Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2010_12_16_a-2-seq673 spokenText "Jā, es atvainojos, un 16.priekšlikumā.".
- 2010_12_16_a-2-seq672 spokenText "Un arī 16.priekšlikumā.".
- 2010_12_16_a-2-seq671 spokenText "17. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts Ministru kabineta priekšlikumā - 18.priekšlikumā.".
- 2010_12_16_a-2-seq668 spokenText "15. - atsaukts.".
- 2010_12_16_a-2-seq667 spokenText "15.priekšlikums tātad atsaukts. Jā.".
- 2010_12_16_a-2-seq665 spokenText "14. - deputāta Ņikiforova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq662 spokenText "Ir atbalstīts, jā. Deputāti piekrīt.".
- 2010_12_16_a-2-seq661 spokenText "Es atvainojos, ir atbalstīts.".
- 2001_12_06-seq283 spokenText "Es atvainojos, ir atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq657 spokenText "11. - deputāta Ņikiforova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq656 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - nav, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq655 spokenText "Vēlreiz sveicināti! Tātad atcelšana... Samazinātās PVN likmes atcelšana elektroenerģijai, manuprāt, liecina par to, ka laukums pilnībā nav pārredzams vai tas ir tāds šaurs skatījums. Valdība ir gatava padarīt smagus apstākļus tieši ražojošajiem uzņēmumiem, kaut gan vārdos apgalvo, ka jaunradītu vērtību ražojoši uzņēmumi ir īpaši atbalstāmi. Valdība nav gatava... pareizāk sakot, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vismaz nebija gatava, un arī valdība nebija gatava samazināt budžetā ieplānoto neparedzēto izdevumu daļu uz pusi, tas ir, uz 0,2 procentiem no IKP, tādējādi neplānojot papildu buferi valdības izdevumiem 52 miljonu latu apmērā, bet gan tikai 26 miljonu latu apmērā. Un tas bija viens no nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumiem. Tas tika noraidīts. Atgādināšu, ka ieguvums no samazinātās PVN likmes atcelšanas elektroenerģijai būs 11,5 miljoni, ierēķinot, ka kopējā samazinātā likme tiks pacelta uz 12 procentiem. Nu nez vai kaut ko mainīs arī argumenti, ka tā sauktajā Saprašanās memorandā, kuru parakstīja valdību veidojošās partiju apvienības pirms vēlēšanām, tika pausta apņēmība saglabāt ne tikai likmes, bet arī grupas, kurām tās tiek piemērotas. Ar šo soli valdošie politiķi ir gatavi perspektīvā nelabvēlīgi ietekmēt visu tautsaimniecības attīstību dažu ministriju komforta saglabāšanas dēļ. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un necelt PVN likmi elektroenerģijai. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq652 spokenText "Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Par vēlu, Rasnača kungs... Balsosim par 9. - nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 1, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq650 spokenText "Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas komisijas vārdā piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 1, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq649 spokenText "Paldies. Tā būs replika. Un es atkārtošu - tā nebūs diskusija. Es domāju, ka Juridiskā biroja vadītājs ieradīsies un mēs tiksim skaidrībā. Bet tagad par 8.priekšlikumu. Mēs piedāvājam šo 10 procentu likmi saglabāt mācību literatūrai un oriģinālliteratūrai, un jāsaka, ka visdažādākajos vārdos tas saukts -kultūrvēsturiskais nemateriālais mantojums, gaismas nesēji, garīgā maize.... civilizētas sabiedrības pamatu pamats, un tā tālāk. Mani pirmām kārtām izbrīnīja tas, ka cienījamā kultūras ministre nav spējusi valdībā aizstāvēt šo pozīciju. Līdz ar to es uzskatu, ka kultūras ministre nav tikusi galā ar saviem pienākumiem. Manā skatījumā, šie trīs vārdi „konsolidācija, ilgtspējība un sabalansētība” ir aizvēruši muti daudziem lieliskiem autoriem šajā zālē, kuri ir sarakstījuši lieliskas grāmatas. Es domāju, ka bez 200 tūkstošiem nekas traģisks nenotiks. Un tomēr aicinu balsot saskaņā ar sirdsapziņu. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq648 spokenText "Rasnača kungs, es atgādinu jums, ka diskusijas ar sēdes vadītāju Kārtības rullis noliedz.".
- 2010_12_16_a-2-seq647 spokenText "Godātie kolēģi! Žēl, ka nav Juridiskā biroja vadītāja šobrīd zālē. Viņš varbūt varētu sniegt precizējošu paskaidrojumu, jo, mūsu izpratnē, tas ir balsojums, kas ir pieskaņots pamatredakcijai.".
