Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_03_20-seq138 spokenText "3.aprīlis.".
- 2014_03_20-seq134 spokenText "3.aprīlis.".
- 2014_03_13-seq106 spokenText "3.aprīlis.".
- 2014_03_20-seq137 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Konkurences likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_03_20-seq136 spokenText "Kolēģi! Sakarā ar to, ka vairākas no tām normām, kas stāsies spēkā, stājoties spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam, šobrīd ir Konkurences likumā, mums ir jāatver arī Konkurences likums un tās normas, lai tās nedublētos, no Konkurences likuma jāizņem laukā. Tādēļ aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā arīdzan likumprojektu „Grozījumi Konkurences likumā”.".
- 2014_03_20-seq135 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.".
- 2014_03_20-seq133 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_03_20-seq132 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Mēs beidzot Saeimā esam saņēmuši likumprojektu, ko gaidījām jau vairāk nekā gadu, varbūt pat divus. Un šis faktiski ir likums, kurš paplašina tās normas, ko šobrīd sevī ietver Konkurences likums. Situācija Latvijā ar mazumtirdzniecību ir apmēram sekojoša. Mums ir izveidojies tātad diezgan liels lielveikalu tīkls, kas ir „Rimi” un „Maxima”. Tas aizņem vairāk nekā pusi no Latvijas mazumtirdzniecības kopumā, pēc tam mums ir divi tīkli, kas ir „Top!” un „LaTS” un kas ir kooperācija. Tie apvieno vairākus... daudzus simtus mazo veikalu. Un tad mums ir vēl vesela virkne tīklu, kas ir „Elvi”, „Mego”, „Iki”, „Stockmann” un tā tālāk. Tie ir veikali, kas arī nodrošina to, lai patērētājs varētu laikus saņemt labu un kvalitatīvu preci. Pretī mazumtirdzniecībai, protams, mums stāv ražotāji. Mums ir virkne pietiekami lielu ražotāju, kuriem ir sava loģistika un kuri spēj nodrošināt preču piegādi visā Latvijā. Taču ir pietiekami daudz arī mazu ražotāju, tādu, kuri spēj strādāt tikai reģionāli. Tad, lūk, ar šo likumu, ko mēs tagad mēģinām... ko mēs, cerams, šodien atbalstīsim pirmajā lasījumā... Ar to mēs mēģināsim panākt, lai gan lielo tīklu, gan mazo tirdzniecības tīklu, gan lielo ražotāju, gan arī mazo ražotāju intereses būtu sabalansētas. Mēs mēģināsim panākt to, lai, kā tas ir šobrīd faktiski izveidojies, iepirkumu vara, kura ir sakoncentrējusies dažu tirgotāju rokās, netiktu ļaunprātīgi izmantota pret mūsu pašu ražotājiem. Paskaidrošu, ko es ar to domāju, sakot „iepirkumu vara”. Tātad tās lietas, ko mēs turpmāk ar šo likumu neļautu darīt tirgotājiem, būtu sekojošas: mēs neļautu prasīt, piemēram, no ražotāja ieejas maksu veikalā... nu, jaunu līguma slēgšanas maksu. Mēs neļautu prasīt, piemēram, maksu par izvietojumu plauktā vai vienkārši par atrašanos plauktā; mēs neļautu prasīt veikalam, piemēram, maksu no ražotāja par jaunu veikalu atvēršanu; mēs neļautu prasīt, piemēram, maksu par reklāmu, par kaut kādu preču reklāmu, kuras piegādātājs piegādā, ja tas neattiecas tieši uz tām precēm vai kā tamlīdzīgi; mēs neļautu lielveikaliem prasīt kompensēt negūto peļņu no kaut kādām preču grupām (tā īstenībā ir diezgan plaši izplatīta prakse, vismaz pagātnē tāda ir bijusi); mēs neļautu veikaliem uzspiest piegādātājam iegādāties preces no kādiem konkrētiem citiem ar viņu saistītiem ražotājiem; mēs neļautu veikaliem, piemēram, nosakot zemāko cenu, pieprasīt no ražotāja nedot citam tirgotājam tādu pašu cenu vai zemāku cenu. Es te varu turpināt ilgi, ko vēl mēs ar šo likumu ierobežosim. Viena no lietām, kas īstenībā arī ir ārkārtīgi būtiska, - mēs runāsim par to, cik ilgā laikā veikalam par piegādāto jānorēķinās. Jo, godīgi sakot, šobrīd ir situācija, kad ražotājs ir spiests laikus norēķināties ar zemnieku un ir spiests, izrakstot rēķinu, uzreiz samaksāt pievienotās vērtības nodokli; tad viņš atdod to savu preci lielveikalam, un daudzos gadījumos lielveikals vēl turpina nemaksāt 30 vai 60, vai 90 dienas. Respektīvi, mūsu ražotājs beigās iznāk apmēram tā kā tāda banka, kura finansē visus, un paša ražošanas attīstībai vairs īsti laika nepietiek. Daudzas šīs normas mēs šajā likumā regulēsim. Līdz ar to komisija uzskatīja par iespējamu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Un, kolēģi, aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2014_03_20-seq131 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.".
- 2014_03_20-seq130 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.marts.".
- 2014_03_20-seq129 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_03_20-seq128 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē 11.martā izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” otrajam lasījumam. Diemžēl priekšlikumi nav iesniegti. Un lūdzu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu.".
- 2014_03_20-seq127 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.".
- 2014_03_20-seq126 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas, tātad 25.marts.".
- 2014_03_20-seq125 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_03_20-seq124 spokenText "Labrīt, kolēģi! Komisija izskatīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un atbalstīja tos virzīšanai otrajam lasījumam. Priekšlikumi netika saņemti. Tātad aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.".
- 2014_03_20-seq123 spokenText "Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.".
- 2014_03_20-seq122 spokenText "25.marts.".
- 2014_03_20-seq121 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_03_20-seq118 spokenText "2. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Arī atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq116 spokenText "Kolēģi! Divi priekšlikumi. 1. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq115 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2014_03_20-seq114 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”, izskatām trešajā lasījumā. Priekšlikumi komisijā nav saņemti. Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2014_03_20-seq113 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2014_03_20-seq112 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt arī likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_03_20-seq110 spokenText "Sveicināti, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tātad likumprojekts „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”, trešais lasījums. Atbildīgā komisija saņēmusi vienu priekšlikumu. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis iesniedzis priekšlikumu attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanu tirgus uzraudzības iestādēm. Un komisija lūdz atbalstīt.".
