Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_03_03(27)-seq255 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Elīnai Siliņai.".
- 2014_04_10-seq8 spokenText "Nākošais ir 26. - deputātes Siliņas priekšlikums, ko Siliņas kundze gribētu Kārtības rullī un kas faktiski regulē deputātu darbību... iekļaut arī tādu lietu, ka frakcijas darbības nodrošināšanai, kuru īsteno ar Saeimu darba tiesiskās attiecībās esošie darbinieki... tātad lai būtu tiesības izmantot autotransportu... to norādīt arī šeit atbilstoši 14.panta otrajā daļā uzskaitītajiem faktiskajiem izdevumiem, attiecīgi arī no deputātu puses to kontrolējot. Iespējams, ka šeit pastāv problēmas, bet komisijas locekļi uzskatīja, ka tas būtu nepieciešams... ka to būtu nepieciešams regulēt ar Prezidija apstiprinātu nolikumu, kā tas ir attiecībā uz visu šo autotransportu kopumā. Un līdz ar to šis priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2014_04_10-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 34, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_04_10-seq6 spokenText "Kolēģi, es gribu noraidīt jebkurus apgalvojumus par neauglīgām diskusijām Juridiskajā komisijā. Juridiskās komisijas locekļi bija ļoti pacietīgi, piecas sēdes veltot šo jautājumu izskatīšanai. Un šeit nevajadzētu iedomāties, ka mūsu vidū ir apmēram, nu, trīs cilvēki, kuri gribētu mācīt visu Saeimu. Un mēs ļoti pacietīgi uzklausījām, runājot par procesu. To es gribētu teikt. Bet, runājot par būtību, es vēlreiz uzsveru, ka šeit ir divas iespējas: ar likumu paplašinātā veidā, proti, ar Kārtības rulli, regulēt šo... šo Kancelejas direktora statusu, viņa tiesības un pienākumus, un otra iespēja ir, ka to varētu darīt Prezidijs, pilnīgi bez jebkādas politiskās ietekmes nosakot iekšējās kontroles un tās darbības kārtības noteikumus. Ņemot vērā, ka priekšlikums bija ļoti neizstrādāts, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un es arī aicinu vai nu neatbalstīt, vai atturēties, jo mēs nevaram prognozēt, kas tad tiks iesniegts uz trešo lasījumu, neredzot šo kopējo bildi kā tādu. (No frakcijas VIENOTĪBA: „Pareizi!” )".
- 2014_04_10-seq4 spokenText "Labdien, Saeimas priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums ir varbūt diezgan šaurs. Proti, es rosinu izvirzīt atbildību Saeimas Kancelejas direktoram par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, tās organizēšanu, panākot to, lai viss sistēmiski darbotos. Kādēļ tieši šāds priekšlikums? Tādēļ, ka tieši iekšējās kontroles sistēmas trūkumu Publisko izdevumu un revīzijas komisija novēroja kā lielāko šajā mūsu mājā. Un, lai arī darbojas atsevišķi iekšējās kontroles instrumenti un, protams, vadība rūpējas par atsevišķu budžeta pozīciju kontrolēšanu tā, lai funkcijas būtu izpildītas, tomēr nav koordinēta, pakārtota mērķiem un uz rezultātiem orientēta šī visu iekšējo struktūrvienību darbība un līdz ar to arī viņu kontrole, vai viņas, šīs iekšējās struktūrvienības, sasniedz šos mērķus tā, kā tas būtu jādara. Un, jāsaka godīgi, sākotnēji Juridiskajā komisijā diskusija bija pavisam neauglīga, protams, kategoriski un viennozīmīgi nevēloties nekādas izmaiņas un arī, protams, uzstājot uz to, ka mums ir jāpaļaujas vienmēr uz nerakstītām tradīcijām un gadu desmitos izveidojušamies kontroles principiem vai tām tradīcijām, kādas nu šajā mājā ir. Tomēr pēkšņi visi Juridiskās komisijas locekļi arī atskārta to, ka mēs pat īsti neesam noregulējuši, kas tad Saeimas Kanceleja un viņas vadība ir, kādas tad būtu viņas pilnvaras, kāda būtu viņas atbildība un funkcijas pretstatā mums labi zināmajām divām citām kancelejām - Valsts kancelejai un Valsts prezidenta kancelejai. Abu šo kanceleju darbības īsi un kodolīgi ir atrunātas likumos. Valsts pārvaldes iekārtas likums runā - institucionālās sistēmas sadaļā - par Valsts kanceleju, kādas ir tieši viņas pilnvaras, organizatoriski nodrošinot Ministru kabineta darbu, informējot sabiedrību vai pārvaldot citus iekšējos institūcijas procesus. Savukārt likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” II nodaļa ir tieši atsevišķi veltīta Valsts prezidenta kancelejai, atrunājot konkrēti gan šīs kancelejas vadības izvēlēšanas kārtību, gan, protams, atbildību, pilnvaras un funkcijas. Kādēļ es uzskatu, ka mums arī steidzami Kārtības rullī kā, manuprāt, vienīgajā atbilstošajā likumā būtu jāieliek pamati tam, kā tad mūsu iestāde darbojas un kas ir atbildīgs par iekšējo administratīvo un atbalsta funkciju organizēšanu? Es uzskatu, ka tas ir ļoti stratēģiski nepieciešams, jo mums ir jāizvairās no politiskās ietekmes šajā mājā tad, kad mēs runājam par tīri saimnieciskām lietām un administratīvām lietām, atbalsta funkcijām un tamlīdzīgi. Jo tieši šai te Kancelejas vadībai būtu jāatbalsta visi ievēlētie deputāti, lai viņi pilnvērtīgi varētu veikt darbu un lai šī Kancelejas vadība netiktu kaut kādā veidā politiski manipulēta, lai viņa zinātu gan savas funkcijas, atbildības un pienākumus, gan arī spētu distancēties no šādas politiskas ietekmes. Tādēļ es arī aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, pieļaujot un arī apliecinot... piekrītot Čepānes kundzei, ka šī būtu tikai viena šaura lieta, ko es vēlos regulēt attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu, ka mums Kārtības rullī vajadzīga ir atsevišķa nodaļa vai sadaļa par Saeimas Kancelejas darbību, kā tā tiek organizēta, un uz trešo lasījumu mums būtu iespēja, apstiprinot šo priekšlikumu, kas... es uzskatu, tas ir labs priekšlikums, kas vienkārši varētu papildināt šo nodaļu... jau pilnvērtīgi iestrādāt Kārtības rullī visas nepieciešamās likuma normas.".
- 2014_04_10-seq2 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! 25.priekšlikums paredz, ka Saeimas Kancelejas direktors ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas izveidi, uzraudzību un uzlabošanu, nodrošinot pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu Saeimas Kancelejas darbību. Komisijā tika uzklausīti lielākoties visi deputāti, norādot, ka šeit arī, protams, zināmas problēmas pastāv, bet, noskaidrojot un runājot ar Kancelejas direktoru, viņš paskaidroja, ka Prezidijā ir iesniegti apstiprināšanai jau pirms kāda laika iekšējās kontroles un tās darbības kārtības noteikumi, un bez tam arī tika uzsvērts, ka, iespējams, ar šādu grozījumu vien nepietiek, jo, lai Saeimas Kancelejas direktors varētu pildīt šādas funkcijas, šīm viņa funkcijām ir jābūt arī samērotām ar pilnvarām. Un līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.".
- 2014_04_10-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 9.00. Sākam ziemas sesijas pēdējo sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti deviņi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Gata Sprūda 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Guntas Liepiņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr.954/Lp11) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Kredītbiroju likums” (Nr.667/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr.954/Lp11) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Kredītbiroju likums” (Nr.667/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Tā kā mēs pagājušajā reizē 27.marta sēdi bijām spiesti slēgt kvoruma trūkuma dēļ un mums palika neizskatīts likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”, tad mums ir jāturpina izskatīt likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” otrajā lasījumā, kur Juridiskās komisijas vārdā ir ziņotāja Ilma Čepāne. Pagājušajā reizē mēs divreiz mēģinājām balsot par komisijā neatbalstīto priekšlikumu, par kuru bija noslēgušās debates, - tātad par 24. - deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites iesniegto priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 44, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu, Čepānes kundze, turpiniet ar 25.priekšlikumu!".
- 2014_04_03-seq200 spokenText " Paldies par atbildi. Ar to mēs arī beidzam šodienas sēdi. Jums ir iespēja, Zariņa kungs, pakomunicēt ar ministra kungu pēc sēdes. Paldies par uzmanību! ".
- 2014_04_03-seq199 spokenText "Nu, Zariņa kungs, konkrēti es to nenodrošināšu, bet es atgādināšu, ka arī Saeimas deputāti ir iesnieguši grozījumus attiecīgajā likumā un ka Saeima šos grozījumus ir atbalstījusi. Līdz ar to es uzskatu, ka šī problēma ir atrisināta, par ko vismaz pagaidām... par ko liecina arī „Latvenergo” rīcība.".
