veselības pakalpojumus neatkarīgi no tā, kāda ir nepieciešamā samaksa, - vai tā ir brūces pārsiešana vai tā ir smaga sirds operācija. Un šajā vienīgajā solidārajā pakalpojumā, šajā apdrošināšanā, ir jāpiedalās arī cilvēkiem. Tas, ko mums mēģina iestāstīt Zariņa kungs, ka arī transports ir tieši tāds pats pakalpojums... Kolēģi, nav tā! Pašvaldības pakalpojumi ir jānodrošina, izejot no to pašizmaksas! Jā, pašvaldības var dot kādas atlaides arī atsevišķām grupām, sedzot šos izdevumus (No zāles dep. I.Zariņš: „Tieši tā!”), bet nekādā gadījumā nedrīkst rīkoties tā, kā rīkojas Rīgas dome, kas palielina ienākumus uz to rēķina, kam tā nedos atlaides... palielina samaksu (No zāles dep. J.Ādamsons: „Nejauc slimo galvu ar veselo!”) pārējiem valsts iedzīvotājiem, palielina savus ieņēmumus, jo praktiski viņi nevar pildīt savu funkciju, ja segs tikai pašizmaksu, tāpēc ka nav vairs naudas, lai nofinansētu šo neprātīgo atlaižu sistēmu, kas ir. Tātad, kolēģi, nejauksim to pakalpojumu, kas ir solidārs pakalpojums un ko saņem visi, kas ir apdrošināti, neatkarīgi no tā, vai viņi ir iemaksājuši 20 latus no sava iedzīvotāju ienākuma nodokļa (bet sirds operāciju vai asinsvadu operāciju saņems visi, kam tā pienākas), ar to pakalpojumu, kurš ir pēc izvēles un kurš nav saistīts ar obligātu solidāru piedalīšanos! Paldies.".
- 2013_12_19-seq334 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram. (No SC frakcijas: „Jāni, mums viss ir skaidrs!”)".
- 2013_12_19-seq333 spokenText "Kolēģi, es runāšu pavisam īsi, saprotot jūsu vēlmi noskaņoties Ziemassvētkiem. Šeit atkal tika pieminēta nodokļu maksāšana. Es vēlos pievērst jūsu uzmanību... tiem, kuri jūs tagad virzāt šo veselības aprūpes finansēšanas mehānismu, ka jūs piedāvājat tieši to pašu principu, pret kuru jūs tik karstasinīgi nostājāties pāris nedēļas atpakaļ, kad mēs diskutējām par kādu citu sabiedrībai svarīgu pakalpojumu - par sabiedrisko transportu, jo arī tur tiek piedāv��ts tieši tāds pats risinājums - ka tie, kuri maksā nodokļus, ir tiesīgi saņemt atlaides pakalpojumam, kurš tiek segts no šo nodokļu masas. Savukārt tie, kuri nodokļus nav samaksājuši vai maksā tos kaut kur citur, maksā pilnu pakalpojuma cenu. Un kā tad mums paliek ar tiesiskumu, ar vienlīdzību, ar vienādu pieeju visam pārējam? Padomāsim par to vismaz Ziemassvētkos! Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
- 2013_12_19-seq332 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ivar, nevajag! Pasaki paldies, un viss!”)".
- 2013_12_19-seq331 spokenText "Godātie kolēģi! Es atļaujos kāpt tribīnē un runāt par šo jautājumu, jo man ir jāatzīst, ka es esmu bijusi ar to nosacītā veidā saistīta jau diezgan ilgu laiku. Proti, jau mana iepriekšējā darba pieredze Valsts kancelejā ir parādījusi to, ka Circenes kundzei šis ir ļoti svarīgs jautājums, ko viņa ir pētījusi, pētījusi, pētījusi, virzījusi, virzījusi, virzījusi vairāku gadu garumā. Klausoties to, ko mēs dzirdam šodien šeit, sajūta ir tāda, ka šis likumprojekts pēkšņi ir parādījies mūsu darba kārtībā, ka šī ideja ir pēkšņi nokritusi no zila gaisa un ka par to vēl vajadzētu parunāt, padomāt un izveidot vēl vairākas komisijas, kas to izvērtētu. Tagad es gribu teikt - un arī Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre man to tikko apstiprināja -, ka darbs ir noticis, ir bijusi sadarbība ar daudzām nevalstiskajām organizācijām, ir bijusi sadarbība ar sociālajiem partneriem, ir bijusi sadarbība arī starptautiskajā līmenī, lai pie šiem projektiem strādātu un tos virzītu. Un te man gribas pajautāt: vai mēs varam teikt, ka ar veselības aprūpes sistēmas finansēšanu šobrīd viss ir kārtībā? Droši vien daudzi no mums atbildētu, ka nē. Protams, šis risinājums nav panaceja un neatrisinās visas problēmas, un nebūs tā, ka rīt uz brokastlaiku jebkurš varēs aiziet pie ārsta un saņemt uzreiz to pakalpojumu, kas viņam ir nepieciešams, taču šis ir solis, lai sakārtotu, un šis ir arī solis, lai definētu Satversmes 115.pantā garantēto - valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Mēs zinām, ka zinātne iet uz priekšu, tehnoloģijas attīstās un mēs spējam ārstēt arvien vairāk slimību un arvien vairāk uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti, bet tas maksā arvien dārgāk. Un mums arvien vairāk parādās nepieciešamība saprast un definēt, kas tad ir šis Satversmē noteiktais medicīniskās palīdzības minimums, un to palīdz izdarīt arī šis likumprojekts. Viens no vislabāk iekasētajiem nodokļiem mūsu valstī ir ceļu nodoklis, un droši vien mēs zinām, kāpēc tas tā ir. Tāpēc, ka cilvēks, kurš nav samaksājis ceļu nodokli, nevar piedalīties ceļu satiksmē, viņš vienkārši nevar iziet savas automašīnas tehnisko apskati. Šeit piedāvātais ir kaut kas tajā virzienā. Cilvēks, kurš ar savu nodokļu maksāšanu piedalās valsts pārvaldē, valsts lietu kārtošanā, saņem vairāk valsts pakalpojumu nekā cilvēks, kurš visā šajā nepiedalās. Godātie kolēģi, tāpēc es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un, ja tik tiešām ir kas uzlabojams, tad darīt to ar priekšlikumiem. Paldies.".
