Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_06_05-seq460> ?p ?o. }

• 2014_06_05-seq460 type Speech.
• 2014_06_05-seq460 number "460".
• 2014_06_05-seq460 date "2014-06-05".
• 2014_06_05-seq460 isPartOf 2014_06_05.
• 2014_06_05-seq460 spokenAs 33.
• 2014_06_05-seq460 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņas kundze, godājamie deputāti, dāmas un kungi! Savu ziņojumu par 2013.gadā paveikto vēlos iedalīt četros tematiskajos blokos: „Bērnu tiesības”, „Pilsoniskās un politiskās tiesības”, „Sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības” un „Tiesiskā vienlīdzība”. Bērnu tiesības. 2011.gada jūnijā Tiesībsarga biroja uzsāktais darbs pie Satversmes 112.pantā valsts garantēto tiesību bez maksas iegūt izglītību satura izpētes 2013.gadā ir rezultējies. 2013.gada 7.augustā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, skaidri nosakot, ka vecākiem ir jāpērk vienīgi individuālie mācību piederumi, savukārt mācību satura apguvei nepieciešamie mācību līdzekļi ir jāpērk skolai par valsts un pašvaldības līdzekļiem. Grozījumi precizē arī izglītības iestādes padomes kompetenci attiecībā uz mācību līdzekļiem - proti, padome ir tiesīga lemt tikai par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki. Bērna tiesības uzaugt ģimenē un sociālais darbs ar ģimeni. Arī 2013.gadā bērnu tiesību jomā visvairāk iesniegumu saņemts par bērna tiesībām uzaugt ģimenē, tas ir, tiesībām netikt šķirtam no saviem vecākiem bez tiesiska pamata. Patiesais cēlonis, kāpēc bāriņtiesas ir spiestas pieņemt lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes, ir iepriekš ilgstošā laika periodā nesaņemtais pašvaldības atbalsts un palīdzība, proti, neveikts sociālais darbs ar ģimeni. Vairākās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka valstij pirms bērna ievietošanas ārpusģimenes aprūpē jāpievērš pienācīga uzmanība papildu atbalsta pasākumiem, kas ir alternatīvi bērna šķiršanai no vecākiem, savukārt valsts varas iestāžu efektīvas rīcības trūkums rada Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.panta pārkāpumus. Bērnu drošība izglītības iestādēs un preventīvais darbs ar bērniem. Bērnu sociāli nepieņemama uzvedība izglītības iestādēs, kā to pierādīja ne tikai notikumi Jaunjelgavā, ir izplatīta problēma. Izskatot pārbaudes lietas, ir konstatēti iespējami trūkumi no vardarbības cietušo skolēnu tiesību nodrošināšanā - proti, pasargāt cietušo no jebkuras saskarsmes ar vardarbības veicēju, kamēr varmākas uzvedībā profesionāļu mērķtiecīga darba rezultātā nav notikušas pozitīvas pārmaiņas. Praksē cietušais bērns, baidoties no atkārtotas viktimizācijas, ir spiests turpināt izglītības iegūšanu citā izglītības iestādē, savukārt bērns ar agresīvo uzvedību mācās ierastajā vidē. Vardarbības novēršanā būtiska nozīme ir preventīvajam darbam. Likums skaidri noteic, ka likumpārkāpumu profilakses darbs jeb sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma jāizstrādā jau tad, kad bērns vēl nav veicis likumpārkāpumu, bet veic darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības. 2013.gada nogalē Tiesībsarga birojs veica preventīvā darba ar bērniem situācijas izpēti Latvijas pašvaldībās. Lielākā daļa pašvaldību savlaicīgi neizstrādā uzvedības korekcijas programmas bērniem ar antisociālu uzvedību jeb devianci. Savlaicīgi - tad, kad parādās pirmās pazīmes, un parasti tas notiek pirmsskolā. Pilsoniskās un politiskās tiesības. Personu ar garīga rakstura traucējumiem tiesību nodrošināšana. 