- 2014_04_03-seq198 spokenText "Paldies par jautājumu. Lūdzu, ministra kungs!".
- 2014_04_03-seq197 spokenText "Jā. Ministra kungs, tā nu ir sanācis, ka es biju tas, kas pieņēma šo lēmumu, un es jums varu pateikt, kas šinī lēmumā ir rakstīts. Šis lēmums nebija par tarifu apstiprināšanu, par šo spēkā esošo tarifu apstiprināšanu, bet gan par iepriekšējo tarifu atcelšanu. Savukārt tas, ko ir lēmis Augstākās tiesas Senāts, tas spriedums, uz kuru jūs atsaucaties... šis spriedums pasaka, ka ar šo lēmumu regulators ir arī pieņēmis... kā jūs to saucat... pieņēmis klusējot lēmumu nevis par šo tarifu apstiprināšanu, bet gan lēmumu par to, ka šie spēkā esošie tarifi atbilst metodikai un ir ekonomiski pamatoti. Un, ja jūs tagad sakāt, ka tas ir tas lēmums, kas ir jāievēro „Latvenergo”, tad tas savukārt nozīmē, ka viņu ne tikai nekas neierobežo iesniegt jaunu tarifu projektu, kurš būs atbilstošs metodikai un ekonomiski pamatots... tātad tādu, kāds viņš būtu tagad pie esošās tirgus cenas, bet pat uzliek to par pienākumu, ja viņam ir jāievēro šie lēmumi, par kuriem jūs runājāt. Un arī šis konkrētais lēmums tad uzliek par pienākumu viņam iesniegt jaunu tarifu projektu. Tāpēc arī ir mans jautājums, uz kuru jūs neatbildējāt. Varbūt tiešām ir tā, ka arī jūs uzskatāt, ka nav jāierobežo „Latvenergo” rīcība nākt klajā ar šādu jaunu tarifu projektu. Tātad neatbildētais jautājums ir šāds: kā jūs nodrošināsiet to, lai tarifs netiktu mainīts līdz gada beigām mājsaimniecībām?".
- 2014_04_03-seq196 spokenText "Paldies par atbildi. Otro jautājumu uzdos Ivars Zariņš. Lūdzu!".
- 2014_04_03-seq195 spokenText "Jā, Zariņa kungs! Man īsti... es baidos, ka nav... Nevaru neko papildināt pie jau iepriekš jums dotās atbildes, jo es varbūt neatkārtošu visu to virkni SPRK lēmumu, kuru rezultātā juridiski mēs nonācām pie šāda secinājuma, bet, kā jūs pareizi esat norādījis, galvenais ir SPRK 2011.gada 16.februāra lēmums – neiebilst pret „Latvenergo” noteiktajiem tarifiem. Jā, pareizi, administratīvais akts, kā saka, ir izdots klusējot, un tas rakstveidā fiksēts SPRK padomes sēdes protokola lēmumā, ko arī skaidrojis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2013.gada 31.janvāra spriedumā SKA 127/201/39/11 no 11. līdz 15.punktam. Tātad tieši šis pēdējais SPRK lēmums, kas pieņemts klusējot, ir tas lēmums, kura nemainīgums līdz 2014.gada 31.decembrim nodrošina elektroenerģijas tarifu nemainību „Latvenergo” saistītajiem lietotājiem. Savukārt pārējiem saistītajiem lietotājiem šādu tarifu nemainību nodrošina attiecīgie pieņemtie SPRK lēmumi par tarifiem. Es, protams, nevaru atbildēt „Latvenergo” vietā, vai arī viņi uzskata, ka viņiem tomēr ir pienākums vai nav pienākuma iet pie regulatora un prasīt citus tarifus. Bet vismaz tāda ir mūsu juridiskā interpretācija. Taču, kāda tā ir „Latvenergo”, – to parādīs laiks.".
- 2014_04_03-seq194 spokenText "Paldies par jautājumu. 20 minūtes atbildei ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim.".
- 2014_04_03-seq193 spokenText "Jā. Paldies. Tātad 20.martā tika pieņemti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Savā atbildē, ministra kungs, jūs korekti uzskaitāt, kuri ir tie lēmumi, kas saistībā ar šiem grozījumiem būtu jāievēro „Latvenergo”, lai tiktu nodrošināta šī tarifu iesaldēšana. No šiem visiem lēmumiem, jūs atzīstat, tieši šis pēdējais SPRK lēmums, kas tika pieņemts 2011.gada 16.februārī, ir tas lēmums, kurš nodrošinās elektroenerģijas tarifu nemainību „Latvenergo” saistītajiem lietotājiem. To, ka lēmums ir pieņemts klusējot, jūs pamatojat ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumu, kam mēs piekrītam, tomēr mēs vēršam jūsu uzmanību uz to, ka šinī spriedumā šis lēmums ir pieņemts nevis par tarifu iesaldēšanu, bet gan par tarifu atbilstību metodikai un to, ka tie ir ekonomiski pamatoti. Tādējādi tas nozīmē, ka arī šis lēmums neuzliek nekādus ierobežojumus „Latvenergo” iesniegt jaunu tarifu projektu. Pat vēl vairāk! Šie jūsu minētie lēmumi, par kuriem jūs sakāt, ka „Latvenergo” tie ir jāievēro, uzliek par pienākumu „Latvenergo” iesniegt jaunu tarifu projektu. Tā ka... Kā jūs šo vērtējat un kā jūs šinī situācijā rīkosieties, lai tomēr nodrošinātu to, ka mājsaimniecībām tarifi tiek saglabāti līdz gada beigām, jo tiesiska pamata „Latvenergo” to darīt nav.".
- 2014_04_03-seq192 spokenText "Sveicināti! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir iesniegts viens deputātu jautājums, kuru iesniedza deputāti Zariņš, Elksniņš, Tutins, Ribakovs un Agešins. Jautājums bija uzdots ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par iespējamajām VAS „Latvenergo” tarifu izmaiņām”. Kā es saprotu, rakstiskā atbilde ir saņemta. Deputātus viņa nav apmierinājusi, un tad sākam... piedāvājam ministram atbildēt. Varbūt ir vēl kaut kāda informācija, ko mēs varam pielikt klāt pie jūsu (rakstiskās) atbildes? Ministra kungs, ja jums tādas nav... Nu labi! Tad, ja nekādas papildu informācijas nav, es gribu atgādināt, ka mēs sākam noklausīties atbildes uz jautājumiem, kurus uzdos Ivars Zariņš. Viņam ir tiesības uz diviem jautājumiem, tāpēc ka viņš ir iesniedzējs. Pirmais jautājums. Lūdzu, Ivar Zariņ! Ieslēdziet mikrofonu!".
- 2014_04_03-seq191 spokenText "Paldies. Līdz ar to Saeimas 3.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu. Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2014.gada 3.aprīlī".
- 2014_04_03-seq190 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Lolita Čigāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Valdis Dombrovskis... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Daina Kazāka... nav, Ainars Latkovskis... nav, Romāns Naudiņš... nav, Artis Pabriks... nav, Igors Zujevs... nav.".
- 2014_04_03-seq189 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.aprīlis, izskatīšana - 10.aprīļa Saeimas sēdē. Paldies. Un 3.aprīļa sēdes pēdējais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.759/Lp11) trešajam lasījumam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.759/Lp11) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz šā gada 11.aprīlim. Paldies. Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2014_04_03-seq188 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 7.aprīlis, izskatīšana - Saeimas 10.aprīļa sēdē.".
- 2014_04_03-seq187 spokenText "Paldies. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Apsardzes darbības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Apsardzes darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2014_04_03-seq186 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts (No zāles: „Atbalstām!”) paredz pārejas periodu, kura laikā tiks izstrādāts jauns profesijas standarts apsardzes darbiniekiem, kā arī visām mācību iestādēm, kas uz šo brīdi realizē apsardzes darbinieku apmācību. Būs no jauna jāizstrādā profesionālās tālizglītības programma atbilstoši Apsardzes darbības likuma 14.panta pirmās daļas prasībām. Lai varētu īstenot noteiktās prasības, ir nepieciešams veikt virkni pasākumu, kas attiecīgi prasa pietiekami ilgu laika periodu. Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.".
- 2014_04_03-seq185 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Apsardzes darbības likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.".
- 2014_04_03-seq183 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.aprīlis un izskatīšana - Saeimas 10.aprīļa sēdē. Paldies.".
- 2014_04_03-seq182 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 7.aprīlis, un otrais lasījums - 2014.gada 10.aprīlī.".
- 2014_04_03-seq181 spokenText "Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2014_04_03-seq179 spokenText "Lūdzu vēlreiz zvanu!".
