Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s ?p ?o. }

• 2016_01_26_340-seq12 speaker Inara_Murniece-1970.
• 2016_01_26_340-seq12 translatedText "Thank you to the Group of the Greens / EFA group, Mr Carlis Sergeant, on behalf of the Greens / EFA group".
• 2016_01_26_340-seq12 mentions Q1807079.
• 2016_01_26_340-seq12 mentions Q11751893.
• 2016_01_26_340-seq11 type Speech.
• 2016_01_26_340-seq11 number "11".
• 2016_01_26_340-seq11 date "2016-01-26".
• 2016_01_26_340-seq11 isPartOf 2016_01_26_340.
• 2016_01_26_340-seq11 spokenAs 101.
• 2016_01_26_340-seq11 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ārlietu ministra kungs! Premjeres kundze! Vēstnieki! Latvijas draugi un atbalstītāji! 2003.gadā, tikai gadu pirms tam, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, tika pieņemta Eiropas Drošības stratēģija, kurā bija šādi vārdi: “Eiropa nekad nav bijusi tik pārtikusi, tik droša un tik brīva. 20.gadsimta pirmajā pusē piedzīvotā vardarbība devusi vietu mieram un stabilitātei, kas agrāk Eiropas vēsturē nav piedzīvota.” Daudziem šie vārdi, kuri šodien ir ļoti tālu no realitātes, liek ilgoties pēc 2003.gada Eiropas – miera un pārticības Eiropas –, un tas ir cilvēcīgi un saprotami. Tas, kas ir mazāk saprotami, – Eiropas Savienībā pašlaik ir cilvēki, politiķi, kas saka: “Šodienas Eiropa nav tā Eiropa, ko mēs gribējām. Vai nu dodiet mums citu Eiropu, vai arī mēs šajā spēlītē nepiedalīsimies!” Ir cilvēki, kas saka, ka krīzes varētu būt Eiropas Savienības, šī agrāk nepieredzētā Eiropas integrācijas projekta, dzinējspēks. Un tieši tāpat kā 2010.gadā Eiropas Savienību skāra bezprecedenta ekonomiskā krīze, kas tolaik apdraudēja vislielāko un acīmredzamāko Eiropas Savienības integrācijas ieguvumu – vienoto valūtu –, pašlaik Eiropu skar Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un citu Eiropas kaimiņreģionu nestabilitātes izraisītā migrācijas krīze, kas apdraud vēl vienu Eiropas integrācijas ieguvumu un simbolu – Šengenas zonu, proti, Eiropu bez robežām cilvēku, preču un pakalpojumu plūsmai. 2010.gada ekonomiskā krīze Eiropas Savienībā radīja konfliktu starp Eiropas Savienības ziemeļu un dienvidu dalībvalstīm, un tās rētas mēs redzam vēl šodien. Toreiz šī konflikta ļoti spilgts simbols bija kāda Grieķijas protestētāja rokās turētais plakāts: Vācijas kanclerei Merkelei bija piezīmētas ūsiņas, kas bija raksturīgas Hitleram. Tagad migrācijas krīze ir radījusi dalījumu starp Eiropas Savienības rietumiem un austrumiem, Eiropas Savienības vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Un arī šī konflikta pēdas atstās rētas. Līdztekus tam, kā jau ārlietu ministrs sacīja, šobrīd Latvijai tik nozīmīgais Eiropas Savienības partneris – Lielbritānija – pēc ilgstošiem britu eiroskeptiķu mudinājumiem šī gada otrajā pusē rīkos referendumu par iespējamo izstāšanos no Eiropas Savienības. Ir zināms arī, ka Somijas parlaments drīzumā diskutēs par 50 tūkstošu cilvēku parakstītu petīciju par izstāšanos no eirozonas. Pēdējās dienās atklātībā parādījusies informācija par tā sauktās Islāma valsts plānotiem plaša mēroga uzbrukumiem visai Eiropai. Cienījamie kolēģi! Nestabilitātes, draudu un neparedzamības apstākļos cilvēku pirmais instinkts ir noslēgties – novilkt stingras un skaidras robežas ap savu māju, kur pagaidām viss ir droši un par kuru mēs primāri varētu parūpēties. Tas palīdz iegūt skaidrību un kontroli par savu darbības lauku un savu kontrolētu individuālo vidi. Tomēr, cienījamie kolēģi, skatoties savā nabā, Eiropas Savienību mēs neizglābsim. Kur vēl labāk tas ir redzams kā pie mums Latvijā? Pagājušajā gadsimtā nebija nevienas Eiropas līmeņa krīzes, kas nebūtu tieši skārusi Latviju. Tās visas ātrāk vai vēlāk pie mums atnāk. Tāpēc, tāpat kā 2010.gadā, kad ekonomiskās krīzes risinājums bija – “vairāk Eiropas”, nevis “mazāk Eiropas”, arī tagad risinājums ir – “vairāk Eiropas”. Ja Eiropas Savienības valstis pieļaus fundamentālo kļūdu un risinājumu meklēs caur “mazāk Eiropas”, atjaunojot robežas un ceļot sienas, tad īslaicīga mūsu problēma patiešām kļūs par mūsu kaimiņu problēmu un mūsu kaimiņu kaimiņu problēma būs savukārt viņu kaimiņu problēma. Tādā veidā Eiropa ļoti drīz sāks izskatīties pēc tā kontinenta, kāda tā bija starp Pirmo un Otro pasaules karu. Rūgti aizvainojumi, naidīgums un noslēgšanās sevī. Mēs ļoti labi zinām, kādas traģiskas sekas mēs toreiz piedzīvojām. Ilgu laiku mēs gribējām būt vienotajā Eiropas Savienībā tāpēc, ka tā bija miera un pārticības osta. Tagad mums jāgrib būt Eiropas Savienībā tieši tāpēc, ka šis kontinents, šīs mūsu kopīgās mājas piedzīvo izaicinājumus, ar kuriem tikt galā mēs varēsim tikai kopā. 2015.gada pirmā puse bija Latvijas prezidentūras laiks Eiropas Savienības Padomē. Tas bija laiks, kad mēs pielikām savu plecu, nesot uz priekšu kopējo Eiropas Savienības projektu. Savas divu miljonu balsis paceļot 500 miljonu balsu līmenī. Pašlaik Eiropas Savienības kolēģi uz mums bažīgi raugās un jautā – kāpēc pēc tik sekmīgi aizvadītas prezidentūras, turklāt augošas ekonomikas apstākļos un pēc pieņemta 2016.gada budžeta, bija jākrīt Laimdotas Straujumas valdībai? Šajos apstākļos mums jo īpaši svarīgi ir izveidot proeiropeisku valdību ar ministriem, kas aktīvi iesaistīsies Eiropas Savienības darbā. Prezidentūras laikā uzkrātais zināšanu, pieredzes un reputācijas kapitāls ir jāizmanto aktīvai līdzdalībai, Eiropas līmenī rodot risinājumu esošajai krīzei. Svarīgi, lai tiem, kas apliecināja savu varēšanu prezidentūras laikā, atrastos arī vieta turpmākajam darbam valsts pārvaldē. Mēs Eiropas lietu komisijā 2015.gadā ļoti aktīvi esam strādājuši ar risinājumiem, ko Eiropas Savienība ir meklējusi migrācijas krīzei. Mēs esam diskutējuši par atpakaļatgriešanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā var palikt tikai tie, kas bēg no kara un vajāšanas. Mēs esam diskutējuši par atbalstu Turcijai, lai tā varētu normālā veidā uzturēt 2,5 miljonus Sīrijas bēgļu, kuri atrodas tās teritorijā. Mēs esam runājuši par Eiropas Savienības kopējo robežu apsardzi, lai neļautu nekontrolētai cilvēku plūsmai nokļūt pār Eiropas robežām. Diemžēl daudzi no šiem risinājumiem nav ieviesti. Ne jau Eiropas Komisijas nevēlēšanās dēļ, bet gan tieši tāpēc, ka Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm reizēm ir radikāli atšķirīgs redzējums par šiem risinājumiem. Tāpēc ir neskaitāmi samiti un sanāksmes. Ja uz tiem katrs aizbrauc ar stingru pārliecību aizstāvēt tikai savu teritoriju un nepiekāpties ne par centimetru, iznākums ir tieši nekāds. Kamēr iznākums ir nekāds, Eiropas Savienības sabiedrība, redzot šķietamo nespēju rīkoties, zaudē pārliecību, ticību Eiropas Savienības rīcībspējai. Visbeidzot. Vecgada nakts notikumi Vācijā, Ķelnē, apliecināja, ka mums nevajag būt naiviem, ka patvēruma meklētāji no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem automātiski zinās un pieņems Eiropas Savienības sabiedrībās pieņemtās uzvedības normas. Šādus pārkāpumus nedrīkst pieciest, tie ir ātri jāizmeklē un attiecīgi jāsoda. Es esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībsargājošās iestādes, kas saskārušās ar šādiem gadījumiem, ar tiem ātri un veiksmīgi tiks galā (ja nepieciešams, ar citu eiropiešu palīdzību), jo runa ir tikai par iespējamiem pāris tūkstošiem noziedznieku, kuri nedrīkst apdraudēt 500 miljonu Eiropas Savienības nākotni. Paldies. (Aplausi.)".