- 2014_03_20-seq109 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Dzintars, Dombrava, Parādnieks, Laizāne un citi lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat deputāti Dzintars, Dombrava, Parādnieks, Laizāne un citi lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2014_03_20-seq106 spokenText "Un pēdējais ir 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq104 spokenText "4. - tieslietu ministra (bijušā tieslietu ministra) Bordāna priekšlikums, kas paredzēja, ka Krimināllikuma 168.1 pants stāsies spēkā 2014.gada 1.aprīlī. Šis priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq102 spokenText "3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar 275.pantu. Uz otro lasījumu mēs atbalstījām priekšlikumu paplašināt dokumenta jēdziena izpratni Krimināllikuma 275.pantā, tomēr lietpratēji, eksperti, norādīja, ka pēdējos gados prakse ir mainījusies un problēmas, kuras dēļ bija piedāvāts veikt attiecīgo grozījumu, vairs nav... problēma vairs nav aktuāla. Tādēļ Juridiskā komisija izstrādāja priekšlikumu un piedāvā izslēgt vārdus, kas bija paredzēti attiecīgajā normā. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq100 spokenText "2. - tieslietu ministra Bordāna (bijušā tieslietu ministra Bordāna) priekšlikums ir redakcionāls, un atbilstoši šim priekšlikumam ir paredzēts Krimināllikuma 168.1 pantā vārdus „par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu” aizstāt ar vārdiem „par pagaidu aizsardzību pret vardarbību”. Priekšlikums ir izstrādāts, ņemot vērā formulējumu, kas ir izmantots Civilprocesa likumā. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq98 spokenText "Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”. Un es ļoti atvainojos tiešām, aicinot negrozīt darba kārtību. Es mēģināju pārliecināt, ka tieši ar šo likumprojektu mēs varam strādāt. Un es saprotu, ka no šī likumprojekta kolēģi nebaidās un ka mēs varam izskatīt visus piecus priekšlikumus, kas ir saņemti. 1. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Bijušais tieslietu ministrs Bordāns aicināja paredzēt kriminālatbildību par valstiskās neatkarības zaudēšanas noliegšanu, par valstiskās neatkarības zaudēšanas rezultātā radīto seku apmēru publisku noliegšanu un par to slavināšanu. Attiecīgais priekšlikums izskatīts gan apakškomisijā, gan arī Juridiskajā komisijā, kur tika norādīts uz būtiskām nepilnībām attiecīgajā projektā. Cienījamie kolēģi, neviens nenoliedz, ka Latvija zaudēja valstisko neatkarību. Tas ir fakts, kuru neviens neapšauba. Tāpat Krimināllikumā nevar paredzēt atbildību par... ar attiecīgo notikumu saistīto zaudējumu apmēru apšaubīšanu, ja nav zināmi šie apmēri. Jo nevar sodīt par darbību, kas nav saprotama. Ņemot vērā attiecīgos faktus, priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq97 spokenText "Paldies. Tātad ziņojums tika pievienots stenogrammai. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2014_03_20-seq96 spokenText "Es vēl neesmu sācis runāt, tā ka laiku neuzņemiet. Situācijā, kad mūsu tautsaimniecība un sabiedrība vēl nav spējusi atkopties no krīzes radītajām sekām, pieļaut, ka tiek pieņemti lēmumi, kas vēl vairāk var apgrūtināt šo atkopšanās procesu, būtu nepareizi un bezatbildīgi. Diemžēl pieņemtos lēmumus, kas saistīti ar enerģijas tirgus liberalizācijas procesiem, nekādi nevar vērtēt kā pārdomātus un kompetentus. Situācijā, kad valdība nav spējusi sagatavot atbilstošu kompensācijas mehānismu, nodrošinot tam atbilstošu finansējumu, lai spētu kompensēt elektroenerģijas cenas pieauguma triecienu sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, pārdomāta un sociāli atbildīga elektrības tirgus atvēršana mājsaimniecībām nav iespējama. Tāpēc pamatoti ir atlikt šādu bezatbildīgu tirgus atvēršanu, lai vismaz dotu iespēju valdībai sagatavot nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu mājsaimniecībām pārdomātu un sociāli atbildīgu elektrības tirgus atvēršanu. Kā viens no šādiem nepieciešamajiem pasākumiem ir atbilstoša kompensācijas mehānisma izveide. Diemžēl, iepazīstoties ar valdības izstrādāto kompensācijas mehānismu, nākas secināt, ka tas nenodrošinās sabiedrībai deklarēto mērķi - nodrošināt sociāli atbildīgu kompensācijas modeli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, kam tas būtu nepieciešams un kam tas ir jau arī apsolīts, piemēram, pensionāriem. Pirmkārt, šis mehānisms paredz sniegt kompensācijas tikai tam sabiedrības lokam, kam tās jau bija paredzētas iepriekš, - tikai tiem, kuriem ir piešķirts trūcīgā vai mazturīgā statuss. Otrkārt, paredz noteikt kompensācijas apjomu, kas nav saistīts ar reālo kompensācijas nepieciešamību, tas ir, fiksētu summu visiem - pēc tāda paša principa un tādā pašā apjomā, kā tas jau bija paredzēts iepriekš. Šādu kompensācijas apjomu nevar uzskatīt par ekonomiski pamatotu un sociāli atbildīgu, ņemot vērā, ka kopējie budžeta papildu ieņēmumi saistībā ar tirgus liberalizācijas pasākumiem šajā gadā bija plānoti vairāk nekā 41 miljona eiro apmērā un apmēram 29 miljoni eiro no tiem tika plānoti OIK pieauguma kompensēšanai. Tādējādi tas nozīmē, ka pāri paliek vēl 12 miljoni eiro. Savukārt kompensācijām paredzētā summa sastādīja tikai 3,8 miljonus eiro. Tāpat arī, lai tirgus atvēršanas atlikšanu varētu uzskatīt par atbildīgu un pārdomātu, līdz lēmumam atlikt tirgus atvēršanu būtu bijis... līdz ar lēmumu atlikt tirgus atlikšanu būtu bijis jāiesniedz arī objektīvs šī lēmuma seku izvērtējums