Matches in Saeima for { ?s ?p ?o. }
- 2016_04_14_358-seq120 date "2016-04-14".
- 2016_04_14_358-seq120 isPartOf 2016_04_14_358.
- 2016_04_14_358-seq120 spokenAs 92.
- 2016_04_14_358-seq120 spokenText "Paldies par diskusiju. Manā rīcībā ir tikai divas minūtes, tāpēc - pa plauktiņiem. Mans priekšlikums nemaz neapdraud valsts valodu. Nu nemaz! Viena lieta ir cienīt, lietot, attīstīt un saglabāt valodu, kura ir pamats tautībai, etniskajai grupai, kura izveidojusi šo valsti (Dep. I.Parādnieks: “Tā ir nācija!”), izveidojusi Latvijas Republiku nacionālas pašnoteikšanās rezultātā. Tā ir viena lieta. Cita lieta ir sekot tām normām, kuras ir pieņemtas Eiropas kontinentā. Ne tikai Eiropas Savienībā, bet daudz plašākā kopā. Un līdz ar to šeit, ja mēs runāsim tiesiskuma valodā, nevis propagandas valodā, nav nekāda uzbrukuma latviešu valodai. Nevienā punktā, nevienā komatā! Likums tiešām nav mūžīgs. Viena lieta ir nostiprināt Satversmē Latvijas neatkarību, cita lieta - izveidot speciālus likumus, kas nodrošina... kas apraksta konkrētas nozares. Šie likumi attīstās. Attīstās kopā ar dzīvi. Notiek tā, ka dažas normas ir novecojušas, citas ir jaunas, un tas ir mūsu pienākums - pielāgot likumdošanu dzīves prasībām. Un, kā jau teicu, izveidojas pretruna starp tām funkcijām, kuras izpilda pašvaldība saskaņā ar likumu, kuras ir piešķirtas likumdošanā, visādos normatīvajos aktos. No vienas puses, pašvaldība darbojas budžeta ietvaros, tātad savu iespēju robežās, un, no otras puses, ir konvencija, kuru Latvija parakstījusi un konvencijas normās aprakstītajos apstākļos apņemas nodrošināt personām pienācīgas iespējas iegūt izglītību minoritātes valodā, ja ir pietiekams pieprasījums. Šo pretrunu pārvarēt ir mūsu pienākums, - par to es runāju. Dažās politiskajās aprindās tiešām varbūt ir tādi kļūdaini priekšstati par to, ka mums nav likumdošanā aprakstīts, kas ir nacionālās minoritātes. Es lūdzu Saeimai vēl vienu minūti. (Starpsauciens no zāles: “Lai runā!”) Vai drīkstu?".
- 2016_04_14_358-seq120 language "lv".
- 2016_04_14_358-seq120 speaker Igors_Pimenovs-1953.
- 2016_04_14_358-seq120 translatedText "Thank you for the discussion in Manila for only two minutes, so - on my own proposal, My proposal does not pose any threat to the national language of Well not at all, one thing is to respect, use, develop and preserve the language that is the reason for nationality, ethnic grouphaving built up this country (DEP I obligor: " it's a nation of! "), created as a result of the Latvian Republic as a result of national self-determination, it is one thing to follow the rules adopted on the European continent Not only butmore broadly, together with this here, if we are to speak in the language of the rule of law, not in the language of propaganda, there is no attack on the language of the word Neone, in any kind of coma! Law is really not a timeless one of consolidating the Constitution's independence, anotherthe thing - to create special laws that provide a description of what specific industry These laws evolves with the lives of Notiek in such a way that certain standards are outdated, others are new - and it is our duty -to adapt legislation to life requirements, And as I have already said, there would be a contradiction between the functions executed by the municipality under law, in all laws passed on the one hand, by the municipality operating within the budget, so as to enablewhere, on the other hand, there is a Convention signed by Latvia and the conventions described in the provisions of the conventions, a commitment to provide persons with adequate access to education in a minority language if there is sufficient demand to overcome this contradiction is our duty ,I am thinking of what I am thinking in certain political circles that we do have mistaken perceptions that we do not have the legislation to describe what the national minorities I beg for in another minute (interjection from the floor:' may I can?') may I?".
- 2016_04_14_358-seq120 mentions Q822919.
- 2016_04_14_358-seq120 mentions Q211.
- 2016_04_14_358-seq120 mentions Q11711795.