• 2016_01_26_340-seq11 language "lv".
• 2016_01_26_340-seq11 speaker Lolita_Cigane-1973.
• 2016_01_26_340-seq11 translatedText "Dear Madam President-in-Office of the Parliament, dear colleague of the House, Madam President-in-Office of the European Parliament, the ambassadors, the friends and supporters of Latvia, in 2003, just a year before Latvia joined the European Union, the European Security Strategy, which had the following words:' Europe has never beenas prosperous, so safe and so free in the first half of the 20th century, violence has given place to the peace and stability which, in the past, has never been seen in the history of Europe, which today is far from the reality of 2003. The European Year of Peace and africyness Â, and it is a humane and understandable It, which is less understandable in the EU at the moment, the people, the politicians, say:' today's Europe is not the Europe we wanted to Do eitherwe, another Europe, or we will not participate in this scenario, are the people who say that the crisis could be the driving force of the European Union, this unprecedented project of European integration, and in just the same way as 2010, the European Union was hit by an unprecedented economic crisis which was unprecedented in the European Union. At that time, the biggest and most obvious benefit of the European Union's integration into the integration of the European Union, which is not yet evident, is currently affecting the migration crisis caused by the instability caused by the instability of the Middle East, North Africa and other European neighbourhood regions, which is threatening yet another benefit to European integration and the Schengen area as a symbol of the Schengen area ,namely, a Europe without borders: the 2010 economic crisis for people, goods and services in the EU resulted in a conflict between the countries of the North and the south of the European Union, and the scars we see even today were a very vivid symbol of this conflict. At the hands of a Greek protener, a poster: German Chancellor Merkel was on a hand-out of Hitler, marked by the breakdown between the European Union's West and the East, the old and new Member States of the European Union, and the footprint of this conflict will also be marked by this conflict. The scars of this veg, as the foreign minister has said, is now a landmark for the European Union's most important partner, â Britain Â, after long-standing British Eurosceptic urging in the second half of this year will hold a referendum on a possible exit from the European Union, and thatthe Finnish parliament will shortly discuss a petition for a petition to leave the euro area during the last few days as revelations emerged of the so-called Islamic State's planned large-scale attacks on all of Europe's Most Devious colleagues! The instinct is to shut down to remove a rigid and clear border around your home, where as yet everything is safe and for which we could take care in the primary it helps to gain clarity and control of their fields of activity and control the individual environment of their controlhowever, dear colleagues, looking at our European Union we will not save the European Union even better, as we have in Latvia? Come on, so much as 2010, when the solution to the economic crisis was " more Europe " rather than " less Europe, " even now, the solution is " more Europe " if the countries of the European Union will be looking through' less Europe', restoring bordersand travel walls, our problem will indeed become a problem for our neighbours and the problem of our neighbours will, in turn, have a problem with their neighbours, that Europe will start to look very soon after the continent as it was between First andthe second world war bitterly grievance, environism and conclusion in ourselves, we know very well what the tragic consequences we then had for a long time, we wanted to be in the single European Union because it was a port of peace and prosperity now we should want to bein the European Union, precisely because this continent, this common home is facing the challenges that we can only deal with in the first half of 2015, the Latvian Presidency of the European Union was at the Council of the European Union That it was time we made iton my own part, in bringing forward a joint European Union draft of two million votes to a total of 500 million votes at the moment, our fellow Members of the European Union are worried and asking for us why, after such a successful first Presidency, a growing economyunder the circumstances and following the adoption of the 2016 budget, it was important for us to establish a pro-European government, in these circumstances, for the creation of a pro-European government with the active involvement of the European Union at the work of the Presidency over the Presidency of the European Unionactive participation should be used at European level to find a solution to the current crisis, so that those who have proved their rule during the Presidency of the country also have a place in the public administration, in 2015, with solutions ,what the European Union has been looking for in the migration crisis has we discussed a return mechanism in order to ensure that only those fleeing war and persecution in the European Union have discussed support for Turkey so that it can be normalto maintain the 2.5 million Syrian refugees who are on its territory We have been talking about the European Union's common border guard, so as not to allow the uncontrolled flow of people to get over Europe's borders, many of these solutions have not been implemented by the European Union. Due to the Commission's reluctance, but precisely because the 28 Member States of the European Union have at times a radically different vision of these solutions, there are therefore countless summits and meetings where each drives themselves with strong confidence to defend only their territoryand not to give up on the centimetre, the upshot is precisely what the outcome of Kamp is, the European Union's society, seeing a seeming failure to act, losing confidence, the credibility of the European Union's power at Finally Reach Night in Germany, Cologne, showed that we should not be naïve ,that asylum seekers from North Africa and the Middle East will automatically know and accept infringements of the behaviour of the European Union in this respect, they must be swiftly investigated and duly prosecuted by the law enforcement authorities of the Member States of the European Union. In such cases, they will deal quickly and successfully (if necessary with the assistance of other Europeans), because it is only possible for a few thousand criminals who should not be able to jeopardise the future of the 500 million European Union (applause)".
