Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_03_06-seq258 spokenText "4. - deputāta Zariņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq252 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar grozījumiem Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā. Likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam. Ir saņemti astoņi priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja precizējums attiecībā uz vārdu locījumu latviešu valodā. Ir atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq251 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2014_03_06-seq250 spokenText "Komisijas priekšlikums - atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_03_06-seq249 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Un es tiešām aicinu izlasīt Saeimas kārtības rulli arī tos deputātus, kuri strādā jau trešo gadu šajā parlamentā.".
- 2014_03_06-seq248 spokenText "Jā, par likuma spēkā stāšanos! Mēs konkrēti neprecizējam, kurā laikā tas stājas spēkā. Tātad tas stājas spēkā pēc likuma izsludināšanas. Tas, ko es gribēju minēt un uz ko gribēju vērst uzmanību, ir tas, ka mēs pieņemam direktīvu, bet tai neseko līdzi nauda personāla apmācībai bērnu aizsardzības jautājumos. Un es lūdzu šādus precedentus Saeimā un valdībā izslēgt, jo papildu finansējums netika virzīts uz 2014.gada budžetu. Finansējums sekos tikai no 2015.gada. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, bet nākotnē novērst šādas iespējas, ka mēs pieņemam direktīvas bez naudas novirzīšanas to īstenošanai.".
- 2014_03_06-seq247 spokenText "Kazākas kundze, jums ir tiesības debatēt tikai par priekšlikumu. Trešajā lasījumā debatē par konkrētu priekšlikumu. Priekšlikums ir par likuma spēkā stāšanos.".
- 2014_03_06-seq246 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums bija ieteikums no juristu puses -saskaņot juridisko procedūru par to termiņu, kurā šis likums stājas spēkā. Bet gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis likums mums principā ir saistīts ar Eiropas Parlamenta direktīvas pieņemšanu (No zāles dep. I.Čepāne: „Direktīvas nepieņem!”) un šis... (No zāles dep. I.Parādnieks: „Tas nav par priekšlikumu!”)".
- 2014_03_06-seq245 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai. Kazākas kundze, 14.priekšlikums paredz izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Jūs vēlaties par to debatēt? Jā, lūdzu!".
- 2014_03_06-seq240 spokenText "12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_03_06-seq234 spokenText "Pirms 9.priekšlikuma izskatīšanas (priekšlikums ir par likuma 72.panta redakciju) gribu jums nolasīt darba grupas skaidrojumu. Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietvertais tiesiskais regulējums nosaka pamata prasības, kas jāievēro ikvienai personai, kura pilda pienākumus iestādē vai pasākumā, kurš domāts bērniem vai kurā bērni piedalās. Likums pieļauj, ka citos normatīvajos aktos attiecībā uz konkrētu personu kategoriju var tikt izvirzītas papildu prasības, ņemot vērā konkrētās personas pildāmo pienākumu specifiku un potenciālo ietekmi uz bērnu. Tā, piemēram, attiecībā uz pedagogiem papildu priekšnosacījumi strādāšanai par pedagogu noteikti Izglītības likumā. Tas nozīmē, ka attiecībā uz pedagogiem, lai noteiktu, vai persona var pedagoga pienākumus pildīt skolā, jāpiemēro Bērnu tiesību aizsardzības likums kopsakarībā ar Izglītības likumu, jo, lai gan Izglītības likumā ir ietverts speciāls regulējums attiecībā uz pedagogiem, tomēr jāņem vērā, ka tas attiecas uz jebkuru pedagogu - gan tādu, kurš augstskolā strādā ar pilngadīgām personām, gan tādu, kurš strādā izglītības iestādē, kur mācās bērni. Ievērojot minēto, Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir paredzēti stingrāki ierobežojumi, kas jāievēro, lai persona varētu strādāt par pedagogu tieši izglītības iestādē, kurā mācās bērni. Tā, piemēram, par pedagogu bērniem nekādā gadījumā nevar būt persona, kas izdarījusi dzimumnoziegumu vai vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Speciālu kārtību, kādā veicama pedagogu izvērtēšana gadījumos, kad Bērnu tiesību aizsardzības likums un Izglītības likums neparedz personai tiesības strādāt par pedagogu izglītības iestādē, kurā mācās bērni, nosaka Izglītības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 72.pantu. Ir atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq232 spokenText "8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2003_12_18-seq463 spokenText "8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq230 spokenText "7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq228 spokenText "6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2009_06_04-seq388 spokenText "6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq226 spokenText "5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq34 spokenText "5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq218 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs skatām likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” trešajā lasījumā. Ir iesniegti 14 priekšlikumi. 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq217 spokenText "Pēc manā rīcībā esošās informācijas - mani informēja Juridiskais birojs -, šāds atzinums esot ar ierobežotu pieejamību. Man ir jautājums Juridiskajam birojam: vai saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli mēs varam skatīt šobrīd šo likumprojektu, lemt par tā iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? (Sēdes vadītāja runā ar Juridiskā biroja vadītāju. No zāles dep. A.Loskutovs: „Zvans draugam!” Starpsaucieni: „Uzgriežam Kusiņam!”) Jā, tātad saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, ja deputāti nav iepazinušies ar Finanšu ministrijas atzinumu, šo likumprojektu pirmajā lasījumā izskatīt nevar. Tātad mēs nevaram lemt par to, lai grozītu šīsdienas sēdes darba kārtību un tajā iekļautu šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Tātad turpinām izskatīt darba kārtību līdz pulksten 18.00. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Līdz septiņiem!”) Urbanoviča kungs, iesniedziet priekšlikumu par pulksten 19.00! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Oļegs Hļebņikovs.".
- 2014_03_06-seq216 spokenText "Es vēlos runāt saistībā ar procedūru. Lai mēs varētu skatīt likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” pirmajā lasījumā... Tas ir likumprojekts, kuram būs ietekme uz valsts budžetu, tāpēc saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, lai to varētu skatīt pirmajā lasījumā, ir jābūt pievienotam Finanšu ministrijas atzinumam, ar kuru deputātiem būtu bijis jāiepazīstas. Mūsu frakcijai šādas iespējas nav bijis. Kā jūs to varat uzskatāmi redzēt no šī ziņojuma, ko ir rakstījusi Finanšu ministrija, tas adresēts visām frakcijām, bet izņēmums ir mūsu frakcija. Tā ka mēs uzskatām, ka šādu priekšlikumu nevar atbalstīt, jo tas būs pretrunā ar Saeimas kārtības rulli.".
- 2014_03_06-seq215 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Arodbiedrību likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Ir pulksten 17.00, bet ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Kalniņas-Lukaševicas, Kalniņa, Ašeradena un Zaķa iesniegums ar lūgumu turpināt 6.marta sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 18.00. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātam Urbanovičam ir iebildumi. Lūdzu zvanu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Līdz 19.00!” Sēdes vadītāja smejas.) Iesniedziet rakstiski priekšlikumu! Balsosim par to, lai turpinātu 6.marta sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 18.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 22, atturas - nav. Tātad sēde tiks turpināta līdz pulksten 18.00... Urbanoviča kungs, tas nav par sarunāšanos ar zāli, tas ir par to, ka sēdes vadītājam nedrīkst aizrādīt. Paldies. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Tā ir politiska diskriminācija!”) Tā ir noteikts Kārtības rullī. Tātad ir pulksten 17.00, un, kā jūs redzat, ir ieradušies arī ministri, jo bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, bet, tā kā par to, vai šāda sēde ir izsludināma, lemj Prezidijs un mums šobrīd vēl ir sēde, tad jautājumu un atbilžu sēde, uz kuru ir ieradušies divi ministri, tiek pārcelta uz nākamo nedēļu. Ir bijis jautājums labklājības ministram Uldim Augulim „Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem”. Atbilde iesniedzējus apmierina. Jautājums uzskatāms par atbildētu. Tāpat par atbildētu ir uzskatāms jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par iztrūkumu pedagogu algu mērķdotācijā”. Bet pārējie jautājumi - gan Laimdotai Straujumai, gan Ingrīdai Circenei, gan Uldim Augulim - „Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem”, gan jautājums Inai Druvietei „Par finansējumu zinātnei, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām” ministru darba grafika dēļ ir jāpārceļ. Tātad es saku paldies ministriem, kuri ieradās, bet jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz nākamo nedēļu. Taču mums vēl ir saņemts iesniegums no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ar lūgumu izskatīt 6.marta sēdē darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā iekļauto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. „Pret” izmaiņām darba kārtībā pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.".
