Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_12_17_278-seq439 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Godātie kolēģi! Tātad par šo priekšlikumu... likumdošanas jomā par pašvaldībām. Gribētu pirmām kārtām palabot deputāta Elksniņa pieļauto kļūdu vai nezināšanu. Nekad nav bijis sadalījums 84:16! Latvijas vēsturē tāds sadalījums pašvaldību budžetā nav bijis nekad! Vienreiz ir bijis sadalījums 83:17. Tas bija krīzes gadā - 2009.gadā, kad tika samazināts no 25 procentiem uz 23 procentiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet ļoti strauji samazinājās arī kopējie ieņēmumi... samazinājās par vairāk nekā trešdaļu ieņēmumi no IIN. Strauji samazinājās! Līdz ar to bija nepieciešama šī pārdale. Pēc tam, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli iepriekšējā līmenī, arī palika pie šīs pašas pārdales. Tagad par tiem balsojumiem un par tām lietām, kas ir jārāda vai jāredz, vai jādara zināmas. Te tika piesaukti pašvaldību vadītāji: “ To, kā jūs tagad balsosiet, mēs rādīsim vēlētājiem!” Es domāju, šis balsojums tiešām ir jārāda vēlētājiem, jo visām pašvaldībām tika izsūtīts variants, ko jūs piedāvājat, tātad 81:19, un piedāvājums, ko izvirzīja Finanšu ministrija, papildus pārdalot 6,5 miljonus un papildus piešķirot vēl 7,2 miljonus pašvaldību ceļiem un pašvaldību remontiem. Un katrai pašvaldībai bija iespēja izvēlēties to variantu, kāds tai ir pieņemamāks. Un saskaņā ar Finanšu ministrijas piedāvājumu vismaz 85 pašvaldībām ieņēmumi nākamajā gadā būs lielāki, nekā mehāniski pārdalot vienu ciparu par labu otram ciparam. Tātad - par izlīdzināšanu. Vai tā ir vajadzīga? Vai nav labāk mainīt procentus? Tikai mainīt procentus, bet nedot mazākām pašvaldībām vai pašvaldībām, kuras nav tik daudz varbūt pelnījušas vai neatrodas tik labi ģeogrāfiskā ziņā? Vai jūs, Dolgopolova kungs, arī tāpat domājat jautājumā par kohēziju, par Eiropas fondiem? Vai Anglijai, Francijai, Vācijai nav jādod tām valstīm, kuras ir ar mazāku IKP un attīstību? Vai mums ir jāatsakās šajā gadījumā no kohēzijas? Es domāju, ka nav jāatsakās. Tāpat mums pašvaldību jomā ir jādomā par tādu politiku, lai būtu vienmērīga valsts attīstība, lai attīstītos gan tās pašvaldības, kuras ir labā ģeogrāfiskā stāvoklī, kuras ir vairāk centrētas, gan arī tās pašvaldības, kuras ir nomalēs. Balsojums par sadalījumu 81:19 pilnībā noplicina visu Latgali. Neviena Latgales pašvaldība nedabū vairāk līdzekļu pie šāda sadalījuma! Vēl atgādināšu: izlīdzināšanas fondā tajā gadā, kad bija sadalījums 83:17, no valsts puses bija 10 miljoni, šogad ir 36 miljoni. Un, Šimfas kundze, šī nauda netiek paņemta no gaisa! Ja jūs gribat pārdalīt vai atņemt, tad valstij šī izlīdzināšana... tad ir jāņem nost un jādod par labu tām pilsētām vai tam centram, Pierīgai, un tā noņemšana notiktu - jūsu balsojuma dēļ - tieši uz mazo pašvaldību rēķina. Tā ka es arī aicinu šo balsojumu parādīt visiem tiem pašvaldību vadītājiem, kuri atbalstīja domstarpību protokolu ar valdību, kuri nobalsoja “par”, kad tiešām bija diskusija budžeta procesā, kuri bija apmierināti ar to, ka tiek uzklausīti... ka tiek uzklausītas problēmas, tiek atrisinātas problēmas. No vairāk nekā 12-13 domstarpībām ir atlikušas tikai divas. Tāda sasnieguma, tāda rezultāta, es domāju, vēl nav bijis. Un pats pēdējais. Šimfas kundze, nav tuvāka un tālāka mērķa vai finansējuma. Es nedomāju, ka pašvaldības uzņēmums ir tuvāk par ģimenes ārstu vai tuvāk par policistu, kurš apsargā bērnus, vai tuvāk par skolotāju. Nav tā: jūsu 2 miljoni un mūsu 2 miljoni. Latvijas Pašvaldību savienībā mēs vienojāmies par to, ka turpmāk strādāsim, nedalot Latvijas 2 miljonus iedzīvotāju jūsējos un savējos. Gan skolotāja, gan policista funkcijas, kuras apmaksā valsts, gan pašvaldības vadītāja, gan pašvaldības uzņēmuma vadītāja funkcijas, kuras apmaksā pašvaldība, ir vienlīdz svarīgas katram mūsu iedzīvotājam. Mums nav 4 miljoni - mums ir 2 miljoni! Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2014_12_17_278-seq438 spokenText "Paldies. Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.".