un jāpiedāvā tālākās rīcības plāns, kur būtu ņemtas vērā šī lēmuma radītās sekas. Tas nav veikts vai arī tiek noklusēts. Konkrēti: ja elektrības tarifi mājsaimniecībām tiks iesaldēti līdz gada beigām, tas 2015.gadā palielinās sociālo spriedzi, kas radīsies pēc atliktās tirgus atvēršanas un kas būs saistīta ar lielāku elektroenerģijas cenas lēcienu. Tas izraisīs lielāku inflācijas pieaugumu, kas savukārt nozīmē nepieciešamību pēc lielākiem valsts budžeta tēriņiem, lai sociāli mazāk aizsargātajām grupām kompensētu tās ietekmi. Ņemot vērā, ka tajā pašā laikā, īstenojot šo piedāvāto risinājumu, valsts budžeta ienākumi samazināsies par apmēram 80 miljoniem eiro, lai šādu priekšlikumu varētu uzskatīt par pārdomātu un atbildīgu, būtu pamatoti arī atbildēt uz jautājumu, vai un uz kā rēķina un kādā veidā tiks nodrošinātas šīs kompensācijas. Ne mazāk būtisks faktors ir iespējamie papildu izdevumi, kas saistīti ar „Latvenergo” kredītreitinga izmaiņām. Ņemot vērā to, ka uzņēmuma kredītsaistības ir apmēram miljardu eiro lielas, pat visnenozīmīgākās kredītreitinga izmaiņas lietotājiem var sadārdzināt „Latvenergo” pakalpojumu izmaksas par vairākiem miljoniem. Uz kā rēķina tās tiks segtas? Diemžēl piedāvāti tiek tikai Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi bez atbilstošas šo grozījumu analīzes. Tā kā mana profesionālā darbība daudzus gadus ir bijusi saistīta ar šo jomu, es kā šīs jomas eksperts uzskatu, ka šādu piedāvāto likumprojektu nav iespējams sekmīgi īstenot... tā paredzēto mērķi. Turklāt tas ir neatbilstošs un pretrunā gan ar Latvijas, gan ar Eiropas Savienības spēkā esošajām tiesību normām. Pielikumā esmu pievienojis juridisko argumentāciju uz 11 lapaspusēm, ko aicinu arī iekļaut stenogrammā. Saeimā deklarētais likumprojekta ratio legis ir acīmredzamā pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmu un Eiropas direktīvu 2009/72. Šāda likumprojekta mērķa, kas ir pretrunā ar direktīvas pamatprincipiem, tieša un atklāta paušana, ņemot vērā jau iepriekš notikušo pārkāpumu procedūru pret Latvijas valsti, nenoliedzami novedīs pie jaunas - turklāt atkārtotas un vēl vieglāk pierādāmas! - pārkāpumu procedūras pret Latvijas valsti. Turklāt Latvijas judikatūrā ir atzīts, ka gadījumā, ja tiesību norma ir kļūdaini izprotama vai maldinoša vai ja likums pats ir iekšēji pretrunīgs, tiesību norma var nonākt pretrunā ar tiesiskas valsts principiem un nebūt spēkā. Arī veids, kādā tika virzīta šī likumdošanas iniciatīva, nekādi nevar tikt vērtēts kā atbildīgs un jēgpilns. Virzot to steidzamības kārtībā, dodot tikai 10 minūtes laika priekšlikumu iesniegšanai un tādējādi nedodot iespēju deputātiem iesniegt savus priekšlikumus un veikt kvalitatīvu diskusiju par tiem, lai rezultātā tiktu sagatavots pārdomāts risinājums, bezatbildīgu un nepārdomātu tirgus atvēršanu īstenot nav pareizi. Lai to novērstu, tirgus atvēršana būtu jāatliek. Diemžēl piedāvāto risinājumu nekādi nevar uzskatīt par atbildīgi un kompetenti sagatavotu. Tas ir nepārdomāts, pretrunīgs un nesasniedz izvirzīto mērķi - pasargāt mājsaimniecības. Turklāt šāds risinājums var radīt nopietnus juridiskus un praktiskus sarežģījumus, to īstenojot, un var radīt daudzu miljonu zaudējumus gan valsts, gan mājsaimniecību budžetiem. Tādēļ šādu risinājumu nevaru atbalstīt un balsoju par piedāvāto likumprojektu atturoties.".
- 2014_03_20-seq95 spokenText "Ir saņemts iesniegums par ziņojumu par balsošanas motīviem. Un arī ar lūgumu nolasīt pēc balsošanas... Tātad vārds deputātam Ivaram Zariņam. Jums ir piecas minūtes. Uz šīs lapiņas ir vairāk kā piecām minūtēm...".
- 2014_03_20-seq93 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 29. Likums pieņemts. Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ai, ai! Kas maksās tiesai?”)".
- 2014_03_20-seq92 spokenText "Un tātad līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus, un aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Likums stātos spēkā 1.aprīlī.".
- 2014_03_20-seq90 spokenText "Es atvainojos, 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas komisijā ir ticis atbalstīts. Aicinu to atbalstīt.".
- 2014_03_20-seq89 spokenText "Nē, piektais vēl ir... 5.priekšlikums...".
- 2014_03_20-seq88 spokenText "Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti...".
- 2014_03_20-seq87 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 28. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq86 spokenText "Paldies. Jāsaka, ka arī komisijas sēdē Zariņa kungs stāstīja par lēmumiem, kurus viņš pieņēmis... par saviem lēmumiem, bet šie stāsti nepārliecināja komisijas vairākumu. Bet jāatzīst patiešām, ka arī komisijā godātais kolēģis Zariņa kungs un „Saskaņas Centra” kolēģi bija pret šiem likuma grozījumiem. Vienlaikus komisijas vairākums skaidri pauda savu gribu un, diskutējot ar juristiem un ekspertiem, piedāvāja šādu redakciju, lai nepārprotami mājsaimniecībām līdz 1.janvārim būtu spēkā šobrīd esošie tarifi. Līdz ar to aicinu visus kolēģus atbalstīt šo nodomu, atbalstot komisijas sagatavoto 4.priekšlikumu. Aicinu balsot.".
- 2014_03_20-seq85 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Zanda Kalniņa-Lukaševica ko vēlas piebilst?".
- 2014_03_20-seq84 spokenText "Aicinu neatbalstīt šādu absurdu normu!".
- 2014_03_20-seq82 spokenText "Es beidzu. Paldies.".
- 2014_03_20-seq81 spokenText "Zariņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pietiek! Pietiek! Trīs reizes jau!”)".