- 2016_04_14_358-seq120 mentions Q193089.
- 2016_04_14_358-seq120 mentions Q458.
- 2016_04_14_358-seq119 type Speech.
- 2016_04_14_358-seq119 number "119".
- 2016_04_14_358-seq119 date "2016-04-14".
- 2016_04_14_358-seq119 isPartOf 2016_04_14_358.
- 2016_04_14_358-seq119 spokenAs 122.
- 2016_04_14_358-seq119 spokenText "Paldies. Nākamais - deputāts Igors Pimenovs, otro reizi.".
- 2016_04_14_358-seq119 language "lv".
- 2016_04_14_358-seq119 speaker Inese_Libina-Egnere-1977.
- 2016_04_14_358-seq119 translatedText "Thank you for the second time Mr Igor Pimenovic, MEP".
- 2016_04_14_358-seq119 mentions Q11711469.
- 2016_04_14_358-seq118 type Speech.
- 2016_04_14_358-seq118 number "118".
- 2016_04_14_358-seq118 date "2016-04-14".
- 2016_04_14_358-seq118 isPartOf 2016_04_14_358.
- 2016_04_14_358-seq118 spokenAs 101.
- 2016_04_14_358-seq118 spokenText "Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Deputāti! Es esmu droši vien... Jānāk un jārunā par to, ka es esmu tas vainīgais, ko Pimenova kungs nosauca saistībā ar šīm nežēlībām, kas tika rīkotas Tukumā. Bet man tiešām ir milzīgs kauns - milzīgs kauns! -, ka Saeimā pat 2016.gadā mēs vēl joprojām runājam par tām lietām, kuras bija jāatrisina mūsu valsts neatkarības sākumā. Un droši vien, jo... daudzas pašvaldības to vēl nav izdarījušas... Es gan Pimenova kungu, gan citus aicinu atbraukt uz Tukuma 3.vidusskolu un paskatīties, kā šo procesu var izdarīt pilsētā, kurā bija milzīgs krievu karaspēks un visi šie piketi, kad mēs sākām šo procesu realizēt, un kā tas varēja notikt. Es varu pateikt, ka, laikus sākot procesu, jau no bērnudārza, kad nav vairs krievu grupiņu, un līdz pat vidusskolai, 10-12 gados tiešām... pietiekami ilgā termiņā tas ir īstenojams, un šī problēma vairs nepastāv. Tiešām, Pimenova kungs, atbrauciet, un jums droši vien būs laba pieredze, kādā veidā tas būtu jādara Rīgā, varbūt arī citās pilsētās. Arī viena skolotāja, kura pirms diviem gadiem bija no Sanktpēterburgas atbraukusi un kura stāvēja piketā un kliedza uz mani (gandrīz par to pašu, par ko Pimenova kungs šodien runāja)... Viņa teica: “Paldies, ka jūs to izdarījāt, jo mēs nekad nebūtu to sapratuši, nebūtu latviešu valodu iemācījušies, ja nebūtu nedaudz piespiesti!” Jā, mēs nedaudz piespiedām. Bet tas tika darīts, lai šobrīd šādas problēmas Tukumā nebūtu. Tā ka es lūdzu balsot “pret” Pimenova priekšlikumu. (Starpsauciens: “Pareizi!” Aplausi.)".
- 2016_04_14_358-seq118 language "lv".
- 2016_04_14_358-seq118 speaker Juris_Sulcs.
- 2016_04_14_358-seq118 translatedText "Hello, honourable President! Members, I must come and talk about the fact that I am the culprit by Mr Pimenova in relation to these atrocities, which were held in Tukrah But I reallythere is a huge shame - a huge shame! - that, even in 2016, we are still talking about those things that we had to deal with at the beginning of our country's independence and, as many municipalities do not yetI have not done so, both Mr Pimenova and others would call for a return to Tukuma 3 secondary school and look at how this process can be done in a city where there was huge Russian troops and all those picks when we startedthis process has to be realised and, as I can tell it could happen in time, starting the process, from the kindergarten, when there is no longer a Russian pool, and up to the secondary school, within a sufficiently long period of 10 to 12 years. There is to be a problem, and the problem no longer exists, Mr Pimenova, you come and you will probably have a good experience in how this should be done in the capital, perhaps one teacher, who was two years ago ,from the St Petersburg and who stood picket and shouting at me (almost on the same date, for which Mr Pimenova was speaking today) She said' Thank you for doing this because we would never have done it '. It was not for English to learn if it had not been a little bit compelled!' yes, we slightly forced But this was done so that such a problem at Tukrah would not be that I asked to vote' no' to Pimenova's proposal (" right! " Applause)".
