Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2014_12_11_276-seq47 spokenText "Minētie grozījumi Civilprocesa likumā ir nepieciešami manis pieminēto iepriekšējo Civillikuma un Bāriņtiesu likuma grozījumu kontekstā, lai būtu procesuālā kārtība, kādā tiesa šīs lietas var izskatīt, un es aicinu atbalstīt to, ka Juridiskā komisija turpina pie tiem darbu un Saeima šo likumprojektu pārņem. Lūdzu atbalstīt.".
• 2014_12_11_276-seq46 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 5.janvāris. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Juridiskā komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanu 12.Saeimā. Komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
• 2014_12_11_276-seq45 spokenText "Arī šim likumprojektam - 2015.gada 5.janvāris.".
• 2014_12_11_276-seq44 spokenText "Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā būs Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Tādā gadījumā, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2014_12_11_276-seq43 spokenText "Arī likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” ir saistīts ar aizgādības un saskarsmes tiesību jautājumiem, un es lūdzu Saeimas atbalstu, lai šo likumprojektu Saeima turpinātu skatīt un lai Juridiskā komisija varētu turpināt darbu un strādāt pie šiem ļoti nozīmīgajiem jautājumiem. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pārņemšanu.".
• 2014_12_11_276-seq42 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 5.janvāris. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Juridiskā komisija rosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” izskatīšanu 12.Saeimā. Komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
• 2014_12_11_276-seq40 spokenText "Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 21, atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās skatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs Juridiskā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2014_12_11_276-seq39 spokenText "Labrīt, cienījamās kolēģes! Labrīt, godātie kolēģi! Es šodien Juridiskās komisijas vārdā vēlos jūs aicināt lemt par četru likumprojektu, kas ir vienā kopīgā paketē par bērnu tiesībām, izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā. Saeimas Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ir ierosinājusi un atbalstījusi priekšlikumu 12.Saeimā turpināt to izskatīšanu. Visi šie likumprojekti ir raisījuši virkni diskusiju, tāpēc Juridiskā komisija ir rīkojusi gan vairākas atklātas sēdes, gan arī pat vienu slēgtu sēdi, lai varbūt bez liekas populisma nots šos jautājumus ļoti detalizēti skatītu. Juridiskā komisija... arī 11.Saeimas Juridiskā komisija bija izveidojusi darba grupu ar visu ministriju un citu institūciju, kā arī Saeimas frakciju deputātu iesaisti, lai šos likumprojektus, kuri sākotnēji bija iesniegti no ministrijām, pilnveidotu. Šis darbs ir tiešām veikts, ir ļoti daudz pūļu ieguldīts, līdz ar to Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja, ka visi šie likumprojekti būtu pārņemami. Un tagad par katru no tiem pēc kārtas. Pirmais ir likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Tātad arī šeit ir runa par nozīmīgiem bērnu tiesību jautājumiem, un es aicinu, lai 12.Saeima pārņem šo jautājumu izskatīšanu un turpina darbu pie iesāktā. Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas ierosinājumu.".
• 2014_12_11_276-seq38 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 22.janvāris. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts priekšlikums no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Tā lūdz izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (No zāles dep. M.Bondars: “Lūdzu balsojumu!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 6, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojekts tiks iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā un tiks skatīts pirmajā lasījumā. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Juridiskā komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” izskatīšanu. Komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
• 2014_12_11_276-seq37 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2015.gada 22.janvāris.".
• 2014_12_11_276-seq36 spokenText "Paldies. Līdz ar to debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 2. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā par šo likumprojektu atbildīgā bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā par šo likumprojektu? Iebildumu nav. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_12_11_276-seq35 spokenText "Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, ir ļoti lietderīgi kādreiz pārlasīt Kārtības rulli. Mēs šodien runājam nevis par likumprojekta būtību, par prasībām, kādas būtu jāiekļauj tanī likumprojektā... Mums ir jāsniedz atbilde uz vienu jautājumu: vai mēs turpinām skatīt šo likumprojektu vai pārtraucam to darīt? Līdz ar to visi priekšlikumi, kas var izskanēt, to skaitā priekšlikumi par jebkuru no tiem pantiem... tas ir tas darbs, kas stāv priekšā. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu - turpināt likumprojekta izskatīšanu. Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq34 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
• 2014_12_11_276-seq33 spokenText "Kolēģi! Es uzskatu, ka šis ir svarīgs likumprojekts pilsoniskās aktivitātes un demokrātijas stiprināšanai, jo sevišķi situācijā, kad, kā mēs to redzam, ļoti bieži cilvēkiem reģionos rodas sajūta, ka tie, kas atrodas Rīgā, vispār par valsti nedomā un aizmirsuši tos cilvēkus, kas atrodas reģionos. Šis būs svarīgs instruments, lai cilvēki reģionos var par to atgādināt. Diemžēl tā, kā tas pašlaik ir izveidots... Tas atkal ir izveidots tā, ka reāli šo instrumentu nevarēs normāli izmantot, jo, ja jūs paskatīsieties, kādi būs nosacījumi šim referendumam, tad... Tur ir reference, ka ir jāsavāc zināms kvorums attiecībā pret tiem cilvēkiem, kuri ir bijuši reģistrēti uz iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Savukārt, kā mēs to zinām, šinī reģistrā... Nu, var jau lietot klasisko izteicienu: tur būs pilns ar “mirušām dvēselēm” - ar cilvēkiem, kuri konkrētajā pašvaldībā reāli vairs nedzīvo, kuriem vispār vairs neinteresē šīs pašvaldības liktenis. Savukārt tie, kas tur atrodas, tīri fiziski nevarēs savākt šādu kvorumu, lai varētu šādu referendumu sarīkot. Tāpēc viena svarīga lieta, viena svarīga izmaiņa būtu jāveic šinī likumā - šī reference jānomaina: jārunā nevis par reģistrā esošajiem cilvēkiem, bet gan par to cilvēku skaitu, kuri ir reāli piedalījušies pašvaldību vēlēšanās un kuriem tiešām ir svarīgi... kuri tur reāli dzīvo un kuriem ir svarīgi, kas notiek viņu pašvaldībā. Tā ir viena lieta. Otra lieta. Reflektējot par to, ko minēja kolēģis no Nacionālās apvienības, jāteic, ka tomēr tā ir ļoti svarīga lieta, lai tie cilvēki, kas tur dzīvo, varētu lemt par savu teritoriālo plānojumu. Vēl jo vairāk, ja ir kaut kāds plāns, kas ir apstiprināts... un, ja tas tiek tagad frivoli mainīts, tad... Tomēr tām vajadzētu būt vietējo cilvēku tiesībām - par to paust savu viedokli un aizstāvēt to. Tā ka es tomēr uzskatu, ka šeit ir ļoti svarīgi pieiet šim likumam un tiešām no tā uztaisīt reālu darba instrumentu, kurš strādātu, nevis būtu atkal kārtējā vienkārši skaistā butaforija, par kuru mēs varētu runāt, cik mums viss ir skaisti, pareizi un demokrātiski, lai gan patiesībā nekas tāds šinī valstī nenotiek. Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq31 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Piekrītot tam, ka likumprojektā ir ieguldīts liels darbs un likumprojekta izskatīšana būtu jāturpina, es tomēr gribētu izmantot iespēju un vērst uzmanību uz to, ka otrā lasījuma gaitā būtu tomēr pareizi izslēgt referenduma iespēju par teritoriju plānojumiem un detālplānojumiem, jo, ja mēs šo iespēju saglabātu, tad... tā faktiski zināmā mērā ir tāda demokrātijas ilūzija, kas vienlaikus būtu ļoti liels administratīvs slogs, jo vienmēr jebkādu ražotni vai tādu objektu... vienmēr būs cilvēki, kas būs pret to. Kā tādu piemēru var minēt kaut vai Mārupes iedzīvotāju protestus pret iespējamo dzelzceļa atzarojumu uz lidostu. Rail Baltica, protams, no valstiskā viedokļa ir nepieciešams vai nu tādā, vai citādā ceļā. Tāpēc domāju, ka ir svarīgi vērst uzmanību uz šo faktu, un, strādājot pie otrā lasījuma, es aicinātu izslēgt tomēr šo referenduma iespēju, jo teritoriju plānojumiem ir cita un detalizēta apspriešanas kārtība, kas jau ir fiksēta likumos, to var uzlabot, bet ne šeit. Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq30 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Einārs Cilinskis.".
• 2014_12_11_276-seq29 spokenText "Labdien, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Saeimas deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē ir izskatījusi iepriekšējās Saeimas skatīto likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums” un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina turpināt 12.Saeimā izskatīt likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums”. Likuma mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu izlemšanā. Protams, pamats turpināt šā likumprojekta skatīšanu ir arī tas, ka jau iepriekšējā Saeima izskatīja šo likumprojektu divos lasījumos. Protams, bija arī dažādi viedokļi. It sevišķi viedokļi atšķīrās jautājumā, kas ir minēts likumprojekta 5.panta otrajā apakšpunktā, kurš nosaka, ka pašvaldību referendumus var rīkot par pašvaldības teritorijas plānojumu, par grozījumiem pašvaldības teritorijas plānojumā vai par lokālplānojumu, kā arī grozot pašvaldības teritorijas plānojumu. Mēs tātad uzskatām, ka šo likumprojektu ir jāturpina skatīt, jo jau 2008.gada 17.jūlijā Saeima izdarīja izmaiņas likumā “Par pašvaldībām”, kur tika iekļauts 61.3 pants, kurā tika noteikts, ka pašvaldības ir tiesīgas rīkot pašvaldību referendumus un ka šis pants stājas spēkā līdz ar likuma par pašvaldību referendumu pieņemšanu. Tātad lūdzu iekļaut un turpināt skatīt 12.Saeimā šo likumprojektu.".
• 2014_12_11_276-seq28 spokenText "Paldies. Tātad jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2015.gadam” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 7, atturas - 16. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots. Kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu par darba kārtības grozīšanu. Deputāti Liepiņš, Kleinberga, Ruks, Šics, Bondars un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo...? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Protams!”) Tātad deputātiem ir iebildumi. Jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 36, atturas - 19. Tātad lēmums nav pieņemts un likumprojekts nav iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs informē, ka tika saņemts deputāta Jāņa Ādamsona iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4.decembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to Saeimu. Tāpat Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Vitālija Orlova iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 11.decembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to arī Saeimu. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Deputāti Solvita Āboltiņa, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis, Atis Lejiņš, Ainars Latkovskis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Veiko Spolīša atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Veiko Spolīša atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Tātad lēmums ir pieņemts. Tāpat deputāti Solvita Āboltiņa, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis, Atis Lejiņš, Ainars Latkovskis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” izskatīšanu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.".
