Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_04_30_296-seq427 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputātu Bērziņa un Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 23, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq426 spokenText "Jā, kolēģi! Tātad komisijā bija uzaicinātas visas atbildīgās puses, iesaistītās puses, kuras skartu šis priekšlikums. Mēs uzklausījām tās, un deputāti guva pārliecību, ka priekšlikums šobrīd nav atbalstāms, tāpēc ir lūgums neatbalstīt 21.priekšlikumu.".
- 2015_04_30_296-seq425 spokenText "Paldies. Līdz ar to debates slēdzu. Vai pirms balsojuma vēlaties ko piebilst?".
- 2015_04_30_296-seq399 spokenText "Paldies. Līdz ar to debates slēdzu. Vai pirms balsojuma vēlaties ko piebilst?".
- 2015_04_30_296-seq424 spokenText "Jā, kolēģi! Man tikai viena īsa replika. Man patika Pētera Strautiņa ieraksts tviterī, kurā viņš raksta, ka deputātiem vajadzētu saprast to, ka aizdevums ar procentu likmi, kas ir rakstāma ar trīsciparu skaitli, nekad, nekur un ne pie kādiem apstākļiem neveicina aizņēmēju labklājību. Paldies.".
- 2015_04_30_296-seq422 spokenText "Kolēģi, es negribētu piekrist tiem, kuri saka, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs netiek galā un ka vajadzētu kaut kur citur to visu novirzīt. Viņi tiek galā un turklāt lieliski, un to pierāda kaut vai nozares pēdējo mēnešu reklāmas, ar kurām skalo prātus par to, ka šajā nozarē kaut kas nav labi. Problēma ir tā, ka mēs vienkārši iepriekš neesam viņiem devuši pietiekami daudz likumisko ieroču, lai vēl labāk darītu šo uzdevumu. Un pagaidām izskatās tā, ka, ja mēs nesabalsosim kaut ko uz trešo lasījumu citādāk, tad pagaidām šie ieroči viņiem būs un vienkārši ļausim viņiem strādāt. Ja varam atrast, protams, papildu kapacitāte netraucēs. Paldies.".
- 2015_04_30_296-seq421 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.".
- 2014_12_17_278-seq105 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.".
- 2014_11_05_266-seq67 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.".
- 2013_12_05_a-seq29 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.".
- 2013_10_31-seq54 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.".
- 2013_07_09_as-seq170 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.".
- 2013_06_20-seq146 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.".
- 2015_04_30_296-seq420 spokenText "Godājamie kolēģi! Arī tikai viena maza replika, jo šeit tikko izskanēja doma, ka kāda no šīm kompānijām varētu bankrotēt, un saulainu taciņu! Ziniet, es domāju, ka jūs pat nenojaušat, kādi ir finanšu rādītāji šīm kompānijām. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Pastāstiet!”) Mums bija tāds faktoloģiskais materiāls. Es gan tajā tā rūpīgi neieklausījos, neizpētīju, bet viens skaitlis tomēr palika galvā. Šī ir I4. ... 4I.kompānija, kas ir 1.vietā pēc apgrozījuma un peļņas rādītājiem. Pie apgrozījuma, ja es nekļūdos... ja kļūdos, tad Naudiņa kungs mani palabos... tātad pie apgrozījuma 48 miljoni eiro tās peļņa ir 29 miljoni eiro. Vai ir vēl kāda uzņēmējdarbības nozare, kurā šādi var pelnīt? Un, redziet, ir skaidrs, ka neviens tur netaisās bankrotēt. Bet tas, ka pietiekošas uzraudzības šai nozarei nav, tas ir vairāk nekā skaidrs! Un ne jau viņi bankrotēs, bet gan Latvijas cilvēki pametīs šo valsti, jo nespēs kārtot savas saistības, kā tas arī notiek. Tāpēc es domāju, ka Bērziņa kunga priekšlikums ir loģisks, saprotams un arī atbalstāms. Un man tikai nav skaidrs, kāpēc jūs visi pret to tā iestājaties. Paplašināsim FKTK funkcijas, un tur nekā slikta nebūs!".
- 2015_04_30_296-seq419 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Klaužam.".
- 2014_12_17_278-seq792 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Klaužam.".
- 2013_11_06_a-seq2520 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Klaužam.".