- 2016_04_14_358-seq118 mentions Q822919.
- 2016_04_14_358-seq118 mentions Q2660080.
- 2016_04_14_358-seq118 mentions Q656.
- 2016_04_14_358-seq117 type Speech.
- 2016_04_14_358-seq117 number "117".
- 2016_04_14_358-seq117 date "2016-04-14".
- 2016_04_14_358-seq117 isPartOf 2016_04_14_358.
- 2016_04_14_358-seq117 spokenAs 122.
- 2016_04_14_358-seq117 spokenText "Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Šulcs. Lūdzu!".
- 2016_04_14_358-seq117 language "lv".
- 2016_04_14_358-seq117 speaker Inese_Libina-Egnere-1977.
- 2016_04_14_358-seq117 translatedText "Mr Schulz said he would like to hear from Mr Schulz, Mr Schulz.".
- 2016_04_14_358-seq117 mentions Q16358711.
- 2016_04_14_358-seq116 type Speech.
- 2016_04_14_358-seq116 number "116".
- 2016_04_14_358-seq116 date "2016-04-14".
- 2016_04_14_358-seq116 isPartOf 2016_04_14_358.
- 2016_04_14_358-seq116 spokenAs 17.
- 2016_04_14_358-seq116 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pimenova kunga uzstāšanās manī izraisīja dažas pārdomas, jo dažādu apstākļu sakritības dēļ es biju Ārlietu komisijas priekšsēdētājs laikā, kad Latvija ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Un strādājot kopā ar... Sākumā Makss van der Stūls bija komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos, pēc tam bija daudzi citi. Gan komisārs, gan arī Eiropas Padome atzina, ka Eiropas Padomes izpratnē Latvijā pašreiz nav mazākumtautību, jo ar mazākumtautību saprot simtiem vai tūkstošiem gadu dzīvojošu etnisku grupu, atšķirīgu no pamattautas... Savā teritorijā, nevis vispār kaut kur - vienreiz Maskavā, otrreiz Pleskavā, trešoreiz Rīgā... Latvijā... Baltijā jeb Livonijā bija šādas mazākumtautības... Es tās jums nosaukšu, Pimenova kungs, lai jūs atšķirtu labsirdīgo latviešu politiku pret tiem, kas nelikvidē okupācijas sekas... Lai jūs varētu atšķirt no īstām mazākumtautībām... Tātad - zviedri, kuri dzīvoja vairāk nekā tūkstoš gadus Hījumā un Roņu salā un kuri izbrauca pēc Otrā pasaules kara. Tātad - līvi, kurus varētu nesaukt par mazākumtautību, jo viņi bija pamattauta, bet... Nu, viņi dzīvoja Līvu krastā. Un varētu strīdēties par 800 gadus vai 700 gadus šeit dzīvojošiem vāciešiem... Nekādā gadījumā mazākumtautība nevar būt krievi, kuri lielā vairumā šeit ieradās pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 18.gadsimtā, jo 200 gadu vai 300 gadu - tas ir par maz, lai viņi būtu mazākumtautība. Jūs teiksiet: kur tas ir rakstīts? Es jums pateikšu. Proti, katra valsts, ratificējot konvenciju, ierakstīja, ar kādiem nosacījumiem tā konvenciju pieņem. Piemēram, Zviedrijā sešdesmitajos gados bija apmēram 500 tūkstoši somu. Viņi neskaitījās mazākumtautība, un viņiem bija tiesības par savu naudu uzturēt tikai svētdienas skolas. Izņēmums bija četri ciemi Zviedrijā, kuri ir ierakstīti konvencijas pielikumā un kuros tūkstošiem gadu ir dzīvojuši somi. Tātad tā ir vienīgā mazākumtautība. Somijā savukārt mazākumtautība ir zviedri, tāpēc ka Ālandu salās nekad somi nav dzīvojuši. Jūs zināt, ka Krievijas-Zviedrijas kara rezultātā Ālandu salas pievienoja Somijai. Un attiecībā uz Ālandu salām ir speciāls Tautu Savienības lēmums, ka tās būs demilitarizētas, tām būs savs parlaments. Un zviedru valoda ir kā otrā valoda apstiprināta Somijā, tāpēc ka viņiem ir sava teritorija. Tieši tas pats ir Beļģijā, kur ir Flandrija un Valonija. Jūs nevarat, teiksim, Ziemeļbeļģijā runāt franču valodā. Tagad par to, ko jūs saucat par mazākumtautību izglītības programmu. Nu, tas ir vislielākais blefs! Mazākumtautību izglītības programma bija pirms kara, kad Rainis, piemēram, nodibināja baltkrievu skolu, kad bija skolas ivritā, jidišā, kā arī poļu, lietuviešu un igauņu skolas. Padomju vara... Pimenova kungs! Ienākot šeit, padomju armija likvidēja šo mazākumtautību izglītības sistēmu. Visas šīs skolas tika aiztaisītas ciet. Mums ir tikai pārkrievošanas politikas turpināšanas izglītības sistēma, jo Rīgā joprojām puse skolu ir tādas, kur mācības ir krievu valodā. Tā nav mazākumtautība! Jūs, protams, varat to saukt, šifrēt par mazākumtautību izglītības programmu, bet tā ir neatrisināta okupācijas seku... rusifikācijas politikas turpināšanas sistēma. Un pierādījums ir tāds. Otra lielākā etniskā grupa mums ir ukraiņi, trešā - baltkrievi. Cik baltkrievu skolu mums ir? Ja jau jūs uzskatāt, ka te ir mazākumtautību izglītības sistēma... Tāpēc, ka padomju laikos visi šie poļi, ukraiņi, baltkrievi tika rusificēti... Jūs taču to nenoliegsiet? Un šī rusifikācija turpinās. Līdz ar to konvenciju mēs parakstījām ar nosacījumu, ka Latvija brīvprātīgi šeit iebraukušajiem - nelikumīgi iebraukušajiem padomju okupācijas laikā! - cilvēkiem piemēro mazākumtautību politikas principus, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka var brutāli izmantot latviešu tautas lētticību un labsirdību un nemācīties valsts valodu. To nu jums vajadzēja saprast. Paldies. (Aplausi.)".
