Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 1995_08_10-seq141 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1995_07_26(19)_as-seq55 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1995_07_19_as-seq121 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1995_06_15(07)_a-seq446 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1995_06_01-seq392 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1995_03_30-seq379 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1995_03_22_a-seq377 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1995_03_02-seq359 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1994_05_25_a-seq807 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1994_05_25_a-seq747 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1994_05_19-seq413 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1994_03_17-seq411 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1994_03_10-seq380 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1993_12_09-seq33 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1993_11_25-seq118 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1993_07_21_a-seq14 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 2015_02_05_284-seq30 spokenText "Komentāru.".
- 2015_02_05_283-seq157 spokenText "Komentāru.".
- 2015_02_05_284-seq29 spokenText "Un mēs turpinām ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Kūtra un Baloža jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kas ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, – “Par atbildību un valsts budžeta izdevumiem dalībai Expo izstādē”. Lūdzu, ministres kundze! Ir saņemta rakstiska atbildes, bet jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar šo atbildi, vēlas saņemt arī papildu paskaidrojumus, uzdot papildu jautājumus. Bet vai jūs vēlaties sniegt arī vēl kādu papildu informāciju pirms jautājumu uzdošanas?".
- 2015_02_05_283-seq156 spokenText "Un mēs turpinām ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Kūtra un Baloža jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kas ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, – “Par atbildību un valsts budžeta izdevumiem dalībai Expo izstādē”. Lūdzu, ministres kundze! Ir saņemta rakstiska atbildes, bet jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar šo atbildi, vēlas saņemt arī papildu paskaidrojumus, uzdot papildu jautājumus. Bet vai jūs vēlaties sniegt arī vēl kādu papildu informāciju pirms jautājumu uzdošanas?".
- 2015_02_05_284-seq27 spokenText "Paldies. Ir uzdoti jautājumi gan no jautājuma iesniedzējiem, gan arī jautājums no deputāta, kurš ir klāt, bet kurš nav jautājuma iesniedzējs. Līdz ar to visi deputātu jautājumi ir uzdoti. Paldies deputātiem, paldies izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei.".
- 2015_02_05_283-seq154 spokenText "Paldies. Ir uzdoti jautājumi gan no jautājuma iesniedzējiem, gan arī jautājums no deputāta, kurš ir klāt, bet kurš nav jautājuma iesniedzējs. Līdz ar to visi deputātu jautājumi ir uzdoti. Paldies deputātiem, paldies izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei.".
- 2015_02_05_284-seq26 spokenText "Paldies par norādi. Pilnīgi piekrītu šim aspektam, uz ko jūs vēršat uzmanību. Mums ir bijušas aizvadītajā nedēļā sarunas arī ar koalīcijas partneriem, mums ir ieplānota tikšanās ar Labklājības ministriju patiešām tuvākajā laikā, lai pārrunātu viņu iespējas iesaistīties arī paraolimpiešu atbalstīšanā.".
- 2015_02_05_283-seq153 spokenText "Paldies par norādi. Pilnīgi piekrītu šim aspektam, uz ko jūs vēršat uzmanību. Mums ir bijušas aizvadītajā nedēļā sarunas arī ar koalīcijas partneriem, mums ir ieplānota tikšanās ar Labklājības ministriju patiešām tuvākajā laikā, lai pārrunātu viņu iespējas iesaistīties arī paraolimpiešu atbalstīšanā.".
- 2015_02_05_284-seq25 spokenText "Paldies. Sociālo un darba lietu komisijā mēs esam skatījuši jautājumu par to, ka Labklājības ministrijas atbalsts paraolimpiskajiem sportistiem, šiem invalīdiem, kas nodarbojas ar sportu, ir niecīgs, nepietiekams. Un ko jūs kā... faktiski kā sporta ministre darāt vai cik intensīvi tomēr prasāt to rehabilitācijai paredzēto naudu, kas faktiski arī sportu segtu? Šo cilvēku rehabilitācijai līdzekļi būtu papildināmi tā, lai šis finansējums nāktu ne vien pa sporta kanālu, kas faktiski ir profesionālā sporta kanāls, bet lai tas nāktu arī no tās sfēras, kurai ir jānodrošina šo invalīdu pilnvērtīga dzīve.".
- 2015_02_05_283-seq152 spokenText "Paldies. Sociālo un darba lietu komisijā mēs esam skatījuši jautājumu par to, ka Labklājības ministrijas atbalsts paraolimpiskajiem sportistiem, šiem invalīdiem, kas nodarbojas ar sportu, ir niecīgs, nepietiekams. Un ko jūs kā... faktiski kā sporta ministre darāt vai cik intensīvi tomēr prasāt to rehabilitācijai paredzēto naudu, kas faktiski arī sportu segtu? Šo cilvēku rehabilitācijai līdzekļi būtu papildināmi tā, lai šis finansējums nāktu ne vien pa sporta kanālu, kas faktiski ir profesionālā sporta kanāls, bet lai tas nāktu arī no tās sfēras, kurai ir jānodrošina šo invalīdu pilnvērtīga dzīve.".
- 2015_02_05_284-seq24 spokenText "Paldies. Arī deputātiem, kas nav jautājuma iesniedzēji, ir tiesības uzdot papildu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam! Jautājuma uzdevējiem ir iespēja uzdot tikai divus papildu jautājumus, un tā ir izmantota. Tagad tiem, kuri nav... Kā, lūdzu? Deputāts Meija tad pēc deputāta Šica, jā... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam!".
- 2015_02_05_283-seq151 spokenText "Paldies. Arī deputātiem, kas nav jautājuma iesniedzēji, ir tiesības uzdot papildu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam! Jautājuma uzdevējiem ir iespēja uzdot tikai divus papildu jautājumus, un tā ir izmantota. Tagad tiem, kuri nav... Kā, lūdzu? Deputāts Meija tad pēc deputāta Šica, jā... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam!".
- 2015_02_05_284-seq23 spokenText "Šobrīd, plānojot valsts budžetu, nav norādīta speciāla kategorija, ka valsts budžeta līdzekļi ir izmantojami tieši tam, lai gatavotos olimpiskajām spēlēm vai paraolimpiskajām spēlēm. Tiek novirzīts noteikts finansējums, un attiecīgās sporta organizācijas pieņem lēmumu, kādā veidā šos līdzekļus izmantot. Un attiecībā uz Latvijas Paraolimpisko komiteju jāpiemin tas, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu... ka, neskatoties uz to, ka kopējais budžeta finansējums sportam netika palielināts, nedaudz tika pārdalīts finansējums par labu tieši Latvijas Paraolimpiskajai komitejai, tādējādi nedaudz palielinot pieejamo finansējumu tieši tai. Bet patiešām, kā tas skaidrots arī vēstulē, mēs šajā brīdī... šajā brīdī, es teikšu tā, mēs īsti neredzam, kā novērtēt vienlīdzīgu ieguldījumu, tieši tā iemesla dēļ, ka olimpiskajās spēlēs iesaistās... gan gatavošanās procesā, gan pēc tam pašās spēlēs iesaistās daudz lielāks cilvēku skaits nekā paraolimpiskajās spēlēs. Un... nu, tad tas ir pēc būtības tas, ko mēs redzam... Ārkārtīgi grūti novērtējams jautājums.".
- 2015_02_05_283-seq150 spokenText "Šobrīd, plānojot valsts budžetu, nav norādīta speciāla kategorija, ka valsts budžeta līdzekļi ir izmantojami tieši tam, lai gatavotos olimpiskajām spēlēm vai paraolimpiskajām spēlēm. Tiek novirzīts noteikts finansējums, un attiecīgās sporta organizācijas pieņem lēmumu, kādā veidā šos līdzekļus izmantot. Un attiecībā uz Latvijas Paraolimpisko komiteju jāpiemin tas, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu... ka, neskatoties uz to, ka kopējais budžeta finansējums sportam netika palielināts, nedaudz tika pārdalīts finansējums par labu tieši Latvijas Paraolimpiskajai komitejai, tādējādi nedaudz palielinot pieejamo finansējumu tieši tai. Bet patiešām, kā tas skaidrots arī vēstulē, mēs šajā brīdī... šajā brīdī, es teikšu tā, mēs īsti neredzam, kā novērtēt vienlīdzīgu ieguldījumu, tieši tā iemesla dēļ, ka olimpiskajās spēlēs iesaistās... gan gatavošanās procesā, gan pēc tam pašās spēlēs iesaistās daudz lielāks cilvēku skaits nekā paraolimpiskajās spēlēs. Un... nu, tad tas ir pēc būtības tas, ko mēs redzam... Ārkārtīgi grūti novērtējams jautājums.".
- 2015_02_05_284-seq22 spokenText "Atbildē jūs sniedzat viedokli, ka nevarat salīdzināt valsts piešķirto finansējumu sportistu sagatavošanai dalībai olimpiskajās spēlēs un paraolimpiskajās spēlēs, jo sportistu skaits ir dažāds. Tomēr sportistiem nepieciešamais atbalsts, mūsu skatījumā, ir vienāds, jo ir jānodrošina apstākļi treniņiem, jāatalgo sportistu un treneru darbs, kā arī jāapmaksā dalība nepieciešamajās kvalifikācijas sacensībās. Tāpēc jautājums: kāds ir tieši 2015.gada valsts budžetā paredzētais finansējums, lai paraolimpiskajiem sportistiem nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus, finansējot sportistu un treneru atalgojumu, dalību kvalifikācijas sacensībās un nepieciešamos treniņu apstākļus?".
- 2015_02_05_283-seq149 spokenText "Atbildē jūs sniedzat viedokli, ka nevarat salīdzināt valsts piešķirto finansējumu sportistu sagatavošanai dalībai olimpiskajās spēlēs un paraolimpiskajās spēlēs, jo sportistu skaits ir dažāds. Tomēr sportistiem nepieciešamais atbalsts, mūsu skatījumā, ir vienāds, jo ir jānodrošina apstākļi treniņiem, jāatalgo sportistu un treneru darbs, kā arī jāapmaksā dalība nepieciešamajās kvalifikācijas sacensībās. Tāpēc jautājums: kāds ir tieši 2015.gada valsts budžetā paredzētais finansējums, lai paraolimpiskajiem sportistiem nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus, finansējot sportistu un treneru atalgojumu, dalību kvalifikācijas sacensībās un nepieciešamos treniņu apstākļus?".
