Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_06_12-seq124 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav.".
- 2014_06_12-seq123 spokenText "Jā, labdien! Es gribu atbalstīt - tiešām atbalstīt! - un likt jums padomāt par to, kas faktiski tiek likts uz spēles. Es esmu tagad kādu laiku arī strādājis Inovāciju un zinātnes apakškomisijā un varu jums pateikt tieši ar konkrētiem piemēriem, kāpēc mums šāds līgums ir vajadzīgs. Un tur nav vajadzīga nemaz liela nauda! Piemēram, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts jau deviņus gadus sadarbojas ar Vācijas korporāciju Astrium, izstrādājot krioizolāciju Eiropas Savienības raķetei Ariane 5. Iedomājieties - mums ir uzņēmums, kas ražo... palīdz ražot Eiropai Ariane! Tad jau var uzreiz prasīt: no kurienes mums tādas zināšanas? Nu, agrāk acīmredzot mēs esam palīdzējuši būvēt padomju raķetes, kas bija vērstas pret NATO dalībvalstīm, bet tagad mēs miermīlīgā nolūkā šīs zināšanas vedam tālāk uz Eiropas Savienību. Bet tā ir tikai viena problēma. Mums te ir vēl viena problēma. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts te var piedalīties tikai kā apakšuzņēmums, jo Latvija nav pilntiesīga Eiropas Savienības Eiropas Kosmosa aģentūras dalībniece, bet, ja tā būtu, tad tos 1,3 miljonus, kas ir vajadzīgi... to naudu dabūtu atpakaļ ar uzviju. Un, ja ne gluži ar uzviju, tad mums tomēr jāatceras, ka ir arī citi uzņēmumi Latvijā, piemēram, A/S „Sidrabe”, SIA Baltic Scientific Instruments, LU Elektronikas un datorzinātņu institūts un tā tālāk. Tā ka mums tās spējas brīnumainā kārtā ir. Tas ir neticami, ka par spīti tam, cik slikti mūsu zinātnes jomai Latvijā tagad klājas, mums ir ļoti veiksmīgi uzņēmēji, kas var ne tikai celt Latvijas prestižu un cieņu pret Latviju Eiropas Savienībā, bet to pašu naudu, ko mēs te nolemsim maksāt Eiropas Kosmosa aģentūrai, dabūt vēl atpakaļ ar uzviju. Un es gribētu vēl pieminēt... Jūs dzirdējāt mani sakām - „krioizolācija”. Tā ir jauna tehnoloģija, ko izmanto ne tikai raķetēm; nākotnē to izmantos arī automašīnām - jaunām bākām, kompresoriem, ventilācijas sistēmām, caurulēm -, jo tas viss ir saistīts ar jaunu zinātni - tā saukto ūdeņraža tehnoloģiju. Ūdeņraža tehnoloģija - tā ir viena no nākotnes zinātnes un mūsu attīstības, arī rūpniecības attīstības, ļoti svarīgām sastāvdaļām. Un man tiešām... Ja mēs kaut ko labu vēl tagad varam izdarīt pirms Jāņiem, tad tiešām mums ir jāatbalsta un jāpiespiež Finanšu ministrija atbalstīt šo priekšlikumu finansiāli. Paldies par uzmanību.".
- 2014_06_12-seq122 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2014_06_12-seq121 spokenText "Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.3802. 2009.gadā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras līgums par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem. Šis sadarbības līgums starp Eiropas Kosmosa aģentūru un Latviju ir kā otrais etaps, lai nodrošinātu Latvijas zinātnes un rūpniecības sektora iesaisti Eiropas Kosmosa aģentūras programmu iepirkumos un nozares veidošanā kopumā. Sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru Latvijas uzņēmēji varēs iesaistīties vairākos projektos un radīt jaunas darba vietas Latvijā. Vienlaicīgi arī Latvijas studenti un mācībspēki varēs iesaistīties projektos un iegūt vērtīgus pētniecības materiālus un pieredzi. Ārlietu komisijā bija plaša diskusija par šā līguma nozīmi, un, kaut gan bija domstarpības par to, cik daudz jaunu darba vietu tas varētu radīt, visi piekrita, ka sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir pozitīvi vērtējama un ar milzīgu perspektīvu. Parakstot šo līgumu, Latvijai būs jāpiešķir 1,3 miljoni eiro 2015.gadā, un komisijā radās jautājums par to, ka šādi līdzekļi vēl nav paredzēti valsts budžetā. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji mūs informēja, ka Eiropas Kosmosa aģentūras padome ir akceptējusi hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu līdz 2015.gada 31.janvārim. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams paredzēt šos līdzekļus 2015.gada budžetā. Ja šie līdzekļi netiks piešķirti, tad līgums zaudēs spēku 2015.gada 1.februārī. Tieslietu ministrija mums norādīja uz iespējamo risku, kas saistīts ar Eiropas Kosmosa aģentūras tiesībām vērsties tiesā par norādītiem zaudējumiem, kas ir saistīti ar aģentūras jau ieguldītiem līdzekļiem. Bet uzsveru, ka šāds risks pastāv arī tad, ja līgumu neratificē Saeimā. Un Izglītības un zinātnes ministrija uzsvēra, ka, arī nezinot to, vai līdzekļi tiks piešķirti vai ne, līguma ratificēšana šogad Saeimā ir nepieciešama. Vienkārši sakot, mēs neko neriskējam, apstiprinot šo līgumu, pat ja nākamā gada budžetā līdzekļi netiek piešķirti. Bet, ja mēs tagad neratificēsim šo līgumu, tad mēs garantējam, ka Latvija tiks izslēgta no šīs programmas. Līdz ar to, apsverot visus argumentus, Ārlietu komisija atbalstīja šo līgumu pirmajā lasījumā. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2014_06_12-seq120 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_06_12-seq119 spokenText "Aicinu balsot un likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_06_12-seq117 spokenText "11. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2004_04_22-seq993 spokenText "11. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_12_11-seq276 spokenText "11. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq115 spokenText "9. - deputāta Judina priekšlikums. Nav balsojams, jo autors ir to atsaucis. 10. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq111 spokenText "7. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_12-seq109 spokenText "Un 6. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2009_12_01-seq483 spokenText "Un 6. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq107 spokenText "5. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_12-seq105 spokenText "4. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_12-seq101 spokenText "2. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_03-seq16 spokenText "2. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_09_19-seq256 spokenText "2. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_05_13-seq416 spokenText "2. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2009_12_01-seq519 spokenText "2. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2009_06_12_a-seq496 spokenText "2. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2004_04_22-seq977 spokenText "2. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq99 spokenText "Kolēģi! 1. ir tieslietu ministres Brokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_12-seq98 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2014_06_12-seq96 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 35, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq95 spokenText "Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja viena iemesla dēļ: formulējums ir zināmā veidā izplūdis. Piemēram, nevar noteikt, kas īsti ir, nu, lauksaimniecības un dārzkopības platības. Un ir jau arī vēl citas platības... Un kas ir postījumi? Nu, arī... nu, lieli postījumi, mazi postījumi... viens rakums, pieci rakumi... Tā ka zināmā veidā tikai tāpēc netika šis priekšlikums atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq93 spokenText "Īss komentārs.".
- 2014_06_12-seq90 spokenText "7. ir deputāta Agešina kunga priekšlikums, kurš nav guvis komisijas atbalstu.".
- 2014_06_12-seq88 spokenText "6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq86 spokenText "Atbalstīts. Jā! Es ļoti atvainojos! 5. ir deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_12-seq85 spokenText "Deputāti piekrīt. (Dep. V.Agešins no zāles: „Pilnībā atbalstīts, nevis daļēji.”)".
- 2014_06_12-seq84 spokenText "4. ir deputāta Agešina kunga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_12-seq82 spokenText "3. ir Zemkopības ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_12-seq80 spokenText "2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq79 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 1.priekšlikumu.".
- 2014_06_12-seq77 spokenText "Augsti godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” trešajā lasījumā. Komisija izskatīja septiņus priekšlikumus. 1. ir deputāta Agešina kunga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_12-seq76 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.".
