Matches in Saeima for { ?s ?p ?o. }
- 2016_01_26_340-seq20 translatedText "Thank you for your debate in Sudrabas, Mrs Sudrabas, whether you will have the debate with six minutes? I would like to say that we will continue the debate with this debate. After the break, Please call for the presence of Members to read the result!".
- 2016_01_26_340-seq20 mentions Q822919.
- 2016_01_26_340-seq19 type Speech.
- 2016_01_26_340-seq19 number "19".
- 2016_01_26_340-seq19 date "2016-01-26".
- 2016_01_26_340-seq19 isPartOf 2016_01_26_340.
- 2016_01_26_340-seq19 spokenAs 101.
- 2016_01_26_340-seq19 spokenText "Labi pārvaldīta un ekonomiski veiksmīga valsts, kuru ikviens mūsu zemes iedzīvotājs izjūt kā vajadzīgu un dārgu, ir drošākā garantija sekmīgai ārpolitikai. Un tieši mēs esam tie, kas veido Latvijas iekšējo politiku. Mēs esam tie, kas nosaka arī mūsu ārpolitikas kursu. Atcerēsimies to katru dienu, veicot savus pienākumus, lai mūsu cilvēki var ar mums lepoties, lai mūsu sabiedrotie gūst pārliecību, ka mēs esam droši un uzticami partneri. Paldies.".
- 2016_01_26_340-seq19 language "lv".
- 2016_01_26_340-seq19 speaker Solvita_Aboltina_(Mellupe)-1963.
- 2016_01_26_340-seq19 translatedText "A well-managed and economically successful country, which every citizen of our land has felt to be necessary and costly, is the safest guarantee of successful foreign policy and it is we who are the ones who make up Latvia's internal policies. Let us also set out our foreign policy course every day, in carrying out our duties, so that our people can be proud so that our allies are confident that we are secure and reliable partners.".
- 2016_01_26_340-seq19 mentions Q211.
- 2016_01_26_340-seq19 mentions Q1020384.
- 2016_01_26_340-seq18 type Speech.
- 2016_01_26_340-seq18 number "18".
- 2016_01_26_340-seq18 date "2016-01-26".
- 2016_01_26_340-seq18 isPartOf 2016_01_26_340.
- 2016_01_26_340-seq18 spokenAs 118.
- 2016_01_26_340-seq18 spokenText "Paldies.".
- 2016_01_26_340-seq18 language "lv".
- 2016_01_26_340-seq18 speaker Inara_Murniece-1970.
- 2016_01_26_340-seq18 translatedText "Thank you".
- 2016_01_26_340-seq17 type Speech.
- 2016_01_26_340-seq17 number "17".
- 2016_01_26_340-seq17 date "2016-01-26".
- 2016_01_26_340-seq17 isPartOf 2016_01_26_340.
- 2016_01_26_340-seq17 spokenAs 101.
- 2016_01_26_340-seq17 spokenText "Viens teikums.".
- 2016_01_26_340-seq17 language "lv".
- 2016_01_26_340-seq17 speaker Solvita_Aboltina_(Mellupe)-1963.
- 2016_01_26_340-seq17 translatedText "One sentence".
- 2016_01_26_340-seq16 type Speech.
- 2016_01_26_340-seq16 number "16".
- 2016_01_26_340-seq16 date "2016-01-26".
- 2016_01_26_340-seq16 isPartOf 2016_01_26_340.
- 2016_01_26_340-seq16 spokenAs 118.
- 2016_01_26_340-seq16 spokenText "Āboltiņas kundze, jūsu laiks... (Dep. I.Zariņš: “Lai runā!”)".
- 2016_01_26_340-seq16 language "lv".
- 2016_01_26_340-seq16 speaker Inara_Murniece-1970.
- 2016_01_26_340-seq16 translatedText "Mrs Abolt, your time (DEP I Zartins: " to speak! ")".
- 2016_01_26_340-seq16 mentions Q13561029.
- 2016_01_26_340-seq15 type Speech.
- 2016_01_26_340-seq15 number "15".
- 2016_01_26_340-seq15 date "2016-01-26".
- 2016_01_26_340-seq15 isPartOf 2016_01_26_340.
- 2016_01_26_340-seq15 spokenAs 101.