- 2014_03_20-seq80 spokenText "Kolēģi, šeit jau sākas jezga. Tātad - ko piedāvā šis priekšlikums? Šis priekšlikums piedāvā, ka, kā jau referents minēja, tiek cerēts, ka mājsaimniecībām tiks nodrošinātas iespējas saņemt elektroenerģiju uz tiem nosacījumiem, kādi ir bijuši līdz šim. Pirmā fundamentālā pretruna, kas parādās, ir sekojoša. Tātad mēs runājam gan par tiem, kuri ir „Latvenergo” klienti, gan par tiem, kuri ir pieslēgti citiem sadales sistēmas operatoriem. Un šeit parādās jautājums: kā tad šie citi lietotāji, kuri ir pieslēgti citiem sadales sistēmas operatoriem, varēs joprojām saņemt šo lēto elektroenerģiju? Jo, raugi, kāda ir situācija! No 1.aprīļa mainās regulējums attiecībā uz publisko tirgotāju. Līdz šim šiem sadales sistēmas operatoriem, kuriem ir pieslēgtas šīs mājsaimniecības, šo lēto elektroenerģiju nodrošināja publiskais tirgotājs, kas bija „Latvenergo”, turpretī tagad „Latvenergo” vairs nebūs šis publiskais tirgotājs, un arī tajā likuma redakcijā, kura stāsies spēkā no 1.aprīļa, šāda pienākuma publiskajam tirgotājam - nodrošināt šādu lētu elektroenerģiju - vairs nav. Tad ir jautājums: uz kāda tiesiskā pamata „Latvenergo” varēs sniegt šādu pakalpojumu, radot zaudējumus priekš sevis? Viņam tādas rīcības pamatu šis likums nedod. Tā ir pirmā lieta. Tālāk. Ja mēs tagad runājam par galalietotājiem, kuri pieslēgti „Latvenergo” un kuriem „Latvenergo” piedāvā šo lēto elektroenerģiju, tad, raugiet, kāda ir sanākusi situācija: ja mēs atsaucamies uz šiem 33.punkta trešajā daļā minētajiem lēmumiem, tad es ļoti aicinātu jūs, kolēģi, - un to es arī darīju komisijas sēdēs, centos uz to norādīt -, iepazīties, kas tad šajos lēmumos ir rakstīts. Rodas sajūta, ka diemžēl neviens vispār nav iepazinies, kas tur ir... kas ir teikts šajos lēmumos. Es ļoti labi zinu, kas ir teikts šajos lēmumos, jo es pats tos pieņēmu. Un es jums, kolēģi, centīšos paskaidrot, kādu jūs esat radījuši situāciju tagad. Tātad, ja jūs atsaucaties uz to, ka elektroenerģiju jāturpina mājsaimniecībām piegādāt, ņemot vērā lēmumus, kas ir bijuši pieņemti... tad tie ir bijuši SPRK lēmumi, no kuriem viens ir pieņemts 2007.gada 12.decembrī, Nr.596. Šis lēmums piešķir „Latvenergo” tiesības pašam noteikt elektroenerģijas diferencētos tarifus saistītajiem lietotājiem. Ņemot vērā „Latvenergo”... regulatora izstrādāto metodiku, kas nosaka, ka tarifiem ir jābūt ekonomiski pamatotiem, tas ir viens lēmums, uz kuru jūs balstāt tālāk savu domu, kā tiks piedāvāta elektroenerģija. Otrs regulatora lēmums, kas tika pieņemts 2011.gada 16.februārī, Nr.40, ir saistīts ar esošajiem „Latvenergo” tarifiem, bet šis lēmums nav lēmums, kurš nosaka šos tarifus, jo jau bija pieņemts iepriekšējais lēmums, kas pateica, ka „Latvenergo” pats var noteikt tarifus. Tātad šis lēmums vienkārši apmainīja šos līdz šim eksistējošos „Latvenergo” tarifus, kas savukārt nozīmē to, ka „Latvenergo” nav nekādu ierobežojumu... nav nekādu ierobežojumu. Šis likumprojekts neatstāj nekādus ierobežojumus. Vēl vairāk! Tas uzliek pienākumu nākt klajā ar jaunu tarifu projektu, kurā iekšā būs visas šīs izmaksas, ņemot vērā to redakciju, ko jūs pašlaik piedāvājat. Arī atsaukšanās uz publiskā tirgotāja pieņemto lēmumu šā 33.panta trešajā daļā atkal ir juridiski nekorekta un vispār praktiski nav saprotama, jo, redziet, ja jūs... Ja ar publisko tirgotāju... pirmām kārtām lēmuma projekts, ko pieņēma „Latvenergo” par saviem tarifiem, netika pieņemts, atsaucoties uz šo normu, bet gan uz SPRK lēmumu Nr.596., ko es jums jau minēju un kas nosaka, ka tarifiem ir jābūt ekonomiski pamatotiem un izstrādātiem saskaņā ar „Latvenergo” metodiku. Tā ir viena nianse. Otrā nianse ir tā, ka no 1.aprīļa „Latvenergo” nemaz nav publiskais tirgotājs. Un jūs nekādīgi uz viņu vispār neko nevarat attiecināt, tādējādi tas, ko jūs tagad darāt ar šādu likumprojektu... jūs neīstenojat to mērķi, ko jūs tagad esat solījuši mājsaimniecībām, ka tarifi tiks iesaldēti. Tieši otrādi! Nav nekāda likumīga pamata, ka šie tarifi tiks iesaldēti pēc 1.aprīļa. Tāpēc, kolēģi, es aicinu neatbalstīt šādu normu un steidzami pārstrādāt šo likumprojektu vai arī vispār nenodarboties ar šo ākstīšanos - likuma līmenī veidot normas, kuras ir pretrunā vispār ar Latvijas tiesību vidi un arī ar Eiropas Savienības likumdošanu. To vajadzētu risināt krietni vienkāršāk - paša „Latvenergo” ietvaros, kad akcionārs paredz, ka šie lēmumi, kas saistīti ar mājsaimniecību tarifiem, līdz gada beigām ir ar viņu saskaņojami. Un viss! Un to var izdarīt 10 minūtēs, grozot statūtus! Nav vajadzīga šī absurdā likuma...".
- 2014_03_20-seq78 spokenText "Un visbeidzot aicinu atbalstīt 4. - atbildīgās komisijas sagatavoto priekšlikumu, kas tās normas, kuras mēs tikko izslēdzām ar pirmajiem trim priekšlikumiem, pēc būtības paredz iekļaut likumprojekta pārejas noteikumos. Ir runa par 40., 41., 42. un 43.punktu. Un būtiskākais ir tas, ka tiek skaidri pateikts, ka no 2014.gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim elektroenerģijas piegāde tiek nodrošināta, pamatojoties uz tiem lēmumiem, kas ir izdarīti līdz 31.martam, un pamatojoties tātad arī uz tām cenām, kas ir spēkā līdz 31.martam. Un arī pārējie šie pārejas noteikumu piedāvātie punkti, to skaitā 41., 42. un 43., nodrošinās, ka precīzi un korekti elektrības tirgus liberalizācija mājsaimniecībām tiks atlikta līdz 1.janvārim un ka cenas iedzīvotājiem līdz 1.janvārim nepieaugs. Aicinu atbalstīt 4. - komisijas priekšlikumu.".
- 2014_03_20-seq76 spokenText "Jā, arī ar dažādu motivāciju visi atbalsta priekšlikumu izslēgt šo otro... Un tālāk aicinu strādāt ar 3.A lappusi un atbalstīt 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumu par likumprojekta 3. un 4.panta izslēgšanu.".
- 2014_03_20-seq75 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputāts Zariņš arī aicināja atbalstīt komisijas viedokli. Tātad deputāti atbalsta komisijas viedokli par 2.priekšlikumu.".
- 2014_03_20-seq74 spokenText "Kolēģi! Tātad ir runa par Ministru kabineta noteikumiem Nr.914. Un tik tiešām es aicinātu izslēgt atsauci uz šiem Ministru kabineta noteikumiem, jo šie Ministru kabineta noteikumi ir pielāgoti regulēta elektroenerģijas tirgus apstākļiem, proti, tādam tirgum, kurā pastāv saistītie lietotāji. Ministru kabineta noteikumi Nr.914 ... 914.noteikumi principā ir pretrunā ar to likuma redakciju, kurā ir paredzēts brīvais elektroenerģijas tirgus, - ar to redakciju, par kuru jūs nobalsojāt pagājušā gada novembrī un kura stāsies spēkā 1.aprīlī. Tāpēc - tieši tāpēc, lai nebūtu šādas pretrunas, - tika pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi - Ministru kabineta noteikumi Nr.50 - „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kuri stāsies spēkā 2014.gada 1.aprīlī. Un, raugi, kas tagad notiek? Ja tas paliek spēkā... tas ir paredzēts jūsu iesniegtajā, steidzami virzītajā likumprojektā... tad šis noteikums kopsakarā ar visiem pārējiem likumprojekta priekšlikumiem praktiski nav izpildāms, jo paredz pilnīgu tiesisku haosu. Proti, vienlaikus pastāvēs divi publiskā tirgotāja pienākumu veicēji - viens vēsturiskais un viens jaunais. Vienam piemēros vēsturisko regulējumu (nu, ciktāl tas vispār būs iespējams, lai tas nebūtu pretrunā ar esošo likumu), bet otram piemēros jauno regulējumu. Vēsturiskajam publiskajam tirgotājam, kurš tomēr vairs nav publiskais tirgotājs (jo, raugiet, likums tomēr nosaka, ka var būt... paralēli nosaka, ka var būt tikai viens publiskais tirgotājs), būs pienākums veikt likumā nedefinētai lietotāju grupai elektroenerģijas piegādes, kuras... nav skaidrs, kādā veidā varēs tās īstenot. Tas rada pilnīgu juridisku nonsensu. Un tāpēc es jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un šo atsauci uz Ministru kabineta 914.noteikumiem izņemt laukā.".
