Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_12_04_275-seq182> ?p ?o. }

• 2014_12_04_275-seq182 type Speech.
• 2014_12_04_275-seq182 number "182".
• 2014_12_04_275-seq182 date "2014-12-04".
• 2014_12_04_275-seq182 isPartOf 2014_12_04_275.
• 2014_12_04_275-seq182 spokenAs 101.
• 2014_12_04_275-seq182 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums bija diezgan daudz darba kārtības jautājumu, bet vēlos izcelt trīs no tiem. Pirmais. Es gribu teikt, ka mēs ikdienā apstiprinām amatā diezgan daudz tiesnešu, bet šodien mēs pieņēmām lēmumu gadījumā, kas nenotiek bieži, tas notiek samērā reti, – proti, lēmumu par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu. Mēs piešķīrām Goda tiesneša nosaukumu diviem Latvijas Republikas tiesnešiem – Gunāram Aigaram un Astrīdai Hertai Bērziņai. Un, manuprāt, šādā veidā cilvēki... arī saņemot šādu atzinību, viņi spodrina tiesnešu mundieri, un tādā veidā tiek arī akcentēts tas labais darbs, ko viņi ir paveikuši. Vēl es vēlētos akcentēt to, ka šodien mēs nodevām... faktiski pārņēmām no iepriekšējās Saeimas likumprojektu “Enerģijas dzērienu aprites likums”. Ļoti lielas diskusijas bijušas 11.Saeimā par šo jautājumu. Bija arī jāsaskaņo šis jautājums ar Eiropas Komisiju. Jāatzīst, ka saskaņojums ir saņemts. Saeima turpinās strādāt pie jautājuma, kas skar enerģijas dzērienu apriti, proti, jautājuma, vai ir nepieciešams ierobežot iespējas enerģijas dzērienus iegādāties personām, kuras vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Un trešais. Es domāju, tas bija visnozīmīgākais šodienas sēdē. Divus Ministru kabineta virzītus likumprojektus mēs nodevām izskatīšanai Juridiskajā komisijā. Proti, likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” gāja komplektā ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Jautājums skar arī nolikto atslēgu principu. Iepriekšējā Saeima – 11.Saeima – savās pēdējās sēdēs faktiski atbalstīja nolikto atslēgu principu, kas šobrīd ir izraisījis virkni problēmu. VIENOTĪBAS nostāja šajā jautājumā ir tāda: mēs nedrīkstam, ātrumā grozot likumus, iebalsot priekšlikumus, kuri komisijā iepriekš ir izdiskutēti un nav atbalstīti. Bet Saeimas sēdē mēs vienkārši pirmsvēlēšanu gaisotnē tos atbalstām. Nedrīkstam šādā veidā rīkoties! Šobrīd tas skar ārkārtīgi daudzus Latvijas cilvēkus. Ir skaidri redzams, ka tas būtiski ierobežo cilvēku spējas bankās saņemt kredītus, un, manuprāt, tas ir nopietni. Mēs varam strādāt pie grozījumiem, kas ierobežotu dažāda veida ātros kredītus, tāpēc ka tie ir ļoti dārgi kredīti un tie cilvēkus tiešām ievelk šajā kredītu atkarībā. Bet šajā gadījumā mēs esam faktiski ar šiem grozījumiem panākuši to, ka ļoti daudzi cilvēki nevar bankās aizņemties naudu. Tas manī rada bažas, ka cilvēki visbiežāk meklēs citus veidus, kā aizņemties, un tad šie aizņēmumi būs uz lielākiem procentiem un ar daudz lielāku risku tieši patērētājam. Proti, no šādiem gadījumiem cieš visvairāk patērētājs. Tāpēc es arī atbalstīju un VIENOTĪBAS frakcija atbalstīja šos valdības jeb Ministru kabineta virzītos grozījumus, kas pagarina spēkā stāšanās termiņu Maksātnespējas likumam, kurš ietver šo normu, un šis termiņa pagarinājums ir līdz nākamā gada 1.martam. Pa šo laiku mums ir jāpaspēj sakārtot šo lietu. Manā ieskatā, būtu nepieciešams nolikto atslēgu