- 2014_06_12-seq75 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_06_12-seq73 spokenText "Un 7. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka likuma spēkā stāšanās laiku, proti, 2015.gada 1.janvāri. Par šo spēkā stāšanās termiņu komisijā bija diskusijas. Pamats šādam spēkā stāšanās termiņam ir tas, ka Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmās jeb datubāzēs būs nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kam ir nepieciešams attiecīgais laika posms. Komisija šo priekšlikumu tātad ir atbalstījusi.".
- 2014_06_12-seq71 spokenText "Savukārt 6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq67 spokenText "Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq65 spokenText "Tāpat 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq61 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā”. Uz trešo lasījumu komisija ir izskatījusi septiņus priekšlikumus. 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq60 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Muitas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komercķīlas likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2014_06_12-seq59 spokenText "Likumprojekts „Grozījums Muitas likumā” (Nr.1120/Lp11). Komisija priekšlikumus trešajam lasījumam nav saņēmusi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_06_12-seq58 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Muitas likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_06_12-seq56 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2014_06_12-seq55 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.3973. Likumprojektam „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību” neviens priekšlikums netika saņemts. Ārlietu komisija likumprojektu atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_06_12-seq54 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2012.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_06_12-seq53 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.3972. Šis likumprojekts ir trešais šajā tā sauktajā pasta paketē... Likumprojekts ir par pasta maksājumu pakalpojumiem. Arī šim likumprojektam komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_06_12-seq52 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 2012.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_06_12-seq51 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.3971. Likumprojekts „Par Pasaules Pasta Vispārīgo reglamentu”. Arī šā likumprojekta otrajam lasījumam nesaņēmām nevienu priekšlikumu. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_06_12-seq50 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2012.gada Pasaules Pasta konvenciju” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_06_12-seq49 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3970. Likumprojektu „Par 2012.gada Pasaules Pasta konvenciju” izskatīja Ārlietu komisija. Otrajam lasījumam nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_06_12-seq48 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 2012.gada Pasaules Pasta konvenciju”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_06_12-seq47 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”. Otrais lasījums, kas ir arī galīgais lasījums. Pateicoties komisijas rūpīgam darbam, priekšlikumi nav saņemti. Un līdz ar to es aicinu atbalstīt tātad otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.".
- 2014_06_12-seq46 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2014_06_12-seq45 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_06_05-seq50 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_11_06_a-seq1275 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_09_19-seq252 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_09_19-seq238 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_09_19-seq76 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2012_05_31-seq109 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_06_12-seq43 spokenText "Un 19., noslēdzošais, - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq39 spokenText "17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_12-seq37 spokenText "16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_12-seq35 spokenText "15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_12-seq33 spokenText "14. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (No zāles dep. J.Reirs: „Par ko tas ir?”)".
- 2014_06_12-seq29 spokenText "Arī 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (No zāles dep. V.Agešins: „Par ko šis ir?”)".
- 2014_06_12-seq15 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq11 spokenText "3. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2014_06_12-seq7 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1140/Lp11 - „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Komisija saņēma otrajam lasījumam 19 priekšlikumus. Visi ir redakcionāla rakstura. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq6 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Valsts aizsardzības finansēšanas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumi nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumi nav. Darba kārtība grozīta. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_06_12-seq5 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agneses Veitas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2014_06_12-seq4 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 7. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Agneses Veitas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2014_06_12-seq3 spokenText "Paldies. Runāt „pret” neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Komercdarbības atbalsta kontroles likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2014_06_12-seq2 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Esam pietuvojušies tam brīdim, kad jābūt mūsu reakcijai uz izmaiņām starptautiskajā situācijā un arī ģeopolitiskajā situācijā. Izmaiņas reaģē ne tikai ar paziņojumiem, nosodot Krievijas agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju, notiekošo Austrumukrainā, bet arī atbilstoši finansiāli reaģējot, lai stiprinātu mūsu aizsardzības un drošības spējas. Šis nav pirmais mēģinājums. Jau 2001.gadā 7.Saeima deklarēja savu apņemšanos, virzoties uz iestāšanos NATO, sasniegt 2 procentus no nacionālā kopprodukta finansējumam valsts aizsardzībai. Mēs bijām samērā tuvu tam pietuvojošies, šeit, jāsaka, iekļaujot daudzas jomas, kas varbūt tiešā veidā neattiecas uz valsts aizsardzību. Taču vēlākie gadi, it īpaši krīze, izdarīja savu darbu, un pagājušā gada finansējums faktiski ir zem 1 procenta. Otrkārt, mēs faktiski esam nonākuši situācijā, kad acīmredzami ir jāstiprina mūsu aizsardzības spējas un jāattīsta tās spējas, kurām nepietika līdzekļu un laika iepriekšējā posmā. Tas attiecas uz gaisa novērošanu zemu lidojošiem objektiem un citām aizsardzības jomām, kas nekavējoties būtu jānodrošina uz mūsu austrumu robežas. Treškārt, par šo situāciju runā ne tikai šeit, Latvijā vai Baltijā; tas ir arī NATO sabiedroto, Amerikas Savienoto Valstu, mūsu sabiedroto uzmanības jomā, jo, neskatoties uz diezgan sarežģīto un laikietilpīgo aizsardzības plānošanas procesu, no NATO puses un ASV puses uzreiz tika sperti soļi, lai pastiprinātu savu klātbūtni Baltijas un Centrāleiropas reģionā ar papildu iznīcinātājlidmašīnām, ar mācībām, un samitā, kurš būs rudenī, noteikti tiks lemts par kaut kādu aizsardzības struktūru pārvietošanu no Rietumeiropas uz Austrumeiropu, jo viss vēl pagaidām ir tajās vietās, kur tas bija nodibināts un izveidots aukstā kara laikā, proti, laikā, kad norisinājās pretstāvēšana PSRS. Mūsu sabiedrotie - Amerikas Savienotās Valstis - deklarējuši, ka viens miljards ASV dolāru tiks izdalīts, lai stiprinātu Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu aizsardzības spējas, veicinātu apmācības un augsto tehnoloģiju ieviešanu aizsardzības jomā. Neapšaubāmi, tas viss prasīs arī mūsu, Latvijas Republikas, finansiālos līdzekļus, kas būtu jāliek klāt šīm ārvalstu investīcijām. Tas viss kopumā prasa nekavējoties savest kārtībā mūsu aizsardzības finansējumu, padarīt to adekvātu pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai un nepieciešamībai nekavējoties stiprināt mūsu valsts bruņoto spēku aizsardzības spējas. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.".
- 2014_06_12-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 12.jūnija sēdi. Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti trīs priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Valsts aizsardzības finansēšanas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Ministru kabinets lūdz izdarīt izmaiņas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Komercdarbības atbalsta kontroles likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Statistikas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Valsts aizsardzības finansēšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Romualds Ražuks.".
- 2014_06_05-seq483 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 5.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2014_06_05-seq482 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Buiķis... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Daina Kazāka... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Romualds Ražuks... nav, Raimonds Rubiks... nav, Ilze Vergina... nav, Juris Viļums... nav, Ivars Zariņš... nav.".
- 2014_06_05-seq481 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai tiesībsargs vēlas vēl ko piebilst? Nē. Paldies. (No zāles: „Balsot!”; „Paldies!”) Par šo ziņojumu nav jābalso, tātad šis jautājums ir uzskatāms par izskatītu. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Lai tik strādā!”) Tas bija mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības pēdējais jautājums. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2014_06_05-seq480 spokenText "...starptautiskajās organizācijās. Paldies, priekšsēdētāja! Esmu beidzis savu uzstāšanos.".