- 2014_03_06-seq212 spokenText "Un pēdējais. 11. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datumu, kas būtu šī gada 1.novembris. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_03_06-seq210 spokenText "10. - Saeimas Juridiskā biroja noteikums, kas pasaka, līdz kuram laikam jau esošās patstāvīgās vienības un struktūrvienības ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. Un komisija to ir atbalstījusi.".
- 2014_03_06-seq208 spokenText "9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas reglamentē to, kā tiks reģistrēta šāda arodbiedrības patstāvīgā vienība un līdz kuram laikam tā tiks reģistrēta. Un komisija, protams, to ir atbalstījusi.".
- 2014_03_06-seq206 spokenText "8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izveidotajā 9.priekšlikumā.".
- 2014_03_06-seq204 spokenText "7. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi, iekļāvusi 9.priekšlikumā.".
- 2014_03_06-seq202 spokenText "6. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums izteikt likuma pārejas noteikumu punktu tādā redakcijā, kas noteic termiņu, kādā arodbiedrībām pēc likuma spēkā stāšanās dienas ir jāsniedz ziņas Uzņēmumu reģistram. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_03_06-seq200 spokenText "5. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_03_06-seq198 spokenText "4.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izveidot likumā jaunu pantu, kas aprakstītu un regulētu arodbiedrību patstāvīgo vienību izveidi, reģistrāciju un pārējos juridiskos un citus aspektus. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_03_06-seq196 spokenText "3.priekšlikums. Tā kā no likuma tiek svītrots jēdziens „arodbiedrības struktūrvienība”, Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt 10.panta ceturto daļu, kur ir runāts par struktūrvienību ierakstīšanu reģistrā jeb reģistrēšanu. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_03_06-seq194 spokenText "2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē arodbiedrību patstāvīgo vienību izveidošanu. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_03_06-seq192 spokenText "Labdien, kolēģi! Jeb - labvakar vēlreiz! Tātad strādājam ar likumprojektu „Arodbiedrību likums”, trešais lasījums. Kopumā saņemti 11 priekšlikumi. 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē formulējumu. Arodbiedrībām līdz šim ir bijušas tiesības reģistrēt struktūrvienības. Saeimas Juridiskais birojs ierosina vārdu „struktūrvienība” aizstāt ar formulējumu „patstāvīga vienība”. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_03_06-seq191 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Arodbiedrību likums”, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.".
- 2014_03_06-seq188 spokenText "Visbeidzot 23. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq186 spokenText "Un 22. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq184 spokenText "21. - iekšlietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_03_06-seq182 spokenText "20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_03_06-seq180 spokenText "19. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq389 spokenText "19. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2004_04_22-seq1009 spokenText "19. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_12_11-seq292 spokenText "19. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq178 spokenText "18. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq176 spokenText "17. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq174 spokenText "16. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_04_25-seq59 spokenText "16. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq170 spokenText "14. - iekšlietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.".
- 2014_03_06-seq168 spokenText "13. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq166 spokenText "12. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq162 spokenText "10. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2009_01_29-seq263 spokenText "10. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_12_11-seq274 spokenText "10. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq160 spokenText "9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_03_06-seq156 spokenText "7. - iekšlietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_03_06-seq154 spokenText "6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_03_06-seq152 spokenText "5. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq150 spokenText "4. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq148 spokenText "3. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq144 spokenText "Ir lietas, kas mūs šķeļ, un ir lietas, kas mūs vieno. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” ir viena no tām. 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq143 spokenText "Deputāti atbalsta. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2014_03_06-seq142 spokenText "Trešajam lasījumam bija saņemts viens priekšlikums - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.".
- 2014_03_06-seq141 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam. (Dep. A.Klementjevs no zāles: „Nu, Jāni, pasaki kaut ko!”) Nē, Jānis Ādamsons nevēlas debatēt. Tātad debašu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laika posmam no 2014.gada līdz 2020.gadam saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.".
- 2014_03_06-seq140 spokenText "Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.3578. Izskatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_03_06-seq139 spokenText "Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas 6.marta sēdi. Tātad turpinām skatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laika posmam no 2014.gada līdz 2020.gadam saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_03_06-seq138 spokenText "Pārtraukums līdz pulksten 16.50. (Pārtraukums.)".
- 2014_03_06-seq137 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Lolita Čigāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... ir, Valdis Dombrovskis... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Igors Meļņikovs... nav, Igors Pimenovs... nav, Sergejs Potapkins... nav, Jānis Reirs... nav, Elīna Siliņa... ir, Jānis Upenieks... Upenieka nav.".
- 2014_03_06-seq135 spokenText "Augsti godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde notiks komisijas telpās pēc trim minūtēm.".
- 2014_03_06-seq134 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts piecu deputātu - Kalniņas-Lukaševicas, Smiltēna un citu - iesniegums ar lūgumu izsludināt pārtraukumu pēc darba kārtības 5.jautājuma uz 30 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu... Ir? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par to, lai izsludinātu pārtraukumu uz 30 minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 27, atturas - 4. Tātad pārtraukums tiks izsludināts. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Ozoliņam.".
- 2014_03_06-seq133 spokenText "Visi otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_03_06-seq129 spokenText "7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_03_06-seq127 spokenText "6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.".
- 2014_03_06-seq125 spokenText "Finanšu un nodokļu komisija ir pateikusies deputātam Viktoram Valainim un atbalstījusi 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.".
- 2014_03_06-seq124 spokenText "Debates slēdzu. Vai jūs lūdzat balsojumu par 4.priekšlikumu? Tātad deputāti piekrīt.".
- 2014_03_06-seq123 spokenText "Labdien, kolēģi! Es pavisam īsi pastāstīšu par šo priekšlikumu. Priekšlikums paredz novērst tādu radušos nepilnību nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kura bija saistīta ar to, ka pašvaldībām vairs nebija tiesību šogad piemērot atlaides maznodrošinātajiem. Tāpat arī tika apgrūtinātas iespējas piedzīt šo naudu par nekustamā īpašuma nodokli. Likums paredzēja to, ka šis nodoklis jāadministrē ar namu pārvaldnieka starpniecību. Un, ja namu pārvaldē izraksta rēķinu, tātad nekādas atlaides nevar piemērot. Šis priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, ir kā tāds kosmētiskais remonts. Un tagad būtu aicinājums Mājokļa jautājumu apakškomisijai šo likumprojektu iekļaut darba kārtībā un sakārtot šo pantu, lai tas būtu tiešām normāli piemērojams reālajā dzīvē. Paldies.".