- 2016_01_26_340-seq15 spokenText "Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Godātais ārlietu ministr! Ekselences! Kolēģi! Dāmas un kungi! Es vispirms vēlos pateikt paldies ārlietu ministram par labo, izsvērto ziņojumu, kuru esam saņēmuši rakstiski, un vēl vairāk paldies par tām lietām, kuras jūs precizējāt savā uzrunā. Šajā ziņojumā ļoti liela uzmanība ir pievērsta pagājušajā gadā notikušās prezidentūras analīzei. Un es tiešām gribu izmantot iespēju un pateikt paldies gan ārlietu ministram, gan visiem diplomātiem un tiem, kas bija tajā iesaistīti, un arī ministru komandai, jo par mūsu pirmo prezidentūru, kas iekrita nebūt ne vieglā laikā, mēs saņēmām komplimentus. Manā uztverē, tie komplimenti ir pamatoti, un tas pierāda, ka mēs spējam efektīvi strādāt un daudz paveikt. Par spīti tam, ka tā bija mūsu pirmā prezidentūra, par spīti tam, ka mēs esam neliela valsts, ka tika apšaubītas mūsu iespējas un ka mums ir ierobežoti resursi, tā bija spoža prezidentūra. Aizvadītais gads pasaulē ir nesis daudz pārbaudījumu, izaicinājumu un satricinājumu. Es ceru, ka Latvijā mēs ikviens arvien biežāk aizdomājamies par to, cik svarīga ir brīvība – mūsu katra individuālā un mūsu kopējā brīvība. Brīvība domāt, runāt un rīkoties bez ārēji uzspiestiem ierobežojumiem. Šobrīd mēs daudz spēcīgāk apjaušam, kāda vērtība ir mieram. Mums likās, ka Otrais pasaules karš bija sen un ka tie nemieri, kas notiek kaut kur pasaulē, ir kaut kur tālu. Šobrīd mēs saprotam, ka tas nav tālu, ka tas attiecas uz ikvienu no mums. Pāvests Francisks ir teicis: “Miers ir dārga dāvana, kas ir jāveicina un jāaizsargā. Vardarbība nekad nenes mieru savā ceļā.” Un patiešām – laikam tā pa īstam tikai šobrīd mēs apjaušam to, ko nozīmē miers. Mēdz teikt, ka mēs reti apzināmies notikumu vēsturiskumu brīdī, kad tie notiek. Tomēr esmu droša, ka šajā brīdī, šajā laika nogrieznī, mēs mazliet skaudrāk, mazliet dziļāk, mazliet personīgāk uztveram pasauli un notikumus sev apkārt. Neatkarīgā demokrātiskā Latvijas Republika kopš 1990.gada ir jau izaugusi liela: ikviens no mums izjūt lepnumu par to, ka Latvija atguvusi Eiropas un pasaules uzticību, un gluži pašsaprotami mēs uztveram Latvijas dalību pasaules ietekmīgākajās organizācijās – Eiropas Savienībā un NATO. Tas sniedz mums drošības garantijas, kādas nekad iepriekš nav bijušas. Taču es arī varu pievienoties tiem vārdiem, ka drošība pirmām kārtām ir mūsu pašu jautājums un, ja mēs paši par to necīnīsimies un nepievērsīsim tai pietiekamu uzmanību, tad nekādi ārēji spēki mūs pasargāt nespēs. Šobrīd mēs varam prognozēt, ka Eiropas Savienībai un Latvijai 2016.gads būs tikpat nopietnu izaicinājumu gads, kādi tai bija iepriekš, jo bēgļi un migrācija ir tikai viena no būtiskajām problēmām, kas neizbēgami būs jārisina. Pagājušais gads sākās ar traģiskiem teroraktiem, pēc tam mēs saņēmām informāciju par novērstiem teroraktiem, pēc tam – jauni terorakti... Tas viss tikai apliecina to, ka, neraugoties uz intensīviem pretterorisma pasākumiem, islāmistu teroristu radīto draudu līmenis Eiropā tuvākajā laikā nemazināsies. Tas nav vienīgais izaicinājums. Vienlīdz svarīgs izaicinājums ir 2017.gadā gaidāmais Lielbritānijas referendums, kurā tās pilsoņi balsos par palikšanu Eiropas Savienībā. Es ceru, ka mēs apzināmies, ka mūsu interesēs ir spēcīga un vienota Eiropas Savienība. Turklāt Latvijas pievārtē, uz Eiropas austrumu robežas, joprojām saglabājas Krievijas draudi. Mēs nedrīkstam aizmirst to, kas notika Ukrainā, un nedrīkstam izlikties, ka tas varētu mūs neskart. Šie ir tikai daži apsvērumi, kuru dēļ ziņojumā kā galvenie mērķi Latvijas ārpolitikā 2016.gadam pamatoti izvirzīta valsts drošība un ekonomisko interešu nodrošināšana. Es uzskatu, ka laikā, kad Eiropa sastopas ar vienu no lielākajiem izaicinājumiem – bēgļu krīzi –, svarīgi ir atcerēties, ka mūsu piederība Eiropai ir ne tikai tiesības, garantijas un iespējas, bet arī demokrātisko valstu politiskajai kultūrai raksturīga augsta morālā atbildība šādu krīžu pārvarēšanā. Un šī piederība Eiropai mums uzliek konkrētus pienākumus. Šobrīd ir skaidrs, ka neviena dalībvalsts nevar efektīvi risināt migrācijas problēmu viena pati. Nemānīsim sevi! Lai cik augstus žogus mēs celtu, lai kā mēs censtos izolēt sevi no šīs problēmas, mums tik un tā neviens nesniegs garantiju, ka būsim pasargāti un baudīsim lielāku drošību šeit, Latvijā, jo tikai kopīgā sadarbības ceļā Eiropa var pārvarēt šo krīzi. Atcerēsimies, ka Latvija savulaik, savā neatkarības atgūšanas un demokrātijas ceļā, saņēma daudz atbalsta no draugiem un partneriem pasaulē un arī joprojām izmanto iespējas un privilēģijas, ko mums sniedz Eiropas Savienība un NATO! Tādēļ šobrīd mums pašiem sev ir jāatbild uz jautājumu, vai, pārvarējuši savas grūtības toreiz, mēs šodien esam gatavi pagriezt muguru saviem partneriem. Vai patiesi būsim tik divkosīgi un kopējā budžeta sadalē ņemsim aktīvu dalību, vienlaikus izliekoties, ka neesam spējīgi sniegt kaut simbolisku atbalsta plecu? Brīvība, demokrātija, tiesiskums, vienlīdzība, cilvēka cieņa un cilvēktiesību ievērošana. Tās nav tikai skaļas frāzes. Tās ir vērtības, kas ne vien vienojušas Eiropu un nesušas tās tautām visilgāko miera periodu un labklājību, bet arī iemieso un nosaka pavisam konkrētas rīcības modeļus. Nenoliedzami, Eiropai nav iespēju uzņemt visus bēgļus no visas pasaules. Gluži tāpat mēs nedrīkstam pieļaut, ka šīs krīzes risinājumi tiktu īstenoti uz Eiropas cilvēku drošības risku palielināšanas rēķina. Tomēr tikpat skaidrs, ka eiropieši nevar pagriezt muguru cilvēku ciešanām un nāvei. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka bēgļi ir tādi paši cilvēki kā mēs. Mēs paši nedrīkstam aizmirst, ka mēs vispirmām kārtām esam cilvēki. Tādēļ tiem patvēruma meklētājiem, kuru dzīvībai draud reālas briesmas, Eiropai un arī mums ir jāpalīdz. Savukārt tiem, kas izmanto bēgļu fonu ekonomiska labuma gūšanai, ir jāpamet Eiropa. Nesenie notikumi Ķelnē ir nepieļaujami, tie nedrīkst atkārtoties. Ikvienai drošības institūcijai un amatpersonai gan Latvijā, gan citviet Eiropā, ir jāspēj ar vislielāko bardzību likuma ietvaros vērsties pret ikvienu, kurš necienīs un neievēros mūsu likumus un tradīcijas, kuram citu cilvēku cieņa, brīvība un pat dzīvība nebūs vērtība. Nav svarīgi, kāds juridiskais statuss būs šīm personām. Tie ir elementāri un neapstrīdami pamatprincipi, kas jāpieņem ikkatram, kurš lūgs palīdzīgu roku Eiropai. Taču vienlaikus es vēlos aicināt ikvienu šajā laikā izvairīties no vispārinājumiem un provokācijām. Nebiedēsim sevi un nebiedēsim Latvijas sabiedrību, jo visi bēgļi nebūt nav nedz teroristi, nedz likumpārkāpēji. Likumpārkāpējiem, teroristiem nav kopējas tautības vai izcelsmes valsts. Cienījamie klātesošie! Krievijas realizētā agresija Ukrainā mudināja Eiropas Savienības valstis sākt aktīvāk domāt par bloka valstu enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu un stiprināšanu. Un tieši mūsu prezidentūras laikā tika sperti būtiski soļi, lai Eiropa šo problēmu apzinātos kā kopīgu problēmu. Un arī Latvijas ekonomiskās un enerģētiskās atkarības mazināšanas jomā aizvadītajā gadā viens no nozīmīgākajiem notikumiem ir bijis skaidri iezīmētais ceļš uz gāzes tirgus atvēršanu 2017.gadā. Jau rīt atkal Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sanāks, lai, iespējams, garākā sēdē lemtu par to, kā šo likumprojektu pieņemt pēc iespējas ātrāk. Es ceru, ka mums izdosies to pieņemt bez būtiskām izmaiņām otrā lasījuma akceptētajā redakcijā. Ievērojot to, cik svarīgs nosacījums politisko risku mazināšanā ir Latvijas enerģijas tirgus turpmākā integrācija Eiropā, man ir patiess gandarījums, ka arī ārlietu ministra ziņojumā nozīmīgs uzsvars likts uz energodrošības veicināšanas jautājumiem un konkrētām iniciatīvām, īpašu uzsvaru liekot uz reģionālās sadarbības nozīmīgumu. Frakcijas VIENOTĪBA vārdā varu teikt, ka mēs ar patiesu gandarījumu uzlūkojam panākto progresu sarunās par pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) un Ārlietu ministrijas ziņojumā ietverto prognozi, ka jau šogad Latvija varētu kļūt par pilnvērtīgu OECD dalībvalsti. Es apzinos, ka tas ir mūsu pašu ieguldītais darbs un ka, Valda Dombrovska vārdiem runājot, šis bija kārtējais izaicinājums, caur kuru varam vērtēt mūsu valsts briedumu. Es gribu atgādināt, ka tieši Valda Dombrovska valdības laikā 2011.gadā uzdevums pievienoties OECD tika pirmo reizi noformulēts Valdības deklarācijā. Un esmu pārliecināta, ka mēs varēsim piedzīvot šī savulaik ambiciozi izvirzītā mērķa īstenošanu. Pēdējos gados Latvijas ekonomiskā izaugsme patiešām ir bijusi viena no straujākajām Eiropas Savienībā, un šobrīd eksperti atzīst, ka Latvijas ekonomika kopumā, kā arī galvenie rādītāji ir samērīgi. Taču arī nākamajā gadā mums kopīgi jāpanāk ekonomiskās izaugsmes straujāks kāpinājums, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs to taustāmāk izjustu savos makos un rocībā. Es gribu pateikt paldies visiem Ārlietu ministrijas diplomātiem, kuri pat krīzes dēļ samazinātā budžeta apstākļos ļoti nelielās komandās joprojām spēj nodrošināt tos milzīgos uzdevumus un tomēr gūt panākumus, ko no tik nelielas komandas ir pat grūti sagaidīt. Paldies tiem konsulārajiem darbiniekiem, kuri sniedz palīdzību, palīdzīgu roku ikvienam Latvijas pilsonim, kurš nonācis nelaimē vai kurš uz laiku par savu mītnes zemi ir izvēlējies kādu citu valsti. Cienījamie deputāti! Veiksme ārpolitikā lielā mērā ir atkarīga no tā, cik spēcīga, saliedēta un uz vienotu mērķi orientēta ir valsts realizētā politika tās iekšienē. Labi pārvaldīta... (Starpsauciens: “Laiks!”)".
- 2016_01_26_340-seq15 language "lv".
- 2016_01_26_340-seq15 speaker Solvita_Aboltina_(Mellupe)-1963.