• 2014_12_11_276-seq27 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Godātais Bondara kungs! Es esmu absolūti pārliecināts, ka patiesi visu mūsu, deputātu, vēlētāji gaidīja atbildīgu politiku, bet dažu deputātu personā viņi sagaidīja tikai augstas klases oratora mākslu. Tā gadās. Diemžēl jūs sajaucāt runas. Jūs nolasījāt nepareizo runu. Jūs aicinājāt neatbalstīt budžeta likumu, bet šis jautājums ir par budžeta likuma nodošanu komisijām. Un komisijas sēde pieņems lēmumu, vai atbalstīt vai ne. Tur arī jūs balsosiet, valdība pēc tam skatīs iesniegtos priekšlikumus, un beigu beigās... Uz pirmo lasījumu jums vajadzēja nolasīt šo runu, kuru jūs tagad lasījāt! Jūsu citāts par atbildības pārnešanu no juridiskajām uz fiziskajām personām... Jūs ļoti skaisti nocitējāt rezultatīvo daļu, bet neminējāt nevienu no piecām minētajām krāpnieciskās uzņēmējdarbības pazīmēm... kurā gadījumā tā iestājas. Atgādināšu kolēģiem - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar jau par to runāja, ka, pēc šādas shēmas darbojoties, parāds... Summārais nodokļu parāds, kas valstī nav nomaksāts, ir 800 miljoni eiro. Valsts ieņēmumu dienests kopā ar Finanšu ministriju... ar valdības akceptu ir izstrādājuši kritēriju kopumu un nodevuši šo pavadošās paketes likumprojektu mūsu, deputātu, izskatīšanai. Es ļoti ceru, ka mēs pieiesim atbildīgi šim jautājumam un izdarīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai šī nauda sāktu pamazām atgriezties legālā apritē un valsts budžetā. Pēc Finanšu ministrijas un valdības aplēsēm, nākamajā gadā - 2015.gadā -, ja šī norma sāks strādāt, mūsu ieguvums būs apmēram 7,5 miljoni eiro. Un, es domāju, gan Bondara kunga, gan visu mūsu pārējo vēlētāji ļoti labprāt redzētu šīs naudas apriti, legālo apriti, valsts budžeta likumā, un tāpēc es aicinu pieiet šim procesam atbildīgi, nodot valsts budžeta likuma projektu komisijām, lai mēs varam ar to strādāt, sagatavoties turpmākajam darbam un šodien sēdes turpinājumā pieņemt to pirmajā lasījumā. Un tad, Bondara kungs, jūs varēsiet nākt un savu runu nolasīt vēlreiz. Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq25 spokenText "(Dep. R.Ločmele-Luņova, Z.Tretjaka un A.Loskutovs aplaudē.) Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministru nav. Žēl! Nav daudz lietu, kas mani var pārsteigt, tomēr šķiet, ka šoreiz valdošās koalīcijas politiķiem ir izdevies pārspēt pašiem sevi. Un es patiešām esmu izbrīnīts par politiķu divkosību un augstprātību, runājot par nākamā gada valsts budžetu. Tā izpaužas ne vien pret opozīcijas deputātiem, bet arī pret saviem vēlētājiem nepilnus divus mēnešus pēc tam, kad notikušas vēlēšanas. Vēl vairāk! Kāpēc es saku, ka valdošās koalīcijas deputāti ir pārspējuši paši sevi? Tāpēc, ka jau pirms šī budžeta - 2014.gada budžeta - pieņemšanas jūs, Pimenova kungs, uzstājāties 3.oktobrī un paudāt sašutumu par to, ka opozīcijas deputātiem, lai iepazītos ar 46 likumprojektiem (No zāles dep. S.Āboltiņas starpsauciens.), ir iedota tikai viena darba diena. Savukārt šogad - Šadurska kungs jau pagājušajā nedēļā par to brīdināja - priekšlikumu sagatavošanai deputātiem tiks dota pat ne vairs viena diena, bet tikai viena nakts. Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs Šadurska kungs mūs nemitīgi steidzināja, viennozīmīgi norādot uz vēlmi budžetu pieņemt maksimāli īsā laikā, līdz ar to izslēdzot iespēju izvērtēt, debatēt vai ko papildināt budžeta kontekstā. Kad es uzdevu klātesošajam ministram Reiram jautājumu, cik, viņaprāt, ilgs laiks būtu nepieciešams, lai iepazītos (Rāda likumprojektu kaudzi.) ar šo budžeta paketi un varētu pieņemt izsvērtus un atbildīgus lēmumus (No zāles dep. V.Agešins: “Piecas minūtes!”), finanšu ministrs atbildēja, ka tam nepieciešams no 15 līdz 20 minūtēm. Diez vai Reira kungs, liekot roku uz sirds un skatoties acīs ikvienam cilvēkam Latvijā, kurš par jums atdeva savu balsi vēlēšanās, var apliecināt, ka ir gatavs parakstīties zem katras budžeta likumā ietvertās rindas, ko jūs esat rūpīgi izstudējuši un kam esat veltījuši 15-20 minūtes. Vai jūs, piemēram, esat gatavi parakstīties zem šī... es tikai nocitēšu no šīs budžeta paketes: “Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad šie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies”? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Protams! Tur ir 5 kritēriji!”) Esmu pārliecināts, ka cilvēki, kuri balsoja par mani, sagaida atbildīgu politiku, un man šāda pieeja jautājumiem, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, ir absolūti nepieņemama. Un es aicinu arī ikvienu no jums rīkoties atbildīgi, noraidot šo likumprojektu. Vēl viens iemesls, kāpēc es šodien aicinu balsot pret budžeta likuma atbalstīšanu, ir tas, ka, sagatavojot Saeimas budžetu, nav ievērota procedūra, kāda izriet no Saeimas kārtības ruļļa (es te citēšu): “Saeima ir finansiāli patstāvīga. Saeimas budžeta pieprasījums pēc izskatīšanas komisijās un apstiprināšanas Prezidijā iesniedzams finanšu ministram iekļaušanai bez grozījumiem valsts budžeta likuma projektā.” Taču ne es, ne arī mani kolēģi komisijās Saeimas budžetu nav redzējuši. No tā man nākas secināt, ka lēmumi tiek pieņemti deputātiem aiz muguras. Veids, kādā valdošā koalīcija demonstrē sociāli atbildīgu politiku, nerada uzticību ne manī, ne arī - es esmu pārliecināts! - mūsu vēlētājos. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijas Reģionu apvienība un es personīgi neatbalstu šo likumprojektu un aicinu arī pārējos deputātus to neatbalstīt. Paldies jums. (LRA frakcijas deputātu aplausi.)".
• 2014_12_11_276-seq24 spokenText "Paldies. Tātad jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 26, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots. Tāpat Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam” nodot visām komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. “Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.".
• 2014_12_11_276-seq23 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Pimenova kunga teiktajam, ka arī mūsu vēlētājiem ir vajadzīgs izaugsmes budžets. Droši vien visiem vēlētājiem. Tikai... ko piedāvā Pimenova kungs? Mēs nevaram uzlabot šo budžetu, ja mēs to nenododam komisijām. Tas nozīmē, ka ir jāizstrādā jauns budžeta projekts, kuru Pimenova kungs piekritīs nodot komisijām. Gluži taisnībai neatbilst Pimenova kunga teiktais, ka dažās minūtēs bija jāiepazīstas ar tik lielu paketi. Deputātiem e-pastā bija pieejams gan budžeta likums, gan ietvara likuma projekts, gan visa pavadošā pakete kopš pirmdienas pēcpusdienas. Protams, ja cilvēks nelasa savu e-pastu, tad neko nevar darīt. Līdz ar to laiks ar to iepazīties bija. (Izsaucieni no zāles: “Nuuu! Nuu!”) Vēlēšanu gadā šī ir ierasta procedūra, ka Saeimai ir ļoti ātrā tempā jāizskata budžets. Un citas iespējas, kā panākt, lai budžeta likums tiek izsludināts laikā un stājas spēkā no 1.janvāra, mums nav. Pēdējais datums, kad ir iespēja izskatīt Saeimai budžetu otrajā lasījumā, ir 17.decembris... lai veiktu visus tehniskos darbus un Valsts prezidents varētu laikā izsludināt šo likumu un pavadošās paketes likumus. Pretējā gadījumā nākamā gada janvārī mēs tērēsim vienu divpadsmito daļu no šī gada budžetā paredzētajiem tēriņiem. Tas nozīmē summāri gadā par 280 miljoniem mazāk (No zāles dep. I.Zariņš: “Ne jau visu gadu budžeta...!”) nekā šajā budžeta likumā. Līdz ar to teikt, ka mūsu vēlētāji to gaida, ir, manuprāt, mazliet pārspīlēti. Tie paši skolotāji, kurus Pimenova kungs pieminēja... Nu, tātad izglītības budžetā būs apmēram par 30 miljoniem mazāk. Neizskatās labi, Pimenova kungs, tāpēc es iesaku jums sākt skatīties savu e-pastu, lasīt ātri un, ja neizdodas visu ātri uzreiz saprast, konsultēties ar pieredzējušiem kolēģiem - jūsu frakcijā tādi ir! -, jo cerību, ka varēs mēnešiem strādāt pie budžeta likuma, diemžēl mums nav. (No zāles: “Ciniski!”) Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq21 spokenText "Labrīt, augsti cienītā priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Sociāldemokrātiskā partija SASKAŅA un tās frakcija SASKAŅA Saeimā neatbalstīs ne vidēja termiņa budžeta ietvaru, ne 2015.gada budžeta projektu. Es nosaukšu arī galvenos objektīvos iemeslus, taču vispirms parunāšu par subjektīvajiem. Es esmu piecas reizes piedalījies valsts budžeta apspriešanā, taču līdz šim vēl nekad tik atklāti ciniski nav tikušas ierobežotas opozīcijas deputātu iespējas piedalīties budžeta dokumentu apspriešanā. Es nezinu, kam šādā situācijā ir pārsvars: vai tad patiešām jūs no mums baidāties vai arī naivi ticat, ka šādi, mūs aizbīdot, ir iespējams mūs demoralizēt? Vakar ministra Reira izteiktā atbilde uz mūsu jautājumu - kā var dažu stundu laikā iepazīties ar papīru ķīpu, kuras biezums ir vismaz 10 centimetri, lai pēc tam varētu piedalīties debatēs? - pārspēja visus iepriekšējos augstprātības rekordus. Mēs dzirdējām, ka deputātiem, kuri ir ienākuši politikā, jau no pavasara ir jāgatavojas jaunajam budžetam, tad arī ar 20 minūtēm būs gana. Tātad deputāti nav īstie! Jau ar šo valdības attieksmi pret parlamenta opozīciju vien ir pietiekami, lai aizlaistu šo budžetu “pa pieskari”, taču tā saturs tomēr ir jākomentē. Latvijas ekonomika attīstās lēni. Sākotnēji straujais izrāviens no krīzes ir beidzies, un pašreizējā vājā ekonomikas izaugsmes dinamika pierāda to, ka - gluži pretēji! - ir sākusies stagnācija. Taču valdības finanšu politika nemainās: budžets tiek maksimāli sabalansēts, paļaujoties uz to, ka Latvijai tiks piešķirts augsts kredītreitings un ka tādējādi tiks piesaistītas ārējās investīcijas. Taču notiek pretējais, un Ekonomikas ministrijas dati, kurus mēs vakardien komisijas sēdē esam dzirdējuši, pierāda: investīciju apjoms samazinās! Valdība, aizrāvusies ar fiskālo disciplīnu, gandrīz neko nedara, lai palielinātu iekšzemes pieprasījumu. Proti, tieši pieprasījums ir ekonomikas atdzīvināšanas atslēga. Vēl vairāk! No budžeta finansētās darbinieku algas tiek saglabātas nepieļaujami zemā līmenī, un tas bremzē ekonomikas attīstību. Nevēlēšanās uzklausīt skolotājus, kuru protesta balsis šobrīd ir dzirdamas pie Saeimas, ārstus un pensionārus ir tam spilgts piemērs. Zemas algas ne tikai izraisīja šo cilvēku dzīves kvalitātes kritumu, bet izraisīs arī pieprasījuma apslāpēšanu iekšējā tirgū. Taču ir pavisam skaidrs, ka mazturīgu cilvēku ienākumu pieaugums nenogultos viņu krājkasītēs, bet uzreiz tiktu izlietots un ka tādējādi tā daļa pievienotās vērtības nodokļa veidā atgrieztos budžetā. Tomēr galvenais ir tas, ka augošais pieprasījums motivētu uzņēmējus attīstīt savu darbību. Budžetā nav atrodami arī citi uzņēmējdarbības attīstības motivēšanas mehānismi. Tālāk. Neraugoties uz visām pirmsvēlēšanu runām, izdevumi veselības aprūpei ir iestrēguši 3 procentu līmenī no iekšzemes kopprodukta. Protams, ir labi, ka pieaugs minimālā darba alga, taču tas ne par mata tiesu nesamazinās sociālo nevienlīdzību Latvijā, un galvenais cēlonis tam ir nodokļu sistēmas regresīvais princips un mehānisms. To nav iespējams novērst, vien palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu. Ir vajadzīgs progresīvais nodoklis, taču šī tēma pat netiek komentēta. Vērtējot trīsgadu budžetu un 2015.gada budžetu kopumā, jāsecina, ka tie joprojām ir stagnācijas budžeti, taču valstī ir vajadzīgs izaugsmes budžets. Mūsu vēlētāji gaida ekonomisko izaugsmi un sociālo taisnīgumu. Šo budžetu atbalstīt nekādi nevar! Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq20 spokenText "Jā, paldies. Tātad viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”, bet jautājumu mēs izlemsim balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” nodot visām komisijām, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Pret” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.".
• 2014_12_11_276-seq19 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Ņikiforova kungs jau pilnīgi pamatoti norādīja uz to, ka šajā likumprojektā ir norāde uz skolotāju algu publiskošanu, uz šo strīdīgo jautājumu, kas pēdējās dienās ir saviļņojis sabiedrību. Attiecībā uz šo jautājumu es tiešām gribu apstiprināt to, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izglītības un zinātnes ministre apsolīja šo normu uz otro lasījumu ar savu ierosinājumu no likumprojekta izņemt. Taču šajā likumprojektā ir arī citas normas, kas tiešā veidā skar budžetu, un tāpēc neskatīt pašu šo likumprojektu nav nekādas vajadzības... nav nekāda pamata. Un es lūdzu jūs balsot... (Frakcijas SASKAŅA deputātu starpsaucieni.) Neskatīt nav nekāda pamata! Un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šī likumprojekta atstāšanu Saeimas darba kārtībā, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kā līdzatbildīgā komisija tad izsekos līdzi tam, vai tas, ko ministre apsolīja, tiek izpildīts. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Jā!”) Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq18 spokenText "Labdien, kolēģi! Nu, mēs visi jau zinām situāciju ar šo likumprojektu, kurš paredz publiskot skolotāju algas. Situācija ir diezgan dīvaina, jo, no vienas puses, ir tāda iecere, kas ir ierakstīta likumprojektā, bet, no otras puses, ir publiski paziņojumi gan no valdības, gan arī solījums no ministrijas puses, ka šis likumprojekts būs vai nu atsaukts, vai nu... vai nu šis pants būs izslēgts. Bet par izslēgšanu neviens nenobalsoja. Es redzu, ka cilvēki māj ar galvu, ka būs izslēgts. Droši vien nākamais tribīnē nāks Vucāna kungs, kurš arī publiski paziņos - protokolam, un tas būs ierakstīts stenogrammā -, ka būs atsaukts vai izslēgts. Nu, tas arī ir vienīgais iemesls, kāpēc es kāpu tribīnē: dubults neplīst. Līdz ar to, ja nav pārliecības, ka jūs varēsiet paspēt atsaukt to pantu vai likumprojektu, tad aicinu jūs balsot “pret”. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.) “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Vucāns.".
• 2014_12_11_276-seq17 spokenText "Tātad ir priekšlikums likumprojektu nodot tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Deputāts Ņikita Ņikiforovs ir pieteicies runāt “pret”. Lūdzu!".
• 2014_12_11_276-seq16 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā laika deficītu un neiespējamību organizēt pilnvērtīgu izskatīšanas procesu komisijā, es aicinu nodot attiecīgo likumprojektu tikai un vienīgi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, neizskatot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.".
• 2014_12_11_276-seq15 spokenText "Paldies. Tātad deputātiem ir iebildumi. Jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 23, atturas - 1. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputāts Sergejs Dolgopolovs ir pieteicies runāt par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!".