- 2015_02_05_284-seq21 spokenText "Paldies. Nākamais papildu jautājums arī deputātei Sudrabai. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!".
- 2015_02_05_283-seq148 spokenText "Paldies. Nākamais papildu jautājums arī deputātei Sudrabai. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!".
- 2015_02_05_284-seq20 spokenText "Labvakar, cienījamie deputāti! Kā jau minēts atbildes vēstulē, šobrīd nav speciāli izdalīta šāda kategorija – “Atbalsts pieaugušajiem ar speciālām vajadzībām”. Ir kategorija – “Tautas sporta attīstīšana”. Un ir arī konkrētas darbības, kas saistītas ar tieši sporta aktivitāšu attīstīšanu visām iedzīvotāju grupām, to skaitā pieaugušiem cilvēkiem ar invaliditāti.".
- 2015_02_05_283-seq147 spokenText "Labvakar, cienījamie deputāti! Kā jau minēts atbildes vēstulē, šobrīd nav speciāli izdalīta šāda kategorija – “Atbalsts pieaugušajiem ar speciālām vajadzībām”. Ir kategorija – “Tautas sporta attīstīšana”. Un ir arī konkrētas darbības, kas saistītas ar tieši sporta aktivitāšu attīstīšanu visām iedzīvotāju grupām, to skaitā pieaugušiem cilvēkiem ar invaliditāti.".
- 2015_02_05_284-seq19 spokenText "Savā atbildē jūs informējat, ka Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam ir iekļauti uzdevumi, kuri netieši ietver arī pieaugušo ar kustību traucējumiem tautas sportu un līdzdalību sporta pasākumos, kā arī informējat, ka uzdevuma izpilde ir atkarīga no pieejamo finanšu līdzekļu apmēra. Tāpēc ir jautājums: kāds finansiālais atbalsts un kādiem pasākumiem ir ieplānots 2015.gada valsts budžetā vienlīdzīgu iespēju radīšanai pieaugušo ar kustību traucējumiem tautas sportam un līdzdalībai sporta pasākumos? Pateicos.".
- 2015_02_05_283-seq146 spokenText "Savā atbildē jūs informējat, ka Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam ir iekļauti uzdevumi, kuri netieši ietver arī pieaugušo ar kustību traucējumiem tautas sportu un līdzdalību sporta pasākumos, kā arī informējat, ka uzdevuma izpilde ir atkarīga no pieejamo finanšu līdzekļu apmēra. Tāpēc ir jautājums: kāds finansiālais atbalsts un kādiem pasākumiem ir ieplānots 2015.gada valsts budžetā vienlīdzīgu iespēju radīšanai pieaugušo ar kustību traucējumiem tautas sportam un līdzdalībai sporta pasākumos? Pateicos.".
- 2015_02_05_284-seq18 spokenText "Paldies. Tad uzreiz sāksim ar jautājumiem. Arī šeit tātad līdzīgi – deputāti var uzdot jautājumus, viena minūte jautājumam, pēc tam divas minūtes atbildei. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Sudrabai!".
- 2015_02_05_283-seq145 spokenText "Paldies. Tad uzreiz sāksim ar jautājumiem. Arī šeit tātad līdzīgi – deputāti var uzdot jautājumus, viena minūte jautājumam, pēc tam divas minūtes atbildei. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Sudrabai!".
- 2015_02_05_284-seq17 spokenText "Nē. Es esmu gatava uzklausīt jautājumus.".
- 2015_02_05_283-seq144 spokenText "Nē. Es esmu gatava uzklausīt jautājumus.".
- 2015_02_05_284-seq16 spokenText "Paldies. Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies labklājības ministram Uldim Auguļa kungam par sniegtajām atbildēm. Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Nākamais ir deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Kūtra un Baloža jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par atbalstu cilvēku ar invaliditāti sportam”. Ministres kundze, ir saņemta jūsu rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar šo atbildi, vēlas saņemt arī papildu paskaidrojumus, uzdot papildu jautājumus. Bet vai vēl pirms papildu jautājumiem jūs vēlaties sniegt kādu papildu informāciju?".
- 2015_02_05_283-seq143 spokenText "Paldies. Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies labklājības ministram Uldim Auguļa kungam par sniegtajām atbildēm. Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Nākamais ir deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Kūtra un Baloža jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par atbalstu cilvēku ar invaliditāti sportam”. Ministres kundze, ir saņemta jūsu rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar šo atbildi, vēlas saņemt arī papildu paskaidrojumus, uzdot papildu jautājumus. Bet vai vēl pirms papildu jautājumiem jūs vēlaties sniegt kādu papildu informāciju?".
- 2015_02_05_284-seq15 spokenText "Pirmām kārtām, kā es jau teicu... Vēlreiz atkārtošu: svarīgāks ir klients, un svarīgāka ir attieksme pret klientu. Protams, tiks darīts viss iespējamais, lai mēs to varētu nodrošināt attiecībā uz vecāku apmeklējumiem, it sevišķi tiem bērniem invalīdiem, kas būs šinī centrā, lai vecāki to varētu izdarīt. Nebūt nav tā, ka konkrētā centrā ir tikai konkrēta novada iedzīvotāji. Tas tā ir pašvaldību sociālās aprūpes centros, kur ir vecie ļaudis, bet šajos valsts centros ir garīgi un psihiski slimie – gan bērni, gan pieauguši cilvēki – no visas Latvijas. Bet uzdevums ir centru vadītājiem runāt – iesaistot speciālistus, runāt! – gan ar klientiem, gan ar klientu vecākiem, kam tādi ir, lai būtu pēc iespējas mazāk neērtību.".
- 2015_02_05_283-seq142 spokenText "Pirmām kārtām, kā es jau teicu... Vēlreiz atkārtošu: svarīgāks ir klients, un svarīgāka ir attieksme pret klientu. Protams, tiks darīts viss iespējamais, lai mēs to varētu nodrošināt attiecībā uz vecāku apmeklējumiem, it sevišķi tiem bērniem invalīdiem, kas būs šinī centrā, lai vecāki to varētu izdarīt. Nebūt nav tā, ka konkrētā centrā ir tikai konkrēta novada iedzīvotāji. Tas tā ir pašvaldību sociālās aprūpes centros, kur ir vecie ļaudis, bet šajos valsts centros ir garīgi un psihiski slimie – gan bērni, gan pieauguši cilvēki – no visas Latvijas. Bet uzdevums ir centru vadītājiem runāt – iesaistot speciālistus, runāt! – gan ar klientiem, gan ar klientu vecākiem, kam tādi ir, lai būtu pēc iespējas mazāk neērtību.".
- 2015_02_05_284-seq14 spokenText "Mans pēdējais jautājums ir sakarā ar jūsu parakstīto vēstuli, kas, manuprāt, ir amorāla (vai nu jums pašam tas patīk, vai nepatīk!). Jūs rakstāt, ka direktoram ir uzdots sadarbībā ar filiāli “Ezerkrasti” filiālē nodrošināt darbu filiāles “Ezerkrasti” cilvēkiem. Tālāk tieši tādā pašā stilā ir rakstīts, ka tiem radiniekiem, kuriem visi tuvinieki ir 60–70 gadus veci (tāds ir vidējais vecums tiem cilvēkiem), tiks rasta vai saglabāta iespēja turpmāk kontaktēties ar saviem tuviniekiem, kaut gan īstenībā tas ir trīs četru stundu brauciens katrā virzienā. Kā jūs pats iedomājaties to? Kā šie “Raunas” cilvēki (tās nav Cēsis!) varēs ierasties uz darbu un būt nodarbināti šeit? Vai tā nav tomēr tāda... it kā tomēr ņirgāšanās par šiem cilvēkiem: mēs izlēmām, nolēmām un visam tā kā ceļa rullis pārbraucam pāri?!".
- 2015_02_05_283-seq141 spokenText "Mans pēdējais jautājums ir sakarā ar jūsu parakstīto vēstuli, kas, manuprāt, ir amorāla (vai nu jums pašam tas patīk, vai nepatīk!). Jūs rakstāt, ka direktoram ir uzdots sadarbībā ar filiāli “Ezerkrasti” filiālē nodrošināt darbu filiāles “Ezerkrasti” cilvēkiem. Tālāk tieši tādā pašā stilā ir rakstīts, ka tiem radiniekiem, kuriem visi tuvinieki ir 60–70 gadus veci (tāds ir vidējais vecums tiem cilvēkiem), tiks rasta vai saglabāta iespēja turpmāk kontaktēties ar saviem tuviniekiem, kaut gan īstenībā tas ir trīs četru stundu brauciens katrā virzienā. Kā jūs pats iedomājaties to? Kā šie “Raunas” cilvēki (tās nav Cēsis!) varēs ierasties uz darbu un būt nodarbināti šeit? Vai tā nav tomēr tāda... it kā tomēr ņirgāšanās par šiem cilvēkiem: mēs izlēmām, nolēmām un visam tā kā ceļa rullis pārbraucam pāri?!".
- 2015_02_05_284-seq13 spokenText "Vēl pēdējais, trešais, papildu jautājums ir iespējams.".
- 2015_02_05_283-seq140 spokenText "Vēl pēdējais, trešais, papildu jautājums ir iespējams.".
- 2015_02_05_284-seq12 spokenText "Nē. Noteikti nē! Ja ir iespējas to darīt valsts īpašumos, tad publisko finansējumu – nodokļu maksātāju naudu! – visprātīgāk ir tomēr ieguldīt valsts īpašumos, it sevišķi tad, ja šis īpašums ir renovēts atbilstoši klientu vajadzībām un klientu iespējām dzīvot labākos apstākļos.".