- 2013_12_19-seq329 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es esmu pateicīgs cienījamai Circenes kundzei, kā arī Ašeradena kungam par to, ka vismaz kaut kādu skaidrību viņi tomēr mēģināja ieviest. Es esmu pateicīgs par to, ka jūs tomēr atzināt, ka ir vairākas grupas, neskatoties uz to, ka tur ir 19 grupas, kas var būt apdraudētas. Par to daudz tika runāts, tāpēc es neatkārtošos. Šodien, es ceru, tas viss ir atspoguļots stenogrammā, kā arī ceru, ka Barčas kundze tomēr turēs vārdu un komisija pie šī jautājuma strādās. Protams, tā ideoloģiskā daļa ir ļoti laba. Arī Ašeradena kungs teica: jā, tas ir vajadzīgs, lai sakārtotu... lai kaut vai gaišajā nākotnē mēs iegūtu kādu pienesumu no tā visa. Arī Circenes kundze pateica ļoti skaistus vārdus, bet man tomēr nav skaidras dažas lietas. Pirmā - kā šī otrā daļa ir saistīta ar pirmo daļu? Vēlreiz atgādināšu, ka pirmajā daļā mēs taisāmies ieviest jaunu diezgan dārgu reģistru - tātad radām diezgan dārgu administrēšanas sistēmu. No kurienes parādīsies šie jaunie ieņēmumi? Vai tiešām no tiem 9 procentiem kaut kāda daļa maksās vairāk... tos 28 eiro vai arī pēkšņi reģistrēsies... izies no tās pelēkās zonas... Piedodiet, bet tādu būs ļoti maz! Parasti tomēr cilvēki kaut kur skaitās... viņi saņem minimālo algu, bet aploksnē saņem reālo algu. Tātad nekādus aprēķinu skaitļus par to, cik daudz mēs papildus iegūsim, ieviešot šo sistēmu, es tā arī nedzirdēju. Varbūt es esmu pārāk skeptisks, bet... Es neesmu jauns cilvēks, un jaunības gados es ļoti daudz ko dzirdēju par gaišo nākotni - ka viss būšot kārtībā... Bet tomēr - konkrēti kas mainīsies? Jā, patiešām, mums šobrīd ir visaugstākie pacientu maksājumi un viszemākais budžeta finansējums. Vidēji mēs ieguldām veselības aprūpē aptuveni pusi no tā, ko citas Eiropas Savienības valstis vidēji. Tā vietā, lai palielinātu šo daļu, jūs ierosināt izveidot jaunu reģistru. Var būt, ka tas ir vajadzīgs, bet - vai tagad tā ir prioritāte? Bet tomēr - no kurienes parādīsies šī papildu nauda? Uz kā rēķina mēs samaksāsim bērniem visus kompensējamos medikamentus simtprocentīgi, uz kā rēķina mēs samazināsim pacientu iemaksas divreiz? No kurienes? Piedodiet, jūs esat labējās partijas, vismaz jūs tā sakāt. Jums jāmāk rēķināt naudu. No kurienes nāks šī nauda? Es kārtējo reizi no šīs tribīnes uzdodu šo jautājumu un kārtējo reizi nekādas atbildes nedzirdu. Tātad pagaidām man šķiet, ka tas ir tāds, nu, diezgan dogmatisks priekšlikums, tāda dogmatiska pieeja - jāizveido kārtējā komisija, jāizveido kārtējā iestāde, jāsakārto... jāizveido kārtējais reģistrs, jāiztērē kārtējā naudas summa... Nu, paldies Dievam, pagaidām nav runa par sabiedriskās komisijas veidošanu! Bet tomēr nav tādas konceptuālas skaidrības, uz kā rēķina mēs panāksim šo veselības aprūpes sistēmas finansējuma palielinājumu; atbildes es tā arī nedzirdu, un, kamēr jūs nepiedāvājat skaidru vīziju, mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2013_12_19-seq328 spokenText "Paldies. Vārds Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2011_07_08_as-seq119 spokenText "Paldies. Vārds Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2013_12_19-seq327 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Vispirms es gribu jums tiešām teikt no sirds paldies par to, ka gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot šo finansēšanas likumprojektu, konceptuāli ir atbalstījušas tālāko šī likumprojekta virzību. Liels paldies! To, ko es jūtu šajās diskusijās... Es saprotu, ka, protams, jebkas jauns, kas nāk, vienmēr rada bažas un uztraukumus, un reizēm šīs bažas un uztraukumi vai nu būtiski samazinās, vai vispār izzūd tad, kad vairāk par tiem jautājumiem tiek runāts. Un, salīdzinot situāciju, kāda bija divus gadus atpakaļ, ar situāciju šogad, es domāju, ka skaidrība ir ieviesta ļoti daudzās lietās. Un ko es gribu uzsvērt (iespējams, kāds arī iepriekš to šeit jau ir teicis, jo es nevarēju visu laiku būt klāt), - ka bērniem un pensionāriem veselības aprūpe uzlabosies, jo, neapšaubāmi, likumprojekta otrā daļa paredz arī sistēmisku ilgtermiņa... stabilu finansējuma pieaugumu. Tā ka tās bažas, ko es šeit dzirdēju, par to, ka bērniem nav pietiekami vieni vai otri pakalpojumi... Es piekrītu: vajag vairāk naudas. Divas reizes vairāk naudas! Taču, kā jūs atceraties un pamanījāt, kad mēs apspriedām budžetu, budžeta pieņemšanā tika atbalstīts tas, ka Latvijā pirmo reizi bērniem līdz 18 gadu vecumam visi kompensējamie medikamenti simtprocentīgi tiek apmaksāti, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, pēc dažām dienām. Mēs esam iekļāvuši arī šo ilgtermiņa attīstību. Tas nozīmē: ja šis likumprojekts tiek virzīts tālāk, tad līdz ar to iegūst jebkurš Latvijas iedzīvotājs, jo likumprojekts paredz, ka 2015.gadā tiks mazināti pacientu līdzmaksājumi, kuri mums ir lielāki par 40 procentiem un kuri ir augstākie Eiropā. Tas viss ir ielikts šajā likumprojektā, un tā ir tā virzība, kas tiešām ir Saeimas rokās. Ja mēs runājam par darbspējīgajiem iedzīvotājiem, tad jāteic, ka gan ministrijā, gan valdībā, gan sadarbībā ar pārējām ministrijām ir izdiskutēti visi iespējamie riska faktori un riska grupas. Un es varu pateikt vienu lietu: tam, kas ir riska faktors, arī tam ir jābūt saprātīgi pamatotam. Ir ieliktas veselas 19 grupas, ir iekļauti visi bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies kā bezdarbnieki. Tas nozīmē, ka viņiem nav darba un ka valsts par viņiem rūpējas. Tie ir studenti... arī tie, kuri mācās profesionāli tehniskajās skolās, tie ir invalīdi, tās ir māmiņas ar bērniem. Ja jūs saredzat vēl kādas grupas, kas tiešām ir šī sociālā riska grupas, tad atcerieties, ka šis ir tikai pirmais - konceptuāli atbalstāmais lasījums. Nāciet klajā ar priekšlikumiem! Ieiesim Eiropā ne tikai ar vārdiem, bet arī ar reāliem darbiem! Pirms dažām nedēļām Tallinā notika Baltijas valstu dialogs. Tā ir konference, kurā tiekas visas trīs Baltijas valstis. Abi mūsu kaimiņi apsveica mūs ar to, ka šis likumprojekts ir nonācis līdz Saeimai, jo Lietuvā no 2009.gada, bet Igaunijā no 2005.gada šī sistēma jau darbojas. Un Igaunijas veselības ministrs teica: „Jā, mēs priecājamies, ka jūs tomēr šo lietu virzāt uz priekšu.” Jo mums vairāk nekā 40 procentu liels līdzmaksājums pacientam ir jāsamaksā no savas kabatas vai nu kā līdzmaksājums, vai kā maksas pakalpojums, turpretī Igaunija šo astoņu vai deviņu gadu laikā ir samazinājusi šo līdzmaksājumu līdz 16-17 procentiem. Iesim šo ceļu! Dosim iespēju un radīsim mūsu iedzīvotājiem taisnīgu, godprātīgu sistēmu, kas ir sakārtota! Likumprojektā ir divas daļas: viena no tām ir sakārtota, taisnīga sistēma, bet otra daļa ir stabils finansējuma pieaugums ilgtermiņā. Tikai skatot lietas ilgtermiņā, mēs varam panākt būtiskas izmaiņas un būtisku uzlabojumu. Es jums tiešām no sirds pateicos! Un, ja ir kādi jautājumi, tad ziniet: mēs vienmēr esam atvērti diskusijām, un es tiešām domāju, ka uz otro un trešo lasījumu, ja arī būtu viena vai otra neskaidrība, mēs kopīgi varētu sakārtot visas šīs lietas un stabili attīstīt šo nozari, jo ekonomiskās izaugsmes pamatā ir vesels cilvēks un visa politika īstenībā ir veselības politika. Mums nebūs demogrāfijas izaugsmes, mums nebūs ekonomiskas izaugsmes, ja mums tauta nebūs vesela! Paldies jums visiem! (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
- 2013_12_19-seq326 spokenText "Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 13.30. Tātad turpinām Saeimas 19.decembra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Veselības aprūpes finansēšanas likums” pirmajā lasījumā un uzsākām debates. Tātad turpinām debates. Vārds veselības ministrei Ingrīdai Circenei. (No zāles dep. J.Reirs: „Turies!”)".
- 2013_12_19-seq324 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa... nav, Irina Cvetkova... nav, Edmunds Demiters... nav Demitera kunga šobrīd, neredzu, viņš var pienākt, Inga Vanaga... nav.".