- 2010_12_16_a-2-seq646 spokenText "8. un 9., es atvainojos, pēc būtības vairs nav balsojami, jo mēs, neatbalstot 3. un 4.priekšlikumu, esam izslēguši no likumprojekta nodokļa likmi 10 procentu apmērā. Kaut gan debatēt un balsot var par jebko, kas ir tabulā, mums jāņem vērā, ka, ja mēs nobalsojam, tad faktiski mums ir jāsludina pārtraukums, jo likumprojekts tādā gadījumā, ja šie priekšlikumi tiek atbalstīti, vienkārši vairs nav dzīvotspējīgs. Bet sākam debates. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2010_12_16_a-2-seq640 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā...? Nav komisijas vārdā nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 3, atturas - 69. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq639 spokenText "Godātie kolēģi! Varbūt sākotnēji šķiet, ka šis ir samērā nebūtisks priekšlikums, tomēr es mēģināšu paskaidrot, kāpēc šāds priekšlikums ir radies. Šobrīd nedz likums „Par nodokļiem un nodevām”, nedz arī likums „Par pievienotās vērtības nodokli” īsti precīzi nenosaka, kādos gadījumos ar pievienotās vērtības nodokli ir vai nav apliekama administratora atlīdzība maksātnespējas procesā. Mans priekšlikums sevī ietver divus izņēmuma gadījumus, kādos šī atlīdzība nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Pirmais izņēmums ir attiecināms uz situācijām, kad process tiek finansēts no valsts budžeta netieši - caur uzņēmējdarbības riska nodevu. Un otrs priekšlikums. Kā jūs varbūt atceraties, iepriekšējā Saeimā bija ļoti karstas diskusijas - daži no jums, iespējams, atceras! - saistībā ar Maksātnespējas likuma pieņemšanu. Proti, bija runa par fiziskās personas maksātnespējas procesu. Lai šis process būtu pieejamāks cilvēkiem, parādniekiem, kuriem likums pieļauj atbrīvoties no parādu sloga, būtu jānosaka, ka šādos gadījumos administratora atlīdzība, ja tā tiek segta no parādnieka līdzekļiem, netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Uz to, ka šobrīd pastāv problēma likuma traktācijā, norāda arī Finanšu ministrija. Un principā tieši Finanšu ministrija mani pamudināja uz šā priekšlikuma iesniegšanu. Finanšu ministrija... Man rokās ir 13.oktobra vēstule, kas - gribu uzsvērt! - ir uz piecām lappusēm, te ļoti smalki ir aprakstīta šī problēma. Finanšu ministrija ir norādījusi, ka šī problēma ir jārisina vienlaicīgi ar citu grozījumu izdarīšanu attiecīgajos normatīvajos aktos. Tā kā šodien, es domāju, jau ir pagājuši daži mēneši, bet problēma nav atrisināta, ir pienācis īstais laiks, lai šo problēmu atrisinātu. Tāpēc lūgums atbalstīt priekšlikumu.".
- 2010_12_16_a-2-seq637 spokenText "5. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq636 spokenText "Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 1, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq634 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 2, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq633 spokenText "Dāmas un kungi! Jāsaprot ir dažas elementāras lietas. Šinī valstī nauda no gaisa nekrīt. Mums ir jānodrošina tās lietas, ko valstij ir nepieciešams nodrošināt, respektīvi, algas skolotājiem, policistiem, ārstiem, pensijas - pensionāriem. Neviena pensija netiek samazināta, bet tā nauda no gaisa nekrīt. Bezgalīgi aizņemties milzīgas summas arī nedrīkstam. Tātad nākas kaut kādā mērā ietaupīt un kaut kādā mērā arī mainīt nodokļu politiku. (No zāles dep. A.