- 2015_02_05_283-seq139 spokenText "Nē. Noteikti nē! Ja ir iespējas to darīt valsts īpašumos, tad publisko finansējumu – nodokļu maksātāju naudu! – visprātīgāk ir tomēr ieguldīt valsts īpašumos, it sevišķi tad, ja šis īpašums ir renovēts atbilstoši klientu vajadzībām un klientu iespējām dzīvot labākos apstākļos.".
- 2015_02_05_284-seq11 spokenText "Otrs mans jautājums. Vai filiāle “Rauna” netiks slēgta? Un vai tajā gadījumā, ja slēgtu filiāli “Kalnciems”... Un tajā sakarībā cits jautājums... nu, teiksim, tāds papildinājums: vai atrašanās baznīcas īpašumā nav vis pretrunā, bet varbūt tieši atbilst šai pamatnostādnei un sociālo pakalpojumu attīstībai? Un varbūt būtu jāmaina likumdošana par baznīcas tiesībām Sarkanā Krusta vai citos aprūpes objektos ieguldīt valsts līdzekļus, nevis jāslēdz teritoriāli izvietotās un organizāciju uzturētās, atbalstītās vietas?".
- 2015_02_05_283-seq138 spokenText "Otrs mans jautājums. Vai filiāle “Rauna” netiks slēgta? Un vai tajā gadījumā, ja slēgtu filiāli “Kalnciems”... Un tajā sakarībā cits jautājums... nu, teiksim, tāds papildinājums: vai atrašanās baznīcas īpašumā nav vis pretrunā, bet varbūt tieši atbilst šai pamatnostādnei un sociālo pakalpojumu attīstībai? Un varbūt būtu jāmaina likumdošana par baznīcas tiesībām Sarkanā Krusta vai citos aprūpes objektos ieguldīt valsts līdzekļus, nevis jāslēdz teritoriāli izvietotās un organizāciju uzturētās, atbalstītās vietas?".
- 2015_02_05_284-seq10 spokenText "Ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam!".
- 2015_02_05_283-seq137 spokenText "Ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam!".
- 2015_02_05_284-seq9 spokenText "Nē, nav bijuši nekādi novēloti lēmumi, nekādas novēlotas paziņošanas nav bijušas. Tad, kad ir izdots mans rīkojums, tad arī tiek paziņots gan centru vadībām, gan filiāļu vadībām, lai varētu turpināt šo darbu, jo tas nav jāizdara, tā teikt, rīt uz pusdienlaiku. Tas ir jāizdara līdz aprīlim, jo, kā jau es minēju, centram ir jāsāk strādāt maijā.".
- 2015_02_05_283-seq136 spokenText "Nē, nav bijuši nekādi novēloti lēmumi, nekādas novēlotas paziņošanas nav bijušas. Tad, kad ir izdots mans rīkojums, tad arī tiek paziņots gan centru vadībām, gan filiāļu vadībām, lai varētu turpināt šo darbu, jo tas nav jāizdara, tā teikt, rīt uz pusdienlaiku. Tas ir jāizdara līdz aprīlim, jo, kā jau es minēju, centram ir jāsāk strādāt maijā.".
- 2015_02_05_284-seq8 spokenText "Viss kārtībā. Paldies. Mans jautājums ir sekojošs. Sakiet, lūdzu, vai jūs vērtējāt novēlotā lēmuma pieņemšanas iemeslus un iemeslus tā nepaziņošanai pašvaldībai, un par to atbildīgo personu atbildību?".
- 2015_02_05_283-seq135 spokenText "Viss kārtībā. Paldies. Mans jautājums ir sekojošs. Sakiet, lūdzu, vai jūs vērtējāt novēlotā lēmuma pieņemšanas iemeslus un iemeslus tā nepaziņošanai pašvaldībai, un par to atbildīgo personu atbildību?".
- 2015_02_05_284-seq7 spokenText "Paldies, ministra kungs. Saskaņā ar Kārtības rulli arī tiem deputātiem, kuri nav jautājuma iesniedzēji, ir iespējams uzdot papildu jautājumus. Un deputāts Šica kungs vēlas uzdot papildu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam! Nospiediet pogu “Mikrofons”!".
- 2015_02_05_283-seq134 spokenText "Paldies, ministra kungs. Saskaņā ar Kārtības rulli arī tiem deputātiem, kuri nav jautājuma iesniedzēji, ir iespējams uzdot papildu jautājumus. Un deputāts Šica kungs vēlas uzdot papildu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam! Nospiediet pogu “Mikrofons”!".
- 2015_02_05_284-seq6 spokenText "Jā... Pirmām kārtām jāteic, ka šie lēmumi būtībā nebija novēloti. Jau 2009., 2010.gadā, kad mēs veicām strukturālās reformas un veidojām šos lielos centrus, lai mēs samazinātu izmaksas, koncentrējot gan grāmatvedības, gan personālvadības, gan visas citas izmaksas, kas bija nelietderīgas katrā atsevišķā centrā, – jau tanī brīdī bija paredzēts, ka gan “Rauna”, gan arī tie centri, kas tajā laik�� tika samazināti, lai nebūtu mums pārkāpumu, lai nebūtu mums otru “Reģu”, lai nebūtu mums otras Zolitūdes... Kāpēc novēloti? Pirmām kārtām tāpēc, ka bija tiesas protests attiecībā uz filiāli “Kalnciems”; tur baznīca centās pierādīt savas īpašumtiesības, bet, tā kā tiesa bija labvēlīga Labklājības ministrijai, tad mums par šī centra... šīs filiāles aiztaisīšanu nebija jāpieņem... nebija jāpieņem tāds lēmums, jo šis nekustamais īpašums palika valsts īpašumā. Un “Rauna” vēl joprojām ir baznīcas īpašums, kurā mēs ieguldījumus nevaram likt, un diemžēl šajā centrā ir klientiem nepiemēroti apstākļi. Kas attiecas uz to, vai saglabāt vai ne, šobrīd Labklājības ministrija ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību un Eiropas Reģionālās attīstības fonda palīdzību ir uzsākusi tādu programmu kā deinstitucionalizācija. Proti, plānošanas reģioniem ir uzdevums saplānot savā reģionā, kādi... kāda aprūpe varētu notikt reģionā, – vai nu tie būtu grupu dzīvokļi, vai tā dēvētās pusceļa mājas, vai sociālie dzīvokļi, ko tad arī ar šiem līdzekļiem varētu atbalstīt. Par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem tiks atbalstītas arī vēl darbinieku papildu apmācības (supervīzijas darbiniekiem), lai mēs sasniegtu to rezultātu, ka jau esošie, pašvaldībā jau dzīvojošie cilvēki, kas ir rindā... lai noņemtu to slogu no pašvaldībām un sagrupētu klientus, lai tie klienti, kas ir spējīgi dzīvot sabiedrībā un dot sabiedrībai kādu pienesumu, būtu tiešām spējīgi to darīt. Un it sevišķi tajās vietās, kur plānošanas reģioniem jau ir apmācīti cilvēki, tas būtu tikai un vienīgi prātīgi – veidot arī šādu, alternatīvu, aprūpi.".
- 2015_02_05_283-seq133 spokenText "Jā... Pirmām kārtām jāteic, ka šie lēmumi būtībā nebija novēloti. Jau 2009., 2010.gadā, kad mēs veicām strukturālās reformas un veidojām šos lielos centrus, lai mēs samazinātu izmaksas, koncentrējot gan grāmatvedības, gan personālvadības, gan visas citas izmaksas, kas bija nelietderīgas katrā atsevišķā centrā, – jau tanī brīdī bija paredzēts, ka gan “Rauna”, gan arī tie centri, kas tajā laikā tika samazināti, lai nebūtu mums pārkāpumu, lai nebūtu mums otru “Reģu”, lai nebūtu mums otras Zolitūdes... Kāpēc novēloti? Pirmām kārtām tāpēc, ka bija tiesas protests attiecībā uz filiāli “Kalnciems”; tur baznīca centās pierādīt savas īpašumtiesības, bet, tā kā tiesa bija labvēlīga Labklājības ministrijai, tad mums par šī centra... šīs filiāles aiztaisīšanu nebija jāpieņem... nebija jāpieņem tāds lēmums, jo šis nekustamais īpašums palika valsts īpašumā. Un “Rauna” vēl joprojām ir baznīcas īpašums, kurā mēs ieguldījumus nevaram likt, un diemžēl šajā centrā ir klientiem nepiemēroti apstākļi. Kas attiecas uz to, vai saglabāt vai ne, šobrīd Labklājības ministrija ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību un Eiropas Reģionālās attīstības fonda palīdzību ir uzsākusi tādu programmu kā deinstitucionalizācija. Proti, plānošanas reģioniem ir uzdevums saplānot savā reģionā, kādi... kāda aprūpe varētu notikt reģionā, – vai nu tie būtu grupu dzīvokļi, vai tā dēvētās pusceļa mājas, vai sociālie dzīvokļi, ko tad arī ar šiem līdzekļiem varētu atbalstīt. Par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem tiks atbalstītas arī vēl darbinieku papildu apmācības (supervīzijas darbiniekiem), lai mēs sasniegtu to rezultātu, ka jau esošie, pašvaldībā jau dzīvojošie cilvēki, kas ir rindā... lai noņemtu to slogu no pašvaldībām un sagrupētu klientus, lai tie klienti, kas ir spējīgi dzīvot sabiedrībā un dot sabiedrībai kādu pienesumu, būtu tiešām spējīgi to darīt. Un it sevišķi tajās vietās, kur plānošanas reģioniem jau ir apmācīti cilvēki, tas būtu tikai un vienīgi prātīgi – veidot arī šādu, alternatīvu, aprūpi.".