- 2013_12_19-seq323 spokenText "Paldies. Debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Tā. Un es visiem atgādinu, ka šī mums ir pēdējā sesijas sēde un ka tātad tradicionāli mēs visi kopā atceramies, kāds mums ir bijis pagājušais gads, sakām viens otram labus vārdus un baudām piparkūkas. Tātad es aicinu visus uz Sarkano zāli, kur mums būs arī mākslinieki no projekta „Nāc līdzās!”, kuri ir sagatavojuši mums nelielu koncertu. Tā ka aicinu visus uz Sarkano zāli - uz Ziemassvētku pasākumu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2013_12_19-seq322 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Konkrētā likumprojekta mērķis ir „palielināt veselības aprūpes kopējo finansējumu un pilnveidot finansēšanas sistēmu, saistot personificēto nodokļu maksāšanu valsts budžetā ar plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu”. Šādi teikts konkrētā likumprojekta anotācijā. Bet lielā mērā tos cilvēkus, pret kuriem šodien cīnās valsts, ir iezīmējis Ašeradena kungs, konkrēti definējot tās grupas, attiecībā uz kurām valsts plāno šo nodokļa iekasēšanu veikt, sasaistot to ar obligāto apdrošināšanu. Šo pakalpojumu sniegšana ir sasaistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem, kaut gan, mūsu skatījumā, šis nodoklis savu īpatnību dēļ (dažādas likmes, dažādi atvieglojumi) nav piemērots veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu nodrošināšanai, jo tas nesniedz skaidru priekšstatu nedz par personu saikni ar Latvijas valsti, nedz arī par teritoriju, kurā tiek nodrošināti pakalpojumi šajā likumā noteiktajām personām. Piemēram, vai jaunā kārtība padarīs veselības aprūpes pakalpojumus pieejamākus, to saņemšanas kārtību saprotamāku, mazinās rindas un palielinās kvotas? Diemžēl, godājamie kolēģi, par šo medaļas otro pusi nerunā neviens no jums. Mēs ļoti daudz laika šajā sesijā esam veltījuši Veselības ministrijai un veselības nozarei, esam meklējuši risinājumus virknei problēmu, virknei jautājumu, to skaitā jautājumam par finansējuma nepietiekamību vispār veselības nozarei (pašreiz ir 50 procenti no tā finansējuma, kas ir vajadzīgs), bet nerisinām jautājumu par ārstu atalgojumu, nerisinām jautājumu par jaunāko tehnoloģiju pielietošanu ārstniecībā, nerisinām jautājumus par inovatīvām tehnoloģijām, par rindām un par kvotām, to skaitā, piemēram, arī jautājumus par ekspertīžu veikšanu lietās, kurās cietušie ir bērni. Es nolasīšu jums vēstuli, ko esmu saņēmis no kādas sievietes, kuras bērns ir ārstējies Bērnu klīniskās slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā; viņa ir vērsusies pie manis personīgi, taču šis jautājums ir cieši saistīts ar šo likumprojektu. Viņa raksta sekojošo: viņa kādu brīdi iepriekš ir nokļuvusi šajā slimnīcā... Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 10.nodaļā - Hematoonkoloģijas nodaļā. Tur ārstējas bērni ar hematoloģijas problēmām, ir onkoloģiski slimi. Viņa līdz pat šim brīdim ir šokā par to, ka palātās, kur šie bērni ārstējas, uz logiem un sienām ir sēnīte, ka gultas, kurās šie bērni ārstējas, ir sarūsējušas. Telpas izvēdināt nav iespējams, jo veidojas caurvējš. Gultas bērniem, kurus māte baro ar krūti, ir metāla un vēl no padomju laikiem. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas ir Krievijā!”) Jā, jūs pareizi norādījāt! Mēs dzīvojam tā kā Krievijā laikam vai kaut kur citur... Zimbabvē. (No zāles dep. J.Reirs: „Krievijā!”) Bērni nevar pastāvīgi nosēdēt uz vietas, bet zāļu pilināmie aparāti ir tik neveikli un neveiksmīgi uzstādīti, ka tie traucē bērniem pārvietoties šajā nodaļā. (Starpsaucieni. No zāles dep. I.Rībena: „Kāds tam sakars ar šo likumu?!”) Pārsvarā tie bērni, kuri tur ārstējas, cīnās ar vēzi, un viņiem pēc ķīmijas terapijas vispār nav iespējams... viņiem te nevar būt kaut kādi provocējoši elementi. Viņa ir runājusi arī ar citām mātēm, kuru bērni ārstējas šajā nodaļā, un, kā izrādās, daudziem bērniem tiešām vēlāk atklājas sēnīte. Godājamie kolēģi! Ko mēs risinām? Kā cilvēkus var spiest vairāk maksāt valsts budžetā, tajā pašā laikā pretī nepiedāvājot neko? Ik gadu notiek grozījumu... nenotiek grozījumu kontrole un korekcija un ik gadu medicīnas nozares attīstības līkne mūsu valstī iet uz leju, kas konkrēti... attiecīgi liecina par aplamu grozījumu pieņemšanu un to izpildi. Līdz pat šim brīdim mūsu valstī nav veikta nekāda analīze par zaudējumiem, kas radušies nepareizu lēmumu pieņemšanas rezultātā veselības nozarē. Un valsts to atrisināt nespēj. Ļoti nopietns un būtisks arguments ir audita slēdziens par Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu. Tas pierāda, ka tur faktiski makroekonomiskā situācija ir graujoša un ka valsts budžeta samazināšana veselības nozarei... tā neatbilstība jau kopš 2008.gada tiešām ir novedusi pie valsts bezspēcības attiecībā uz tiem pacientiem, kuri izmanto pakalpojumus un kuriem jūs tagad cenšaties vēl vairāk piespiest maksāt nodokļus. Ārsta atbildība, piemēram, noteikti nav mazāka, bet ir pat lielāka par to atbildību, kāda ir citiem... citos amatos strādājošiem, bet tajā pašā laikā, piemēram, tiesnešiem un valsts ierēdņiem... Savukārt ārsta atalgojuma minimums ir pielīdzināts santehniķa darbam. Un kā tad līdz šim brīdim Veselības ministrija ir risinājusi šo jautājumu... kā tā risinās jautājumu par ārstu atalgojumu? Nē, mēs runājam tikai par to, kā iekasēt papildu nodokļus no cilvēkiem! Vēl jo vairāk no tiem, kurus Ašeradena kungs minēja, - no tiem, kuri ir aizbraukuši no šejienes, bet kuri izmanto mūsu veselības sistēmas pakalpojumus. Mēs nerunājam par jautājumiem, vai, piemēram, ir pievērsta pietiekama uzmanība... vai vispār tiek veikta analīze saistībā ar jaunajām tehnoloģijām un to adekvātu un intensīvu izmantošanu... to, kāds, piemēram, ir šo tehnoloģiju noslogojums attiecībā uz teritoriju un iedzīvotāju skaitu. Tad vēl pamēģiniet, kolēģi, salīdzināt mūsu valsts datus ar tiem datiem, kuri, piemēram, ir pieejami Vācijā un Polijā attiecībā uz ārsta noslodzi! Mums noslodzes pārsniegums ir divas trīs reizes lielāks. Mēs runājam par papildu obligāto apdrošināšanu. Kā jūs spēsiet nodrošināt, tajā skaitā arī neatliekamās, palīdzības kvalitatīvu sniegšanu bērniem arī reģionos? Es ļoti atvainojos, bet diemžēl arī es pats biju tādā situācijā, ka slimnīcā Uzņemšanas nodaļā brīvdienā man ārsts lūdza aizbraukt uz aptieku un nopirkt elastīgo saiti, jo slimnīcā tās vienkārši nebija. Par ko jūs tagad runājat? Ja mēs vēlamies piespiest cilvēkus maksāt, ja mēs vēlamies cilvēkus piespiest apdrošināties, valstij ir jārada kvalitatīva un atbilstoša pakalpojumu sistēma, kas ir pieejama, skaidra, saprotama, bez kvotām, bez neskaidriem un nesamērīgiem izdevumiem. Veselības ministrija tā vietā, lai nodrošinātu tos kritērijus, kurus ievērot pati ir uzņēmusies (tajā skaitā, piemēram, arī attiecībā uz iedzīvotāju... attiecībā uz šo procentuālo sadalījumu, runājot par kopproduktu), remontē savas administratīvās ēkas. Tas ir pamatjautājums, tā ir pamatproblēma. Uz šo brīdi pat nav skaidrs, cik lielā mērā pakalpojumu veidus plāno iekļaut, piemēram, 2014.gada jaunajos tarifos. (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni.) Godājamie kolēģi! Mums nav jāatbalsta šis likumprojekts dēļ tās muļķības, ko jūs cenšaties pieļaut! (Replikas no frakcijas VIENOTĪBA, smiekli zālē.)".