- 2014_04_03-seq177 spokenText "Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
- 2014_04_03-seq176 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Šie grozījumi ir faktiski pēdējie, kas ir nepieciešami, lai veiksmīgi nodibinātu Attīstības finanšu institūciju kā holdinga sabiedrību, un tāpēc tie nepieciešami. Faktiski esošajā likuma ietvarā Ministru kabinetam nav pilnvaru apvienot simtprocentīgi valstij piederošas kapitālsabiedrības vienā. Un šo grozījumu būtība ir principā deleģēt šo iespēju Ministru kabinetam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūgums piešķirt šim likumprojektam steidzamību un atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2014_04_03-seq175 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Mums viss skaidrs! Mēs esam gatavi balsot!”)".
- 2014_04_03-seq174 spokenText "Šī gada 8.aprīlis.".
- 2014_04_03-seq173 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_04_03-seq172 spokenText "Tātad mēs izskatījām visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2014_04_03-seq170 spokenText "Un pēdējais ir 20.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums. Mēs saprotam, ka pētniecība ir svarīga lieta un var pētīt ļoti ilgi, un tieši tāpēc mēs paredzam, ka pētniecība ir jāpabeidz līdz 2017.gada 31.maijam. Tas nenozīmē, ka pēc tam pētniecība būs aizliegta, bet mēs gribam rezultātus līdz 2017.gada 31.maijam. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums, protams, tika atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq169 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq168 spokenText "19. - deputāta Elksniņa priekšlikums, kas arī saistīts ar neatbalstīto 10.priekšlikumu. Netika atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq166 spokenText "18. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas saistīts ar 12. - neatbalstīto priekšlikumu, kurš paredz, ka informācija ir publiskojama līdz 2016.gada 1.janvārim. Netika atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq164 spokenText "17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka VDK dokumenti pēc to zinātniskās izpētes ir publiski pieejami Ministru kabineta noteiktā apjomā un kārtībā. Mēs sākām diskusiju Juridiskajā komisijā, vai nevajadzētu detalizētāk norādīt, kādā kārtībā tas būs un kas notiks. Bet eksperti norādīja, ka mēs patlaban nevaram skaidri pateikt, jo būtībā sākumā ir svarīgi izpētīt, un tad, kad ir tieši skaidrs saturs, kad ir veikta izpēte, var runāt arī par to, kāda veida informācija būs pieejama. Šis priekšlikums tika atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.".
- 2014_04_03-seq163 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātu Bites, Vanagas un Stalta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq162 spokenText "16. - deputātu Bites, Vanagas un Stalta priekšlikums, kas saistīts ar iepriekš izrunātajiem priekšlikumiem par lustrāciju. Netika atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq160 spokenText "15. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt 18.pantu ar 1.1 daļu, nosakot, ka VDK dokumentu zinātniskā izpēte tiek veikta atbilstoši šā likuma mērķim valsts zinātnisko pētījumu un programmu ietvaros. Šis priekšlikums tika atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq158 spokenText "Tātad nākamais ir 14. - deputāta Judina priekšlikums. Priekšlikuma būtība: ja sadarbības fakts konstatēts ar tiesas spriedumiem, tādiem spriedumiem jābūt publicētiem, bet, ņemot vērā, ka šos spriedumus pieņem slēgtās sēdēs, patlaban šāda informācija nav publicējama. Ja mēs veiksim attiecīgos grozījumus, tad informācija būs pieejama. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
- 2014_04_03-seq157 spokenText "Jā. 13.priekšlikumu deputāts Latkovskis atsauca.".
- 2014_04_03-seq156 spokenText "Ja es pareizi sapratu, 13.priekšlikums ir atsaukts, jā?".
- 2014_04_03-seq155 spokenText "Uzsākam... Nē, deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 36, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq154 spokenText "12. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas paredz, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs izsniedz „Latvijas Vēstnesim” informāciju publicēšanai. Analizējot šo priekšlikumu, tika uzsvērts, ka ne visi formulējumi ir juridiski korekti, ka svarīgi sākumā veikt pētniecību un pēc tam veikt publicēšanu, ka daļa no informācijas, ko aicina publicēt, piemēram, par Centrālās komitejas locekļu sarakstiem, jau ir publiski pieejama. Un ļoti būtisks… bija arī uzsvērts, ka valstij nevajadzētu uzņemties atbildību par nepārbaudītas informācijas publicēšanu. Kā mēs jau runājām, ja būs nopublicēts, ka cilvēks ar tādu uzvārdu un vārdu kaut ko izdarīja, ikviens cilvēks ar attiecīgu vārdu un uzvārdu var uzskatīt, ka būtībā viņa godam un cieņai ir nodarīts pāri, un tad valsts ir vainīga. Tāpēc mūsu koncepts - mēs veicam pētījumu... pētniecību, atvainojos! Turpmāk ieinteresētajām personām būs iespēja iepazīties, un, ja viņas vēlas, teiksim, publiskot, viņas to varēs darīt. Bet tā būs viņu atbildība. Bet šis priekšlikums netika atbalstīts. Paldies.".
- 2014_04_03-seq153 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 24, atturas - nav. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq152 spokenText "11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas izstrādāts, ņemot vērā Juridiskā biroja viedokli un arī ekspertu viedokli. Kā jūs atceraties, pirmajā lasījumā mēs atbalstījām priekšlikumu, ka ierobežojumi ir spēkā 50 gadu laikā no likuma pieņemšanas dienas, tātad, proti, vēl 30 gadus. Mēs nopietni diskutējām, vai drīkst uz tiem 30 gadiem aizmirst par attiecīgajiem ierobežojumiem, vai tas ir samērīgi un pareizi. Un viens no priekšlikumiem, par kuriem mēs runājām, bija paredzēt, ka pēc... ik pa 10 gadiem ir jāizvērtē, vai joprojām ir svarīgi ierobežot cilvēku tiesības... saglabāt attiecīgos ierobežojumus. Mūsu sēdē piedalījās arī cilvēktiesību speciālisti, to skaitā Latvijas pārstāvji... starptautisko organizāciju darbinieki, un, tieši uzdodot jautājumu, vai 10 gadi ir samērīgs un pareizs laiks, eksperti norādīja, ka principā tāds izvērtējums ir jāveic biežāk, proti, bija nosaukts laiks, ka tas jādara katru... pēc pieciem gadiem. Ņemot vērā šo priekšlikumu, mēs piedāvājam noteikt, ka Ministru kabinets ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtē VDK darbiniekiem un informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību. Šis priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu balsot „par”! Ja ir nepieciešamība, protams. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
- 2014_04_03-seq151 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq150 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir fundamentāls priekšlikums no manis personīgi un arī no „Saskaņas Centra” attiecībā uz minētā likumprojekta būtību. Mēs visi Juridiskās komisijas sēdē un arī publiski ļoti daudzi no mums saskārāmies ar argumentiem - par ko? Ka VDK maisi nav pilnīgi; ka kartītēs atspoguļotie dati brīžiem nav patiesi; ka ļoti daudz kā, kas varētu atrasties tajos maisos, tajos nemaz nav; vērtības viņiem attiecībā uz ziņojumiem nav nekādas; vienīgā nozīme ir tiem vārdiem, uzvārdiem, kādi ir figurējuši attiecībā uz konkrētu cilvēku iespējamās sadarbības fakta konstatēšanas iespējamību tālā, tālā pagātnē. Mūsu priekšlikuma būtība ir uzdot Ministru kabinetam izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros paredzētu iznīcināt VDK maisus. Iznīcināt kāpēc? Pirmām kārtām - politiskā nespēja un politiskā nevarība divdesmit gadu laikā tikt skaidrībā ar šo problēmu. Katrā Saeimas sasaukumā notiek debates par to, vai atklāt vai neatklāt, vai pagarināt termiņu attiecībā uz VDK maisu saturu. Pie apstākļiem, kad visi specdienesti, Ģenerālprokuratūra norāda uz apšaubāmību attiecībā uz saturu un ticamību tam, kas tajos maisos ir, dienesti un arī politiķi turpina uz šiem maisiem sēdēt. Mūsu priekšlikuma būtība ir īstenībā tikt vaļā no šīs neglītās vēstures lappuses un turpināt dzīvot ar domām par nākotni, jo atklāt maisus neviens, izņemot Nacionālo apvienību, šajā situācijā nepied��vā. Un, manuprāt, šo divdesmit gadu laikā mums nav bijis jāizmanto VDK maisu saturs, lai cīnītos politiskās partijas vienas ar otrām pie apstākļiem, ka atklāt viņus patiesībā neviens tā arī negrasās. Līdz ar to, godājamie kolēģi, es aicinātu pāršķirt šo vēstures lappusi, ņemt par pamatu argumentus, ka VDK kartītes nav pilnīgas, ka ļoti daudz cilvēku, kas tur ir, ir fiktīvi. Es ar ļoti lielu nožēlu varu atzīt, ka īstenībā tā ir liela nelaime, ka tās kartītes Latvijā tika atstātas. Ja kartītes padomju vara, aizejot projām, būtu paņēmusi līdzi, tad mums nebūtu šodien tādu problēmu, par kurām mēs runājam. Paldies.".