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q822919.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q211.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q3089345.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q193089.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q458.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q33.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q8880.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q23666.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q183.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q858.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q41.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q12360039.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q43.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q365.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q29425772.
• 2016_01_26_340-seq11 mentions Q2429253.
• 2016_01_26_340-seq10 type Speech.
• 2016_01_26_340-seq10 number "10".
• 2016_01_26_340-seq10 date "2016-01-26".
• 2016_01_26_340-seq10 isPartOf 2016_01_26_340.
• 2016_01_26_340-seq10 spokenAs 118.
• 2016_01_26_340-seq10 spokenText "Paldies. Saeimas Eiropas lietu komisijas vārdā – deputāte Lolita Čigāne.".
• 2016_01_26_340-seq10 language "lv".
• 2016_01_26_340-seq10 speaker Inara_Murniece-1970.
• 2016_01_26_340-seq10 translatedText "Thank you to Members of the Commission for European Affairs, Mr Lolita Chigane, on behalf of the Committee on European Affairs".
• 2016_01_26_340-seq10 mentions Q822919.
• 2016_01_26_340-seq10 mentions Q751020.
• 2016_01_26_340-seq10 mentions Q193089.
• 2016_01_26_340-seq9 type Speech.
• 2016_01_26_340-seq9 number "9".
• 2016_01_26_340-seq9 date "2016-01-26".
• 2016_01_26_340-seq9 isPartOf 2016_01_26_340.
• 2016_01_26_340-seq9 spokenAs 101.
• 2016_01_26_340-seq9 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi! Pirms 25 gadiem Latvijas tauta stāvēja uz barikādēm ne tikai tādēļ, lai atjaunotu Latvijas neatkarību, bet arī tādēļ, lai īstenotu to, ko nesen ierakstījām Satversmes preambulā. Un es gribu citēt: “...lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību caur gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.” Pēdējos 25 gados esam sapratuši, ka ar barikādēm vien mēs neizsargāsim mūsu nacionālās vērtības. Izolācijā mēs neizdzīvosim, jo dzīvojam pasaulē ar 200 valstīm, un mūsu pastāvēšana ir iespējama tikai tad, ja protam konstruktīvi sadarboties vismaz ar vairākumu šo valstu. Kā Ministru prezidente Laimdota Straujuma sacīja savā pārskatā par Latvijas nacionālo drošību – mēs nevaram domāt par savas valsts labklājību, drošību un attīstību, neņemdami vērā starptautisko kontekstu un norises gan pie mūsu valsts robežām, gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē. Ārpolitika ir viens no instrumentiem, kas ir mūsu rīcībā un ļauj mums to panākt. Ja vēlamies aizstāvēt mūsu valsti, valodu un kultūru un novērst ārējos draudus, mums ir jāstrādā ar mūsu sabiedrotajiem. Un Latvijas vissvarīgākie sabiedrotie atrodas NATO un Eiropas Savienībā. Manuprāt, 2016.gadā Latvijas galvenā ārpolitikas prioritāte ir darīt visu, lai aizsargātu un stiprinātu šīs divas organizācijas. Lielākā daļa mūsu nacionālo interešu ir saistītas ar Eiropas Savienības un NATO pastāvēšanu. Izaicinājumu ir daudz. Ironiski, ka Krievijas agresija Ukrainā devusi NATO jaunu elpu, atjaunojusi organizācijas jēgu un, pateicoties Velsas samitam, piešķīrusi NATO jaunu mērķtiecību un muskuļus, it īpaši mūsu reģionā. Pēdējos gados Latvija ir aktīvi piedalījusies NATO operācijās un ieguvusi pozitīvas atsauksmes par savu ieguldījumu NATO stiprināšanā. Mēs varam patiešām lepoties par Latvijas lomu, izveidojot un attīstot NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru. Latvijas dalība NATO ir sen attaisnojusies un atmaksājusies. Mūsu mērķis vēl joprojām ir stiprināt šo drošības aliansi. Kamēr NATO kļūst stiprāka iepretim ārējiem draudiem, Eiropas Savienība sastopas ar iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, kas daudziem rada bažas par savienības nākotni. Lielbritānijas plānotais referendums, radikāli noskaņotu antieiropeisku politisku partiju pieaugums un ārkārtas situācija migrācijas un patvēruma jomā apdraud ne tikai Šengenas sistēmu, bet arī Eiropas Savienības nākotni kā tādu. Mēs to nedrīkstam pieļaut. Protams, mums ir jāpiedalās Eiropas Savienības bēgļu jautājuma