- 2014_03_06-seq121 spokenText "4. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_03_06-seq117 spokenText "2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Cilinska kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos - 1. un 3.priekšlikumā.".
- 2014_03_06-seq115 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un otrajam, galīgajam, lasījumam sagatavoja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””. Tas ir steidzams likumprojekts. 1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_03_06-seq114 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
- 2014_03_06-seq112 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2014_03_06-seq111 spokenText "Jā. Komisijas vārdā...".
- 2014_03_06-seq110 spokenText "Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Es saprotu, ka Parādnieka kungs lūdz atbalstīt arī otrajā lasījumā tūlīt.".
- 2014_03_06-seq109 spokenText "Cienījamie kolēģi, es piekrītu visiem Bišofas kundzes izteiktajiem racionālajiem argumentiem. Un es aicinu pārējos kolēģus varbūt neizmantot demagoģiju par to, kas ko sagaida un kas kam piekrīt. Ir skaidrs viens - mēs šeit, Saeimā, nobalsojām par priekšlikumiem, kas nosaka šo periodu - 90 dienas -, un tam ir racionāls pamats. Nu, patīk tas vai nepatīk, bet arī lauksaimnieki to atbalsta. Smiltēna kungs, jūs teicāt, ka lauksaimnieki ir ar mieru. Protams, viņi ir ar mieru, lai tiek pieņemts šāds likumprojekts, jo mums šobrīd tā izvēle ir nevis starp labāku variantu un sliktāku variantu, kā tas kādam varētu subjektīvi šķist, bet starp to, vai ir šāda norma vispār iekšā... šis atvieglotais režīms... vai nav. Jo šiem priekšlikumiem, kurus mēs otrajā lasījumā apstiprinājām, principiāli nepiekrīt Finanšu ministrija. Un tas ir godīgi jāatzīst. Viņi teica, ka tas ietekmēs budžetu par tādu un tādu summu. Tur ir diezgan lielas summas, un, pēc Finanšu ministrijas ieskata, tā būs tātad šī budžetā neieņemtā nauda, jo daļa no tiem darba ņēmējiem, kuri šobrīd strādā un maksā nodokļus standartrežīmā, pāries uz šo atviegloto režīmu. Manuprāt, tas nav pamatoti. Un es zinu, ka arī daudziem citiem kolēģiem šķiet, ka šī pozīcija nav korekta no Finanšu ministrijas puses. Bet es gribu atgādināt Bišofas kundzei un arī pārējiem kolēģiem, ka Satversmes 66.pants mums nosaka: „Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.” Tad mums ir divi varianti. Ja vairākums atbalstītu likumprojektu, kuru mēs jau pieņēmām otrajā lasījumā, tad mēs esam gatavi pieņemt to arī trešajā lasījumā, tikai mums ir jānorāda, no kādiem līdzekļiem mēs šo naudu paņemsim. Ja Finanšu ministrija mums to nepiedāvā, tad mums ir jāvienojas, kā mēs to varam izdarīt. Ja mēs to nevaram izdarīt, tad tiešām mums ir jāpieņem vismaz tāds likumprojekts, kāds šobrīd tiek piedāvāts. Un tas tiek piedāvāts nevis tāpēc, ka es kā deputāts to vēlos vai kāds cits kolēģis to vēlas, bet tāpēc, lai iedarbinātu šo sistēmu. Jā, es uzskatu, ka tā birokrātiski ir nepareiza un sarežģīta. Jā, es uzskatu, ka 65 dienas ir nepietiekami, tāpēc ka tās nenosegs visu šo laika periodu, kurā šie sezonas laukstrādnieki varētu strādāt. Tomēr vēlreiz! Mums šodien ir izšķiršanās par to, vai šī sistēma strādās vai nestrādās. Un mans aicinājums kolēģiem ir pieņemt to tādu, kādu arī Finanšu ministrija - patīk tas mums vai nepatīk - ir gatava akceptēt. To, kur pozīcijas gan Zemkopības ministrijai, gan arī nozarē strādājošajiem sakrīt kaut minimālo vēlmju un prasību ziņā. Un tad jau laiks pierādīs, cik šī sistēma ir bijusi laba un kā tā ir vēl uzlabojama. Bet sliktāk būs, ja mēs šo likumprojektu, ko sākotnēji bija paredzēts pieņemt 1.aprīlī (tagad par šo termiņu ir noteikts 1.jūnijs), atliksim vēl uz gadu. Un es pilnīgi piekrītu Bišofas kundzei, ka tāda procedūra, kāda tā ir notikusi šī likuma sakarā... šo normu pieņemšanas sakarā, ir nepieņemama pēc būtības, bet šobrīd mums ir jāizšķiras par to - būt vai nebūt. Es aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un arī otrajā.".
- 2014_03_06-seq107 spokenText "Dažas būtiskas lietas. Pirmā. Ar šo likumu mēs samazināsim nelegālo nodarbinātību. Šobrīd tikai 32 uzņēmēji nodarbina 232 sezonas darbiniekus. Šodien! Taču, pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, lai paveiktu šādus darbus, būtu nepieciešami 38 000 darbinieku, ņemot vērā to, kādas saimniecības ir Latvijā. Līdz ar to valsts budžetā mēs neieņemam 2,49 miljardus eiro. Nākamā. Tiks dota iespēja arī bērniem, maznodrošinātajiem, pensijas vecumu sasniegušiem cilvēkiem un citiem arī vasarā šajos sezonas darbos papildus nopelnīt, turklāt legāli. Nākamā. Tiks mazināta nevienlīdzīgā konkurence, jo, ticiet man, poļi ir daudz konkurētspējīgāki šobrīd, ņemot vērā to, ka, lai legāli nodarbinātu sezonas strādniekus, mums nepieciešams iziet virkni birokrātisku procedūru, kas to visu sarežģī un rada šo birokrātisko slogu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem šobrīd ir paredzēts, ka minētās personas dienā, kad ieradušās darbā, pirmām kārtām jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem; ir jāsagatavo un jānoslēdz darba līgumi, jāpievieno visi nepieciešamie dokumenti - pases kopijas un tā tālāk. Šajā likumprojekta redakcijā paredzēts, ka informācija par darbiniekiem jāiesniedz elektroniski, deklarējot tos LAD sistēmā, nevis slēdzot atsevišķus darba līgumus. Šis likumprojekts, kolēģi, ir tapis trīs gadus, un tas ir izstrādāts kopā ar lauksaimniekiem, viņi par to cīnās jau trīs gadus. Šis scenārijs ir meklēts Finanšu ministrijā un Labklājības ministrijā, un ir panākts kompromiss. Un tad, kad tas nonāk Saeimā, tajā brīdī deputāti sāk sacensties par to, kurš ir lielāks lauksaimnieku draugs, un sākas vairāksolīšana. 65 vai... labāk, protams, izskatās 90. Šajā brīdī mēs aizmirstam par pašiem lauksaimniekiem, kuriem, kā Čigānes kundze pareizi norādīja, sākas sezona. Viņiem tas bija jau nepieciešams gan iepriekšējā gadā, gan vēl pirms tam, un, kamēr mēs te muļļājamies un cīnāmies par 90 vai 65, mans aicinājums ir - ieklausieties! - atbalstīt šo redakciju, jo tas ir kompromiss, kas panākts starp visām pusēm. Ļausim viņiem šogad uzsākt šo sistēmu jau no 1.jūnija, paskatīsimies, kā tas strādā, bet nākamgad atkal varam atgriezties pie tā, ja tur ir nepieciešami kaut kādi grozījumi. Palaidīsim, lai sistēma vispār sāk strādāt. Un vēl viena lieta. Ja mēs šo tiešām ievilksim garumā, tad sanāks tā, ka tas viss 1.jūnijā nestāsies spēkā. Sistēma nestrādās! Šobrīd ir salikts precīzs grafiks, kad Valsts ieņēmumu dienests, Lauku atbalsta dienests un citas iesaistītās puses izstrādās gan sistēmas, gan visu pārējo nepieciešamo, lai palaistu sistēmu darbā. Ja tas nenotiks, tad - piedodiet, kolēģi! - tas būs uz jūsu pašu sirdsapziņas.".