- 2016_01_26_340-seq15 translatedText "Dear Prime Minister, dear Minister for Foreign Affairs, Excellencies, colleagues, ladies and gentlemen, I would first of all like to thank the Foreign Minister for the good, weighted report we have received in writing, and thank you even more for the things that you clarified in your speech. The report focuses very much on analysing the Presidency last year and I would really like to take the opportunity to say thank you both to the Minister for Foreign Affairs and all the diplomats and those who were involved, and also the ministerial team, for our firstthe Presidency, which fell far short of the time, we got compliments in Manaa, they are rightly compliments, and it shows that we are capable of working effectively and much to do, despite the fact that it was our first Presidency, despite the fact that it was our first Presidency, despite the fact that it was our first Presidency, despite the fact that it was our first Presidency, despite the fact that it was our first Presidency, despite the fact that it was our first Presidency, despite the fact that it was our first Presidency, despite the fact that it was our first Presidency, despite the fact that it was our first Presidency, despite the fact that it was our first Presidency, despite the fact that it was our first Presidency, despite the fact that it was our first Presidency, despite the fact thatwe are a small country that has put our opportunities into question and that we have limited resources, it was a bright, challenging year in the world that I hope that, in Latvia, we are all ever more likely to be suspicious of it ,how important is freedom for our freedom of every individual and our common freedom to think, talk and act without the restrictions imposed by Little we are more strongly aware of the value of peace, we thought the Second World War was long ago and that the Second World War was long overdue. Those riots happening somewhere in the world are somewhere far away as Little we understand that it's not far away that this applies to every one of us Pope Francis has said: " peace is an expensive gift that must be promoted and the violence of Variance never metkeeping peace on its way, " And indeed to a real moment, it really just poisons at the moment what peace has meant to say that we rarely recognise the historical histories of events when they happen though I'm safe at this point in timeoff, we are a little bit more acutely, a little bit deeper, a little bit more personal to take the world and what happened to them around the Independent democratic Republic of Latvia since 1990, we all feel proud that Latvia regains European and global trust; andit is quite obvious that we take Latvia's participation in the world's most influential organisations, such as the European Union and NATO This provide us with safeguards that have never been before I can join in the words that security is, first and foremost, our own issue and ,if we do not fight for it and do not pay sufficient attention to it, then no external force will protect us in a Little way that we can predict that the European Union and Latvia will face as serious a challenge as the year before as refugeesand migration is just one of the major challenges that will inevitably be addressed in the Last Year began with tragic attacks, after we got information about the distracted attacks, after â New Sydney attacks only confirm it, despite the fact that, despite theon intense counter-terrorism measures, Islamist terrorist threat levels in Europe will not be diminished in the near future. It is not the only major challenge facing the forthcoming UK referendum in 2017, in which its citizens will vote to stay in the EU I hope we are aware of ,the fact that we have a strong and united European Union in addition to Latvia's doorstep, on Europe's eastern border, still remains a threat to Russia, we must not forget what happened in Ukraine, and we must not pretend that this could hurt us only by some. The considerations which led to the report as the main objectives of Latvian foreign policy for 2016 rightly state the security and economic interests of the EU that I believe that, at a time when Europe is facing one of the biggest challenges of the â refugee crisis, it is important to recall thatour affiliation with Europe has not only rights, guarantees and opportunities, but also a high moral responsibility on the part of democratic countries in overcoming such crises, and this affiliation with Europe gives us certain obligations, it is clear that no Member State can be effectiveto solve the problem of migration itself is not to fool ourselves, however high the fences we build, so that, as we try to isolate ourselves from this problem, we must nevertheless guarantee that we will nevertheless be protected and enjoy greater security here in Latvia ,only through a joint cooperation Europe can overcome this crisis, let us remember that Latvia, at the time, has received many support from friends and partner in the world through its independence and