problēmu risināšanā, bet tikai ar tādiem risinājumiem, kas neapdraud Latvijas iekšējo mieru, drošību un stabilitāti. Ir svarīgi, lai nākamā valdība papildinātu un stiprinātu mūsu līdzšinējo nostāju par kompleksu pieeju bēgļu jautājumā. Un starp šiem risinājumiem ir Eiropas Savienības ārējo robežu stiprināšana, efektīva atpakaļatgriešanas politika un cīņa ar organizēto noziedzību. Kaut gan Eiropas Savienība un NATO ir divas atšķirīgas organizācijas, to problēmas un intereses pārklājas. Neaizmirsīsim, ka 22 no 28 Eiropas Savienības valstīm vienlaikus ir NATO dalībvalstis. Tas Dienvideiropas valsts premjers, kurš piekrīt nosūtīt kaujas lidmašīnas uz Baltijas reģionu, lai palīdzētu nosargāt mūsu gaisa telpu NATO ietvaros, ir tas pats premjers, kurš varētu no mums prasīt atbalstu Eiropas Savienības vienotai stratēģijai, lai atvieglotu situāciju viņa reģionā bēgļu krīzes apstākļos. Vai šis premjers būs gatavs atbalstīt Latviju NATO ietvaros, ja Latvija atteiksies palīdzēt viņam Eiropas Savienības jautājumā? Tīri cilvēciski – es šaubos. Tas būtu naivi un no ārpolitikas viedokļa pat bīstami – ignorēt šo faktu. Būsim principiāli, bet būsim arī prātīgi! Mēs sadarbojamies ar reāliem cilvēkiem, nevis ar abstraktiem jēdzieniem. Ārpolitika prasa kompleksus risinājumus, un tas nozīmē sadarbību ar daudzām valstīm dažādos virzienos dažādās organizācijās. Šogad Latvija ir prezidējošā valsts NB8, Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē. Bet tie jautājumi, kuri tiks apspriesti mūsu reģionā, ir tie paši, par kuriem runā NATO un Eiropas Savienība. Un tie ir: Krievijas agresija Ukrainā, terorisms un bēgļi. Katra starptautiskā organizācija, kurā Latvija piedalās, piedāvā atšķirīgas sadarbības iespējas ar kādu nosacītu daļu no šīm 200 pasaules valstīm. Mēs vēlamies iestāties OECD, jo tas paplašinās un stiprinās mūsu spējas sekmīgi integrēties globālajā ekonomikā. Mūsu iekšējā un ārējā drošība ir cieši saistīta ar mūsu ekonomisko drošību, un mūsu dalība OECD šogad būs spēcīgs jauns instruments mūsu rokās. Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, Latvijas ārpolitikas intereses ir saistītas ar mūsu Austrumu partnerības kaimiņiem – ar Centrālāziju un ar Āziju, it īpaši Ķīnu, Koreju un Japānu. Mums ir jāturpina izmantot mūsu priekšrocības NATO un Eiropas Savienībā, lai veicinātu mūsu divpusējās attiecības ar šīm valstīm. Šāda mijiedarbība kalpo Latvijas interesēm un sakrīt ar NATO un Eiropas Savienības mērķiem. Šogad Eiropas Savienībā apstiprinās jaunu globālu stratēģiju ārpolitikā un drošības politikā. Pie tās strādā ne tikai ierēdņi Briselē, bet arī 28 valstu valdības un parlamenti. Tas ir kopīgs darbs, jo mums ir kopīgas intereses. Šeit Latvijai ir īpaša teikšana, jo Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ir atbildīgā ziņotāja par šo tēmu Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijā. Vienlaikus mums ir jāveicina vienota un konsekventa Eiropas Savienības politika attiecībās ar Krieviju. Patlaban diplomātija un sankcijas ir galvenie līdzekļi, kuri spējuši ierobežot tālāku situācijas eskalāciju Ukrainas austrumos. Kaut gan attiecību uzlabošana ar Krievijas Federāciju ir vēlama, tas patlaban nav iespējams bez Minskas vienošanās pilnīgas izpildes. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Barikāžu laikā mūsu tauta parādīja pasaulei, ka esam gatavi cīnīties par mūsu valsts valodu un kultūru. Mēs atjaunojām neatkarību, jo pasaules valstis novērtēja mūsu drosmi un apstiprināja mūsu vietu starptautiskajā vidē. Mēs esam veiksmīgi darbojušies šajā vidē 25 gadus, bet, lai nosargātu mūsu valsti, mums vienlaikus ir jānosargā šī vide, kurā mēs atrodamies. Latvija ir valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju, un mums ir jādzīvo starp 200 citām valstīm un 7,4 miljardiem cilvēku. Šādā globālā kontekstā mēs nevaram izdzīvot aklā izolācijā vai pastāvīgā konfrontācijā. Krīzes laikā cilvēki var tikt iedalīti divās grupās: ir tie, kuri sūdzas, cik slikti viss ir, un meklē vainīgos, un ir tie, kuri prasa, ko var darīt lietas labā, un meklē palīdzību. Ja gribam palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem, stiprināt Latvijas neatkarību un veicināt mūsu drošību un attīstību, mums ir jāpalīdz Eiropai atrast kopīgus risinājumus. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2016_01_26_340-seq9 language "lv".
• 2016_01_26_340-seq9 speaker Ojars_Eriks_Kalnins-1949.