2013.gada februārī Saeimai un Labklājības ministrijai nosūtīju ziņojumu par sistēmiskiem trūkumiem valsts sociālās aprūpes centros. Kā būtiskākais trūkums tika norādīts sabiedrībā balstītu jeb alternatīvo sociālās aprūpes pakalpojumu nepietiekamība. Valsts sociālās aprūpes centros esam konstatējuši nepilnības saistībā ar klienta prasmēm un spējām atbilstošu aktivitāšu nodrošināšanu, katra cilvēka funkcionālajam stāvoklim atbilstošu nepieciešamo sadzīves un pašaprūpes iemaņu apgūšanas iespējām, veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanu un galu galā - tiesību uz brīvību un privāto dzīvi garantēšanu. Kopš 2013.gada 1.janvāra vairs nav pilnīgas rīcībnespējas institūta, tādēļ esmu aicinājis pārskatīt to personu statusu, kuras valsts sociālās aprūpes centros iestājas, būdamas rīcības nespējīgas, un kuru vietā piekrišanu pakalpojumu saņemšanai sniedzis aizgādnis. Ilgstoša problēma garīgās veselības jomā ir nesakārtotā normatīvā bāze. Psihoneiroloģiskajās slimnīcās, kur notiek piespiedu ārstēšana, tiek pielietoti vairāki piespiedu līdzekļi un arī ierobežotas personu tiesības uz privāto dzīvi, tomēr normatīvais regulējums praktiski neeksistē - ierobežojumus nosaka ar iestādes iekšējās kārtības noteikumiem, lai gan Satversmē ir noteikts, ka ikvienas personas brīvības var ierobežot tikai likumā noteiktajā kārtībā. 2013.gadā, tiekoties ar Veselības ministriju, tika panākta vienošanās, ka Veselības ministrija divu mēnešu laikā izstrādās sākotnējo variantu likumprojektam, kurā tiktu regulēti jautājumi saistībā ar cilvēktiesību ierobežojumiem psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Šobrīd izstrādātais likumprojekts - „Grozījumi Ārstniecības likumā” - ir Saeimā. Ieslodzīto personu tiesību aizsardzība slēgta tipa iestādēs. 2013.gadā Tiesībsarga biroja darbinieki ir veikuši desmit vizītes uz ieslodzījuma vietām. Visvairāk iesniegumu ir saņemts par cilvēktiesībām neatbilstošiem uzturēšanās apstākļiem ieslodzījuma vietās, kā arī par labas pārvaldības principa pārkāpumiem. Esam konstatējuši pārmērīgu speciālo līdzekļu piemērošanu un videonovērošanu, kas bez tiesiska pamata tiek veikta mūža ieslodzījumā esošām personām. 2013.gadā atkārtoti esmu lūdzis Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Tieslietu ministriju nopietni pievērsties ieslodzīto vardarbības, pašpārvaldes jeb tā sauktās ģedovščinas un pašnāvības gadījumu izskaušanai ieslodzījuma vietās. Personu tiesību aizsardzības garantijas saskarsmē ar policiju. 2013.gadā Tiesībsarga birojā tika pabeigtas vairākas pārbaudes lietas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem policijas darbinieku rīcībā. Vairākos gadījumos, vērtējot Valsts policijā izveidotā tiesību aizsardzības mehānisma darbību, konstatēju nopietnus trūkumus policijas veiktajās pārbaudēs. Pērn Tieslietu ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju un Ģenerālprokuratūru analizēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos pret Latviju identificētās problēmas. Tā rezultātā ir izstrādāta koncepcija par Valsts policijas Iekšējās drošības biroja pārveidošanu par iekšlietu ministra pārraudzībā esošu institūciju, tādējādi formāli nodrošinot izmeklēšanas neatkarības kritēriju. Taču, manā ieskatā, jau šobrīd ārkārtīgi liela uzmanība būtu jāvelta arī darba metodikas, tas ir, izmeklēšanas kvalitātes, uzlabošanai, jo formālā neatkarība automātiski negarantēs kvalitāti. Tiesības uz taisnīgu tiesu. Arī 2013.