- 2014_03_20-seq72 spokenText "Paldies. Tātad 1.priekšlikums ir atbalstīts. Un tāpat es aicinu atbalstīt arī 2. - komisijas priekšlikumu, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 33.punkta otro teikumu.".
- 2014_03_20-seq71 spokenText "Debates slēdzu. Tātad, kā es saprotu, balsojums nav nepieciešams. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 1.priekšlikumu.".
- 2014_03_20-seq70 spokenText "Jā, kolēģi! Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu un izslēgt 33.1 pantu, jo tas ir acīm redzami, ka šī likumprojekta redakcija, šis 33.1 pants ir acīm redzamā pretrunā ar visu likumdošanas ietvaru, kas attiecas uz elektrības tirgus organizēšanu. Tas ir arī pretrunā ar Eiropas direktīvu prasībām, turklāt šīs normas paredz mehānismu... paredz saistības tirgus dalībniekiem, bet neparedz mehānismu, kādā veidā vispār tas var tikt nodrošināts. Līdz ar to tā ir fundamentāli pretrunīga un nepareiza norma. Un es aicinātu atzīt šo kļūdu šinī likumprojektā un balsot „par” šīs normas izslēgšanu.".
- 2014_03_20-seq68 spokenText "Paldies, cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Atļaujiet jums atgādināt, ka likumprojekta mērķis ir atlikt elektrības tirgus liberalizāciju mājsaimniecībām līdz nākamā gada 1.janvārim, kā arī nodrošināt, ka līdz nākamā gada 1.janvārim netiek celti elektrības tarifi mājsaimniecībām. Izejot no šī mērķa, komisija ir diskutējusi par iespējami precīzāko regulējumu, tādēļ uz otro lasījumu virkne normu zināmā mērā tika pārceltas no pamatteksta uz pārejas noteikumiem. Un tas arī izšķīra to, kāds ir bijis komisijas viedoklis par virkni priekšlikumu. Un tagad iesim cauri šiem četriem priekšlikumiem. 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta 1.panta izslēgšanu. Komisijā ir ticis atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq67 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka sagatavotajā likumprojektā ir nomainīta 3.lapaspuse pret 3.A lapaspusi.".
- 2014_03_20-seq65 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 25. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2014_03_20-seq64 spokenText "Paldies, kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā, steidzamajā likumprojektā, ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_03_20-seq63 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq62 spokenText "Un, kā jau es minēju, tas ir saistīts ar 16. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu, kurš komisijā šādu apsvērumu... līdzīgu apsvērumu dēļ nav atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq61 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq60 spokenText "Jā, godātie kolēģi! Konceptuāli Cvetkovas kundzes priekšlikums tiešām ir ļoti vērtīgs, un mums ir vēl nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā, kuri attiecas tieši uz šo dokumentu saņemšanu. Un ir nodots... pirms pāris nedēļām Juridiskajai komisijai ir nodots atsevišķs likumprojekts, kas risina šo jautājumu jau kompleksi - ne tikai attiecībā uz maza apmēra prasībām, bet arī uz citām prasībām, jo šobrīd ir arī iespējams nodot lietu izskatīšanai citai tiesai citas apgabaltiesas teritorijā, nekā tā sākotnēji bija iesniegta. Līdz ar to tas ir arī mūsu pienākums - nodrošināt, lai cilvēkiem nebūtu jābrauc pēc dokumentiem tik tālu, ja, piemēram, no Rīgas tā tiek nodota skatīšanai uz Rēzekni vai kā citādi, un mēs to noteikti risināsim. Bet, tā kā šis ir otrais, galīgais, lasījums steidzamā likumprojektā un šis jautājums skar ne tikai maza apmēra prasības, tad mēs Juridiskajā komisijā, neatbalstot šo Cvetkovas kundzes priekšlikumu, vienojāmies, ka mēs to darīsim kompleksi šajā atsevišķajā likumprojektā. Un līdz ar to mēs neatbalstījām šo 15. un arīdzan 16.priekšlikumu šajā likumprojektā. Aicinu neatbalstīt.".
- 2014_03_20-seq58 spokenText "Es uzreiz uzstāšos par 15. un 16.priekšlikumu. Komisijas sēdē mēs apspriedām nepieciešamību paredzēt lietas dalībnieku tiesības saņemt tiesas nolēmumus lietās, kas izskatītas rakstveida procesā, pa pastu, nevis tiesas kancelejā, kā tas paredzēts šobrīd Civilprocesa likumā, un, pēc Tieslietu ministrijas apgalvojumiem, šāds likumprojekts jau ir virzīts Saeimā. Ņemot vērā to, ka ar izskatāmo likumprojektu apelācijas lietas par maza apmēra prasībām pārsvarā paredzēts skatīt tikai rakstveida procesā un ka tikai pēc tiesas ieskata tās iztiesā tiesas sēdē, par ko jūs jau nobalsojāt, tad šī kārtība - sūtīt nolēmumu pa pastu - ir jāparedz uzreiz, ieviešot kārtību, kādā izskata apelācijas sūdzības maza apmēra prasībās. Es lūdzu tad atbalstīt manu 15. un 16.priekšlikumu. Paldies.".
