Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2002_02_21-seq197 spokenText "Laiks!".
- 2002_02_13_a-seq58 spokenText "Laiks!".
- 2002_02_13_a-seq56 spokenText "Laiks!".
- 2002_02_13_a-seq42 spokenText "Laiks!".
- 2002_02_13_a-seq36 spokenText "Laiks!".
- 2002_02_13_a-seq32 spokenText "Laiks!".
- 2002_02_07-seq463 spokenText "Laiks!".
- 2002_02_07-seq461 spokenText "Laiks!".
- 2002_02_07-seq445 spokenText "Laiks!".
- 2002_02_07-seq441 spokenText "Laiks!".
- 2002_01_31-seq295 spokenText "Laiks!".
- 2002_01_31-seq209 spokenText "Laiks!".
- 2002_01_24-seq68 spokenText "Laiks!".
- 2002_01_24-seq9 spokenText "Laiks!".
- 2002_01_17-seq127 spokenText "Laiks!".
- 2001_12_20-seq47 spokenText "Laiks!".
- 2001_12_13-seq192 spokenText "Laiks!".
- 2001_11_26-seq1666 spokenText "Laiks!".
- 2001_11_26-seq1630 spokenText "Laiks!".
- 2001_11_26-seq1616 spokenText "Laiks!".
- 2001_11_26-seq1598 spokenText "Laiks!".
- 2001_11_26-seq1584 spokenText "Laiks!".
- 2001_11_26-seq1536 spokenText "Laiks!".
- 2001_11_26-seq1499 spokenText "Laiks!".
- 2001_11_26-seq49 spokenText "Laiks!".
- 2001_11_26-seq41 spokenText "Laiks!".
- 2001_11_22-seq432 spokenText "Laiks!".
- 2001_11_22-seq264 spokenText "Laiks!".
- 2001_11_01-seq687 spokenText "Laiks!".
- 2001_11_01-seq679 spokenText "Laiks!".
- 2001_11_01-seq68 spokenText "Laiks!".
- 2001_10_25-seq13 spokenText "Laiks!".
- 2001_10_18-seq141 spokenText "Laiks!".
- 2001_10_18-seq99 spokenText "Laiks!".
- 2001_10_18-seq93 spokenText "Laiks!".
- 2001_09_27-seq69 spokenText "Laiks!".
- 2001_09_27-seq41 spokenText "Laiks!".
- 2001_06_26_as-seq3 spokenText "Laiks!".
- 2001_06_13-seq314 spokenText "Laiks!".
- 2001_06_07-seq710 spokenText "Laiks!".
- 2001_06_07-seq417 spokenText "Laiks!".
- 2001_06_07-seq357 spokenText "Laiks!".
- 2001_06_07-seq308 spokenText "Laiks!".
- 2001_05_10-seq207 spokenText "Laiks!".
- 2001_04_26-seq464 spokenText "Laiks!".
- 2001_04_26-seq169 spokenText "Laiks!".
- 2001_03_22-seq5 spokenText "Laiks!".
- 2001_03_01-seq210 spokenText "Laiks!".
- 2001_03_01-seq57 spokenText "Laiks!".
- 2001_03_01-seq7 spokenText "Laiks!".
- 2001_01_25-seq3 spokenText "Laiks!".
- 2001_01_18-seq27 spokenText "Laiks!".
- 2000_11_30-seq584 spokenText "Laiks!".
- 2000_11_30-seq516 spokenText "Laiks!".
- 2000_11_30-seq434 spokenText "Laiks!".
- 2000_10_19-seq326 spokenText "Laiks!".
- 2000_10_19-seq238 spokenText "Laiks!".
- 2000_10_19-seq142 spokenText "Laiks!".
- 2000_05_18-seq110 spokenText "Laiks!".
- 2000_05_11-seq76 spokenText "Laiks!".
- 2000_05_11-seq15 spokenText "Laiks!".
- 2000_02_17-seq350 spokenText "Laiks!".
- 2000_02_17-seq335 spokenText "Laiks!".
- 2000_02_17-seq307 spokenText "Laiks!".
- 1999_12_16-seq91 spokenText "Laiks!".