- 2014_12_17_278-seq437 spokenText "Es atvainojos, bet esmu spiesta prasīt otrreiz vārdu, lai precizētu lietas. Adamoviča kungs un Kučinska kungs runā un es runāju par divām dažādām lietām: viņi runā par parakstīto domstarpību un vienošanās protokolu, bet es runāju par sadaļu šajā protokolā - par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu procentuālo pārdali. Protams, Latvijas Pašvaldību savienība pašvaldību vārdā šogad parakstīja šo protokolu. To ir parakstījusi arī lielākajā daļā iepriekšējo gadu, jo Latvijas Pašvaldību savienība un pašvaldības mēģina strādāt konstruktīvi, jo saprot, ka pretī stāvēšana praktiski neko nedod. Ir jāmeklē kompromisi un jāatrod kompromisi! Un visi šie domstarpību un vienošanās protokoli ir bijuši un, es paredzu, arī kādu laiku turpmāk būs kā mazākā ļaunuma meklēšanas varianti no pašvaldību puses. Tiek izvērtēti dažādi piedāvājumi: ja jūs pieņemsiet šos mūsu noteikumus, tad mēs jums dosim, bet, ja jūs nepieņemsiet šos noteikumus, tad jums nedosim... Un šajā gadījumā, protams, izvērtējot piešķīrumu pa nozarēm, jo tur jau... Šis protokols ir liels un apjomīgs, tas ir komplicēts, un tur ir par visām nozarēm... gan par pašvaldību tiesībām uz aizņēmumiem, gan par to, kā pa dažādu ministriju nozarēm notiek šī sadale... par to, kā budžeta līdzekļi tiek piešķirti vai netiek piešķirti. Un tāpēc paraksta protokolu kopumā, jo kaut kur iegūst un kaut kur zaudē. Bet šajā sadaļā, lai būtu skaidrība, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu procentuālajā sadalē nav kompromisa - te ir valdības viedoklis un ir pašvaldību viedoklis.".
- 2014_12_17_278-seq435 spokenText "Vēlreiz labdien! Nelielas piezīmes. Vienkārši Elksniņa kungs, ilgi sēžot opozīcijā, tā apguvis šo mākslu, ka man vienkārši neiespējami kaut ko tik sulīgi labu pateikt, jo patiesībā jau Latvijas Pašvaldību savienība prasīja 86 procentus vienā no tiem papīriem, kas ir figurējuši. Kāpēc jūs tik pieticīgi? Ja jums aiz muguras šobrīd - pie tā visa un pie tām sāpēm, ko jūt pašvaldības! - stāvētu pašvaldības, tad šī zāle būtu atkal pilna ar pašvaldību vadītājiem. Viņu nav! Un pašvaldībām šoreiz lika priekšā - vai nu šis kompromisa variants, vai otrs. Otrs bija pielikts blakus: lūdzu, 81 procents! Tas ir tas pats, ko jūs prasāt. Un ziniet - neviens tā kā neatbalstīja šo variantu - 81 procentu. Un vēl es gribu teikt, ka no kompromisa varianta nevienam īsti sliktāk nav palicis. Un vēlreiz atkārtoju: šis bija pirmais tāds gadījums, ka sarunas pēc ilgiem gadiem beidzās ar variantu, kurā šī zāle nav pārpildīta ar pašvaldību vadītājiem... blakus Saeimas deputātiem. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq434 spokenText "teic, ka uz Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdi bija ieradušies tikai daži no mums. Mēs bijām tikai daži deputāti, un turklāt laikam visi trīs bijām iepriekšējie, bijušie pašvaldību vadītāji. Un tiešām jāteic, ka pēc pagājušā gada, kad netika panākta vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību, šogad vairāk nekā 90 pašvaldības balsoja “par”. Tā ka, Elksniņa kungs, tās ir apmēram četras piektdaļas, nevis mazākums pašvaldību. Un piedāvātais priekšlikums - 82 procentus iedalīt pašvaldībām un 18 procentus valsts budžetam - šobrīd saskaņā ar esošo likumu “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” vēl vairāk palielinātu tā saukto bagāto pašvaldību ieņēmumus un pašvaldību nevienlīdzību savā starpā, jo, kā mēs šobrīd zinām, dažās Pierīgas pašvaldībās uz vienu iedzīvotāju vērtētie ieņēmumi ir apmēram 1000 eiro, bet atsevišķām attālākām pašvaldībām pierobežā ieņēmumi ir nedaudz virs 500 eiro. Tāpēc šī dotācija šogad tiešām ir kompromisa variants, un es aicinu arī nākošgad skatīties, kā pilnveidot esošo likumu vai izveidot jaunu likumu par finanšu izlīdzināšanu, un aicinu noraidīt šo likumprojektu. Paldies. Paldies. Vārds deputātam Mārim Kučinskim, otro reizi.".
- 2014_12_17_278-seq433 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Tiešām gribu piekrist Māra Kučinska iepriekš teiktajam.".
- 2014_12_17_278-seq432 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Aldis Adamovičs.".