- 2013_12_19-seq320 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējā runātāja es uzskatu, ka šis likums pilnīgi noteikti ir atbalstāms un ka šis likums pilnīgi noteikti sasniedz savu mērķi. Un nevis tādā veidā, ka tas tūlīt iezīmē daudz lielāku finansējumu veselības nozarei, bet tas sāk sakārtot šo nozari - pamatoti ļauj saprast šos jēdzienus un veidot definīcijas šajā nozarē, lai varētu spert tālākos rīcības soļus. Es gribu teikt, ka šis likums... šī likuma virzība patiesībā nokārto ārkārtīgi senu parādu, Latvijas politiskās elites parādu, Latvijas iedzīvotājiem, to, kas nav izdarīts šajā ārkārtīgi svarīgajā publiskā sociālā pakalpojuma sniegšanas sfērā. Pēc būtības, Latvijas ekonomikai pārejot no slēgtas uz atvērtu ekonomiku, ir palicis neatbildēts jautājums: kam tad šis pakalpojums pienākas? Un, ja mēs to ieliekam kontekstuālā situācijā, tad mums ir jāsaprot, ka Latvija šobrīd piedzīvo trīs fundamentālas un ļoti svarīgas parādības. Pirmām kārtām Latvija ir pieņēmusi lēmumu par dubultpilsonības institūtu, kas nozīmē, ka Latvijai nākotnē būs vismaz 20 vai pat, kā tiek plānots, 40 tūkstoši cilvēku, kuri, iespējams, nedzīvo Latvijā, bet kuriem ir Latvijai piederīgas personas kods. Nākošā milzīgā parādība ir emigrācija, un par to mēs jau esam runājuši. Ir dažādi minējumi, bet mēs runājam par to, ka ir no 200 līdz 300 tūkstošiem cilvēku, kuri dzīvo un strādā ārpus Latvijas un katrā ziņā šeit nemaksā nodokļus. Un ir vēl arī trešā parādība, ar kuru mums ir jārēķinās, - Latvijā kā atvērtā ekonomikā arvien lielāka un lielāka kļūst imigrācija, tātad arvien vairāk cilvēku šeit ierodas, apmetas uz dzīvi, sāk maksāt nodokļus, un visiem šiem cilvēkiem ir ārkārtīgi svarīgs šis pakalpojums... vai viņiem tas pienākas vai nepienākas. Un kam tad par to ir jāmaksā? Vai tas ir jāapmaksā tiem iedzīvotājiem, kuri šeit maksā nodokļus, vai par to ir jāmaksā tiem, kuri šos nodokļus maksā kādā citā valstī? Visticamāk, ka ne! Un līdz ar to mums ir jātiek skaidrībā par pamatlielumiem un par definīcijām. Un šis likums sniedz atbildes uz šiem jautājumiem... tātad runā par šīm definīcijām. Pirmām kārtām šis svarīgais jautājums ir medicīnisko pakalpojumu sadale divās ārkārtīgi svarīgās daļās: neatliekamie medicīniskie pakalpojumi un plānveida medicīniskie pakalpojumi. Pirmais. Ja mēs runājam par neatliekamajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, tad jāteic, ka šeit ir pilnīgi skaidri ierakstīta Latvijas valsts apņemšanās, ka jebkurš cilvēks, kad viņam ir nepieciešams neatliekamais medicīniskais pakalpojums, to saņems - un pilnā apmērā. Tas šeit ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka nevienam tas netiks atteikts. Nākamais. Kam pienākas plānveida medicīniskie pakalpojumi? Veselības ministrija šeit ir ievietojusi pietiekami garu sarakstu. Jā, šis saraksts, iespējams, ir pilnveidojams, mēs esam redzējuši dažādas grupas... Jā, arī man ir lieli jautājumi tiešām par... Vai bezpajumtniekiem pienākas šie pakalpojumi? Jā, tas ir pilnīgi skaidrs! Uzskatu: jā, pienākas! Būs arī iedzīvotāji, kas teiks: „Nē, jo šie cilvēki ir izdarījuši savu izvēli.” Izdiskutēsim un vienosimies! Vēl viens, manuprāt, milzīgs diskutējams jautājums: vai šie pakalpojumi pienākas visiem veciem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā? Mans viedoklis ir: jā! Likumā ir ierakstīti tikai tie, kuri ir pensiju vai sociālā pabalsta saņēmēji. Ir pietiekams skaits arī tādu vecu cilvēku, kuri nav pensiju un sociālā pabalsta saņēmēji un kuri nevar veikt šo nodokļa iemaksu, jo vienkārši nespēj strādāt. Jā, šādas diskusijas ir nepieciešamas, un mēs to sakārtosim. Bet katrā ziņā ir skaidrs, ka mēs pasakām, kam šie pakalpojumi pienākas, un esam iedalījuši trīs grupas. Valsts apmaksātie pakalpojumi pienākas tiem, kas maksā nodokļus. Ir noteikts, definēts skaidrs modelis: ja tu nemaksā, tad valsts par tevi nemaksā. Ja tu pats no saviem nodokļiem nemaksā, tev tas nepienākas. Tu to vari darīt brīvprātīgi - iemaksāt 28 eiro katru mēnesi, un tad tu vari saņemt šos pakalpojumus. Tātad šeit ir skaidri iezīmēti modeļi, kādā veidā tas darbosies, un nav nekāda pamata tam pretoties. Ir skaidrs, ka mēs varam diskutēt, vai šie modeļi ir labi vai slikti, vai uzlabot tos, bet katrā ziņā šie modeļi ir skaidri un šeit ir ielikti, un ir pilnīgs pamats, lai mēs virzītos ar tiem uz priekšu. Un, kā jau es teicu, pamatā šinī brīdī šis likumprojekts neatrod naudu šim mērķim, bet dod pārliecību... Tas, ka virzās uz priekšu darbs ar šo likumprojektu, dod pārliecību, ka tā nauda, kas tiks turpmāk ieguldīta medicīniskajā aprūpē, tiks izlietota efektīvi un gudri. Aicinu atbalstīt likumprojektu. Paldies.".
- 2013_12_19-seq318 spokenText "Paldies. Es pilnīgi paļaujos uz Barčas kundzes kompetenci un lietpratību. Viņas vadītā komisija tiešām ir spējīga iztīrīt baltos plankumus no šī likumprojekta, uzrādot konkrētas grupas, kuras ir jānodrošina ar veselības aprūpi, mainoties jebkādiem apstākļiem, arī ieviešot šo reformu. Bet es gribu pateikt, ka ar to ir par maz. Es gribu vēlreiz pievērst jūsu uzmanību tam, kas 1.pantā ir rakstīts par likuma mērķi: „veicināt veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti”. Tātad šis likumprojekts ir izstrādāts un iesniegts Saeimā, lai nodrošinātu nepieciešamā papildu finansējuma piesaisti. Kur ir tā piesaiste? Kur ir tās piesaistes avoti? Redziet, tie 9 procenti, kuri šeit tika nosaukti, - tie lielākoties, galvenokārt, ir mūsu aizbraucēji. Es nezinu, vai latviešu valodā ir tāds vārds... es runāju par tiem bijušajiem Latvijas rezidentiem, kuri tagad dzīvo ārpus Latvijas. Ja mēs vēlamies reizināt mūsu veselības jomu tikai ar to naudu, ko viņi saņem tur, ārpus Latvijas, tad tas, manuprāt, nav nedz taisnīgi, nedz ekonomiski pamatoti, salīdzinot ar tiem izdevumiem, kādi tiek prasīti, lai šo uzdevumu atrisinātu. Vēlreiz: dažās valstīs tie, kuri tur strādā, obligātā kārtā noslēdz veselības apdrošināšanas līgumu, un līdz ar to viņi tur jau saņem attiecīgu pabalstu savas veselības aprūpei. Viņiem nemaz nevajag Latvijas naudu šajā gadījumā! Līdz ar to, manuprāt, šis likums kļūs vēl vājāks. Kolēģe Liepiņas kundze! Jūs runājāt par tiem, kuri brauc uz Latviju ārstēties, un līdz ar to, lai tiešām dabūtu to naudu no viņiem, vajadzētu ieviest šo brīvprātīgo iemaksu. Redziet, 28 eiro mēnesī ir ļoti maza summa! Patiesībā tie, kuri brauc pie mums ārstēties... pie mūsu ārstiem, maksā daudz vairāk ārstiem gan slimnīcās, gan individuāliem speciālistiem. Viņus šī sistēma neskars nemaz! Un vēl. Tiem kolēģiem, kuri cer, ka šī sistēma izspiedīs no „ēnas” papildu nodokļus, gribu sacīt, ka ir ļoti maz Latvijā cilvēku, kas strādā un nemaksā iedzīvotāju nodokļus... nemaz, nevienu santīmu. Tādu ir ļoti maz! Daudz vairāk ir tādu, kuri vienkārši saņem atalgojumu aploksnēs - tātad viņu obligātā iemaksa nav proporcionāla iemaksātajam nodoklim. Pietiek samaksāt 1 santīmu, un persona jau saņems pakalpojumu pilnā apjomā! Līdz ar to šis likums vienkārši „šauj garām”, tas netrāpa mērķī. Tāpēc šis likums - vēlreiz saku! - reducējas tikai uz vienu pasākumu - izspiest naudu no tiem, kuri aizbraukuši projām. Bet šī summa būs niecīga - es domāju, pat mazāka par 10 miljoniem, ņemot vērā tos argumentus, kurus es jau pieminēju, uzstājoties pirmajā reizē, tāpēc es tagad negribētu šeit būt pārāk uzbāzīgs. Paldies par uzmanību! Es uzskatu, ka tas mērķis, kas šeit ir noteikts, vienkārši netiek nodrošināts ar šo likumu, un tieši tāpēc šis likums nav atbalstāms. Paldies.".