- 2016_04_14_358-seq116 language "lv".
- 2016_04_14_358-seq116 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
- 2016_04_14_358-seq116 translatedText "Dear Madam President, honourable Members, Mr Pimenova's speech caused me some thought because, because of the various circumstances, I chaired the Chair of the Committee on Foreign Affairs at the time of the ratification by Latvia of the General Convention of the European Council on the protection of national minorities. At the beginning, Max van der Stolls was a Commissioner for National Minorities, after many others, Mr Gan, and the Council of Europe acknowledged that there is currently no national minority in the Council of Europe, as the minority understands hundreds or thousands of years of livingan ethnic group, a different part of the primary nation of Savai, rather than anywhere in general - once in Moscow, a second time in Pleskavah, a third in Latvia, or Livonia - I will name them, Mr Pimenova ,so that you distinguish the benevolent policies against those who do not eliminate the consequences of the occupation so you could distinguish between genuine minorities So - Swedes who have lived for more than a thousand years on the Island of Seals and Sealsafter the Second World War So - the light- literate one that could not be called an ethnic minority because they were indigenous, but Well, they lived on the Lusse shore And could argue for 800 years or 700 years for Germans living hereby no means, the minority cannot be the Russians, who arrived in large majority here after the addition of Vidland to Russia in the 18th century, because 200 years or 300 years ago, it is not enough for them to be a minority of you say: where it iswritten? I will tell you the Proti, every country ratifying the convention, wrote to the convention, with the ratification of the convention, in Sweden in the 1960s, there were about 500 thousand Finn Vussas and had the right to hold their money only on Sundaythe school had four villages in Sweden, who have recorded a convention in an annex to the convention and in which thousands of years have lived in Finn So it is the only minority in Finland, while the Alanis never lived as you know ,as a result of the Krievijasi war, the island of Acen was added as a special decision of the Union of Aland Island that they will be demilitarized, their parliament will have its own parliament and as a second language has been confirmed as a second language in Finland, as a result of being a second language approved in Finland because theythere is the territory of the Right! It is the same thing in Belgium, where Flanders is Flanders and you cannot, say, speak French in the French language Now what you call the' Nu Nu,' the greatest blefs! Ethnic minority education programmeit was before the war, when endures, for example, in the opening of the Belarusian school, when there was a school, jidane, as well as Polish, Lithuanian and Estonian schools in Soviet rule, Mr Pimenova, when they came here, the Soviets dismantled the education system of these minorities. The schools were advertively adverted; there is only a cross-border continuation of the education system, because in Riga, there are still half of the school being the one in which training is in Russian It is not a minority! It is an unsolved occupation of the occupation russeasification system And the proof of the second largest ethnic group we have is the Ukrainians, the third - Belarusians, How many Belarusians are we? If you think there is a minoritythe education system, because at Soviet times, all these Poles, Ukrainians, Belarusians, were rusified by you but did not do it?, and this rusiness will continue with the fact that Latvia voluntarily entered the Convention .- during Soviet occupation, human beings are governed by the principles of minority policies, but this does not in any way imply a brutal use of English folk and benevolence and to learn the national language To you, you should have understood Thank you (applause)".