- 2015_04_30_296-seq418 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tikai ļoti īsa replika. Es neaģitēšu ne “par”, ne “pret” šo priekšlikumu. Man tikai mazliet dīvaini šķiet tas, ka mēs satraucamies, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šo funkciju nedrīkst deleģēt, jo tas neietilpst viņai raksturīgajās funkcijās un tas nav FKTK uzdevums. Bet man gan tā naivi šķiet, ka tieši Saeima jau nosaka FKTK šos uzdevumus un Saeima jau tieši arī pasaka, ar ko tad FKTK būtu jānodarbojas vai nebūtu jānodarbojas. Es domāju, ka to dara tieši Saeima, nevis FKTK pati to izdomā. Un, ja nu mēs lemtu pozitīvi, tad, manuprāt, tas nebūtu nekas briesmīgs. Tad FKTK klāt būtu viena raksturīga funkcija un arī viens tai raksturīgs uzdevums. Paldies.".
- 2015_04_30_296-seq416 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Gribētu drusku oponēt profesora kungam. Ja ātro kredītu firma bankrotēs, tad tie kredīti tāpat nonāks pie parādu piedzinējiem un tie salīdzinot ar kredīta devējiem būs, es atvainojos, vēl lielāki monstri. Jautājums šobrīd ir ne jau par to, kuram vajadzētu pārraudzīt, bet par to, vai vispār šī pārraudzība jāveic stingrāk. Ja mēs parēķinām, kāds šobrīd ir ātro kredītu apjoms, un parēķinām šo te ātro kredītu vidējo lielumu, tad redzam, ka šobrīd šajā, es atvainojos, tautas kustībā ir iesaistīti vairāk nekā pusmiljons Latvijas iedzīvotāju. Pēc statistikas ir ļoti labi zināms... Lielbritānijā, kur šī sērga ir visai izplatīta, ir veikts pētījums, kurā ir konstatēts, ka ātro kredītu firmas savu... nu, četras piektdaļas peļņas gūst nevis no kredītiem vai no kredītpakalpojumiem, bet no tā, ka šie kredīti tiek doti cilvēkiem, par kuriem jau iepriekš ir saprotams un skaidrs, kas viņi nevarēs šo kredītu atdot. Un visa šī milzīgā peļņa ir tieši no kredītu pagarinājumiem. Ja kredīta vidējā summa ir 300 eiro, tad mēnesī šāds pagarinājums maksā 30 eiro. Un tāpēc man gribētos tiem sportistiem, kas šobrīd televīzijā aktīvi aizstāv ātros kredītus, pajautāt, vai viņi zina, ka tas miljons, kas sportam ir ziedots, ir varbūt 30 tūkstošiem cilvēku drusku dzīvi sabojājis šeit, Latvijā. Un arī Šadurska kunga priekšlikums par to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centru tagad vajadzētu finansēt šīm ātro kredītu firmām... Es iedomājos, ka tad kādā jaukā dienā blakus Mārim Štrombergam, kurš pateiks paldies par to, ka tās viņu atbalsta, varbūt arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja nofilmēsies reklāmā un teiks: “Paldies, “Vivus” un “Ondo”, ka jūs mūs atbalstāt!” Tā ka arī tā nav izeja. Nu, es nezinu... Varbūt tad ir jādomā... Ja mums šī parādība ir tik milzīgi izplatīta, varbūt ir jādomā par nelielas, kompaktas, atsevišķas institūcijas izveidošanu, kas nodarbotos tieši ar šo nozari. Un, starp citu, Latvijā ir vēl viena nozare, kas ilgi nav regulēta un kas... vienmēr, tikko viņiem ķeramies klāt, tā viņi stāsta, ka mēs gribam viņus sagraut. Un tā ir, es atvainojos, spēļu automātu nozare, kurai pie mums joprojām ir mazākie nodokļi Baltijas valstīs. Varbūt neaizmirstam arī par šo naudas avotu! Paldies.".
- 2015_04_30_296-seq414 spokenText "Godātie kolēģi! Es mēģināšu paskaidrot vēlreiz un ļoti vienkārši. Kāds ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pamatuzdevums? Aizsargāt noguldītājus! Un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tas buferis, kas ir starp kredītiestādi un valsti, jo, ja iestājas kādas komercbankas maksātnespēja un ja tā nav glābjama, tad tādā gadījumā iestājas tās normas, kas ir noregulētas Noguldījumu garantiju likumā, - proti, noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro garantē valsts. Un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir šis uzraugs, kurš rūpējas par bankas kapitāla pietiekamību un likviditāti un seko visiem testiem, lai banka nenonāktu kritiskajā zonā, kur var draudēt tās bankrots. Tā ir šīs komisijas pamatsūtība. Godātie kolēģi! Ja ātrais kreditētājs nonāk kapitāla nepietiekamības situācijā un gatavojas bankrotēt - saulainu taciņu! Tur nav neviena noguldītāja, kas būtu jāaizsargā. Kāpēc mums būtu jāskatās, lai ātrie kreditētāji nekreditētu pārāk daudz, pārāk aktīvi, lai viņiem nedraudētu bankrota risks? Nu lai taču viņi, mīļie, bankrotē, ja viņi grib! Tas absolūti nav Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevums. Bet, ja jums noteikti ir vajadzīga komisija, kas uzrauga ātros kreditētājus, kāpēc tā nevarētu būt Bērziņa kunga vadītā komisija šeit, Saeimā? Nodosim šo funkciju Publisko izdevumu un revīzijas komisijai un kontrolēsim tā kārtīgi! (No zāles dep. A.Bērziņš smejas: “Jā! Vienreiz Eiropas naudu mēs...”) Paldies.".