democracy, and also continues to seize the opportunities and privileges afforded to us by the European Union. And NATO, we must therefore, at this moment, ask ourselves whether, in the end, we are ready today to turn our back on our partners, but let us truly be as ambivalent and in the total allocation of assets, while pretendingfreedom, democracy, the rule of law, equality, human dignity and respect for human rights in Wembley are not only values that not only united Europe and prosperity, butalso embodies and establishes the very specific models of action for Europe, but Europe does not have the opportunity to accept all the refugees from all over the world to make sure that the solutions to this crisis are implemented at the expense of the safety of European people. That Europeans cannot turn their back on the suffering and the death of the people, we must not forget that refugees are the same people as we should not forget that we are primarily human beings, therefore, for asylum seekers whose lives are in real danger. Europe, and we, too, must help those who use the refugee background for economic gain to leave Europe in Cologne unforgiving; they must not be repetised by the security institution and the public in other parts of the UK and elsewhere in the UK and abroad. The greatest severity within the law to take action against anyone who cannot and will not adhere to our laws and traditions, for whom other people's dignity, freedom and even life will not be worth the significance of what legal status will be for those persons. What must be accepted for everyone who will ask for a helping hand to Europe at the same time, I would urge everyone, at this time, to avoid generalisations and provocations for themselves and will not be scared of the Latvian community, because all refugees are far from terrorists nor offenders. Members of the State of State of nationality or state of origin in Ukraine urged the countries of the European Union to take a more active role in ensuring the energy independence and strengthening of the energy independence of the bloc countries, and it was precisely during our Presidency that significant steps have been taken to bring Europe into this problem. Becoming aware of the problem as a common problem in the UK's economic and energy mitigation efforts last year, one of the most notable events has been a clear path to the opening of the gas market in 2017, again, on farm, agrarian, environmental and regional policythe Commission will meet in a possible long time to decide on how this bill can be adopted as soon as possible, I hope that we will succeed in adopting it without substantial changes in the wording accepted at second reading to the extent to which the condition for reducing political risks has beenI am quite pleased, in the report of the Foreign Affairs Minister's report, that the emphasis on energy security issues and concrete initiatives, with particular emphasis on the importance of regional cooperation in the name of unity on behalf of the group, is a significant focus of the report. Looking forward to the progress in the negotiations on the accession to the Organisation for Economic Co-Operation and Development (OECD) and the forecast in the Foreign Office report that Latvia could become a fully fledged member of the OECD this year, I am aware that it is our own investment. The work and that, in Valda Dombrovska's words, this was yet another challenge through which we can measure the maturity of our nation, to remind you that, at the Valda Dombrovska government's challenge in 2011, the task of joining the OECD was first worded in the Government's Government Declaration AndI am confident that we will be able to experience the achievement of this ambitious goal at the time in recent years that Latvia's economic growth has indeed been one of the most rapid in the European Union and, at the moment, the Latvian economy as a whole and the main indicators are proportionatehowever, next year, we need to work together to achieve a more rapid growth of economic growth, so that all of Latvia's citizens feel more tangible to it in their wallets and rocks, and I would like to thank all the Foreign Ministry diplomats who, even as a result of the crisis, very small enough to be in the budget. The teams are still able to provide them with the huge tasks and, however, to achieve success from such small teams, it is even hard to expect to be able to provide assistance to all those who are in distress or who are temporarily in trouble for the benefit of the Latvian citizen who has been in distress or who is temporarilythe success of our home country is chosen by Members of another country, Ciennisi, and success in foreign policy depends to a large extent on how strong, cohesive and united a goal is for the country's realised policy within its well-governed Labi (interjection: time!)".