- 2014_06_05-seq479 spokenText "Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2011_06_09-seq621 spokenText "Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2011_04_28-seq430 spokenText "Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2014_06_05-seq478 spokenText "Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Godātais tiesībsarga kungs! Atkal par to pašu tematu - par mazākumtautību izglītību un par tiem trūkumiem un priekšlikumiem, kurus jūs noformulējāt savā atzinumā. 178.lapaspusē jūs rakstāt, ka iespēja apgūt mācību saturu savā valodā ir septiņām mazākumtautībām, un pēc tam jūs tās visas nosaucāt aiz komata. Tā ir kārtējā leģendas atražošana, kura pāriet no viena oficiāla dokumenta uz otru jau kādus piecus gadus. Septiņas mazākumtautības mācās savu valodu, bet mācās savā valodā - tiktāl, ciktāl es zinu, - tikai trīs mazākumtautības, tiesībsarga kungs! Tie ir krievi, poļi un laikam ukraiņi. Pavisam nesen oficiālās institūcijas ziņoja, ka nodarbības notiek astoņās mazākumtautību... Un astotā mazākumtautība pēc kārtas bija - zināt, kura? Bija uzrādīts, ka tā ir romu valoda. Vai romu bērni tiešām skolās mācās savā dzimtajā valodā - tas ir vēl viens jautājums. Uzskatu, ka tā tas nenotiek. Jau tas vien ir liels sasniegums, ka bērni, kas pieder citām mazākumtautībām, bauda iespēju mācīties savu valodu un arī mācīties savu kultūru katrā ziņā. Tas ir sasniegums Latvijā, bet vismaz precīziem šeit ir jābūt noteikti, jo tas lielā mērā maldina mūsu sabiedrību. Jūs atkal apliecinājāt trūkumus bilingvālās apmācības norisē. Piekrītu! Bet es nevaru piekrist tam, ka tieši tāpēc, ka skolotāji nezina valsts valodu, arī bērni neprot runāt latviski tik labi, kā vajadzētu būt. Patiesībā jūsu pārmetums apliecina to pareģojumu, kuru izteica politiķi un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kas uzstājās par to, lai tiktu nodrošināta iespēja mazākumtautību bērniem, to skaitā arī krieviem kā lielākajai etniskajai mazākumtautību grupai, mācīties dzimtajā valodā, - ka, ja uzsāktā reforma būs īstenota pilnā sparā, tad par valsts valodas apguves galveno rīku kļūs speciālie mācību priekšmeti, nevis latviešu valodas priekšmets. Tā arī notiek, un patiesībā tas, ko jūs secināt, to arī zināmā mērā netieši atspoguļo, bet tam, ka tā ir pareiza kārtība, - tam es nevaru piekrist. Un pēdējais. Jūs iesakāt pāriet uz mācībām valsts valodā vidusskolā un atsaucaties uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas 1996.gada Hāgas rekomendācijām, paužat, ka, lūk, tur ir rekomendēts tiešām tā rīkoties. Proti, jūs atsaucaties uz rekomendāciju 13.pantu. Bet tieši tajā pantā ir rakstīts, ka vidusskolā mācību satura ievērojamai daļai (substantial part - angļu valodā) ir jābūt apgūtai, izmantojot tieši mazākumtautības valodu. Speciālisti, kas bija sapulcējušies Hāgā un noformulējuši savas rekomendācijas, kuras mēs visi atkarībā no konteksta izmantojam savās diskusijās, tomēr ierosināja valstīm nodrošināt mazākumtautībām gan pamatizglītību, gan vidējo izglītību pēc iespējas esošo sistēmu ietvaros, bet tomēr - savā ģimenes valodā. Un tas ir ļoti svarīgs apstāklis! Tas izriet no psiholoģijas, no pedagoģijas, un diez vai vajadzētu atiet no šīs rekomendācijas arī jūsu, cienījamais tiesībsarg, rekomendācijā, jūsu atzinumā. Manuprāt, jūs esat uz pareizā ceļa, bet esiet precīzs! Un, ja tiks grozīts šis jūsu priekšlikums, tad gan tas tiks atbalstīts ne tikai starp tiem, kuri atbalsta un uzstājas par pāreju uz latviešu valodu kā mācībvalodu, par mācībām latviešu valodā, bet arī starp mazākumtautībām. Līdz šim jūsu priekšlikums neguva atbalstu tieši tāp��c, ka tas neatbilst patiesajai situācijai valstī un neatbilst tām rekomendācijām, kuras rosina speciālisti...".
- 2014_06_05-seq476 spokenText "Godātais tiesībsarga kungs! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Es vēlētos reaģēt uz tiesībsarga ziņojumā paustajām atziņām par mazākumtautību izglītību (No zāles dep.V.Agešins: „Par Ventspils pilsētu!”), par Ventspils pilsētu un par romu tautības izglītību Ventspils pilsētā. Tā kā es esmu šeit ievēlēts no šīs pilsētas - no Kurzemes reģiona un tieši no šīs pilsētas! - un esmu Ventspilī bijis pašvaldības deputāts un bijis arī Izglītības komisijas vadītājs, šīs sēdes laikā es arī par šo jautājumu sazinājos ar Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāju. Manā skatījumā, tas, ko jūs, tiesībsarga kungs, teicāt no šīs tribīnes, ne gluži atbilst tam, kādas ir lietas realitātē un kāpēc šāds risinājums Ventspilī attiecībā uz romu tautības iedzīvotājiem ir atrasts. Nav noslēpums, ka Ventspils ir viena no tām vietām Latvijā, kur ir vislielākais romu tautības iedzīvotāju īpatsvars. Tas pirmkārt. Otrkārt. Tiešām Ventspils vakara vidusskolā ir specifiskas klases, kurās mācības notiek romu valodā, tajā pašā laikā nevienam šīs tautības bērnam nav liegtas iespējas apmeklēt arī jebkuru citu Latvijas izglītības iestādi, un lielākā daļa no romu tautības bērniem Ventspilī mācās tieši šādās vispārējās izglītības iestādēs, kopīgās klasēs. Taču etnisko un kultūras īpatnību dēļ tā problēma ir tāda, ka, ja šo vakara vidusskolas klašu nebūtu, tad būtu vesela kategorija bērnu, kuri, tautas valodā runājot, paliktu uz ielas, paliktu ārpus oficiālās izglītības sistēmas, ārpus formālās izglītības sistēmas. Un līdz ar to šīs klases, kurās pamatā mācās... tur ir ne tikai romu tautības bērni... kurās pamatā mācās romu tautības bērni, Ventspils vakara vidusskolā ir kā pagaidu līdzeklis, lai šie bērni vispār nepaliktu ārpus formālās izglītības sistēmas. Vēl es gribu uzsvērt to, ka tā problēma... Jūs savā ziņojumā piedāvājat, ka problēmas risinājums varētu būt tāds, ka tāpat kā citās mazākumtautību valodās... ka pamatizglītība šinī gadījumā ir romu valodā, bet ar arvien pieaugošu izglītības īpatsvaru valsts valodā. Tātad - no klases uz klasi. Tā lielā problēma jau ir tāda, ka Latvijā romu tautībai rakstu valodas kā tādas nav. Valsts atbalstītas rakstu valodas, oficiālas rakstu valodas tai nav! Līdz ar to šāda formāla iespēja nepastāv. Tādējādi šis risinājums, kāds ir atrasts Ventspils pilsētā, pie šādas koncentrācijas un pie tām problēmām, par kurām es minēju, manā skatījumā, ir pietiekami labs, pietiekami sakarīgs šībrīža situācijā. Ja valsts piedāvās... ja valsts izglītības sistēma piedāvās kaut ko labāku, tad, protams, tas tiks adaptēts, bet šobrīd neko labāku mēs diemžēl neesam atraduši. Paldies par uzmanību.".
- 2014_06_05-seq474 spokenText "Godātais Jansona kungs! Godātie kolēģi! Es izsaku atzinību un cieņu tiesībsarga līdzšinējam darbam. Pirmkārt. Runājot par 2013.gadu, es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka tiesībsargs seko līdzi arī Latvijas publicitātei ārvalstīs. Otrkārt. Īpaši gribu vērst uzmanību uz tiesībsarga veikto pētījumu par četrdesmit deviņām mazākumtautību izglītības iestādēm - skolām. Es rosinu līdzīgu pētījumu veikt arī pirmsskolas izglītības iestādēs, jo tieši tajās mazākumtautību bērniem tiek ielikti pamati latviešu valodas apguvei visai dzīvei. Runājot par lingvistisko diskrimināciju, šodien Saeimā mēs atbalstījām Darba likumā priekšlikumu, kurš paredz, ka būs aizliegts darba līgumā pieprasīt nepamatoti svešvalodas prasmi, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Bet, kopumā runājot par lingvistisko diskrimināciju Latvijā, situācija nav pozitīva, un es vēlos atkārtoti vērst tiesībsarga uzmanību uz latviski runājošo lingvistisko diskrimināciju, kura ir vērojama ne tikai ieslodzījuma vietās, kā tas ir minēts tiesībsarga 2013.gada ziņojumā, bet gandrīz visās dzīves jomās, it īpaši nežēlīgi attiecībā pret darba ņēmējiem, kuri labi prot valsts valodu, bet neprot krievu valodu vai citu svešvalodu un vēlas iegūt darbu, kur patiesībā darba pienākumu veikšanai nav nepieciešama vienas vai otras svešvalodas prasme. Gribu arī vērst uzmanību uz šādu psiholoģisku iezīmi, ka latviski runājošie cilvēki, visbiežāk latvieši, nemaz nevēlas sūdzēties tiesā vai Tiesībsarga birojā par šādiem latviski runājošo lingvistiskās diskriminācijas gadījumiem. Šis fakts būtu jāņem vērā. Nobeigumā es novēlu labu veiksmi arī turpmākajā darbā! Paldies par uzmanību.".