- 2015_04_30_296-seq412 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Bērziņa kungam noteikti ir labs mērķis, tikai... nu, faktiski tas nerisinās problēmu, jo attiecībā uz ātrajiem kredītiem jau nav identificēta problēma - tieši šīs kaut kādas naudas izcelsmes būtība vai kā tamlīdzīgi, jo, kā jau mēs zinām, šos kredītus tik un tā izsniedz caur bankas kontiem, nevis skaidrā naudā, un tur šī uzraudzība jau notiek. Tāpat arī, dibinot šos uzņēmumus un saņemot licences, tiek iets cauri šai naudas izcelsmei. Un arī gadījumos, kad ir kādas aizdomas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzreiz automātiski nosūta šai speciālajai Burkāna kunga vadītajai iestādei informāciju, kas uzreiz tiek pārbaudīta. Tā ka tā nav problēma! Un, ja mēs skatāmies, kas vispār šajā jomā ir problēma, tad tas tiešām ir darbs ar patērētājiem, ar patērētāju tiesībām. Un es šaubos, ka FKTK spēs labāk aizstāvēt patērētājus nekā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, tā ka... Nu, šis nav tas virziens, kurā iet, bet, protams, palielinot kapacitāti, noteikti tā varētu risināt šo jautājumu. Un šīs te licences, kur viena maksā 50 tūkstošus, un katru gadu tad atjaunot 10 tūkstošus... Tas bija latos! Nu, noteikti būtu vērts vismaz kaut kādu daļu no šīs naudas atstāt Patērētāju tiesību aizsardzības centra rīcībā.".
- 2015_04_30_296-seq410 spokenText "Kolēģi, viss jau būtu ļoti labi, ja mēs darītu tā, kā sakām, - ka mēs 3.lasījumā paskatītos, bet mēs neko nepaskatīsimies un nekādu kapacitāti nepalielināsim Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Es lieku priekšā tomēr šādu variantu, lai tas būtu. Principā nosacīti jau kaut kas notiek. Tas, ka šie, kā saka, nodokļi, kas tiek iekasēti no ātrās kreditēšanas, it kā caur nodokļiem kaut kur nonāk... nonāk varbūt, tā nosacīti, arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Šo kapacitāti mēs jau sen varējām stiprināt. Kas traucēja, teiksim, izdalīt papildu finansējumu, lai Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitāte būtu pietiekama - tāda, ka tas varētu veikt tās funkcijas, kas tam ir uzliktas? Tas nav veikts... Nu, noņemsim tam nost vienu funkciju, un atdosim šai komisijai, kas ir saistīta ar kapitāla un tirgus uzraudzību. Un tā mēs šo jautājumu atrisinātu. Mēs likumā to varam iestrādāt, bet šī komisija negrib to darīt un par katru cenu mēģina, teiksim, attaisnoties, ka tā nav viņu funkcija un ka viņi to nedarīs... Ieliksim to likumā, iestrādāsim to iekšā, un tad lai viņi veiksmīgi veic gan uzraudzību, gan arī kontrolē, teiksim, izsniegtās atļaujas, licences, teiksim, šai darbībai.".
- 2015_04_30_296-seq409 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, otro reizi.".
- 2012_12_13-seq311 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, otro reizi.".
- 2012_10_11-seq434 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, otro reizi.".
- 2012_05_24-seq240 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, otro reizi.".