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viena no aktuālākajām problēmām, kas izriet no saņemtajiem iesniegumiem, skar personas tiesības uz lietas virzību saprātīgā termiņā. Tādējādi, lai savlaicīgi minēto jautājumu aktualizētu, kā arī lai norādītu uz konkrētām lietām, kurās tika konstatēti pārkāpumi, jau 2013.gada jūnijā informēju Saeimu, Tieslietu padomi, tieslietu ministru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Tiesu administrācijas direktoru par pirmajā pusgadā identificētajām problēmām, īpaši aktualizējot tieši jautājumu par saprātīgu termiņu ievērošanu, kā arī ilgstošu tiesas sēžu nenozīmēšanu konkrētās tiesās. Jāatzīst, ka minētā problemātika tika konstatēta arī 2013.gada otrajā pusē un droši vien kādus gadus desmit arī iepriekš. Sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības. Labklājība. Aizvadītajā gadā Tiesībsarga birojs aktīvi sekoja līdzi valdības apņēmībai mazināt nabadzību un sociālo atstumtību. Aktualizēju jautājumu par tiesībām uz taisnīgu darba samaksu, minimālās darba algas lielumu un tās atbilstību Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajam. Proti, minimālajai darba algai ir jābūt vismaz tik lielai, lai nodrošinātu tās saņēmējam un viņa ģimenei cilvēka cienīgu dzīvi. Valdība nedrīkst orientēties vienīgi uz noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanu, aizmirstot par iedzīvotāju sociālo drošību un dzīves kvalitāti. Veselības aprūpe. Saistībā ar valdības virzīto likumprojektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu Tiesībsarga birojs vērsa uzmanību uz to, ka jebkurai reformai veselības aprūpē jābūt vērstai uz personas tiesību uz veselību nodrošināšanas līmeņa paaugstināšanu. Saskaņā ar ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas sniegto komentāru Nr.14 tiesības uz veselību ietver šādus savstarpēji saistītus elementus: pieejamība, vienlīdzīgas piekļuves iespēja, atbilstība un kvalitāte. Vērtējot valdības iesniegto likumprojektu, kā būtiskāko iebildumu esmu minējis to, ka ar jauno kārtību pieeja valsts finansētiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā primārajai veselības aprūpei, tiktu liegta ievērojamam skaitam Latvijas iedzīvotāju, nodokļu maksātāju. Papildus tam iebildumus izraisa likumprojektā paredzētā norma, ka pamatpakalpojumu (jeb Satversmē noteikto garantēto minimumu) sniegšanas kārtības un apjoma noteikšana tiek deleģēta Ministru kabinetam. Veselības aprūpes pamatpakalpojumiem principu līmenī, ko ikvienam garantē valsts, ir jābūt skaidri noteiktiem likumā, un likumdevējs nedrīkst konstitucionāla ranga vērtību pilnībā deleģēt valdībai, skaidri neiezīmējot pakalpojumu apjomu un pieejamību. Tiesības uz mājokli. Īrnieku situācija, ievedot jauno īpašnieku nekustamā īpašuma valdījumā. 2013.gadā būtiski palielinājās iesniegumu skaits par mājokļa un privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumiem, kad notiek jaunā īpašnieka ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, bet mājoklī dzīvo īrnieks, kas izpildu lietā nav parādnieks un mājokli lieto uz tiesiska pamata. No cilvēktiesību aspekta raugoties, šajās situācijās neaizsargātāks ir īrnieks, kas ar jaunā īpašnieka realizētu prettiesisku līdzekļu palīdzību burtiski tiek izlikts uz ielas vai kam tiek radīti neciešami dzīves apstākļi bez vardarbības elementa. Vienlaikus nevar ignorēt arī dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu, jo bieži vien īres līgumi ir sastādīti fiktīvi vai tādi vispār neeksistē. 