• 2014_12_11_276-seq14 spokenText "Kolēģi, šis ir viens no likumprojektiem, kurš ielikts budžeta paketē. Vai jūs esat ar to iepazinušies? Vai jūs esat redzējuši, kas tur ir rakstīts? Tam nav nekāda sakara ar budžeta paketi! Kādēļ tas tur atrodas? Ja jūs palasīsiet... Es jums varu pastāstīt - tiem, kas nav lasījuši, - un jums būs nopietna viela pārdomām par to. Tur ir ietvertas lietas, kuras saistītas ar elektrības tirgus liberalizāciju, kuras tiešām būtu jāveic, bet tās nav jāsasaista tagad ar budžeta paketi. Tas ir viens bloks. Otrs bloks, uz ko es gribu vērst uzmanību. Tur ir grozījumi, kas paredz papildu izdevumus, kuri būs jāieliek iekšā tarifā pārvades sistēmas operatoram, lai šis tarifs varētu celties, lai tas varētu būt augstāks. Tātad runa ir par to, ka mēs slēptā veidā sākam šeit runāt par to, kādā veidā ātri atkal izdzīt cauri likuma grozījumus, pat īsti nesaprotot - kādus, lai rezultātā noslēptu šo iemeslu, ka ar kārtējo Saeimas lēmumu elektrība paliks dārgāka. Tur ir arī vēl viena ļoti interesanta lieta. Nez kāpēc atsevišķiem vietējiem ražotājiem mēs piedāvājam uz 20 gadiem ar likuma spēku noteikt elektrības cenu, ziniet, kādā apmērā, - vairāk nekā 111 eiro par vienu megavatstundu. Tas ir... Kādēļ tāda dāvana tagad ir jātaisa? Kādēļ tas ir jādara steidzamības kārtībā - zem budžeta paketes jāmet iekšā un steidzami jāpieņem? Es aicinu šo likumprojektu neskatīt kopā ar budžeta paketi, bet virzīt to normālā kārtībā - kārtīgi to izdiskutēt un pieņemt pareizus, izsvērtus lēmumus. Tāpēc mans aicinājums ir šo likumprojektu tagad neatbalstīt un nenodot izskatīšanai. Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq13 spokenText "Jā, paldies. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 35, atturas - 20. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Iekšējās drošības biroja likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA : “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 19, atturas - 2. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Zariņa kungs, vai jūs esat... “pret” tātad pieteicies... “Pret” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!".
• 2014_12_11_276-seq12 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Lasot likumprojekta anotāciju un klausoties Šimfas kundzes runā, secināms, ka faktiski ar šo likumprojektu tiek plānots cīnīties pret ienākumu nevienlīdzību, tāpat ir plānots tādējādi atbalstīt arī vietējos ražotājus. Mērķis, protams, ir cēls, taču diemžēl šis likumprojekts nekādā veidā to nenodrošinās. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt. Kurš tad būs lielākais ieguvējs no šādas PVN samazināšanas? Ja mēs paskatāmies uz patērētāju patēriņa paradumiem, tad redzam, ka iedzīvotāji, kuriem ir mazāki ienākumi, protams, pērk zemākas kvalitātes pārtikas preces, kas maksā lētāk, savukārt tie, kuriem ir vairāk naudas, pērk labākas preces un, protams, līdz ar to arī dārgākas. Jūs minējāt, ka viens mazturīgais patērē apmēram (plus vai mīnus) 16 eiro mēnesī šiem pārtikas pamatproduktiem. Pieņemsim, ka tie būtu visi 20 eiro. Savukārt tāds cilvēks, kuram ir vairāk naudas, patērētu apmēram 50 eiro mēnesī šiem produktiem. Nu, lūk! Tātad sanāk sekojoša situācija: faktiski maznodrošināts iedzīvotājs mēnesī ietaupītu 3 eiro (pēc jūsu piedāvājuma), savukārt tas, kuram ir vairāk naudas un kurš iztērē 50 eiro, sanāk, ka ietaupītu 7,5 eiro. Tātad faktiski lielākais ieguvējs no jūsu ierosinājuma būtu nevis maznodrošinātais, bet tieši tas, kuram ir vairāk naudas. Un - tas ir vēl sliktāk! - valsts zaudētu iespēju šo naudu paņemt no turīgāka un pārdalīt par labu mazāk turīgam iedzīvotājam. Faktiski tas tikai palielinātu plaisu (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.), palielinātu nevienlīdzību starp sabiedrības slāņiem. Otrkārt. Kāpēc jūs domājat, ka, samazinot PVN, uzreiz nākošajā dienā veikalā samazinātos cenas? Kamēr darbojas brīvais tirgus (ja vien, protams, jums nav padomā vēl viens likumprojekts - likumprojekts par brīvā tirgus atcelšanu!), tikmēr joprojām tirgotāji un ražotāji nolems, kāda būs produktu cena. Šāds pats PVN likmes samazinājums reiz notika Meksikā, un, kā secināja pēc tam pētnieki, 50 procentus no šī nodokļa likmes samazinājuma iegūst tieši tirgotāji (No zāles dep. I.Zariņš: “Kāpēc...?”), 40 procentus iegūst bagātākā sabiedrības daļa (Starpsaucieni.) un tikai 10 procentus - tikai 10 procentus! - iegūst maznodrošinātie iedzīvotāji. Faktiski šis priekšlikums savā veidā pat... nu, atbalsta mūsu tirgotājus, tātad bagātāko sabiedrības daļu. (No zāles dep. S.Šimfa: “Nav taisnība!”) Treškārt. Jūs minējāt par vietējo uzņēmēju atbalstīšanu. Varbūt jūs nezināt, bet... PVN likmi nevar samazināt tikai Latvijas ražotāju precei, tad tā ir jāsamazina gan Lietuvas, gan Polijas, gan jebkuras citas Eiropas Savienības valsts precēm. Faktiski sanāk tā, ka jūs par Latvijas nodokļu maksātāju naudu gribat atbalstīt gan Lietuvas, gan Polijas, gan jebkurus citus ražotājus... protams, tajā skaitā arī Latvijas ražotājus. Precīzāks ceļš, kā atbalstīt tikai Latvijas ražotājus, būtu darbaspēka nodokļu samazinājums, jo tas viss pilnībā paliktu šeit - Latvijā. Jūs minējāt, ka Latvijā... Jūs minējāt veselu virkni Eiropas valstu, kurās ir samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme. Bet paskatieties uz to no otras puses! Pirmkārt, tā viņiem ir jau tā tradicionāli, vēsturiski ieviesusies. Bet Latvijas nodokļu slogs attiecībā pret iekšzemes kopproduktu - 27 procenti. Turpretī, teiksim, Vācijā tas ir 39 procenti; Beļģijā, Dānijā nodokļu slogs ir 48 procenti. Taču faktiski... Varbūt jūs Dānijā, ieejot veikalā, samaksājat mazāku PVN, bet pēc tam, kad izejat no veikala, jums noplēš trīs ādas. (No zāles dep. I.Klementjevs: “Par lietu vajag runāt!”) Tā ka jāskata ir nodokļu politika kontekstā, nevis tikai viens atrauts moments. Tāpēc es aicinu, pirmkārt, neatbalstīt šo likumprojektu. Un, otrkārt, iesniedzējus, autorus aicinu atbalstīt šī gada budžetu, kurā ir iekļauta iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinātā likme, kas tātad atbalstīs vietējos uzņēmējus. Tāpat tur ir paredzēta minimālās algas celšana, kas tātad mazinās nevienlīdzību. Tāpat plānots ir izstrādāt progresīvo neapliekamo minimumu, kas arī mazinās nevienlīdzību. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Pareizi!”) Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq11 spokenText "Paldies, Šimfas kundze! Jūsu debašu laiks ir beidzies. “Pret” pieteicies runāt deputāts Vilnis Ķirsis.".
• 2014_12_11_276-seq10 spokenText "Labrīt, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” būtība ir no 2016.gada 1.janvāra pazemināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pienam, dārzeņiem un graudaugiem. Mūsuprāt, jautājumiem, kas skar Latvijas cilvēku pamatvajadzības - pārtiku, mājokli, izglītību, veselību -, ir jābūt parlamenta darbā kā prioritāriem jautājumiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka Latvijā ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai visā Eiropas Savienībā. Atbilstoši Eurostat datiem Eiropas valstu vidū tikai Ungārijā un Dānijā ir augstāka PVN likme nekā Latvijā. Turklāt 13 Eiropas valstīs PVN pārtikai ir mazāks par 10 procentiem. Četrās valstīs - Kiprā, Maltā, Īrijā un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē - likme vispār ir nulle procentu, kamēr Latvijā tā ir 21 procents! Izskatīšanai pagājušajā Saeimā tika iesniegts kolektīvais priekšlikums par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai. Šo iniciatīvu portālā manabalss.lv atbalstīja vairāk nekā 13 tūkstoši mūsu sabiedrības locekļu. Uz šo brīdi tās atbalstītāju skaits jau ir sasniedzis vairāk nekā 14 ar pusi tūkstošus. Ko par šo jautājumu domā dažādu jomu līderi un eksperti? Lienītes Caunes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentes, nodokļu un nodevu ekspertes, viedoklis ir sekojošs (citēju): “Es uzskatu, ka šis ierosinājums ir loģisks un vajadzīgs. PVN likmes samazinājums maizei, pienam, gaļai un citām galvenajām pārtikas precēm būtu atbalsts gan iedzīvotājiem, gan vietējiem pārtikas ražotājiem.” Irina Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, uzskata, ka PVN likmes samazināšana, pirmkārt, samazinātu pārtikas produktu cenas veikalos un palielinātu pārdošanas apjomus, otrkārt, palielinātu Latvijas ražotāju konkurētspēju un, treškārt, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Samazinot PVN no 21 uz 12 procentiem, ēnu ekonomikas lielums pārtikas nozarē varētu sarukt par aptuveni 8 procentiem. Iznākumā ieguvēja būtu arī valsts, jo palielinātos nodokļa ieņēmumi. Uldis Priekulis, Latvijas Tirgotāju kooperācijas “Aibe” valdes loceklis, uzskata, ka (citēju) “pārtikai PVN likme jāsamazina. Mūsu kooperācijā apvienoti ap 400 veikali, lielākoties lauku novados un mazpilsētās. Veikalos jau vislabāk redzams, ka pašlaik vietējo iedzīvotāju pirktspēja ir gaužām vāja. Pēc kafijas, makaroniem un citām precēm, kas tik ātri nebojājas, kāda daļa Latvijas iedzīvotāju brauc uz Poliju, kur pārtikai un citām precēm PVN likme ir 5 procenti.” Un visbeidzot Latvijas Ārstu biedrības līdera Pētera Apiņa doma un uzskats: “Ļoti nozīmīga uztura komponente ir šķiedrvielas. Latvijā iedzīvotāji šķiedrvielas uzņem par maz. Būtiskākie šķiedrvielu avoti ir saknes, dārzeņi, pilngraudu maize un rupjmaize, pilngraudu putras un sausie graudu maisījumi. Latvijā ražotas saknes, dārzeņi un augļi būtu jālieto piecas reizes dienā.” Ja mēs paskatāmies mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūru, tad gadu no gada ir skaidri redzams, ka šajā patēriņa izdevumu struktūrā vislielāko vietu aizņem tieši pārtikas produkti - vidēji 28 procenti. Pie tam zemāko kvintiļu - pirmās, otrās grupas ienākumu kvintiļu - cilvēkiem, tas ir, visnabadzīgākajiem, šī proporcija ir no 32 līdz 35 procentiem, turīgākajiem - 22... visturīgākajiem, piektajā kvintilē, - 22 procenti. Nabadzības riskam mums, Latvijā, visvairāk ir pakļauti bērni - 24,4 procenti, jaunieši - 20,1 procents - un cilvēki vecumā no 50 līdz 64 gadiem - 20,1 procents. Arī šiem cilvēkiem ir vajadzīga pārtika, ne tikai zīdaiņiem, jo mums zīdaiņu pārtika tika atbrīvota... ir ar samazinātu PVN likmi. Un visbeidzot. Dziļas materiālās nenodrošinātības indekss Latvijā ir četras reizes lielāks... ir ceturtais lielākais Eiropas Savienības valstu vidū - tas ir 25,6 procenti, Ungārijā - 25,7, Rumānijā - 29,9, Bulgārijā - 44,1 procents. Turpretī Lietuvā tas ir tikai 19,8 procenti, Polijā - 13,5, Igaunijā - 9,4 procenti. Es aicinu: godātie kolēģi, spersim soli šīs dziļās materiālās nenodrošinātības sloga mazināšanai un atbalstīsim šī likumprojekta tālāko virzību Saeimā!".
• 2014_12_11_276-seq9 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts runājis “par”, otrs - “pret”. Jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 33, atturas - 22. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ingunas Sudrabas, Silvijas Šimfas, Romāna Mežecka, Ringolda Baloža un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteikusies runāt deputāte Silvija Šimfa.".