- 2015_02_05_284-seq5 spokenText "Labklājības ministrija jau kopš 2014.gada maija zināja par to, ka slēgs Valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiāli “Rauna”, bet Raunas novada dome par to uzzināja tikai šī gada sākumā – par jūsu uzdevumu slēgt ar 10.aprīli šo filiāli. Labklājības ministrijai nav konkrēta piedāvājuma, kā risināt novēloto lēmumu dēļ radīto situāciju Raunas novadā. Savukārt Raunas novada dome mūs informē, ka viņiem ir konkrēti priekšlikumi, kā, pagarinot filiāles slēgšanu vēl uz gadu, varētu nodrošināt turpmāku darba vietu saglabāšanu novadā un pakalpojumu tālāku attīstību. Kāpēc jūs neatbalstāt Raunas novada domes sniegtos priekšlikumus, bet mērķtiecīgi ar šādiem lēmumiem veicināt darba vietu samazināšanos reģionos?".
- 2015_02_05_283-seq132 spokenText "Labklājības ministrija jau kopš 2014.gada maija zināja par to, ka slēgs Valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiāli “Rauna”, bet Raunas novada dome par to uzzināja tikai šī gada sākumā – par jūsu uzdevumu slēgt ar 10.aprīli šo filiāli. Labklājības ministrijai nav konkrēta piedāvājuma, kā risināt novēloto lēmumu dēļ radīto situāciju Raunas novadā. Savukārt Raunas novada dome mūs informē, ka viņiem ir konkrēti priekšlikumi, kā, pagarinot filiāles slēgšanu vēl uz gadu, varētu nodrošināt turpmāku darba vietu saglabāšanu novadā un pakalpojumu tālāku attīstību. Kāpēc jūs neatbalstāt Raunas novada domes sniegtos priekšlikumus, bet mērķtiecīgi ar šādiem lēmumiem veicināt darba vietu samazināšanos reģionos?".
- 2015_02_05_284-seq4 spokenText "Paldies, ministra kungs. Iesniedzējiem ir iespējas uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Lūdzu! Sudrabas kundzei, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!".
- 2015_02_05_283-seq131 spokenText "Paldies, ministra kungs. Iesniedzējiem ir iespējas uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Lūdzu! Sudrabas kundzei, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!".
- 2015_02_05_284-seq3 spokenText "Jā, paldies. Cienītā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Cienītie deputāti! Ar katru dienu šī situācija mainās, tāpēc ka mans rīkojums ir izdots, nosakot līdz aprīlim termiņu, kura laikā ir uzdots gan Zemgales reģiona filiāles vadītājam, gan Vidzemes reģiona filiāles vadītājam, gan Rīgas filiāles vadītājam strādāt ar šiem klientiem, piesaistot arī Sociālās integrācijas valsts aģentūras speciālistus, lai mēs varētu šos klientus pārvietot uz citām filiālēm reģionu ietvaros vai lai paši klienti piekrīt, jo svarīgākais šeit ir paša klienta griba. Tāpat arī attiecībā uz darbiniekiem ir jāmeklē risinājumi. Pirmām kārtām uzdevums ir nodrošināt esošā reģiona centra ietvaros šiem darbiniekiem darbu un, protams, tiem, kas ir gatavi, piedāvāt arī darbu tajā centrā, kurš ir Rīgā. Un – paralēli tam – katru dienu tiek strādāts ar šiem klientiem, jo, kā jau es minēju, mums svarīgākais ir klients, lai klients būtu apmierin��ts. Jaunajā, renovētajā centrā ir ļoti labi apstākļi, ir daudz plašākas iespējas nodarboties dažādās darbnīcās. Kad ar klientiem personīgi tikās parlamentārais sekretārs, bija uztraukums par to, vai, piemēram, vienai no klientēm, kurai patīk rušināties pa dārziņu, arī turpmāk tādas iespējas būs. Jā, protams, tādas iespējas būs arī jaunajā, renovētajā centrā! Tā ka darbs šobrīd notiek. Tas notiks līdz aprīlim, jo jaunajam centram atbilstoši saistībām, kuras mēs esam uzņēmušies pret Eiropas Reģionālās attīstības fondu, ir jāuzsāk darbs maijā.".
- 2015_02_05_283-seq130 spokenText "Jā, paldies. Cienītā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Cienītie deputāti! Ar katru dienu šī situācija mainās, tāpēc ka mans rīkojums ir izdots, nosakot līdz aprīlim termiņu, kura laikā ir uzdots gan Zemgales reģiona filiāles vadītājam, gan Vidzemes reģiona filiāles vadītājam, gan Rīgas filiāles vadītājam strādāt ar šiem klientiem, piesaistot arī Sociālās integrācijas valsts aģentūras speciālistus, lai mēs varētu šos klientus pārvietot uz citām filiālēm reģionu ietvaros vai lai paši klienti piekrīt, jo svarīgākais šeit ir paša klienta griba. Tāpat arī attiecībā uz darbiniekiem ir jāmeklē risinājumi. Pirmām kārtām uzdevums ir nodrošināt esošā reģiona centra ietvaros šiem darbiniekiem darbu un, protams, tiem, kas ir gatavi, piedāvāt arī darbu tajā centrā, kurš ir Rīgā. Un – paralēli tam – katru dienu tiek strādāts ar šiem klientiem, jo, kā jau es minēju, mums svarīgākais ir klients, lai klients būtu apmierināts. Jaunajā, renovētajā centrā ir ļoti labi apstākļi, ir daudz plašākas iespējas nodarboties dažādās darbnīcās. Kad ar klientiem personīgi tikās parlamentārais sekretārs, bija uztraukums par to, vai, piemēram, vienai no klientēm, kurai patīk rušināties pa dārziņu, arī turpmāk tādas iespējas būs. Jā, protams, tādas iespējas būs arī jaunajā, renovētajā centrā! Tā ka darbs šobrīd notiek. Tas notiks līdz aprīlim, jo jaunajam centram atbilstoši saistībām, kuras mēs esam uzņēmušies pret Eiropas Reģionālās attīstības fondu, ir jāuzsāk darbs maijā.".
- 2015_02_05_284-seq2 spokenText "Ministra kungs! Saskaņā ar jūsu sniegto informāciju tikai 48 personas no filiālē “Rauna” dzīvojošās 71 personas un tikai 9 no filiālē “Kauguri” dzīvojošajām 66 personām ir piekritušas pārcelties uz citām telpām, turklāt 64 procenti no filiāles “Kauguri” un 56 procenti no filiāles “Rauna” klientiem uztur kontaktus ar ģimeni. Vai jūs, ministra kungs, zināt iemeslus, kāpēc klienti nevēlas pārcelties? Un kādus atbilstošus pasākumus veiks Sociālās integrācijas valsts aģentūra, lai motivētu klientus pārcelties un sniegtu atbalstu viņu ģimenes locekļiem, kuriem attāluma dēļ būs ierobežotas iespējas apmeklēt savus radiniekus, ņemot vērā papildu izdevumus ceļam?".
- 2015_02_05_283-seq129 spokenText "Ministra kungs! Saskaņā ar jūsu sniegto informāciju tikai 48 personas no filiālē “Rauna” dzīvojošās 71 personas un tikai 9 no filiālē “Kauguri” dzīvojošajām 66 personām ir piekritušas pārcelties uz citām telpām, turklāt 64 procenti no filiāles “Kauguri” un 56 procenti no filiāles “Rauna” klientiem uztur kontaktus ar ģimeni. Vai jūs, ministra kungs, zināt iemeslus, kāpēc klienti nevēlas pārcelties? Un kādus atbilstošus pasākumus veiks Sociālās integrācijas valsts aģentūra, lai motivētu klientus pārcelties un sniegtu atbalstu viņu ģimenes locekļiem, kuriem attāluma dēļ būs ierobežotas iespējas apmeklēt savus radiniekus, ņemot vērā papildu izdevumus ceļam?".
- 2015_02_05_284-seq1 spokenText "Labvakar, ļoti cienījamās ministres kundzes! Labvakar, augsti godājamais ministra kungs! Labvakar, godājamie kolēģi deputāti! Ir pulksten 17.00, un sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Mums šodien darba kārtībā ir četri deputātu jautājumi. Pirmais ir deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Baloža un Kūtra jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par valsts sociālās aprūpes centriem”. Uz šo jautājumu jau ir saņemta ministra rakstiskā atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Ministra kungs, vai jūs vēlaties pirms deputātu jautājumiem sniegt vēl kādu informāciju papildus tai informācijai, kura jau ir rakstiski sniegtajā atbildē? Nē? Tad sāksim ar jautājumiem. Deputātiem, kas ir iesnieguši jautājumu, ir laiks – viena minūte – papildu jautājumu uzdošanai. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Sudrabas kundzei! (Starpsauciens: “Ir ieslēgts!”) Ir, jā. Lūdzu!".
- 2015_02_05_283-seq128 spokenText "Labvakar, ļoti cienījamās ministres kundzes! Labvakar, augsti godājamais ministra kungs! Labvakar, godājamie kolēģi deputāti! Ir pulksten 17.00, un sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Mums šodien darba kārtībā ir četri deputātu jautājumi. Pirmais ir deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Baloža un Kūtra jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par valsts sociālās aprūpes centriem”. Uz šo jautājumu jau ir saņemta ministra rakstiskā atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Ministra kungs, vai jūs vēlaties pirms deputātu jautājumiem sniegt vēl kādu informāciju papildus tai informācijai, kura jau ir rakstiski sniegtajā atbildē? Nē? Tad sāksim ar jautājumiem. Deputātiem, kas ir iesnieguši jautājumu, ir laiks – viena minūte – papildu jautājumu uzdošanai. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Sudrabas kundzei! (Starpsauciens: “Ir ieslēgts!”) Ir, jā. Lūdzu!".
- 2015_02_05_283-seq127 spokenText "Paldies deputātam Mārtiņam Bondaram. Līdz ar to šodienas tiešraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ! Atbildes uz deputātu jautājumiem 2015.gada 5.februārī".
