Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_04_03-seq110> ?p ?o. }

• 2014_04_03-seq110 type Speech.
• 2014_04_03-seq110 number "110".
• 2014_04_03-seq110 date "2014-04-03".
• 2014_04_03-seq110 isPartOf 2014_04_03.
• 2014_04_03-seq110 spokenAs 84.
• 2014_04_03-seq110 spokenText "Godātie kolēģi! Saprotot to, ka šodien ir strādāts daudz un intensīvi, tomēr jāsaka, ka tas nemazina tā jautājuma būtiskumu, kurš ir mūsu darba kārtībā. Es tomēr gribētu izmantot šo laiku, lai izskaidrotu mūsu priekšlikuma jēgu, būtību un nepieciešamību, tāpēc, ja jums, kolēģi, nav iebildumu, es gribētu arī lūgt apvienot abas uzstāšanās, kas man ir iespējamas pie šī priekšlikuma, dodot laiku runāt septiņas minūtes. (Zālē troksnis.) Paldies. Tātad tas, ko mēs piedāvājam, kā Judina kungs jau pareizi pieminēja, ir lustrācijas process. Lustrācijas process nav nekas jauns vai mūsu pēkšņi izdomāts. Tas ir process, kas tiek piemērots gandrīz visās bijušajās Padomju Savienības valstīs - un ne tikai -, lai nodrošinātu pilnīgu varas nomaiņu un tās pabeigšanu. Arī mūsu visu atzītais tiesībzinātnieks Egils Levits žurnāla „Tīrraksts” pirmajā numurā savā intervijā „Pagātnes pārvarēšana” teicis... (Zālē troksnis. Dep. J.Urbanovičs: „Kurā? Kurā?”)... pirmajā numurā... ka ir četri galvenie virzieni, kas visi principā ir piemērojami vienlaicīgi, taču katram ir savi mērķi. Tie ir: pirmkārt, vēsturiskas patiesības atklāšana; otrkārt, juridiska izmeklēšana un noziedznieku sodīšana; treškārt, upuru reabilitācija un kompensācijas piešķiršana; un, ceturtkārt, publisko amatpersonu lustrācija un liegums bijušajiem režīma funkcionāriem strādāt demokrātiskas valsts pārvaldes amatos. Nekavēšos pie pārējiem šiem Levita kunga norādītajiem virzieniem, bet turpināšu par lustrāciju, kas ir saistīta ar iesniegto priekšlikumu. Lustrācija, kā jau es minēju, nav nekas jauns - tā notika jau senajā Romā, kā arī persiešu un maķedoniešu valstīs. Un mūsdienās lustrācija paredz atzīšanos sadarbībā ar noziedzīgi represīvajiem padomju varas orgāniem un nožēlu par šo sadarbību. Lustrētu personu vārdi netiek publiskoti. Lustrācija ir humāna un diskrēta procedūra sabiedrības un valsts turpmākas attīstības labā, dodot iespēju cilvēkiem, kuri sadarbojās ar čeku šantāžas, savas profesionālās darbības dēļ vai labprātīgi, atbrīvoties no padomju kauna krusta. Latvija ir vienīgā pasaules valsts postpadomju telpā, kurā šis jautājums nav atrisināts. Valsts pienākums ir šo iespēju pilsoņiem nodrošināt. Tiešām! „Sabiedrība, kas nav attīrījusies, nav spējīga būvēt no totalitārisma mantojuma patiesi brīvu, plaukstošu valsti, jo to nomāc pagātnes rēgi un neizgaismotās padomju sistēmas ēnas,” tā ir izteikusies dzejniece Liāna Langa. Kāpēc jautājums būtu jārisina tieši šobrīd? Jautājums par čekas maisiem un to atvēršanu, čekistiem un viņu darbošanos sabiedrībā aktualizējas atkal un atkal. Lai arī varētu domāt, ka laiks dziedēs rētas un mazinās ar pagātni saistītās emocijas, okupācijas režīma noziegumi ir tik lieli, ka sabiedrība tos neaizmirst. Turklāt katrreizēja šī jautājuma aktualizēšana uzplēš senās rētas, liekot tām asiņot atkal no jauna, un no jauna sašķeļ sabiedrību pāridarītājos un viņu upuros. Turklāt par pirmajiem nav zināms - kuri tie ir un kāda ir viņu attieksme pret izdarīto. Šāda situācija turklāt rada bažas un dažādas manipulācijas iespējas - vai nu izplatīt baumas par kāda cilvēka iespējamu sadarbību, vai, redzot augstākos amatos cilvēkus, par kuriem it kā visi zina, bet neviens nesaka, var arī dažādi citādi spekulēt un šantažēt šos cilvēkus. Jau 1996.gadā Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja pieņēma rezolūciju Nr.1096 „Par pasākumiem bijušo komunistisko totalitāro sistēmu demontēšanai”, kur cita starpā ir atzinīgi vērtēta slepeno dienestu dokumentu publiskošana un norādīts uz lustrāciju kā vienu no iespējamiem risinājumiem. Turklāt Parlamentārā Asambleja ir vērsusi uzmanību uz to, ka neveiksmīga pārejas procesa rezultātā demokrātijas vietā valdīs oligarhija, tiesiskuma vietā - korupcija, bet cilvēktiesību vietā - organizētā noziedzība. Jāatzīst, ka izklausās diezgan pazīstami. Mierīga līdzāspastāvēšana un sekmīgs pārejas process iespējami, nodrošinot taisnīgumu bez atriebības kāres. Tas ir šīs rezolūcijas trešais punkts. Jautājums par lustrāciju Latvijā bija risināms jau tūlīt pēc padomju režīma sabrukuma, lai dotu iespēju patiesai atjaunotnei. Protams, tomēr labāk šo procesu ir uzsākt vēlāk nekā nekad. Ko tad tieši paredz priekšlikumi? Priekšlikumi paredz iespēju personām, kuras sadarbojušās ar VDK (jebkādā statusā), iesniegt Totalitārisma seku dokumentēšanas centram atzīšanās rakstu. Šāds atzīšanās raksts, kas iesniedzams līdz 2015.gada 31.decembrim, būtu simbolisks vēstījums par šīs personas vainas atzīšanu un nožēlu, kas dotu pamatu šīs personas kā atjaunotajai Latvijas Republikai lojālas personas turpmākai dzīvei un darbībai Latvijas sabiedrībā. Situācijā, kad persona būtu iesniegusi atzīšanās rakstu atbilstoši sagatavotajiem priekšlikumiem, informācija par šīs personas sadarbību ar VDK nebūtu publiskojama šīs personas dzīves laikā un vēl piecus gadus pēc personas nāves. Par personām, kuras atzīšanās rakstu nebūtu iesniegušas, informācija kļūtu publiski pieejama pēc 2015.gada 31.decembra, taču arī ne automātiski, bet Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Judina kungs teica, ka ir jābūt uzmanīgiem ar priekšlikumu atbalstīšanu. Protams, jā! Taču es gribētu teikt, ka šie priekšlikumi, kas ir saistīti ar lustrācijas procedūru, nenonāk pretrunā ar Juridiskās komisijas atbalstītajiem citiem priekšlikumiem, jo Juridiskās komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz izpēti. Šie priekšlikumi paredz informācijas publiskošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kas nekādā veidā neierobežo Ministru kabinetu un tātad arī likumdevēju noteikt, ka šāda izpēte ir nepieciešama un tiek veikta. Čepānes kundze jau vairākas reizes šodien ir atsaukusies uz citu valstu pieredzi, un jāsaka, ka arī šajos lustrācijas jautājumos... Paldies Čepānes kundzei! Es saņēmu materiālu par lustrācijas procedūrām Lietuvā un Igaunijā. Un jāsaka, ka šajā materiālā ir redzams, ka Lietuvā un Igaunijā šīs procedūras ir notikušas - un notikušas jau 90.gados. Jā, ar zināmām atšķirībām un niansēm mūsu piedāvātais variants ir tuvāks tam, ko ir īstenojusi Igaunija, proti, šī procedūra ir diskrēta, un cilvēkiem nekādas papildu, teiksim, neērtības nerodas. Turpretī Lietuvā šo cilvēku vārdi tik un tā tika publiskoti pēc īpašas komisijas izpētes un ziņojuma. Taču gribētu vēlreiz uzsvērt, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā lustrācijas procedūra ir notikusi. Paldies.".
• 2014_04_03-seq110 language "lv".
• 2014_04_03-seq110 speaker Inga_Bite-1981.
• 2014_04_03-seq110 mentions Q211.
• 2014_04_03-seq110 mentions Q37.
• 2014_04_03-seq110 mentions Q191.
• 2014_04_03-seq110 mentions Q193089.
• 2014_04_03-seq110 mentions Q164247.
• 2014_04_03-seq110 mentions Q15180.
• 2014_04_03-seq110 mentions Q348043.
• 2014_04_03-seq110 mentions Q80919.
• 2014_04_03-seq110 mentions Q8908.
• 2014_04_03-seq110 mentions Q220.
• 2014_04_03-seq110 mentions Q13424773.
• 2014_04_03-seq110 mentions Q12368909.