- 1999_12_09-seq754 spokenText "Laiks!".
- 1999_12_01_a-seq1165 spokenText "Laiks!".
- 1999_12_01_a-seq813 spokenText "Laiks!".
- 1999_12_01_a-seq789 spokenText "Laiks!".
- 1999_12_01_a-seq280 spokenText "Laiks!".
- 1999_12_01_a-seq248 spokenText "Laiks!".
- 1999_12_01_a-seq232 spokenText "Laiks!".
- 1999_11_25-seq117 spokenText "Laiks!".
- 1999_07_16_as-seq15 spokenText "Laiks!".
- 2016_04_14_358-seq122 spokenText "Paldies jums, dāmas un kungi! Jūs kļūdījāties, Kiršteina kungs! Likuma, ar kuru Latvijas Republika ratificējusi Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, 2.pantā ir noteikts, kas ir nacionālās minoritātes Latvijas Republikas izpratnē. Tur viss ir aprakstīts ļoti precīzi. Manā skatījumā, visai ierobežoti aprakstīts. Bet nevar teikt tā, ka mēs joprojām izmantojam tos jēdzienus, kurus Latvijā izmantoja 1920. vai 1930.gados. Laiks tomēr ir gājis uz priekšu, un mums jādzīvo realitātē, nevis jāmēģina izveidot vai rekonstruēt situāciju, kas jau sen ir pagājusi. (Dep. I.Parādnieka starpsauciens.) Tālāk. Par to, ka it kā mēs... it kā es, piedodiet, aicinot nemācīties valsts valodu vai valsts valodā. Nevienā vārdā, nevienā brīdī neesmu paudis tādu viedokli ne šodien, ne kādā citā iepriekšējā manas dzīves gadā. Esmu pārliecināts, ka bez latviešu valodas integrēties mūsu sabiedrībā, nodrošināt mūsu bērnu nākotni...".
- 2016_04_14_358-seq121 spokenText "Deputāti neiebilst. Vēl viena minūte.".
- 2016_04_14_358-seq120 spokenText "Paldies par diskusiju. Manā rīcībā ir tikai divas minūtes, tāpēc - pa plauktiņiem. Mans priekšlikums nemaz neapdraud valsts valodu. Nu nemaz! Viena lieta ir cienīt, lietot, attīstīt un saglabāt valodu, kura ir pamats tautībai, etniskajai grupai, kura izveidojusi šo valsti (Dep. I.Parādnieks: “Tā ir nācija!”), izveidojusi Latvijas Republiku nacionālas pašnoteikšanās rezultātā. Tā ir viena lieta. Cita lieta ir sekot tām normām, kuras ir pieņemtas Eiropas kontinentā. Ne tikai Eiropas Savienībā, bet daudz plašākā kopā. Un līdz ar to šeit, ja mēs runāsim tiesiskuma valodā, nevis propagandas valodā, nav nekāda uzbrukuma latviešu valodai. Nevienā punktā, nevienā komatā! Likums tiešām nav mūžīgs. Viena lieta ir nostiprināt Satversmē Latvijas neatkarību, cita lieta - izveidot speciālus likumus, kas nodrošina... kas apraksta konkrētas nozares. Šie likumi attīstās. Attīstās kopā ar dzīvi. Notiek tā, ka dažas normas ir novecojušas, citas ir jaunas, un tas ir mūsu pienākums - pielāgot likumdošanu dzīves prasībām. Un, kā jau teicu, izveidojas pretruna starp tām funkcijām, kuras izpilda pašvaldība saskaņā ar likumu, kuras ir piešķirtas likumdošanā, visādos normatīvajos aktos. No vienas puses, pašvaldība darbojas budžeta ietvaros, tātad savu iespēju robežās, un, no otras puses, ir konvencija, kuru Latvija parakstījusi un konvencijas normās aprakstītajos apstākļos apņemas nodrošināt personām pienācīgas iespējas iegūt izglītību minoritātes valodā, ja ir pietiekams pieprasījums. Šo pretrunu pārvarēt ir mūsu pienākums, - par to es runāju. Dažās politiskajās aprindās tiešām varbūt ir tādi kļūdaini priekšstati par to, ka mums nav likumdošanā aprakstīts, kas ir nacionālās minoritātes. Es lūdzu Saeimai vēl vienu minūti. (Starpsauciens no zāles: “Lai runā!”) Vai drīkstu?".