- 2013_12_19-seq317 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.".
- 2013_12_19-seq316 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es gribētu tā pavisam mierīgi mūsu sakarsušos prātus nedaudz atvēsināt. Varbūt man tas izdosies. Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija, gatavodamās šī likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā, diskutēja divas reizes. Un pirmajā reizē mēs uzrunājām Valsts kanceleju un ekonomikas doktoru Edgaru Voļski, un viņš pie mums komisijas sēdē prezentēja pētījumu. Un, pamatojoties arī uz šo pētījumu, tātad ir tapis šis likumprojekts. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tieši tā!”) Tas - pirmkārt. Otrkārt. Vakardien ļoti nopietni diskutējām, un pie mums bija pārstāvēta ne tikvien Veselības ministrija, bet arīdzan Finanšu ministrija. Un deputātiem radās šī likumprojekta sakarā stipri daudz jautājumu, un diemžēl uz vairākiem atbildīgās ministrijas vēl nevarēja sniegt atbildes. Turklāt likumprojektā ir vairākas lietas, kuras Finanšu ministrija pēc tam, kad likums būs Saeimā pieņemts, izstrādās un veiks grozījumus savās sistēmās. Tātad darba ir pietiekami daudz. Bet man gribētos, kolēģi, lai mēs šodien ne tik enerģiski strīdētos, vai šī likuma sakarā veselības aprūpes jomai būs stipri daudz vairāk naudas. Diemžēl, ilgi jau šeit strādājot un arīdzan komisijā nodarbojoties ar veselības aprūpes jautājumiem, skaidri un gaiši redzu, ka diezin vai. Bet kas gan būs - tā būs uzskaites sistēmas sakārtošana vispirmām kārtām jau šī likuma sakarā. Un tādēļ mūsu komisijas sēdē mūsu komisijas deputāti, kuri nopietni iedziļinājušies šajā likumprojektā, ir pieņēmuši lēmumu - un tā tas arī komisijas sēdē vakar notika -, ka mēs ļoti nopietni vēlamies piedalīties likumprojekta tālākā izstrādē kā līdzatbildīgā komisija un sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Ārstu biedrību (šo organizāciju viedokļi un priekšlikumi mūsu komisijas deputātiem jau ir darīti zināmi) esam gatavi gatavoties otrajam lasījumam un komisijas vārdā iesniegt priekšlikumus par vairākiem jautājumiem, arī par to, par ko runāja kolēģi - par vairākām atsevišķām sociālajām grupām, kuras tiešām ir jāprecizē, kaut vai par studentiem, par skolēniem, par arodskolu audzēkņiem. Un, manuprāt, mums ir jāpanāk vienots viedoklis, ka mēs runājam par pilna laika studentiem, par pilna laika audzēkņiem. Otrkārt, ir tāda sociālā grupa kā bezpajumtnieki. Un, lai kā censtos Veselības ministrija skaidrot, ka viņus šeit mēs ieraudzīsim, - manuprāt, tā nebūs. Jo viņi ir zināmi tikai sociālajiem dienestiem, un tā uzskaite Latvijā ir precizēta. Nākošais jautājums. Ja cilvēks tiek atbrīvots no darba vai viņam ir kāds cits sociālais risks un tas notiek mēneša pirmajos datumos, tad mēs to cilvēku varam, tā teikt, tajā sistēmā ieraudzīt, tikai sākot ar nākošo mēnesi. Bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir cits mehānisms: ja persona ir iesniegusi iesniegumu līdz mēneša 15.datumam, viņa ir tiesīga saņemt pakalpojumu no šī mēneša 1.datuma, bet, ja pēc 15.datuma, tad - ar nākošā mēneša 1.datumu. Es domāju, ka šīs sistēmas ir salāgojamas kaut vai šajā ziņā. Ir vēl diezgan daudz citu jautājumu, taču tagad nekavēšu jūsu laiku, bet komisijas vārdā aicināšu balsot „par” likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai varētu uz otro un, iespējams, vēl arī uz trešo lasījumu to precizēt, lai likums būtu kvalitatīvs, un aicināšu noteikt iespējami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Komisijas vārdā es aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 31.janvāri, ja nobalsosim „par” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Jo, ja strādājam, tad es ļoti gribētu, lai likumprojekts būtu kvalitatīvs un lai mums tiktu ieviesta vismaz sākumā šī uzskaites sistēma, un lai mums būtu pilnīgi skaidrs, kurš cilvēks kādus veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt un kuram būtu papildus jāmaksā. Es aicinu balsot „par” un noteikt iespējami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai. (Aplausi.)".
- 2013_12_19-seq314 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti priecīgs, ka vismaz daži koalīcijas deputāti tomēr nāk tribīnē un aizstāv šo likumprojektu. Jo iepriekšējā reizē principā neviens negribēja aizstāvēt to. Bet šī aizstāvēšana tomēr ir visnotaļ teorētiska. Jūs saucat sevi par labējām partijām. Nu, tā it kā tam vajadzētu būt, ka nevienam neko par brīvu, lai katrs maksā par savu... par pakalpojumiem, ieskaitot ārstniecības pakalpojumus. Joprojām man ir divi neskaidri jautājumi. Pirmais. Cik daudz naudas mēs papildus iekasēsim? Pimenova kungs šeit minēja konkrētus skaitļus. Izdevumi ir pilnīgi skaidri. (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni.) Piedodiet, es nevēršos ne pie viena ar kaut kādiem personiskiem iebildumiem, bet, lūdzu, kolēģi, ja jums ir šie aprēķini, tad nāciet un sakiet! Pimenova kungs piedāvāja savus aprēķinus. Kas šeit nav pareizi? Anotācijā ir diezgan skaidri aprēķini, cik daudz izmaksās šīs jaunās sistēmas ieviešana. Būs jāizveido pilnīgi jauns reģistrs. (No zāles dep. I.Čepāne: „Nu un?”) Mēs zinām, cik tas izmaksās un cik efektīvi to parasti dara jūsu valdība. Acīmredzot būs vajadzīgi arī papildu līdzekļi un tā tālāk, šis reģistrs būs jāuztur. Tie ir pastāvīgi izdevumi; tā nav vienreizēja investīcija, bet pastāvīgi būs jātērē šī nauda. Cik daudz naudas jūs iegūsiet? Labi, Ražuka kungs nosauca skaitli - 9 procenti. Cik daudzi no šiem 9 procentiem maksās un cik daudz maksās? Jums ir šādi aprēķini? Dodiet! Tīri no budžeta viedokļa, tīri no finanšu viedokļa... Es šobrīd nerunāju par sociālo taisnīgumu, es runāju tieši par naudām. Izmaksas ir skaidras. Cik lieli būs ieņēmumi? Kā jūs varat balsot par šo likumprojektu, kamēr jums nav pārliecības, ka valstij tas ir izdevīgi? Vai jūs esat gatavi maksāt vairāk, tērēt vairāk un balsot par kaut ko neizdevīgu valsts budžetam tikai tamdēļ, lai tas būtu, jūsuprāt, taisnīgi, lai neviens neizmantotu ārstniecības pakalpojumus par velti? Otrais moments. Šie 9 procenti. Kas ietilpst šajos procentos? Tur ir ļoti dažādi cilvēki. Es arī iepriekšējā reizē, runājot par šo tēmu, minēju dažas kategorijas. Jā, tie ir cilvēki, kas strādā ārzemēs. Vai viņi nemaksā tāpēc, ka viņi neuzskata to par vajadzīgu, un vai