• 2014_12_11_276-seq8 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Patiesībā jau es ļoti, ļoti gribētu runāt “par”, jo šī mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšana pietiekoši zemā līmenī ir arī ZZS doma un ideja, bet man tomēr nākas runāt “pret”, jo, raugiet, nav jau viss tik ļoti vienkārši, kā Sudrabas kundze šeit pasniedz. Taisnība, Sudrabas kundze! Mikrouzņēmuma statuss kā tāds ir domāts uzņēmējdarbības uzsākšanai, nevis uzņēmējdarbības pārstrukturēšanai, kā tas bieži vien notiek šobrīd. Samērā lieli uzņēmumi tiek pārstrukturēti, sadalīti entajos mazajos mikrouzņēmumos, un līdz ar to izveidojas tāda zināma shēma nodokļu optimizēšanai. Ko šobrīd es aicinātu darīt? Es aicinātu noraidīt šo konkrēto likumprojektu, jo Ekonomikas ministrija gatavo alternatīvu grozījumu versiju, kurā tiks pirmām kārtām... tiks izstrādāta varbūt mazliet sarežģītāka shēma, bet... pirmkārt, mikrouzņēmumiem, teiksim, šī zemā - 9 procentu - likme tiks saglabāta, bet - terminēta. Tātad - ar šo domu, ka tad, kad mikrouzņēmums izveidojas, kādus trīs... nu, mēs varēsim šeit diskutēt, cik gadus šai zemajai - 9 procentu - likmei jāsaglabājas. Pēc tam mikrouzņēmumam ir jākļūst par, teiksim tā, normālu uzņēmumu. Otrkārt, ir jārisina tomēr mikrouzņēmumā nodarbināto darbinieku sociālās aizsardzības jautājums. Tas ir jārisina! Un līdz ar to es pieļauju, ka mēs lemsim par citu sadalījumu šiem 9 procentiem, kas nu ir šī nodokļa likme. Neapšaubāmi, tur vairāk uzmanības vajadzētu veltīt sociālā budžeta papildināšanai, lai nodrošinātu tomēr mikrouzņēmumā strādājošos ar lielākām sociālajām garantijām. Līdz ar to es aicinu šo likumprojektu noraidīt, lai mēs sagaidītu pavisam drīzā laikā - jau nākošajā sēdē! - šeit uz galda... tātad mūsu datoros un uz galda jau Ekonomikas ministrijas sagatavoto citu šo grozījumu versiju ar ļoti līdzīgu ideju. Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq7 spokenText "Paldies. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka.".
• 2014_12_11_276-seq6 spokenText "Pateicos par uzmanību!".
• 1996_10_07_a-seq104 spokenText "Pateicos par uzmanību!".
• 2014_12_11_276-seq5 spokenText "Sudrabas kundze!".
• 2014_12_11_276-seq4 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka šī gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas ekonomikas izaugsme ir kļuvusi lēnāka un nav nekādu pazīmju, ka laikā, kad lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir vērojama ekonomiskā stagnācija, Latvijā būtu paredzama īpaši strauja izaugsme. 2015.gada makroekonomiskā prognoze arī liecina par ļoti nebūtisku pieaugumu, turklāt šo optimistisko pieeju apdraud nopietni ekonomiskās attīstības riski: ģeopolitiskā situācija, patērētāju, uzņēmēju, atlikušo investoru noskaņojuma pasliktināšanās un citi Finanšu ministrijas norādītie riski dokumentos, ko mēs vakar saņēmām. Tātad nekas neliecina, ka ekonomikā draud pārkaršana un ka Latvijā mazais un vidējais uzņēmējs dzīvo tik labi, ka tagad mums ir īstais brīdis bremzēt viņa tālāko attīstību un darbību - tātad pieņemt paaugstinātus nodokļus. Vēl jo vairāk, ja ņemam vērā to, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi 2014.gada pirmajos trīs ceturkšņos būtībā nodrošināja tikai iekšējā patēriņa pieaugums un ar to saistītās nozares, bet tikpat kā nav investīciju Latvijas ekonomikā - tātad nav pamata ilgtermiņa izaugsmei. Mums ir jāspēj savā valstī radīt mazajam un vidējam uzņēmējam apstākļus, lai viņš varētu darboties un attīstīties, skaidri apzinoties, ka valsts novērtē un atbalsta ikvienu uzņēmēju, kurš spēj radīt pievienoto vērtību, kurš uztur sevi un savu ģimeni, rada darba vietas. Mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanai nav ekonomiska pamata, un tas ir politisks lēmums, kas pieņemts pretēji nevalstisko organizāciju un nozaru asociāciju viedoklim. Eksperti uzskata, ka gadījumā, ja mikrouzņēmumu nodokļa likme ir virs 13 procentiem, tad uzņēmējiem vairs nav ekonomiska pamata izvēlēties būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Mēs varam nedzirdēt un negribēt sadzirdēt nevalstiskās organizācijas, nozaru asociācijas, sabiedrību, bet dzirdēt tikai paši sevi, tīksminoties par sasniegto, - bet vai tomēr nevajadzētu apzināties reālo situāciju un ne tikai vārdos, bet arī darbos atbalstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību? Cienījamie kolēģi! Lielākā daļa no Saeimā pārstāvētajām partijām priekšvēlēšanu laikā solīja īpaši atbalstīt un veicināt mazo un vidējo biznesu. Tieši tāda ir mikrouzņēmumu nodokļa būtība - atvieglot uzņēmējdarbības uzsākšanu, mazināt birokrātisko slogu, kā arī veicināt ēnu ekonomikas mazināšanos. Lai gan plānotais likmes palielinājums neskar mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kuru apgrozījums ir zem 7 tūkstošiem eiro, faktiski šāda norma nedarbosies, jo šajā gadījumā nodokļa maksātājs izvēlēsies labāk maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Proti, pie tik maza apgrozījuma uzņēmums varēs nodarbināt tikai vienu darbinieku - pats sevi, īpašnieku, un tādā gadījumā maksātājs varētu labāk izvēlēties sevi nereģistrēt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Nav noslēpums, ka mikrouzņēmumu darbībā ir konstatētas arī nepilnības, un kā viens no iemesliem likmes palielināšanai tika minēts tas, ka mikrouzņēmumu darbiniekiem ir mazas sociālās garantijas. Taču tikai likmes palielināšana vien nenodrošina arī sociālo garantiju palielināšanos, turklāt pastāv risks, ka daļu ienākumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji varētu arī neuzrādīt. Tāpēc ir jāizstrādā citi veidi, kā risināt sociālo garantiju jautājumus (No zāles dep. K.Šadurskis: “Kādi?”), piemēram, nosakot minimālo valsts sociālo obligāto iemaksu līmeni, līdzīgi tam, kā tas noteikts attiecībā uz ienākumiem no autoratlīdzības. Likmes palielinājums nerisina problēmas, bet var likt uzņēmējiem atgriezties ēnu ekonomikas sektorā vai arī izvēlēties valsti, kurā uzņēmējdarbība tiek atbalstīta un kurā ikvienam tiek dota iespēja attīstīt savu biznesu. Šis nav balsojums tikai par nodokļa likmi! Šis ir balsojums par atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, par atbalstu mūsu cilvēku palikšanai Latvijā. Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu ierosinājumu - atcelt 11.Saeimā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas noteica jau ar 2015.gadu ieviest... palielināt līdz 11 procentiem mikrouzņēmumu nodokli uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 7 tūkstošiem eiro, un atgriezties pie 9 procentu likmes.".
• 2014_12_11_276-seq3 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 12.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina īpašumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Par likuma “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ingunas Sudrabas, Silvijas Šimfas, Romāna Mežecka, Ringolda Baloža un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.".
• 2014_12_11_276-seq2 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma un savā šī gada 10.decembra sēdē izskatīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu. Komisija uzklausīja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kā arī 12.Saeimas deputātu Sergeju Potapkinu. Komisija sagatavoja un vienbalsīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 12.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina īpašumā”. Šis īpašums norādīts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 8.decembra lēmumā kriminālprocesā Nr.15830013614. Godātie deputāti, aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu!".
• 2014_12_11_276-seq1 spokenText "Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 11.decembra sēdi! Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir jāizskata priekšlikumi par grozījumiem tajā. Prezidijs ir saņēmis 29 grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā, no kuriem 21 likumprojekts ir Ministru kabineta iesniegtā budžeta likumprojektu pakete. Es lūdzu likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam” un to pavadošos likumprojektus iekļaut sēdes darba kārtībā kā vienotu paketi un vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka tad, kad mēs lemsim par šīsdienas sēdes darba kārtības grozījumiem, par katru no budžeta paketes likumprojektiem un par to nodošanu komisijām viens deputāts varēs runāt “par” un viens deputāts varēs runāt “pret”. Turklāt par katru budžeta paketē esošo likumprojektu var pieprasīt atsevišķu balsojumu. Sākam izskatīt iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Un tagad sākam izskatīt Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu - šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut budžeta likumprojektu paketi. Tātad Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Iekšējās drošības biroja likums”. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. M.Bondara starpsauciens: “Balsot!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Iekšējās drošības biroja likums” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 6, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? (No frakcijas SASKAŅA : “Ir!”) Tātad deputātiem ir iebildumi. Jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 17, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? (No zāles dep. M.Bondars: “Balsot!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 6, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz š��sdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? (No frakcijas SASKAŅA : “Ir!”) Tātad iebildumi ir. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 20, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Vai deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Nav iebildumu? Paldies. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. M.Bondars: “Balsojam!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 7, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? (No zāles frakcijas SASKAŅA deputāti: “Ir!”) Iebildumi ir. Tātad jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 19, atturas - 1. Tātad lēmums ir pieņemts. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības...? (No zāles dep. M.Bondars: “Balsojumu!”) Tātad tiek lūgts balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 24, atturas - nav. Darba kārtība ir grozīta. Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam”. Vai deputātiem...? (No zāles: “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par valsts budžetu 2015.gadam” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 8, atturas - 17. Tātad lēmums ir pieņemts. Darba kārtība ir grozīta. Vēl ir saņemti šādi priekšlikumi par grozījumiem šīsdienas sēdes darba kārtībā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? (No frakcijas SASKAŅA : “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 17, atturas - nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 12.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina īpašumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Solvita Āboltiņa, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis, Atis Lejiņš, Ainars Latkovskis, Vilnis Ķirsis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu. Viņi lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Veiko Spolīša atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat deputāti Solvita Āboltiņa, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis, Atis Lejiņš, Ainars Latkovskis un citi ir iesnieguši un lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Sākam izskatīt grozīto darba kārtību. Darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 12.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina īpašumā”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte-Pakule.".
• 2014_12_04_277-seq16 spokenText "Es atvainojos! Jūs vairs... Trešo papildjautājumu Kārtības rullis neļauj uzdot. Paldies jums par jautājumiem. Paldies ministram par atbildēm. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies.".
• 2014_12_04_275-seq199 spokenText "Es atvainojos! Jūs vairs... Trešo papildjautājumu Kārtības rullis neļauj uzdot. Paldies jums par jautājumiem. Paldies ministram par atbildēm. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies.".
• 2014_12_04_277-seq15 spokenText "Attiecībā uz ārstu piespējām pārbaudīt... Kā jau es teicu, karavīriem, ierodoties no misijām – no jebkuras misijas! –, tiek veikta pilna medicīniskā pārbaude, tātad tiek ņemtas analīzes, kā arī tiek vērtēta iespējamība saslimstībai ar Ebolu, bet tas... (Kāds kaut ko bilst.) Ar Ebolas vīrusu, jā. Bet tas tiek veikts tikai tajā brīdī, ja cilvēks – karavīrs vai jebkura cita persona – ierodas no tām teritorijām, kuras Pasaules Veselības organizācija noteikusi par šīs infekcijas skartām teritorijām. Ja konkrētā teritorija nav noteikta par šādu teritoriju, tad, protams, speciāli attiecībā uz Ebolas vīrusu analīzes netiek veiktas. Notiek kontrole. Karavīriem ir pastāvīga kontrole! Ja parādās saslimstība jeb ja parādās pazīmes, kas varētu par to liecināt, tad, protams, tiek veiktas visas tās procedūras, lai varētu reaģēt.".
• 2014_12_04_275-seq198 spokenText "Attiecībā uz ārstu piespējām pārbaudīt... Kā jau es teicu, karavīriem, ierodoties no misijām – no jebkuras misijas! –, tiek veikta pilna medicīniskā pārbaude, tātad tiek ņemtas analīzes, kā arī tiek vērtēta iespējamība saslimstībai ar Ebolu, bet tas... (Kāds kaut ko bilst.) Ar Ebolas vīrusu, jā. Bet tas tiek veikts tikai tajā brīdī, ja cilvēks – karavīrs vai jebkura cita persona – ierodas no tām teritorijām, kuras Pasaules Veselības organizācija noteikusi par šīs infekcijas skartām teritorijām. Ja konkrētā teritorija nav noteikta par šādu teritoriju, tad, protams, speciāli attiecībā uz Ebolas vīrusu analīzes netiek veiktas. Notiek kontrole. Karavīriem ir pastāvīga kontrole! Ja parādās saslimstība jeb ja parādās pazīmes, kas varētu par to liecināt, tad, protams, tiek veiktas visas tās procedūras, lai varētu reaģēt.".
• 2014_12_04_277-seq14 spokenText "Paldies par jautājumu. Ministra kungam vārds.".
• 2014_12_04_275-seq197 spokenText "Paldies par jautājumu. Ministra kungam vārds.".
• 2014_12_04_277-seq13 spokenText "Attiecībā...".
• 2014_12_04_275-seq196 spokenText "Attiecībā...".
• 2014_12_04_277-seq12 spokenText "Paldies. Tagad ir ieslēgts. Otrs papildjautājums. Kā jūs saprotat no komunikācijas ar Veselības ministriju, – vai tieši Latvijā ir sagatavoti līdzekļi un ir izstrādāti pasākumi, lai aizsargātu mūsu karavīrus, kuri ir iebraukuši Latvijā pēc sava dienesta ārpus Latvijas, lai pārbaudītu viņu iespējamo inficēšanos ar Ebolas vīrusu? Vai prot mūsu ārsti vismaz sekot līdzi un pārbaudīt šo konkrēto vīrusu – Ebolas vīrusu?".
• 2014_12_04_275-seq195 spokenText "Paldies. Tagad ir ieslēgts. Otrs papildjautājums. Kā jūs saprotat no komunikācijas ar Veselības ministriju, – vai tieši Latvijā ir sagatavoti līdzekļi un ir izstrādāti pasākumi, lai aizsargātu mūsu karavīrus, kuri ir iebraukuši Latvijā pēc sava dienesta ārpus Latvijas, lai pārbaudītu viņu iespējamo inficēšanos ar Ebolas vīrusu? Vai prot mūsu ārsti vismaz sekot līdzi un pārbaudīt šo konkrēto vīrusu – Ebolas vīrusu?".