- 2016_04_14_358-seq119 spokenText "Paldies. Nākamais - deputāts Igors Pimenovs, otro reizi.".
- 2016_04_14_358-seq118 spokenText "Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Deputāti! Es esmu droši vien... Jānāk un jārunā par to, ka es esmu tas vainīgais, ko Pimenova kungs nosauca saistībā ar šīm nežēlībām, kas tika rīkotas Tukumā. Bet man tiešām ir milzīgs kauns - milzīgs kauns! -, ka Saeimā pat 2016.gadā mēs vēl joprojām runājam par tām lietām, kuras bija jāatrisina mūsu valsts neatkarības sākumā. Un droši vien, jo... daudzas pašvaldības to vēl nav izdarījušas... Es gan Pimenova kungu, gan citus aicinu atbraukt uz Tukuma 3.vidusskolu un paskatīties, kā šo procesu var izdarīt pilsētā, kurā bija milzīgs krievu karaspēks un visi šie piketi, kad mēs sākām šo procesu realizēt, un kā tas varēja notikt. Es varu pateikt, ka, laikus sākot procesu, jau no bērnudārza, kad nav vairs krievu grupiņu, un līdz pat vidusskolai, 10-12 gados tiešām... pietiekami ilgā termiņā tas ir īstenojams, un šī problēma vairs nepastāv. Tiešām, Pimenova kungs, atbrauciet, un jums droši vien būs laba pieredze, kādā veidā tas būtu jādara Rīgā, varbūt arī citās pilsētās. Arī viena skolotāja, kura pirms diviem gadiem bija no Sanktpēterburgas atbraukusi un kura stāvēja piketā un kliedza uz mani (gandrīz par to pašu, par ko Pimenova kungs šodien runāja)... Viņa teica: “Paldies, ka jūs to izdarījāt, jo mēs nekad nebūtu to sapratuši, nebūtu latviešu valodu iemācījušies, ja nebūtu nedaudz piespiesti!” Jā, mēs nedaudz piespiedām. Bet tas tika darīts, lai šobrīd šādas problēmas Tukumā nebūtu. Tā ka es lūdzu balsot “pret” Pimenova priekšlikumu. (Starpsauciens: “Pareizi!” Aplausi.)".
- 2016_04_14_358-seq117 spokenText "Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Šulcs. Lūdzu!".
- 2016_04_14_358-seq116 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pimenova kunga uzstāšanās manī izraisīja dažas pārdomas, jo dažādu apstākļu sakritības dēļ es biju Ārlietu komisijas priekšsēdētājs laikā, kad Latvija ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Un strādājot kopā ar... Sākumā Makss van der Stūls bija komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos, pēc tam bija daudzi citi. Gan komisārs, gan arī Eiropas Padome atzina, ka Eiropas Padomes izpratnē Latvijā pašreiz nav mazākumtautību, jo ar mazākumtautību saprot simtiem vai tūkstošiem gadu dzīvojošu etnisku grupu, atšķirīgu no pamattautas... Savā teritorijā, nevis vispār kaut kur - vienreiz Maskavā, otrreiz Pleskavā, trešoreiz Rīgā... Latvijā... Baltijā jeb Livonijā bija šādas mazākumtautības... Es tās jums nosaukšu, Pimenova kungs, lai jūs atšķirtu labsirdīgo latviešu politiku pret tiem, kas nelikvidē okupācijas sekas... Lai jūs varētu atšķirt no īstām mazākumtautībām... Tātad - zviedri, kuri dzīvoja vairāk nekā tūkstoš gadus Hījumā un Roņu salā un kuri izbrauca pēc Otrā pasaules kara. Tātad - līvi, kurus varētu nesaukt par