- 2014_04_03-seq148 spokenText "10. - deputāta Elksniņa priekšlikums, kas paredz, ka Valsts Drošības komitejas (VDK) dokumenti jāiznīcina līdz 2015.gada 1.janvārim un jāizstrādā attiecīgi noteikumi. Priekšlikums tika izdiskutēts un netika atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq147 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” -„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq146 spokenText "9. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas paredz, ka ierobežojumi, kuri noteikti ar attiecīgo likumu, ir noteikti uz mūžu. Nu, iesniedzēji lietoja citu terminoloģiju - viņi runāja, ka nav noilguma, bet pēc būtības šeit ir jārunā nevis par noilgumu, bet par to, ka ierobežojumi ir noteikti uz... paredzēti uz nenoteiktu laiku. Un tas neatbilst nedz normām, ko... teiksim, tiem principiem, ko mēs redzam gan Satversmes tiesas lēmumos, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos, un mēs uzskatām, ka jebkādi ierobežojumi ir jāpārskata. Un par to mēs runāsim saistībā ar 11.priekšlikumu. Bet priekšlikums - vienkārši noteikt, ka ir spēkā ierobežojumi uz mūžu, un aizmirst par attiecīgo likumu - netika atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq145 spokenText "Paldies. Tātad debates slēdzu. Priekšlikums ir atsaukts.".
- 2014_04_03-seq144 spokenText "Pēdējo reizi! Tagad tikšu galā ar visiem priekšlikumiem. Šis priekšlikums, 8., būtu visprātīgākais čekas maisu risinājums, ja tam netraucētu visi pārējie priekšlikumi, piedodiet. Mēs, kolēģi, 11.Saeimas deputāti, pārāk vēlu atjēdzāmies, ka, pirmkārt, čekas maisi tūlīt likumīgi ies vaļā. Un, otrkārt, to bravūrīgie stukačus atmaskot gribētāji un patiesībā dzīvot alcējas līdz pat šim brīdim nav sapratuši tātad. Treškārt - un galvenokārt! -, arī visi amata aizliegumi bijušajiem čekistiem tūlīt pat beigsies - likumīgi, skaļi, taisnās tiesas spriedēju pieprasīti. Tagad... kas notiek tagad? Steigā diskutējam: kā būt? Vispirms publicēt un tad sākt pētīt, vai otrādi? Un kas pētīs, un ko pētīs - dvēseli, apziņu, zemapziņu? Kam likt nožēlot grēkus, kam ne, lustrācija vai frustrācija? Kā ar tiem arhīviem? Un mans alternatīvais... sākotnējais priekšlikums ir vai bija alternatīva toreiz vienīgajam Valda Zatlera priekšlikumam, ar ko šis likums bija jāglābj, - turēt maisus ciet 30 gadus. Mans priekšlikums bija: nē, ir vajadzīgi divi gadi, lai mierīgi divu gadu laikā sakārtotu jautājumus, kuros tagad strebjam karstu! Pieļauju, ka būtu vajadzīga apakškomisija, kā tas bija pilsonības jautājumā, ar konkrētu uzdevumu un intensīvu darba grafiku. Un tad darbs godam un taisnīgi tiktu paveikts. Diemžēl šobrīd es nevaru prognozēt, pastāvot daudzajiem priekšlikumiem, kāds haoss un kokteilis varētu izveidoties, ja mēs atbalstītu šo manu priekšlikumu; kas tiks pieņemts, kas - ne. Un tālab, paturot iespējas savu priekšlikumu modificēt uz trešo lasījumu, šobrīd es savu 8.priekšlikumu atsaucu un tādā pašā vīzē izrīkojos, atsaucot arī savu 13.priekšlikumu. Paldies par uzmanību.".
- 2014_04_03-seq143 spokenText "Deputāti… uzsāk debates. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.".
- 2014_04_03-seq142 spokenText "8. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums saglabāt noteiktos ierobežojumus līdz 2016.gadam. Netika atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq141 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq140 spokenText "7. - deputāta Elksniņa priekšlikums, kas paredz, ka pēdējā diena, kad ir nozīme faktam, ka cilvēks sadarbojies ar VDK, būdams par informatoru, ir šī gada 2.jūnijs un ka pēc tam šim faktam vairs nebūs nozīmes un vairs nebūs jākonstatē tā sadarbība. Priekšlikums ir izvērtēts un netika atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq138 spokenText "6. - deputātu Bites, Vanagas un Stalta priekšlikums, kas paredz, ka sadarbības fakta konstatēšanu likumā paredzētajā kārtībā veic tikai personām, kuras nesniedza atzīšanās rakstu par sadarbību. Proti, tas ir priekšlikums, kas saistīts ar lustrāciju. Netika atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq137 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ilmāra Latkovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 45, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq136 spokenText "Es varu teikt, ka vairāki priekšlikumi, ko iesniedza cienījamais Ilmārs Latkovska kungs, ir vērsti uz svarīgu mērķu sasniegšanu. Un mēs šodien diskutējām arī par citu priekšlikumu, ka principā varbūt atbalstīt, varbūt precizējot, bet Juridiskā komisija tomēr pieņēma lēmumu neatbalstīt.".
- 2014_04_03-seq135 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs ko vēlas piebilst?".
- 2014_04_03-seq134 spokenText "Es tā daudz runāju, mēģināšu īsāk pateikt. Šī mana priekšlikuma un arī citu manu priekšlikumu būtība ir nepadarīt par galvenajiem vainīgajiem VDK informatorus - būtībā vismazāk vainīgos vai pat, kā iepriekš teicu, upurus mēs gribam padarīt par galvenajiem grēkāžiem un vislielākajiem neliešiem. Un publicēšanas gadījumā notiks tieši tas. Es zinu žurnālistus. Visa uzmanība būs vērsta tikai uz to. Un tā būs lielākā muļķība un arī lielākā netaisnība. Un vismazāk, protams, par šo jautājumu būtu jārunā cilvēkiem, kuri paši ar čeku nav saskārušies tādā ziņā, ka personiski… personiski kuriem čekas ziņotāji neko nav izdarījuši. Jā, viņi bija tur, apkārt un tur kopā bohēmā sēdēja, un kaut kāds kaut ko ziņoja, bet varbūt tu biji par jaunu vai varbūt par neinteresantu, lai tieši par tevi ziņotu vai pēc tam uz to ziņojumu pamata tev čeka kaut kā ķertos klāt. Bet cits jautājums ir cilvēki, kuri no čekas puses ir tikuši politiski represēti - nevis pēc viņu pašu kaut kādām subjektīvām iedomām, ka „man tur stukači (tulkoju - ziņotāji) sarīkoja diskomfortu”, bet tā, ka par to liecina konkrēti fakti. Ir bijušas tiesas, ir šie paši VDK materiāli. Un šiem cilvēkiem, politiski represētajiem, jābūt tiesībām saņemt pilnīgu informāciju, kas attiecas uz viņu lietām, tātad arī par ziņotāju, šo personu, vārdiem. Ko viņi ar tiem darīs - tas, protams, ir cits jautājums. Nu, pateikšu vēl vienu savu piemēru, jo droši vien radīsies jautājumi: ko viņš tos ziņotājus aizstāv, tur jau ir kaut kāds sakars. Ir gan, jā! Pateicoties ziņotājiem, 1987.gadā čeka attiecībā uz mani uzsāka operatīvās izstrādes lietu, un tie dokumenti tur ir, bet pret mani nebija nekādu represiju. Es nekur nesēdēju, un tagad tas man ir lielākais apbalvojums par sabiedrisko, politisko darbību, un tiešām varu būt pateicīgs ziņotājiem un varbūt tik ļoti tos aizstāvu. Es nedaudz ironizēju tagad, bet ir cilvēki, kuri ziņojumu rezultātā ir nonākuši pie bēdīgāka iznākuma - ir, kā saka, sēdējuši. Un politiski represētajiem tādām tiesībām ir jābūt - zināt šos vārdus, zināt visu informāciju, kas attiecas uz viņu lietām. Tāda ir mana priekšlikuma būtība. Es paredzu iebildumus, ka nav juridiski korekti tas man izdevies - formulēt šajā priekšlikumā, varbūt uz trešo lasījumu pielabošu. Tagad aicinu atbalstīt. Un tas nesagraus kopīgo konstrukciju, kas ir atbalstīta Juridiskajā komisijā.".