• 2014_12_04_277-seq11 spokenText "Paldies, ministra kungs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam – otram papildjautājumam. Nav ieslēgts mikrofons!...".
• 2014_12_04_275-seq194 spokenText "Paldies, ministra kungs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam – otram papildjautājumam. Nav ieslēgts mikrofons!...".
• 2014_12_04_277-seq10 spokenText "Centrālāfrikas Republikā – pašā kā tādā – jau ir noteiktas pārbaudes pie iebraukšanas un izbraukšanas, tātad pati Centrālāfrikas Republika kontrolē jebkuru plūsmu, kas ienāk vai aiziet no valsts. Un, kā jau es teicu, tātad... (Kāds kaut ko bilst.) Jā, tieši pret Ebolu... tieši pret Ebolas vīrusu. Un, kā jau es teicu, arī attiecīgajā bāzē, kur ir izvietoti Latvijas karavīri un pārējo Eiropas Savienības misijas dalībvalstu karavīri, tātad ir medicīniskais dienests, kas pastāvīgi veic kontroli, lai bāzes teritorijā nebūtu saslimstības.".
• 2014_12_04_275-seq193 spokenText "Centrālāfrikas Republikā – pašā kā tādā – jau ir noteiktas pārbaudes pie iebraukšanas un izbraukšanas, tātad pati Centrālāfrikas Republika kontrolē jebkuru plūsmu, kas ienāk vai aiziet no valsts. Un, kā jau es teicu, tātad... (Kāds kaut ko bilst.) Jā, tieši pret Ebolu... tieši pret Ebolas vīrusu. Un, kā jau es teicu, arī attiecīgajā bāzē, kur ir izvietoti Latvijas karavīri un pārējo Eiropas Savienības misijas dalībvalstu karavīri, tātad ir medicīniskais dienests, kas pastāvīgi veic kontroli, lai bāzes teritorijā nebūtu saslimstības.".
• 2014_12_04_277-seq8 spokenText "Es atceros, paldies. Pateicos, ka jūs atnācāt, lai atbildētu uz mūsu jautājumiem. Paldies par izsmeļošo, manuprāt, atbildi! Es esmu pārliecināts, ka mūsu Aizsardzības ministrija katrā ziņā dara visu, lai neinficētu nevienu Latvijā un nevienu karavīru, kas dien ārpus Latvijas. Tomēr bija bažas starp mūsu vēlētājiem, tāpēc es arī biju tik uzstājīgs, lai uzdotu jautājumus jums tagad, šodien. Precizējoši jautājumi. Viens. Vai pareizi saprotu, ka pret Ebolas vīrusu pasākumi jau notiek tajās teritorijās, kur dien mūsu karavīri?".
• 2014_12_04_275-seq191 spokenText "Es atceros, paldies. Pateicos, ka jūs atnācāt, lai atbildētu uz mūsu jautājumiem. Paldies par izsmeļošo, manuprāt, atbildi! Es esmu pārliecināts, ka mūsu Aizsardzības ministrija katrā ziņā dara visu, lai neinficētu nevienu Latvijā un nevienu karavīru, kas dien ārpus Latvijas. Tomēr bija bažas starp mūsu vēlētājiem, tāpēc es arī biju tik uzstājīgs, lai uzdotu jautājumus jums tagad, šodien. Precizējoši jautājumi. Viens. Vai pareizi saprotu, ka pret Ebolas vīrusu pasākumi jau notiek tajās teritorijās, kur dien mūsu karavīri?".
• 2014_12_04_277-seq6 spokenText "Jā, uz vienu minūti ilgiem.".
• 2014_12_04_275-seq189 spokenText "Jā, uz vienu minūti ilgiem.".
• 2014_12_04_277-seq5 spokenText "Jums ir tiesības uz diviem papildjautājumiem, kā jūs zināt.".
• 2014_12_04_275-seq188 spokenText "Jums ir tiesības uz diviem papildjautājumiem, kā jūs zināt.".
• 2014_12_04_277-seq3 spokenText "Jā. Paldies aizsardzības ministram. Jautājumu iesniedzējus pārstāv deputāts Pimenovs. Vai jūs vēlaties uzdot papildjautājumus? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!".
• 2014_12_04_275-seq186 spokenText "Jā. Paldies aizsardzības ministram. Jautājumu iesniedzējus pārstāv deputāts Pimenovs. Vai jūs vēlaties uzdot papildjautājumus? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!".
• 2014_12_04_277-seq2 spokenText "Labi. Paldies. Pirmām kārtām atvainojos, ka nesanāca sniegt rakstisku atbildi, jo bija komandējums un nebija aizvietotāja, kas var parakstīt vēstuli, līdz ar to diemžēl ir jāsniedz mutiski. Tika iesniegti trīs jautājumi: par Latvijas kontingenta karavīriem, kuri piedalās Eiropas Savienības organizētajā misijā Centrālāfrikas Republikā, par viņu veselības stāvokli pēc atgriešanās un par to, vai notiek konsultācijas ar Veselības ministriju par karavīru pārbaudēm. Īsumā varu atbildēt to, ka Centrālāfrikas Republikā Ebolas slimība nav konstatēta. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas noteikumiem ir noteiktas konkrētas teritorijas (pārsvarā tās ir Rietumāfrikas teritorijas – tātad Sjerraleone, Libērija, Gvineja), kurās ir saslimšanas gadījumi ar Ebolas vīrusu. Centrālāfrikas Republikā Ebolas vīruss nav sastopams, un šī teritorija nav infekcijas skarta teritorija. Līdz ar to karavīru speciāla izolēšana vai karantīna nav nepieciešama. Taču pēc jebkuras karavīru atgriešanās no jebkuras misijas – neatkarīgi no tā, vai tā ir misija Centrālāfrikas Republikā vai Afganistānā, vai Somālijā, vai Mali – karavīriem tiek veikta pilna veselības pārbaude uzreiz pēc nolaišanās Rīgas lidostā. Viņi tiek vesti uz medicīnas centru, lai veiktu pilnu medicīnisko pārbaudi, noņemot analīzes, veicot analīžu izpēti attiecībā uz visām tām iespējamām infekcijas slimībām, vīrusiem, kas ir konkrētajā teritorijā iespējami. Arī šajā gadījumā pēc atgriešanās no Centrālāfrikas Republikas 20.novembrī visi karavīri tika pakļauti šādai medicīniskai pārbaudei. Visi karavīri jau pirms došanās šajā misijā un arī misijas laikā atkārtoti tika instruēti par higiēnu un par Ebolas vīrusa izplatības veidiem un riskiem, tādējādi nodrošinot to, ka karavīri ir informēti par slimības izplatību kā tādu. Un arī misijas laikā pastāvīgi mums tur atrodas mediķis – tāpat kā visās misijās –, kurš arī veic pastāvīgu kontroli pār karavīru veselības stāvokli. Par konsultācijām. Neapšaubāmi, mēs veicam konsultācijas ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm, pamatā tas ir ar Latvijas Infektoloģijas centru, kas valstī ir pamatatbildīgais par dažādām infekcijas slimībām un to ierobežošanu. Kopīgi ar viņiem ir arī sastādīta iekšējā dokumentācija par to, kādā veidā kādas slimības tiek kontrolētas karavīriem. Tā kā mēs atrodamies Francijas vadītajā misijā, neapšaubāmi mums notiek pastāvīgas konsultācijas ar Francijas misijas ārstiem, kas jau ilgstoši uzturas Centrālāfrikas Republikā, un tādējādi arī viņi sniedz savas zināšanas par infekcijas slimībām un tropu medicīnas jautājumiem. Ja būtu nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, tad... Protams, ir noteikta kārtība, kas ir aprakstīta NATO standartizācijas vienošanās... Ir NATO apvienoto operāciju medicīniskā atbalsta plānošanas doktrīna, kas nosaka, kādā veidā notiek ārstēšana, kā notiek evakuācija no starptautisko operāciju rajoniem... atbilstoši arī tai kārtībai, kāda Eiropas Savienības dalībvalstu starpā ir noteikta. Ja tiek konstatēts Ebolas vīruss, tad cilvēka evakuāciju veic vai nu tā dalībvalsts, kurai ir šādas iespējas veikt attiecīgo evakuāciju, vai arī Eiropas Savienības ietvaros tiek organizēta speciāla medicīniskā evakuācija. Tātad ir noteikta kārtība, kādā tas notiek. Un tad, par to paziņojot Pasaules Veselības organizācijai, notiek arī evakuācijas, ja tādas ir nepieciešamas. Bet vēlos vēlreiz atgādināt, ka Centrālāfrikas Republikā un arī kaimiņvalstīs līdz šim nav konstatēti saslimšanas gadījumi ar Ebolas vīrusu. Tās principā būtu īsumā atbildes uz visiem jautājumiem.".
• 2014_12_04_275-seq185 spokenText "Labi. Paldies. Pirmām kārtām atvainojos, ka nesanāca sniegt rakstisku atbildi, jo bija komandējums un nebija aizvietotāja, kas var parakstīt vēstuli, līdz ar to diemžēl ir jāsniedz mutiski. Tika iesniegti trīs jautājumi: par Latvijas kontingenta karavīriem, kuri piedalās Eiropas Savienības organizētajā misijā Centrālāfrikas Republikā, par viņu veselības stāvokli pēc atgriešanās un par to, vai notiek konsultācijas ar Veselības ministriju par karavīru pārbaudēm. Īsumā varu atbildēt to, ka Centrālāfrikas Republikā Ebolas slimība nav konstatēta. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas noteikumiem ir noteiktas konkrētas teritorijas (pārsvarā tās ir Rietumāfrikas teritorijas – tātad Sjerraleone, Libērija, Gvineja), kurās ir saslimšanas gadījumi ar Ebolas vīrusu. Centrālāfrikas Republikā Ebolas vīruss nav sastopams, un šī teritorija nav infekcijas skarta teritorija. Līdz ar to karavīru speciāla izolēšana vai karantīna nav nepieciešama. Taču pēc jebkuras karavīru atgriešanās no jebkuras misijas – neatkarīgi no tā, vai tā ir misija Centrālāfrikas Republikā vai Afganistānā, vai Somālijā, vai Mali – karavīriem tiek veikta pilna veselības pārbaude uzreiz pēc nolaišanās Rīgas lidostā. Viņi tiek vesti uz medicīnas centru, lai veiktu pilnu medicīnisko pārbaudi, noņemot analīzes, veicot analīžu izpēti attiecībā uz visām tām iespējamām infekcijas slimībām, vīrusiem, kas ir konkrētajā teritorijā iespējami. Arī šajā gadījumā pēc atgriešanās no Centrālāfrikas Republikas 20.novembrī visi karavīri tika pakļauti šādai medicīniskai pārbaudei. Visi karavīri jau pirms došanās šajā misijā un arī misijas laikā atkārtoti tika instruēti par higiēnu un par Ebolas vīrusa izplatības veidiem un riskiem, tādējādi nodrošinot to, ka karavīri ir informēti par slimības izplatību kā tādu. Un arī misijas laikā pastāvīgi mums tur atrodas mediķis – tāpat kā visās misijās –, kurš arī veic pastāvīgu kontroli pār karavīru veselības stāvokli. Par konsultācijām. Neapšaubāmi, mēs veicam konsultācijas ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm, pamatā tas ir ar Latvijas Infektoloģijas centru, kas valstī ir pamatatbildīgais par dažādām infekcijas slimībām un to ierobežošanu. Kopīgi ar viņiem ir arī sastādīta iekšējā dokumentācija par to, kādā veidā kādas slimības tiek kontrolētas karavīriem. Tā kā mēs atrodamies Francijas vadītajā misijā, neapšaubāmi mums notiek pastāvīgas konsultācijas ar Francijas misijas ārstiem, kas jau ilgstoši uzturas Centrālāfrikas Republikā, un tādējādi arī viņi sniedz savas zināšanas par infekcijas slimībām un tropu medicīnas jautājumiem. Ja būtu nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, tad... Protams, ir noteikta kārtība, kas ir aprakstīta NATO standartizācijas vienošanās... Ir NATO apvienoto operāciju medicīniskā atbalsta plānošanas doktrīna, kas nosaka, kādā veidā notiek ārstēšana, kā notiek evakuācija no starptautisko operāciju rajoniem... atbilstoši arī tai kārtībai, kāda Eiropas Savienības dalībvalstu starpā ir noteikta. Ja tiek konstatēts Ebolas vīruss, tad cilvēka evakuāciju veic vai nu tā dalībvalsts, kurai ir šādas iespējas veikt attiecīgo evakuāciju, vai arī Eiropas Savienības ietvaros tiek organizēta speciāla medicīniskā evakuācija. Tātad ir noteikta kārtība, kādā tas notiek. Un tad, par to paziņojot Pasaules Veselības organizācijai, notiek arī evakuācijas, ja tādas ir nepieciešamas. Bet vēlos vēlreiz atgādināt, ka Centrālāfrikas Republikā un arī kaimiņvalstīs līdz šim nav konstatēti saslimšanas gadījumi ar Ebolas vīrusu. Tās principā būtu īsumā atbildes uz visiem jautājumiem.".
• 2014_12_04_277-seq1 spokenText "Godātie kolēģi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā viens jautājums – deputātu Pimenova, Potapkina, Mirska, Artūra Rubika, Cileviča, Raimonda Rubika un Agešina jautājums aizsardzības ministram Raimondam Vējonim “Par Latvijas karavīru veselības stāvokli”. Ministrs ir izvēlējies sniegt mutvārdu, nevis rakstisku atbildi, tāpēc vārds aizsardzības ministram Raimondam Vējonim. Atbildes sniegšanai jums ir piecas minūtes.".