- 2014_06_05-seq472 spokenText "Godātie kolēģi! Arī man jāteic, ka es vērtēju tiesībsarga ziņojumu ne tikai kā atskaiti par tiesībsarga pagājušajā gadā paveikto, bet arī kā kopējo valstī esošās situācijas vērtējumu cilvēktiesību jomā. Un droši vien tas ir arī tas, par ko tiesībsargs aicina mūs debatēt, - kā jau Laizānes kundze pieminēja, par iespējamajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem normatīvajā regulējumā. Gribu sākt ar to, ka es izsaku cieņu tiesībsargam par to stāju, „mugurkaulu” un drosmi, ko tiesībsargs ir parādījis, dažos gadījumos arī iebilstot pret valdošo politisko viedokli; tas, kā var nojaust, nepaliek bez sekām. Runājot konkrēti par šo tiesībsarga ziņojumu, gribu arī pateikt paldies par to, ka daudz uzmanības ir pievērsts bērnu tiesībām, kas nav atraujamas no ģimenes tiesībām, un faktiski tiesībsargs to arī nav atrāvis savā ziņojumā, norādot, ka valsts un pašvaldības primārais pienākums ir censties novērst trūkumus, kas apdraud bērna attīstību, labklājību un drošību ģimenē, meklējot alternatīvus risinājumus, nevis šķirot bērnus no ģimenes. Tam jābūt galējam un pēdējam līdzeklim! Tā kā Labklājības ministrija strādā pie bērnu ārpusģimenes aprūpes konceptuālām izmaiņām, protams, viena no lietām, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir tāda: ja speciālists atnāk uz ģimeni un konstatē, ka tur situācija ir briesmīga, tad bērns no ģimenes ir jāizņem. Un, ja tā ir pirmā reize, kad šis speciālists šajā ģimenē ir ieradies, tad kaut kas jau iepriekš ir būtiski nokavēts. Visur, kur esmu to teikusi, es esmu saskārusies ar apstiprinošiem galvas mājieniem, taču tālāk par to mēs diemžēl neesam tikuši. Ģimenes būtu jāatbalsta, vēl pirms tās ir nonākušas krīzes situācijā, vēl pirms situācija ir nonākusi tik tālu, ka bērns no ģimenes ir jāizņem, jo viņš tur vairs nevar palikt. Bieži vien ir tā: kamēr jūs neesat maznodrošināti, kamēr jūs neesat nelabvēlīga ģimene, kamēr ar jums šķietami viss ir kārtībā, tikmēr tieciet paši galā ar sevi, ar savu situāciju un ar savu bērnu! Un te es gribētu... jā, piekrist tiesībsarga ziņojumā norādītajam, ka ir nepieciešama psiholoģiskā palīdzība gan audžuģimenēm, gan aizbildņiem, gan arī sociālo aprūpes centru iem��tniekiem. Bet arī ģimenēm, kurās ir izveidojušās kādas nelabvēlīgas situācijas, ir nepieciešama palīdzība un atbalsts, un arī šīm ģimenēm ir jāpalīdz tikt ar viņu situācijām galā. Tieši tāpat ģimenēm būtu vajadzīga elementāra informācija par to atbalstu, kāds jau ir pieejams. Protams, mēs varam teikt, ka viss ir atrodams internetā. Bet internetā ir atrodams arī ļoti daudz kas nepatiess, ļoti daudz kas nepilnīgs! Tāpēc, ja ir kāds cilvēks, pie kā ģimene var aiziet aprunāties savā problēmsituācijā un saņemt visu šo informāciju, tad... tad tas būtu tas, kas būtu ļoti vajadzīgi un svarīgi. Un vēl būtu svarīga arī iespēja saņemt mērķētu atbalstu konkrētā krīzes situācijā, ļaujot pašvaldībai un sociālajam darbiniekam vērtēt un izlemt, tieši kāds atbalsts un tieši kāda palīdzība ir nepieciešama, jo visas dzīves situācijas mēs nekad nevarēsim paredzēt, standartizēt un normatīvajos aktos noteikt. Lai arī ziņojumā tas nav pieminēts, taču pagājušajā gadā tiesībsargs ir sniedzis atzinumu arī par tādu lietu kā mājdzemdību apmaksa no valsts budžeta, un jāsaka, kolēģi, ka arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba kārtībā šis jautājums ir, tāpēc es ceru, ka mēs šo jautājumu atrisināsim atbilstoši tiesībsarga norādītajam - ka tieši tāpat kā citām personām, kurām dzemdību palīdzība ir bezmaksas, arī tām personām, kuras ir izvēlējušās dzemdēt ārpus stacionāra, būtu sniedzams atbalsts vismaz tādā apmērā, kādā tas tiek sniegts personām, kuras izvēlējušās dzemdēt stacionārā. Protams, šeit nav runa par kādiem ekskluzīviem vai papildu izdevumiem. Un pēdējais. Diemžēl jāteic, ka joprojām pienāk ziņas par to, ka netiek ievērots Darba likums - ka jaunie vecāki tiek atlaisti no darba; ka netiek ievērots tas, ka ir jāsaglabā darba vieta bērna kopšanas atvaļinājuma laikā; ka tiek atrasts cits darbinieks vietā; tiek samazinātas štata vietas; tiek izmaksātas kompensācijas, lai šie vecāki būtu ar mieru neatgriezties darbā; tiek rasti veidi, kā tos vecākus, kuri ir atgriezušies darbā, tomēr no darba atbrīvot - vai nu par 15 minūšu kavēšanu, vai par ne tādu izskatu, vai par jebko citu, ko darba devējs var atrast, pie kā piesieties. Tāpēc joprojām šī būtu joma, kurai būtu jāpievērš uzmanība. Šobrīd diemžēl neredzu konkrēti, ko likumdevējs tur varētu darīt, taču prakse noteikti ir pilnveidojama. Vēlreiz paldies tiesībsargam. Un paldies, kolēģi!".
- 2014_06_05-seq470 spokenText "Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es nepārskaitīšu visas tās lietas, kam es piekrītu tiesībsarga ziņojumā. Bet es uzskatu, ka pirmām kārtām... tiesībsarga ziņojums ir kā atskaite par to, ko pats Tiesībsarga birojs ir darījis, bet, manuprāt, tas galvenokārt ir kā uzdevumu saraksts Saeimai attiecībā uz to, ko Saeima nav izdarījusi. Salīdzinot tiesībsarga ziņojumu, kas ir sniegts par 2012.gadu, un ziņojumu, kas tagad ir sniegts par 2013.gadu, redzam, ka ļoti daudzas lietas atkārtojas. Tātad tas nozīmē, ka šīs problēmas, šie jautājumi nav atrisināti, un tas nozīmē, ka mums ir jāskatās, kādi likumi nav pilnveidoti un kas ir jāpārrunā un jādara kopā ar pašvaldībām, lai šīs problēmas novērstu. Neaizkavējot ilgi, nenosaucot šīs konkrētās lietas, es aicinu katru iepazīties ar tiesībsarga ziņojumu un vēlos tikai vērst uzmanību uz to, ka labas pārvaldības principa ievērošanas sakarā tiesībsargs min, ka ir jāuzlabo laipna un pieklājīga attieksme pret klientu. Un, lai nebūtu tā, ka pret tiesībsarga ziņojumu mēs tikai izturamies ar laipnību un pieklājību, un lai tiesībsargs nebūtu kā drosmīgs bruņinieks ar papes zobenu, es aicinu pārskatīt, kā mēs varam atbalstīt tiesībsargu un patiesi ļaut viņam strādāt un īstenot šīs labās ieceres un idejas, ko tiesībsargs mums atklājis savā ziņojumā. Un paldies Jansona kungam par lakonisko ziņojumu.".