• 2016_01_26_340-seq9 translatedText "Dear Chairman, dear Chairman, honourable Members, Ecselles, ladies and gentlemen, 25 years ago, the people of Latvia stood at the barricades not only to restore Latvia's independence but also to implement what has recently been recorded in the Preamble to the Constitution, And I would like to quote :" to guarantee the independence and development of the Latvian nation, its language and culture through the centuries, to guarantee the freedom and prosperity of the Latvian people and to promote prosperity " in the last 25 years we have realised that in barricades alone we will not guard our national values. We will not live in isolation because we live in a world with 200 countries, and our existence is only possible if we are able to cooperate constructively with the majority of these countries As Prime Minister Laimgiven Strauin said in his review of Latvia's national security  we cannotto think about the prosperity, safety and development of my own country, without taking into account the international context and developments, both at our national borders and in the European Union and around the world, External policy is one of the instruments at our disposal and allows us to do so in order to achieve thiswe want to defend our country, our language and culture and prevent external threats, we need to work with our allies, And the most important allies of Latvia in NATO and the European Union, I think that, in 2016, the main priority of Latvia's foreign policy is to do everything to protect andstrengthening the Most Most of our Organisations in our national interests stems from the challenge of the existence of the European Union and NATO, the fact that Russia's aggression in Ukraine has given NATO a new lease of life, renewed the organisation's meaning and granted NATO a new roleambition and muscles, especially in our region in recent years, Latvia has played an active role in NATO operations and has obtained positive feedback on its contribution to NATO's strengthening, We can indeed be proud of Latvia's role in the development and development of the NATO Strategic Reference Centres. The membership of Nato has long justified and paid tribute to Our goal of continuing to strengthen this security alliance, While Nato is stronger opposite external threats, the European Union faces many internal and external challenges, many of which raise concerns about the future of the union, which has raised many concerns about the future of the union, which has raised many concerns about the future of the union, which has raised many concerns about the future of the union, which has raised many concerns about the future of the union, which has raised many concerns about the future of the union, which has raised many concerns about the future of the union, which has raised many concerns about the future of the union, which has raised manythe planned British referendum, the radical rise of anti-European political parties and the emergency migration and asylum situation are not only a threat to the Schengen system, but also the future of the European Union, as such we should not allow for the future of the European Union. Addressing the issue, but only through solutions which do not jeopardise Latvia's inner peace, security and stability, it is essential for the next government to complement and strengthen our position on a complex approach to the refugee issue And between these solutions in the European Unionthe strengthening of the external borders, effective return policy and the fight against organised crime, although the European Union and NATO are two different organisations, their problems and interests do not overlap, let us not forget that 22 out of the 28 countries of the European Union are NATO membersthe southern European country's prime minister, who agrees to send fighter aircraft to the Baltic region to help secure our airspace under Nato, is the same prime minister who could call on us to support the European Union's unified strategy to ease the situation of refugees in his regionin a time of crisis, Does this prime minister be ready to support Latvia under NATO if Latvia refuses to help him on the European Union? But let us also be intelligent! We are working with real people and not with abstract concepts of foreign policy that require integrated solutions, and that means cooperation with many countries in different directions in various organisations, Mr Schmidt, the Baltic Assembly and the Baltic States. In the Council, the issues that will be discussed in our region by NATO and the European Union are the same: Russian aggression in Ukraine, terrorism and refugees, each international organisation in which Latvia is participating offers different opportunities for cooperation withone conditional portion of these 200 countries in the world we want to join the OECD as it expands and will strengthen our ability to successfully integrate into the global economy Our internal and external security is closely related to our economic security, and our participation in the OECDthis year, there will be a strong new tool in our hands, as in previous years, the interests of Latvia's foreign policy are linked to our Eastern Partnership neighbours, and with Asia, in particular, China, Korea and Japan, we must continue to use ourthe advantages of NATO and the European Union to facilitate our bilateral relations with these countries in this regard are in the best interests of Latvia and will coincide with NATO and the objectives of the European Union, which will confirm a new global strategy for the EU's foreign and security policy Pieit is not only civil servants in Brussels who work in Brussels, but also 28 national parliaments and national parliaments, because we share the interests of Latvia, because Member of the European Parliament, Mrs Sandra Kalniete, is the responsible rapporteur for this subject in the Europeanin Parliament's Foreign Affairs Committee, we need to promote a united and consistent policy for the European Union in relation to Russia, Patlaban diplomacy and sanctions are the main instruments that have been able to limit further escalation of the situation in the east of Ukraine while improving relations with the Russian Federationit is desirable that, at this moment, it is not possible without the full implementation of the Minsk agreement, honourable ladies and gentlemen, our nation has shown to the world that we are ready to fight for our country's language and culture that we have restored our independence, as world countries have welcomed uscourage and courage confirmed our place in the international environment, we have been working successfully in this environment for 25 years, but in order to safeguard our country, we must at the same time safeguard the environment we find ourselves in in a country with two million people and we haveliving between 200 other countries and 7.4 billion people in Houf in a global context, we cannot survive in blind isolation or permanent confrontation within the Crisis for people to be divided into two groups: there are those who complain how bad things are, and are looking for those responsible ,and there are those who call for what can be done about it and seek help if we want to help the Latvian people, strengthen Latvia's independence and contribute to our security and development, we must help Europe find common solutions for the attention of you (applause)".
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q211.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q3089345.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q193089.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q458.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q148.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q8889.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q39731.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q159.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q41550.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q7184.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q212.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q23666.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q9005.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q12360039.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q17.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q2280.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q670356.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q25.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q208019.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q236968.
• 2016_01_26_340-seq9 mentions Q18097.
• 2016_01_26_340-seq8 type Speech.
• 2016_01_26_340-seq8 number "8".
• 2016_01_26_340-seq8 date "2016-01-26".
• 2016_01_26_340-seq8 isPartOf 2016_01_26_340.
• 2016_01_26_340-seq8 spokenAs 122.
• 2016_01_26_340-seq8 spokenText "Paldies Saeimas priekšsēdētājai. Debatēs vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam. Viņš runās Ārlietu komisijas vārdā.".
• 2016_01_26_340-seq8 language "lv".
• 2016_01_26_340-seq8 speaker Gundars_Daudze-1965.
• 2016_01_26_340-seq8 translatedText "Thank you to the President-in-Office of the Parliament, Mr Buzek, on behalf of the Foreign Affairs Commission".
• 2016_01_26_340-seq8 mentions Q822919.
• 2016_01_26_340-seq7 type Speech.
• 2016_01_26_340-seq7 number "7".
• 2016_01_26_340-seq7 date "2016-01-26".
• 2016_01_26_340-seq7 isPartOf 2016_01_26_340.
• 2016_01_26_340-seq7 spokenAs 118.