• 2014_12_04_275-seq184 spokenText "Godātie kolēģi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā viens jautājums – deputātu Pimenova, Potapkina, Mirska, Artūra Rubika, Cileviča, Raimonda Rubika un Agešina jautājums aizsardzības ministram Raimondam Vējonim “Par Latvijas karavīru veselības stāvokli”. Ministrs ir izvēlējies sniegt mutvārdu, nevis rakstisku atbildi, tāpēc vārds aizsardzības ministram Raimondam Vējonim. Atbildes sniegšanai jums ir piecas minūtes.".
• 2014_12_04_275-seq183 spokenText "Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam no partijas VIENOTĪBA frakcijas. Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu! Atbildes uz deputātu jautājumiem 2014.gada 4.decembrī".
• 2014_12_04_275-seq182 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums bija diezgan daudz darba kārtības jautājumu, bet vēlos izcelt trīs no tiem. Pirmais. Es gribu teikt, ka mēs ikdienā apstiprinām amatā diezgan daudz tiesnešu, bet šodien mēs pieņēmām lēmumu gadījumā, kas nenotiek bieži, tas notiek samērā reti, – proti, lēmumu par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu. Mēs piešķīrām Goda tiesneša nosaukumu diviem Latvijas Republikas tiesnešiem – Gunāram Aigaram un Astrīdai Hertai Bērziņai. Un, manuprāt, šādā veidā cilvēki... arī saņemot šādu atzinību, viņi spodrina tiesnešu mundieri, un tādā veidā tiek arī akcentēts tas labais darbs, ko viņi ir paveikuši. Vēl es vēlētos akcentēt to, ka šodien mēs nodevām... faktiski pārņēmām no iepriekšējās Saeimas likumprojektu “Enerģijas dzērienu aprites likums”. Ļoti lielas diskusijas bijušas 11.Saeimā par šo jautājumu. Bija arī jāsaskaņo šis jautājums ar Eiropas Komisiju. Jāatzīst, ka saskaņojums ir saņemts. Saeima turpinās strādāt pie jautājuma, kas skar enerģijas dzērienu apriti, proti, jautājuma, vai ir nepieciešams ierobežot iespējas enerģijas dzērienus iegādāties personām, kuras vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Un trešais. Es domāju, tas bija visnozīmīgākais šodienas sēdē. Divus Ministru kabineta virzītus likumprojektus mēs nodevām izskatīšanai Juridiskajā komisijā. Proti, likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” gāja komplektā ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Jautājums skar arī nolikto atslēgu principu. Iepriekšējā Saeima – 11.Saeima – savās pēdējās sēdēs faktiski atbalstīja nolikto atslēgu principu, kas šobrīd ir izraisījis virkni problēmu. VIENOTĪBAS nostāja šajā jautājumā ir tāda: mēs nedrīkstam, ātrumā grozot likumus, iebalsot priekšlikumus, kuri komisijā iepriekš ir izdiskutēti un nav atbalstīti. Bet Saeimas sēdē mēs vienkārši pirmsvēlēšanu gaisotnē tos atbalstām. Nedrīkstam šādā veidā rīkoties! Šobrīd tas skar ārkārtīgi daudzus Latvijas cilvēkus. Ir skaidri redzams, ka tas būtiski ierobežo cilvēku spējas bankās saņemt kredītus, un, manuprāt, tas ir nopietni. Mēs varam strādāt pie grozījumiem, kas ierobežotu dažāda veida ātros kredītus, tāpēc ka tie ir ļoti dārgi kredīti un tie cilvēkus tiešām ievelk šajā kredītu atkarībā. Bet šajā gadījumā mēs esam faktiski ar šiem grozījumiem panākuši to, ka ļoti daudzi cilvēki nevar bankās aizņemties naudu. Tas manī rada bažas, ka cilvēki visbiežāk meklēs citus veidus, kā aizņemties, un tad šie aizņēmumi būs uz lielākiem procentiem un ar daudz lielāku risku tieši patērētājam. Proti, no šādiem gadījumiem cieš visvairāk patērētājs. Tāpēc es arī atbalstīju un VIENOTĪBAS frakcija atbalstīja šos valdības jeb Ministru kabineta virzītos grozījumus, kas pagarina spēkā stāšanās termiņu Maksātnespējas likumam, kurš ietver šo normu, un šis termiņa pagarinājums ir līdz nākamā gada 1.martam. Pa šo laiku mums ir jāpaspēj sakārtot šo lietu. Manā ieskatā, būtu nepieciešams nolikto atslēgu principu ņemt ārā no Maksātnespējas likuma, tāpēc ka, ja tas ir Maksātnespējas likumā, tas tieši stimulē cilvēkus iet uz maksātnespējas procesu, lai atbrīvotos no šīs ķīlas, bet tas neskar visus iepriekšējos gados paņemtos kredītus un to patērētājus. Tas skar, iespējams, tikai nākotnes kredītus. Tātad tas šo problēmu nerisina. Un, otrkārt, man nešķiet, ka cilvēkus vajadzētu ārkārtīgi mudināt vai viņiem dot jebkāda veida motivāciju iziet maksātnespējas procesu par katru cenu. Pirmkārt, tas ir samērā dārgi, jo ir šī... nu, samaksa par šo procesu. Man šķiet, tur valstij būtu vēl jāpieslēdzas, lai atvieglotu šo procesu. Un, otrkārt, tas rada sekas cilvēkam nākotnē, jo, ja viņš izgājis šo procesu, it sevišķi citās Eiropas Savienības valstīs, viņam pēc tam rodas problēmas saņemt dažāda veida kredītus, kredītkartes un līdzīgas lietas. Un tāpēc mūsu nostāja ir tāda: būtu nepieciešams nolikto atslēgu principu saglabāt, bet – izceļot to ārā no Maksātnespējas likuma, padarot to par alternatīvu piedāvājumu bankās. Tad, kad patērētājs iet uz banku, viņš var izvēlēties, vai viņam ņemt kredītu, ieķīlājot tikai savu īpašumu un garantējot to ar savu algu, vai arī viņam paņemt nolikto atslēgu principu, kas, bez šaubām, paceļ šo kredīta risku. Tas nozīmē, ka vai nu būs lielākas pirmās iemaksas... Jau šobrīd ir redzams, ka tie vairs nebūs 10 procenti, noteikti būs kādi 30 procenti, un bankas pat runā, ka 40 procenti būs cilvēkam jāsakrāj, pirms viņš ņem kredītu. Un, visticamāk, varētu būt arī lielāki procenti. Līdz ar to, manuprāt, nevajadzētu likt visiem cilvēkiem, tā teikt, imperatīvā kārtā ņemt kredītus ar nolikto atslēgu principu, vajadzētu atstāt cilvēkiem Latvijā izvēles iespēju, un, iespējams, vajadzētu pat panākt tādu situāciju, ka bankām ir pienākums arī informēt šos klientus par šādu otru iespēju. Un varbūt pat nepieciešams arī iegūt parakstu no kredītņēmēja par to, ka viņš no nolikto atslēgu principa atsakās. Bet, manuprāt, to nevajadzētu sasaistīt ar maksātnespēju, vienkārši saliekot šīs lietas kopā, jo tur rodas vēl viena problēma, kas ir mana gadagājuma cilvēkiem, proti, jauniem cilvēkiem, jaunajām ģimenēm, – ka šai pirmajai iemaksai nav iespējams tik īsā laikā sakrāt naudiņu, nav iespējams ģimenei iegādāties dzīvokli kredītā par saprātīgiem procentiem. Un tas noved pie tā, ka cilvēki visbiežāk sāk dzīvokļus vienkārši īrēt, un jau šobrīd ir indikācijas, ka īres tirgus jau ir ārkārtīgi atdzīvojies un, iespējams, jau nākamgad dzīvokļiem celsies īres cenas. Un tas nozīmē... ja mēs tīri skaitliski paskatāmies, tad redzam, ka, astoņus gadus maksājot īres maksu, faktiski ir sakrāta tā summa, kas nepieciešama, lai šādu dzīvokli nopirktu. Tāpēc, manuprāt, vajag atstāt izvēles iespēju... iespēju cilvēkiem izvēlēties – vai nu ņemt kredītu, ieķīlājot nekustamo īpašumu un garantējot ar algu, vai izmantot nolikto atslēgu principu. Paldies. Tas šodienai būtu viss.".
• 2014_12_04_275-seq181 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam no partijas SASKAŅA frakcijas. Un šodien “Frakciju viedokļos” pēdējais runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!".
• 2014_12_04_275-seq180 spokenText "Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima turpinās vērtēt, vai pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par brīvdienu, jo šodien parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu nulles lasījumā atbalstīja SASKAŅAS sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Saskaņā ar šo likumu Ziemassvētki Latvijā kā svētku dienas ir noteikti pašlaik 24., 25. un 26.decembrī. Ziemassvētki, kurus pareizticīgie un vecticībnieki svin 7.janvārī, diemžēl nav šajā likumā noteikti kā svētku diena. Pareizticīgā Baznīca tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju, un vēsturiski mūsu valstī dzīvo arī liels vecticībnieku skaits. Neskatoties uz to, ka kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā ir ap 400 tūkstošiem cilvēku, šobrīd šiem cilvēkiem ir diezgan ierobežotas iespējas svinēt Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā – atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālas brīvdienas. Līdz ar to SASKAŅA aicina grozīt likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pantu un piešķirt Kristus dzimšanas svētkiem svētku dienas statusu arī 7.janvārī. Šis priekšlikums nāk no sabiedrības. Dažādu konfesiju pārstāvji ir pārliecināti, ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka garīga labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un savstarpējas cilvēciskas cieņas. Arī vairāki citi sabiedrības pārstāvji uzskata, ka Dievs katru cilvēku ir radījis laimei. Tāpēc vēlamies panākt, lai Latvijas valstī ikvienam cilvēkam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības, to skaitā tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus Ziemassvētkus. Mums beidzot jāatzīst tiesības un brīvības, ko cilvēks iegūst jau piedzimstot un saglabā visas dzīves laikā. Mana un manu kolēģu no SASKAŅAS izpratne par taisnīgumu balstās uz pārliecību par visu cilvēku vienlīdzību likuma priekšā. Latvijas valstij jānodrošina cilvēka pamattiesības un brīvība atbilstoši Svēto Rakstu pamatpatiesībām, kas ir iestrādātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Latvijas Republikas Satversmē. Iepriecina tas, ka šodien vairāki kolēģi Saeimas deputāti neatkarīgi no partejiskās piederības spēruši soli pretī lielai Latvijas sabiedrības daļai, cerams, ar mērķi atzīt šos svētkus par oficiāliem un izrādīt cieņu nozīmīgas Latvijai iedzīvotāju daļas tradīcijām un kultūrai. Es uzskatu, ka tas būtu būtisks solis sabiedrības saliedētības virzienā ne vārdos, bet darbos un novēlota dialoga sākums. Un ļoti svarīgi, lai tagad šis likumprojekts tiktu izskatīts trijos lasījumos, nevis nonāktu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas plauktos. Paldies par uzmanību.".