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q211.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q649.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q2660080.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q193089.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q33.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q39731.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q159.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q31.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q34.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q8908.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q146530.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q183464.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q38130.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q1240598.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q3092300.
- 2016_04_14_358-seq116 mentions Q2214.
- 2016_04_14_358-seq115 type Speech.
- 2016_04_14_358-seq115 number "115".
- 2016_04_14_358-seq115 date "2016-04-14".
- 2016_04_14_358-seq115 isPartOf 2016_04_14_358.
- 2016_04_14_358-seq115 spokenAs 122.
- 2016_04_14_358-seq115 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!".
- 2016_04_14_358-seq115 language "lv".
- 2016_04_14_358-seq115 speaker Inese_Libina-Egnere-1977.
- 2016_04_14_358-seq115 translatedText "Thank you very much for the next debate, Mr Alexander Kirstein.".
- 2016_04_14_358-seq115 mentions Q16350881.
- 2016_04_14_358-seq114 type Speech.
- 2016_04_14_358-seq114 number "114".
- 2016_04_14_358-seq114 date "2016-04-14".
- 2016_04_14_358-seq114 isPartOf 2016_04_14_358.
- 2016_04_14_358-seq114 spokenAs 17.
- 2016_04_14_358-seq114 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Protams, ir ļoti skumji, ka par šādu jautājumu mums ir jādiskutē neatkarīgā Latvijā vēl 2016.gadā. Tas, ko Pimenova kungs piedāvā ar saviem grozījumiem... Viņš piedāvā mainīt Izglītības likuma 9.panta pirmo daļu, kas ir ļoti fundamentāla daļa un nosaka to, ka izglītība Latvijā iegūstama valsts valodā. Tiek piedāvāts, ka pie noteiktiem nosacījumiem izglītība tiek iegūta arī mazākumtautības valodā. Tātad pie noteikta pieprasījuma... un pieprasījums būtu jādefinē Ministru kabinetam. Bet fakts ir tāds, ka tiktu grozīta ļoti fundamentāla norma. Vēl skumjākas bija diskusijas par šo jautājumu, kurām liecinieki bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti un kurās tika norādīts, ka šāds priekšlikums neatbilst līdz šim īstenotajai valsts valodas politikai un pieņemtajiem lēmumiem. Ļoti zīmīga man šķita kāda Pimenova kunga piezīme. Proti, viņš aicināja deputātus ņemt vērā to, ka neviens lēmums nav mūžīgs un neviens lēmums nav akmenī cirsts. Manuprāt, šādi apgalvojumi skan ļoti draudīgi, it īpaši no SASKAŅAS puses. Es gribu teikt un teikt ar visu pārliecību, ka ir akmenī cirsti lēmumi un nevienam deputātam nevarētu būt šaubas par to. Akmenī cirsts lēmums ir tas, ka Latvija ir neatkarīga valsts, akmenī cirsts lēmums ir tas, ka Latvija ir demokrātiska valsts, un akmenī cirsts lēmums ir tas, ka Latvijā ir viena valsts valoda - un tā ir latviešu valoda. Tas nozīmē, ka visiem lēmumiem un mūsu īstenotajai politikai ir jābūt arī pēc būtības vērstai šajā virzienā. Šķiet, ka SASKAŅA, iesniedzot šādus priekšlikumus, joprojām apliecina, ka tā tiešām ir gatava apšaubīt jebkuru lēmumu un, iespējams, ne tikai apšaubīt fundamentālus lēmumus, bet nostāties opozīcijā, un ka savulaik balsojums un aicinājums balsot referendumā par otru valsts valodu nav nejaušība, bet ir likumsakarība, kas atkal apstiprinās. (Dep. I.Klementjeva starpsauciens.) Šādas normas pieņemšana būtu pilnīgi ačgārns un nepareizs signāls sabiedrībai. Viena valsts valoda Latvijā nozīmē to, ka latviešu valoda ir ne tikai latviešu valoda, bet tā ir visu Latvijas iedzīvotāju kopējā valoda. Tāda ir likumdevēja griba, un tieši tāpēc arī valdības deklarācijā ir ierakstīta apņemšanās pieņemt plānu un īstenot soļus pakāpeniskai virzībai uz izglītību valsts valodā. Manuprāt, tieši tas būtu pareizs signāls, kas būtu jāraida sabiedrībai, lai mēs virzītos uz to normu apstiprināšanu, kuras mēs deklaratīvi esam pieņēmuši jau pirms laba laika. Tāpēc aicinu deputātus šoreiz ļoti strikti pateikt skaidru “nē” šādam priekšlikumam, balsojot “pret”, nevis “atturoties”. Paldies.".