• 2016_01_26_340-seq7 spokenText "Paldies. Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Godātais ārlietu ministra kungs! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi! Pateicos jums, Rinkēviča kungs, vēlreiz par izsmeļošo ziņojumu. Šodien atzīmējam Latvijas starptautiskās atzīšanas 95.gadadienu. 1921.gadā pēc izšķirošā starptautiskā balsojuma Zigfrīds Anna Meierovics Satversmes sapulcē teica: “Varam tagad savu nākamību veidot kā pilntiesīga valsts, kā mūsu intereses to vislabāk prasa.” Šos vārdus atceramies arī šodien. Tā ir liela privilēģija – veidot pašiem savu nākotni, kā mūsu nacionālās intereses to prasa. Ārlietu ministrs iezīmēja starptautiskos izaicinājumus. Terora draudi, konflikti un migrācijas krīze Eiropā, tepat mūsu tiešajos kaimiņos – agresīva, revanšistiska un neprognozējama lielvalsts. Tas, ko mēs redzam, ir nedrošāka un mainīgāka pasaule. Mums atvēlētais laiks, lai reaģētu uz šiem izaicinājumiem, kļūst aizvien īsāks, bet resursi, kas jāiegulda, – daudz lielāki. Par turpmākajiem darbiem. Šobrīd galvenais ir stiprinātLatvijas drošību.Ar to saprotam drošību visplašākajā nozīmē – gan NATO ilgtermiņa klātbūtni mūsu reģionā, stipru un darboties spējīgu Eiropas Savienību, gan arī savas valsts ekonomisko drošību, kas vistiešākajā veidā ietekmēs mūsu bērnu nākotni. Šobrīd mēs esam liecinieki tam, ka Kremlis izvēlas aizvien jaunas avantūras, lai novērstu iedzīvotāju uzmanību no pašu mājās samilzušajām problēmām. Jārēķinās ar dažādiem pavērsieniem. Mēs uzmanīgi sekojam Krievijas uzvedībai, lai būtu gatavi ātrai un adekvātai atbildei. Mēs varam būt gandarīti, ka NATO lēmumi par kolektīvās drošības stiprināšanu austrumu flangā tiek īstenoti. Te ieguldījumu dod visas 28 dalībvalstis. Bez ciešassadarbības arASV – mūsu galveno stratēģisko partneri – nav iedomājama mūsu drošības stiprināšana. Mūsu NATO sabiedrotie patrulē Baltijas gaisa telpā. Esam pateicīgi mūsu sabiedrotajiem par rotācijas kārtībā nosūtītajiem spēkiem uz Baltiju. Šie atturēšanas pasākumi ir skaidrs signāls, ka NATO 5.pants darbojas praksē. Tomēr nebūsim naivi – NATO un mūsu sabiedrotie mūs aizstāvēs tikai tad, ja paši būsim izrādījuši gatavību sevi aizsargāt. Esam būtiski palielinājuši aizsardzības budžetu, lai līdz 2018.gadam sasniegtu 2 procentus no iekšzemes kopprodukta. Taču gatavība aizstāvēt sevi izpaužas ne vien finansējuma piešķiršanā, bet arī panākot visu mūsu valsts un pašvaldību institūciju ciešu sadarbību un sabiedrības atbalstu. Valsts drošība un aizsardzība ir ne tikai Aizsardzības ministrijas, bet visas valsts kopdarbs. Gaidāmajā NATO samitā Varšavā mums svarīgākais ārpolitiskais uzdevums būs panākt NATOilgtermiņamilitārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā un nodrošināt alianses dalībvalstu aizsardzību pret jebkāda veida draudiem. Šeit īpaši vēlos uzsvērt hibrīdo apdraudējumu,kas kļuvis par īpašu kara paveidu. Mēs saskaramies ar vēl nebijuša mēroga konfrontāciju, kurā iesaistīti dažādi instrumenti – ne tikai militārie līdzekļi, kiberdraudi, energoresursi, bet arī propaganda. Līdz ar to stratēģiskā komunikācija ir viens no svarīgākajiem ārpolitikas darba virzieniem. Latvija ir uzņēmusies aktīvu lomu – Rīgā darbojas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kurš dod pienesumu NATO stratēģiskajā komunikācijā un kurā iesaistās arvien vairāk partnervalstu. Godātie klātesošie! Šobrīd arī Eiropas Savienība saskaras ar iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem. Par nožēlu, Eiropas Savienības dalībvalstu politiķi nav spējuši laikus izskaidrot iedzīvotājiem to, ka Eiropas kopīgā mantojuma apdraudējums ir daudz lielāks, nekā jelkad agrāk spējām iedomāties. To uzsvēra arī ārlietu ministrs. Tomēr joprojām dzīvojam arī Eiropas finanšu krīzes ēnā. Klāt nākusi migrācijas krīze, kas laikā un telpā sakrīt ar terorisma un ekstrēmisma pieaugumu. Līdz ar to rodas plaisas mūsu Eiropas Savienības demokrātiskajās institūcijās. Ja centrbēdzes process Eiropā turpināsies, Latvijas uzdevums mūsu pašu drošības un labklājības garantēšanai ir saglabāt savu dalību Eiropas Savienības kodolā. To sakot, es vēlos vērst uzmanību uz Šengenas sistēmu. Šengenas sistēmas pastāvēšanai būtiska ir Eiropas Savienības ārējo robežu kontrole. Migrācijas krīzes dzinuļi – kari Tuvajos Austrumos un bēgšana no tiem, cilvēku kontrabandas ienesīgums – diemžēl saglabāsies arī turpmāk. Tāpēc Latvija iestājas par kompleksu risinājumu Eiropas Savienības migrācijas politikai. Tās galvenie uzdevumi ir efektīva atpakaļnosūtīšanas politika, cīņa ar noziedzīgajiem grupējumiem, kas organizē cilvēku kontrabandu, un Eiropas Savienības ārējo robežu stiprināšana. Kamēr šie uzdevumi nav izpildīti, nevar būt runa par papildu skaita patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā. Jāstiprina ne tikai Eiropas dienvidu, bet arī austrumu robeža. Latvijai kā robežvalstij ir īpaša atbildība. Mums ir plašs mājasdarbu saraksts. Mēs nedrīkstam vilcināties ar valdības konceptuālo dokumentu un – tas ir ļoti svarīgi! – ar praktisko pasākumu ieviešanu valsts austrumu robežas kontrolei un aizsardzībai. Jā, Latvija