• 2014_12_04_275-seq179 spokenText "Paldies Kiršteina kungam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas. Nākamais “Frakciju viedokļos” runās partijas SASKAŅA frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
• 2014_12_04_275-seq178 spokenText "Paldies. Arī Nacionālajai apvienībai šodien bija savs viedoklis, kāpēc nevajadzētu nodot komisijām absolūti nesagatavotos grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, jo tiek muļķoti cilvēki, sakot, ka Latvijā 400 tūkstoši pareizticīgo svin Ziemassvētkus pēc vecā stila. Šeit gribu atgādināt, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca no 1936.gada svin Ziemassvētkus kopā ar pārējiem kristiešiem – luterāņiem, katoļiem – 24. un 25.decembrī. Arī tās draudzes pašreizējā Pareizticīgajā Baznīcā, kurās dievkalpojumi notiek latviešu valodā, svin šos svētkus 24. un 25.decembrī, jo loģiski, ka jūs nevarat vispirms nosvinēt Ziemassvētkus un... vispirms nosvinēt Jauno gadu pēc jaunā stila un pēc tam – pēc vecā stila svinēt Ziemassvētkus. Kā tad radās šī kuriozā situācija, ka tagad mēs atkal it kā mēģinām atdzīvināt tās normas, kuras bija cariskajā Krievijā, vai tos svētkus, kurus atzīmēja Maskavas patriarhāts? 1941.gadā PSRS Iekšlietu tautas komisariātā... PSRS Valsts drošības tautas komisariāta vadītājs Merkulovs rakstīja Staļinam vēstuli, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā atrodas neatkarīgas (tā saucamās autokefālās) pareizticīgās Baznīcas, kuras vada vietējie metropolīti – buržuāzisko valdību ielikteņi. Ap Sinodes galvu Augustīnu Pētersonu, agrāk aktīvu Ulmaņa atbalstītāju, grupējas pretpadomju elementi, fašistiskās organizācijas “Pērkonkrusts” atbalstītāji. Un, lūk, šis PSRS Valsts drošības tautas komisariāta vadītājs uzreiz biedram Staļinam iesaka, kas ir jādara: caur VDTK aģentūru pieņemt Maskavas patriarhijas lēmumu par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Baznīcu pakļaušanu Maskavai, izmantojot parasto garīdznieku it kā uzrakstītus iesniegumus, un Maskavas patriarhijas Baltijas teritoriju pārvaldīšanai nozīmēt VDTK aģentu, tātad – čekas aģentu, Voskresenski Dmitriju Nikolajeviču. Maskavas patriarhāts 1941.gada februārī pieņēma absolūti nelikumīgu lēmumu, ar kuru likvidēja Latvijas autonomo (tātad – neatkarīgo) Pareizticīgo Baznīcu un atlaida Sinodi, ko viņš nemaz nedrīkstēja darīt. Tātad čeka atlaida Latvijas Pareizticīgās Baznīcas kanoniski ievēlēto un Konstantinopoles patriarha apstiprināto metropolītu! 1991.gadā Igaunija atjaunoja savu Pareizticīgo Baznīcu Konstantinopoles patriarhijā un kopā ar somiem un ar daļu latviski runājošo pareizticīgo atzīmē šos Ziemassvētkus tāpat, kā viņi to ir darījuši arī pirms padomju okupācijas, tātad 24. un 25.decembrī kopā ar visiem kristīgajiem cilvēkiem. Bet Nacionālā apvienība arī saprot, ka nav jau tikai viena Baznīca kā tāda, Eiropā to ir vairāk nekā 20: mums ir grieķu pareizticīgā, bulgāru, dienvidslāvu, libāņu un tā tālāk. Un šie datumi ir dažādi. Kāda tad būtu šeit izeja? Mēs nevaram atbalstīt okupācijas sekas, legalizēt nelikumīgus lēmumus un šķelt sabiedrību tā, ka, teiksim, daļa kristiešu Ziemassvētkus atzīmē 24. un 25.decembrī, bet daļa – janvārī. Līdz ar to brīvdiena pienākas visiem kristiešiem, un tā ir 24.decembrī... mēs atzīmējam arī 25.decembrī. Bet mums ir jāpieņem... jādod iespēja katram individuāli – un tas attiecas ne tikai uz... varbūt, ja kāds ir krievu Pareizticīgās Baznīcas loceklis vai, teiksim, grieķu vai libāniešu.... un ne tikai uz pareizticīgajiem... Mums ir jādod iespēja saņemt šo brīvdienu individuāli arī musulmaņiem ramadānā, jūdaistiem viņu svētkos, ķīniešiem – ķīniešu, piemēram, Jaunajā gadā. Tātad jāsakārto šie jautājumi, lai cilvēks, katrs cilvēks, pēc savas reliģijas būtu tiesīgs saņemt šo brīvdienu savos galvenajos reliģiskajos svētkos. Tātad šāda norma ir jāiestrādā darba likumdošanā, visos pārējos normatīvajos aktos, un to mēs arī darīsim. Bet nekādā gadījumā mēs neatzīstam kristiešu sašķelšanu tikai tāpēc, ka notika padomju okupācija, jo... Agešina kungs piekritīs: ja šeit nebūtu iebraukuši padomju tanki, šīs problēmas nebūtu. Mēs būtu turpinājuši atzīmēt tāpat, kā mēs to darījām no 1936.gada. Paldies.".
• 2014_12_04_275-seq177 spokenText "valstiskās neatkarības atjaunošanā piedalījās un citos mūsu valstij ļoti nozīmīgos notikumos un pasākumos vienmēr kopīgi un ar lielu cieņu vienam pret otru piedalās kristīgo konfesiju garīgie vadītāji – Romas katoļu Baznīcas kardināls Jānis Pujats, metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Vecticībnieku Baznīcas vadītāji. Komunistiskā režīma gados vajāti un iznīcināti tika visi kristieši neatkarīgi no viņu konfesionālās piederības, taču, kad šis režīms krita un tika atjaunota neatkarība, brīvība un demokrātija, tika pieļauta kļūda, kas radīja nevienlīdzību kristiešu vidū, jo 7.janvāris, kad vecticībnieki un pareizticīgie svin Kristus piedzimšanas svētkus – Ziemassvētkus –, likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” nav noteikta par svētku dienu, par brīvdienu. Šajā nemiera un šķelšanās plosītajā pasaulē cilvēkiem nepieciešama drošība, ko dod kopības sajūta. Par to liecina mūsu cilvēku solidaritāte, steidzoties palīgā tiem, kuri nonākuši nelaimē. Partijas “No sirds Latvijai” deputāti aicina 12.Saeimu rīkoties taisnīgi – stiprināt kopību, novērst pirms 24 gadiem pieļauto kļūdu un noteikt 7.janvāri par svētku dienu. Par otro jautājumu. Par 2015.gada valsts budžeta projekta izskatīšanas un pieņemšanas procedūru. Frakcija “No sirds Latvijai”, pamatojoties uz saņemto informāciju par budžeta projekta izskatīšanas procedūru un tai atvēlēto laiku, norāda, ka šāda prakse ir pilnīgi nepieņemama. Pirmkārt. Koalīcijas partiju frakcijas visu atbildību par valsts budžetu no lēmējinstitūcijas, kas ir Saeima, pārlikušas uz izpildinstitūciju, kas ir Ministru kabinets, jo tajos termiņos, kādos paredzēts virzīt budžeta projektu Saeimā, deputātu pilnvērtīga iepazīšanās ar budžetu, nerunājot par jēgpilnu diskusiju, nav iespējama. Otrkārt. Fragmentāri iepazīstoties ar atsevišķu ministriju pieprasījumiem budžetā jaunajām politiku iniciatīvām un tam paredzēto finansējumu, ir acīm redzams, ka, piemēram, veselības aprūpē būtisku uzlabojumu nebūs. Visus līdzšinējos gadus pastāvīgā finanšu trūkumā turētā Veselības ministrija pieprasījumus budžetā rēķina ļoti pieticīgi. Un, ja arī tad no pieprasītajiem aptuveni 109 miljoniem eiro tai ir paredzēti tikai 30,5 miljoni, kas ir par 78 miljoniem eiro mazāk, vai ja paraugāmies uz lielāko izdevumu pozīciju – kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas –, kur reto slimību medikamentozās ārstēšanas sistēmas uzlabošanai no 27,5 miljoniem ir cerība saņemt tikai 2,5 miljonus, tad nesaprotams ir veselības ministra viedoklis, ka valdība veselības aprūpei ir piešķīrusi prioritāti. Pateicos, ka klausījāties. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātei Silvijai Šimfai. Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!".
• 2014_12_04_275-seq176 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji un radioklausītājas! Es šodien frakcijas vārdā runāšu par diviem jautājumiem. Pirmais. Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Šī gada jūnijā 11.Saeimas deputāti pieņēma Satversmes preambulu, kurā cita starpā teikts: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.” Kristīgo vērtību glabātājas un uzturētājas Latvijā gadu simtus ir senākās un lielākās kristīgās konfesijas – evaņģēliski luteriskā, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu. To līdztiesību nosaka Reliģisko organizāciju likuma 6.pants, nosaucot šo konfesiju pedagogus kā tiesīgus mācīt kristīgās ticības mācību. Šo konfesiju garīdznieki un draudžu locekļi līdzvērtīgi kalpo slimnīcās, pansionātos, soda izciešanas vietās un Nacionālo bruņoto spēku formējumos.".
• 2014_12_04_275-seq175 spokenText "Paldies deputātam Aināram Mežulim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Nākamajai vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātei Silvijai Šimfai. Lūdzu!".
• 2014_12_04_275-seq174 spokenText "Labdien, radioklausītāji! Es arī, tāpat kā mans kolēģis, esmu jauns deputāts. Protams, man ir savs viedoklis un interesanti būt šajā procesā. Un, runājot par šodienas sēdē izskatītajiem jautājumiem, es gribu pievienoties kolēģim, ka laikam lielākās diskusijas izraisījās par likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Protams, kā jau kolēģis teica, tas ir sirdsapziņas jautājums. Es varbūt palabošu: tie ir nevis 40 tūkstoši, bet 400 tūkstoši cilvēku, kuri... arī viņi dzīvo Latvijā, un viņiem tas ir svarīgs jautājums. Un mēs katrs lēmām, un mums frakcijā bija brīvais balsojums šajā jautājumā. Un, kā mēs redzējām, šis jautājums tika nodots tālāk skatīšanai komisijai, kur droši vien vēl būs daudz diskusiju. Un būs arī daudz diskusiju gan medijos, gan arī šeit – Saeimā. Es domāju, ka pilnībā nerēķināties ar šiem cilvēkiem mēs nevaram, un es domāju, ka neko daudz tas nemainīs, kā mēdz teikt, arī biznesa vidē, ja šī svētku diena būs. Ja runājam par aktualitātēm, tad jāteic, ka vakardien mūsu frakcijā bija tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Mikiško kundzi, jo, kā mēs zinām, tuvojas tā diena, kad Saeimā tiks iesniegts jaunais – nākošā gada – valsts budžets, un šobrīd vislielākās diskusijas ir par pedagogu algām. Mēs uzklausījām arodbiedrības viedokli, izteicām savu viedokli un sapratām, ka šis izstrādātais modelis, ko šobrīd piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija, nav tik viennozīmīgs, jo mūsu frakcijas sēdē piedalījās arī Ikšķiles vidusskolas direktors, kas pārstāv lielo skolu saimi. Šodien no rīta man bija saruna arī ar Valmieras ģimnāzijas direktoru Zemļicka kungu, kurš arī tik viennozīmīgi uz šo jautājumu neskatās. Un principā izskatās, ka šeit vēl ir daudz darba darāms. Un te jāpiekrīt arī mūsu premjerministrei Straujumas kundzei, ka naudu varētu dot tad, kad reāli mēs redzētu, kam dot. Principā lielās skolas iebilst pret šo modeli, bet mazām skolām tas varētu būt izdevīgi, un droši vien būs arī varbūt tāda kategorija, kurām būs neitrāla pozīcija. Un es gribētu šeit salīdzināt, kā tas ir arī ar pašvaldībām, jo es ilgus gadus esmu bijis gan pašvaldības direktors, gan arī 15 gadus Smiltenes ģimnāzijas direktors, tā ka man ir arī savs viedoklis par to, ko vajadzētu darīt un kā šo lietu risināt, un es to vakar izteicu arodbiedrības pārstāvjiem, un mēs nonācām pie kopsaucēja, ka mūsu frakcija arī sagatavos tādu redzējuma vēstuli uz nākošo nedēļu, kad mums frakcijā ir paredzēta tikšanās ar premjerministres kundzi, kā šo lietu sakārtot. Manā skatījumā, visneaizsargātākā šobrīd ir tieši pirmsskolas izglītība, jo, kā mēs zinām, skolotājs vai augstskolas pasniedzējs var aiziet un nolasīt lekcijas vai novadīt stundas vienā, otrā un trešā skolā un tādā veidā tomēr šo atalgojumu saņemt, turpretim pirmsskolas izglītības iestādes audzinātājam praktiski nav iespējams strādāt divos trijos bērnudārzos. Un līdz ar to mēs jau ilgus gadus runājam par to, ka valsts finansējums būtu jāpiešķir pirmsskolas izglītībai. Vēl gribu teikt, ka mums arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija lielas diskusijas. Mēs šodien Saeimā runājām par Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tad arī lielas diskusijas izraisījās par to, vai turpināt darbu pie publiskās pārvaldības likuma, kurš ir izstrādāts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Pēc lielām diskusijām mēs tomēr nonācām pie tā, ka darbs pie šā likuma būtu jāturpina, jo tur ir darbs ieguldīts un tas būtu ļoti svarīgs. Tas ir saistīts, kā mēs tautā vienkārši sakām, ar vienas pieturas aģentūru, kas kalpotu iedzīvotājiem – decentralizētu daudzus pakalpojumus, teiksim, varbūt tādus kā izziņu izsniegšana, informācijas sniegšana. Tādējādi šos pakalpojumus būtu iespējams saņemt ne tikai reģionu centros, ne tikai galvaspilsētā, bet arī mazos lauku novados, mazos pagastos. Tā ka tās no mūsu puses būtu šodien lielākās aktualitātes.".
• 2014_12_04_275-seq173 spokenText "Paldies Mārtiņam Šicam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas. Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Aināram Mežulim. Lūdzu!".
• 2014_12_04_275-seq172 spokenText "Paldies par vārdu un iespēju. Man kā jaunam deputātam ļoti svarīgs šodien bija jautājums, kas saistīts ar manu iepriekšējo darbu – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu – un to, kas pašreiz notiek šajā dienestā, – tas, ka tika pieņemts skatīšanai ļoti svarīgs likumprojekts – “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums”. Šie cilvēki šodien strādā tādā kā... es varētu pat raksturot, kā gandrīz verdzinātības režīmā: cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, dodas pie slimniekiem ar nestuvēm un nes viņus, strādā ekstremālos apstākļos. Tas nav normāli! Tas, ka Saeima šodien pieņēma skatīšanai likumprojektu, kas paredz, ka 55 gadu vecumu sasniegušie un 20 gadus šajā dienestā nostrādājušie cilvēki varēs saņemt izdienas pensijas, ir solis uz priekšu – būtisks solis ne tikai garantiju, bet arī mūsu veselības aprūpes nodrošināšanas un uzlabošanas jautājuma risināšanā. Nebūs vairs tādu traģisku situāciju, ka, nestuves nesot, nomirst ārsts vai ka veci cilvēki nespēj sava fiziskā nespēka dēļ nokļūt pie slimniekiem. Šodien tika skatīti vēl arī divi citi jautājumi, kas piesaistīja manu uzmanību jeb veicināja manu interesi. Viens no tiem bija lēmuma projekts “Par 10 845 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Vēlēšanas internetā” noraidīšanu”. Es biju pret šo noraidīšanu, jo jaunā paaudze, kura ir izaugusi jau interneta vidē, nespēj saprast, kādēļ vēl arvien viņi nav tiesīgi balsot internetā, kādēļ jāiet uz vēlēšanu iecirkņiem un vai cilvēkiem jāatbild par to, ka varas struktūras un izpildstruktūras nav spējīgas sakārtot vēlēšanas tā, lai tās būtu drošas, lai par pilsoniskām iniciatīvām varētu nobalsot internetā. Mēs nedaudz... Mums ir ļoti kvalitatīva un attīstīta interneta pasaule, taču Latvija, demonstrējot it kā augstos sasniegumus, šajā jautājumā tomēr atpaliek. Un trešais jautājums bija sirdsapziņas jautājums. Pirmo reizi ir atbalstīts likumprojekts par Ziemassvētku svinēšanu pareizticīgo kopienai, bet ar ļoti lielām viedokļu pretišķībām – “par” un “pret”. Tika nobalsots ar 50 balsīm... Jā, tas jautājums, manuprāt, izraisīs ilgas un garas diskusijas, bet arī 40 tūkstošu cilvēku intereses nedrīkst būt noraidītas. Paldies.".