- 2014_03_06-seq105 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tiešām visu cieņu Siliņas kundzei! Un visu cieņu Bišofas kundzei! Jūs esat patiešām šajā jautājumā iedziļinājušās līdz katrai, pēdējai, vismazākajai detaļai, veikušas izmeklēšanas, uzskaites un tamlīdzīgi. Iespējams, ka, darot šo ļoti rūpīgo, cītīgo tehnisko darbu, jūs nepamanījāt vienu aspektu. Ir pienācis pavasaris, ir sākusies jaunā lauksaimniecības sezona, un mūsu lauksaimnieki atkal riskē dzīvot tādā pašā situācijā kā katru gadu līdz šim, proti, viņiem ir vajadzīgi cilvēki sezonas darbiem tad, kad ir šo darbu sastrēgums - stādīšana, novākšana - un kad viņiem nebūs iespējas vienkāršā veidā kārtot attiecības ar šiem cilvēkiem. Ja mēs gribam sasniegt perfektumu, tad mums ir jāatceras, ka reizēm ir situācijas, kad perfektums ir labā ienaidnieks. Risinājums, ko ilgā laika periodā ir atradusi Zemkopības ministrija, strādājot ar lauksaimniekiem, iesaistoties Saeimai, ir šobrīd pietiekami labs. Es gribu pateikt lielu paldies Barčas kundzei, kas ir pamanījusi, ka nāk pavasaris, ka sākas sezona un ka būtu ļoti svarīgi paredzēt šādu regulējumu, lai šie sezonas laukstrādnieki varētu strādāt. Un, protams, paldies arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas ir atbalstījusi šo likumprojektu. Cienījamie kolēģi! Šobrīd ir runa par to, vai mēs ļausim cilvēkiem sezonas darbos strādāt 65 vai 90 dienas. 65 dienas ir pietiekams laiks (No zāles dep. G.Igaunis: „Nav pietiekams!”), lai veiktu tos darbus, kuri patiešām ir sezonāli, akūti nepieciešami un kuru veikšanai lauksaimnieki pieņem darbā papildu cilvēkus. Otrs jautājums ir - vai mēs reģistrēsim no rīta un vakarā vai tikai vakarā. Cienījamie kolēģi! Abi šie risinājumi, kas šobrīd tiek piedāvāti, - 65 dienas un reģistrācija no rīta un vakarā - aizsargā tieši darba ņēmēju, lai darba ņēmējam būtu pārliecība, ka viņš ir piereģistrēts un ka regulāras darba attiecības, kurās darba devējs ir spiests maksāt pilnus nodokļus, netiek pārformētas uz sezonas darbiem. Cienījamie kolēģi! Es lūdzu pamanīt - pavasaris tuvojas! Šis jautājums ir daudz diskutēts ar lauksaimniekiem, viņi ārkārtīgi gaida no Saeimas šo risinājumu.".
- 2014_03_06-seq103 spokenText "Labdien, kolēģi! Par šo tēmu vairākkārtīgi esmu kāpusi tribīnē, tāpēc tikai īsi atgādināšu, ka es esmu pret šādu sistēmu, kādu to sākotnēji piedāvāja Zemkopības ministrija un arī Finanšu ministrija. Mēs šeit strīdamies par šīm dienām - 65 vai 90. Arī es iepriekš atbalstīju 90 dienas, bet patiesībā es uzskatu, ka dienām vispār nevajadzētu šeit būt, jo, kā liecina arī Labklājības ministrijas sniegtie dati, tad tieši šajos darbos ir nodarbināti tie, kas strādā ļoti neregulāri, un ir iespējams, ka, arī gadu ļaujot viņiem strādāt, viņi tik un tā nenonāks līdz tām pašām 65 dienām vai 90 dienām. Savukārt tiem, kas ir pastāvīgi nodarbināti, tiem vienmēr mums ir pieejams cits - vēl lētāks - nodokļu režīms, caur kuru mēs maksājam darba algas, - un tas ir mikrouzņēmumu nodokļa režīms. Tā ka drauds, ka šos visus cilvēkus pārformēs un tieši šī režīma dēļ noņems nost no oficiālajām algām... normālā nodokļa režīmā maksātajām... arī nav pamatots. Kāds vēl būtu labums no tā, ka šīs dienas vispār atceltu? Pats svarīgākais ir tieši tas, ka šo dienu ierobežojuma dēļ mēs esam spiesti radīt vēl vienu datubāzi un uzskaites sistēmu Lauku atbalsta dienestā. Un tieši tas, manuprāt, radīs šo neadekvāto administratīvo un dārgo papildu slogu gan administrētājiem, gan pašiem darba devējiem, dēļ kā šī sistēma neattaisnosies. Jo kāds tad būs šis process? Nāk darbā šis cilvēks, un tev no rīta ir jāiet Lauku atbalsta dienestā caur internetu un jāpārbauda, vai šis cilvēks nav sasniedzis summas limitu, vai šis cilvēks nav pārsniedzis 65 dienas, jo tikai tad tu drīksti viņu nodarbināt šajā režīmā. Un vakarā tev atkal ir jāiet, jāmeklē šis internets, jāre��istrē un tā tālāk. Mēs, protams, esam runājuši ar lielajām saimniecībām, kuras - es piekrītu! - ir sevi modernizējušas jau tādā mērā, ka internets tām ir pieejams. Tām ir pastāvīgi grāmatveži, kas to dara, vai agronomi, kas ir apguvuši IT tehnoloģijas un datubāzes visādu sistēmu pielietošanu. Bet šeit ir 7 tūkstoši saimniecību, un, kā jau Bišofas kundze teica, tad 70 vai 80 procenti ir tādas, kuras ir ļoti mazas un kuru apkalpošanai pietiek ar pāris cilvēkiem. Un es šaubos, ka visas šīs saimniecības ir tik advancētas, lai varētu divas reizes dienā - rītā un vakarā - skriet un meklēt internetu, iet iekšā datubāzēs, reģistrēt un tā tālāk. Līdz ar to jājautā: vai mums ir vajadzīgs atbalsta režīms šādiem zemu atalgotos lauksaimniecības darbos iesaistītiem cilvēkiem? Jā! Bet vai Latvija var atļauties tik dārgu un administratīvi sarežģītu sistēmu, kādā veidā mēs šo atlaidi piešķiram? Es teikšu - nē! Un jau šobrīd šī iecere, ka mēs no 1 procenta legālo, uzrādīto darbinieku šajā nozarē... Ar šo sistēmu, kuras ieviešana vien maksās vismaz 100 tūkstošus abās iestādēs - gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Lauku atbalsta dienestā -, mēs legalizēsim 10-14 procentus. Es domāju, ka tie mērķi un uzstādījumi ir diezgan kritiski jāvērtē, vai tas ir to līdzekļu vērts.".