- 2016_01_26_340-seq15 mentions Q211.
- 2016_01_26_340-seq15 mentions Q193089.
- 2016_01_26_340-seq15 mentions Q458.
- 2016_01_26_340-seq15 mentions Q1020384.
- 2016_01_26_340-seq15 mentions Q159.
- 2016_01_26_340-seq15 mentions Q41550.
- 2016_01_26_340-seq15 mentions Q15628977.
- 2016_01_26_340-seq15 mentions Q25931626.
- 2016_01_26_340-seq15 mentions Q7184.
- 2016_01_26_340-seq15 mentions Q212.
- 2016_01_26_340-seq15 mentions Q23666.
- 2016_01_26_340-seq15 mentions Q57630.
- 2016_01_26_340-seq15 mentions Q365.
- 2016_01_26_340-seq14 type Speech.
- 2016_01_26_340-seq14 number "14".
- 2016_01_26_340-seq14 date "2016-01-26".
- 2016_01_26_340-seq14 isPartOf 2016_01_26_340.
- 2016_01_26_340-seq14 spokenAs 118.
- 2016_01_26_340-seq14 spokenText "Paldies. VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.".
- 2016_01_26_340-seq14 language "lv".
- 2016_01_26_340-seq14 speaker Inara_Murniece-1970.
- 2016_01_26_340-seq14 translatedText "Thank you very much to the members of the group, Solvita Aliver, on behalf of the House.".
- 2016_01_26_340-seq14 mentions Q822919.
- 2016_01_26_340-seq14 mentions Q918757.
- 2016_01_26_340-seq14 mentions Q435407.
- 2016_01_26_340-seq13 type Speech.
- 2016_01_26_340-seq13 number "13".
- 2016_01_26_340-seq13 date "2016-01-26".
- 2016_01_26_340-seq13 isPartOf 2016_01_26_340.
- 2016_01_26_340-seq13 spokenAs 150.
- 2016_01_26_340-seq13 spokenText "Labrīt, kolēģi! Labrīt, cienījamie klātesošie! Paldies Rinkēviča kungam par visai plašo un izsmeļošo ziņojumu, taču, pēc ZZS domām, šajā ziņojumā pietrūka varbūt divu lietu. Mums tomēr būtu gribējies uzklausīt plašāku viedokli par bēgļu problemātiku Eiropā, proti, par tās seku pārvarēšanu, par iespējamo Eiropas šķelšanos, par Šengenas zonas vājumu, kas ir arvien acīmredzamāka. Un, ja pat mūsu Ārlietu ministrijā šobrīd kuluāros izskata iespēju, ka Šengenas zonā paliktu vairs tikai piecas sešas valstis, un ja Latvija pie tās turpina turēties, zobus sakodusi, tad par to šādā ziņojumā tomēr būtu jārunā. Attiecībā uz ZZS nostāju bēgļu jautājumā mēs esam jau teikuši un to vēlreiz apstiprinām, ka, protams, uzņemtās saistības ir jāizpilda, taču mēs kategoriski noraidām jebkādu šī skaita palielināšanu, obligāto kvotu ieviešanu vai bēgļu uzspiešanu citādā veidā. Nevar būt tā, ka Eiropā dažas valstis ar savu politiku, kuru tās realizē bēgļu jautājumā, rada problēmas visai Eiropai un pat atsakās apspriest jebkādu šīs politikas pārskatīšanu. Otra tēma varbūt ir drusku eksotiska: Arktika un iespējamā Eiropas politika šajā reģionā. Ir tāda sajūta, ka tas ir kaut kas tāls. Bet, ziniet, tā domāt nav pareizi! Jo, paskatieties, no Rīgas līdz Parīzei ir 2200 kilometru, bet līdz Norvēģijas ziemeļiem, kur atrodas pēdējais apdzīvotais punkts – Hammerfesta –, tikai 1800 kilometru. Un ir skaidrs, ka tieši tur tuvākajos gados norisināsies lielākie dabas resursu pārdales procesi. Un ne velti Krievijas nacionālās drošības stratēģijā Arktika un tās nozīme ir pieminēta tikpat daudz reižu, cik ASV! Runājot par manis jau pieminēto Krievijas stratēģiju, jāteic, ka objektīvu apstākļu dēļ ministra ziņojumā tā nav atspoguļota, jo Krievijas prezidents Putins to ir parakstījis vien aizvadītā gada 31.decembrī. Šī valsts drošības stratēģija ir