• 2014_12_04_275-seq171 spokenText "Paldies. Līdz ar to Saeimas šodienas sēdi slēdzu. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un frakciju viedokļu tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un arī citām aktualitātēm. Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Šicam. Lūdzu!".
• 2014_12_04_275-seq170 spokenText "Paldies. Cienījamie deputāti! Šodien nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Guntis Belēvičs, Inga Bite, Boriss Cilevičs, Lolita Čigāne, Aleksandrs Kiršteins (No zāles dep. V.Spolītis: “Kiršteins ir!”), Rihards Kols, Armands Krauze, Dainis Liepiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis... ir, Sergejs Potapkins, Edgars Putra. Paldies.".
• 2014_12_04_275-seq168 spokenText "Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Juridiskās komisijas sēde pēc 5 minūtēm Juridiskās komisijas telpās.".
• 2014_12_04_275-seq166 spokenText "Tūlīt pat Dzeltenajā zālē būs sadarbības grupu ar Japānu un Zviedriju dibināšana.".
• 2014_12_04_275-seq165 spokenText "Paldies. Vārds paziņojumam deputātam Aleksejam Loskutovam.".
• 2014_12_04_275-seq164 spokenText "Godātie kolēģi! Līdzīgi kā 11.Saeimā, es aicinu tūlīt Dzeltenajā zālē dibināt deputātu atbalsta grupu Okupācijas muzeja atbalstam. Paldies.".
• 2014_12_04_275-seq162 spokenText "Kolēģi, labdien! Lūdzu, lūdzu mirklīti uzmanības! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu uz pirmo Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdi sekojošus kolēģus: Hosamu Abu Meri (VIENOTĪBA), Aiju Barču (Zaļo un Zemnieku savienība), Gunti Belēviču (Zaļo un Zemnieku savienība), Andri Bērziņu (Zaļo un Zemnieku savienība), Marjanu Ivanovu-Jevsejevu (SASKAŅA), Andreju Klementjevu (SASKAŅA), Inesi Lībiņu-Egneri (VIENOTĪBA), Vitāliju Orlovu (SASKAŅA), Romualdu Ražuku (VIENOTĪBA), Ingunu Rībenu (VL-TB/LNNK), Ingunu Sudrabu (No sirds Latvijai), Mārtiņu Šicu (Latvijas Reģionu apvienība). Apakškomisijas sēde notiks Sociālo un darba lietu komisijas telpās Jēkaba ielā 10/12 216.telpā 30 minūtes pēc Saeimas sēdes beigām. Paldies.".
• 2014_12_04_275-seq161 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 845 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Vēlēšanas internetā” noraidīšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 4, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Vēlos informēt par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, par jautājumu un atbilžu sēdi, kas paredzēta pulksten 17.00. Deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Ločmeles-Luņovas, Tretjakas un Pimenova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rail Baltica projekta īstenošanu”. Iesniedzējus neapmierina rakstveida atbilde. Ministrs šodien nevar ierasties, līdz ar to atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu. Deputātu Zariņa, Urbanoviča, Ribakova, Potapkina un Agešina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valstij piederošo “Citadeles” akciju patiesajiem ieguvējiem”. Deputātus neapmierina rakstveida atbilde, un, tā kā arī šodien Ministru prezidente nevar ierasties, jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kura arī nevar ierasties, atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu. Deputātu Agešina, Elksniņa, Urbanoviča, Zemļinska un Potapkina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildi”. Sakarā ar komandējumu uz Briseli bija paredzēts, ka rakstveida atbilde tiks sniegta 04.12.2014., tas ir, šodien, tomēr atbildes nav, un jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, kurš šodien nevar ierasties. Līdz ar to atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu. Deputātu Zariņa, Agešina, Elksniņa, Klementjeva un Pimenova jautājums zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par kažokzvēru labturības prasībām”. Ir informācija, ka sakarā ar komandējumu uz Briseli ministrs nevar ierasties un nav nozīmēts zemkopības ministra vietas izpildītājs. Līdz ar to atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu. Deputātu Pimenova, Urbanoviča, Mirska, Rubika un Cileviča jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par iespējamo opcijas līguma noslēgšanu starp Latvijas valdību un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par ERAB piederošo akciju sabiedrības “Citadele banka” un akciju sabiedrības “Reverta” akciju pārdošanu Latvijas valdībai”. Jāinformē, ka atbilde nav sniegta, bet sakarā ar komandējumu uz Briseli rakstveida atbilde tiks sniegta 5.decembrī. Jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kura šodien nevar ierasties. Līdz ar to jautājums ir pārceļams uz nākamo nedēļu. Deputātu Pimenova, Potapkina, Mirska, Rubika, Cileviča un citu jautājums aizsardzības ministram Raimondam Vējonim “Par Latvijas karavīru veselības stāvokli”. Atbilde tiks sniegta mutvārdos. Šodien pulksten 17.00 ir iespējams uzklausīt ministra atbildi. Deputātu Elksniņa, Tretjakas, Stepaņenko, Zemļinska un Ločmeles-Luņovas jautājums Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam “Par Latvijas Bankas Daugavpils filiāles slēgšanu”. Iesniedzējus apmierina rakstveida atbilde, un jautājums ir uzskatāms par atbildētu. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Ņikiforova, Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par medicīnas darbinieku darba samaksu un medicīnas pakalpojumu sniegšanu”. Tātad atbilde ir sniegta, bet tā iesniedzējus neapmierina. Jautājums ir pāradresēts veselības ministram Guntim Belēvičam, kurš šodien nevar ierasties. Līdz ar to tas ir pārceļams uz nākamo nedēļu. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Orlova, Potapkina un Rubika jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par finansējumu Latvijas Neredzīgo bibliotēkai”. Atbilde ir sniegta. Iesniedzējus tā apmierina, un jautājums ir pāradresēts... tātad jautājums nav izskatāms arī mutvārdos, jo jautājuma iesniedzējus atbilde ir apmierinājusi. Saistībā ar jaunajiem iesniegtajiem jautājumiem. Deputāti Elksniņš, Tutins, Tretjaka, Ločmele-Luņova un Stepaņenko ir iesnieguši deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu darba samaksu un sociālajām garantijām”. Tas tiks nodots atbildes sniegšanai. Tāpat deputāti Zariņš, Ņikiforovs, Klementjevs, Stepaņenko un Urbanovičs ir iesnieguši deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Rail Baltica projekta īstenošanu”. Tas arī tiks nodots atbildes sniegšanai. Vēl deputāti Zariņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par AS Air Baltic Corporation un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””” Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Arī tas tiks nodots atbildes sniegšanai. Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti un ir pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, gribu teikt, ka 56 gadu jubileju svin deputāts Ilmārs Latkovskis. Mēs no sirds viņu visi sveicam! (Aplausi.) Paldies. Vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai.".
• 2014_12_04_275-seq160 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Latvijas Republikas Saeima 2014.gada 21.augustā saņēma Latvijas pilsoņu parakstītu kolektīvo iesniegumu “Vēlēšanas internetā”, kurā Saeimu aicina izdarīt likumā grozījumus, kas ļautu referendumos, pašvaldību un parlamenta vēlēšanās Latvijas pilsoņiem piedalīties, balsojot internetā. Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde no iesniegtajiem 10 900 parakstiem par derīgiem atzina 10 845. Saeimas Prezidijs 2014.gada 15.septembrī lēma nodot kolektīvo iesniegumu “Vēlēšanas internetā” Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāka skatīt iniciatīvu 11.Saeimā un turpināja kolektīvā iesnieguma izvērtēšanu 12.Saeimā jau citā komisijas sastāvā. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pauda atzinību kolektīvā iesnieguma autoriem par aktīvu pilsoniskā viedokļa paušanu Latvijas valsts attīstībai būtiskos jautājumos. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas pārstāvju viedokļus un argumentus. Komisija konstatēja, ka aptaujāto nozares ekspertu viedoklis ir noraidošs, jo šobrīd nav iespējami tehnoloģiskie risinājumi, kas būtu droši un tajā pašā laikā nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes nostiprināto aizklātuma principu. Tā kā komisijai nav piedāvāts zinātniski izvērsts un argumentēts pamatojums, kas nodrošina vienlaicīgi gan aizklātuma principu, gan paraksta drošību, balsojot internetā, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2014.gada 26.novembrī ir sagatavojusi un atbalstījusi Saeimas lēmuma projektu “Par 10 845 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Vēlēšanas internetā” noraidīšanu”. Komisija lūdz atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
• 2014_12_04_275-seq159 spokenText "Paldies. Debatēs deputāti vairāk nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”. Darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par 10 845 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Vēlēšanas internetā” noraidīšanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
• 2014_12_04_275-seq158 spokenText "Kolēģi! Nesenajā Velsas samitā NATO dalībvalstis atkārtoti apstiprināja gatavību turpināt militāro atbalstu Afganistānas valdībai arī pēc ISAF operācijas noslēguma. Šī iesaistes turpināšana notiks, īstenojot NATO misiju Resolute Support, tomēr pēc 2014.gada NATO loma Afganistānā būs principiāli atšķirīga gan veicamo uzdevumu, gan apjoma ziņā. Tā vairs nebūs iesaiste kaujas operācijās, bet iekļaus apmācību un padomdevēju atbalstu vietējām Afganistānas drošības struktūrām. Tā būs skaitliski neliela misija ar klātbūtni galvaspilsētā Kabulā un sākotnēji arī četros valsts reģiona centros. NATO iesaistes tiesisko pamatojumu veido divpusējais līgums ar NATO Bruņoto spēku un NATO personāla statusu, kas iekļauj arī Afganistānas oficiālo uzaicinājumu NATO turpināt iesaisti Afganistānā. Iepriekšējā nedēļā šis līgums tika ratificēts arī Afganistānas parlamentā un ir oficiāli stājies spēkā. Ņemot vērā kopējo apņemšanos turpināt iesaisti Afganistānā, mums ir svarīgi kopā ar mūsu NATO sabiedrotajiem piedalīties NATO misijā Resolute Support. Šāds Latvijas solis apliecinātu mūsu gatavību kopā ar citām NATO dalībvalstīm un alianses partneriem sniegt ieguldījumu kopējos NATO centienos saglabāt sasniegto Afganistānā un panākt drošības un stabilitātes turpmāku nostiprināšanos. Latvijas plānotais iesaistes apjoms šajā operācijā būs līdz 30 karavīriem, kuru galvenais uzdevums būs atbalstīt vietējo spēku apmācību un nodrošināt padomu došanu, ieņemot padomdevēju un dažāda līmeņa štāba virsnieku amatus. Tas nozīmē, ka Latvijas karavīri jaunajā operācijā Afganistānā nepiedalīsies kaujas operāciju īstenošanā. Latvijas kontingenta pamatizvietojumu plānots saglabāt Afganistānas ziemeļu reģionā un Kabulā, kā arī reģionos, kur mūsu karavīri atrodas jau pašlaik. Tā kā operācijas Resolute Support termiņš šobrīd starptautiski vēl nav noteikts, virzītais mandāts paredz Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību operācijā uz laiku līdz 2015.gada 31.decembrim. Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinu atbalstīt lēmumu par mandāta piešķiršanu mūsu karavīru dalībai operācijā Resolute Support, tādējādi pagarinot mūsu karavīru iesaisti Afganistānā.".
• 2014_12_04_275-seq157 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts atbalstīts otrajā, galīgajā, lasījumā. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Deputāti Gaidis Bērziņš, Andris Vilks, Imants Parādnieks, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Gunāra Rusiņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Gunāra Rusiņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Deputāti Gaidis Bērziņš, Andris Vilks, Imants Parādnieks, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Gunāra Rusiņa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Gunāra Rusiņa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Ministru kabinets iesniedzis lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”. Debatēs pieteicies deputāts Ainars Latkovskis.".
• 2014_12_04_275-seq156 spokenText "Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu šodien atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2014_12_04_275-seq155 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2014_12_04_275-seq153 spokenText "Paldies. Tātad komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
• 2014_12_04_275-seq152 spokenText "...kad informācija ir izplatīta elektroniski, tiražēta ģeotelpiskās informācijas jomā. Komisijas vārdā lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību.".
• 2014_12_04_275-seq151 spokenText "Vienu mirkli, Vucāna kungs! (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, lūdzu cieņu pret runātāju tribīnē! Turpiniet, lūdzu!".
• 2014_12_04_275-seq150 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā 3.decembra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” un nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Likumprojekts ir saistīts ar to, ka, pirmkārt, vienai jaunizveidotai institūcijai - Fiskālās disciplīnas padomei - ir jādod tiesības lietot lielo valsts ģerboni. Otrkārt, likumprojekts paredz paplašināt likumā pieļauto izņēmuma gadījumu loku, kuros likumā uzrādītām institūcijām un amatpersonām ir atļauts bez valsts ģerboņa lietot arī citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo, bet katrs šāds gadījums ir apstiprināms Ministru kabinetā. Likumprojekts regulē arī situācijas ar valsts ģerboņa lietošanu tad, kad informācija...".

• first
• previous
• next