- 2015_04_30_296-seq408 spokenText "Godātie kolēģi! Kolēģa Bērziņa priekšlikums ir ļoti labi domāts un, es domāju, idejiski ir atbalstāms. Diemžēl tas sistēmiski nav pareizs, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga kredītiestādes viena iemesla dēļ - rūpējoties par šo kredītiestāžu piesaistīto klientu naudu. Proti, ja kredītiestādes nepiesaistītu depozītus un šie noguldītāji nebūtu jāaizsargā, tad mums patiesībā šī institūcija pat īpaši nebūtu vajadzīga. Nu, izņēmums ir tās funkcijas, kuras viņi veic tagad, kopš mēs esam pievienojušies eirozonai, un kuras ir radušās papildus. Bet, tā kā nebanku kreditētāji nepiesaista klientu naudu, proti, depozītus, bet tikai izsniedz kredītus, tādā gadījumā tas neatbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas specifikai. Bet tas, ko Bērziņa kungs teica par patērētāju tiesību aizsardzības institūciju... Es domāju, ka mums ir ļoti labs veids, kā stiprināt tās kapacitāti. Proti, FKTK budžets tiešām veidojas no uzraugāmo institūciju iemaksām. Mums būs trešais lasījums, mēs varam padomāt par to, kādā veidā varbūt arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs varētu tikt daļēji finansēts no iemaksām, ko veido tā uzraugāmās organizācijas, proti, nebanku kreditētāji. Līdz ar to mēs varētu stiprināt šīs institūcijas kapacitāti, un tad šī institūcija varētu veltīt vairāk gan cilvēku, gan resursu šai uzraudzības darbībai un veikt to tiešām efektīvi. Bet, ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, tad mēs vienkārši iedosim Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vienu tai absolūti neraksturīgu funkciju, un tad tur rodas zināma neskaidrība, kā tālāk rīkoties. Bet es domāju, ka idejiski tas, ko Bērziņa kungs minēja gan par finansējuma piesaisti, gan par kapacitātes uzlabošanu... ka tā īstā institūcija, kur mums būtu jāvēršas, ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Paldies.".
- 2015_04_30_296-seq406 spokenText "Kolēģi, man lūgums ir tomēr, teiksim, šo jautājumu... mēs agri vai vēlu atgriezīsimies pie tā. Es saprotu, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija negrib to darīt, un, godīgi sakot, es neredzu nekādu pamatojumu, kāpēc to nedara. Jā, attaisnojumu mēs vienmēr varam meklēt, varam teikt, ka, ziniet, tā nav mūsu darīšana, ar to mēs nenodarbojamies. Ir likums, kur mēs varētu iestrādāt iekšā, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar to nodarbotos, un nekā traģiska nebūtu. Klātesošie baņķieri - esošie un bijušie - varētu tūlīt palabot, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšana veidojas no tā, ka bankas iemaksā naudas līdzekļus, un līdz ar to, teiksim, šīs komisijas kapitāls ir tas, ar kuru viņi administratīvi veic, teiksim, šo... vienkāršotā veidā... uzraudzību. Ļoti skaidri var redzēt, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitāte ir ļoti maza. Tikai astoņi cilvēki praktiski nodarbojas... seši vai septiņi, vai astoņi cilvēki Patērētāju tiesību aizsardzības centrā nodarbojas ar šo daļu. Patērētāju tiesību aizsardzībai, ja mēs runājam par Zolitūdes, teiksim, visiem jautājumiem, varēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pievērst vairāk uzmanības un skatīties, kādi nāk iekšā pie mums celtniecības materiāli. Kad visa šī lieta tiek kontrolēta, tā teikt, tikai uz papīra, tad reti tā kapacitāte... Ir iespējams vispārīgi braukt un skatīties, kādi tad reāli ir tie materiāli, kas ienāk iekšā. Es parādu tikai vienu nozari, ar ko Patērētāju tiesību aizsardzības centram vajadzētu, teiksim, nodarboties. Mēs lielāko daļu... ieliekam iekšā, lai viņi nodarbojas ar šo jautājumu - ātro kreditēšanu. Tad kāpēc mēs nevarētu, teiksim, dot to iespēju, lai... Tikai tāpēc, ka negrib. Es saprotu, ka tūlīt nāks un teiks: “Nē, ziniet, tas nav iespējams!” Viss ir iespējams! Ja mēs gribam atdot visu šo kontroles mehānismu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, to var izdarīt, var veikt izmaiņas likumdošanā, atbrīvot no tā Ekonomikas ministriju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, un līdz ar to viņiem kapacitāte būtu daudz lielāka, lai viņi varētu veikt daudzus citus darbus. Man ir liels lūgums: padomājiet! Šis nav politisks jautājums. Dosim iespēju! Nekas traģisks nenotiks, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija veiks šo funkciju. Lūgums ir padomāt un tomēr atbalstīt. Paldies.".
- 2015_04_30_296-seq405 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.".
- 2013_11_06_a-seq2662 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.".
- 2012_10_11-seq428 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.".
- 2012_05_24-seq224 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.".
- 2015_04_30_296-seq404 spokenText "21. - deputātu Bērziņa un Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.".
- 2015_04_30_296-seq403 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 34, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq402 spokenText "20. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Komisijā priekšlikums nav guvis atbalstu. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)".