- 2014_06_05-seq468 spokenText "Jā. Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Priecē arī tas, ka ir skarta senioru politika. Un jāsaka paldies arī Labklājības ministrijai, kas izstrādās veiksmīgas novecošanas stratēģiju, un tiešām prieks, ka arī tiesībsarga ziņojumā ir skarti šie veiksmīgas novecošanas jautājumi. Paldies.".
- 2014_06_05-seq466 spokenText "Kolēģi! Iepazinusies ar tiesībsarga ziņojumu, es vēlos akcentēt vairākas lietas. Viena no tām ir mācību līdzekļi. Jāteic, ka 2013.gadā ļoti sekmīgā sadarbībā ar Tiesībsarga biroju Izglītības likumā tika veikti grozījumi attiecībā uz mācību līdzekļiem. Un jāteic, ka tas ir pozitīvi vainagojies, jo no izglītības iestādēm un pašvaldībām ir labas atsauksmes par mūsu paveikto darbu. Bet tomēr ir kāda niša, kas nav līdz galam... kas nebauda šo grozījumu augļus, proti, tā ir profesionālā izglītība. Un jāteic, ka te mums ir vēl visiem kopā ko darīt, jo šie izglītojamie tiek diskriminēti: viņiem nav nodrošināti mācību līdzekļi pilnā apmērā, kaut vai, piemēram, digitālie mācību līdzekļi vai nepieciešamie spectērpi. Un jāsecina arī tas, ka, piemēram, Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros, kur tiek īstenotas viengadīgās un pusotrgadīgās programmas, šiem izglītojamajiem ir pieejami, piemēram, šie tērpi, turpretī audzēkņiem, kas mācās šos trīs vai četrus gadus, diemžēl tie ir jāiegādājas par saviem līdzekļiem, lai gan tas ir mācību līdzeklis, kas nepieciešams mācību procesa nodrošināšanai. Nākamais, ko vēlos akcentēt, ir šie jautājumi, kas skar ārpusģimenes aprūpi, un man tiešām ir prieks, ka tam ir veltīta vesela sadaļa. Kā mēs ļoti labi zinām, Inita Bišofa ir tā, kas vairāku gadu garumā ir strādājusi pie šiem jautājumiem. Man prieks, ka arī tiesībsarga ziņojumā šie jautājumi ir aptverti. Tāpat arī par bāriņtiesu darbu. Jau vairāku gadu garumā Inga Bite pie šiem jautājumiem ļoti aktīvi strādā. Arī šajā ziņojumā ir ļoti plaši atspoguļota informācija par bāriņtiesu darbu. Es vēlētos vēl akcentēt sekojošo. Tiesībsarga ziņojumā ir norādīts, ka mums trūkst sociālā darba speciālistu. Uz katriem 1000 iedzīvotājiem būtu jābūt vienam speciālistam. Un te mēs arī... Kā saka, naudas mums trūkst visās jomās, bet šeit, es domāju, nav tomēr līdz galam pietiekami izvērtēts, cik mums izmaksā strādāšana ar šīm sekām, šo sociālo problēmu, jau iestigušo problēmu, risināšana un vai tomēr nav jāsaņemas un tas finansējums jāatrod, lai būtu pietiekami daudz sociālā darba speciālistu, jo... Kā piemēru var minēt kaut vai to: ir ļoti labi, ka tagad var īstenot iniciatīvu „Jauniešu garantija”, lai strādātu ar jauniešiem, tiem, kas nemācās un nestrādā... Bet, es domāju, ja būtu pietiekams skaits šo speciālistu, tad tik liels skaits jauniešu nebūtu ārpus izglītības sektora un arī ārpus darba sektora, kā tas ir pašlaik. Es vēlētos arī akcentēt bērnu veselības aprūpes jomu. Kolēģe Inga Bite jau šodien savā runā minēja šīs garās rindas. Un es arī teikšu, ka, runājot ar jaunajām ģimenēm, kuras saskaras ar pirmajiem savu bērnu veselības aprūpes soļiem, brīžiem tiešām rodas sajūta, ka šīs kvotas un garās rindas tiek mākslīgi veidotas, lai atkal savukārt šo privāto sektoru stutētu, jo vecāki, protams, atradīs naudu, lai bērnu aizvestu pie speciālista, lai negaidītu 60 vai 70, vai 120 dienas rindā, lai varētu savlaicīgi konstatēt kādas veselības problēmas. Un tātad es domāju, ka arī Veselības ministrijai te ir plašs darbalauks, kuram pievērsties. Tā, tas bija vēl viens no aspektiem. Un arī tagad, izlasījusi šo ziņojumu, es uzskatu, ka ir jāstiprina tiesībsarga institūts savā darbībā. Proti, tiesībsargs norāda, ka mums Latvijā nav atsevišķa bērnu tiesībsarga jeb ombuda. Un, es domāju, te ir jādomā arī par finansējuma nodrošināšanu Tiesībsarga birojam, jo, kā redzam no ziņojumā ietverto jautājumu loka, bērnu tiesībām ir... tiešām, tas apjoma ziņā ļoti daudz skar... Tā ka te, es domāju, mums ir kopīgiem spēkiem jāatrod nepieciešamais finansējums arī tam. Un pēdējais. Divas lietas, ko es vēlētos akcentēt. Gan no tiesībsarga ziņojumā atspoguļotā, gan arī, kā to es jau iepriekš minēju, no Valsts kontroles ziņojumos atspoguļotā es konstatēju, ka būtu labi, ja mēs Saeimā rastu iespēju veikt analīzi par šiem normatīvajiem aktiem, kuri sistemātiski netiek ievēroti, un kvantitatīvi un kvalitatīvi analizēt, kuras normas ir nedzīvas vai kuras tiek visbiežāk pārkāptas. Tādējādi mums būtu atgriezeniskā saite, kas ļautu mums spriest par mūsu darbu, par to, kas mums vēl ir kopīgiem spēkiem jādara. Un pēdējais, ko es...".
- 2014_06_05-seq464 spokenText "Kādā veidā šis invalīds tika „izēsts” no mājas? Tika norīkota pret īrnieka gribu diennakts apsardze, kura uzturējās mājas iekštelpās, tika izņemtas mājokļa durvis, logi. Šie apsardzes darbinieki lietoja elektroenerģiju, ūdeni, īrnieka mantas, smēķēja, bravūrīgi uzvedās arī maza bērna klātbūtnē. Un faktiski tas bija tāds milzīgs psiholoģisks spiediens, lai šo īrnieku šādā pretlikumīgā veidā „izēstu” no mājas. Šis ir gadījums, kur ir notikusi arī vardarbība. Cilvēkam sejā pūta asaru gāzi, viņš tika nogāzts zemē, tika spārdīts, žņaugts un tamlīdzīgi. Tika saukta policija - pašvaldības policija un Valsts policija. Attiecīgās pašvaldības policija tika reaģējusi, turpretī Valsts policijas bezdarbība šajā gadījumā rada ļoti nopietnas bažas. Šobrīd šī situācija nav atrisināta un notiek kriminālprocess... notiek izmeklēšana. Lieta ir izmeklēšanā. Un faktiski es gribu runāt šajā sakarā ne tikai par personu mājokļa un privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumiem, kādus mēs pieredzam šobrīd Latvijā visai bieži, bet arī par Valsts policijas darba kvalitāti. Ja Valsts policijas darbinieki, redzot nelikumības, paziņo, ka tas ir civiltiesisks strīds, un nenovērš likuma pārkāpumus, neiejaucas, tad te patiešām ir vieta jautājumiem. Ceru, ka, analizējot tiesībsarga ziņojumu, Saeima kopā ar izpildvaru domās, kā novērst dažādas neatbilstības cilvēktiesību jomā. Paldies.".
- 2014_06_05-seq463 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu, ka Mūrnieces kundze runās vēl divas minūtes?".