savu robežu pašlaik spēj kontrolēt, tomēr mums arī svarīgi, lai gadījumā, ja tas būs nepieciešams, mums nāktu palīgā. Tāpēc atbalstām Eiropas Savienības vienotās robežsardzes izveidi. Tā jāizveido iespējami ātri. Gadiem kalt plānus vairs nav laika. Šie darbi jāveic tuvāko mēnešu laikā. Godātie kolēģi! Latvija nesen veiksmīgi noslēdza prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Bijām arī vieni no aktīvākajiem Eiropas Savienības Enerģētikas savienības proponētājiem, kuri visvairāk iestājās par enerģētisko drošību. Arī mums Saeimā jāpieņem atbildīgi lēmumi par grozījumiem Enerģētikas likumā, kas nodrošinātu Latvijas gāzes tirgus atvēršanu, izbeidzot Krievijas diktātu Latvijas energoresursu tirgū. Eiropas Enerģētikas savienības mērķis ir mazināt enerģētisko atkarību no viena piegādātāja – Krievijas. Šo mērķi atbalsta visas dalībvalstis. Tāpēc šokējoša ir rosība izbūvēt gāzes vadu Nord Stream 2 pa Baltijas jūru no Krievijas uz Vāciju, kas ir pretrunā Enerģētikas savienības mērķim. Nevar piekrist Berlīnē dzirdētajam, ka šis būtu tikai ekonomisks projekts. Šis projekts vistiešākajā veidā skar mūsu politiskās un drošības intereses. Tāpēc lēmumiem par Nord Stream 2 jābūt ne tikai Eiropas Komisijas, bet arī dalībvalstu rokās, iesaistot arī drošības ekspertus. Godātie klātesošie! Esam gandarīti, ka Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā izdevās pievērst uzmanību un uzmanības lokā noturēt Austrumu partnerību. Mūsu pienākums ir rūpēties, lai Austrumu partnerības Rīgas samita lēmumi tiktu iedzīvināti. Atbildība Ukrainas, Gruzijas un Moldovas asociācijas līgumu ieviešanā vispirms gulstas uz pašu partnervalstu pleciem, taču nepieciešams ir arī Eiropas Savienības atbalsts. Svarīga ir asociācijas līgumu ratifikācijas pabeigšana visos Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentos. Lai Gruzijas un Ukrainas iedzīvotāji sajustu ieguvumus no Eiropas Savienības reformām, kuras dos atdevi tikai tālākā nākotnē, Eiropas Savienības bezvīzu režīms ar šīm abām valstīm būtu jāievieš iespējami ātri. Latvija turpinās sniegt stingru atbalstu Ukrainai, kura tik smagos apstākļos cenšas īstenot ilgi iekavētās apjomīgās reformas. Man ir patiess prieks, ka Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu spīkeri ir atbalstījuši Latvijas iniciatīvu kopīgi apmeklēt Ukrainu – jau tuvākajās dienās astoņu dalībvalstu parlamentu vadītāji kopā apmeklēs Ukrainu. Šādai solidaritātes izpausmei ir arī dziļi simboliska jēga – atrasties brīvības pusē un uzņemties spēcīgu vadošo lomu. Baltijas un Ziemeļvalstuparlamentu spīkeruvizīte Ukrainā notiks laikā, kad Ukrainas konflikta risinājumā joprojām nav redzamu uzlabojumu. Kaut arī kara darbība pieklususi, nav slēgta Ukrainas austrumu robeža, svešie militārie formējumi nav izvesti. Latvija ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas aktīvi iestājas, ka sankcijas pret Krieviju ir jāsaista ar Minskas vienošanos. Mūsu ārpolitikas uzdevums ir turpināt pieprasīt Minskas vienošanās pilnīgu izpildi. Nedrīkstam pieļaut, ka tas, ko Krievija dara Sīrijā, vai migrācijas krīze novērš uzmanību un vājina vienoto Eiropas Savienības pozīciju. Godātie klātesošie! Runājot par valsts drošību, jāteic, ka izdevumi aizsardzībai turpinās pieaugt, taču budžets jānopelna mums pašiem. Tāpēc aicinu ārlietu dienestu vēl aktīvāk strādāt ekonomiskās drošības jomā, ārējo ekonomisko sakaru veicināšanā, meklējot noieta tirgus Latvijas precēm un veicot jaunu tirgu izpēti. Ļoti svarīga ir ārvalstu investīciju piesaiste, kas nodrošinātu jaunas darba vietas Latvijā un veicinātu mūsu tautiešu atgriešanos dzimtenē. Kā maza valsts ar atvērtu ekonomiku Latvija ir atkarīga no starptautiskās konjunktūras. Lai spētu konkurēt, mums vajadzīga atbilstoša ekonomikas struktūra un pārvaldība. Tāpēc būtiska ir mūsu dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Iestāšanās procesā esam identificējuši virkni mājasdarbu, kas palīdzēs mūsu ekonomikai kļūt konkurētspējīgākai un atvērtākai ārvalstu investoriem. OECD piedāvā risinājumus, kurus ieviešot ieguvēji būsim paši. Tie ietver labvēlīgākas biznesa vides radīšanu un korupcijas apkarošanu – un tā ir arī politiķu atbildība. Latvija ir paveikusi lielu darbu sarunās ar OECD, par ko tiešām paldies Ārlietu ministrijai, un sarunas ir noslēguma stadijā – tās jāpabeidz, lai Latvija jau kā OECD dalībvalsts iegūtu tās priekšrocības, ko organizācija dod savām dalībvalstīm – pasaules attīstītākajām valstīm. Dāmas un kungi! Godātie kolēģi! Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka ikdienas darbi ir ne mazāk svarīgi par stratēģiskām debatēm. Ikdienā mēs būvējam savu valsti. Nedzīvosim ilūzijās, ka ārpolitika ir tikai diplomātu darbs. Mums visiem – Latvijas politiķiem, ekspertiem, uzņēmējiem – ir jābūt Latvijas vēstniekiem, kas aizstāv mūsu idejas un intereses pasaulē. Es aicinu ikvienu, kurš piedalās mūsu valsts ārpolitikas veidošanā, turpināt šo darbu, lai Latvija kļūtu drošāka un labāka valsts mūsu cilvēkiem. Paldies. (Aplausi.)".
• 2016_01_26_340-seq7 language "lv".
• 2016_01_26_340-seq7 speaker Inara_Murniece-1970.