mazākumtautību, jo viņi bija pamattauta, bet... Nu, viņi dzīvoja Līvu krastā. Un varētu strīdēties par 800 gadus vai 700 gadus šeit dzīvojošiem vāciešiem... Nekādā gadījumā mazākumtautība nevar būt krievi, kuri lielā vairumā šeit ieradās pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 18.gadsimtā, jo 200 gadu vai 300 gadu - tas ir par maz, lai viņi būtu mazākumtautība. Jūs teiksiet: kur tas ir rakstīts? Es jums pateikšu. Proti, katra valsts, ratificējot konvenciju, ierakstīja, ar kādiem nosacījumiem tā konvenciju pieņem. Piemēram, Zviedrijā sešdesmitajos gados bija apmēram 500 tūkstoši somu. Viņi neskaitījās mazākumtautība, un viņiem bija tiesības par savu naudu uzturēt tikai svētdienas skolas. Izņēmums bija četri ciemi Zviedrijā, kuri ir ierakstīti konvencijas pielikumā un kuros tūkstošiem gadu ir dzīvojuši somi. Tātad tā ir vienīgā mazākumtautība. Somijā savukārt mazākumtautība ir zviedri, tāpēc ka Ālandu salās nekad somi nav dzīvojuši. Jūs zināt, ka Krievijas-Zviedrijas kara rezultātā Ālandu salas pievienoja Somijai. Un attiecībā uz Ālandu salām ir speciāls Tautu Savienības lēmums, ka tās būs demilitarizētas, tām būs savs parlaments. Un zviedru valoda ir kā otrā valoda apstiprināta Somijā, tāpēc ka viņiem ir sava teritorija. Tieši tas pats ir Beļģijā, kur ir Flandrija un Valonija. Jūs nevarat, teiksim, Ziemeļbeļģijā runāt franču valodā. Tagad par to, ko jūs saucat par mazākumtautību izglītības programmu. Nu, tas ir vislielākais blefs! Mazākumtautību izglītības programma bija pirms kara, kad Rainis, piemēram, nodibināja baltkrievu skolu, kad bija skolas ivritā, jidišā, kā arī poļu, lietuviešu un igauņu skolas. Padomju vara... Pimenova kungs! Ienākot šeit, padomju armija likvidēja šo mazākumtautību izglītības sistēmu. Visas šīs skolas tika aiztaisītas ciet. Mums ir tikai pārkrievošanas politikas turpināšanas izglītības sistēma, jo Rīgā joprojām puse skolu ir tādas, kur mācības ir krievu valodā. Tā nav mazākumtautība! Jūs, protams, varat to saukt, šifrēt par mazākumtautību izglītības programmu, bet tā ir neatrisināta okupācijas seku... rusifikācijas politikas turpināšanas sistēma. Un pierādījums ir tāds. Otra lielākā etniskā grupa mums ir ukraiņi, trešā - baltkrievi. Cik baltkrievu skolu mums ir? Ja jau jūs uzskatāt, ka te ir mazākumtautību izglītības sistēma... Tāpēc, ka padomju laikos visi šie poļi, ukraiņi, baltkrievi tika rusificēti... Jūs taču to nenoliegsiet? Un šī rusifikācija turpinās. Līdz ar to konvenciju mēs parakstījām ar nosacījumu, ka Latvija brīvprātīgi šeit iebraukušajiem - nelikumīgi iebraukušajiem padomju okupācijas laikā! - cilvēkiem piemēro mazākumtautību politikas principus, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka var brutāli izmantot latviešu tautas lētticību un labsirdību un nemācīties valsts valodu. To nu jums vajadzēja saprast. Paldies. (Aplausi.)".
- 2016_04_14_358-seq115 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!".