- 2014_03_20-seq56 spokenText "15.priekšlikums - arīdzan no deputātes Cvetkovas. Tas paredz, ka tikai tad, ja puses nelūdz vai tiesa neuzskata par nepieciešamu iztiesāt lietu par maza apmēra prasībām tiesas sēdē, - ka tikai tad lietu par maza apmēra prasībām izskata rakstveida procesā. Un tas nav Juridiskajā komisijā atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq55 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq54 spokenText "14.priekšlikums - deputātes Cvetkovas priekšlikums, kas paredz pagarināt lietas dalībnieka rakstveida paskaidrojuma (par iesniegto apelācijas sūdzību) iesniegšanas termiņu no 20 dienām uz 30 dienām. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq52 spokenText "13.priekšlikums - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums, kas arī paredz pārstrukturēt pantu, nosakot, ka tiesnešu vienbalsīgi pieņemtais lēmums par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību nav pārsūdzams. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq50 spokenText "12.priekšlikums - no tieslietu ministres Baibas Brokas. Ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq48 spokenText "11.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Arī tehniska rakstura. Ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq46 spokenText "10.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq44 spokenText "Paldies. 9.priekšlikums arī ir no tieslietu ministres Baibas Brokas. Tas paredz, ka jānostiprina tiesību normā tas, kas jau notiek praksē, proti, jāprecizē, ka tiesnešu skaits gadījumos, kad lietas tiek skatītas koleģiāli, ir trīs. Trīs tiesnešu sastāvā. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq43 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - tieslietu ministres Baibas Brokas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 26, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq42 spokenText "Jā, paldies Cvetkovas kundzei par šo ļoti vērtīgo priekšlikumu, kas raisīja debates Juridiskās komisijas sēdē. Mēs uzklausījām šos jau manis pieminētos ekspertus - gan praktiķus, gan teorētiķus. Un es vēlos arī jums atgādināt, ka sākotnēji šīs maza apmēra prasības tika veidotas tādējādi, ka otra galīgā instance bija Senāts. Un šis likumprojekts ir radīts tādēļ, lai atvieglotu Senātu un mēs skatītu... ne mēs, bet savukārt tiesa skatītu šīs maza apmēra prasības apelācijas instancē - otrajā instancē. Un līdz ar to šī jaunā apelācijas instance nedaudz atšķiras no tās apelācijas instances, kas ir tad, ja lietu izskata visās trijās instancēs jeb vispārējās jurisdikcijas kārtībā. Līdz ar to šeit zināmas atkāpes ir, un tādēļ arī tiek veidota jauna nodaļa Civilprocesa likumā, un tādēļ arī ir nepieciešamas šīs norādes šajā konkrētajā nodaļā, kā arī tieslietu ministre Baiba Broka to ir ierosinājusi. Un viens no maza apmēra prasības noteikumiem ir arī tāds, ka sākotnēji tiek iesniegti visi pierādījumi. Tiesa, ierosinot lietu, pārliecinās, vai tik tiešām visi šie pierādījumi ir pietiekami, lai šādu maza apmēra prasību rakstveida procesā izskatītu. Galvenais princips ir tāds, ka uz otro kārtu, uz apelāciju, kas pēc būtības jau nedaudz līdzinās arī kasācijai, jo izskata lietu par sprieduma nepareizību, jauniem pierādījumiem pēc būtības nav jābūt, jaunus pierādījumus pēc būtības šeit puses nepievieno. Un līdz ar to šeit ir atšķirības no šīs apelācijas kārtības citos Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos. Un šīs debates rezultātā Juridiskās komisijas locekļi nonāca pie balsojuma, ka atbalsta Baibas Brokas priekšlikumu, ka šādai norādei ir jābūt. Un es aicinu to atbalstīt arī šeit - Saeimas sēdē.".
- 2014_03_20-seq41 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Komisijas vārdā Lībiņas-Egneres kundze vēlas ko piebilst?".
- 2014_03_20-seq40 spokenText "Godātie kolēģi! Tieslietu ministrijas priekšlikums tiešām paredz noteikt, ka tiesas atteikums uzreiz, pieņemot lēmumu par atteikumu pieņemt šo apelāciju, nav pārsūdzams. Taču viens no atteikuma iemesliem, piemēram, varētu būt puses, kura iesniedz apelāciju, nesamaksātā valsts nodeva un lūgums atbrīvot viņu no tās samaksas. Un, ja tiesa, pieņemsim, atsakās to darīt, tad uzreiz, izvērtējot, vai pēc satura visi noteikumi un nosacījumi, kas ir norādīti likumā, ir ievēroti, vienkārši var pieņemt lēmumu atteikt tikai tāpēc, ka nav pievienots dokuments par valsts nodevas samaksu. Es gribu arī pateikt to, ka parastajā kārtībā, kad izskata trīs instancēs lietu, Civilprocesa likums paredz, ka šis atteikums pieņemt apelāciju ir pārsūdzams, un to mums paredz Civilprocesa likuma 421.pants. Un tad šādas tiesības attiecībā uz tiesas atteikumu pieņemt apelācijas sūdzību tieši par maza apmēra prasībām viennozīmīgi ir jāsaglabā, paredzot, ka šis atteikums ir pārsūdzams. Likumprojekta sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka tiesa izlemj, bet nebija paredzēts, ka šis lēmums būs nepārsūdzams. Komisijas sēdē bija izteikts arī arguments par to, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt lietas ātrāku izskatīšanu, un tāpēc, ja tiesa atsakās pieņemt apelāciju, nav jānodrošina arī tiesības to pārsūdzēt. Bet es uzskatu, ka tas nav samērīgi. Mēs pārāk aizraujamies ar to ātrumu, kādā tiesai ir jāizskata lietas, un otrajā plānā mums paliek galvenais leģitīmais mērķis - lietu taisnīga un objektīva izskatīšana, nodrošinot lietas dalībniekiem iespēju pilnvērtīgi un vispusīgi izmantot civilprocesuālās tiesības, nevis iztiesāt lietu uz ātru roku. Ir vitāli svarīgi, lai lēmums par atteikumu pieņemt apelāciju pat maza apmēra prasībās būtu pārsūdzams, nodrošinot tiesiskuma principu, pēc kura Latvijā īstenojama tiesu vara. Un tāpēc es aicinu Tieslietu ministrijas priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.".
- 2014_03_20-seq38 spokenText "Paldies. Nākamais. 8. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Tas precizē apelācijas sūdzības nepieņemšanas pamatus un paredz, ka lēmums par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību nav pārsūdzams. Un šis priekšlikums ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.".
- 2014_03_20-seq37 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 45, atturas - nav. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq36 spokenText "Jā, godātie kolēģi, par šo Cvetkovas kundzes priekšlikumu mums bija debate Juridiskajā komisijā, un mēs arī lūdzām gan ekspertīzi, gan viedokli no uzaicinātajām personām, proti, no Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Vilsones kundzes, kura arī mūsu komisijas locekļus informēja par to, kā, viņasprāt, būtu piemērojams šis Cvetkovas kundzes minētais 15.pants; tas ir tiesvedības civilprocesā vispārējais princips - tiešums un mutiskums, tāpat arī no Saeimas Juridiskā biroja. Un tas secinājums pēc šiem skaidrojumiem bija tāds, ka nav nepieciešama šāda norma šajā pantā, jo lūgumus dalībnieki var izteikt tiesai un tiesa arī apsver šos lūgumus. Un šajā gadījumā, kad tika izveidota šī īpašā - maza apmēra prasība, tas bija viens no efektivizācijas mērķiem, lai rakstveida procesā šīs maza apmēra prasības divās instancēs izskatītu tik tiešām pēc iespējas ātrāk un lai prasītāji nonāktu pie tiesas nolēmuma, kurš ir stājies spēkā, pēc iespējas ātrāk. Un, ja tik tiešām no pieejamiem dokumentiem, no rakstveida dokumentiem, nav iespējams tiesai izlemt lietu pēc būtības, tad tiesa arī rīko tiesas sēdi ar dalībnieku piedalīšanos, taču uzlikt to par pienākumu - visās šajās apelācijas sūdzībās kā vienu no obligātajām apelācijas sūdzības sastāvdaļām ietvert lūgumu, ka tiesai būtu jāpamato un jāargumentē, kāpēc lūgums tiek apmierināts vai noraidīts, tiesnešuprāt un Saeimas Juridiskā birojaprāt, bija tiešām nepamatots apgrūtinājums, un viņi uzskatīja, ka tādējādi šis sākotnējais mērķis - efektivizēt maza apmēra prasību izskatīšanu - tiktu apgrūtināts. Un līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.".