viņi pēkšņi maksās, ja mēs pieņemsim šo jauno likumu? Vai viņi vienkārši nebrauks uz Latviju ārstēties? Tas neatbilst patiesībai, ka viņi ārstējas pilnīgi par brīvu. Nē, viņi maksā! Nav tomēr tā, ka mums viss ir par brīvu. Cienījamie kolēģi, es jūs apskaužu! Ja jūs patiešām uzskatāt, ka pie mums veselības aprūpe ir par brīvu, tas nozīmē, ka jums ir ļoti laba veselība un jums vispār nav nekādas saskarsmes ar mūsu ārstniecības nozari vai ka jūs vienkārši izmantojat tīri komerciālus pakalpojumus un varat to atļauties, un neinteresējaties par to, kā tas reālajā dzīvē notiek. Tā sauktā bezmaksas medicīna mums nemaz nav tik lēta! Protams, ja jūs varat atļauties gaidīt pusgadu vai gadu, kamēr tur tās plāna operācijas tiks veiktas, nu tad tā ir cita lieta, bet, ja jūs patiešām gribat saņemt tos pakalpojumus, kas jums ir nepieciešami, tad ir jāmaksā. Un tie cilvēki, kas atbrauc uz īsu laiku, tie paši Latvijas pilsoņi, kas strādā ārzemēs, viņi maksā. Tā ir viena kategorija. Vēl viena kategorija - tie ir bezdarbnieki, kas oficiāli vairs nav reģistrēti. Jā, teorētiski viņi var atkal piereģistrēties, un tad par viņiem būs jāmaksā. Bet, piedodiet, maksās valsts! Tie nebūs ieņēmumi, tie būs izdevumi, ko principā vajadzētu pielikt klāt tiem izdevumiem, kas ir minēti anotācijā! Cik daudzi no šiem 9 procentiem ir nereģistrētie bezdarbnieki? Tie nebūs ieņēmumi, tie būs izdevumi! Vēl viena kategorija - tās ir mātes, kas sēž mājās un audzina bērnus. Ja viņas saņem pabalstus... jā, tās kategorijas ir uzskaitītas, bet cik daudz ir tādu māšu, kas vairs nesaņem pabalstus un kas principā nestrādā tāpēc, ka viņas grib veltīt lielāku uzmanību saviem bērniem? Ceturtā kategorija - tie ir studenti, kas mācās ārzemēs. Kā būs ar viņiem? Vai patiešām mēs prasīsim, lai arī viņi maksātu par to apdrošināšanu? Tātad vismaz kaut kādas aplēses dodiet! Jo šobrīd, protams, mums, opozīcijai, ir daudz mazāk iespēju visu aprēķināt; vienīgais cilvēks, kas tiešām minēja pilnīgi konkrētus skaitļus, ir Pimenova kungs. Ja jums ir iebildumi, norādiet, kur ir kļūdas! Jo šobrīd mūsu aprēķini skaidri parāda, ka, pirmkārt, tas nav izdevīgi, jo izdevumi pārsniegs ieņēmumus. No kurienes jūs ņemsiet to papildu naudu? Un, otrkārt, ir ļoti bīstami, ka būs lielas kategorijas, kas vienkārši paliks bez veselības aprūpes. Jo jūs balstāties uz pieņēmumu, ka visi, kas šobrīd nemaksā, principā var maksāt, bet nemaksā tikai tāpēc, ka negrib, - alkatības dēļ. Tā tas nav! Es domāju, ka tie paši ilgstošie bezdarbnieki, kas vairs nav reģistrēti, nemaksā ne tāpēc, ka viņi negrib (No zāles dep. I.Čepānes starpsaucieni.), bet tāpēc, ka... Es replikas no zāles... Tas vēlreiz apstiprina to, ko es tikko pateicu. Jūsuprāt, visi tie, kas oficiāli nestrādā, ir ļaunu nodomu vadīti, jo mūsu lieliskajā valstī katram ir iespēja atrast darbu jebkurā brīdī, un tie, kas nestrādā, nestrādā tāpēc, ka ir sliņķi un negrib. Tā tas nav! Un valstij ir pienākums ne tikai sabalansēt budžetu, bet arī nodrošināt katram cilvēkam, arī sociāli mazaizsargātam, arī marginalizētām grupām, pamatpakalpojumus, ieskaitot veselības aprūpi. Šis likumprojekts faktiski izslēdz... Lūdzu, kolēģi! Ja ir iebildumi, nāciet šeit un iebilstiet publiski! Es apgalvoju, ka patiešām ir vairākas grupas, kas nemaksā ne tāpēc, ka negrib, bet tāpēc, ka nevar. Un tās grupas... dažas no tām grupām patiešām neietilpst tajā uzskaitījumā, ko šobrīd likumprojekts ietver. (No zāles dep. J.Reirs: „Kuras grupas?”) Es tikko vairākas grupas nosaucu, un mans... Jūs gribat, lai es to vēlreiz uzskaitītu? Es varu atkārtot, bet man šķiet, ka jums ir viss kārtībā ar dzirdi, jūs vienkārši negribat saprast to, ko es... to, ko es dzirdu. Varbūt darīsim tā: es neatkārtošu, bet jūs varat iepazīties ar stenogrammu, ja jums ir kaut kādas problēmas un jūs negribat saprast. Kolēģi! Tātad vēlreiz - vēlreiz! - uzsveru, ka ir divi pamatjautājumi. Pirmais pamatjautājums. Mūsu aprēķini parāda, ka šis likumprojekts ir neizdevīgs valstij, ka izdevumi būtiski pārsniegs ieņēmumus. Parādiet, lūdzu, no kurienes jūs dabūsiet tos papildu ieņēmumus! Un otrais. Ko jūs darīsiet ar vairākām grupām, kuras patiešām paliks ārpus šīs sistēmas (No zāles dep. J.Reirs: „Kuras grupas?”), kuras nevar samaksāt? Paklausieties, Reira kungs! Man šķita, ka jums viss ir kārtībā ar dzirdi. Es tikko par to runāju, bet jūs kaut kā palaidāt garām. Piedodiet, es jums pēc tam individuāli atkārtošu, jo es domāju, ka lielākā daļa deputātu sadzirdēja to, ko es gribēju pateikt. (No zāles dep. J.Reirs: „Es jums parādīšu likumu!”) Tātad, lūdzu, nāciet šeit un iebilstiet! Jo tad... Tā ir visvienkāršāk, jūs vienkārši darbojaties kārtējo reizi kā balsošanas mašīna. Jūs... Nospiest pogu ir ļoti vienkārši, bet ir svarīgi tomēr pamatot, kāpēc jūs uzskatāt, ka šis likumprojekts valstij būs izdevīgs. Manā skatījumā, tas nebūs izdevīgs, un tas tiešām pārkāpj sociālās tiesības. (No zāles dep. J.Reirs: „Kurā valstī?”) Mēs to neatbalstīsim. Reira kungs, ja jūs nezināt, kurā valstī jūs dzīvojat, tad pakonsultējieties ar kolēģiem! Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Lai visi slimo par velti!”)".
- 2013_12_19-seq312 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šī doma, ka ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas nodokļu maksātājiem, būtu jāuztur mūsu veselības aprūpes sistēma, Saeimā jau ir vairākus gadus. Mēs par to esam diskutējuši un diskutējuši. Un tas nav tiešām tikai naudas jautājums; varbūt tas pat ir mazākā mērā naudas jautājums. Tas ir jautājums par to, ka Latvijas nodokļu maksātājiem nav jāuztur citi, kas brauc uz šejieni, brauc tiešām ārstēties. Mums ir labi ārsti, un es zinu ne tikai cilvēkus, kas ir aizbraukuši īslaicīgi ārzemēs strādāt, bet arī tādus, kas tur ir uzauguši, bet viņi brauc uz Latviju ārstēties. Mums ir labi ārsti, un viss ir kārtībā. Es domāju, to mēs varam arī turpmāk izmantot. Mēs varam tikai izmantot to, ka šie cilvēki ir spējīgi samaksāt 24 latus mēnesī par tādu aprūpi. Tāpēc, man liekas, mums šo likumprojektu noteikti vajadzētu atbalstīt. Ļoti domājams, ka tur ir daudz kas uzlabojams, kā tas visos likumprojektos mēdz būt, bet pamatā noteikti atbalstīsim šo. Turklāt - laikam Barčas kundze pati to pateiks - arī Sociālo un darba lietu komisija ir atzinusi šo likumprojektu par atbalstāmu. Paldies.".