- 2014_12_17_278-seq431 spokenText "Augstā Saeima! Šīs debates vēlreiz apliecina to, ka pašvaldību finanšu sistēma pārdzīvo dziļu krīzi. Visi mēģinājumi to uzlabot kaut kādā veidā vai iziet no šīs krīzes pagaidām bijuši neveiksmīgi, jo, godīgi sakot, nekādi kardināli soļi netika arī sperti. Ilgus gadus mēs runājām par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda pilnveidošanu tā, lai tas tiešām būtu instruments, ar kuru sistēmiski varētu palīdzēt pašvaldībām risināt funkcijas, ko tām piešķir likums “Par pašvaldībām”. Otro vai trešo gadu, ja es nemaldos... otro gadu noteikti, mēs tā vietā mēģinām ieviest tā saucamās dotācijas, kas nav nekāds sistēmas elements, jo dotācijas... varam runāt par tiem, kas atbalsta valdošo koalīciju vai opozīciju, bet tīri objektīvi jebkura dotācija ir subjektīvs lēmums. Līdz ar to tā nav... tas nav sistēmas elements, kas... un tas, dabīgi, nevar arī glābt to situāciju, par kuru es tikko runāju. Tāpēc es domāju, ka, ja mēs runājam par sistēmu, ko, starp citu, ilgus gadus, gadu no gada, atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienības kongresi, būtu svarīgi tomēr dot zīmi, ka kaut kas tiek mainīts no sistēmiskā viedokļa. Un tāpēc šis ierosinājums, it īpaši ņemot vērā to tendenci, kas ir saistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa absolūto samazinājumu, būtu pareizs solis pareizā virzienā. Bet, godīgi sakot, valdībai būtu sen jau bijis jāveic tas kā neatliekams uzdevums - uzdevums izstrādāt nopietnu sistēmu pašvaldību finansēšanai. Šodien tiešām būtu ļoti interesanti paskatīties... Zālē ir ļoti daudz pašvaldību deputātu, pašvaldību vadītāju, kuri piedalījās arī kongresu darbā un kuri ļoti karsti un dedzīgi runāja par to, ka vajag šo sadalījumu mainīt, ka tas ir svarīgs jautājums. Būtu ļoti interesanti paskatīties arī to balsojumu. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq429 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām ir jāvēršas pie Zaļo un Zemnieku savienības ar lūgumu sevi pozicionēt skaidri, jo gan pirms vēlēšanām, gan arī, veidojot pašreizējo valdību, jūs lielā mērā pozicionējāt sevi kā lielāko pašvaldību pārstāvi parlamentā. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Taisnība!”) Līdz ar to jautājums: ko jūs tagad pārstāvat - vai pašvaldības, kurās jūs esat pie varas, vai, piemēram, koalīciju, vēršoties pret atsevišķām pašvaldībām? Tas ir pirmkārt. Otrkārt. VIENOTĪBAS blokā sēž vairāki pašvaldību iepriekšējie vadītāji, un vai tad jūs būtu tiešām pret to, lai vismaz 1 procentpunkts, kurš pirms tam bija atņemts pašvaldībām, tiktu atgriezts atpakaļ, lai uz tā rēķina tiktu palielināti pašvaldību ieņēmumi un lai pašvaldības aktīvāk varētu realizēt savas autonomās funkcijas? Šie jautājumi tiešām ir politiski. Treškārt. Es uzskatu, ka krīzi valstī ir pārvarējusi nevis VIENOTĪBA, bet pašvaldības. Krīzi ir iznesušas uz saviem pleciem tieši pašvaldības, kad iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdales proporcija tika samazināta no 84:16 uz 80:20, un pašvaldības to lielā mērā zina! Attiecībā uz to, ko teica Kučinska kungs, - attiecībā uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda mehānismu. Piedodiet, bet identisks mehānisms ir bijis arī iepriekš - tad, kad bija pavisam citas likmes un cita pārdale! Un tagad nevar izmantot šo argumentu, pasakot, ka šoreiz tad nu izdiskutēsim par to izlīdzināšanu, bet toreiz gan nevajadzēja par to diskutēt. Par tām dotācijām, ko jūs tagad sakāt... Uztaisīsim tad kārtīgu pārdali, nosakot, piemēram, 81:19. Tas tiešām ir kompromiss! Mēs, protams, gribētu 84:16, un, mūsuprāt, tas lielā mērā palīdzētu pašvaldībām. Bet ko jūs darāt ar dotācijām? Ar dotācijām jūs īstenībā iegādājaties un pērkat atsevišķas pašvaldības! Viena otra pašvaldība, piemēram, nav koalīcijā, un jūs tai pašvaldībai dotācijas nepiešķirat. (No zāles finanšu ministrs J.Reirs: “Piemērus! Piemērus!”) Pašvaldība, piemēram, ir koalīcijā, un dotācijas jūs tai piešķirat. Un jūs ļoti labi zināt par atsevišķu pašvaldību dotēšanu, vadoties pēc politiskās piederības principa. Līdz ar to visi iepriekš minētie argumenti, kuri bija “pret”, īstenībā lielā mērā tikai stiprina valdības pozīciju par to, ka pašvaldībām arī turpmāk būs jākuļas pa salmiem tā, kā tās bija ieplānojušas, un tās tur tā arī kulsies. Papildu līdzekļi no valsts budžeta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ietvaros pārdalīti netiks, bet mēs turpmāk no valdības iegādāsimies tās akceptēto pozīciju un nopirksim sev tās pašvaldības, kurās, piemēram, saimnieko opozīcija.".