- 2014_03_20-seq34 spokenText "Cienījamais Prezidij! Kolēģi! 2011.gadā stājās spēkā jauna kārtība lietu par maza apmēra prasībām izskatīšanai. Šīs lietas izskata paātrinātā kārtībā tikai divās instancēs. Vispirms vēlos pievērst manu kolēģu no Juridiskās komisijas uzmanību tam, ka, ieviešot šo jauno kārtību, ar Civilprocesa likuma 250.20 panta otro daļu tika paredzēts, ka prasītājam savā prasībā jānorāda, vai lieta iztiesājama tiesas sēdē, kā arī atbildētājam ir pienākums paziņot, vai atbildētājs vēlas, lai lieta tiktu iztiesāta tiesas sēdē, un to nosaka likuma 250.23 pants. Un tad tiesa lemj, vai rīkot tiesas sēdi vai skatīt lietu rakstveida procesā. Veidojot šobrīd izskatāmo likumprojektu, ka tiesa izskata iespējamās apelācijas sūdzības par maza apmēra prasībām, Tieslietu ministrija vispār likumā neatrunāja, vai lietas dalībniekiem, prasītājiem un atbildētājiem, ir tiesības lūgt lietu iztiesāt tiesas sēdē. Vēl viens svarīgs arguments. Ja pirmajā tiesas instancē lietu izskatīja tiesas sēdē, nevis rakstveidā, tad, pārsūdzot spriedumu, apelācijas kārtībā šāda iespēja pusēm ir jāsaglabā un šāds lūgums ir norādāms apelācijas sūdzībā. Līdzīgi tam jārīkojas pusēm, iesniedzot prasību un sniedzot paskaidrojumu par to. Komisijā pieaicinātās personas atsaucas uz Civilprocesa likuma 15.pantu par civillietas tiešumu un mutiskumu, taču ar to, manuprāt, nepietiek, lai lūgtu tiesu iztiesāt lietu tiesas sēdē tieši šajā - sevišķajā - kārtībā. Mans priekšlikums ir papildināt apelācijas sūdzības satura uzskaitījumu ar to, ka lietas dalībnieks norāda lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, un tas ir loģisks un atbilst spēkā esošajai kārtībai, kādā izskata pirmajā instancē lietas par maza apmēra prasībām. Proti, lietas dalībnieki norāda šādu lūgumu tiesai, vadoties pēc manis minētajiem Civilprocesa likuma pantiem - 250.20 un 250.23 panta. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.".
- 2014_03_20-seq30 spokenText "Tāpat arī 6. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums - ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq28 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arīdzan redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq26 spokenText "4.priekšlikums - no Juridiskā biroja, tehniska un redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq24 spokenText "3.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Tas paredz, ka turpmāk tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no likumā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq22 spokenText "2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq20 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja pirms otrā, galīgā, lasījuma par steidzamu atzīto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, un jūs informēšu par katru priekšlikumu pēc kārtas. 1. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq19 spokenText "Paldies. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.749/Lp11) izskatīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 6, atturas - 2. Tātad darba kārtība grozīta. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gaida Bērziņa lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 17.marta līdz 20.martam. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.martā. Tātad par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 27.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts. Vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputātes Ineses Laizānes ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 25.marta līdz 27.martam. Arī par šo ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Inesei Laizānei no šā gada 25.marta līdz 27.martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad atvaļinājums piešķirts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Ilzes Viņķeles ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ilzes Viņķeles ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2014_03_20-seq18 spokenText "Es sapratu. Bet es ceru, ka jūs arī sapratāt, par ko es runāju.".
- 2014_03_20-seq17 spokenText "Tādā gadījumā viens deputāts jau ir runājis „pret” un es jums liedzu vārdu, Seržanta kungs!".
- 2014_03_20-seq16 spokenText "Labi. Es neesmu „par” šī likumprojekta izņemšanu...".
- 2014_03_20-seq15 spokenText "Nē! Par likumprojekta izņemšanu no darba kārtības ir šobrīd pieteiktais jautājums, un jūs varat argumentēt to, kāpēc jūs esat „par” to, lai šo likumprojektu izņemtu no darba kārtības.".
- 2014_03_20-seq14 spokenText "Es runāju par mūsu bailēm. (Zālē smiekli. Starpsaucieni.)".
- 2014_03_20-seq13 spokenText "Seržanta kungs, jūs varat runāt tikai „par”, nevis „pret”!".
- 2014_03_20-seq12 spokenText "Ņemot vērā, ka Judina kungs sajauca likumprojektu saturu, tad es atnākšu un pateikšu dažus vārdus par mūsu bailēm un par mūsu muļķību. Jo likumprojektā Nr.749/Lp11 ir 32 priekšlikumi, no kuriem lielākā daļa ir par bargākiem sodiem par izvarošanu, par legālo narkotiku kriminalizēšanu, ko mēs vienu reizi pirms divām nedēļām no darba kārtības jau izņēmām.".
- 2014_03_20-seq11 spokenText "Judina kungs, mēs runājam par likumprojektu Nr.749/Lp11.... Jā. Bet nu... Divi „pret” nevar runāt, tikai viens var runāt „par”. Jā. Tātad „par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Seržants.".
- 2014_03_20-seq10 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs, protams, varam grozīt darba kārtību regulāri, katru nedēļu nodarboties ar likumprojektu izņemšanu no darba kārtības, bet man gribētos saprast, vai tiešām cilvēki negrib pieņemt normu vai arī vienkārši viņi bauda to situāciju, ka ir tāda nenoteiktība. Ja kādam šķiet, ka kāds no pantiem nav pareizs, jūs varat balsot „pret” un pieņemt lēmumu. Projekts, par kuru mēs runājam, Nr.615/Lp11, ietver piecus priekšlikumus. (No zāles dep. V.Agešins: „Tas ir cits likumprojekts!” Starpsaucieni zālē.) Viens priekšlikums saņemts no Tieslietu ministrijas, un tas ir nepareizs pēc būtības. To pateica gan Juridiskā komisija, gan kolēģi, un tāpēc mums visiem būtu draudzīgi jābalso par attiecīgās normas... pret attiecīgo normu. Citu šaubīgu normu tur nav. Kādi ir šķēršļi, lai pieņemtu grozījumus Krimināllikumā trešajā lasījumā un izdarītu šo darbību? Es saprotu, ka Tieslietu ministrija negrib atsaukt šo priekšlikumu, jo ir bažas, ka varbūt Nacionālā apvienība kaut ko runās... Bet kāds ir iemesls? Nu, padomājiet! Mēs nevaram nobalsot „pret” attiecīgo normu? Jums ir bailes? Es aicinu tieši tad neatbalstīt šo priekšlikumu un šodien izskatīt likumprojektu Nr.615/Lp11. Paldies. (No zāles dep. V.Agešins: „Viņš par citu likumprojektu runāja!” Zālē pieaug troksnis.)".