- 2014_06_05-seq462 spokenText "Jā. Godātie deputāti, kā redzam, vīriešu tiesības ir patiešām ļoti svarīga cilvēktiesību daļa. Tiesībsargs Juris Jansons ir sniedzis atskaiti par pagājušajā gadā izdarīto, un ziņojums, kā pēdējos gados ierasts, ir ļoti apjomīgs, kvalitatīvs un aptver virkni būtisku jomu, kas bijušas Tiesībsarga biroja uzmanības lokā. Jāsecina, ka Tiesībsarga birojs šajos gados ir spējis uzkrāt zināšanas, pieredzi, kļūt par cilvēktiesību aizstāvi un ekspertīzes centru. Vēlos izteikt pateicību Jansona kungam un biroja darbiniekiem par labo, lietišķo sadarbību ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un sniegtajiem ieteikumiem. Strādājot ar likumprojektiem, uz komisiju tradicionāli tiek aicināts plašs nevalstisko organizāciju loks un arī Tiesībsarga biroja darbinieki. Te paldies jāsaka Tiesībsarga birojam par kvalitatīvi izstrādātajiem likumprojektu priekšlikumiem, ko komisija ir varējusi virzīt uz priekšu. Te var minēt, piemēram, priekšlikumus gan Bērnu tiesību aizsardzības likumam, gan arī likumam, pie kura šobrīd strādājam, respektīvi, Tiesībsarga likumam. Šie grozījumi Tiesībsarga likumā noteiks kārtību, kādā parlaments izvērtē tiesībsarga darbu, un kārtību, kādā tiesībsargu, balstoties uz Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumiem un ziņojumu, varētu atcelt no amata. Pozitīvi vērtējot amatā esošā tiesībsarga un Tiesībsarga biroja darbu, jāteic, ka šos Tiesībsarga biroja iesniegtos priekšlikumus komisija atbalstīja un likumā šādai normai ir jābūt. Sevišķi vēlos uzteikt Lailas Grāveres kundzes vadītās Bērnu tiesību nodaļas darbu. Komisija ir daudz strādājusi saistībā ar bērnu tiesībām uzaugt ģimenē, un mūs satrauc arī līdz galam nesakārtotie adopcijas jautājumi; sevišķi bažas ir par to, kā notiek adopcijas process uz ārzemēm, un lūdzam Tiesībsarga biroju pievērst uzmanību arī tam. Kopā ar biedrību „Zvannieku mājas” konstatējām kādu ačgārnību - secinājām, ka Latvijā visai neprecīzi ir pārtulkota ANO Bērnu tiesību konvencija, konkrētas normas, kuras attiecas uz adopciju uz ārzemēm, un esam lūguši, lai šī norma tiktu iztulkota tā, kā tā skan oriģinālā, lai netiktu pieļautas nekādas dīvainas interpretācijas. Runājot par adopciju uz ārzemēm, jāteic, ka komisija neiestājas pret, tomēr esam secinājuši, ka uz ārvalstīm vairāk tiek adoptēti bērni no audžuģimenēm, tātad tie, kas jau ir nonākuši ģimeniskā vidē, nekā bērni no bērnunamiem. Pērn uz ārvalstīm tika adoptēts 131 bērns, un proporcija bija šāda: 63 - no bērnunamiem, 68 - no audžuģimenēm. Bērna tiesības augt ģimenē ir prioritāras, un valsts interesēs būtu bērnus audzināt Latvijā - ja ne citādi, tad audžuģimeņu aprūpē. Tātad tas nozīmē, ka ir jāraugās uz šo fokusu - kura ir adopcijas mērķgrupa, ar kuru ir tālāk jāstrādā. Un, patiešām neiestājoties pret adopciju uz ārzemēm kā tādu, tomēr rodas jautājums: kāpēc ārvalstu adoptētājiem tik ļoti pievilcīgi ir tie bērni, kuri nonākuši audžuģimenēs? Tāpēc, ka viņu veselības un psiholoģiskās problēmas jau ir zināmā mērā atrisinātas! Nav skaidrs, kāpēc Latvijas valsts to atbalsta un to pieļauj. Šajā sakarā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir vērsusies Labklājības ministrijā, lūdzot pievērst uzmanību šim jautājumam. Neatrisināts jautājums, kuram tiesībsargs ir pieskāries, ir nekustamā īpašuma jaunā īpašnieka ievešana valdījumā un attiecības ar īrniekiem. Pie manis nesen griezās kāds, piebildīšu, invalīds, kuru ēkas jaunais īpašnieks ir brutālā, vardarbīgā veidā burtiski „izēdis” no mājas, lai gan īres līgums ir noslēgts un īres līgums ir spēkā. Tas patiešām nav ne pirmais, ne vienīgais šāds gadījums. Un kādā veidā?... Es lūdzu vēl divas minūtes!".
- 2014_06_05-seq461 spokenText "Paldies tiesībsargam. Jūs varat būt pārliecināts, ka ar dzimumu līdztiesību mums nekādu problēmu nav, jo debatēt ir pieteikušās tikai sievietes. (Sēdes vadītāja smejas. Starpsaucieni. Smiekli.) Jā, nu vīriešiem es iesaku izlasīt Bana Kimuna runu, kurā viņš jau brīdināja, ka jūs tas sagaida. Un nākamajā parlamentā droši vien tiesībsargam būs jāziņo par vīriešu tiesību apdraudējumu. Bet… Uzsākam debates. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.".
- 2014_06_05-seq460 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņas kundze, godājamie deputāti, dāmas un kungi! Savu ziņojumu par 2013.gadā paveikto vēlos iedalīt četros tematiskajos blokos: „Bērnu tiesības”, „Pilsoniskās un politiskās tiesības”, „Sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības” un „Tiesiskā vienlīdzība”. Bērnu tiesības. 2011.gada jūnijā Tiesībsarga biroja uzsāktais darbs pie Satversmes 112.pantā valsts garantēto tiesību bez maksas iegūt izglītību satura izpētes 2013.gadā ir rezultējies. 2013.gada 7.augustā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, skaidri nosakot, ka vecākiem ir jāpērk vienīgi individuālie mācību piederumi, savukārt mācību satura apguvei nepieciešamie mācību līdzekļi ir jāpērk skolai par valsts un pašvaldības līdzekļiem. Grozījumi precizē arī izglītības iestādes padomes kompetenci attiecībā uz mācību līdzekļiem - proti, padome ir tiesīga lemt tikai par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki. Bērna tiesības uzaugt ģimenē un sociālais darbs ar ģimeni. Arī 2013.gadā bērnu tiesību jomā visvairāk iesniegumu saņemts par bērna tiesībām uzaugt ģimenē, tas ir, tiesībām netikt šķirtam no saviem vecākiem bez tiesiska pamata. Patiesais cēlonis, kāpēc bāriņtiesas ir spiestas pieņemt lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes, ir iepriekš ilgstošā laika periodā nesaņemtais pašvaldības atbalsts un palīdzība, proti, neveikts sociālais darbs ar ģimeni. Vairākās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka valstij pirms bērna ievietošanas ārpusģimenes aprūpē jāpievērš pienācīga uzmanība papildu atbalsta pasākumiem, kas ir alternatīvi bērna šķiršanai no vecākiem, savukārt valsts varas iestāžu efektīvas rīcības trūkums rada Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.panta pārkāpumus. Bērnu drošība izglītības iestādēs un preventīvais darbs ar bērniem. Bērnu sociāli nepieņemama uzvedība izglītības iestādēs, kā to pierādīja ne tikai notikumi Jaunjelgavā, ir izplatīta problēma. Izskatot pārbaudes lietas, ir konstatēti iespējami trūkumi no vardarbības cietušo skolēnu tiesību nodrošināšanā - proti, pasargāt cietušo no jebkuras saskarsmes ar vardarbības veicēju, kamēr varmākas uzvedībā profesionāļu mērķtiecīga darba rezultātā nav notikušas pozitīvas pārmaiņas. Praksē cietušais bērns, baidoties no atkārtotas viktimizācijas, ir spiests turpināt izglītības iegūšanu citā izglītības iestādē, savukārt bērns ar agresīvo uzvedību mācās ierastajā vidē. Vardarbības novēršanā būtiska nozīme ir preventīvajam darbam. Likums skaidri noteic, ka likumpārkāpumu profilakses darbs jeb sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma jāizstrādā jau tad, kad bērns vēl nav veicis likumpārkāpumu, bet veic darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības. 2013.gada nogalē Tiesībsarga birojs veica preventīvā darba ar bērniem situācijas izpēti Latvijas pašvaldībās. Lielākā daļa pašvaldību savlaicīgi neizstrādā uzvedības korekcijas programmas bērniem ar antisociālu uzvedību jeb devianci. Savlaicīgi - tad, kad parādās pirmās pazīmes, un parasti tas notiek pirmsskolā. Pilsoniskās un politiskās tiesības. Personu ar garīga rakstura traucējumiem tiesību nodrošināšana. 