- 2014_12_17_278-seq427 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es, protams, nevaru apšaubīt iesniedzēju labos nodomus palīdzēt pašvaldībām, bet, sākot no jūsu beidzamajiem vārdiem, sākšu ar saviem pirmajiem, ka šobrīd budžetā iestrādātais variants ir kompromisa variants, nevis 81 procents. Kur ir problēma? Problēma, protams, ir tajā, ka mums ir ārkārtīgi novecojis un faktiski jau īsti nederīgs pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. Es ceru, ka kopā ar saviem kolēģiem - neatkarīgi no frakcijām - mēs šajā Saeimā ar to tiksim galā. Šajā gadījumā kompromiss tika panākts, palielinot nevis procentus pašvaldībām, bet gan palielinot dotāciju. Un man godīgi jāatzīst, ka citas izejas arī nebija. Mums ir tikai padsmit pašvaldības, kuras maksā fondā. Mums lielākā daļa Latvijas atrodas, ja varētu teikt, zem vidējā sliekšņa, tātad arī mīļās lielās pilsētas - gan divas Latgalē, gan arī Liepāja, gan arī Jēkabpils. Tas nozīmē, ka lieta nav tik vienkārša, kā varētu no pirmā acu uzmetiena likties. Un vēl man jāatzīst, ka pilsētas ir zem vidējā sliekšņa tāpēc, ka kaut kādā ziņā jau padsmit gadus Saeimas pieņemtajā likumā stāv ierakstīts, ka pilsētām vajag mazāk, respektīvi, ka pilsētām vajag 47, novadiem - 53. Ar to es tikai gribu pasvītrot, ka mums ir nepieciešams jauns likums, jauni noteikumi, un tad mēs arī varēsim atgriezties pie ilgtermiņa budžeta. Šobrīd bez lielām emocijām es skatos arī uz šo trīs gadu budžetu, jo es esmu pārliecināts: tajā gadījumā, ja izdosies pieņemt šos jaunos noteikumus, mēs sāksim runāt arī par ilgtermiņa prognozēm; varbūt būs 81 procents, varbūt būs 85 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet būs pilnīga skaidrība, kāda būs nākotne. Valdība šajā gadījumā ir panākusi - un tikai sarunu rezultātā ar pašvaldībām! - kompromisu, un šis ir pirmais gads pēc ilgiem laikiem, kad nenotiek lieli protesti, kopš Latvijas Pašvaldību savienība ir parakstījusi šo protokolu. Un tas ir sasniegts tikai tā - izvērtējot visu to pašvaldību līmeni, kuras atrodas zem vidējās robežas, un nosedzot ar dotācijām. Ja mēs tīri matemātiski tagad pārrēķinātu dotācijas, cik tas ir procentos, tad... man šķiet, ka jau ir 82 procenti, nevis 81 procents. Ja mēs tagad atbalstītu 81 procentu, tad būtu gluži loģiski, ka tad kāds noņemtu dotācijas, un varbūt tad sāktos pavisam cita neapmierinātība. Tāpēc mans aicinājums: šajā gadījumā, kad pirmo reizi ir panākts kompromiss starp pašvaldībām (visi ir drusciņ neapmierināti un drusciņ apmierināti - tas nozīmē kompromisu!), - šajā gadījumā vajadzētu ļaut nākošo gadu pavadīt un strādāt tieši tā, kā budžeta projektā ir ierakstīts, un Saeimai savukārt vajadzētu veltīt visu enerģiju jaunu noteikumu izstrādei, lai rezultātā mēs nonāktu arī pie šāda trīs gadu vai pat lielāka gadu skaita budžeta visās pašvaldībās, kuras tad varētu plānot savus izdevumus un ienākumus. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq425 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātā Saeima! Gribu pateikties Šimfas kundzei par ievadu un, papildinot Šimfas kundzes teikto, gribu piemetināt, ka, neskatoties uz to, ka pašvaldībām tik tiešām acīm redzami trūkst finanšu līdzekļu, tām joprojām tiek uzlikti jauni pienākumi bez finansiāla seguma, kā arī pašvaldības ir spiestas piešķirt līdzekļus pasākumiem, kas pilnībā būtu finansējami no valsts budžeta. Mēs to redzam dažādos likumos, piemēram, Medību likumā, Zemes pārvaldības likumā un citos. Turklāt vēl, neskatoties uz to, pašvaldības, lai veiktu savu funkciju izpildi, ir spiestas maksāt par valsts iestāžu maksas pakalpojumiem, turpretī valsts iestādes dažādos formātos pieprasa pašvaldībām arvien lielākā mērā iesaistīties valsts funkciju pildīšanā. Tā ka, rezumējot visu iepriekš dzirdēto par šo jautājumu, es gribu piebilst, ka šī valdības uzsāktā darbaspēka nodokļu reforma līdz šim galvenokārt tika veikta uz pašvaldību rēķina un ka, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikā, būtu jāņem vērā šī negatīvā fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetiem un būtu pilnā apmērā jākompensē šis viena procentpunkta pazeminājums, attiecīgi palielinot pašvaldību budžetos ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa procentuālo daļu. Godātie kolēģi! Frakcijas SASKAŅA vārdā es aicinu jūs atbalstīt sekojošu priekšlikumu - noteikt, ka sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: 81 procents - pašvaldību budžetiem, 19 procenti - valsts budžetam. Tas ir kompromisa variants salīdzinājumā ar iepriekš piedāvātajiem 86 procentiem. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq423 spokenText "Mazlietiņ dīvaini sanāk, ka mēs tā iesniedzējiem pa priekšu, bet, es domāju, saskaitāmo kārtība to summu nemainīs. Mēs uzskatām, ka ir jāatbalsta frakcijas SASKAŅA priekšlikums kā kompromisa variants, kas mazlietiņ uzlabos pašvaldību finanšu ieņēmumu situāciju un reizē ar to arī pašvaldībām pildāmo autonomo funkciju un valsts doto uzdevumu izpildes kvalitāti un apjomu. Eiropas vietējo pašvaldību harta noteic, ka pašvaldībām jānodrošina pastāvīga, stabila, prognozējama, funkcijām un pienākumiem atbilstoša ieņēmumu bāze. Es domāju, ka klātesošajiem deputātiem, kas ir darbojušies valsts un pašvaldību struktūrās, strādājuši Saeimā un arī pašvaldībās, nav noslēpums, ka parasti tas ir ļoti sāpīgs un ass jautājums, kas katru gadu tiek risināts sarunās starp Latvijas Pašvaldību savienību, kas pārstāv Latvijas pašvaldības, un Ministru kabinetu, - jautājums par nepieciešamo finanšu apjomu pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai un arī valsts uzdevumu nodrošināšanai. Un, ja kāds ir sekojis līdzi šiem jautājumiem, tad ir skaidrs, ka regulāri pašvaldības ir saņēmušas mazāk, nekā tās ir aprēķinājušas un arī argumentēti pierādījušas šo nepieciešamo līdzekļu apjomu. Un līdz ar to ir uzkrājies faktiski milzīgs parāds pašvaldībām, lai tās varētu ne vien minimālā līmenī pildīt savas funkcijas, bet arī attīstīties. Un tā ir spriedze, kas faktiski pašvaldību darbu ir pavadījusi visus šos līdzšinējos gadus, tāpēc šo situāciju vajadzētu tomēr mainīt. Es uzskatu, ka lielāka uzmanība Saeimā būtu jāpievērš šim pašvaldību un Ministru kabineta domstarpību un vienošanās protokolam un to vairāk vajadzētu izanalizēt un izdiskutēt gan Saeimas frakcijās, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan arī citās atbildīgajās komisijās, jo līdz jums faktiski tas protokols kā tāds nemaz nenonāk un jūs, lielākā daļa, kuri speciāli par to neinteresējaties, vienkārši neredzat šo jautājumu kompleksi, kopumā, kā tas ir atspoguļots šajā protokolā, kurā ir gan Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis, gan Ministru kabineta viedoklis, gan arī šīs vai nu vienošanās, vai arī atšķirības. Par pilnīgi nepietiekamu vai daļēji nepietiekamu ieņēmumu ziņā pašvaldību pienākumu pildīšanai šo pašvaldību budžetu vērtē 69,8 procenti no pašvaldību vadītājiem. Un pašvaldību uzstādījums ir tāds, ka ik gadu pašvaldībām piekrītošā nodokļu ieņēmumu daļa valsts konsolidētajā kopbudžetā nodokļu ieņēmumu daļā ir jāpalielina par 1 procentpunktu, līdz tiks sasniegti 25 procenti. 2015.gadā šī daļa, atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības datiem, ir plānota tikai 20,36 procentu apmērā. Katram šim procentam tur apakšā ir nauda - nauda, kas ir vajadzīga, lai pašvaldības varētu kvalitatīvi pildīt savas funkcijas vismaz minimālā apjomā, kā līdz šim tas ir darīts. Lai 2015.gadā kompensētu dažādos likumos pieņemto grozījumu ietekmi, finansiālo ietekmi, uz pašvaldību budžetiem, pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļai būtu jābūt 83 procentiem, bet, ja mēs gribam arī pašvaldību attīstību ne tikai no starptautisko projektu naudām, no struktūrfondu līdzekļiem, tad tai vajadzētu būt 86 procentiem. Tā ka šis priekšlikums - pārdalīt nevis 80:20, bet 81:19 - ir ļoti minimāls, bet tas tomēr ir solis pretī pašvaldībām, jo galu galā tieši pašvaldības ir tās, kas nodrošina iedzīvotājiem visas reālās ikdienišķās pamatvajadzības. Valsts budžets un valsts budžeta finansētās lietas ir attālinātas no iedzīvotāju... cilvēku reālajām ikdienas vajadzībām. Pašvaldību budžets un darbs tieši viņiem ir katru dienu un ļoti tuvu. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq422 spokenText "Uzsākam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Silvija Šimfa.".
- 2014_12_17_278-seq155 spokenText "Uzsākam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Silvija Šimfa.".
- 2014_12_17_278-seq421 spokenText "Jā. 5. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq420 spokenText "5.priekšlikums! Turpinām. Tālāk!".
- 2014_12_17_278-seq419 spokenText "5. - frakcijas... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)".
- 2014_12_17_278-seq417 spokenText "4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_04_24-seq274 spokenText "4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_04_24-seq146 spokenText "4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq207 spokenText "4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_12_13-seq85 spokenText "4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq172 spokenText "4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_06_21-seq113 spokenText "4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_06_21-seq101 spokenText "4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq75 spokenText "4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq21 spokenText "4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_01_26-seq34 spokenText "4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_10_07-seq106 spokenText "4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_03_04-seq718 spokenText "4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq415 spokenText "Deputāta Parādnieka priekšlikums... 3. - deputātu Parādnieka un Dombravas priekšlikums. Ir atbalstīts un arī iekļauts šajā pašā priekšlikumā - 4.priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq413 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq411 spokenText "Godātie kolēģi! Aizkavēšu jūsu uzmanību pavisam nedaudz, jo likumprojektā ir iesniegti tikai 195 priekšlikumi. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Sīkums!”) 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq410 spokenText "Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 35, atturas - 2. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2014_12_17_278-seq408 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!".