- 2015_04_30_296-seq401 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 34, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq400 spokenText "Paldies. Arī par šo jautājumu komisijā mums bija debates. Tātad tā ir deputātu izšķiršanās, vai mēs kredītus atļaujam izsniegt no 18 gadiem vai no 21 gada. Komisijā nav atbalstīts šis priekšlikums.".
- 2015_04_30_296-seq398 spokenText "Vēl viens priekšlikums, kurā es aicinu noteikt lielāku ierobežojumu, izsniedzot šādus patēriņa kredītus, paredz noteikt vecuma cenzu - nevis 18 gadus, bet 21 gadu. Tie, kuri šajā nozarē darbojas, arī komisijas sēdē paši ir teikuši, ka viņi jau neizsniedz kredītu personām, kuras nav sasniegušas 20 gadu vecumu. Ja tas jau de facto tā ir, tad varētu noteikt arī augstāku šo ierobežojumu. Paldies.".
- 2015_04_30_296-seq396 spokenText "19. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq392 spokenText "17. - deputātu Edvarda Smiltēna, Ineša Boķa un Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.".
- 2015_04_30_296-seq390 spokenText "16. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq389 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 14, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq388 spokenText "15. - deputāta Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.".
- 2015_04_30_296-seq386 spokenText "14. - deputāta Klauža priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.".
- 2015_04_30_296-seq385 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Artūra Rubika iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 15, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq384 spokenText "13. - deputāta Artūra Rubika priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)".
- 2015_04_30_296-seq378 spokenText "10. - Dzintara Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.".
- 2015_04_30_296-seq377 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 66, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq376 spokenText "Nākamais ir 9.priekšlikums - deputāta Tutina priekšlikums, bet komisijā tas nav guvis atbalstu. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)".
- 2015_04_30_296-seq375 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 40, atturas - 4. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq374 spokenText "Jā, kolēģi, tātad deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums komisijā netika atbalstīts, arī ņemot vērā Ekonomikas ministrijas viedokli, un mēs, manuprāt, komisijā esam daudz efektīvāk to jautājumu risinājuši mūsu priekšlikumā - 11.priekšlikumā. Tātad lūgums atbalstīt 11.priekšlikumu un neatbalstīt 8. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikumu, jo pēc būtības, kā jau teica arī parlamentārais sekretārs Putras kungs, tas nerisinās tos sasāpējušos jautājumus, ko mēs gribam atrisināt ar šo likumu, un viss paliks, ja varētu tā izteikties, pa vecam. Jo, ņemot vērā priekšlikuma būtību, ko Imants Parādnieks ir izteicis, 100 procentus nevar pārsniegt, tātad gada laikā šie procenti un citi maksājumi... tas nozīmē, ka pēc dažām dienām vai pēc diviem mēnešiem tie 100 procenti var arī stāties spēkā. Līdz ar to, ja jūs esat aizņēmies 100 eiro, tad pēc diviem mēnešiem teorētiski jūs varat atdot... jums var pieprasīt atdot jau 200 eiro, Jo tur tiek runāts par gada griezumu un par 100 procentiem. Tātad lūgums neatbalstīt 8.priekšlikumu.".
- 2015_04_30_296-seq373 spokenText "Paldies. Līdz ar to debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2015_04_30_296-seq372 spokenText "Labdien, kolēģi! Ja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu mērķis ir mazināt pārmērīgas un neapdomīgas aizņemšanās risku un veicināt sabalansētu kreditēšanas politiku, tad, atbalstot deputāta Imanta Parādnieka priekšlikumu, šāds mērķis diemžēl netiks sasniegts. (No zāles dep. I.Parādnieks: “Kāpēc?”) Deputāta Parādnieka priekšlikuma būtība ir noteikt, ka komisijas maksa nepārsniedz 10 procentus no kredīta kopējās summas. Ja šo priekšlikumu atbalstām, tad atbalstām to, ka kreditēšanas nozarē viss paliek pa vecam. Proti, jau šobrīd tirgus flagmanis, kam ir aptuveni 60 procentu tirgus daļa, piedāvā distances kredītus, kuru komisijas maksa nepārsniedz 10 procentus jeb 120 procentus gadā. Šis priekšlikums saglabā status quo un neliek mainīt nozares praksi. Vai šī likumprojekta uzdevums ir tāds? Mūsu mērķis tomēr ir cits. Piebildīšu, ka šobrīd katrs otrais kredīts tiek pagarināts vismaz vienreiz, katrs trešais ir pagarināts trīs vai vairāk reižu (portfelis šobrīd mums ir 81 miljons šajā nozarē), katrs trešais kredīts ir kavēts. Tātad maksātspēja nav izvērtēta. Komisijas priekšlikums, kurš ir tālāk un kuru ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija, šo mērķi risina. Respektīvi, maksātspēja tiks vērtēta stingrāk, un šie aizņēmēji būs gan sociāli atbildīgāki, gan... (Starpsauciens.)... Līdz 100 eiro ļoti vienkārši! 100 eiro ir tā summa (No zāles dep. A.Kaimiņš: “100 eiro! Kāpēc 100 eiro?”) 100 eiro ir tā summa, kuru cilvēki vēl var atdot saprātīgā termiņā un arī mēneša laikā iekļauties. Par ķīlām. Ķīlai nekad nebūs procentu likme 218 vai vairāk; ķīlai būs 20, nezinu, 25, varbūt arī mazāk. Komercbankā būs, piemēram, 3-5 procenti. Tā ka nu tas pārmetums par to, ka likme būs augstāka... diemžēl tas tā nav. (Starpsaucieni. Dep. I.Parādnieks: “Paskatieties “Mogo” vēsturi! Paskatieties!”) Paldies.".