- 2016_04_14_358-seq114 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Protams, ir ļoti skumji, ka par šādu jautājumu mums ir jādiskutē neatkarīgā Latvijā vēl 2016.gadā. Tas, ko Pimenova kungs piedāvā ar saviem grozījumiem... Viņš piedāvā mainīt Izglītības likuma 9.panta pirmo daļu, kas ir ļoti fundamentāla daļa un nosaka to, ka izglītība Latvijā iegūstama valsts valodā. Tiek piedāvāts, ka pie noteiktiem nosacījumiem izglītība tiek iegūta arī mazākumtautības valodā. Tātad pie noteikta pieprasījuma... un pieprasījums būtu jādefinē Ministru kabinetam. Bet fakts ir tāds, ka tiktu grozīta ļoti fundamentāla norma. Vēl skumjākas bija diskusijas par šo jautājumu, kurām liecinieki bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti un kurās tika norādīts, ka šāds priekšlikums neatbilst līdz šim īstenotajai valsts valodas politikai un pieņemtajiem lēmumiem. Ļoti zīmīga man šķita kāda Pimenova kunga piezīme. Proti, viņš aicināja deputātus ņemt vērā to, ka neviens lēmums nav mūžīgs un neviens lēmums nav akmenī cirsts. Manuprāt, šādi apgalvojumi skan ļoti draudīgi, it īpaši no SASKAŅAS puses. Es gribu teikt un teikt ar visu pārliecību, ka ir akmenī cirsti lēmumi un nevienam deputātam nevarētu būt šaubas par to. Akmenī cirsts lēmums ir tas, ka Latvija ir neatkarīga valsts, akmenī cirsts lēmums ir tas, ka Latvija ir demokrātiska valsts, un akmenī cirsts lēmums ir tas, ka Latvijā ir viena valsts valoda - un tā ir latviešu valoda. Tas nozīmē, ka visiem lēmumiem un mūsu īstenotajai politikai ir jābūt arī pēc būtības vērstai šajā virzienā. Šķiet, ka SASKAŅA, iesniedzot šādus priekšlikumus, joprojām apliecina, ka tā tiešām ir gatava apšaubīt jebkuru lēmumu un, iespējams, ne tikai apšaubīt fundamentālus lēmumus, bet nostāties opozīcijā, un ka savulaik balsojums un aicinājums balsot referendumā par otru valsts valodu nav nejaušība, bet ir likumsakarība, kas atkal apstiprinās. (Dep. I.Klementjeva starpsauciens.) Šādas normas pieņemšana būtu pilnīgi ačgārns un nepareizs signāls sabiedrībai. Viena valsts valoda Latvijā nozīmē to, ka latviešu valoda ir ne tikai latviešu valoda, bet tā ir visu Latvijas iedzīvotāju kopējā valoda. Tāda ir likumdevēja griba, un tieši tāpēc arī valdības deklarācijā ir ierakstīta apņemšanās pieņemt plānu un īstenot soļus pakāpeniskai virzībai uz izglītību valsts valodā. Manuprāt, tieši tas būtu pareizs signāls, kas būtu jāraida sabiedrībai, lai mēs virzītos uz to normu apstiprināšanu, kuras mēs deklaratīvi esam pieņēmuši jau pirms laba laika. Tāpēc aicinu deputātus šoreiz ļoti strikti pateikt skaidru “nē” šādam priekšlikumam, balsojot “pret”, nevis “atturoties”. Paldies.".
- 2016_04_14_358-seq113 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Kā nākamais debatēs pieteicies deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu!".