2013.gada februārī Saeimai un Labklājības ministrijai nosūtīju ziņojumu par sistēmiskiem trūkumiem valsts sociālās aprūpes centros. Kā būtiskākais trūkums tika norādīts sabiedrībā balstītu jeb alternatīvo sociālās aprūpes pakalpojumu nepietiekamība. Valsts sociālās aprūpes centros esam konstatējuši nepilnības saistībā ar klienta prasmēm un spējām atbilstošu aktivitāšu nodrošināšanu, katra cilvēka funkcionālajam stāvoklim atbilstošu nepieciešamo sadzīves un pašaprūpes iemaņu apgūšanas iespējām, veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanu un galu galā - tiesību uz brīvību un privāto dzīvi garantēšanu. Kopš 2013.gada 1.janvāra vairs nav pilnīgas rīcībnespējas institūta, tādēļ esmu aicinājis pārskatīt to personu statusu, kuras valsts sociālās aprūpes centros iestājas, būdamas rīcības nespējīgas, un kuru vietā piekrišanu pakalpojumu saņemšanai sniedzis aizgādnis. Ilgstoša problēma garīgās veselības jomā ir nesakārtotā normatīvā bāze. Psihoneiroloģiskajās slimnīcās, kur notiek piespiedu ārstēšana, tiek pielietoti vairāki piespiedu līdzekļi un arī ierobežotas personu tiesības uz privāto dzīvi, tomēr normatīvais regulējums praktiski neeksistē - ierobežojumus nosaka ar iestādes iekšējās kārtības noteikumiem, lai gan Satversmē ir noteikts, ka ikvienas personas brīvības var ierobežot tikai likumā noteiktajā kārtībā. 2013.gadā, tiekoties ar Veselības ministriju, tika panākta vienošanās, ka Veselības ministrija divu mēnešu laikā izstrādās sākotnējo variantu likumprojektam, kurā tiktu regulēti jautājumi saistībā ar cilvēktiesību ierobežojumiem psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Šobrīd izstrādātais likumprojekts - „Grozījumi Ārstniecības likumā” - ir Saeimā. Ieslodzīto personu tiesību aizsardzība slēgta tipa iestādēs. 2013.gadā Tiesībsarga biroja darbinieki ir veikuši desmit vizītes uz ieslodzījuma vietām. Visvairāk iesniegumu ir saņemts par cilvēktiesībām neatbilstošiem uzturēšanās apstākļiem ieslodzījuma vietās, kā arī par labas pārvaldības principa pārkāpumiem. Esam konstatējuši pārmērīgu speciālo līdzekļu piemērošanu un videonovērošanu, kas bez tiesiska pamata tiek veikta mūža ieslodzījumā esošām personām. 2013.gadā atkārtoti esmu lūdzis Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Tieslietu ministriju nopietni pievērsties ieslodzīto vardarbības, pašpārvaldes jeb tā sauktās ģedovščinas un pašnāvības gadījumu izskaušanai ieslodzījuma vietās. Personu tiesību aizsardzības garantijas saskarsmē ar policiju. 2013.gadā Tiesībsarga birojā tika pabeigtas vairākas pārbaudes lietas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem policijas darbinieku rīcībā. Vairākos gadījumos, vērtējot Valsts policijā izveidotā tiesību aizsardzības mehānisma darbību, konstatēju nopietnus trūkumus policijas veiktajās pārbaudēs. Pērn Tieslietu ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju un Ģenerālprokuratūru analizēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos pret Latviju identificētās problēmas. Tā rezultātā ir izstrādāta koncepcija par Valsts policijas Iekšējās drošības biroja pārveidošanu par iekšlietu ministra pārraudzībā esošu institūciju, tādējādi formāli nodrošinot izmeklēšanas neatkarības kritēriju. Taču, manā ieskatā, jau šobrīd ārkārtīgi liela uzmanība būtu jāvelta arī darba metodikas, tas ir, izmeklēšanas kvalitātes, uzlabošanai, jo formālā neatkarība automātiski negarantēs kvalitāti. Tiesības uz taisnīgu tiesu. Arī 2013.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viena no aktuālākajām problēmām, kas izriet no saņemtajiem iesniegumiem, skar personas tiesības uz lietas virzību saprātīgā termiņā. Tādējādi, lai savlaicīgi minēto jautājumu aktualizētu, kā arī lai norādītu uz konkrētām lietām, kurās tika konstatēti pārkāpumi, jau 2013.gada jūnijā informēju Saeimu, Tieslietu padomi, tieslietu ministru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Tiesu administrācijas direktoru par pirmajā pusgadā identificētajām problēmām, īpaši aktualizējot tieši jautājumu par saprātīgu termiņu ievērošanu, kā arī ilgstošu tiesas sēžu nenozīmēšanu konkrētās tiesās. Jāatzīst, ka minētā problemātika tika konstatēta arī 2013.gada otrajā pusē un droši vien kādus gadus desmit arī iepriekš. Sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības. Labklājība. Aizvadītajā gadā Tiesībsarga birojs aktīvi sekoja līdzi valdības apņēmībai mazināt nabadzību un sociālo atstumtību. Aktualizēju jautājumu par tiesībām uz taisnīgu darba samaksu, minimālās darba algas lielumu un tās atbilstību Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajam. Proti, minimālajai darba algai ir jābūt vismaz tik lielai, lai nodrošinātu tās saņēmējam un viņa ģimenei cilvēka cienīgu dzīvi. Valdība nedrīkst orientēties vienīgi uz noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanu, aizmirstot par iedzīvotāju sociālo drošību un dzīves kvalitāti. Veselības aprūpe. Saistībā ar valdības virzīto likumprojektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu Tiesībsarga birojs vērsa uzmanību uz to, ka jebkurai reformai veselības aprūpē jābūt vērstai uz personas tiesību uz veselību nodrošināšanas līmeņa paaugstināšanu. Saskaņā ar ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas sniegto komentāru Nr.14 tiesības uz veselību ietver šādus savstarpēji saistītus elementus: pieejamība, vienlīdzīgas piekļuves iespēja, atbilstība un kvalitāte. Vērtējot valdības iesniegto likumprojektu, kā būtiskāko iebildumu esmu minējis to, ka ar jauno kārtību pieeja valsts finansētiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā primārajai veselības aprūpei, tiktu liegta ievērojamam skaitam Latvijas iedzīvotāju, nodokļu maksātāju. Papildus tam iebildumus izraisa likumprojektā paredzētā norma, ka pamatpakalpojumu (jeb Satversmē noteikto garantēto minimumu) sniegšanas kārtības un apjoma noteikšana tiek deleģēta Ministru kabinetam. Veselības aprūpes pamatpakalpojumiem principu līmenī, ko ikvienam garantē valsts, ir jābūt skaidri noteiktiem likumā, un likumdevējs nedrīkst konstitucionāla ranga vērtību pilnībā deleģēt valdībai, skaidri neiezīmējot pakalpojumu apjomu un pieejamību. Tiesības uz mājokli. Īrnieku situācija, ievedot jauno īpašnieku nekustamā īpašuma valdījumā. 2013.gadā būtiski palielinājās iesniegumu skaits par mājokļa un privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumiem, kad notiek jaunā īpašnieka ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, bet mājoklī dzīvo īrnieks, kas izpildu lietā nav parādnieks un mājokli lieto uz tiesiska pamata. No cilvēktiesību aspekta raugoties, šajās situācijās neaizsargātāks ir īrnieks, kas ar jaunā īpašnieka realizētu prettiesisku līdzekļu palīdzību burtiski tiek izlikts uz ielas vai kam tiek radīti neciešami dzīves apstākļi bez vardarbības elementa. Vienlaikus nevar ignorēt arī dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu, jo bieži vien īres līgumi ir sastādīti fiktīvi vai tādi vispār neeksistē. 