- 2014_04_03-seq132 spokenText "5. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums, kas paredz tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par personām, kuras veica darbības pret vajātu vai represētu personu. Juridiskajā komisijā diskutējot par šo priekšlikumu, mēs atzīstam un piekrītam, ka cilvēkam ir tiesības zināt un saņemt šo informāciju. Bet ir jautājums: kā sasniegt šo mērķi? Atbilstoši priekšlikumiem, par kuriem mēs diskutēsim, mēs paredzējām, ka tuvākajā laikā - līdz 2017.gadam - ir jāpabeidz attiecīgās informācijas izpēte, un tā informācija būs pieejama, proti, ikviena persona varēs šo informāciju iegūt. Ja mēs piekritīsim variantam, ko piedāvā cienījamais Latkovska kungs, tad būtībā mūsu pētniekiem būtu jānodarbojas ar citām lietām, proti, būtu jāpārbauda iesniegumi un jāmeklē - ir vai nav tāda informācija. Mēs uzskatām, ka mērķi, ko grib sasniegt Latkovska kungs, efektīvāk var sasniegt citādāk, un tieši tas priekšlikums, ko atbalstīja Juridiskā komisija, uz to vērsts. Bet priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq131 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Ingas Bites, Ingas Vanagas un Dāvja Stalta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 68, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq130 spokenText "4. - deputātu Bites, Vanagas un Stalta priekšlikums, kas paredz, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir pienākums neizpaust informāciju par personām, kuras nožēlojušas sadarbību. Saistīts ar iepriekšējiem, un Juridiskā komisija arī to neatbalstīja.".
- 2014_04_03-seq129 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs ko vēlas piebilst? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Ingas Bites, Ingas Vanagas un Dāvja Stalta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 69, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq128 spokenText "Dārgie biedri, deputāti! Tieši šajā priekšlikumā ir nožēlas jēdziens - morāla kategorija, bet to nevar ierakstīt likumā. Mēs par to daudz runājām. Taču dziļa iekšēja, personiska... tā ir patiešām patiesa nožēla, un ar to soda sevi visvairāk tie, kuri varbūt vismazāk to ir pelnījuši. Bet mums ir jārunā šajā sakarībā, šī likuma sakarībā, tiešām par morālām un psiholoģiskām kategorijām un arī par to nožēlu, lai kā arī tādas lietas nepatīk juristiem. Bet jārunā, vadoties nevis pēc likuma burta, bet pēc likuma gara, jo jautājums ir par to: gan par tautas, gan par mūsu katra personisko spēju tikt galā ar pagātnes un varbūt arī šodienas ievainojumiem - tie ir gan vēsturiskie, gan varbūt arī ikdienišķie, jo katru dienu mums taču kāds nodara pāri - gan okupanti, gan fašisti, gan vīrs, sieva, kaimiņi, konkurenti -, un tā gadu no gada. Un kā to visu sadziedēt? Refleksi mūs vedina vispirms padarīt kādu citu nožēlojamāku par mums pašiem - ļaunumu, sāpes, pazemojumu pārnest uz citu un tad to publiski zākāt. Un stukači (No SC frakcijas: „Tulkojumu!”), šie mazie ziņotāji, ir lielisks, neapgūts resurss mūsu pašu tautiešu vidū. Bet kas tad ir šie stukači, ja mēs runājam par nožēlošanu un arī par morāli? Ar ko viņu morāle tik ļoti atšķiras no mūsu, no manas, no tavas morāles? Man arī, tāpat kā Kārlim Seržantam, 1991.gadā bija izdevība būt jaunam žurnālistam, un tad mūsu rīcībā īsi pēc neatkarības atgūšanas nonāca bijušie čekas… vienu strēķīti no materiāliem pārdeva avīzei. Tās nebija šīs kartītes, tie bija citi dokumenti. Un kas tur ir? Sabiedrības šķērsgriezums! Ar visām īpašībām, kādas mums ir: cits ļaunāks, cits sliktāks, cits mantkārīgāks, ir arī kāds pusdievs. Un ko es gribu teikt? Ka mana varonība... ja es nekļuvu par ziņotāju - tā nav mana varonība; tā ir Dieva žēlastība, ka man tas vienkārši nepatrāpījās. Un es aicinu padomāt jūs pašus arī par to. Katram gribas teikt: „Nu, ja man piedāvātu sadarbību tā čeka, es gan tur parādītu!” Bet varbūt jums netrāpījās piedāvājums. Varbūt jums bija cits piedāvājums, teiksim, komjaunatne vai partija, vai padomju armija. It kā absurdi skan, bet padomājiet, ko nozīmē dot zvērestu okupācijas armijai. Un no tā atteikties nebija grūtāk kā no spiediena kļūt par čekas ziņotāju: „Klau, tu esi devis zvērestu okupācijas armijai! Vai tavs tēvs vai brālis.” Un ar to es gribu teikt, ka no tā mēs drīz nonāksim pie tā, ka, teiksim, skaļi tiks aicināts uz nožēlu, uz lustrāciju vai frustrāciju, teiksim, arī šis cilvēks. Tālab es neatbalstu priekšlikumu par nožēlu, kas nav, teiksim, pielietojama šajā jautājumā, bet vispār aicinu arī uz ziņotājiem pirmām kārtām skatīties kā uz upuriem, nevis noziedzniekiem. Bet šo priekšlikumu es neatbalstu.".
- 2014_04_03-seq127 spokenText "Deputāti lūdz... Uzsākam debates. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.".
- 2014_04_03-seq126 spokenText "3. - deputātu Bites, Vanagas un Stalta priekšlikums, kas paredz, ka VDK informatori ir tiesīgi brīvprātīgi iesniegt savu atzīšanās rakstu par sadarbību, kā arī izteikt un apliecināt nožēlu. Šis priekšlikums saistīts ar iepriekšējiem un netika atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq125 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Ingas Vanagas, Ingas Bites un Dāvja Stalta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 67, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq124 spokenText "Labdien, kolēģi! Man ir lielas šaubas par to, ka priekšlikuma iesniedzēji kādreiz turējuši rokās reālu VDK dokumentu vai ir redzējuši to muzejā pat. Ziniet, man liekas, ka ir dažādi stereotipi un baumas par to, cik slepenas šitās kolekcijas ir. Es ar savu nelielo vēsturnieka amatiera pieredzi varu jums pastāstīt, ka 2012.gadā es saņēmu Latvijas Valsts arhīva 101.fonda, kas ir Latvijas Kompartijas CK fonds, dažus desmitus lietu, un šajās lietās bija arī ietilpuši 10 VDK dokumenti. Šitie VDK dokumenti ir iznākušie dokumenti, kas ir adresēti Centrālajai komitejai. Tas nozīmē, ka jau tagad veselai virknei VDK izziņas dokumentu ir atklāts raksturs, tā ka jebkurš zinātnieks, kas pēta Latvijas vēsturi, var ar tiem iepazīties likumā noteiktā kārtībā. Un man šķiet, ka jūsu priekšlikums, ka noteiktu kaut kādu īpašu kārtību Ministru kabinets, ir pilnīgi nevietā. Es lūdzu šo priekšlikumu noraidīt.".