Šlesers: „Bet bija solīts!”) Valsts aparāts nākamajā gadā tērēs, ja man pareizi palicis atmiņā, 44 miljonus latu, kas ir stipri maz. Ja no 44 miljoniem mēģināsim dabūt nepieciešamos 320 miljonus - ekonomiju, kas ir vajadzīga -, tad nekas vienkārši nesanāks: nu tur tādas summas nav iekšā! Tātad nākas arī mainīt nodokļu politiku. Par to, ko pirms vēlēšanām „Vienotība” vienmēr un visos forumos ir teikusi: vienā normālā Eiropas valstī slogs no algām ir jāpārnes uz patēriņu! Kā gan citādi, ja ne ar pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām var pārnest uz patēriņu? No algām mēs samazinām... Mēs šobrīd palielinām neapliekamo minimumu, mēs šobrīd palielinām minimālās algas. Tātad iedzīvotājiem uz rokām tās naudiņas, sevišķi mazturīgajiem, būs vairāk. Un kur to naudu tērēt, - tas jau būs viņa paša kompetencē: vai iet uz lielveikalu tērēt vai varbūt to darīt kaut kā citādi. Tā ir pareiza politika! Un tas, ka mēs pieliekam vienu procentpunktu pie pievienotās vērtības nodokļa, īstenībā nozīmē... Iedomājieties: piena paka veikalā maksā 40 santīmus, viens procentpunkts - 0,4 santīmi. Kā var 0,4 santīmus pielikt pie cenas? Pensionāra ikdienas grozs sastāv no daudziem maziem pirkumiem; pensionāri ledusskapjus, automašīnas, televizorus un citas tādas lietas nepērk. Pensionāri šo pielikumu īstenībā pat nemaz nejutīs. Tā ka es domāju, ka rezultāts... (Aplausi.) Es domāju, ka rezultāts būs tas, ka būs izdarīts viens labs un pareizs darbs. Un visbeidzot par labiem un pareiziem darbiem. Kolēģi no opozīcijas - no „Visu Latvijai!” - piedāvāja vienu no lietām - reverso pievienotās vērtības nodokli būvniecībā. Šī ir viena ļoti laba lieta, kuru, es domāju, nākamā gada laikā mēs praksē arī ieviesīsim. Paldies par labiem priekšlikumiem! Daudz no tā, ko opozīcija mums ir piedāvājusi, mēs centīsimies izanalizēt un praksē ieviest. Paldies par uzmanību.".
- 2010_12_16_a-2-seq631 spokenText "Godājamie kolēģi! Pirms vēlēšanām visas partijas, stāvot vēlētāju priekšā, atbildēja uz jautājumiem. Kad tika uzdots jautājums, kā būs ar pazeminātām PVN likmēm, tad visi kā viens atbildēja: tās netiks paaugstinātas. No „Vienotības” puses šādu skaidru pozīciju pauda Ģirts Valdis Kristovskis, kas ir politisko partiju apvienības „Vienotība” priekšsēdētājs, LNT diskusijās. Un, ja reiz partijas vadība pauž šādu viedokli, tad rodas jautājums: kāpēc mēs piedzīvojam to, ka PVN likmes tiek paaugstinātas? Nu paskatīsimies, kam tad mēs paaugstinām šīs likmes! Man te priekšā tāds sarakstiņš. Nolasīšu tās galvenās pozīcijas. Tātad: medikamenti, medicīniskās ierīces un medicīnas preces (tātad visas tās lietas, kas saistītas ar medicīnu), zīdaiņiem paredzētie specializētie produkti, mācību literatūra, sabiedriskā transporta pakalpojumi, siltumenerģijas piegāde iedzīvotājiem, elektroenerģijas piegāde iedzīvotājiem, dabasgāzes piegāde iedzīvotājiem, kurināmā (malkas, koksnes) piegāde iedzīvotājiem (pagaļu, zaru, žagaru saišķu un tamlīdzīgā veidā), kā arī tūrisms. Tātad runa ir par to, ka, lai gan mēs pirms vēlēšanām skaidri teicām, ka šīs likmes paliks nemainīgas - 10 procentu apmērā -, šodien mēs tās grozām. Un, protams, atkal ir jāatceras laikam tie vārdi, ar kādiem pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām tika solīts nesamazināt pensijas. Tātad skaidrs solījums bija, bet pēc vēlēšanām teica: „Nu kā var nesolīt!” Diemžēl šī ir kārtējā reize. Un, protams, lai arī kādi šodien būs argumenti, cik tas ir svarīgi, pozīcija publiski pirms vēlēšanām vēlētājiem bija teikusi: „Pazeminātās likmes netiks aiztiktas.” Jautājums: vai tas ir tikai solījums? Varbūt ar šo paaugstināšanu mēs kaut kādā veidā spēsim stimulēt ekonomiku? Pēc būtības PVN iekasēšana it kā ir tas vienkāršākais veids, kā palielināt ieņēmumus. Tikai - ticiet man! - no tā jau naudas vairāk nepaliek. Ja tam