dokuments, pēc kura satura top, piemēram, Krievijas militārā doktrīna, tiek īstenota ārlietu politika un ļoti daudzi valsts iekšējo drošību reglamentējošie plāni. Respektīvi, šis dokuments pasaka, kādas būs mūsu... starpvalstu attiecības. Tiesa gan, tur ir arī gana daudz demagoģijas un vēlamā uzdošana par esošo, tomēr atļaušos klātesošos iepazīstināt ar dažiem no šī ļoti svarīgā dokumenta 120 punktiem. Pirmais punkts skaidri pasaka, kas ir šī stratēģija (citēju): “Šī stratēģija ir stratēģiskās plānošanas bāzes dokuments, kas nosaka Krievijas Federācijas nacionālās intereses un stratēģiskās nacionālās prioritātes, mērķus, uzdevumus un līdzekļus ārpolitikas un iekšpolitikas jomās, kas vērsti uz nacionālās drošības un ilgtermiņa attīstības nodrošināšanu.” Tālāk. Pēc ilgiem laikiem Krievija šajā stratēģijā ir atklāti nosaukusi arī savu galveno drošības apdraudējumu (citēju): “NATO spēka potenciālā palielināšana, piešķirot tam globālas funkcijas, kura notiek, pārkāpjot starptautisko tiesību normas; bloka valstu karadarbības aktivizēšana, tālāka alianses paplašināšana un tās infrastruktūras pietuvošanās Krievijas robežām ir tiešs drauds valsts robežu drošībai.” Šeit arī atrodama tēze par informatīvo karu. Citēju: “Arvien lielāku ietekmi uz starptautisko situāciju rada cīņa globālajā informācijas telpā, ko nosaka dažu valstu vēlmes izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai, manipulējot ar sabiedrisko apziņu un vēstures falsificēšanu.” Nu, te gan jāpiebilst, ka tas ir arī ļoti precīzs raksturojums tam, ko ar savām “troļļu fermām” un informatīvo spiedienu dara pati Krievija. “Starptautiskajā drošībā Krievija saglabā priekšroku politisko, diplomātisko un tiesisko instrumentu pielietošanā. Militārā spēka pielietošana nacionālo interešu aizstāvēšanai iespējama tikai tad, ja visi nemilitārie līdzekļi ir izrādījušies neefektīvi.” Nu, Ukrainas kontekstā šo punktu es pat nekomentēšu. Tālāk. Kā viens no Krievijas lielākajiem draudiem tiek uztverta nevalstisko organizāciju darbība. Citēju: “Valsts un sabiedriskās drošības apdraudējumu skaitā ir radikālas sabiedriskās organizācijas, kas izmanto nacionālistisku un reliģisku ideoloģiju; ārvalstu un starptautiskas nevalstiskās organizācijas, kuru darbība vērsta uz situācijas destabilizēšanu, ieskaitot krāsaino revolūciju inspirēšanu un krievu tradicionālo garīgo un tikumisko vērtību iznīcināšanu.” Stratēģijā pieminēta arī krievu valodas lomas samazināšanās pasaulē, tās apmācīšanas līmeņa kritums Krievijā un citur pasaulē, tāpēc stratēģija paredz tālāk attīstīt kopēju humanitāro un informatīvo telekomunikāciju vidi NVS valstīs un citos tuvējos reģionos (ar tuvējiem reģioniem, protams, saprotot Baltijas valstis). Vārdu sakot, šajā stratēģijā ir gana daudz interesanta gan tekstā, gan arī starp rindām, un tā mums nepārprotami saka, ka nekas lielā kaimiņa attieksmē un spiedienā nemainīsies. Tāpēc, visticamāk, austrumu virzienā būs jāvērš visai pamatīgi diplomātiskie resursi un jācer, ka situācija kaimiņvalstī nepasliktināsies. Un gribu vēlēt ministra kungam šajā grūtajā jomā sekmes arī turpmāk. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
- 2016_01_26_340-seq13 language "lv".
- 2016_01_26_340-seq13 speaker Karlis_Serzants-1959.
