Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_06-seq103> ?p ?o. }

• 2014_03_06-seq103 type Speech.
• 2014_03_06-seq103 number "103".
• 2014_03_06-seq103 date "2014-03-06".
• 2014_03_06-seq103 isPartOf 2014_03_06.
• 2014_03_06-seq103 spokenAs 84.
• 2014_03_06-seq103 spokenText "Labdien, kolēģi! Par šo tēmu vairākkārtīgi esmu kāpusi tribīnē, tāpēc tikai īsi atgādināšu, ka es esmu pret šādu sistēmu, kādu to sākotnēji piedāvāja Zemkopības ministrija un arī Finanšu ministrija. Mēs šeit strīdamies par šīm dienām - 65 vai 90. Arī es iepriekš atbalstīju 90 dienas, bet patiesībā es uzskatu, ka dienām vispār nevajadzētu šeit būt, jo, kā liecina arī Labklājības ministrijas sniegtie dati, tad tieši šajos darbos ir nodarbināti tie, kas strādā ļoti neregulāri, un ir iespējams, ka, arī gadu ļaujot viņiem strādāt, viņi tik un tā nenonāks līdz tām pašām 65 dienām vai 90 dienām. Savukārt tiem, kas ir pastāvīgi nodarbināti, tiem vienmēr mums ir pieejams cits - vēl lētāks - nodokļu režīms, caur kuru mēs maksājam darba algas, - un tas ir mikrouzņēmumu nodokļa režīms. Tā ka drauds, ka šos visus cilvēkus pārformēs un tieši šī režīma dēļ noņems nost no oficiālajām algām... normālā nodokļa režīmā maksātajām... arī nav pamatots. Kāds vēl būtu labums no tā, ka šīs dienas vispār atceltu? Pats svarīgākais ir tieši tas, ka šo dienu ierobežojuma dēļ mēs esam spiesti radīt vēl vienu datubāzi un uzskaites sistēmu Lauku atbalsta dienestā. Un tieši tas, manuprāt, radīs šo neadekvāto administratīvo un dārgo papildu slogu gan administrētājiem, gan pašiem darba devējiem, dēļ kā šī sistēma neattaisnosies. Jo kāds tad būs šis process? Nāk darbā šis cilvēks, un tev no rīta ir jāiet Lauku atbalsta dienestā caur internetu un jāpārbauda, vai šis cilvēks nav sasniedzis summas limitu, vai šis cilvēks nav pārsniedzis 65 dienas, jo tikai tad tu drīksti viņu nodarbināt šajā režīmā. Un vakarā tev atkal ir jāiet, jāmeklē šis internets, jāreģistrē un tā tālāk. Mēs, protams, esam runājuši ar lielajām saimniecībām, kuras - es piekrītu! - ir sevi modernizējušas jau tādā mērā, ka internets tām ir pieejams. Tām ir pastāvīgi grāmatveži, kas to dara, vai agronomi, kas ir apguvuši IT tehnoloģijas un datubāzes visādu sistēmu pielietošanu. Bet šeit ir 7 tūkstoši saimniecību, un, kā jau Bišofas kundze teica, tad 70 vai 80 procenti ir tādas, kuras ir ļoti mazas un kuru apkalpošanai pietiek ar pāris cilvēkiem. Un es šaubos, ka visas šīs saimniecības ir tik advancētas, lai varētu divas reizes dienā - rītā un vakarā - skriet un meklēt internetu, iet iekšā datubāzēs, reģistrēt un tā tālāk. Līdz ar to jājautā: vai mums ir vajadzīgs atbalsta režīms šādiem zemu atalgotos lauksaimniecības darbos iesaistītiem cilvēkiem? Jā! Bet vai Latvija var atļauties tik dārgu un administratīvi sarežģītu sistēmu, kādā veidā mēs šo atlaidi piešķiram? Es teikšu - nē! Un jau šobrīd šī iecere, ka mēs no 1 procenta legālo, uzrādīto darbinieku šajā nozarē... Ar šo sistēmu, kuras ieviešana vien maksās vismaz 100 tūkstošus abās iestādēs - gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Lauku atbalsta dienestā -, mēs legalizēsim 10-14 procentus. Es domāju, ka tie mērķi un uzstādījumi ir diezgan kritiski jāvērtē, vai tas ir to līdzekļu vērts.".
• 2014_03_06-seq103 language "lv".
• 2014_03_06-seq103 speaker Elina_Silina-1977.
• 2014_03_06-seq103 mentions Q211.
• 2014_03_06-seq103 mentions Q4294791.