- 2015_04_30_296-seq370 spokenText "Kolēģi, par vēl vienu manu priekšlikumu... man būs vairāki piedāvājumi, bet arī šis... Manuprāt, visām likuma normām ir jābūt viegli saprotamām, skaidri saprotamām, viegli piemērojamām, pēc iespējas izslēdzot jebkāda veida izvairīšanos, un, pats svarīgākais, ka, respektējot uzņēmēju, tas vislabākajā veidā aizsargātu patērētāju intereses. Tieši pēc šāda principa es vadījos, sastādot šo priekšlikumu, kas ierobežotu kredīta devēju visatļautību. Ko šis priekšlikums paredz? Tas paredz, ka godīgai darījuma praksei atbilstošs būs tāds patērētāja kreditēšanas līgums, kura kredīta izsniegšanas (komisijas) maksa nepārsniedz 10 procentus no kredīta summas un kopējās kredīta izmaksas, kas sastāv no procentiem un no citām ar izsniegto kredītu saistītām izmaksām, viena gada periodā nepārsniedz 100 procentus no izsniegtā kredīta pamatsummas par visu kredīta lietošanas laiku neatkarīgi no kreditēšanas darījuma restrukturēšanas. Tas ir manā priekšlikumā! Tagad paskaidrošu tā būtību. Ko tas nozīmē? Cilvēkam aizņemoties 100 eiro, no viņa nevar prasīt lielāku komisijas maksu kā 10 procentu apmērā - tātad 10 eiro. Un visu laiku, kamēr šis kredīts netiek atdots... pat neatkarīgi no tā, vai kāds mēģina radoši pieiet tam... aizdevēji, protams... un noformēt to kā jaunu kredītu, restrukturējot to... nevar nekādā veidā pārsniegt 100 procentus. Tas ir iekļauts šī priekšlikuma būtībā. Tātad - ja 100 eiro esi aizņēmies, var paprasīt, maksimums, 10 eiro un vairāk nekā 200 eiro ar jebkāda veida izdomājumiem nevar no šī aizņēmēja paņemt. Pēc šī mana priekšlikuma un citu priekšlikumu, kā arī argumentu uzklausīšanas Ekonomikas ministrija nāca klajā ar savu... nu, it kā uzlaboto versiju, kas kļuva par atbildīgās komisijas 11.priekšlikumu, kurā, manuprāt, ir sanācis ačgārni. Un es paskaidrošu - kāpēc. Tātad ar ko tas atšķiras no atbildīgās komisijas it kā uzlabotās versijas? Tur gan ir pateikts, ka ierobežosim kredīta izsniegšanas samaksu 0,25 procentu apmērā dienā. Tas nozīmē, ka, jā, formāli it kā mēnesī, ja kredīts tiktu aizdots uz mēnesi, tie būtu 8 procenti, nevis maksimālie 10 procenti, ko iesaku savā priekšlikumā es. Taču tas samazinās nevis cenu, bet tikai termiņu! Tad ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka uzņēmējs, šis aizdevējs, mākslīgi pagarinās termiņu, piemēram, uz pusotru mēnesi vai uz diviem mēnešiem un ņems komisijas maksu 12 vai 16 procentus. Manuprāt, tas nav pareizi! Otrs. Ja mēs rēķinām tīri matemātiski šos 0,25 procentus, tad gada periodā tie sanāk... ir apmēram 92 procentu ierobežojums, un tas nosacīti ir vienīgais ieguvums, ko tiešām varētu vērtēt attiecībā pret 100 procentiem. Šie 92 procenti ir par 8 procentiem mazāk, kas ierobežo maksimālo apmēru. Taču ir arī vēl kādas citas būtiskas ačgārnības, kas iekļautas šinī priekšlikumā. Un tātad - tur ir noteikti ierobežojumi, uz kuriem neattiecas šāda veida nosacījumi, un pirmām kārtām tas ir attiecībā uz kredītiem, kuri ir mazāki par 100 eiro. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka - atkal! - aizdevēji, pieejot radoši, turpmāk aizdos nevis 100 eiro, bet 99 eiro. Tad vairs nebūs nekādu ierobežojumu! Atdot reāli pēc diviem trim mēnešiem jau vajadzēs varbūt 399 vai 400... Es nezinu, kā tur izdomās to piemērot. Un otrs. Tur ir noteikts: ja kredīts ir nodrošināts ar ķīlu, tādā gadījumā arī nav nekāda veida ierobežojumu. To var interpretēt tā (kā es to saprotu, un es pieļauju, ka kāds arī to mēģinās darīt), ka, piemēram, tāda kompānija kā “Mogo”, kas dod kredītu pret automašīnas ķīlu... Mašīnas vērtība, piemēram, ir 10 tūkstoši, bet cilvēkam savajadzējās vien divus tūkstošus. Tā kā kredīts ir ļoti dārgs, viņš neņem vairāk, kā viņam vajag. Taču, ja rodas kādi sarežģījumi un problēmas, tad rezultātā, tā kā nav šī ierobežojuma... 100 procentu apmērā... tad no viņa var paprasīt ne tikai divus tūkstošus, bet arī visus 10 tūkstošus. Nesaprotu, kāpēc ir nepieciešams noteikt šādas privilēģijas kādam aizdevējam. Komisijas sēdē, kad sprieda par priekšlikumiem, piedāvāja manu priekšlikumu atzīt par daļēji atbalstītu, taču es uzskatu, ka pēc būtības tas ir principiāli atšķirīgs no atbildīgajā komisijā atbalstītā priekšlikuma. Tas vislabākajā veidā aizsargā patērētāja intereses, saglabā iespēju saņemt arī nelielus kredītus uz īsāku laiku un ierobežo atsevišķu aizdevēju alkatību. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.".
- 2015_04_30_296-seq368 spokenText "8. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Tas nav atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq366 spokenText "7. - deputāta Klauža priekšlikums. Šis priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq364 spokenText "Nākamais ir deputāta Upenieka priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu.".
- 2015_04_30_296-seq363 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 20, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq362 spokenText "Jā, kolēģi! Tātad domas par šo 5.priekšlikumu komisijā dalījās, un Ekonomikas ministrija arī neiebilda, ka šis ierobežojums neizsniegt aizdevumus būtu no pulksten 22.00 (tas šobrīd ir noteikts no pulksten 23.00). Taču komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.".
- 2015_04_30_296-seq360 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Šī priekšlikuma mērķis ir ierobežot kredītu izsniegšanu nakts laikā. Likumprojekta sākotnējā redakcijā ir paredzēts, ka no pulksten 23.00 līdz 7.00... Manuprāt, visi veikali pamatā strādā no pulksten 8.00 līdz 22.00, tātad periodā, kad tie nestrādā, kredītus nav ko izsniegt! Tādējādi mēs ierobežosim sekas, kas ir saistītas ar bezatbildīgu aizņemšanos. Aicinu atbalstīt.".
- 2015_04_30_296-seq358 spokenText "5. - deputāta Parādnieka priekšlikums.".
- 2015_04_30_296-seq357 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 46, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq356 spokenText "4. - deputāta Tutina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)".
- 2015_04_30_296-seq355 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Klauža iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 38, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq354 spokenText "Jā. Kolēģi, mēs esam uzklausījuši dažādus viedokļus komisijā, taču galvenokārt esam vadījušies pēc Ekonomikas ministrijas viedokļa. Un tālākajos priekšlikumos, kas ir izteikti kā komisijas priekšlikumi un ministrijas priekšlikumi, - tajos priekšlikumos tiek risinātas arī tās problēmas, kuras minēja arī deputāts Klaužs. Lūdzu balsojumu. Paldies.".
- 2015_04_30_296-seq353 spokenText "Paldies. Līdz ar to debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?".