- 2015_02_05_283-seq126 spokenText "Labdien! Godātie radioklausītāji! Cienītās radioklausītājas! Prieks jūs šodien uzrunāt jau nedēļas gandrīz noslēdzošajā dienā – ceturtdienā. Vēl viena diena atlikusi, un tad jau... tad jau arī brīvdienas. Bet šodien Saeimā mēs debatējām par trijiem sabiedrībai ļoti būtiskiem jautājumiem. Divus jau mani kolēģi pieminēja. Viens no tiem ir atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas, otrs jautājums skar mikrouzņēmumu nodokli, bet trešais jautājums ir saistīts ar to situāciju, kuru pirms pieciem gadiem mēs piedzīvojām Latvijā, – ka viena no pietiekoši lielām Latvijas bankām – Parex banka – cieta faktiski zaudējumus un zaudējumu rezultātā bija spiesta vai nu izbeigt savu darbību, vai... valstij nācās steigties palīgā. Un šobrīd, protams, visā Eiropā... jo visa Eiropa piedzīvoja tieši tādas problēmas arī šajā finanšu un ekonomikas krīzes laikā: daudzas bankas cieta, nespēja norēķināties ar saviem noguldītājiem, nespēja izpildīt savas saistības. Tā rezultātā cieta gan cilvēki, gan sabiedrība, gan valstu budžeti. Šobrīd Eiropas Komisija nākusi klajā ar regulu, kas mēģina palīdzēt izvairīties no šādām situācijām – situācijām, ka sabiedrība, valstu budžeti un konkrēti indivīdi ciestu. Visus šos zaudējumus lielākā vai mazākā mērā uz sevi paņemtu banku akcionāri. Un šodien vesela likumdošanas pakete... vesels bloks tika virzīts tieši šajā virzienā. Mēs šodien uzsākām ceļu, lai, ja iestātos situācijas, ka kādai bankai klājas grūti, tad vispirms, protams, zaudētāji būtu banku akcionāri un lielākie noguldītāji, nevis iedz��votāji un sabiedrība caur valstu budžetiem. Tā ka tas ir ļoti nozīmīgs solis, kuru mēs speram virzienā, kas saucas “ja nu kādreiz gadīsies kādai bankai problēmas”. Tad mēs būsim no likumdošanas viedokļa sagatavoti šīs problēmas risināt tā, lai sabiedrība ciestu pēc iespējas mazāk vai neciestu nemaz. Otrs jautājumu bloks, protams, ir saistīts ar Valsts prezidenta ievēlēšanu atklāti. Latvijas Reģionu apvienība savā pirmsvēlēšanu programmā jau ļoti skaidri bija norādījusi uz to, ka mēs vēlētos redzēt tautas vēlētu Valsts prezidentu. Tātad – lai tauta būtu spējīga vēlēt Valsts prezidentu tieši un nepastarpināti. Šo ideju mūsu kolēģi no citām partijām noraidīja, neskatoties uz to, ka lielākā daļa Saeimā ievēlēto politisko spēku iestājās par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Mēs savukārt, ņemot vērā to, ka šī ideja šajā brīdī nav vainagojusies ar panākumiem un Valsts prezidents jāvēl jau pēc četriem mēnešiem, vēlētos panākt vismaz to situāciju, ka, ja jau deputāti ievēl Valsts prezidentu, tad deputātiem ir pienākums atklāt, par ko viņi vēlējuši, un, ja viņi atklāj, tad arī būt spējīgiem izskaidrot, kāpēc viņi vēlējuši par to un ne citu kandidātu; kas ir tie argumenti, kāpēc katrs deputāts ir nodevis balsi par esošo Valsts prezidenta amata kandidātu vai nav balsojis par citu. Jo citādi iznāk tā, ka kolēģiem ir iespēja slēpties aiz slēgtā balsojuma, nepasakot ne saviem vēlētājiem, ne sabiedrībai, kādi tad ir viņu balsojuma motīvi. Un visbeidzot, protams, par mikrouzņēmumu nodokli. Arī šajā jautājumā koalīcijas partneri ir sadzirdējuši mūs – sadzirdējuši tādā ziņā, ka mēs jau neilgi pēc valsts budžeta apstiprināšanas atgriežamies pie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma, kas paredz to, ka šobrīd mikrouzņēmumu nodoklis ir 11 procenti. Savukārt tas nodokļa režīms (ja tā to var saukt), kurš valdīja iepriekš, bija 9 procenti. Latvijas Reģionu apvienība savā pirmsvēlēšanu programmā solīja saglabāt 9 procentu režīmu mikrouzņēmumu nodoklim, lai tādā veidā veicinātu uzņēmējdarbības vidi vai palīdzētu tiem mazajiem uzņēmējiem dažādās Latvijas vietās, novados, pilsētās, kuri faktiski ar savu ģimeņu starpniecību uztur vai nu mazus viesu namiņus, vai maziņus restorāniņus, tādā veidā nodarbinot sevi un savus tuvākos, kā arī radot tajā konkrētajā vietā un vidē ekonomisko darbību. Vēlos tikai piebilst, ka, protams, pilnīgi pamatots ir manu kolēģu satraukums par to, ka dažreiz mikrouzņēmumu nodoklis tiek izmantots, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, bet pacelšana no 9 uz 11 procentiem jau nerisina šo problēmu. Tādēļ pēc būtības mums jāmeklē citi risinājumi, kā mums strādāt ar tiem, kuri izvairās no nodokļu nomaksas, un kā savukārt palīdzēt tiem, kuri vēlas darboties. Tas arī īsumā no manas puses viss. Paldies jums par uzmanību. Vēlu veiksmīgu nedēļas nogali, visu to labāko!".
- 2015_02_05_283-seq125 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Un raidījumu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!".
- 2015_02_05_283-seq124 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika noraidīti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kuri paredz atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas parlamentā. Es vēlos atgādināt, ka priekšvēlēšanu laikā piecas partijas no sešām parlamentā pārstāvētajām, ieskaitot iesniedzējus no Nacionālās apvienības, solīja vēlētājiem virzīt ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Un tagad viņi virza kaut ko citu, un ideja par tautas vēlētu Valsts prezidentu vienkārši neiet kopā ar ideju par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā. Svarīgi atcerēties, ka Latvijas Republikas Satversme ir juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību. Un Satversmes burts un gars balstās uz priekšstatu par Latvijas tautu kā augstāko varas nesēju – visu valsts institūciju varas avotu. Un mēs visi ļoti labi zinām, ka pamatlikuma grozījumi, kuri paredz grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kartību, jau nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām, jo daudzi Latvijas iedzīvotāji paši vēlas lemt, kas vadīs valsti. Savukārt šodien iesniegtais likumprojekts paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu Saeimā, balsojot atklāti. Proti, likumprojekta autori no Nacionālās apvienības pēkšņi aicina atstāt šo privilēģiju parlamenta rokās. Ņemot vērā kaismīgās priekšvēlēšanu debates un dāsnos solījumus, 12.Saeimai, manuprāt, ir jāatbild uz citu jautājumu – vai Latvijas Valsts prezidents būtu jāievēl tautai? Esam pārliecināti, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties vispiemērotāko cilvēku, autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt valsti. Neapmierinātība ar partijām aug augumā un daudzi cilvēki uzskata, ka vienīgā cerība ir būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē, tādēļ Latvijas Valsts prezidents ir jāievēl tautai. Latvijas tauta nemaz nav nezinošāka par 100 tautas ievēlētiem pārstāvjiem, un tautai kā varas avotam ir tiesības lemt, kas vadīs mūsu valsti. Runājot par iespējamiem kandidātiem, es teikšu tā: SASKAŅA jebkuru kandidātu vērtēs nopietni, mēs rūpīgi izvērtēsim visus kandidātus. Un es nešaubos, ka vēl tiks izvirzīti vairāki kandidāti, un prognozēju, ka par šo augsto amatu būs sīva cīņa. Arī diemžēl Saeimas kuluāros. Un šī cīņa jau ir sākusies. Es nevaru izslēgt iespēju, ka SASKAŅAI būs savs kandidāts šim augstajam amatam, jo pie mums nāk gaiši cilvēki, vēlētāji, ar savām gaišām idejām, domām par kandidātiem, un šīs idejas mēs apkopojam. Un mums jau ir veiksmīga un laba pieredze šajā jautājumā. Varu atgādināt, ka savulaik, 2007.gadā, mēs izvirzījām ļoti spēcīgu kandidātu – Aivaru Endziņu. Un par labu mūsu kandidātam savu kandidatūru tolaik atsauca arī Sandra Kalniete. Bet toreiz parlaments ievēlēja Valdi Zatleru. Ja par kandidātiem tolaik būtu vēlējusi tauta, tad, es domāju, rezultāts būtu pavisam citādāks. Paldies par uzmanību.".
- 2015_02_05_283-seq123 spokenText "zot vēlos arī informēt, ka nākamnedēļ Saeimas spīkere Ināra Mūrniece un pavadošā parlamentāriešu delegācija viesosies Ukrainā – vizītē, kurā būs tikšanās ar Ukrainas prezidentu un ar Augstākās Radas vadītāju. Uzskatām, ka š�� būs ļoti svarīga vizīte, kā arī signāls Ukrainas tautai, ka Latvija ir ar viņiem kopā šajā grūtajā situācijā. Visiem novēlu izdevušos atlikušo nedēļu! Paldies. Paldies deputātam Rihardam Kolam. Tagad vārds frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!".