• 2016_01_26_340-seq7 translatedText "Thank you, Madam President-in-Office of the Council. - (PL) Thank you, Mr Minister, Mr President of the Minister for Foreign Affairs, Excellencies, Members of the European Parliament, Mr RINKĒVIČS, once again on the full report Today on the 95 anniversary of International recognition by Anna Meierovicsit said: " we can now shape their future as a full country, as our interests best require, " Those words remember today It is a great privilege to make up our own future, as our national interests call marked internationalthe challenges of the Terora threat, the conflict and the migration crisis in Europe, right here in our direct neighboring â aggressive, revangual and unpredictable power, What we are seeing is a more secure and changing world for us, and the time for responding to these challenges is getting less and less resources available to respond to these challenges, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resources are getting worse, but resourceswhat is to be done, so far greater than the future jobs in Little, is the strengthening of the safety of Latvia, meaning security in the broadest sense of Nato's long-term presence in our region, as well as its economic security, most directlythe way the future of our children is going to be Little we are witnessing the fact that the Kremlin is opting for an ever-growing new adventure to prevent residents' attention from their own pressing problems from various events, we are closely following Russian behaviour so that we are closely monitoring Russian behaviour so that they are prepared quickly and properlyfor reply We can be pleased that NATO's decisions on the strengthening of collective security in the eastern flanga are implemented by all 28 member states of Bez's close-up arrots as our top strategic partner, â Ale Our Security, Our NATO allies patrolledin the Baltic Sea, Esam is grateful to our allies on rotating forces on the Baltic Sea These deterrence measures are a clear signal that, however, NATO and our allies will be cocketed in practice. We have shown a readiness to protect our Esam a substantial increase in the defence budget in order to achieve 2 per cent of the gross domestic product's readiness to defend itself not only in the allocation of funding but also by ensuring close cooperation between all our national and local authorities. Public support and public support are not only shared by the Ministry of Defence, but all the country's co-work at the Gaidine NATO Summit in Warsaw tells us that the most important foreign policy challenge in Latvia will be to strengthen the NATOlony presence in Latvia and ensure the protection of the Member States against any kind of threats ThereI would like, in particular, to highlight the hybrid threat that has become a particular strain of the war We are facing with an unprecedented confrontation involving various instruments, not only in the military, cyber-security, energy, but also by propaganda, but also with their strategic communication being one ofthe main strands of external action in Latvia have taken on an active role in the NATO Strategic Communication Excellence Centre, which contributes to NATO's strategic communication and joins a growing number of members of the partner countries here today, the European Union is now facing internal andthe external challenge has not been able to explain to the citizens in the Member States of the European Union a far greater risk of a common European heritage than ever before, Minister for Foreign Affairs, however, is still living under the European financial crisis. In the shadow of the migrant crisis, which coincides with the rise of terrorism and extremism, the challenge of our European Union's democratic institutions, where the centrifugal process in Europe is to continue, is a challenge to our own security and welfareto maintain your membership of the European Union's nuclear case To say I want to draw attention to the existence of the Schengen system in the functioning of the European Union's external borders as a result of the European Union's external borders as a result of the perils of the migration crisis in the Middle East and the arrival of people, trafficking in human beingsunfortunately, Latvia, unfortunately, will continue to argue for a complex solution to the European Union's migration policy, the main tasks of an effective return policy, the fight against the criminal gangs that organise human trafficking, and the strengthening of the external borders of the European Unioncannot be met, there can be no additional number of asylum seekers in Latvia, not just southern Europe, but also the eastern border, as the border country has a special responsibility. We must not procrastinate with the government's conceptual documentthis is very important, and it is very important to ensure that, if necessary, we should come to the aid of the aid, where necessary, if necessary, if necessary. The creation of the European Union's common border guard should be set up as soon as possible for the years before These work should be carried out over the next few months, Mr Glass colleague, the recent success of the Presidency of the Council of the European Union, including some of the European Union's most active in the Council of the European Union. The Union's proponators, who argued most on energy security, would also have to take responsible decisions on the amendments to the Energy Law of Latvia to ensure the opening of Latvia's gas market, ending Russia's energy market, the European Energy Union is intended to reduce energy dependency on energy. One single supplier to this aim of this aim is that all Member States are therefore shocked to build the Nord Stream 2 gas pipeline from Russia to Germany, which is contrary to the goal of the Energy Union, that this should beonly an economic project in this project directly concerns our political and security interests, and therefore decisions on Nord Stream 2 should not only be in the hands of the European Commission, but also in the Member States, with the involvement of security experts in the Chamber, we are pleased that the Latvian Presidency isin the European Union we managed to focus and focus on the Eastern Partnership, Our duty is to ensure that the decisions of the Eastern Partnership Summit in the implementation of the Association Agreements between Ukraine, Georgia and Moldova primarily weigh on the shoulders of the partner countries themselves but necessarythere is also the European Union's support to the ratification of the ratification of the Association Agreements in all the national parliaments of the European Union, so that the citizens of Georgia and Ukraine felt the benefits of the European Union's reforms, which will only return to the European Union's visa-free framework for thesethe two countries should implement as soon as possible Latvia's strong support for Ukraine, which is trying, under such difficult circumstances, to implement long-overdue major reforms, I am delighted that the speaker of the Baltic and Nordic Parliaments has supported the Latvian initiative for a joint visit to Ukraine. The leaders of eight national parliaments will visit, together in the coming days, a deeply symbolic expression of solidarity between the leaders of the eight national parliaments of the country, and to take a strong lead in Ukraine with a strong leadership role in Ukraine, in Ukraine, at the time of the Ukrainian conflict. There is still no visible improvement, although the war activity has failed, the eastern border of Ukraine is not closed, Latvia is one of the Member States of the European Union actively arguing that sanctions against Russia must be linked to the Minsk Agreementthe task of foreign policy is to continue to call for the full implementation of the Minsk agreement not to allow what Russia does in Syria, or the migration crisis, to distract and weakens the united position of the European Union in the part of the Commission, saying that defence expenditure will continuehowever, the budget has to be earned ourselves, but we therefore call on the Foreign Service to work even more actively in the area of economic security, in the promotion of external economic relations, in search of market outlets and research into a new market for placing new markets on new marketsjobs in Latvia and the return of our compatriots to the country, How a small country with an open economy depend on international contexts To compete, we need a proper economic structure and governance is therefore essential to our involvement in the OECD. In the organisation of development, we have identified a series of homework in the accession process, which will help our economy become more competitive and more open to foreign investors in the OECD, by introducing the winners we'll be able to create a more favourable business environment and to combat corruptionthe responsibility of the politicians in Latvia has also done a great job in the negotiations with the OECD, which indeed thank the Ministry of Foreign Affairs, and the negotiations are in the final stages of completing the negotiations so that Latvia, as a OECD member, should benefit from the benefits that the organisation gives to its Member Statesladies and gentlemen of the world's most developed countries, ladies and gentlemen, to conclude, I would like to emphasise, at the end of the day, that the day-to-day work of our country will not live up to the illusion that foreign policy is just a diplomat's job for all of us. Politicians, experts, operators must be encouraged by the Latvian Ambassadors who defend our ideas and interests in the world, I urge anyone who participates in the shaping of our country's foreign policy to continue this work so that Latvia becomes a safer and better country for the benefit of our people (applause)".
• 2016_01_26_340-seq7 mentions Q822919.
• 2016_01_26_340-seq7 mentions Q211.
• 2016_01_26_340-seq7 mentions Q2660080.
• 2016_01_26_340-seq7 mentions Q193089.
• 2016_01_26_340-seq7 mentions Q458.
• 2016_01_26_340-seq7 mentions Q39731.
• 2016_01_26_340-seq7 mentions Q159.
• 2016_01_26_340-seq7 mentions Q41550.
• 2016_01_26_340-seq7 mentions Q15628977.
• 2016_01_26_340-seq7 mentions Q4294480.

• first
• previous
• next