- 2014_03_06-seq101 spokenText "Augsti godātie deputāti! 2013.gada 28.novembrī Saeima otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (Nr.891/Lp11). Līdz 5.decembrim notika priekšlikumu iesniegšana, kuras rezultātā uz trešo lasījumu bija saņemti četri priekšlikumi. Par diviem no tiem ir saņemti ministriju atzinumi, un šobrīd mums vajadzēja skatīt likumprojektu trešajā lasījumā. Tajā pašā laikā mums uz galda kopš vakardienas pēcpusdienas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.1088/Lp11). Ar ko tad atšķiras šie likumprojekti un kādēļ viens no tiem ir nolikts plauktā? Tas ir jautājums par sezonas laukstrādniekiem un par to, ka Saeimas 73 deputāti nobalsoja „par”, ka tiks piemērota nodokļa atlaide par 90 dienām, nevis par 65 dienām, kā ir noteikts šobrīd esošajā likumprojektā. Saeimas 65 deputāti nobalsoja „par”, ka lauksaimniekus reģistrē vienreiz dienā, nevis, kā tas ir šobrīd, ka tas notiek divreiz dienā. Un tagad par argumentiem. Labklājības ministrija savā atzinumā rakstīja: „Būtu jānosaka, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju var nodarbināt lauksaimniecības sezonas darbos ne vairāk kā 65 kalendāra dienas gadā, jo tad, piemēram, ja personai būs bezdarbnieka statuss un viņa saņems bezdarbnieka pabalstu un ja ienākumi no sezonas laukstrādnieka ienākumu izmaksātāja mēnesī pārsniegs 70 eiro, persona nezaudēs bezdarbnieka statusu.” Un ministrija to pamato ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12.panta pirmo daļu. Savukārt 12.panta pirmā daļa saka: „Bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir: darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem.” Vēl līdz šim brīdim Labklājības ministrija nav varējusi atbildēt, kurus divus mēnešus saskaitot kopā var iegūt 65 dienas. Otrs arguments ir salīdzinājums ar mikrouzņēmumiem - redz, kā grāmatveži, IT speciālisti un juristi veikli prata izmantot likuma priekšrocības! Taču šajā gadījumā ir precīzi definēts, ka ir šie augļu, ogu un dārzeņu audzētāji, kuri izmanto sezonas laukstrādniekus. Un šim likumprojektam nav bijis sakara ar slaucējām vai traktoristiem, kurus tagad plāno atlaist no darba. Saeimas Juridiskais birojs jau rakstīja par to, ka dienu skaita pagarināšana atstās ietekmi uz Saeimā pieņemto 2014.gada budžetu. Savukārt Finanšu ministrija apstiprināja, ka šādi ieņēmumi 2014.gada budžetā vispār nav plānoti, un norādīja, ka parastā nodarbinātība tiks transformēta uz sezonālo nodarbinātību. Likumprojekta anotācija apliecina, ka šobrīd legāli nodarbinātas ir tikai 232 personas un ka lielie uzņēmumi, kuru vajadzībām strādā šie darbinieki, arī šobrīd strādā, kaut gan ir tikai marts. Nākošais Finanšu ministrijas atzinums bija par to, ka Beļģijā ir 65 dienām noteiktas nodokļa atlaides. Uzjautājot Zemkopības ministrijai datus tikai vienā jautājumā - to, cik Beļģijā lauksaimnieki saņem platību maksājumos par hektāru, ir saņemti sekojoši dati. Latvijā pagājušajā gadā lauksaimnieki saņēma 95 eiro par hektāru, turpretī Beļģijā - 470 eiro par hektāru, tātad 4,95 reizes vairāk, nerunājot nemaz par to, kādi ir klimatiskie apstākļi Beļģijā. Un tajā pašā laikā neviens nevarēja paskatīties, ka, piemēram, Bulgārijā šāds nodokļa atlaides režīms ir deviņus mēnešus (un salīdzinot - tomēr vairāk), bet par hektāru bulgāru zemnieki saņem 166 eiro. Ungārijā savukārt ir 120 dienas, bet attiecīgais atbalsts, ko lauksaimnieki par hektāru saņem, ir 261 eiro. Un tagad ir jautājums: cik ilgi mēs skatīsimies apkārt, nevis uz to, kas notiek tepat pie mums? Un par to, kā reģistrēt vienreiz dienā. Darba inspekcija nevarēs pārbaudīt, ka šie strādnieki ir reģistrēti. Atgādinu vēlreiz, ka Darba aizsardzības likuma 14.pants nosaka, ka katrs darbinieks, uzsākot darbu, tiek instruēts. Un arī Finanšu ministrija atzina, ka šobrīd tomēr interneta pārklājuma nav Latvijā visur un ka tikai 2017.gadā mums būs realizēts projekts „4G”. Tad interneta pārklājums būs visā Latvijā. Finanšu ministrija arī apgalvo, ka Zemkopības ministrija ir informējusi, ka Latvijas laukos no rīta sanāk strādnieki ofisā, tad agronoms visus reģistrē, un tad viņi tiek aizvesti uz lauku. Un tagad ir jautājums katram no jums: cik šādu lauksaimnieku jūs zināt Latvijas laukos? Jo, ja mēs salīdzinām... Tātad ir runa par šīm 65 un 90 dienām, kā Parādnieka kungs teica... Tātad tiem, kas audzēs agros dārzeņus, būs šis atbalsts, jo varam atkal no 1.aprīļa skaitīt, kad beidzas 65 dienas. Un tad ir jautājums par konkurenci. Tie, kuri audzē, piemēram, kartupeļus un kuriem kartupeļi ir uz Jāņiem, tātad pilnīgi mierīgi šo atbalstu saņems un varēs izmantot laukstrādniekus un maksāt 15 procentus... šo nodokli. Bet tie lauksaimnieki, kas dabīgā ceļā audzē un ražu novāc augustā un septembrī, varēs maksāt pilnu likmi - 24,09 procentus. Un tagad vēl no Lauku atbalsta dienesta datiem. Pajautāju viņiem, kā tad izskatās mūsu lauksaimnieki pēc viņu datiem, un nu varu pateikt, ka 87,04 procenti ir lauksaimnieku, kuriem ir tikai 30 hektāru zemes. Augļudārzu audzētāju (līdz 1 hektāram) ir 82,7 procenti. Ogulāju audzētāju (līdz 1 hektāram) ir 63,14 procenti, un dārzeņu audzētāju (līdz 1 hektāram) ir 80,87 procenti. Un šeit ir atbilde deputātei Elīnai Siliņai, kāpēc pie mums nav nodarbinātības un mēs nesasniegsim plānotos rezultātus. Tāpēc, ka vienu hektāru var apsaimniekot pati ģimene, ja tajā ir, piemēram, četri cilvēki. Un viņiem neviens papildu strādnieks nav vajadzīgs. Un, ja mēs būtu domājuši par to, ka šīs 90 dienas būtu palikušas, tad mēs iegūtu - ko? Ka šis mazais zemnieks varētu sākt domāt! Un mēs nevis domātu par 10-12 procentiem lielo saimniecību, bet sāktu domāt par to, lai mazais un vidējais zemnieks arī kaut ko var attīstīt mūsu valstī. Un tagad man ir jautājums visiem jums: ar kādām represijām jūs vērsīsieties pret zemniekiem, kuri nebūs reģistrējuši no rīta? Jo, piemēram, vakar Priekules novadā vairākas stundas pēc kārtas nebija vispār ne elektrības, ne interneta un veikali meklēja, piemēram, ģeneratorus, lai tiem būtu elektrība un tie varētu darboties. Kā jūs risināsiet visas šīs situācijas? Un noslēgumā teikšu: tanī brīdī, kad nav argumentu, mums parādās uz galda likumprojekts ar steidzamību. Bet kā ir ar likumprojektu, par kuru otrajā lasījumā nobalsoja 79 deputāti un tikai divi bija „pret”? Es saprotu, ka, veidojot Saeimas kārtības rulli, tā sastādītāji nevarēja iedomāties, ka dzīvē var nonākt līdz situācijai - „kā gribu, tā daru”. Un es arī saprotu, ka pavasaris ir aiz loga un ka nevar taču darīt pāri zemniekiem! Un tad mēs nonākam pie tā, ka, piemēram, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija katru mēnesi nobalsoja par darba kārtību un katru mēnesi mainīja darba kārtību, izņemot ārā paralēlo likumprojektu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tajā pašā laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo jautājumu ir skatījusi tikai vienu reizi, un visā laika posmā no 5.decembra nav notikušas septiņas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes. Un te ir jautājums: kādu piemēru mēs kā Saeima rādām? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ārprāts!”) Piemēram, ja ārsts septiņas reizes neoperētu, ja skolotājs septiņas reizes neuzskatītu par vajadzīgu strādāt ar bērniem un ja uzņēmējs septiņas reizes nemaksātu nodokļus, tad kādus sodus saņemtu cilvēki, ja viņi tā rīkotos? Un tad ir jautājums: kāds ir Saeimas likumdošanas process un kā ar 79 balsīm pieņemtu likumprojektu otrajā lasījumā Saeima vienkārši var vairs neizskatīt? Vakar es saņēmu daudzus telefona zvanus. Es saņēmu arī draudus. Un tas man lika pārdomāt, ko mēs vispār šeit darām. Un viens no zemniekiem man teica tā: „Kā Reira kungs pūtīs, tā mēs dejosim!” Tagad arī mēs Saeimā esam nonākuši līdz tādai situācijai. Un es uzskatu, ka tas ir nožēlojami. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
- 2014_03_06-seq100 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Taču, pirms mēs balsojam par pirmo lasījumu, uzsākam debates. Vārds deputātei Initai Bišofai.".