- 2015_02_05_283-seq122 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Viens no būtiskākajiem šīsdienas sēdes jautājumiem bija Nacionālās apvienības ierosinājums veikt izmaiņas Satversmē, kuras paredzētu atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas. Uzskatām, ka vēlētājiem ir tiesības zināt savu pārstāvju balsojumus tik svarīgos jautājumos un deputātiem ir pienākums tos atklāti pamatot. Vēlamies lauzt oligarhu laikos ieviesto praksi, ka amatpersonas tika iebalsotas slepeni un apšaubāmas motivācijas un darījumu rezultātā. Diemžēl Nacionālās apvienības centienus atbalstīja mazākums. Nacionālā apvienība izsaka nožēlu, ka šie grozījumi tika noraidīti, nevis skaidri paužot nostāju ar “pret” balsīm, bet nesavācot kvorumu, – vārdu sakot, izvelkot ārā deputātu balsošanas kartītes... Man kā pirmo reizi ievēlētam deputātam šķiet, ka, strādājot ar šādām metodēm, tiek grauts Saeimas prestižs un mazināta tautas uzticība parlamentam. Tajā pašā laikā tika atbalstīts Latvijas Reģionu apvienības iesniegtais līdzīgais priekšlikums par Valsts prezidenta vēlēšanu atklātību, kas diemžēl pats par sevi neko Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā nemaina, jo nepieciešami arī norādītie Satversmes grozījumi. Iepriekšējo Latvijas Reģionu apvienības piedāvājumu neatbalstījām, jo tas paredzēja Valsts prezidenta amatam izvirzīt kandidātus jau ar esošu augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, faktiski sašaurinot iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu loku; tas nebija loģiski un pamatoti. Nacionālā apvienība ir pārliecināta, ka Valsts prezidents jāievēl “caurspīdīgi” – atklātā procesā. Pirmkārt, ikvienam vēlētājam ir tiesības zināt, kā Saeimas deputāti ir balsojuši, lai viņi nestu atbildību par savu pieņemto lēmumu un rīcību. Otrkārt, jāuzsver, ka šobrīd Valsts prezidents ir valstī vienīgā augstā amatpersona, kas tiek ievēlēta aizklātā balsojumā. Bet pārliecinošu argumentu, kāpēc šāda kārtība saglabāta, nav. Jau arī iepriekšējie runātāji pieminēja, ka tika izskatīts jautājums par mikrouzņēmumu nodokli. Arī Nacionālā apvienība atbalstīja šī likumprojekta tālāku virzību Saeimā. Bet vēlētos informēt, ka vakar Saeimas Ārlietu komisijā tika skatīti Nacionālās apvienības deputātu, tas ir, manis, Riharda Kola un Jāņa Dombravas, iesniegtie priekšlikumi ārpolitikas prioritārajiem darbiem. Esam vērsuši uzmanību uz vairākiem jautājumiem, kas skar Latvijas drošību, ekonomiku un vēstures skaidrojumu starptautiski. Tagad es vēlētos par dažiem no tiem arī bilst plašāk. Runājot par drošību, jāteic, ka nenoliedzami viens no svarīgākajiem Eiropas uzdevumiem ir Eiropas Savienības drošības stratēģijas izstrāde, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un pieaugošos apdraudējumu riskus. Līdzšinējā stratēģija neatbilst šodienas drošības situācijai. Šajā procesā Latvijai ir būtiski izstrādāt vadlīnijas un savus priekšlikumus, vadoties pēc Latvijas nacionālajām pozīcijām attiecībā uz Eiropas Savienības drošības un ārlietu prioritātēm, un iesniegt arī atbildīgajām Eiropas Savienības institūcijām. Mums ir nepieciešams aktīvi pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienības institūcijās, kuras atbild arī plašākā jomā par drošību un aizsardzību. Parlamentārajā līmenī ir jāuzsāk aktīva un cieša sadarbība ar Baltijas un Melnās jūras reģiona valstīm gan drošības, gan ekonomiskās sadarbības jomā. Laikā, kad Eiropas Savienības uzdevums ir stiprināt ārējo robežu visos iespējamos veidos, starpvalstu sadarbība ir izšķiroša. Ārlietu komisijas darbā jāaktualizē arī jautājums, kā pasaulei skaidrot totalitāros režīmus un to pastrādātos noziegumus. Viens no priekšlikumiem ir izveidot vienotu informatīvo e-platformu, kur visiem Eiropas Savienības pilsoņiem būtu pieejama pārskatāma un izglītojoša informācija par visiem totalitārajiem režīmiem Eiropā un to pastrādātajiem noziegumiem. Nobeigumā gribu vērst uzmanību arī uz Nacionālās apvienības vadītās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iniciatīvu lūgt Lielbritānijas parlamentam iesaistīties Latvijas pilsones bērna atgūšanā. Bērns ir ticis izņemts no ģimenes, neiedziļinoties lietas apstākļos un pieņemot bargāko no sodiem – liegt mātei tiesības uz bērnu. Nacionālā apvienība ir pārliecināta, ka šāda rakstura gadījumos mūsu pienākums ir aizstāvēt ikviena Latvijas pilsoņa tiesības neatkarīgi no viņa ģeogrāfiskās atrašanās vietas.".
- 2015_02_05_283-seq121 spokenText "Paldies deputātam Ringoldam Balodim. Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!".
- 2015_02_05_283-seq120 spokenText "Labdien! Es varbūt turpināšu pirmās runātājas, VIENOTĪBAS pārstāves, Lībiņas-Egneres teikto, jo viņa pārliecinoši un iemidzinoši, es atļaušos izteikties, runāja par to, ka viss gandrīz vai noskaidrosies, ja Valsts prezidents tiks vēlēts atklāti. Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka veikt kaut kādus kosmētiskus remontus vai kaut kādus dekoratīvus uzlabojumus esošajā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā būtu muļķīgi, ja mēs iestājamies par radikālu risinājumu – par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Protams, ne par prezidentālas republikas veidošanu, bet par tautas vēlētu Valsts prezidentu, kas varētu uzlabot esošo situāciju, kad valdības vairs nebūs tik vājas kā pašreiz un valsts funkcionēs daudz kvalitatīvāk. Vakardien notika Juridiskās komisijas sēde, kurā tika aplūkots jautājums par Satversmes grozīšanu, ko ierosināja “No sirds Latvijai”. Atgādināšu: tas bija jautājums par to, ka mēs vēlamies grozīt Satversmē principu... par to, ka turpmāk Valsts prezidentu vēlētu tauta, nevis parlaments. Lai gan grozījums tika noraidīts un faktiski mūsu partijas galvenais mērķis bija virzīties uz diskusiju, komisija izskatīja jautājumu par iespējām veidot tādu darba grupu. Iespējams, varētu tikt aplūkots jautājums par apakškomisijas veidošanu. Un šis jautājums tika skatīts un izlemts pozitīvi. Lai gan šodien laikraksts “Diena” raksta, ka Juridiskās komisijas deputāti neriskē atzīt pat to, ka... negatavojas grozīt Satversmi, es domāju, ka nevarētu gluži tik viennozīmīgi skatīties uz šo jautājumu, jo ir nepieciešamas diskusijas par šī institūta nozīmību un pilnvarām, plašākā lokā iesaistot arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī konsultējoties ar juristiem, kas orientējas konstitucionālajās tiesībās un valststiesībās. Tāpēc darba grupas izveidošana, manuprāt, būtu tāds optimāls risinājums. Un, kā es šodien vēl pārrunāju ar Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Gaidi Bērziņu, faktiski šomēnes mēs arī šādu darba grupu varētu izveidot. Tas būtu viens. Un, protams, otrais, ko es vēlos uzsvērt, – ka šis jautājums, protams, nav aktuāls esošā Valsts prezidenta ievēlēšanas gadījumā un, protams, ir domāts uz nākamo Valsts prezidenta pilnvaru termiņu. Nākamais, ko es gribētu teikt. Es gribētu informēt radioklausītājus, ka no šodienas – jau pāris stundu! – ir iespējas Saeimas mājaslapā iepazīties ar jaunas komisijas mājaslapu. Ir izveidota Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapa. Un faktiski no parlamentārās izmeklēšanas komisijām šī komisija ir pirmā, kurai ir mājaslapa. Un, protams, arī pirmā, kura videotranslē savas sēdes. Ar visiem videoierakstiem var iepazīties šajā mājaslapā, tur ir iekļauti arī visi dokumenti, kas ir mūsu rīcībā nonākuši. Es domāju, ka radioklausītājiem būs interesanti iepazīties ar Ekonomikas ministrijas atbildēm par tēmu. Tuvākajā laikā – nākošnedēļ, pirmdien – būs arī atklāta sēde, kuru varēs vērot tiešsaistē. Mums ir izsaukta Valsts kanceleja, lai pastāstītu, ko tad viņi ir sadarījuši pēc traģēdijas. Un arī aplūkosim atlikušos jautājumus, ko mums skaidros Ekonomikas ministrija. Un tālāk, 16.februārī, arī būs nozīmīga sēde, kurā mēs runāsim par politiku būvniecības nozarē, jo faktiski šīs komisijas izmeklēšanas darbs sāk pārsniegt viņas nospraustos mērķus, jo rādās, ka arī esošais normatīvais regulējums būvniecības nozarē būtu papildināms. Un tāpēc uz 16.februāra sēdi mēs aicinām ne tikai nozares ekspertus, bet arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kura varētu turpmāk arī aplūkot šos jautājumus, kas saistīti tieši ar esošo likumu grozījumiem. Vēl piebildīšu, ka ir vēl viena komisija, ko vada “No sirds Latvijai”. Tā ir tā dēvētā “Citadeles” komisija. Protams, atšķirībā no Zolitūdes komisijas viņa darbojas tādā zināmā slepenības režīmā, jo tomēr ir runa par sākotnējo darbu, kas jāveic varbūt ne tik atklāti sabiedrībai... Jāanalizē šie jautājumi, kas nāk priekšā. Tas būtu pamatā arī viss, ko es vēlējos šodien pateikt. Paldies.".
- 2015_02_05_283-seq119 spokenText "Paldies deputātam Edgaram Putram. Nākamais runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputāts Ringolds Balodis. Lūdzu!".