- 2014_04_03-seq123 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
- 2014_03_06-seq44 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
- 2014_01_22_a-seq21 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
- 2013_06_13-seq583 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
- 2013_05_09-seq336 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
- 2013_01_31-seq381 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
- 2012_11_08-seq106 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
- 2012_05_31-seq57 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
- 2011_10_25_a-seq26 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
- 2011_07_14_as-2-seq254 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
- 2011_04_07-seq187 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
- 2010_04_29-seq49 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
- 2010_03_04-seq146 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
- 2014_04_03-seq122 spokenText "Godātie kolēģi un priekšlikumu iesniedzēji! Jūs piedalījāties divas reizes Juridiskās komisijas sēdē. Arī jūs, pārējie kolēģi, varat iepazīties ar jautājumiem, kas no Juridiskās komisijas puses tika uzdoti Satversmes aizsardzības birojam, Ģenerālprokuratūrai, Kultūras ministrijai un Tieslietu ministrijai, arhīvam un tā tālāk. Bez tam savu viedokli arī visaugstākās amatpersonas no šīm institūcijām pauda komisijas sēdē. Runājot par lustrāciju, pirmais, ko viņas teica, - ka, jā, ir bijušas situācijas, ka citās valstīs, postkomunisma valstīs, šāda lustrācija ir notikusi, taču, otrkārt, ir ļoti atšķirīgi šie materiāli. Un, Bites kundze, jūs arī noteikti esat pat aicināta paskatīties, iespējams, šajā centrā, kādi tad ir šie materiāli. Un, ja jau būtu patiešām šīs likumsakarības, ka varētu pierādīt kādu sadarbību, tad... No 400 lietām, kas ir izskatītas likumā noteiktajā kārtībā, ir aizgājušas līdz tiesai, kā jūs droši vien zināt, 11 lietas, kur, ieskaitot tos, kuri ir atzinušies, ir konstatēta šī sadarbība, pie tam daudzos gadījumos ar netiešiem piemēriem. Un divas vissvarīgākās lietas, ko eksperti teica, kuru dēļ mums būtu ārkārtīgi riskanti panākt šādu... runāt par šādu lietu - par nožēlošanu un pēc tam to, kuri nenožēlo, uzvārdus publicēt. Pirmā lieta. Atbildē no Satversmes aizsardzības biroja… tātad 3.lapaspusē (es citēšu): „Satversmes aizsardzības biroja centrs... šis centrs var minēt vismaz sešus piemērus, kad aģentu vārdi, uzvārdi un tēvavārdi ir vienādi. Īpaši tas attiecas uz populāriem, tautībām raksturīgiem uzvārdiem. Praksē ir bijis gadījums, kad sakrīt ne tikai minētie personas dati, bet pat dzimšanas vieta un laiks. Līdz ar to šeit pastāv varbūtība, ka ļoti grūti būs nošķirt, kas tad ir... kurš tad ir pieteicies un kurš ir nožēlojis, un kurš nav to izdarījis, jo patiešām uz šiem materiāliem nav pat parakstu.” Otra lieta, kas jums būtu jāņem vērā, runājot par šīm lietām. Proti, var būt tādas personas, kuras nemaz nezina, ka viņas tur ir ietvertas, - tā apgalvoja ģenerālprokurors, tā apgalvoja Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, iepriekšējais ģenerālprokurors... ka viņas pat var nezināt... Un līdz ar to viņas pat nezina, ka viņām ir jāiet pieteikties. Un treškārt. Kā jau Judina kungs teica... ģenerālprokurors teica... „Jā, es aiziešu pieteikties,” kāds teiks, „bet es nenožēloju, jo es esmu atklājis trīs noziedznieku bandas.” Tātad ar visiem materiāliem, kolēģi, jūs varat iepazīties Juridiskajā komisijā. Visas atbildes ir publiski pieejamas... un, manuprāt, Juridiskās komisijas priekšlikumi, kur tiek mēģināts, no vienas puses, pateikt, kā jūs vēlāk redzēsiet... proti, ka ir jāveic zinātniskā izpēte, un pēc tam - ka to var izdarīt aptuveni pēc diviem gadiem, jo tas materiālu klāsts patiešām ir ļoti plašs. Pēc tam šie dokumenti būs publiski pieejami, tostarp arī Bites kundzei, kura varēs šeit skatīties, kas tad īsti ir noticis; tostarp arī Stalta kungam un visiem tiem, kuri šodien gribētu redzēt, kas tad ir tie - viņu, nu, pāridarītāji, kā mēs sakām. Bet šodien šo priekšlikumu patiešām mēs nevaram atbalstīt, un es aicinātu kolēģus neizmantot ļaunprātīgi savu laiku, mūsu laiku - arī pārējo, jo visi nākošie priekšlikumi ir savā starpā saistīti.".
- 2014_04_03-seq120 spokenText "Kolēģi, paldies! Šie priekšlikumi tiešām ir saistīti. Bet es neatkārtošu vēlreiz to, ko es jau teicu. Es pateikšu to, ko es nepaspēju pateikt iepriekšējās piecās minūtēs. Proti, viens jautājums, ko, es uzskatu, ir svarīgi šeit uzsvērt, - ka lustrācija un atzīšanās neatceļ amatu ierobežojumus. Tātad par amatu ierobežojumiem būtu jālemj atsevišķi konkrētajos speciālajos likumos - tāpat, kā tas ir šobrīd. Otrs jautājums, kas tika uzdots: „Kas notiek, ja persona ir palīdzējusi reālu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā?” Ja man jāatbild uz šo jautājumu, tad man jāteic: notiek tas pats, kas notiek šobrīd. Arī šobrīd likums nenošķir, kāda sadarbība tieši personai ir bijusi ar valsts drošības iestādēm, un arī šobrīd sadarbības fakts tiek konstatēts vienkārši kā sadarbības fakts. Un trešā lieta, uz ko es gribētu vērst uzmanību, ir dokumenti. Manā rīcībā ir Latvijas Valsts arhīva galvenā arhīvista sastādīts dokuments ar nosaukumu „Latvijas PSR VDK arhīva mantojums Latvijā”. Mēs ļoti daudz dzirdam un runājam par to, ka šis mantojums ir nepilnīgās kartītes, uz kurām ir vārds, uzvārds, bet nav paraksta, un personas nav identificējamas. Godātie kolēģi! Kompetents Latvijas Valsts arhīva galvenais arhīvists apstiprina, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā vien atrodas vairāk nekā 20 dažādas dokumentu grupas; kartītes ir tikai viena no tām. Papildus tam Latvijas Valsts arhīvā atrodas deviņas dažādas dokumentu grupas jeb, kā tas ir nosaukts Latvijas Valsts arhīvā, fondi. Papildus tam dokumenti atrodas arī Iekšlietu ministrijā un Ģenerālprokuratūrā. Šis būtu tas dokumentu apjoms, attiecībā uz kuru Ministru kabinetam būtu jālemj, kā tos apstrādāt, kā tos savilkt kopā un kā tos izpētīt, lai šī informācija tik tiešām būtu iespējami pilnīga. Taču es gribētu vēlreiz atkārtot, ka mēs šeit nerunājam tikai un vienīgi par tām nepilnīgajām kartītēm, par ko mēs tik bieži dzirdam. Paldies.".
- 2014_04_03-seq118 spokenText "2. - deputātu Ingas Bites, Ingas Vanagas un Dāvja Stalta priekšlikums, kas saistīts ar 1.priekšlikumu (No zāles dep. J.Ādamsons: „Nav balsojams!”) un paredz, ka par VDK dokumentiem atzīstami arī VDK aģentu un informatoru brīvprātīgās atzīšanās raksti par sadarbību ar VDK. Un papildus tam ir paredzēts, ka valdībai ir jāizstrādā noteikumi (citēju): „par dokumentu dokumentēšanu, apkopošanu un saglabāšanu”. Juridiskā komisija izvērtēja attiecīgo priekšlikumu un, ņemot vērā tā saikni ar iepriekš neatbalstīto, neatbalstīja. Lūdzu neatbalstīt.".
- 2014_04_03-seq117 spokenText "Jā. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Ingas Bites, Ingas Vanagas un Dāvja Stalta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 68, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_04_03-seq116 spokenText "1.priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu neatbalstīt.".
- 2014_04_03-seq114 spokenText "Sveicināti pēcpusdienā vēlajā! Savulaik man kā jaunam „Dienas” žurnālistam 1991.gadā bija tā lieliskā iespēja burtiski dažas nedēļas pēc tam, kad policija Valsts drošības komitejai atņēma šos čekas maisus un ievietoja vienā telpā turpat Valsts drošības komitejas mājā... man bija iespēja intervēt VDK pēdējo šefu Johansonu. Un, ja nemaldos, tā vispār bija viņa pirmā publiskā intervija, kad arī parādījās viņa fotogrāfija publiski. Un šajā intervijā viņš man gari un plaši stāstīja par to, vai mēs apzināmies, ko mēs esam izdarījuši. Paņemot šos maisus, mēs esam tādu kā laika mīnu ielikuši valsts pamatos un ka tur ir daudzi cilvēki, kas ir cīnījušies ar noziegumiem un nav bijuši nekādi tur, teiksim, disidentu vajātāji. Bet es... man atmiņā iespiedies kas cits no šīs intervijas. Tad, kad mēs runājām, es sapratu, ka man pretī sēž viens no laimīgākajiem cilvēkiem, kādu es visā savā mūžā esmu redzējis. Un kāpēc tad... Viņš neizskatījās pēc cilvēka, kurš ir pārkāpis kādas savas priekšniecības instrukcijas vai izdarījis ko tādu, kas viņam nav uzdots. Viņš staroja laimē un bija pie pilnas pārliecības, ka viņš ir izdarījis precīzi visu tā, kā viņam no Maskavas ir likts izdarīt, un ka viņam nav jāuztraucas par savu ģenerāļa pensiju. Ko es ar to gribu teikt? Es ar to gribu teikt, ka, pirms šie maisi nonāca neatkarīgās Latvijas rokās, tur bija izņemti ārā visi, kas bija kaut cik noderīgi kaut kādā nākotnē, un palikuši bija tie, kas acīmredzot nekādu vērtību vairs šai organizācijai nesastādīja. Tāpēc... Kāpēc es to saku? Es piekrītu, ka, protams, ir jāzina tautai savi mocītāji un nodevēji, bet to nedrīkst darīt tā, ka mēs tagad paņemam visus šos maisus, izgāžam to saturu uz tāda viena liela galda, tad visi sastājamies apkārt un velkam ārā pa kartītei un skaļi lasām, kas tur rakstīts. Ja mēs gribam ko tādu darīt, ir jāuztaisa obligāti komisija vai - nezinu, kā lai viņu nosauc, - cilvēku grupa, kurai sabiedrība pilnībā uzticas, tur var būt gan radoši cilvēki, gan tiesībsargājošo institūciju cilvēki, un tad šī grupa visus šos maisus izvētītu un atlasītu tiešām tos uzvārdus, kuri ir pelnījuši, lai par viņiem uzzinātu. Un pārējos, kas tur ir kaut kādi gadījuma cilvēki, mēs vienkārši aizmirstu, un miers! Tikai tāds ceļš, manuprāt, ir ejams. Paldies.".