- 2014_03_06-seq99 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Šis likumprojekts, ko sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ir tās garās epopejas rezultāts, kas ir saistīta ar sezonas laukstrādniekiem, kuri ir nodarbināti augļkoku, ogulāju un dārzeņu stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, ogu un augļu, dārzeņu šķirošanā. Ir paredzēts viņiem piemērot īpašu nodokļa atvieglojumu režīmu. Mēs jau pieņēmām šeit otrajā lasījumā šos grozījumus, bet dažādu apsvērumu dēļ un daudzu citu iesniegto priekšlikumu dēļ likumprojekts ir, ja tā var teikt, iestrēdzis komisijās, un tāpēc, ka nav saskaņojuma visās attiecīgajās ministrijās un - īpaši Finanšu ministrijā - ir dažādi viedokļi, likumprojekts šobrīd netiek virzīts vajadzīgajā ātrumā. Tuvojas laiks, kad ne tikai jāstāda, bet arī jau būs raža jānovāc; tiek plānots, ka pirmie gurķi un tomāti būs jau pēc mēneša vai pusotra, tāpēc likumprojekts ir jāpieņem gana steidzami. Un ir ierosinājums pieņemt šo likumprojektu ar tiem izstrādātajiem grozījumiem, kuri attiecas tikai un vienīgi uz šo jomu. Tie ir saskaņoti ar visām, ja tā var teikt, ieinteresētajām pusēm, ar kurām tos bija iespējams saskaņot, tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un pirmām kārtām noteikt tam steidzamību.".
- 2014_03_06-seq98 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 6.martā. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas 2014.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2014.gada pavasara sesijas sākšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas 2014.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2014.gada pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_03_06-seq97 spokenText "Kolēģi! Pašlaik likums „Par policiju” nosaka, ka par pašvaldības policijas priekšnieku vai viņa vietnieku var pieņemt darbā tādu personu, kura ir ieguvusi augstāko izglītību. Šis likums to pašu nosaka arī attiecībā uz ostas policijas priekšnieku vai viņa vietnieku. Vienlaikus likums neparedz šādu prasību attiecībā uz personām, kas pilda vakanta vai prombūtnē esoša pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka vai ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus. Lai novērstu situāciju, ka pašvaldības policijas vai ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus pilda persona bez atbilstošas izglītības, ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka vakanta pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus un prombūtnē esoša pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus nevar pildīt persona, kas neatbilst likumā pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka un ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amatam noteiktajām prasībām. Tāpat, lai nevarētu veidoties situācija, ka persona ilglaicīgi pilda vakanta vai prombūtnē esoša pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus bez iekšlietu ministra piekrišanas, ar grozījumiem likumā tiek noteikts, ka seši mēneši ir pieļaujamais termiņš, uz kādu persona drīkst būt par pienākumu izpildītāju. Aicinu atbalstīt.".
- 2014_03_06-seq96 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nē!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Loskutova, Čigānes, Judina, Ašeradena un Smiltēna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2014_03_06-seq95 spokenText "Cienījamie kolēģi! Te ir mazs, bet ļoti būtisks grozījums, kas palīdzēs uzlabot Ministru kabineta darbu - ieviesīs vēl papildus labas pārvaldības principus un palīdzēs realizēt Ministru kabineta likumā noteikto mērķi, respektīvi, palīdzēs nodrošināt tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību. Šis priekšlikums paredz to, ka tad, kad ministrs ir paziņojis par savu demisiju vai arī ir vienojies ar Ministru prezidentu par atkāpšanos no amata, šis ministrs savus pienākumus pēc šī paziņojuma var pildīt tikai 14 dienas un ne ilgāk. Lūdzu atbalstīt nodošanu komisijai. Paldies.".
- 2014_03_06-seq94 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Smiltēna, Buiķa, Kalniņa un Loskutova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.".