- 2015_02_05_283-seq118 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos vērst uzmanību uz likumprojektu, ko izskatījām pirmajā lasījumā, – “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Likumprojekts iesniegts no Zaļo un Zemnieku savienības puses, un tas ir faktiski Ekonomikas ministrijas piedāvājums. Ko tad paredz šis likumprojekts? Likumprojekts paredz saglabāt likmi 9 procentu apmērā turpmākos trīs gadus un pēc trijiem gadiem šo likmi paaugstināt uz 12 procentiem, tādējādi atrisinot ļoti daudziem uzņēmumiem šobrīd aktuālo problēmu, ar ko viņi saskaras saistībā ar Krievijas krīzes embargo ietekmi, rubļa kritumu un ne pārāk augošo, bet iepriekš... iepriekš cerēto, bet ne pārāk strauji augošo Eiropas ekonomiku. Sākotnēji šis likumprojekts tika izstrādāts ar mērķi, lai iedzīvotājus mudinātu... bez darba palikušos iedzīvotājus mudinātu uzsākt komercdarbību, kā arī lai viņiem izveidotu uzņēmējdarbību veicinošu komercdarbības vidi, nodokļu politiku, samazinātu bezdarba līmeni un attīstītu uzņēmējdarbības spējas. Zaļo un Zemnieku savienība redz to, ka šī likumprojekta, likuma mērķi vēl joprojām ir aktuāli. Mēs redzam, ka šobrīd bezdarbs ir pieaudzis: janvārī vien tie bija 0,4 procenti; 3800 iedzīvotāji ir palikuši bez darba. Ekonomika dziest, un daudzi uzņēmumi ir pārgājuši šobrīd uz trīs darba dienu nedēļu. Daudzi darbinieki tiek atlaisti. Likumprojekts faktiski vairāk vērsts uz to, lai atjaunotu šo iepriekšējo kursu. Kurss bija sekojošs. Ieviešot šo režīmu, mēs panācām to, ka tika dibināti daudzi jauni uzņēmumi. Ilgstošie bezdarbnieki – faktiski 48 procenti no iepriekšējiem bezdarbniekiem! – iesaistījās šajos mikrouzņēmumos, turklāt 38 procenti no tiem bija ilgstoši bezdarbnieki. Tas ir vērā ņemams skaitlis – 41 tūkstotis iedzīvotāju! Šis režīms veicināja šo jauno uzņēmumu dibināšanu. Pēc tam, kad 2013.gadā pieņēma grozījumus, kas paredzēja pakāpeniski šo likmi celt, līdz 2017.gadā tā sasniegtu 15 procentus, jaundibināto uzņēmumu skaits 2013. un 2014.gadā ir radikāli samazinājies. Tas norāda uz īstenotās politikas būtisku lomu uz ekonomikas procesiem valstī. Šobrīd izskatījām šo jautājumu pirmajā lasījumā. Protams, ļoti lielas iebildes Saeimas deputātiem ir par sociālo nodrošinājumu. Šeit gan jāsaka tas, ka visi šie uzņēmumu rādītāji ir ar augšupejošu līkni. Apgrozījums 2012.gadā bija 12 tūkstoši eiro, turpretim šobrīd tas, pēc pēdējiem datiem, ir 14 tūkstoši eiro, tādējādi sociālās iemaksas jau ir sasniegušas 72 līdz 74 eiro mēnesī. Tas faktiski, salīdzinot ar uzņēmumiem, kas ir mikrouzņēmumi, bet strādā standarta režīmā, ir daudzmaz līdzvērtīgi. Protams, ir jāskatās uz priekšu, jādomā par to, kā mēs risinām šo jautājumu par minimālo sociālo iemaksu, lai nodrošinātu cilvēkiem pensiju nākotnē. Viens no risinājumiem ir Finanšu ministrijas piedāvātais – minimālā sociālā iemaksa, kas attiektos ne tikai uz mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem. Tomēr mēs uzskatām, ka šī likme – 122 eiro – ir jāsasniedz pakāpeniski, tas nav viena, divu vai pat trīs gadu jautājums. Tas ir varbūt arī piecu gadu jautājums. Tomēr svarīgi ir šobrīd virzīties straujiem soļiem uz priekšu, tāpēc šodien Zaļo un Zemnieku savienība iebilda pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 26.februāri –, jo uzskatām, ka šis likumprojekts ir jāvirza straujiem soļiem uz priekšu, saglabājot šo likmi... tehniski grozot šo likmi – 9 procentus – un pēc tam diskutējot par to, par noteiktiem režīmiem, par nozarēm, par minimālajām sociālajām iemaksām. Tāpēc es ceru, ka mēs tiksim līdz laimīgam nobeigumam jau tajā brīdī, kad būs jāiesniedz pirmās... pirmā ceturkšņa deklarācijas. Paldies.".
- 2015_02_05_283-seq117 spokenText "Paldies deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Putram. Lūdzu!".
- 2015_02_05_283-seq116 spokenText "Labdien, godātie radioklausītāji! Man ir tas gods jums pastāstīt par Saeimas šodienas sēdes aktuālajiem jautājumiem. VIENOTĪBAS ieskatā, šodien bija ļoti aktuāli divi jautājumu bloki. Pirmais ir jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. Par to mēs jau atkārtoti lauzām šķēpus, un jāsaka uzreiz, ka šodienas balsojuma kārtība un tas, kā šeit izvērtās dažādi balsojumi par dažādiem likumprojektiem, nonāca tādās zināmās pretrunās. Proti, Saeima ar balsojumu vēl nenodeva komisijām Satversmes grozījumus, kuri paredz, ka ir jāgroza Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, ja mēs vēlamies atklāti ievēlēt Valsts prezidentu, bet nodeva grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Tātad Juridiskā komisija jau izskatīs jautājumu par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu un par atklātību Valsts prezidenta ievēlēšanā. Šodien zālē uz laiku nebija kvoruma. Daži deputāti nereģistrējās balsojumam. Tas nozīmē, ka pie Satversmes grozījumiem mēs atgriezīsimies, visticamāk, jau nākamnedēļ Saeimas sēdē, un tad arī visiem būs skaidrs, kuri Saeimas locekļi atbalsta atklātu balsojumu par Valsts prezidenta ievēlēšanu un kuri neatbalsta, jo šis jautājums vēl nav noslēgts. Otrs jautājums, par kuru mēs šodien runājām un debatējām, bija mikrouzņēmumu nodokļa likme. Kā jau jūs zināt, arī par šo jautājumu tiek lauzti šķēpi, jo, no vienas puses, tas ir ļoti labs instruments, kā atbalstīt jaunus un uzņēmības pilnus cilvēkus uzsākt biznesu – gan ģimenes uzņēmumus, gan arī citus mazākus uzņēmumus –, lai nebūtu nedz tik sarežģīta grāmatvedība, nedz arī tik sarežģīti juridiski risinājumi. Šis mikrouzņēmumu nodoklis ir bijis ļoti, ļoti pievilcīgs. Taču mikrouzņēmumu nodokļa uzņēmumos strādājošie maksā arī mazākus sociālos nodokļus. Kad tie, kas ir darbinieki šajos uzņēmumos vai nu nonāk situācijā, kad ir slimība, vai kad viņiem piedzimst bērniņš, un arī vēlāk – pensijas vecumā – viņiem diemžēl ir jāsecina, ka viņu veiktās sociālā nodokļa iemaksas ir krietni zemākas pat par to cilvēku iemaksām, kuri ir saņēmuši minimālo algu un par kuriem ir maksātas pilnas sociālās iemaksas. Un tāpēc arī šodien mēs pirmajā lasījumā debatējām, kā atrast labu kompromisu jeb tādu labu viduspunktu, lai uzņēmējdarbība, protams, tiktu attīstīta un jaunie uzņēmēji izvēlētos mikrouzņēmuma to ļoti labo iespējamo instrumentu, taču lai tiktu maksātas sociālās iemaksas un neciestu darbinieki, kuriem varbūt ne vienmēr ir izpratne, kas ir viņa darba devējs, – vai tas ir SIA īpašnieks vai mikrouzņēmuma īpašnieks. Līdz ar to mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies arī vēl otrajā un trešajā lasījumā, un es arī no sirds ceru, ka VIENOTĪBA strādās pie šī jautājuma, lai šis labais risinājums tiktu atrasts. Vēl nedaudz atgriežoties pie jautājuma par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, es vēlos atgādināt, ka visas pārējās valsts amatpersonas jau tiek vēlētas atklātā balsojumā un līdzšinējie balsojumi... gan 11.Saeimā... un tādi arī nākotnē būs, būs tāds arī 12.Saeimā... ir parādījuši, ka atklāts balsojums deputātiem nav traucējis balsot, kā šeit tiek teikts, saskaņā ar savu sirdsapziņu. Neviens pēc tam nav ticis vajāts vai kā citādi... Deputāti gluži vienkārši ir varējuši paskaidrot saviem vēlētājiem, kā viņi ir balsojuši, kāpēc viņi ir balsojuši, un visiem ir skaidrs, kāds ir balsojums; nenotiek nekāds politiskais tirgus. Es ļoti ceru, ka līdz nākamajai Saeimas sēdei, saprātīgi apspriežot šo jautājumu, mēs nonāksim pie tā, ka deputāti atbalstīs to, ka Valsts prezidents, kas, visticamāk, tiks ievēlēts jau jūnija sākumā, tiks ievēlēts atklātā balsojumā. Paldies.".
- 2015_02_05_283-seq115 spokenText "Paldies. Sēdi slēdzu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodienas jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajai šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Lūdzu!".
- 2015_02_05_283-seq114 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aija Barča, Aleksandrs Kiršteins, Māris Kučinskis, Aleksejs Loskutovs, Romāns Mežeckis, Ņikita Ņikiforovs, Sergejs Potapkins, Valdis Skujiņš, Silvija Šimfa, Dzintars Zaķis. Paldies.".
