Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_12_11_276-seq10> ?p ?o. }

• 2014_12_11_276-seq10 type Speech.
• 2014_12_11_276-seq10 number "10".
• 2014_12_11_276-seq10 date "2014-12-11".
• 2014_12_11_276-seq10 isPartOf 2014_12_11_276.
• 2014_12_11_276-seq10 spokenAs 62.
• 2014_12_11_276-seq10 spokenText "Labrīt, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” būtība ir no 2016.gada 1.janvāra pazemināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pienam, dārzeņiem un graudaugiem. Mūsuprāt, jautājumiem, kas skar Latvijas cilvēku pamatvajadzības - pārtiku, mājokli, izglītību, veselību -, ir jābūt parlamenta darbā kā prioritāriem jautājumiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka Latvijā ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai visā Eiropas Savienībā. Atbilstoši Eurostat datiem Eiropas valstu vidū tikai Ungārijā un Dānijā ir augstāka PVN likme nekā Latvijā. Turklāt 13 Eiropas valstīs PVN pārtikai ir mazāks par 10 procentiem. Četrās valstīs - Kiprā, Maltā, Īrijā un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē - likme vispār ir nulle procentu, kamēr Latvijā tā ir 21 procents! Izskatīšanai pagājušajā Saeimā tika iesniegts kolektīvais priekšlikums par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai. Šo iniciatīvu portālā manabalss.lv atbalstīja vairāk nekā 13 tūkstoši mūsu sabiedrības locekļu. Uz šo brīdi tās atbalstītāju skaits jau ir sasniedzis vairāk nekā 14 ar pusi tūkstošus. Ko par šo jautājumu domā dažādu jomu līderi un eksperti? Lienītes Caunes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentes, nodokļu un nodevu ekspertes, viedoklis ir sekojošs (citēju): “Es uzskatu, ka šis ierosinājums ir loģisks un vajadzīgs. PVN likmes samazinājums maizei, pienam, gaļai un citām galvenajām pārtikas precēm būtu atbalsts gan iedzīvotājiem, gan vietējiem pārtikas ražotājiem.” Irina Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, uzskata, ka PVN likmes samazināšana, pirmkārt, samazinātu pārtikas produktu cenas veikalos un palielinātu pārdošanas apjomus, otrkārt, palielinātu Latvijas ražotāju konkurētspēju un, treškārt, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Samazinot PVN no 21 uz 12 procentiem, ēnu ekonomikas lielums pārtikas nozarē varētu sarukt par aptuveni 8 procentiem. Iznākumā ieguvēja būtu arī valsts, jo palielinātos nodokļa ieņēmumi. Uldis Priekulis, Latvijas Tirgotāju kooperācijas “Aibe” valdes loceklis, uzskata, ka (citēju) “pārtikai PVN likme jāsamazina. Mūsu kooperācijā apvienoti ap 400 veikali, lielākoties lauku novados un mazpilsētās. Veikalos jau vislabāk redzams, ka pašlaik vietējo iedzīvotāju pirktspēja ir gaužām vāja. Pēc kafijas, makaroniem un citām precēm, kas tik ātri nebojājas, kāda daļa Latvijas iedzīvotāju brauc uz Poliju, kur pārtikai un citām precēm PVN likme ir 5 procenti.” Un visbeidzot Latvijas Ārstu biedrības līdera Pētera Apiņa doma un uzskats: “Ļoti nozīmīga uztura komponente ir šķiedrvielas. Latvijā iedzīvotāji šķiedrvielas uzņem par maz. Būtiskākie šķiedrvielu avoti ir saknes, dārzeņi, pilngraudu maize un rupjmaize, pilngraudu putras un sausie graudu maisījumi. Latvijā ražotas saknes, dārzeņi un augļi būtu jālieto piecas reizes dienā.” Ja mēs paskatāmies mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūru, tad gadu no gada ir skaidri redzams, ka šajā patēriņa izdevumu struktūrā vislielāko vietu aizņem tieši pārtikas produkti - vidēji 28 procenti. Pie tam zemāko kvintiļu - pirmās, otrās grupas ienākumu kvintiļu - cilvēkiem, tas ir, visnabadzīgākajiem, šī proporcija ir no 32 līdz 35 procentiem, turīgākajiem - 22... visturīgākajiem, piektajā kvintilē, - 22 procenti. Nabadzības riskam mums, Latvijā, visvairāk ir pakļauti bērni - 24,4 procenti, jaunieši - 20,1 procents - un cilvēki vecumā no 50 līdz 64 gadiem - 20,1 procents. Arī šiem cilvēkiem ir vajadzīga pārtika, ne tikai zīdaiņiem, jo mums zīdaiņu pārtika tika atbrīvota... ir ar samazinātu PVN likmi. Un visbeidzot. Dziļas materiālās nenodrošinātības indekss Latvijā ir četras reizes lielāks... ir ceturtais lielākais Eiropas Savienības valstu vidū - tas ir 25,6 procenti, Ungārijā - 25,7, Rumānijā - 29,9, Bulgārijā - 44,1 procents. Turpretī Lietuvā tas ir tikai 19,8 procenti, Polijā - 13,5, Igaunijā - 9,4 procenti. Es aicinu: godātie kolēģi, spersim soli šīs dziļās materiālās nenodrošinātības sloga mazināšanai un atbalstīsim šī likumprojekta tālāko virzību Saeimā!".
• 2014_12_11_276-seq10 language "lv".
• 2014_12_11_276-seq10 speaker Silvija_Simfa.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q822919.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q211.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q37.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q191.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q193089.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q458.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q35.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q229.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q217659.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q23666.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q36.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q1342858.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q22116518.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q28.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q218.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q219.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q145.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q22890.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q233.
• 2014_12_11_276-seq10 mentions Q16350043.