- 2014_04_03-seq112 spokenText "Paldies. Kāds kolēģis droši vien parūpējās un pieteica manu runu. Esmu ļoti pārsteigts, jo es neplānoju savā vārdā runāt, bet paldies, ja kāds tieši gribēja dzirdēt, ko es domāju. Es labprāt izmantošu šo iespēju un runāšu par attiecīgo normu. Kolēģi, es nedomāju, ka lustrācija ir absolūti neiespējama lieta. Par to var runāt un domāt. Bet mūsu likumam ir definēti mērķi, un, ja ir nolūks paplašināt attiecīgos mērķus un tad skatīties uz likumu plašāk, tad tas nav jādara, grozot attiecīgo normu. Proti, tad autoriem iniciatoriem pastāv iespēja iesniegt priekšlikumu un gatavot atsevišķu likumprojektu. Bet mēs diskutējam par citu normu. Mums ir runa par VDK materiāliem. Un mēs varam, kā piedāvā daži kolēģi, šos materiālus iznīcināt (No zāles: „Sadedzināt! Uz Jāņu ugunskura!”), mēs varam arī turpmāk izmantot šos materiālus, lai konstatētu svarīgus faktus, sadarbības faktus. Un tad līdz ar to es tieši domāju, ka priekšlikums, kas ir iesniegts, nevar tikt atbalstīts. Paldies.".
- 2014_04_03-seq110 spokenText "Godātie kolēģi! Saprotot to, ka šodien ir strādāts daudz un intensīvi, tomēr jāsaka, ka tas nemazina tā jautājuma būtiskumu, kurš ir mūsu darba kārtībā. Es tomēr gribētu izmantot šo laiku, lai izskaidrotu mūsu priekšlikuma jēgu, būtību un nepieciešamību, tāpēc, ja jums, kolēģi, nav iebildumu, es gribētu arī lūgt apvienot abas uzstāšanās, kas man ir iespējamas pie šī priekšlikuma, dodot laiku runāt septiņas minūtes. (Zālē troksnis.) Paldies. Tātad tas, ko mēs piedāvājam, kā Judina kungs jau pareizi pieminēja, ir lustrācijas process. Lustrācijas process nav nekas jauns vai mūsu pēkšņi izdomāts. Tas ir process, kas tiek piemērots gandrīz visās bijušajās Padomju Savienības valstīs - un ne tikai -, lai nodrošinātu pilnīgu varas nomaiņu un tās pabeigšanu. Arī mūsu visu atzītais tiesībzinātnieks Egils Levits žurnāla „Tīrraksts” pirmajā numurā savā intervijā „Pagātnes pārvarēšana” teicis... (Zālē troksnis. Dep. J.Urbanovičs: „Kurā? Kurā?”)... pirmajā numurā... ka ir četri galvenie virzieni, kas visi principā ir piemērojami vienlaicīgi, taču katram ir savi mērķi. Tie ir: pirmkārt, vēsturiskas patiesības atklāšana; otrkārt, juridiska izmeklēšana un noziedznieku sodīšana; treškārt, upuru reabilitācija un kompensācijas piešķiršana; un, ceturtkārt, publisko amatpersonu lustrācija un liegums bijušajiem režīma funkcionāriem strādāt demokrātiskas valsts pārvaldes amatos. Nekavēšos pie pārējiem šiem Levita kunga norādītajiem virzieniem, bet turpināšu par lustrāciju, kas ir saistīta ar iesniegto priekšlikumu. Lustrācija, kā jau es minēju, nav nekas jauns - tā notika jau senajā Romā, kā arī persiešu un maķedoniešu valstīs. Un mūsdienās lustrācija paredz atzīšanos sadarbībā ar noziedzīgi represīvajiem padomju varas orgāniem un nožēlu par šo sadarbību. Lustrētu personu vārdi netiek publiskoti. Lustrācija ir humāna un diskrēta procedūra sabiedrības un valsts turpmākas attīstības labā, dodot iespēju cilvēkiem, kuri sadarbojās ar čeku šantāžas, savas profesionālās darbības dēļ vai labprātīgi, atbrīvoties no padomju kauna krusta. Latvija ir vienīgā pasaules valsts postpadomju telpā, kurā šis jautājums nav atrisināts. Valsts pienākums ir šo iespēju pilsoņiem nodrošināt. Tiešām! „Sabiedrība, kas nav attīrījusies, nav spējīga būvēt no totalitārisma mantojuma patiesi brīvu, plaukstošu valsti, jo to nomāc pagātnes rēgi un neizgaismotās padomju sistēmas ēnas,” tā ir izteikusies dzejniece Liāna Langa. Kāpēc jautājums būtu jārisina tieši šobrīd? Jautājums par čekas maisiem un to atvēršanu, čekistiem un viņu darbošanos sabiedrībā aktualizējas atkal un atkal. Lai arī varētu domāt, ka laiks dziedēs rētas un mazinās ar pagātni saistītās emocijas, okupācijas režīma noziegumi ir tik lieli, ka sabiedrība tos neaizmirst. Turklāt katrreizēja šī jautājuma aktualizēšana uzplēš senās rētas, liekot tām asiņot atkal no jauna, un no jauna sašķeļ sabiedrību pāridarītājos un viņu upuros. Turklāt par pirmajiem nav zināms - kuri tie ir un kāda ir viņu attieksme pret izdarīto. Šāda situācija turklāt rada bažas un dažādas manipulācijas iespējas - vai nu izplatīt baumas par kāda cilvēka iespējamu sadarbību, vai, redzot augstākos amatos cilvēkus, par kuriem it kā visi zina, bet neviens nesaka, var arī dažādi citādi spekulēt un šantažēt šos cilvēkus. Jau 1996.gadā Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja pieņēma rezolūciju Nr.1096 „Par pasākumiem bijušo komunistisko totalitāro sistēmu demontēšanai”, kur cita starpā ir atzinīgi vērtēta slepeno dienestu dokumentu publiskošana un norādīts uz lustrāciju kā vienu no iespējamiem risinājumiem. Turklāt Parlamentārā Asambleja ir vērsusi uzmanību uz to, ka neveiksmīga pārejas procesa rezultātā demokrātijas vietā valdīs oligarhija, tiesiskuma vietā - korupcija, bet cilvēktiesību vietā - organizētā noziedzība. Jāatzīst, ka izklausās diezgan pazīstami. Mierīga līdzāspastāvēšana un sekmīgs pārejas process iespējami, nodrošinot taisnīgumu bez atriebības kāres. Tas ir šīs rezolūcijas trešais punkts. Jautājums par lustrāciju Latvijā bija risināms jau tūlīt pēc padomju režīma sabrukuma, lai dotu iespēju patiesai atjaunotnei. Protams, tomēr labāk šo procesu ir uzsākt vēlāk nekā nekad. Ko tad tieši paredz priekšlikumi? Priekšlikumi paredz iespēju personām, kuras sadarbojušās ar VDK (jebkādā statusā), iesniegt Totalitārisma seku dokumentēšanas centram atzīšanās rakstu. Šāds atzīšanās raksts, kas iesniedzams līdz 2015.gada 31.decembrim, būtu simbolisks vēstījums par šīs personas vainas atzīšanu un nožēlu, kas dotu pamatu šīs personas kā atjaunotajai Latvijas Republikai lojālas personas turpmākai dzīvei un darbībai Latvijas sabiedrībā. Situācijā, kad persona būtu iesniegusi atzīšanās rakstu atbilstoši sagatavotajiem priekšlikumiem, informācija par šīs personas sadarbību ar VDK nebūtu publiskojama šīs personas dzīves laikā un vēl piecus gadus pēc personas nāves. Par personām, kuras atzīšanās rakstu nebūtu iesniegušas, informācija kļūtu publiski pieejama pēc 2015.gada 31.decembra, taču arī ne automātiski, bet Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Judina kungs teica, ka ir jābūt uzmanīgiem ar priekšlikumu atbalstīšanu. Protams, jā! Taču es gribētu teikt, ka šie priekšlikumi, kas ir saistīti ar lustrācijas procedūru, nenonāk pretrunā ar Juridiskās komisijas atbalstītajiem citiem priekšlikumiem, jo Juridiskās komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz izpēti. Šie priekšlikumi paredz informācijas publiskošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kas nekādā veidā neierobežo Ministru kabinetu un tātad arī likumdevēju noteikt, ka šāda izpēte ir nepieciešama un tiek veikta. Čepānes kundze jau vairākas reizes šodien ir atsaukusies uz citu valstu pieredzi, un jāsaka, ka arī šajos lustrācijas jautājumos... Paldies Čepānes kundzei! Es saņēmu materiālu par lustrācijas procedūrām Lietuvā un Igaunijā. Un jāsaka, ka šajā materiālā ir redzams, ka Lietuvā un Igaunijā šīs procedūras ir notikušas - un notikušas jau 90.gados. Jā, ar zināmām atšķirībām un niansēm mūsu piedāvātais variants ir tuvāks tam, ko ir īstenojusi Igaunija, proti, šī procedūra ir diskrēta, un cilvēkiem nekādas papildu, teiksim, neērtības nerodas. Turpretī Lietuvā šo cilvēku vārdi tik un tā tika publiskoti pēc īpašas komisijas izpētes un ziņojuma. Taču gribētu vēlreiz uzsvērt, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā lustrācijas procedūra ir notikusi. Paldies.".