- 2013_12_19-seq310 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts nav par ārstēšanu - griešanu, duršanu vai kaut kādām citām procedūrām. Šis likums ir par nodokļu nomaksu. Un veselības aprūpes finansēšana jāvada nevis ārstiem, bet finansistiem, tās jomas profesionāļiem. Kam tas vēl nav skaidrs, varam par to sīkāk padiskutēt. Likumprojekts skar ne tikai šos 9 procentus - iedzīvotāju ienākuma nodokļa nemaksātājus. Likumprojektā ir arī sistematizēta visa tā joma, kas skar veselības aprūpes finansēšanu, avotus, pienākumus un visu pārējo. Man galīgi nav saprotama šī tendence, kas no kreisās puses lēnām sāk arī labo pusi pārņemt, - cīņa par nodokļu nemaksāšanu un nodokļu nemaksātāju attaisnošanu. Viens no šādiem aspektiem šinī likumprojektā ir tas, ka 9 procenti darbspējīgo iedzīvotāju nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un saņem veselības aprūpes pakalpojumus uz citu cilvēku, citu nodokļa maksātāju rēķina. Man liekas, te viss ir skaidrs! Mēs katru gadu knapināmies: vai tur 8 miljonus pieliks veselības aprūpei vai ne. Šis likumprojekts varētu dot apmēram 10 miljonus eiro papildus. Tā ir liela summa, kas pirmām kārtām ieviestu sociālo taisnīgumu, otrām kārtām ļautu palielināt veselības aprūpei atvēlētos līdzekļus. Jā, šie līdzekļi nav no budžeta, jo budžetā nekas - īpaši nākošajā un aiznākošajā gadā - „nespīd”. Paskatieties, kādu vidēja termiņa budžetu veselības aprūpei mēs esam nobalsojuši! Šis ir izmisīga Veselības ministrijas mēģinājuma rezultāts - piesaistīt ārpus sistēmas esošos līdzekļus, un šeit nekā nepieklājīga, netaisnīga es neredzu. Tieši otrādi! Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu un, protams, tālāk diskutēt un strādāt ar dažādiem labojumiem, aspektiem un darīt visu pārējo iespējamo.".
- 2013_12_19-seq308 spokenText "Es pilnīgi piekrītu Igoram Pimenovam; viņš izstāstīja jums par finansiālo daļu. Es gribu izstāstīt, ka Sociālo un darba lietu komisija vakar izskatīja šo jautājumu. Mums ļoti daudz jautājumu par to likumu, kurā ir runa par klientu tiesībām uz pakalpojumiem. Saprotiet, ļoti dīvaini, ka šodien mēs runājam par lielu reformu, kuru gatavoja ilgāk nekā gadu Veselības ministrija, bet Veselības ministrijas pārstāvja nav šodien šeit. Es neredzu parlamentāro sekretāru, es neredzu arī ministri. Ļoti žēl, ka ministrija iztērēja tik daudz naudas līdzekļu, visu to administratīvo kapacitāti, iesniedza šos trīs likumprojektus, bet galarezultātā nav, kas prezentē reāli. Liels paldies pārstāvim no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, bet... a kur pazaudēts Ārstniecības likums? Tas bija trešais šajā paketē. Kāpēc mēs sadalījām šo paketi? Kāpēc Sociālo un darba lietu komisija izskata paralēli ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju? Bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju neinteresē mūsu viedoklis, un viņi pasteidzās to iesniegt uz Saeimas sēdi. Tas nozīmē, ka galvenais nozares atbildīgais šodien... par nozares likumdošanu atbildīgā komisija, Sociālo un darba lietu komisija, bija atrauta no šī procesa. A izstrādātājs ir Veselības ministrija! Dīvaini iznāk: Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nekad nestrādāja ar veselības ministri kopā pie viena likumprojekta vai pie vienas paketes, bet viņas klātbūtnes nav, mūsu speciālistus no komisijas neinteresē mūsu viedoklis. Es saprotu, ka likums vajadzīgs, ka vajag izvest no pelēkās zonas visus nodokļa nemaksātājus. Bet, šodien pieņemot šo likumprojektu, mēs nopelnīsim nozarei labākajā gadījumā pusmiljonu, sliktākajā gadījumā nenopelnīsim neko. Es saprotu to, ko mums pozicionē šodien Finanšu ministrija, - ka mēs sakārtosim reģistrus, mēs zināsim visu par nodokļa maksātājiem, mēs ļoti labu darbu izdarīsim finanšu segmentam. Bet reāli pacientam, klientam - mums visiem! - labāk no tā nebūs. Šodien problēma medicīnā ir tā, ka mums pietrūkst finansējuma. Mēs šodien knapi sagrabinājām 3 procentus no IKP. Mēs nevaram ar šo naudu kā speciālisti, kuri strādā komisijā, garantēt visiem cilvēkiem šo pakalpojumu. Un tāpēc es aicinu: šodien noraidīsim šo likumprojektu, atdosim to vēl vienreiz kā vienu politisku lēmumu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, kura nodarbojas ar šo profilu, atdosim apakškomisijai, lai speciālisti par to runā! Romualds Ražuks ļoti labi prezentēja likumprojektu ne tāpēc, ka viņš strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet tāpēc, ka viņš ir ārsts un viņš saprot, par ko viņš runā. Es brīnos, ka ārsti, kuri sēž šodien zālē, nepiedalās šajā diskusijā. Galvenais, par ko mēs šodien runājam, - medicīna. Šodien ne par naudu, ne par nodokļiem, ne par pelēko zonu mēs nerunājam, bet mēs reāli runājam... (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni un replikas.) Jā, jā, mēs nerunājam paši par sevi. Jā, es pilnīgi piekrītu! Bet nākošais ceļš... jā, nākošais ceļa posms: atdosim šo lietu profesionāļiem! Aicināsim ārstus, lai viņi redz reāli, vai dēļ šīs reformas, pie kuras Circene strādāja ilgāk nekā 12 mēnešus, būs viņiem labāk dzīvot vai ne un vai tas garantēs mums šo labo dzīvi un šos pakalpojumus labākā līmenī vai ne! Paldies.".
- 2013_12_19-seq306 spokenText "Par to, ka nav iespējams nodrošināt šo reformu tikai uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa rēķina, es jau runāju iepriekšējās debatēs, skatot iepriekšējo likumprojektu. Bet tagad par šo konkrēto reformu. Tas ir ļoti nopietns solis mūsu veselības aprūpes turpmākās finansēšanas attīstībā. Kā šis likumprojekts ir izveidots, un kāds ir tā īstais mērķis? Kā tas izskatās, lasot šo likumprojektu? Likumprojektā definētais likuma mērķis ir veicināt veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti. Kas būs tie avoti? Ja mēs paskatīsimies 2.pantā, tad ieraudzīsim, ka avoti ir palikuši tie paši, kas bija, kas ir tagad, šobrīd, bet ir parādījušies vēl divi finansēšanas avoti, proti, valsts budžeta dotācija par plānotajām valsts veselības apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī Nacionālā veselības dienesta ieņēmumi, kurus veido valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas un vienreizējie brīvprātīgie maksājumi. Tātad - obligātās iemaksas, kuras veidosies no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī brīvprātīgās iemaksas. Atzīmēsim, ka algoti darbinieki, kā arī dividenžu saņēmēji jau maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, un līdz ar to viņiem šeit nekas neizmainīsies. Vienīgais jauninājums visā šajā sistēmā ir brīvprātīgie maksājumi, kuri papildinās veselības aprūpes kasi. Līdz ar to galvenais papildinājums veselības aprūpē notiks tikai uz to Latvijas iedzīvotāju rēķina, kuri ir aizbraukuši strādāt ārpus Latvijas teritorijas, tas ir, 100 tūkstoši cilvēku Anglijā, 24 tūkstoši Īrijā, tikpat daudz - virs 20 tūkstošiem - Vācijā, 20 tūkstoši Zviedrijā, 5 tūkstoši Spānijā un 4 tūkstoši Krievijā. Ja noapaļosim, tad ir līdz 150 tūkstošiem šādu cilvēku. Skaidrs, ka lielākoties tie visi ir jauni cilvēki, bet viņi ne visai rūpējas par savu veselību, ne tā, kā varbūt vajadzētu rūpēties. Pieļauju, ka tikai viena piektā daļa gribēs tomēr ārstēties savā dzimtenē, Latvijā, - 20 procentu. Ja mēneša brīvprātīgā iemaksa ir vienāda ar 28 eiro, tad gadā tie ir 336 eiro. Ja mēs reizināsim ar tiem 20 procentiem no 150 tūkstošiem, tad dabūsim summu, kas ir vienāda ar apmēram 10 miljoniem eiro. Veselības aprūpes cena ir 702 miljoni eiro. 10 miljoni no 700 miljoniem ir gandrīz vai 1,5 procenti. Tas nozīmē, ka visa šā likuma pievienotā vērtība ir 1,5 procenti no tām summām, kuras mēs jau saņēmām. Līdz ar to es vienkārši saskatu, ka šā likuma un šīs reformas galvenais mērķis ir izspiest no mūsu, Latvijas, iedzīvotājiem, kas aizbraukuši strādāt ārpus Latvijas, papildu naudu, lai vienkārši, nu, nebūtu viņiem tik viegli varbūt baudīt šos pakalpojumus, dažreiz atgriežoties Latvijā, apmeklējot slimnīcas un poliklīnikas, un ārstus. Es nedomāju, ka