- 2014_12_17_278-seq407 spokenText "23. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Atsaukts. Tā kā visi priekšlikumi izskatīti, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_12_17_278-seq405 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_02_06-seq163 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq651 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_03_29-seq67 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2008_04_17-seq263 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2004_10_21-seq118 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2004_04_07-seq226 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq402 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 55, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq398 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 54, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq397 spokenText "11., 12., 13., 14., 15., 16. un 17.priekšlikums atsaukts. 18. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā neatbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq396 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 32, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq394 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 56, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq393 spokenText "Jā, komisijas vārdā ir kas piebilstams. Deputāts Zariņš varbūt neizteica visu priekšlikuma būtību, kas ir ietverta likumprojektā. Tātad līdz šim faktiski akcīzes nodoklis par degvielu... degviela, kas tika izmantota lauksaimniecībā konkrētā apjomā un kas ir tā sauktā bezakcīzes degviela, netika aplikta ar akcīzes nodokli. Tas ir punkts viens. Bet tika maksāts... Kā tas notika faktiski? Tika maksāts pievienotās vērtības nodoklis par to akcīzi, kas ir likumā piemērota. Tas nozīmē, ka, akcīzi nemaksājot jeb grāmatvediski dokumentus sakārtojot tā, ka šī akcīze pēc tam tiek atskaitīta atpakaļ... tātad šis maksājums netiek veikts, bet pievienotās vērtības nodoklis par šo akcīzi, kas ir 332,95 eiro, tika samaksāts. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka kolēģis ar kalkulatoru... izmantos kalkulatoru. Tas nozīmē, ka 70 eiro... 69,92 eiro tika samaksāti kā PVN par akcīzes nodokli, kurš netiek samaksāts. Šobrīd Ministru kabinets ar atbildīgo ministriju piedāvā mainīt sistēmu. Tad šis PVN vairs nebūs jāmaksā par akcīzes nodokli, kurš netiek samaksāts, bet tiek noteikts, ka 50 eiro ir akcīzes nodoklis šādai degvielai. Un, protams, PVN tiek maksāts par šo akcīzes apjomu. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo normu, lauksaimniekiem šī norma ir labvēlīgāka. Tāpēc nav pamata piemērot vēl labvēlīgāku normu, nekā šeit ir piedāvāta likumprojektā. Aicinu neatbalstīt frakcijas SASKAŅA priekšlikumu. (No zāles finanšu ministrs J.Reirs: “Pareizi!”; dep. V.Agešins: “Par zemniekiem!”)".
- 2014_12_17_278-seq392 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?".
- 2014_12_17_278-seq81 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?".
- 2014_12_17_278-seq391 spokenText "Kolēģi! Šis priekšlikums ir par to, kādai vajadzētu būt nodokļa likmei. Mēs piedāvājam šeit pakāpeniskuma principu. Šo priekšlikumu mums ir lūguši iesniegt Latvijas zemnieki. Tas nāk no Latvijas zemniekiem. Kā jūs zināt, Latvijas zemnieki ir ļoti grūtā situācijā saistībā ar Ukrainas krīzi, ar to, ka daudzi eksporta tirgi ir aizvērušies, un viņi lūdz, lai šis nodokļa likmes paaugstinājums tomēr būtu pakāpenisks, nosakot, ka par pirmajiem 1000 litriem likme ir 21 eiro, savukārt par nākošajiem 1000 litriem, kas ir jau tālāk, tā ir 36,6 eiro. Lūgums atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir ļoti svarīgi mūsu zemniekiem, lai viņi būtu tomēr konkurētspējīgi un varētu turpināt ražot. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq390 spokenText "Uzsākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Ivars Zariņš.".
- 2014_12_17_278-seq389 spokenText "9.priekšlikums ir frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā neatbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq388 spokenText "Paldies. Tātad 1.priekšlikums ir atsaukts. 2.priekšlikums - atsaukts. 3.priekšlikums - atsaukts. 4. - atsaukts. 5. - atsaukts, 6. - atsaukts, 7. - atsaukts, 8. - atsaukts. Tātad - 9.priekšlikums.".