- 2014_03_20-seq9 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Tātad ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Publisko uzdevumu un revīzijas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! (No zāles dep. I.Čepāne: „Es uzskatu, ka „par” ir jābalso!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 29, atturas - 22. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Parādnieks, Olšteins, Kalniņa-Lukaševica, Zaķis lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 15.jautājumu - likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.749/Lp11). „Pret” ir pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.".
- 2014_03_20-seq8 spokenText "Labdien, kolēģi! Daži iemesli, kāpēc šis likumprojekts nebūtu atbalstāms. Pirmkārt, valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļu pašreizējā ievēlēšanas kārtība pastāv jau desmit gadus. Likumprojekta anotācijā nav norādīts, kādas problēmas ir bijušas ar pašreizējo tiesisko regulējumu. Vienīgo reizi šādas diskusijas pacēlās, kad atsevišķi politiķi mēģināja pašreizējo regulējumu interpretēt, lai nepieļautu pašreizējās valsts kontrolieres ievēlēšanu. Otrkārt, Satversmes 101.panta pirmajā daļā noteikts: „Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.” Arī valsts kontroliera amats ir uzskatāms par valsts dienestu Satversmes 101.panta pirmās daļas izpratnē. Piedāvātā redakcija paredz absolūtu ierobežojumu Latvijas Republikas pilsoņiem tikt ievēlētiem vairāk nekā divus termiņus valsts kontroliera vai Valsts kontroles padomes locekļa amatā. Anotācijā nav vērtējuma tam, kā šāds ierobežojums atbilst Satversmes 116.pantam. Treškārt, piedāvātajam ierobežojumam līdzīgs nepastāv citu neatkarīgu iestāžu amatpersonām - tiesībsargam, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, Latvijas Bankas prezidentam un padomes locekļiem, FKTK priekšsēdētājam un vietniekam, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājam un padomes locekļiem, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram. Līdz ar to piedāvātais regulējums būtu bezprecedenta ierobežojums. Ceturtkārt, no iesniegtā likumprojekta nav skaidrs, kā tas tiktu piemērots attiecībā uz personām, kas šobrīd ir Valsts kontroles padomes locekļu amatā vai arī pildījušas šo amatu pirms tam. Un beidzot, ņemot vērā, ka Valsts kontrole bauda augstu sabiedrības uzticību un tās loma ir nostiprināta Satversmē, politiķiem bez ārkārtējas nepieciešamības nevajadzētu grozīt tās darbības regulējumu, lai neradītu iespaidu par vēlmi politizēt Valsts kontroles vadību. Aicinu neatbalstīt.".
- 2014_03_20-seq7 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Ņikita Ņikiforovs.".
- 2014_03_20-seq6 spokenText "Cienījamie kolēģi! Gadu atpakaļ, kad Saeimai ar savu balsojumu bija jāievēlē jauns valsts kontrolieris, mēs pastiprināti pievērsām uzmanību Valsts kontroles likuma normām un arī tam, ko Satversme saka par valsts kontroles institūtu un kontroliera funkcijām. Un tābrīža galvenā diskusija bija par to, vai nostrādātais termiņš Valsts kontroles padomē būtu jāieskaita arī maksimālajā... jāatņem no maksimāli iespējamā termiņa, ko šis cilvēks varētu nostrādāt kā valsts kontrolieris. Mēs savu izvēli izdarījām, un līdz ar to mēs nostiprinājām to, ka šie ir uzskatāmi par diviem dažādiem amatiem un diviem dažādiem termiņiem. Lai arī Satversme pieļauj vienlaikus vairāku kontrolieru esamību, pašreizējā Valsts kontroles likuma redakcijā mēs esam paredzējuši, ka valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis ir divi atšķirīgi amati. Un šobrīd mums ir viens valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi. To mēs apliecinājām arī toreiz, balsojot par jauno valsts kontrolieri. Paralēli šīm diskusijām, protams, radās diskusija arī par to, vai mums būtu jāprecizē šie te termiņi. Un esošā likuma redakcija nosaka to, ka, gan ieņemot Valsts kontroles padomes locekļa amatu, gan ieņemot valsts kontroliera amatu, ierobežojums attiecas tikai tad, ja persona grib nostrādāt vairākus termiņus pēc kārtas, proti, ir atļauts nostrādāt tikai divus termiņus pēc kārtas, bet pēc tam ir dota iespēja pēc kāda perioda atkal atgriezties šajos amatos. Šeit es gribu uzsvērt to, ko saka Satversme. Un Satversme saka, ka Valsts kontrole ir neatkarīga iestāde un tās darbības pamatā ir neatkarība. Tieši atbilstoši šim Satversmes 88.pantam likumdevējam, nosakot Valsts kontroles iekārtu un kompetenci, ir jāņem vērā no Satversmes izrietošās prasības, tajā skaitā jānodrošina šīs iestādes neatkarība. Un mums ir jādara maksimāli iespējamais, lai šo neatkarību arī nodrošinātu. Likuma šībrīža redakcija, kā jau minēju, paredz tikai vienu šo ierobežojumu - divi termiņi pēc kārtas, taču tā nenovērš situāciju, ka pēc kāda laika periodiski atkal un atkal var tikt apstiprināts šis cilvēks neierobežoti daudzas reizes. Un šis... tieši šī iespēja veicina subjektīvismu un izdabāšanas risku, kas tādai uzraudzības un vērtēšanas funkciju realizējošai institūcijai nav pieļaujams. Mūsu valsts iekārtas sistēmā ir virkne amatu, kuriem nav tādu termiņa ierobežojumu, bet šeit es Valsts kontroli gribu salīdzināt un vilkt analoģiju ar Satversmes tiesu, kur arī Satversmes tiesas tiesnešus, kas lemj, vērtē un savā ziņā arī kontrolē, kā mēs tālāk šīs likumu normas pieņemam - atbilstoši vai neatbilstoši Satversmei... Mēs viņiem neļaujam tikt ievēlētiem neskaitāmas reizes, tādā veidā nodrošinot, ka tajā periodā, kas likumā viņiem ir atvēlēts, viņi var distancēties no vēlmes izdabāt saviem ievēlētājiem un būt objektīvi savos lēmumos. Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mēs diskutējām par šo priekšlikumu un visi komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījām šo redakciju. Aicinu arī komisijas locekļus, kā arī visus pārējos deputātus atbalstīt šo redakciju un atvērt šo likumu. Paldies.".
- 2014_03_20-seq5 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Elīna Siliņa.".