Veselības ministrijai un vispār veselības jomai un ārstiem jāaizstāj ieņēmumu dienests un nodokļu inspektors. Manuprāt, tas nav pareizi! Es atceros, ka 10.Saeimas laikā bija laikam Viņķeles kundzes iniciatīva, ka mēģināja piespiest ārpus Latvijas strādājošos latviešus maksāt nodokļus no tiem ienākumiem, kurus viņi saņēma ārpus Latvijas, un ieskaitīt, iekasēt tos Latvijas budžetā, tomēr tā cieta neveiksmi. Es lasīju Īrijā izdoto avīzi: tur dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji bija nikni par to, ka Latvija, negarantējot viņiem darba vietu dzimtenē, tomēr tagad mēģina izspiest no viņiem naudu tikai tādēļ, lai vienkārši nodrošinātu savas fiskālās vajadzības. Man liekas, mēs tagad ejam šo pašu ceļu. Tā ideja mirusi tātad savā dabīgā ceļā, jo... un mēs arī izdarījām attiecīgos grozījumus likumos, un Viņķeles kundzes iniciatīva tomēr tad nebija īstenota. Mēs tagad atkārtojam to pašu, neko citu. Ko nozīmēs, ja tomēr šī reforma tiks veikta, tiks izpildīta? Tas nozīmēs, ka būs nodrošināti lieli izdevumi, lai izveidotu tehniskas sistēmas, kas patiešām ir nepieciešamas, lai vienkārši sekotu datiem. Būs nepieciešams apvienot datubāzes; tas arī nepieciešams katrā ziņā. Bet tas viss notiek pavisam citādāk. Kāpēc mums vajag aizsegt mūsu aktivitāti tehnoloģijas attīstībā ar saukļiem, ka mēs vēlamies nodrošināt papildu līdzekļu piesaisti mūsu veselības aprūpes jomai? Manuprāt, tie ir divi atšķirīgi mērķi, un līdz ar to šeit vienkārši nevajag jaukt vienu ar otru. Es domāju, ka tik un tā, ja mēs vēlēsimies tomēr panākt to mērķi, kas ir aprakstīts šā likumprojekta anotācijā, proti, sasniegt 2020.gadā lielāku iekšzemes kopprodukta daļu veselības aprūpei, būs tiešām nepieciešams dabūt papildu naudu, bet tā nauda būs ņemta no pamatbudžeta, nevis no šīs reformas rezultātiem. Šī reforma ir bezspēcīga finansiāli un arī kaitīga jomai. Manuprāt, tāpēc tā nav jāatbalsta. Paldies.".
- 2013_12_19-seq304 spokenText "Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un virza izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu „Veselības aprūpes finansēšanas likums”. Šis likumprojekts faktiski tapis jau ilgākā laikā un atspoguļo mūžseno problēmu, ka veselības aprūpes finansējums ir nepietiekams, ka veselības aprūpes sistēmas iekšpusē vairs nav rezervju, kuras varētu izmantot attiecīgu pakalpojumu sniegšanas finansēšanai, un Veselības ministrija Ingrīdas Circenes vadībā izmisīgi meklē līdzekļus, kurus varētu piesaistīt, lai uzlabotu mūsu veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanu. Un šeit, protams, ir mēģinājums atrast papildu līdzekļus veselības aprūpes sistēmas ārpusē, tātad nesniegt plānveida pakalpojumus tām personām, kas nemaksā nodokļus, tātad nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. To mēs apstiprinājām, skatot iepriekšējo likumprojektu. Mēģinājumi finansēt veselības aprūpi Latvijā ir bijuši visdažādākie, piesaistot attiecīgajiem procentiem no iekasējamiem nodokļiem vai atsaistot, bet kopš 2005.gada janvāra Latvijā veselības aprūpes jomas galvenais ieņēmumu avots ir vispārējie, neiezīmētie, nodokļi. Tomēr Latvijas veselības aprūpes jomas finansēšanas sistēma atšķiras no vairākuma uz nodokļiem bāzēto sistēmu ar to, ka šie valdības līdzekļi joprojām tiek nodoti Veselības ministrijas padotībā esošai iestādei - Nacionālajam veselības dienestam, kas darbojas kā pakalpojumu iepircējs. Pakalpojumu sniedzējas tātad ir Veselības ministrijas pakļautībā esošās iestādes. Šobrīd valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no nodokļu maksāšanas vai nemaksāšanas fakta. Valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tātad var saņemt vesels cilvēku klāsts, vadoties pēc sociālā stāvokļa, - pilsoņi, nepilsoņi, bēgļi, personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Tātad principā šeit nav nekādas atlases un nav nozīmes tam, kā cilvēks ir iesaistījies nodokļu maksāšanā. Un veselības aprūpes budžets līdz šim brīdim nav saistīts ar nodokļu ieņēmumiem un ieņēmumi nav personificēti. Līdz ar to pastāv situācija, ka Latvijas iedzīvotāji saņem veselības aprūpes pakalpojumus bez tiešu, uz veselības aprūpi vērstu nodokļu maksāšanas vai deklarēšanās Latvijas Republikā. Saskaņā ar šī likumprojekta koncepciju, ieviešot valsts veselības apdrošināšanas iemaksas, kas saistītas ar iedzīvotāju ienākumu aprēķināšanu, neattaisnotiem nodokļu nemaksātājiem būtu jāveic brīvprātīgās iemaksas vai jāmaksā par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem pēc rēķina. Pēc dažādiem aprēķiniem, 2011.gada dati liecina, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli ir maksājuši 66,8 procenti no darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Atskaitot tos, ko valsts apdrošinās automātiski, tātad bērnus, pensionārus, invalīdus, veselas citas kategorijas, iznāk, ka šis likumprojekts varētu skart... (Zvana telefons.) Es atvainojos! ...varētu skart 9 procentus iedzīvotāju darbspējas vecumā. Tātad komisijas vārdā, uzskatot, ka šis būtu pirmais pozitīvais solis veselības aprūpes finansējuma papildu līdzekļu meklēšanā, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_12_19-seq303 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 3.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Veselības aprūpes finansēšanas likums”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
- 2013_12_19-seq302 spokenText "2014.gada 3.janvāris.".
- 2013_12_19-seq301 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 28, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_12_19-seq300 spokenText "Paldies. Cienījamā priekšsēdētāja! Taupot jūsu un mūsu laiku, ierosinu debatēt par nākamo likumprojektu un komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo.".
- 2013_12_19-seq299 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ražuka kungs ko vēlas piebilst?".
- 2013_12_19-seq298 spokenText "Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Par šo konkrēto likumprojektu, proti, par likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Šā likumprojekta mērķis ir aprakstīts anotācijā. Proti, tā mērķis ir noteikt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, pamatojoties uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu un ieviešot obligātās valsts veselības apdrošināšanas iemaksas, nodalot tās no spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Pats likumprojekts, kurš ir ļoti īss (tikai trīs rindas), paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis turpmāk ietvers valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas attiecībā uz konkrēto fizisko personu saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Tomēr atsaukšos uz nākamo skatāmo likumu, kur ir paskaidrots, kā tad tiks šis nodoklis izmantots. Proti, valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas ir plānota, valsts budžetam piekritīga iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam. Tātad iemaksas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas būs noteikta valsts budžetā. Es gribu uzsvērt, ka anotācijā sniegtajā mērķa formulējumā galvenais vārds ir „pamatojoties”. Uz ko pamatojas likumprojekta autoru optimisms? Es gribu pievērst uzmanību tam, ka 2014.gada budžetā dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai būs 702 miljoni eiro, bet ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nākamajā gadā valsts pamatbudžeta ieņēmumos būs 272 miljoni eiro. Tātad 200 miljoni eiro būs mums ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un 700 miljoni būs veselības jomas budžets. Tātad mēs vēlamies, pamatojoties uz daļu no 200 miljoniem eiro, nodrošināt veselības aprūpes jomu, kur izdevumi ir vienādi ar 700 miljoniem eiro. Tā ir, manuprāt, klaja pretruna. Šis mēģinājums izdarīt neiespējamo šeit ir acīm redzams, un līdz ar to šo konkrēto reformu un šo konkrēto likumprojektu atbalstīt nevar. Par to, kā būs izveidota nākamā reforma, mēs runāsim, skatot nākamo. Paldies.".