Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_04_03-seq128> ?p ?o. }

• 2014_04_03-seq128 type Speech.
• 2014_04_03-seq128 number "128".
• 2014_04_03-seq128 date "2014-04-03".
• 2014_04_03-seq128 isPartOf 2014_04_03.
• 2014_04_03-seq128 spokenAs 17.
• 2014_04_03-seq128 spokenText "Dārgie biedri, deputāti! Tieši šajā priekšlikumā ir nožēlas jēdziens - morāla kategorija, bet to nevar ierakstīt likumā. Mēs par to daudz runājām. Taču dziļa iekšēja, personiska... tā ir patiešām patiesa nožēla, un ar to soda sevi visvairāk tie, kuri varbūt vismazāk to ir pelnījuši. Bet mums ir jārunā šajā sakarībā, šī likuma sakarībā, tiešām par morālām un psiholoģiskām kategorijām un arī par to nožēlu, lai kā arī tādas lietas nepatīk juristiem. Bet jārunā, vadoties nevis pēc likuma burta, bet pēc likuma gara, jo jautājums ir par to: gan par tautas, gan par mūsu katra personisko spēju tikt galā ar pagātnes un varbūt arī šodienas ievainojumiem - tie ir gan vēsturiskie, gan varbūt arī ikdienišķie, jo katru dienu mums taču kāds nodara pāri - gan okupanti, gan fašisti, gan vīrs, sieva, kaimiņi, konkurenti -, un tā gadu no gada. Un kā to visu sadziedēt? Refleksi mūs vedina vispirms padarīt kādu citu nožēlojamāku par mums pašiem - ļaunumu, sāpes, pazemojumu pārnest uz citu un tad to publiski zākāt. Un stukači (No SC frakcijas: „Tulkojumu!”), šie mazie ziņotāji, ir lielisks, neapgūts resurss mūsu pašu tautiešu vidū. Bet kas tad ir šie stukači, ja mēs runājam par nožēlošanu un arī par morāli? Ar ko viņu morāle tik ļoti atšķiras no mūsu, no manas, no tavas morāles? Man arī, tāpat kā Kārlim Seržantam, 1991.gadā bija izdevība būt jaunam žurnālistam, un tad mūsu rīcībā īsi pēc neatkarības atgūšanas nonāca bijušie čekas… vienu strēķīti no materiāliem pārdeva avīzei. Tās nebija šīs kartītes, tie bija citi dokumenti. Un kas tur ir? Sabiedrības šķērsgriezums! Ar visām īpašībām, kādas mums ir: cits ļaunāks, cits sliktāks, cits mantkārīgāks, ir arī kāds pusdievs. Un ko es gribu teikt? Ka mana varonība... ja es nekļuvu par ziņotāju - tā nav mana varonība; tā ir Dieva žēlastība, ka man tas vienkārši nepatrāpījās. Un es aicinu padomāt jūs pašus arī par to. Katram gribas teikt: „Nu, ja man piedāvātu sadarbību tā čeka, es gan tur parādītu!” Bet varbūt jums netrāpījās piedāvājums. Varbūt jums bija cits piedāvājums, teiksim, komjaunatne vai partija, vai padomju armija. It kā absurdi skan, bet padomājiet, ko nozīmē dot zvērestu okupācijas armijai. Un no tā atteikties nebija grūtāk kā no spiediena kļūt par čekas ziņotāju: „Klau, tu esi devis zvērestu okupācijas armijai! Vai tavs tēvs vai brālis.” Un ar to es gribu teikt, ka no tā mēs drīz nonāksim pie tā, ka, teiksim, skaļi tiks aicināts uz nožēlu, uz lustrāciju vai frustrāciju, teiksim, arī šis cilvēks. Tālab es neatbalstu priekšlikumu par nožēlu, kas nav, teiksim, pielietojama šajā jautājumā, bet vispār aicinu arī uz ziņotājiem pirmām kārtām skatīties kā uz upuriem, nevis noziedzniekiem. Bet šo priekšlikumu es neatbalstu.".
• 2014_04_03-seq128 language "lv".
• 2014_04_03-seq128 speaker Ilmars_Latkovskis-1958.
• 2014_04_03-seq128 mentions Q11751893.