2013.gada laikā Tiesībsarga birojs aktīvi iesaistījās šīs problēmsituācijas risināšanā, piedāvājot konkrētus risinājumus (to skaitā - iespējamos grozījumus normatīvajos aktos). Neskatoties uz to, ka ekonomikas un tieslietu ministri atzina, ka problēmsituācija jārisina nekavējoties un ka sociālajā realitātē tā ir sasniegusi kritisku robežu, piedāvātie risinājumi diemžēl palikuši bez reālas tālākas virzības, atbildīgajai nozares ministrijai neuzņemoties iniciatīvu. Par šo esmu informējis Valsts prezidentu, Ministru kabinetu, kā arī Saeimas atbildīgās komisijas un joprojām turpinu uzstāt uz nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos. Arī saistībā ar pamatpakalpojumiem. Gadījumos, ja mājā ir komunālo maksājumu parādnieki un ir pasludināta kāda kaimiņa maksātnespēja vai dzīvoklis ticis pārdots, nenorēķinoties par saņemtajiem pamatpakalpojumiem, vai mājas pārvaldnieks ir rīkojies negodprātīgi, piesavinoties no dzīvokļu īpašniekiem saņemto maksu par pakalpojumiem, pārējo dzīvokļu īpašnieki, kas vienreiz par pakalpojumu jau ir samaksājuši, faktiski ir spiesti samaksāt arī par kaimiņa parādiem vai vēlreiz samaksāt jau samaksāto naudu, lai saņemtu pamatpakalpojumu (pārsvarā tās ir sūdzības par apkuri un ūdeni). Esmu norādījis, ka komunālo pakalpojumu sniedzēju faktiskā prasība kaimiņam samaksāt par kaimiņa parādiem diemžēl ir atbilstoša spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, tomēr ir atzīstama par netaisnīgu un tādējādi uzskatāma par prettiesisku. Laba pārvaldība. Pārbaudes lietu ietvaros konstatēti labas pārvaldības principa pārkāpumi valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību darbībā. Galvenokārt konstatēti trūkumi attiecībā uz taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā, pienācīgu izskaidrošanu un informēšanu, pienākumu nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās (juridiskās obstrukcijas aizlieguma principa pārkāpums, lēmumu pieņemšana bez pienācīga pamatojuma) un efektīvu valsts pārvaldes rīcību. Labas pārvaldības principa pārkāpumi konstatēti ne tikai sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību jomā, bet arī pārējās tiesību jomās. Tiesiskā vienlīdzība. Mazākumtautību tiesības uz izglītību. Tiesiskās vienlīdzības jomā 2013.gadā īpaša uzmanība tika pievērsta mazākumtautību izglītībai. Jautājuma izpētes pirmsākums ir romu etniskās klases Ventspils vakara vidusskolā, kur romi tiek nodalīti atsevišķi no pārējiem bērniem, bet nemācās pēc īpaši izveidotas programmas kā citu tautību bērni mazākumtautību skolās. Savukārt gada nogalē, apsekojot četrdesmit deviņas mazākumtautību skolas Latvijā, secināju, ka problēmas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību programmas, dažādām mazākumtautībām ir atšķirīgas. Skaitliski mazāk Latvijā pārstāvētām mazākumtautībām ir vienas problēmas, ar kurām savukārt nesaskaras skaitliski vislielākā mazākumtautība Latvijā. Nepieciešams garantēt mazākumtautību bērniem tiesības uz valsts valodas apguvi pienācīgā līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū. Vienlīdz svarīga ir mazākumtautību literatūras, kultūras un valodas apguve augstā līmenī, lai valsts valodas apguvi mazākumtautības uztvertu nevis kā apdraudējumu savai identitātei, bet gan kā vērtību. Izglītības sistēmai dažādu tautību pārstāvjiem primāri ir jābūt vērstai uz dažādu tautību pārstāvju apvienošanu, nevis uz nodalīšanu. Jauno māmiņu diskriminācija. Joprojām Tiesībsarga birojs saņem sūdzības par jauno vecāku diskrimināciju gan darba tiesiskajās attiecībās, gan pieejā precēm un pakalpojumiem. Tiesībsarga birojs konstatēja Darba likuma 75.panta trešās daļas neatbilstību Satversmei, tādēļ kopā ar Labklājības ministriju šobrīd strādā pie grozījumu redakcijas, lai noteiktu vienlīdzīgu atlīdzību par atvaļinājumu personām, kuras vēlas izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma. Veikalu vadītāji pēc Tiesībsarga biroja aizrādījuma noņēmuši uzlīmes, ka ar bērnu ratiem ienākt veikalā nedrīkst. Personu ar invaliditāti tiesību ievērošana. Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības jomā saņemam iesniegumus par to, ka cilvēki nav savlaicīgi saņēmuši tehniskos palīglīdzekļus vai tie bijuši nepiemēroti personu vajadzībām. Pēc Tiesībsarga biroja iejaukšanās ir rasts risinājums un pamazām veidojas arī sapratne, ka piemērots tehniskais palīglīdzeklis nav vis tikai valsts budžeta izdevumi, bet ka tas ir ieguldījums, lai cilvēki ar invaliditāti var iesaistīties darba tirgū un sabiedrībā. Šie nav vienīgie jautājumi, kurus esam risinājuši 2013.gadā. Ar pārējiem es aicinu iepazīties tiesībsarga 2013.gada 200 lapaspušu garajā ziņojumā, jo, lai nekavētu jūsu laiku, kā es biju solījis kādam deputāta kungam, nelasīšu visas 200 lapaspuses. (Zālē smiekli.) Attiecībā uz tiesībsargu. Tiesībsarga birojam sabiedrība uzticas un bieži vien vēršas pēc palīdzības kā pie pēdējās instances savu tiesību aizsardzībā. Šim apgalvojumam pierādījums ir ne tikai 2013.gadā 2563 saņemtie iesniegumi, 2505 sniegtās atbildes uz iesniegumiem, 234 izskatītās pārbaudes lietas un nedaudz vairāk par 9000 sniegto konsultāciju, bet arī sabiedrības uzticēšanās. Pēc TNS Latvia veiktās aptaujas rezultātiem, tiesībsargam uzticas 41 procents respondentu (tā ir ceturtā vieta pēc baznīcas, policijas un pašvaldības). Un visbeidzot vēlos pateikties 11.Saeimai un it īpaši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Saeimas Juridiskajam birojam un personīgi Vilsones kundzei par sadarbību. Pērn Saeimai esam nosūtījuši 55 vēstules, lielāko daļu no tām - saistībā ar grozījumiem tiesību aktos. Un es ceru uz produktīvu sadarbību arī ar jauno Saeimu. Un nobeigumā vēlos atgādināt Eleonoras Rūzveltes uzdoto jautājumu: „Kur sākas cilvēktiesības?” un viņas pašas sniegto atbildi: „Mazās vietās, tuvu pie mājām.” To varētu arī pārfrāzēt un pajautāt: „Kam ir jānodrošina cilvēktiesības?” Uz to, manā ieskatā, ir vienkārša atbilde: „Katrai iestādei ikdienas darbā.” Tas nozīmē, ka mums nav jāgaida, ka kāds no malas vai augšas norādīs, pārmetīs cilvēktiesību pārkāpumus, bet ikvienam no mums, pildot savus pienākumus indivīda un sabiedrības labā, jābūt kā garantam, ka cilvēktiesības tiek nodrošinātas. Paldies. (Aplausi.)".
- 2014_06_05-seq459 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 5.jūnija sēdi. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Sēdes vadītāja smejas.) Par - 56, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Sajaucu kārtību, bet nekas… (Sēdes vadītāja smejas.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. (Sēdes vadītāja smejas.) Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības pēdējā sadaļa ir „Ziņojuma izskatīšana”. Mums ir iesniegts Latvijas Republikas tiesībsarga 2013.gada ziņojums. Vārds Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam.".
- 2014_06_05-seq458 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 16.00. (Pārtraukums.)".