2013.gada laikā Tiesībsarga birojs aktīvi iesaistījās šīs problēmsituācijas risināšanā, piedāvājot konkrētus risinājumus (to skaitā - iespējamos grozījumus normatīvajos aktos). Neskatoties uz to, ka ekonomikas un tieslietu ministri atzina, ka problēmsituācija jārisina nekavējoties un ka sociālajā realitātē tā ir sasniegusi kritisku robežu, piedāvātie risinājumi diemžēl palikuši bez reālas tālākas virzības, atbildīgajai nozares ministrijai neuzņemoties iniciatīvu. Par šo esmu informējis Valsts prezidentu, Ministru kabinetu, kā arī Saeimas atbildīgās komisijas un joprojām turpinu uzstāt uz nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos. Arī saistībā ar pamatpakalpojumiem. Gadījumos, ja mājā ir komunālo maksājumu parādnieki un ir pasludināta kāda kaimiņa maksātnespēja vai dzīvoklis ticis pārdots, nenorēķinoties par saņemtajiem pamatpakalpojumiem, vai mājas pārvaldnieks ir rīkojies negodprātīgi, piesavinoties no dzīvokļu īpašniekiem saņemto maksu par pakalpojumiem, pārējo dzīvokļu īpašnieki, kas vienreiz par pakalpojumu jau ir samaksājuši, faktiski ir spiesti samaksāt arī par kaimiņa parādiem vai vēlreiz samaksāt jau samaksāto naudu, lai saņemtu pamatpakalpojumu (pārsvarā tās ir sūdzības par apkuri un ūdeni). Esmu norādījis, ka komunālo pakalpojumu sniedzēju faktiskā prasība kaimiņam samaksāt par kaimiņa parādiem diemžēl ir atbilstoša spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, tomēr ir atzīstama par netaisnīgu un tādējādi uzskatāma par prettiesisku. Laba pārvaldība. Pārbaudes lietu ietvaros konstatēti labas pārvaldības principa pārkāpumi valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību darbībā. Galvenokārt konstatēti trūkumi attiecībā uz taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā, pienācīgu izskaidrošanu un informēšanu, pienākumu nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās (juridiskās obstrukcijas aizlieguma principa pārkāpums, lēmumu pieņemšana bez pienācīga pamatojuma) un efektīvu valsts pārvaldes rīcību. Labas pārvaldības principa pārkāpumi konstatēti ne tikai sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību jomā, bet arī pārējās tiesību jomās. Tiesiskā vienlīdzība. Mazākumtautību tiesības uz izglītību. Tiesiskās vienlīdzības jomā 2013.gadā īpaša uzmanība tika pievērsta mazākumtautību izglītībai. Jautājuma izpētes pirmsākums ir romu etniskās klases Ventspils vakara vidusskolā, kur romi tiek nodalīti atsevišķi no pārējiem bērniem, bet nemācās pēc īpaši izveidotas programmas kā citu tautību bērni mazākumtautību skolās. Savukārt gada nogalē, apsekojot četrdesmit deviņas mazākumtautību skolas Latvijā, secināju, ka problēmas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību programmas, dažādām mazākumtautībām ir atšķirīgas. Skaitliski mazāk Latvijā pārstāvētām mazākumtautībām ir vienas problēmas, ar kurām savukārt nesaskaras skaitliski vislielākā mazākumtautība Latvijā. Nepieciešams garantēt mazākumtautību bērniem tiesības uz valsts valodas apguvi pienācīgā līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū. Vienlīdz svarīga ir mazākumtautību literatūras, kultūras un valodas apguve augstā līmenī, lai valsts valodas apguvi mazākumtautības uztvertu nevis kā apdraudējumu savai identitātei, bet gan kā vērtību. Izglītības sistēmai dažādu tautību pārstāvjiem primāri ir