- 2015_02_05_283-seq113 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst? Nē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Tātad lēmuma projekts ir pieņemts. Kolēģi, tā kā darba kārtības jautājumi ir izskatīti, man jūs jāinformē saistībā ar likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Šis jautājums nav slēgts, un Prezidijam būs jālemj par tā iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien, 5.februārī, pulksten 17.00 ir paredzēta jautājumu un atbilžu sēde. Informēju jūs par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Tutina, Ribakova un Pimenova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rail Baltica projekta izpētes rezultātu pamatotību un Satiksmes ministrijas rīcību saistībā ar tiem”. Iesniedzēji turpina iepazīties ar ministra sniegto atbildi, bet papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums tiek uzskatīts par atbildētu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Tutina, Ribakova un Pimenova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētās tehniskās izpētes īstenošanu”. Ir saņemta rakstveida atbilde. Pagaidām papildjautājumus iesniedzēji uzdot nevēlas, un jautājums uzskatāms par atbildētu. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Nikonova, Ribakova, Tutina un Raimonda Rubika jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par situāciju Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā”. Jautājums pāradresēts satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informēja, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to atbilde pārceļama uz nākamo sēdi. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente informēja, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to arī šis jautājums ir pārceļams uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Klementjeva, Raimonda Rubika un Mirska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par līgumiem ar SIA Auto Blitz”. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente informēja, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to arī šis jautājums ir pārceļams uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi. Deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Baloža un Kūtra jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par valsts sociālās aprūpes centriem”. Ir saņemta rakstveida atbilde, bet tā iesniedzējus neapmierina. Ministrs var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Baloža un Kūtra jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par atbalstu cilvēku ar invaliditāti sportam”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministre šodien var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Kūtra un Baloža jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par atbildību un valsts budžeta izdevumiem dalībai Expo izstādē”. Jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, un ministre var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par World Expo 2015”. Jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Atbilde tiks sagatavota šīsdienas laikā, un ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to šodien pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde. Ir iesniegti arī jauni deputātu jautājumi. Deputāti Zariņš, Agešins, Elksniņš, Tutins un Urbanovičs ir iesnieguši jautājumu “Par World Expo 2015” ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Tas tiks nodots atbildes sniegšanai. Tāpat deputāti Zariņš, Agešins, Elksniņš, Tutins un Urbanovičs ir iesnieguši jautājumu “Par Ministru prezidentes izteicieniem masu medijos saistībā ar World Expo 2015”. Tas tiks nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai. Tāpat deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par AS Air Baltic Corporation turpmāko attīstību” satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Arī tas tiks nodots atbildes sniegšanai. Kolēģi! Tā kā mums sēdes beigās ir jāreģistrējas, tad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies. Reģistrācijas rezultāti tiek apkopoti, un, tiklīdz tie būs pieejami, tiks dots vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.".
- 2015_02_05_283-seq112 spokenText "Kolēģi, man īsa replika. Pēc šīs runas noklausīšanās es saprotu, ka nākamreiz, kad mani apturēs ceļu policists un es nebūšu piesprādzējusies (No frakcijas SASKAŅA: “Ai, ai, ai!”; dep. I.Zariņš: “Nesprādzējies?”), es darīšu divas lietas. Vispirms es pajautāšu: a jūs zināt, kas es esmu? (Starpsaucieni no zāles. Dep. A.Kaimiņa aplausi.) Un pēc tam es viņiem pateikšu: par šo nav jāsoda, jo sabiedrībai kaitējums nav nodarīts. Paldies.".
- 2015_02_05_283-seq110 spokenText "Tā, cienījamie kolēģi! Es jau priekšlaicīgi atvainojos, ka kļūšu kādā brīdī pārlieku emocionāls un haotisks, jo šī lieta, teiksim, priekš manis ir ļoti personiska. Šī lieta... Es palūgšu iespēju tomēr nolasīt, jo šī ir ļoti bīstama valstij kā tādai, jo tas absurds, kas darās un kas tiek pasniegts kā kriminālprocess, var ietekmēt jebkuru no jums, jo iemesli, kas tiek izmantoti, ir šokējoši. Un tātad: “Uzskatu, ka kriminālprocess, kriminālvajāšana par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēta Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā “Nepatiesu ziņu norādīšana valsts amatpersonu deklarācijā”, pret mani ir uzsākta nepamatoti. To mērķi: pirmkārt, ar kriminālprocesa metodēm ietekmēt vairākus civiltiesiskus strīdus starp mani un maniem oponentiem SIA “INTRANSSERVISS” Jelgavā, kuri vienlaicīgi arī bijuši saistīti ar Jelgavas pašvaldības uzņēmumu “Jelgavas autobusu parks” un kuri nelikumīgi - ignorējot normatīvajos aktos noteiktās iepirkumu procedūras! - noslēdza līgumu par ārpakalpojumu ar manis jau pieminēto SIA “INTRANSSERVISS”. Otrkārt, šī ir politiska izrēķināšanās Jelgavas ietvaros, jo pilsētas mērs Rāviņš ir uzņēmuma “Jelgavas autobusu parks” kapitāla daļu turētājs. Un visi mani sešu gadu garumā veiktie aizrādījumi... un secinājumi, ko vēlāk secinājis Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts kontrole, ir tieši bāzējušies uz maniem iesniegumiem. Savu vainu inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos neatzīstu pilnībā un pret mani izvirzītās apsūdzības uzskatu par nepamatotām un absurdām. Vēlos norādīt, ka ne tiesībsargājošās iestādes, ne arī nodokļus administrējošās iestādes nav konstatējušas, ka sakarā ar valsts amatpersonas deklarācijā ietvertajām ziņām es būtu izvairījies no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, legalizējis noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, kā arī citādi nodarījis zaudējumus valstij, pašvaldībai vai privātpersonām. Vēlos norādīt, ka savulaik, 2012.gada 18.maijā un 2012.gada 6.jūlijā, izskatot KNAB un prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta iesniegumus, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija atteica uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Tikai pēc nedēļas, kad tas tika izdarīts, zvērinātu advokātu birojs Spilbridge zvērinātas advokātes Balanas iesniegumu, kurš tika adresēts Ministru prezidentam Dombrovskim, tieslietu ministram Bordānam, tālaika iekšlietu ministram Kozlovskim, ģenerālprokuroram, Jelgavas domes priekšsēdētājam, medijiem... Tikai tad prokurore Masļakova atcēla šos iepriekšējos un ierosināja krimināllietu. Ir daudz runāts par to - septiņi pārkāpumi! Un es šobrīd, lai nekavētu jūsu laiku, nolasīšu šos pārkāpumus, jo man nav ko slēpt ne savu vēlētāju, ne jūsu, ne arī kāda cita priekšā. Un šie pārkāpumi ir šādi. Pirmais pārkāpums - neuzrādīja kapitāla daļu vērtību atbilstoši esošajai situācijai. Jā, atzīstu savu vainu. Visu laiku rakstīju iekšā dibināšanas summu - 9 tūkstoši latu. Kādā brīdī bija kapitalizēta peļņa un bija 163. Zaudējumi pašu sabiedrībai, indivīdiem - nulle. Nākošais pārkāpums. Zemesgabala pārdošana savai meitai. Tas no prokuratūras puses tika atzīts par pārkāpumu. Izrādās, tiesā secināts, ka viss ir legāli un viss ir nodots atbilstoši tam, kā to prasa likumdošana. Prokuratūra to nebija pamanījusi. Trešais pārkāpums. Ieņēmumi no Rīgas brīvostā gūtajiem ienākumiem, kas visi ir bijuši caur banku, norādīti visās iespējamās... izrakstos no bankām. Tajā pašā brīdī prokuratūra to uzskata par brīnišķīgu pārkāp..., bet tajā pašā laikā Valsts ieņēmumu dienests secina, ka viss ir kārtībā - nav pārkāpuma. Ceturtais pārkāpums. Divās daļās ir parādīts aizdevums un nav sasummēts kopā, lai gan visās iepriekšējās deklarācijās viss ir minēts un vairākus gadus norādīts. Atzīstu: kļūdījos matemātiski. Bet nekādi zaudējumi sabiedrībai, ne arī individuālai personai nav radīti. Piektais pārkāpums. Ir aizmirsts veselu nodaļu (labojot kļūdu) ielikt iekšā par iepriekšējiem aizdevumiem, kas ir piecus gadus norādīti visās deklarācijās. Atkal - zaudējumi nav radīti. Atzīstu: esmu vainīgs par to, ka šo kļūdu nepamanīju. Sestais pārkāpums. Neesot uzrādījis savu automašīnu, kura reģistrēta CSDD un pieder man 10 gadus. Atzīstu: nepamanīju elektroniskā veidā, ka šī kļūda ir bijusi (Starpsaucieni no zāles, smiekli.) Jautājums atkal: kur ir šis zaudējums privātpersonām, valstij un sabiedrībai? Un septītais pārkāpums. Nav norādīts, ka noticis darījums par īpašuma pārdošanu ar līgumu pārskaitījuma veidā uz banku. Atkal: kam ir radīti zaudējumi? Nevienam!” Tāpēc, cienījamie kolēģi, es tiešām lūdzu jūs balsot par manas lietas nodošanu izskatīšanai tiesā, un es ceru tikai uz to, ka šī situācija beigās vainagosies arī ar noskaidrošanu, kādā veidā privāti advokāti noskaidro to, ko dara Finanšu policija, un pēc tam vēršas ar šādām prasībām. Un kas ir tas, kas uz šādām absurdām prasībām izvirza tālāko... tālākās šīs kriminālapsūdzības. Paldies par uzmanību.".
- 2015_02_05_283-seq109 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Dainim Liepiņam.".
- 2015_02_05_283-seq108 spokenText "Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma un šā gada 4.februārī komisijas sēdē izskatīja Jelgavas tiesas 2015.gada 28.janvāra iesniegumu. Komisija sagatavoja un vienbalsīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”. Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
- 2015_02_05_283-seq107 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.februāris. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2015_02_05_283-seq106 spokenText "Komisija vienojās par 13.februāri.".
- 2015_02_05_283-seq105 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_02_05_283-seq103 spokenText "Deputāti atbalsta. A.Buiķis Un 4.priekšlikums. Deputāti atbalsta.".
- 2015_02_05_283-seq102 spokenText "3.priekšlikums arī Auguļa priekšlikums.".
- 2015_02_05_283-seq101 spokenText "Tātad 2.priekšlikums. Deputāti neiebilst.".
- 2015_02_05_283-seq100 spokenText "Tālākie trīs priekšlikumi ir labklājības ministra Auguļa priekšlikumi, un tie visi attiecas uz 34.pantu “Ieturējumi no maternitātes, paternitātes, vecāku slimības un apbedīšanas pabalstiem”. Visus priekšlikumus komisija atbalstīja vienbalsīgi. Es aicinu atbalstīt 2. - Auguļa priekšlikumu.".