- 2014_04_03-seq109 spokenText "Jā, Grigules kundze, jūs varbūt tad paskaidrojiet arī tautai, kāpēc jūs balsojat katrā piektajā no balsojumiem vispār kopā un jums tas neinteresē, ja jau jums gribas paskaidrojumus un tādu atklātības stundu... Un arī pa telefonu... Īstenībā ir uzzīmēts, ka ar telefonu zālē neienāk, kur nu vēl sēdes laikā runā. Bet mēs varam turpināt Saeimas 3.aprīļa sēdi ar vienas minūtes nokavēšanos, par ko es atvainojos. Pirms pārtraukuma mēs sākām izskatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” otrajā lasījumā, un pēc ziņojuma par 1.priekšlikumu, kuru iesnieguši deputāti Inga Bite, Inga Vanaga un Dāvis Stalts, mums ir jāuzsāk debates. Tātad uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2014_04_03-seq108 spokenText "Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2012_12_20-seq324 spokenText "Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2014_04_03-seq107 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Lolita Čigāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Valdis Dombrovskis... nav, Andrejs Judins... ir, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Daina Kazāka... nav, Ainars Latkovskis... nav, Romāns Naudiņš... nav, Dana Reizniece-Ozola... ir, Igors Zujevs... nav.".
- 2014_04_03-seq106 spokenText "Deputāti... Debates uzsāksim pēc pārtraukuma. Deputāti vēlas debatēt. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju, ka mums šodien pulksten 17.00 būs jautājumu un atbilžu sēde. Deputātu Zariņa, Elksniņa, Tutina, Ribakova un Agešina jautājums ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par iespējamajām VAS „Latvenergo” tarifu izmaiņām”. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, un ministrs ieradīsies. Deputātu Zariņa, Elksniņa, Tutina, Ribakova un Agešina jautājums tieslietu ministrei Baibai Brokai „Par iespējamajām VAS „Latvenergo” tarifu izmaiņām”. Rakstiskā atbilde neapmierina iesniedzējus, bet viņi negrib uzdot papildu jautājumus. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu. Deputātu Zariņa, Elksniņa, Tutina, Ribakova un Agešina jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par ietekmi uz valsts budžetu un veicamajiem soļiem saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanu”. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties. Šis jautājums tiek pārcelts. Tātad pulksten 17.00 būs ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2014_04_03-seq105 spokenText "Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Likumprojekts Nr.1022/Lp11. Man gribētos atgādināt, ka grozījumi tika ierosināti saistībā ar nepieciešamību veikt izmaiņas 17.pantā, kur paredzēts, ka 20 gadus pēc attiecīgā likuma spēkā stāšanās vairs nebūs iespējams konstatēt sadarbību ar VDK, izmantot procedūru, kas ir noteikta attiecīgā likuma 14. un 15.pantā. Es atceros, ka tad, kad mēs skatījām pirmajā lasījumā, Čepānes kundze uzaicināja speciālistus un organizēja diskusiju, apspriešanu par visiem šiem jautājumiem. Un es gribu teikt, ka tiešām tāda diskusija bija nepieciešama, jo kolēģi iesniedza 20... Kopumā mums iesniegti 20 priekšlikumi, un tie ir ļoti atšķirīgi. Ir priekšlikumi visus maisus paņemt, aiznest būtībā uz Doma laukumu un sadedzināt, iznīcināt ar uguni. Ir priekšlikums nopublicēt visus materiālus pēc iespējas ātrāk. Ir priekšlikums nodibināt lustrācijas kārtību. Ir 20 dažādi priekšlikumi. Ņemot vērā, ka tie ir savstarpēji nesaslēdzami - viens priekšlikums izslēdz otru! -, mums komisijā notika divas sēdes, 12. un 26.martā, un mēs uzaicinājām lietpratējus. Bija uzaicināts ģenerālprokurors, bija uzaicināts arī Maizīša kungs, vairāki speciālisti, kas pauda viedokli par to, kā rīkoties attiecīgajā jautājumā. Juridiskās komisijas vārdā man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka tūlīt mēs balsosim par atsevišķiem priekšlikumiem, un, protams, ka, ja mēs pieņemsim vienu šādu priekšlikumu, vienu citādu priekšlikumu, pastāv risks, ka tiks radīts likums, kas nebūs derīgs izmantošanai. Bet! Ja mēs neizdarīsim grozījumus, kuru dēļ likumprojekts tika ierosināts, tad šogad mēs faktiski... faktiski tiks atzīts, ka turpmāk nebūs nekādas nozīmes tam faktam, ka cilvēks bija VDK aģents vai informators. Tāpēc mans aicinājums - sekot līdzi Juridiskās komisijas priekšlikumiem, jo tie ir kompromisa variants, kas izstrādāts, ņemot vērā tieši ekspertu viedokļus. Un ģenerālais koncepts, ko uzsvēra un atbalstīja Juridiskā komisija, ir šāds: mums tiešām ir jāiet uz publicēšanu, bet, pirms kaut ko atbilst patiesībai un ka informācija nevar radīt kaitējumu sabiedrībai. Ģenerālprokurors mums uzrādīja kartītes, par kurām visi runā. Un kas tās par kartītēm, ja kartītē rakstīts, ka Jānis Ozoliņš izdarīja to un to, bet tur nav personas koda?! Mēs tieši... es atvainojos... (Zālē troksnis, starpsaucieni. „Uzvārdus!...”) Vienalga kādu... vienalga kādu uzvārdu var nosaukt, bet tieši ģenerālprokurors pievērsa uzmanību tam, ka pēc attiecīgajām kartītēm... Es domāju, vienalga kādu uzvārdu var nosaukt. Tur tā lieta! Ir cilvēki, kas var apvainoties (Zālē smiekli.), un tieši tas ir iemesls, kura dēļ mēs negribam publicēt informāciju, kas nav pārbaudīta. Tātad šīs kartītes prasa analīzi. Un Juridiskā komisija uzskata, ka pirmām kārtām ir jāveic analīze, un tieši atsevišķi priekšlikumi ir vērsti uz to, lai tāda analīze notiktu. Kad ir skaidrība, tad informācija ir publicējama. Bet mēs neatbalstām nedz mūsu vēstures iznīcināšanu, uz ko aicina „Saskaņas Centra” pārstāvji, nedz nesagatavotas informācijas publicēšanu, nepārbaudītu faktu publicēšanu, uz ko aicina Nacionālā apvienība. Lūdzu sekot līdzi priekšlikumiem, ko atbalstīja Juridiskā komisija. 1.priekšlikums un arī vairāki citi, ko iesniedza deputāti Inga Bite, Inga Vanaga un Dāvis Stalts, ir vērsti uz lustrācijas ieviešanu. Mēs diskutējām par attiecīgajām normām, bija uzdoti vairāki jautājumi. Un ir tieši vairāki kritiskie punkti. Arī ģenerālprokurors norādīja, ka... Piemēram, ja priekšlikumā ir paredzēts, ka cilvēkam ir jānožēlo tas, ka viņš sadarbojies, bet šis cilvēks palīdzēja atklāt kādas bandas noziegumu un viņš nenožēlo, - ko tad mēs darīsim? Tātad būs cita prakse. Arī vairāki citi jautājumi bija uzdoti. Tātad 1.priekšlikums. 1.priekšlikumā ir paredzēts papildināt attiecīgā likuma mērķu definīciju, iekļaut jaunus mērķus. Ņemot vērā, ka piedāvātie mērķi neatbilst, teiksim, tam mērķim, kura dēļ likums ir radīts, Juridiskā komisija to neatbalstīja. Priekšlikums nav atbalstīts.".