- 2016_04_14_358-seq114 language "lv".
- 2016_04_14_358-seq114 speaker Raivis_Dzintars-1982.
- 2016_04_14_358-seq114 translatedText "Dear Madam President, dear colleagues, it is, of course, very sad that we should discuss this matter in an independent UK in 2016, as yet, as Mr Pimenova is proposing with her amendments, He proposes a change to Article 9 of the Education Law, the firstpart of which is a very fundamental part of the fact that education in the national language Tiek proposes that, under certain conditions, education is also produced in a minority language, So at a certain request and request should be defined in the Cabinet Office. But the fact is that a very fundamental rule has been changed to the sad fact that there was a discussion on this subject, which the members of the Education, Culture and Science Commission pointed out and which indicated that such a proposal does not comply with the national languagethe policy and the decisions taken at the Very landmark for me seemed to be what Mr Pimenova's remark Proti, he urged MPs to take into account that no decision was timeless and no decision has been cast in stone, in my view, particularly threatening, especiallyfrom the consensus side I want to say and say with all the confidence that the cast is cast in stone and no one could doubt it in stone the decision is that Ireland is an independent country, cast in stonethe fact that Latvia is a democratic state, and the decision in stone is that Latvia has a single national language - and that is the English version, that all decisions and our policies must be of substance tooit seems that, in this direction, it seems that, for consistency, the submission of such proposals still demonstrates that it is indeed ready to question any decision and possibly not only to call into question fundamental decisions, but to stand in opposition and vote in favour of a referendum onthe other country's language is not a coincidence, but there is a rule which will again be approved (interjection from DEP I Klementa) and the adoption of the norm would be a complete and wrong signal to the public in the name of the Latvian state, meaning that Latvian language is not only EnglishLatvian, but it is the general language of all Latvia's citizens, is the will of the legislator, and that is why the Government's declaration has written into a commitment to adopt the plan and take steps to step forward education in the national language that I believe is exactlythe correct message that should be sent to the public is for us to move towards the approval of the rules that we have adopted before a good time ago, therefore, I call on Members to say very strongly at this time to a clear' no' to such a proposal, by voting' no' instead of' abstaining'.".
- 2016_04_14_358-seq114 mentions Q211.
- 2016_04_14_358-seq114 mentions Q2451422.
- 2016_04_14_358-seq113 type Speech.
- 2016_04_14_358-seq113 number "113".
- 2016_04_14_358-seq113 date "2016-04-14".
- 2016_04_14_358-seq113 isPartOf 2016_04_14_358.
- 2016_04_14_358-seq113 spokenAs 122.
- 2016_04_14_358-seq113 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Kā nākamais debatēs pieteicies deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu!".
- 2016_04_14_358-seq113 language "lv".
- 2016_04_14_358-seq113 speaker Inese_Libina-Egnere-1977.
- 2016_04_14_358-seq113 translatedText "Thank you very much for the debate, as the Member of Raivis Dzintars put forward in the debate.".
- 2016_04_14_358-seq113 mentions Q177465.