- 2014_03_06-seq93 spokenText "Kolēģi! Turpinot Danas Reiznieces-Ozolas iesākto tēmu, mums patiešām ir svarīgi nodrošināt sociālās drošības sajūtu mūsu iedzīvotājiem saistībā ar elektroenerģijas tirgus jautājumu, un tādēļ koalīcijas deputāti ir izstrādājuši un piedāvā pieņemt tiešām šādu politisku lēmumu par elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanu līdz 2015.gada 1.janvārim. Attiecīgi likumprojekts, kas šodien mums ir darba kārtībā nodošanai komisijām, paredz noteikt, ka mājsaimniecību lietotāji ir tiesīgi saņemt elektroenerģiju atbilstoši tiem elektroenerģijas tarifiem, kādi ir spēkā šobrīd, un ka šie tarifi tātad būs spēkā līdz 2015.gada 1.janvārim. Kā jau es minēju, likumprojekts ir sagatavots ar mērķi - plašāk informēt mājsaimniecības par paredzētajām izmaiņām pirms elektroenerģijas tirgus liberalizācijas spēkā stāšanās, un tas dos iespēju arī valdībai ne tikai kvalitatīvi sagatavot sociālā atbalsta mehānismus, bet arī dos iespēju iedzīvotājiem savlaicīgi par tiem uzzināt. Jo ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka jau šajā otrdienā Ministru kabinets ir pieņēmis nepieciešamos lēmumus par sociālās palīdzības mehānisma izveidi, kompensējot trūcīgiem iedzīvotājiem elektrības cenu paaugstināšanos, bet tas stāsies spēkā tātad 1.janvārī. Līdz tam visām ģimenēm, visiem iedzīvotājiem būs iespēja lēnām un pamatīgi iepazīties ar to, cik lielā apmērā varētu pieaugt elektrības cena un kādā veidā viņi varēs saņemt palīdzību. Attiecīgi līdz nākamā gada 1.janvārim mājsaimniecību lietotājiem elektroenerģija tāpat kā līdz šim tiks realizēta pēc regulētajiem elektroenerģijas tarifiem, kas ir zemāki par elektroenerģijas tirgus cenu. Tādējādi tiks mazināta sociālā spriedze, kas ir saistīta ar plānoto elektroenerģijas kopējās cenas kāpumu. Vienlaikus ir tikai godīgi, arī šo likumprojektu iesniedzot, atzīt, ka mēs apzināmies, ka līdz ar to akciju sabiedrība „Latvenergo” turpinās pildīt elektroenerģijas tirgotājiem netipisku sociālās palīdzības funkciju un realizēs elektroenerģiju būtībā par zemāku cenu, nekā ir tirgus cena un izmaksas. Līdz ar to mēs apzināmies, ka tādējādi tiks samazināts „Latvenergo” ieņēmumu apjoms un ka tas atsauksies arī uz valsts budžeta ieņēmumiem. Tomēr mēs uzskatām, ka šis mērķis ir svarīgāks, lai iedzīvotājiem būtu pilna informācija un lai iedzīvotājiem nebūtu lielas bažas un raizes par to, kas notiks no 1.aprīļa. Papildus vēl gribu pieminēt, ka, protams, uz šo brīdi vairāki elektroenerģijas lietotāji jau bija noslēguši līgumus par elektroenerģijas piegādi, kā bija plānots no 1.aprīļa - jaunajos apstākļos. Šos līgumus iedzīvotājiem ir tiesības bez jebkādām sankcijām lauzt vai arī, ja viņi to vēlas, ir iespēja šos līgumus paturēt spēkā un iegādāties elektroenerģiju ar tiem nosacījumiem, kas bija šajos jaunajos līgumos. Bet tie, kuri to nevēlēsies un vēlēsies palikt pie šiem regulētajiem tarifiem, tas notiks vai nu automātiski, vai arī varēs šos līgumus lauzt. Tātad aicinu nodot šo likumprojektu komisijām, paredzot, ka mājsaimniecībām līdz 1.janvārim elektrības cenas saglabāsies tādas, kādas tās ir šodien.".
- 2014_03_06-seq92 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Kalniņas-Lukaševicas, Bērziņa, Brigmaņa, Parādnieka un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.".
- 2014_03_06-seq91 spokenText "Labdien, kolēģi! Mēs šodien beidzot esam nonākuši arī pie Saeimas sēdes daļas, kas saistīta ar saimnieciskajiem jautājumiem. Un mēs strādāsim ar ļoti svarīgiem jautājumiem. Mēs šodien skatīsim likumprojektu par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu līdz nākamā gada 1.janvārim. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Vēlēšanas - katru gadu!”) Un no savas puses gan budžeta pieņemšanas laikā, gan arī šobrīd mēs vēlamies uzsvērt, ka problēmas atlikšana nav problēmas risinājums. Tātad, ja elektroenerģijas tirgus atvēršanu mēs atliekam uz nākamā gada 1.janvāri, tad tas nenozīmē, ka pie šī jautājuma mēs drīkstam atgriezties tikai šā gada 31.decembrī, kad Saeimas vēlēšanas būs aiz muguras un būs pienācis pēdējais Eiropas Komisijas dotais termiņš šā tirgus atvēršanai. Tas būs brīdis, kad varbūt arī politiķus mazāk interesēs iespējamie protestētāji pie Saeimas nama. Un kāda ir problēma? Problēma Latvijā ir tāda, ka katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs - vairāk nekā 200 tūkstoši iedzīvotāju jeb 130 tūkstoši mājsaimniecību - ir reģistrēts kā trūcīgs vai maznodrošināts, kam reāli, ja kāds saimnieciskais izdevums ģimenē vēl pieaugs, tad - jāsaka varbūt tādiem patētiskiem vārdiem - vadzis lūzīs. Un iepriekš jau bija arī tāds karstasinīgs Zariņa kunga uzrunas fragments, ka mums var draudēt sociālā revolūcija. Nu, varbūt skaļi teikts, bet pat iespējams. Ko paredz šis likumprojekts? Šis likumprojekts paredz trūcīgajiem un maznodrošinātajiem saglabāt regulētu tarifu arī brīdī, kad šis tirgus tiks pilnībā atvērts. Un pirmais, protams, ir jautājums: vai to drīkst darīt? Un atbilde ir, ka to drīkst darīt. Regulētās cenas līdz šim arī Latvijā ir atceltas pakāpeniski. Kā mēs atceramies, sākotnēji tas tika izdarīts juridiskajām personām: vispirms - lielajiem elektroenerģijas lietotājiem, tikai vēlāk - visām pārējām juridiskajām personām. Šādu vai līdzīgu pieeju ir iespējams saglabāt arī attiecībā uz mājsaimniecībām, definējot tā sauktos aizsargātos lietotājus jeb trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes. Kas to nosaka? Eiropas Parlamentā 2013.gada 9.septembrī tika pieņemta rezolūcija par pasākumiem iekšējā enerģijas tirgus darbības nodrošināšanai. Rezolūcijas 56.punktā ir atzīts, ka tirgus atvēršana, īpaši tad, ja konkurences nav, kā tas ir Latvijas situācijā, ne vienmēr rada ieguvumus un ka attiecībā uz ievainojamiem patērētājiem, atceļot cenu vispārējo regulāciju, ir nepieciešams ņemt vērā šīs konkrētās sabiedrības grupas intereses. Līdz ar to atbilstoši līdzšinējai praksei ES dalībvalstīm nav tieša pienākuma pilnībā atteikties no regulētajām elektroenerģijas cenām neaizsargātajām sabiedrības grupām. Kolēģi! Jau šobrīd mums būtu jāfiksē noteikumi un jādod tāds signāls Latvijas daudzbērnu ģimenēm un pensionāriem, ka arī pēc 1.janvāra vai tā brīža, kad tirgus tiks atvērts, viņiem tiks saglabāts valsts regulēts tarifs. Ir ļoti svarīgi dot šiem cilvēkiem drošības sajūtu. Otrkārt, es vēlos uzsvērt, ka tādējādi mēs izvairītos no papildu administratīvā sloga, saglabājot aizsargātajiem lietotājiem esošo sistēmu jeb neizdomājot divriteni no jauna. Ar to es domāju kādus alternatīvus kompensācijas mehānismus. Mēs redzējām, ka kompensācijas mehānisma izdomāšana un ieviešana bija daudz sarežģītāka par Gordija mezgla atšķetināšanu; tas prasīja valdībai vairākus mēnešus, līdz beidzot atnāca Āboltiņas kundze ar priekšlikumu šo Gordija mezglu pārcirst un atlikt elektroenerģijas tirgus atvēršanu līdz nākamajam gadam. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Mmm!”; dep. A.Bērziņš aplaudē.) Nu, un tas piedāvājums no valdības puses, mūsuprāt, joprojām ir nepilnīgs. Ir paredzēts, ka sarežģīta mehānisma rezultātā katra šī persona vai mājsaimniecība varēs saņemt pieci eiro. Nav pilnīgi šķirots, vai šajā mājsaimniecībā ir daudzbērnu ģimene, kurā katru dienu ir jāmazgā veļa un jāgatavo ēst un kurā tātad enerģijas patēriņš ir, iespējams, daudz lielāks par to, kāds ir vientuļam bezdarbniekam. Jā, publiskajā telpā mēs dzirdam daudzus ekspertus, enerģētikas guru, -politiķus, kā arī grāmatvežus -, kas saka, ka nedrīkst kropļot tirgu un par visu jāmaksā tik, cik tas maksā. Bet, kolēģi, es vēlos jums atgādināt, ka arī politiķu privilēģijai pieņemt lēmumus ir sava cena - tā ir politiskā atbildība. Ja mēs redzam, ka šobrīd Latvijā vairāk nekā 700 tūkstoši cilvēku ir uz nabadzības riska vai sociālās atstumtības robežas, tad jārēķinās ar to, ka tādi īsti tirgus likumi nestrādā un ir vajadzīgs saglabāt arī valsts intervenci tādos jautājumos kā elektrības tirgus. Tā ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu un skatīt to kontekstā arī ar nākamo - ar piedāvātajiem likuma grozījumiem elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanai līdz nākamā gada 1.janvārim. Paldies.".