- 2016_04_14_358-seq112 spokenText "Labdien, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Par manu priekšlikumu. Atļaujiet atgādināt, ka Latvijas Republikas likumdošana sniedz garantijas izglītības iegūšanai tikai valsts valodā. Citās valodās, to skaitā arī mazākumtautību valodās, iegūt izglītību var, bet garantiju tam valsts nedod. Citās valodās ir iespēja mācīties pašvaldību skolās, ja tās īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Tātad mazākumtautību skolu Latvijā nav, bet ir skolas, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Ja pašvaldība nolemj izbeigt tādas programmas īstenošanu skolā, apmācība tajā turpināsies kā skolā ar valsts valodu, proti, latviešu valodā. Pēdējo 20 gadu laikā dažu pašvaldību domes pretēji izglītojamo bērnu vecāku iebildumiem ir jau pieņēmušas lēmumus par skolu, kurās tika īstenotas mazākumtautību programmas, likvidāciju, tās pievienojot latviešu skolām un pārveidojot par divplūsmu skolām, bet pēc tam pārtraucot mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vispār. Minēšu konkrētu piemēru. 2009.gadā biedrībā “Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija” (saīsinātais tās nosaukums - LAŠOR), kuru es esmu vadījis, vērsās Tukuma bērnu vecāki un lūdza atbalstīt viņu centienus panākt, lai bērnus uzņemtu 1.klasē, neskatoties uz to, ka Tukuma dome jau bija pieņēmusi lēmumu, ka Tukuma 3.vidusskolā 1.klase ar krievu mācībvalodu netiks komplektēta. Pašvaldības lēmums ir skolai saistošs, tāpēc vecāki saņēma skolas atteikumu uzņemt bērnus mazākumtautību izglītības programmas 1.klasē. Saņēmusi atteikumu, tukumniece Natālija Romanova iesniedza administratīvajā tiesā pieteikumu atzīt skolas lēmumu par prettiesisku un to atcelt. Pieteikuma pamatojums bija tas, ka Tukuma 3.vidusskolā jau tika īstenota licencēta mazākumtautību izglītības programma un ka savus bērnus mācībām 1.klasē pieteica vēl 13 bērnu vecāki - pat vairāk, nekā bija nepieciešams klases komplektēšanai. Tiesnese atteikusies pieņemt pieteikumu, pamatodama savu lēmumu ar to, ka domes lēmums par klases neatvēršanu ir uzskatāms par domes iekšējās pārvaldes lēmumu attiecībā uz savu iestādi, proti, skolu. Tāpat tiesnese skaidrojusi, ka (citāts) “nevienā normatīvajā aktā nav noteiktas privātpersonas tiesības iegūt vispārējo izglītību, mācoties savā, nevis valsts valodā, mazākumtautības programmā” un ka “pieteicējai nav tiesību prasīt, lai pašvaldība nodrošina viņas meitai vispārējās izglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmā”. (Citāta beigas.) Tikmēr Latvija jau bija parakstījusi un 2005.gadā ratificējusi Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, tādējādi apņemdamās ievērot konvencijas 14.pantā noteikto, proti, “ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt savu iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo nacionālo minoritāšu personas”. (Citāta beigas.) Izklāstītajā piemērā tiesa ir uzskatāmi demonstrējusi, ka esošais Latvijas tiesiskais regulējums nepārprotami nosaka un aizstāv valsts un pašvaldības tiesības, bet atstāj neaizsargātas mazākumtautībām piederīgo tiesības mācīties mazākumtautību valodās, jo pieprasījuma pietiekamība normatīvajos aktos nekā nav noteikta. Es iesniedzu priekšlikumu par tādu grozījumu Izglītības likumā, kurš līdzsvarotu publisko un fizisko personu intereses un noteiktu garantijas apmācībai Latvijas mazākumtautību valodās, ja pieprasījums izglītības iegūšanai mazākumtautības valodā ir pietiekams. Lai neļautu debatēm novirzīties no priekšlikuma būtības, es ierosinu pieprasījuma pietiekamības kritērijus noteikt Ministru kabineta noteikumos, nevis likumā. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, balsojot “par”, vai paust savu viedokli. Paldies par uzmanību!".
- 2016_04_14_358-seq111 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!".
- 2015_03_26_292-seq139 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!".
- 2016_04_14_358-seq110 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. 1. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq109 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums vienbalsīgi pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!".
- 2016_04_14_358-seq108 spokenText "Paldies, kolēģi, esam izskatījuši visus 39 priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2016_04_14_358-seq107 spokenText "Deputāti arī atbalsta.".
- 2015_12_03_335-seq225 spokenText "Deputāti arī atbalsta.".
- 2015_10_22_324-seq245 spokenText "Deputāti arī atbalsta.".
- 2015_06_04_304-seq662 spokenText "Deputāti arī atbalsta.".
- 2015_06_04_304-seq548 spokenText "Deputāti arī atbalsta.".
- 2015_05_28_302-seq170 spokenText "Deputāti arī atbalsta.".
- 2014_12_17_278-seq330 spokenText "Deputāti arī atbalsta.".
- 2014_12_11_276-seq156 spokenText "Deputāti arī atbalsta.".
- 2014_06_12-seq305 spokenText "Deputāti arī atbalsta.".
- 2011_12_01-seq231 spokenText "Deputāti arī atbalsta.".