jābūt vērstai uz dažādu tautību pārstāvju apvienošanu, nevis uz nodalīšanu. Jauno māmiņu diskriminācija. Joprojām Tiesībsarga birojs saņem sūdzības par jauno vecāku diskrimināciju gan darba tiesiskajās attiecībās, gan pieejā precēm un pakalpojumiem. Tiesībsarga birojs konstatēja Darba likuma 75.panta trešās daļas neatbilstību Satversmei, tādēļ kopā ar Labklājības ministriju šobrīd strādā pie grozījumu redakcijas, lai noteiktu vienlīdzīgu atlīdzību par atvaļinājumu personām, kuras vēlas izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma. Veikalu vadītāji pēc Tiesībsarga biroja aizrādījuma noņēmuši uzlīmes, ka ar bērnu ratiem ienākt veikalā nedrīkst. Personu ar invaliditāti tiesību ievērošana. Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības jomā saņemam iesniegumus par to, ka cilvēki nav savlaicīgi saņēmuši tehniskos palīglīdzekļus vai tie bijuši nepiemēroti personu vajadzībām. Pēc Tiesībsarga biroja iejaukšanās ir rasts risinājums un pamazām veidojas arī sapratne, ka piemērots tehniskais palīglīdzeklis nav vis tikai valsts budžeta izdevumi, bet ka tas ir ieguldījums, lai cilvēki ar invaliditāti var iesaistīties darba tirgū un sabiedrībā. Šie nav vienīgie jautājumi, kurus esam risinājuši 2013.gadā. Ar pārējiem es aicinu iepazīties tiesībsarga 2013.gada 200 lapaspušu garajā ziņojumā, jo, lai nekavētu jūsu laiku, kā es biju solījis kādam deputāta kungam, nelasīšu visas 200 lapaspuses. (Zālē smiekli.) Attiecībā uz tiesībsargu. Tiesībsarga birojam sabiedrība uzticas un bieži vien vēršas pēc palīdzības kā pie pēdējās instances savu tiesību aizsardzībā. Šim apgalvojumam pierādījums ir ne tikai 2013.gadā 2563 saņemtie iesniegumi, 2505 sniegtās atbildes uz iesniegumiem, 234 izskatītās pārbaudes lietas un nedaudz vairāk par 9000 sniegto konsultāciju, bet arī sabiedrības uzticēšanās. Pēc TNS Latvia veiktās aptaujas rezultātiem, tiesībsargam uzticas 41 procents respondentu (tā ir ceturtā vieta pēc baznīcas, policijas un pašvaldības). Un visbeidzot vēlos pateikties 11.Saeimai un it īpaši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Saeimas Juridiskajam birojam un personīgi Vilsones kundzei par sadarbību. Pērn Saeimai esam nosūtījuši 55 vēstules, lielāko daļu no tām - saistībā ar grozījumiem tiesību aktos. Un es ceru uz produktīvu sadarbību arī ar jauno Saeimu. Un nobeigumā vēlos atgādināt Eleonoras Rūzveltes uzdoto jautājumu: „Kur sākas cilvēktiesības?” un viņas pašas sniegto atbildi: „Mazās vietās, tuvu pie mājām.” To varētu arī pārfrāzēt un pajautāt: „Kam ir jānodrošina cilvēktiesības?” Uz to, manā ieskatā, ir vienkārša atbilde: „Katrai iestādei ikdienas darbā.” Tas nozīmē, ka mums nav jāgaida, ka kāds no malas vai augšas norādīs, pārmetīs cilvēktiesību pārkāpumus, bet ikvienam no mums, pildot savus pienākumus indivīda un sabiedrības labā, jābūt kā garantam, ka cilvēktiesības tiek nodrošinātas. Paldies. (Aplausi.)".
• 2014_06_05-seq460 language "lv".
• 2014_06_05-seq460 speaker Juris_Jansons.
• 2014_06_05-seq460 mentions Q822919.
• 2014_06_05-seq460 mentions Q211.
• 2014_06_05-seq460 mentions Q4294315.
• 2014_06_05-seq460 mentions Q193089.
• 2014_06_05-seq460 mentions Q1771611.
• 2014_06_05-seq460 mentions Q8436.
• 2014_06_05-seq460 mentions Q957137.
• 2014_06_05-seq460 mentions Q2167704.
• 2014_06_05-seq460 mentions Q15628977.
• 2014_06_05-seq460 mentions Q1092499.
• 2014_06_05-seq460 mentions Q122880.
• 2014_06_05-seq460 mentions Q16361131.