- 2014_12_17_278-seq387 spokenText "Kolēģi! Es runāšu uzreiz par 15 priekšlikumiem, kuri visi ir pēc vienas šnites. (No zāles dep. I.Zariņš: “Izsakies latviski!”) Vienas dabas, vienas dabas priekšlikumi! Līdz 2013.gadam akcīzes nodokļa likmes vienmēr bija izteiktas veselos skaitļos vai arī... ja tās likmes bija mazākas, tad bija vismaz viens cipars aiz komata. Latvijai ieviešot Eiropas Savienības vienoto valūtu, protams, Latvijas valsts kā godīga eiro ieviesēja pārvērta ļoti precīzos skaitļos to, kas bija latos. Pārvēršot eirovalūtā, tādējādi aiz komata parādījās divi cipari. No 2011.gada 1.jūlija, kad pēdējoreiz tika grozīts akcīzes nodoklis vairākām precēm, to skaitā degvielai, benzīnam, dabasgāzei, kas tiek izmantota kā degviela, kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ir pagājuši trīsarpus gadi. Kopš tā laika vidējā darba samaksa valstī ir pieaugusi par 16,5 procentiem, inflācija ir bijusi robežās no 5 līdz 6 procentiem. Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka mēs šīs akcīzes nodokļa likmes paceļam vai noapaļojam līdz apaļiem skaitļiem. Tas noapaļojums notiek apmēram 1 procenta robežās. Piemēram, 1.priekšlikumā, par kuru es tagad diskutēju, no 411,21 eiro nodokļa likme tiek palielināta uz 415 eiro, kas ir palielinājums par 0,92 procentiem, dabasgāzei - no 99,60 eiro uz 100 eiro, kas ir palielinājums par 0,4 procentiem, svinu saturošajam benzīnam - no 455,32 eiro uz 460 eiro un tā tālāk. Viss ir 1 procenta ietvaros. Es nesaprotu, kāpēc Ministru kabinetā neatbalstīja šo priekšlikumu, jo, kā jau es teicu, gan inflācija, gan pirktspēja ir būtiski palielinājusies, un 1 procents, kaut arī tā ir neliela summa, budžetā dotu ap 3 miljoniem, un tas būtu tikai godīgi. Tā kā Ministru kabinets neatbalstīja un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neuzskatīja, ka mums ir no šejienes jāpaņem savi 3 miljoni, tad es atkal esmu spiests atsaukt savus priekšlikumus - 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 23.priekšlikumu - ar cerību, ka tuvākajā laikā mēs tomēr atkārtoti skatīsim šo jautājumu un palielināsim, nevis par 1 procentu noapaļojot, bet vismaz par 3, 4 vai 5 procentiem. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq386 spokenText "Debatēs pieteicies deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_12_17_278-seq385 spokenText "Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.103/Lp12. Kolēģiem Saeimas sēdē piedāvājam izskatīšanai 23 priekšlikumus. Komisija gan saņēma vairāk priekšlikumu, bet priekšlikumi par akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam tika atsaukti, jo mēs vienojāmies, ka pēc Jaunā gada šie priekšlikumi tiks skatīti atsevišķi un līdz 1.jūlijam tiks pieņemts lēmums, lai ar 1.jūliju stātos spēkā nodokļa palielinājums. 1. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Komisijā neatbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq384 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 7, atturas - 1. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_12_17_278-seq383 spokenText "Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_12_17_278-seq381 spokenText "10. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq379 spokenText "9. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq377 spokenText "8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq375 spokenText "7. ir deputāta Ņikiforova priekšlikums, kurš nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq373 spokenText "6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš diemžēl nav guvis atbalstu.".
- 2014_12_17_278-seq369 spokenText "4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī nav guvis atbalstu.".
- 2014_12_17_278-seq368 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq367 spokenText "Komisija pieturējās pie Šadurska kunga iepriekš teiktā un Vucāna kunga teiktā (viņi komisijā arī izteicās) un neatbalstīja šo priekšlikumu.".
- 2014_12_17_278-seq365 spokenText "Godātie kolēģi! Pilnīgi piekrītu Vucāna kunga teiktajam un arī gribu izteikt sirsnīgu pateicību Vucāna kungam par to, ka viņš piedalījās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, kad mēs lēmām par šiem jautājumiem, un deva ļoti daudz vērtīgu ierosinājumu. Augstākās izglītības padomi šobrīd ievēlē Saeima. Un tajā ir valsts augstskolu, privāto augstskolu un darba devēju pārstāvji, studentu pārstāvji - tātad tā ir autoritatīva profesionāla organizācija, kas izanalizē visus būtiskos jautājumus, lai pieņemtu šo svarīgo lēmumu par valsts budžeta vietu skaitu un sadalījumu pēc jomām un nozarēm. Arī izglītības un zinātnes ministrs ir šīs padomes loceklis ex officio, līdz ar to faktiski ministrs paraksta lēmumu, ko ir pieņēmusi profesionāla koleģiāla institūcija. Kas tiek ierosināts šajā priekšlikumā? Tas, ka faktiski pakārtoti citiem jautājumiem, izskatot valsts budžetu, to darīs Saeima. Es domāju, ka tas ļoti būtiski pazeminātu šī lēmuma pieņemšanas profesionālo līmeni un būtiski pazeminātu Augstākās izglītības padomes ietekmi šajos jautājumos, jo ne velti mēs ik pa brīdim dzirdam: tad, kad opozīcijai patīkams lēmums tiek Saeimā noraidīts, tad Saeimu sauc par balsošanas mašīnu. Godātie opozīcijas kolēģi! Vai tiešām jūs gribat šī lēmuma pieņemšanu pārcelt no profesionāļu izlemšanas uz jūsu piesaukto balsošanas mašīnu? (No zāles dep. I.Zariņš: “Bet kāpēc tad visi pārējie?”) Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq363 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Šo likumu kā līdzatbildīgā komisija izskatīja arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un, konkrēti runājot par šo 3.priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Augstskolu likumā”, komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu. Un diskusijas rezultātā galvenais arguments, kāpēc neatbalstīt, bija tāds, ka jautājums par to, kādam ir jābūt no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitam katrā konkrētajā augstskolā, ir lemjams izpildvarā, nevis politiskā institūcijā, kāda ir Saeima, jo tad mēs varam ar politiskiem līdzekļiem panākt tautsaimniecībai nebūt ne pašu vēlamāko efektu. Līdz ar to ierosinājums ir palikt pie tās kārtības, kāda joprojām ir valstī, vismaz šobrīd - ka budžeta vietu skaitu valsts augstskolās nosaka pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma izglītības un zinātnes ministrs. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq361 spokenText "Augstskolu likuma 51.pantā “Studiju vietu skaita noteikšana” teikts: “No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Studiju vietu skaitu citu juridisko un fizisko personu dibinātajās augstskolās nosaka šo augstskolu dibinātāji.” 52.pants “Studiju maksa un stipendijas”: “Valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās un koledžās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.” Tādi ir šie likuma panti. Un tālāk. Augstākajā izglītībā nepieciešams skaidrs valsts pasūtījums, kas balstīts uz pētījumiem par Latvijas attīstībai nepieciešamajām profesijām. Tas ļautu lietderīgi izmantot valsts budžeta līdzekļus, kā arī dotu skaidrus signālus skolēniem par viņu nākotnes perspektīvām. Tādējādi beidzot tiktu novērsta dažādās augstskolās programmu dublēšanās, kas mazina kvalitāti, jo tiek nelietderīgi tērēti resursi savstarpējai konkurencei par maksas studentiem; tas - lai gan varētu domāt pretējo! - noved pie augstākās izglītības kvalitātes pazemināšanās. Lielā daļā jomu, kā to apliecina programmu virzienu starptautiskā izvērtējuma dati, šī budžeta vietu piešķiršanas sistēma ir jāpārskata, jo Latvija nav tik bagāta, ka varētu atļauties finansēt augstāko izglītību tāpat kā līdz šim. Valstī ļoti pietrūkst stratēģiskas plānošanas sistēmas kopumā, jo katra ministrija plāno savas atbildības robežās, bet rezultātā neviens nespēj vai negrib redzēt sistēmas mijiedarbību un valsts attīstību ilgtermiņā kopumā. Budžeta pieņemšana nav skaitļu pieņemšana, bet politikas pieņemšana. Mums ir beidzot jāizšķiras, lai sakārtotu augstskolas un netērētu velti līdzekļus, bet valsts augstskolām dotu pienācīgu finansējumu. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq359 spokenText "3. ir frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums, kurš nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq357 spokenText "2. ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.".