principu ņemt ārā no Maksātnespējas likuma, tāpēc ka, ja tas ir Maksātnespējas likumā, tas tieši stimulē cilvēkus iet uz maksātnespējas procesu, lai atbrīvotos no šīs ķīlas, bet tas neskar visus iepriekšējos gados paņemtos kredītus un to patērētājus. Tas skar, iespējams, tikai nākotnes kredītus. Tātad tas šo problēmu nerisina. Un, otrkārt, man nešķiet, ka cilvēkus vajadzētu ārkārtīgi mudināt vai viņiem dot jebkāda veida motivāciju iziet maksātnespējas procesu par katru cenu. Pirmkārt, tas ir samērā dārgi, jo ir šī... nu, samaksa par šo procesu. Man šķiet, tur valstij būtu vēl jāpieslēdzas, lai atvieglotu šo procesu. Un, otrkārt, tas rada sekas cilvēkam nākotnē, jo, ja viņš izgājis šo procesu, it sevišķi citās Eiropas Savienības valstīs, viņam pēc tam rodas problēmas saņemt dažāda veida kredītus, kredītkartes un līdzīgas lietas. Un tāpēc mūsu nostāja ir tāda: būtu nepieciešams nolikto atslēgu principu saglabāt, bet – izceļot to ārā no Maksātnespējas likuma, padarot to par alternatīvu piedāvājumu bankās. Tad, kad patērētājs iet uz banku, viņš var izvēlēties, vai viņam ņemt kredītu, ieķīlājot tikai savu īpašumu un garantējot to ar savu algu, vai arī viņam paņemt nolikto atslēgu principu, kas, bez šaubām, paceļ šo kredīta risku. Tas nozīmē, ka vai nu būs lielākas pirmās iemaksas... Jau šobrīd ir redzams, ka tie vairs nebūs 10 procenti, noteikti būs kādi 30 procenti, un bankas pat runā, ka 40 procenti būs cilvēkam jāsakrāj, pirms viņš ņem kredītu. Un, visticamāk, varētu būt arī lielāki procenti. Līdz ar to, manuprāt, nevajadzētu likt visiem cilvēkiem, tā teikt, imperatīvā kārtā ņemt kredītus ar nolikto atslēgu principu, vajadzētu atstāt cilvēkiem Latvijā izvēles iespēju, un, iespējams, vajadzētu pat panākt tādu situāciju, ka bankām ir pienākums arī informēt šos klientus par šādu otru iespēju. Un varbūt pat nepieciešams arī iegūt parakstu no kredītņēmēja par to, ka viņš no nolikto atslēgu principa atsakās. Bet, manuprāt, to nevajadzētu sasaistīt ar maksātnespēju, vienkārši saliekot šīs lietas kopā, jo tur rodas vēl viena problēma, kas ir mana gadagājuma cilvēkiem, proti, jauniem cilvēkiem, jaunajām ģimenēm, – ka šai pirmajai iemaksai nav iespējams tik īsā laikā sakrāt naudiņu, nav iespējams ģimenei iegādāties dzīvokli kredītā par saprātīgiem procentiem. Un tas noved pie tā, ka cilvēki visbiežāk sāk dzīvokļus vienkārši īrēt, un jau šobrīd ir indikācijas, ka īres tirgus jau ir ārkārtīgi atdzīvojies un, iespējams, jau nākamgad dzīvokļiem celsies īres cenas. Un tas nozīmē... ja mēs tīri skaitliski paskatāmies, tad redzam, ka, astoņus gadus maksājot īres maksu, faktiski ir sakrāta tā summa, kas nepieciešama, lai šādu dzīvokli nopirktu. Tāpēc, manuprāt, vajag atstāt izvēles iespēju... iespēju cilvēkiem izvēlēties – vai nu ņemt kredītu, ieķīlājot nekustamo īpašumu un garantējot ar algu, vai izmantot nolikto atslēgu principu. Paldies. Tas šodienai būtu viss.".
• 2014_12_04_275-seq182 language "lv".
• 2014_12_04_275-seq182 speaker Edvards_Smiltens-1984.
• 2014_12_04_275-seq182 mentions Q822919.
• 2014_12_04_275-seq182 mentions Q211.
• 2014_12_04_275-seq182 mentions Q193089.
• 2014_12_04_275-seq182 mentions Q458.
• 2014_12_04_275-seq182 mentions Q8436.
• 2014_12_04_275-seq182 mentions Q918757.
• 2014_12_04_275-seq182 mentions Q8880.