- 2016_01_26_340-seq13 translatedText "Good morning, colleague, good morning, thank you to Mr RINKĒVIČS for a whole and full report, but, according to the mayoral opinion, there was a lack of perhaps two things, but we would have liked to hear a broader view of the problem of refugees in Europe, namely ,the prospect of a European schism, about the weakness of the Schengen area, which is increasingly evident at the time of our Foreign Office, is examining the possibility that, even at the moment in our Foreign Office, there would be no more than five in six, and if Latvia continues to stick to it, the teeth are beatant ,this report should, however, however speak about the mayoral position on the refugee situation we have already said and confirm this again, of course, that the commitments made must be fulfilled, but we strongly reject any increase in the number, the introduction of compulsory quotas, orthe imposition of refugees in a different way is not the way that, in Europe, some countries, through their policies, which they carry out on the issue of refugees, cause problems for the whole of Europe and even refuse to discuss any second subject matter is perhaps a little bit exotic: the Arctic and the referenceEuropean policy in the region is a feeling that it is something long But, you know it is not right! Because, look, from Riga to Paris there are 2,200 kilometers, but up to the north of Norway, where the last of the most populous point  Hammerfesta ,just 1,800 miles apart, it is clear that it is there that the major natural resource reallocation processes in the years ahead of Russia's national security strategy, the Arctic, and its role have been mentioned just as many times as we have already mentioned. Russia's strategy must say that due to objective circumstances, the Minister's report does not reflect this, as President Putin has signed it only on 31 December of this year, this national security strategy is a document which is top of the table, such as the Russian military doctrine ,Foreign policy and a very large number of national internal safety plans, in other words, tell us what the Court of Justice will have in both, there is also enough demagogy and a desire to present a fewthe First paragraph of this very important document, the first paragraph, clearly states what the strategy is (and I quote)' This strategy is a strategic planning basis which sets out the objectives, objectives, objectives and resources of the Russian Federation in foreign and domestic policy. In areas targeting the provision of national security and long-term development " Beyond the long term, Russia has openly named its main security threat (and I quote): " the potential increase in NATO's power by giving it a global function in breach of international lawthe norm; the activation of the bloc's national warfare, further expanding the alliance and the proximity of its infrastructure to Russia's borders is a direct threat to the country's border security, " There is also a thesis on the information war, quote: " the increasing impact on the international situation is causing the fight to be global informationa space determined by the willingness of some countries to use information and communication technologies to achieve its geopolitical goals by manipulating public awareness and the falsification of history, " Well it should be added that it is also a very precise description of what its own "farms " and background pressure are doing the same in Russia, " Russia maintains in the International Security Policy Russia its preferred use of military, diplomatic and legal instruments to protect the national interests of national interests only if all non-military means have proved ineffective, in the context of UkraineI will not even comment on the point that I will not even comment on as one of Russia's major threats to the activities of non-governmental organisations:' public and public security threats include radical public organisations using nationalist and religious ideology; foreign and international non-governmental organisationsthe action is aimed at destabilising the situation, including the destruction of non-colino revolutions and the destruction of Russian traditional mental and moral values, " the reduction in Russian role in the world, the decline in the level of training in Russia and the rest of the world, and therefore seeks to further develop the strategy. The common humanitarian and information telecoms environment in the CIS countries and other nearby regions (with the Baltic States of course, meaning, of course, the Baltic States), there is enough interesting in this strategy, both in the text and between the lines, and it is clearly saying thatnothing much of a strong neighbour's attitude and pressure will not change, it is likely that all major diplomatic resources should be targeted in the eastern direction and, hopefully, the situation in neighbouring countries will not deteriorate, and I wish to thank you for the attention (applause) of the Minister in this difficult field (applause)".
- 2016_01_26_340-seq13 mentions Q211.
- 2016_01_26_340-seq13 mentions Q2660080.
- 2016_01_26_340-seq13 mentions Q193089.
- 2016_01_26_340-seq13 mentions Q39731.
- 2016_01_26_340-seq13 mentions Q159.
- 2016_01_26_340-seq13 mentions Q90.
- 2016_01_26_340-seq13 mentions Q7184.
- 2016_01_26_340-seq13 mentions Q212.
- 2016_01_26_340-seq13 mentions Q20.
- 2016_01_26_340-seq12 type Speech.
- 2016_01_26_340-seq12 number "12".
- 2016_01_26_340-seq12 date "2016-01-26".
- 2016_01_26_340-seq12 isPartOf 2016_01_26_340.
- 2016_01_26_340-seq12 spokenAs 118.
- 2016_01_26_340-seq12 spokenText "Paldies. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā – deputāts Kārlis Seržants.".
- 2016_01_26_340-seq12 language "lv".