- 2014_12_17_278-seq355 spokenText "Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr.102/Lp12). Pavisam ir saņemti 10 priekšlikumi. 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq354 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 4, atturas - 8. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.".
- 2014_12_17_278-seq353 spokenText "Tātad ir izskatīti visi 13 priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_12_17_278-seq351 spokenText "Arī 13.priekšlikums ir parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq349 spokenText "12. - parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq347 spokenText "11.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2012_02_23-seq95 spokenText "11.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq345 spokenText "10. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts 11.priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq343 spokenText "9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq342 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 48, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq341 spokenText "Droši vien to, ka priekšlikums nav atbalstīts. Tas arī viss.".
- 2014_12_17_278-seq339 spokenText "Jā, labi! Pirms pusotra gada - 2013.gada 24.jūlijā Izglītības likumā tika veikti grozījumi, iekļaujot 12.1 punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus valsts un pašvaldību izglītības iestāžu, izņemot augstskolas un koledžas, vadītāju profesionālās darbības novērtēšanai. Ministru kabinets šo uzdevumu tā arī nav paveicis un tagad rosina deputātus atkāpties no uzdevuma un atlikt tā izpildi vēl uz četriem gadiem. Laba pārvaldība un izglītības iestādes vadība ir kritiski svarīgs nosacījums pārmaiņu ieviešanai izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Šādi grozījumi ir skaidrs signāls sabiedrībai un izglītības sistēmai, ka valsts tomēr nav ieinteresēta kvalitātes celšanā un nodokļu maksātāju naudas efektīvā izlietošanā ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Tas pats sakāms par pārējiem punktiem, kuri uzliek par pienākumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts finansē pieaugušo neformālās izglītības programmas, tālākizglītības programmas un profesionālās kompetences pilnveidi, noteikt kritērijus attiecīgā finansējuma saņemšanai, atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai, kritērijus šāda atbalsta saņemšanai un atbalsta pasākumu īstenošanas kārtību. Vai tiešām deputāti pieļaus šādu neizdarību? Te vairs nav runa par naudas esamību vai neesamību, bet par elementāru likumā uzdoto uzdevumu nepildīšanu. Nevar sadalīt naudu - pat tad, ja tā būtu -, kamēr nav noteikta kārtība un kritēriji. Paldies par uzmanību.".
- 2014_12_17_278-seq338 spokenText "Mēs debatējam par 8.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “No sirds Latvijai”.".
- 2014_12_17_278-seq337 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Frakcijas priekšlikums paredz aizstāt 4.pantā skaitli “2018.” ar skaitli “2016.”. Es mēģināšu paskaidrot - kāpēc. (Starpsaucieni no zāles, dep. S.Āboltiņa un K.Šadurskis: “Tas ir iepriekšējais! Šis ir 8.priekšlikums!”)".
- 2014_12_17_278-seq335 spokenText "8. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums, kas nav guvis atbalstu.".
- 2014_12_17_278-seq333 spokenText "7. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums, kas nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq331 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nav guvis atbalstu.".
- 2014_12_17_278-seq329 spokenText "5. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq327 spokenText "4. - deputātu Agešina un Ņikiforova priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_12_17_278-seq325 spokenText "3. - tāpat parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_12_17_278-seq323 spokenText "2. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna kunga priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq321 spokenText "Kolēģi, otrajā lasījumā skatām likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.101/Lp12). Ir saņemti 13 priekšlikumi. Skatīsim visus pēc kārtas. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_12_17_278-seq320 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.".
- 2014_12_17_278-seq319 spokenText "Labdien, kolēģi! Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”. Komisijā otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq318 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 12, atturas - 20. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.".
- 2014_12_17_278-seq317 spokenText "Vairāk priekšlikumu nav. Priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_12_17_278-seq315 spokenText "2.priekšlikums ir saņemts no finanšu ministra Reira kunga. Komisija atbalsta priekšlikumu.".