- 2014_03_06-seq90 spokenText "Cienījamie kolēģi, ir pulksten 15.30! Turpināsim Saeimas 6.marta sēdi! Tātad nākamā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Augusta Brigmaņa, Aijas Barčas, Kārļa Seržanta, Ivetas Grigules, Riharda Eigima un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.".
- 2014_03_06-seq88 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valdis Dombrovskis... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Igors Meļņikovs... nav, Igors Pimenovs... nav, Jānis Reirs... nav. Paldies.".
- 2014_03_06-seq87 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Krievijas agresiju Ukrainā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 28, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. (Aplausi zālē.) Mūsu sēdes darba kārtību turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2014_03_06-seq86 spokenText "Godātie kolēģi! Debašu kopsavilkums. Īsumā četri punkti, atsaucoties uz to, kas ir diskutēts Eiropas lietu komisijā, kurā lēmuma projekts tika gatavots. Pirmkārt. Jāteic, komisijas sēdē lielu uzmanību deputāti pievērsa jautājumam par to, ka grūtos un stresainos brīžos ir ļoti svarīga sabiedrības saliedētība, un tika uzsvērts, ka arī Saeimai un deputātiem būs gan Eiropas lietu komisijā, gan citās komisijās turpmāk jādiskutē par jautājumu, kā veicināt arī Latvijas sabiedrības saliedētību. Redzam, cik lieli riski rodas, kad arī Ukrainā tomēr sabiedrība sašķeļas. Un tātad šī ir viena no tēmām, kas noteikti būs mūsu darba kārtībā arī turpmāk. Pēdējās dienās ne tikai starptautiskās sabiedrības, bet nu jau arī Krievijas armijas apbrīnu ir izraisījis Ukrainas armijas miers un izturība. Izturība pret to spriedzi, kas tiek radīta, viņus aplencot, pieprasot nodot ieročus un neļaujot pat piegādāt pārtiku. Es domāju, ka tas ir tiešām apbrīnojami! Pateicoties Ukrainas armijas un arī Ukrainas vadītāju mieram un nosvērtībai, tur nav šobrīd ļoti lielas asinsizliešanas. Tomēr mēs nezinām, kāds var pienākt vakars. Mēs nezinām, kāds var pienākt rīts. Šodien Krimas Augstākā padome ir pieņēmusi lēmumu, kas nav tās kompetencē, - lēmumu par pievienošanos Krievijai. Cik interesanti, ka savukārt Krievija tieši šobrīd gatavo savā parlamentā lēmumu, lai var viegli sev pievienot kādas teritorijas, ja tur kāds tautas pārstāvis it kā ir šādu vēlmi paudis! Es ceru, ka mēs nesagaidīsim nakti, kurā Krievijas armijas pārstāvji atcerēsies, kas viņi ir, uzliks zīmotnes un sāks dzīt ārā no Krimas Ukrainas armiju. Es ceru, ka ne, bet tādēļ mūsu paziņojums ir vēl jo vairāk aktuāls, jo šī vardarbība tur var notikt kuru katru mirkli, un par to liecina arī EDSO novērotāju ziņojums, ka situācija ir ļoti trausla. Otrkārt. Vairāki deputāti uzdeva jautājumu: kā papildus savām debatēm un runām mēs varam tiešā veidā palīdzēt Ukrainai? Nu tad atļaujiet atgādināt to Latvijas valsts pozīciju, kuru tieši šobrīd arī mūsu premjerministre aizstāv Briselē. Mēs iestājamies par trim punktiem, kā palīdzēt Ukrainai. Pirmkārt, ātrāk noslēgt asociācijas līgumu, parakstīt asociācijas līgumu Eiropas Savienībai ar Ukrainu. Otrkārt, veikt vīzu liberalizācijas pasteidzināšanu, lai Ukrainas iedzīvotājiem būtu vieglāk, iespējams, ceļot uz Eiropas Savienību. Treškārt, steidzami piešķirt Ukrainai finansiālu palīdzību, jo Ukrainas finanšu situācija un ekonomiskā situācija arī ir bezdibeņa malā. Un tieši šodien, piedaloties mūsu premjerministrei, tiek lemts par 11 miljardu eiro lielas finansiālas palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Papildus šiem pozitīvajiem soļiem, protams, ir vajadzīgas arī sankcijas pret Ukrainas amatpersonām, un visi var iepazīties arī ar Ārlietu ministrijas mājaslapā publicētajiem to 18 Ukrainas amatpersonu vārdiem, kurām ir iebraukuma aizliegums Latvijā; tas stājas spēkā visā Eiropas Savienībā, un pret šīm personām tiek piemērotas arī finanšu sankcijas, arestējot viņu kontus. Un visbeidzot. Uzskatot, ka šīs provokācijas nāk no Krievijas Federācijas puses, Latvija šodien pārstāv viedokli, ka pret Krievijas Federāciju būtu... ka Eiropas Savienībā jādiskutē un jāievieš ieroču un bruņojuma embargo, ka ir nepieciešams apturēt Eiropas Savienības un Krievijas bezvīzu dialogu un ka ir nepieciešami ierobežojoši pasākumi pret tām Krievijas amatpersonām, kas ir tieši atbildīgas par starptautisko tiesību pārkāpumiem, tajā skaitā norīkojot savas militārpersonas kā tādus militārus tūristus svešas valsts teritorijā. Un visbeidzot. Mēs neesam, protams, vienīgais parlaments, kas diskutē par situāciju Ukrainā. Lēmumus parlamentu sēžu līmenī jau ir pieņēmis Polijas Seims, Igaunijas parlaments un Portugāles parlaments. Lietuvā ir pieņemti lēmumi Ārlietu komisijā un Aizsardzības komisijā un izplatīti kā paziņojumi citām dalībvalstīm. Tāpat arī ļoti daudzās citās valstīs to parlamentos Eiropas Savienības līmenī... Eiropas Savienības valstu nacionālajos parlamentos ir, protams, apspriesti šie jautājumi un apstiprinātas nacionālās pozīcijas, gatavojoties Eiropas Padomes šodienas sanāksmei. Un es patiešām priecāšos, ja arī Latvijas parlaments, jau pēc brīža balsojot, spēs ļoti stingri paust savu viedokli, ka vardarbība nav akceptējama un ka valsts suverenitātes pārkāpumi nav pieļaujami. Un starptautiskajai sabiedrībai ir jāpanāk valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes nodrošināšana. Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmumu.".