- 2015_04_30_296-seq352 spokenText "Cienījamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Runājot par šo priekšlikumu, es pirmām kārtām gribu iestāties par tiem cilvēkiem un kredītu ņēmējiem, kas vēlas izmantot šo pakalpojumu, jo, raugi, situācija ir izveidojusies diezgan kurioza un pat absurda. Šī likumprojekta izstrādes gaitā, kura noteikti nebija vienkārša, es un ne tikai es, bet arī mani kolēģi ar izbrīnu uzzinājām, ka šajā uzņēmējdarbības veidā, finanšu uzņēmējdarbības veidā, kurš bija pazīstams jau vairāk nekā pirms diviem tūkstošiem gadu un saucās vienkārši par augļošanu, ir arī savas melnās avis. Redziet, šis uzņēmējdarbības veids vispār nav balstīts ne uz kādiem augstiem morāles un ētikas principiem, bet pie tā visa klāt vēl ir arī savas melnās avis, respektīvi, kompānijas, kuras veic šo darbību, nerēķinoties ne ar kādiem likumiem. Kompānijām, kas darbojas šeit un izsniedz šos kredītus, ir izvirzītas diezgan stingras prasības attiecībā gan uz pamatkapitālu, gan uz valdes locekļu kvalifikāciju, to skaitā ir arī prasība, ka nepieciešama speciāla atļauja jeb licence. Taču izrādās, ka mūsu valstī ir četras kompānijas - un konkrētajā brīdī varbūt tādu ir pat vēl vairāk! -, kas darbojas, nesaņēmušas vispār nekādas licences un nereģistrējušās šeit. Tās veic nereģistrētu uzņēmējdarbību. Un, patiesību sakot, kredītu ņēmēji attiecībās ar šādām kompānijām ir vispār beztiesīgi. Un mana priekšlikuma būtība ir sekojoša. Balstoties uz Civilprocesa likuma attiecīgo pantu, manā priekšlikumā ir teikts, ka kredīta ņēmējs drīkst... ka kredīta devējs nav tiesīgs pieprasīt no kredīta ņēmēja jebkādus citus papildmaksājumus kā vien kredītmaksājumu, kā arī citus likumiskos maksājumus - kavējuma naudas un tā tālāk. Kredīta ņēmējam ir jāatgriež kredīta devējam tikai pamatsumma. Taču, es domāju, šī problēma ir nesalīdzināmi dziļāka. Jūs visi zināt, ka ir Valdības deklarācija, kurā ir deklarēts, ka mēs apkarosim pelēko ekonomiku, ēnu ekonomiku, un tātad jautājums ir ļoti vienkāršs: kā var izveidoties šāda situācija, ka četras vai pat vairāk nekā četras kompānijas atklāti veic nereģistrētu uzņēmējdarbību?! Un kredīta ņēmējam reāli nav nekādu iespēju vispār noskaidrot, kura tad ir tā likumiskā kompānija, kas drīkst izsniegt šos kredītus, un kuras ir šīs melnās avis! Un - es uzsveru! - visa aizsardzība, kāda ir, - tie ir tādi necili paziņojumi, ko veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Radio 1 un varbūt vēl kaut kur, par to, ka iesaka kredītu ņēmējiem neizmantot tādas un tādas kompānijas pakalpojumus. Nu, patiesību sakot, tie ir vienkārši tādi zīdaiņa šļupsti! Un tāpēc, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt manis iesniegto labojumu, kā arī atbalstīt visu likumprojektu kopumā, un neslēpšu, ka ar ambivalentām izjūtām es gaidīšu šī balsojuma rezultātu. Paldies.".
- 2015_04_30_296-seq351 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Klaužam.".
- 2015_04_30_296-seq350 spokenText "3. - deputāta Jāņa Klauža priekšlikums, kurš nav atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq346 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrajam lasījumam esam izskatījuši grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Komisija ir saņēmusi 25 priekšlikumus. 1. - Dzintara Zaķa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.".
- 2015_04_30_296-seq345 spokenText "Līdz ar to arī par šo likumprojektu priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 15.maijam. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.".
- 2015_04_30_296-seq344 spokenText "Kolēģi, gaidīsim jūsu priekšlikumus līdz 15.maijam.".
- 2015_04_30_296-seq343 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_04_30_296-seq342 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Kolēģi, lūdzu dot savu atbalstu arī šim likumprojektam otrajā lasījumā!".
- 2015_04_30_296-seq340 spokenText "Un 15. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Arī ir atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq338 spokenText "14. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_04_30_296-seq337 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2013_06_20-seq946 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2009_06_12_a-seq913 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2009_05_07-seq217 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2009_05_07-seq151 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2009_05_07-seq139 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2009_05_07-seq131 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2009_05_07-seq121 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2009_02_26-seq263 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2009_01_29-seq803 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2008_12_04-seq421 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2008_12_04-seq301 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2008_04_17-seq392 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2007_02_22-seq21 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2007_02_08-seq311 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2004_08_26_as-seq1422 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2002_10_31-seq1708 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2002_10_24-seq127 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2002_09_19-seq224 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2002_05_22-seq481 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2002_05_22-seq459 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2002_05_22-seq449 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2002_05_22-seq447 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".
- 2002_05_22-seq396 spokenText "Arī deputāti atbalsta.".