iedzīvotājam, pensionāram, ir jāmaksā izdevumi par dažādām pozīcijām un ja viņam ir sadārdzinājums kādā no pozīcijām, tad viņš vienkārši nespēj samaksāt visus rēķinus. Līdz ar to viņš no kaut kā atteiksies, un līdz ar to šī matemātiskā formula, ka, palielinot no 10 uz 12 procentiem, automātiski palielināsies ieņēmumi, - tā vienkārši nedarbosies, jo nav jau tās naudas nabaga cilvēkiem. Man šķiet, ka šodien tā ir vienkārši kārtējā reize, kad tiešām solītā pozīcija - nepalielināt nodokļus - kaut kādā veidā tiek aizmirsta. Attiecībā uz Zaļajiem un Zemniekiem, kuri šodien klusē visu laiku, jāteic, ka ir tāda sajūta, ka viņi ir piekrituši visam un paļāvušies uz „Vienotības” profesionalitāti. Diemžēl arī jūsu apvienības vadītājs Vējoņa kungs LNT raidījumā, stāvot blakus Kristovska kungam, teica, ka PVN likmes netiks paceltas. Nu, ja reiz šajā gadījumā viņš bija kļūdījies, tad jums attiecīgi ir jāizdara izvēle, kādā veidā notiek komunikācija pirms vēlēšanām. Bet man šķiet, ka jebkurā gadījumā šī ir konkrēta lieta. Ir dažādas pozīcijas, kuras kaut kādu objektīvu apstākļu pēc ir grūti realizēt, bet šie jautājumi tika izskatīti konkrēti saistībā ar katru pozīciju, kurā bija solīts saglabāt 10 procentu likmi. Man šķiet, ka šajā gadījumā arī visi tie aprēķini, ka tas automātiski palielinās ieņēmumus... Tā tas diemžēl nebūs, jo tie cilvēki, kuri vienkārši nevar atļauties samaksāt tik, cik produkts maksās, no tā atteiksies. Ja mēs runājam par grāmatām, par bērnu pārtiku, tad - ticiet man! - tie divi procenti - tie jau nepieaugs. Bērns vienkārši būs spiests mazāk saņemt arī pārtiku. Godājamie kolēģi! Man šķiet, ka šajā gadījumā, ja reiz jūs lielai daļai no šīm pozīcijām esat nolēmuši celt PVN likmi, tad vajadzētu vismaz bērniem... tātad zīdaiņiem paredzētajiem speciālajiem produktiem, varbūt vēl kādām atsevišķām pozīcijām tomēr saglabāt šo pazemināto likmi, jo man šķiet, ka šodien šajā jautājumā tāda vienota koalīcijas paklausība nebūtu vietā. Varbūt, Brigmaņa kungs, jūs varētu pārdomāt šoreiz un kaut kādā veidā tomēr pildīt to solījumu, ko tika devis jūsu apvienības vadītājs Vējoņa kungs?".
- 2010_12_16_a-2-seq628 spokenText "Vai nacionālā apvienība uzstāj uz uzbalsojumu? Uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq626 spokenText "Pēc būtības ir balsojams.".
- 2010_12_16_a-2-seq625 spokenText "2.priekšlikums... Vai 2.priekšlikums ir balsojams?".
- 2010_12_16_a-2-seq624 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ņikiforova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq623 spokenText "Paldies. Es ceru, ka arī šis arguments tiks ņemts vērā, balsojot par šo punktu. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq622 spokenText "Parādnieka kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2010_12_16_a-2-seq621 spokenText "Es tiešām gribētu, lai kāds paklausās. Var būt, ka kaut kas tomēr aizķersies. Ja ne tagad, tad mazliet vēlāk. Paldies. 2006.gadā aprēķinātā valsts budžetā maksājamā nodokļa summa bija 1 miljards 80 miljoni. Ieņēmumi - 1 miljards 5 miljoni. Tātad 75 miljoni netika ieņemti. Tie ir aptuveni 6,9 procenti no plānotā... nevis no plānotā, bet no aprēķinātā un reāli ieņemtā. Es tagad turpmāk saukšu tikai procentus, jo tas ir reāls rādītājs, kas par kaut ko liecina. 2007.gadā bija 6,7 procenti, 2008.gadā tie bija 5,95 procenti, un tas būtiski nozīmēja, ka šie ieņēmumi jeb ēnu ekonomikas īpatsvars ir sarucis. Kas notika 2009.gada... sākot ar 2009.gada 1.janvāri, kad PVN tika pacelts uz 21 procentu? Šī pati attiecība palielinājās vairāk nekā divas reizes. Tātad netika ieņemti 162 miljoni jeb 12,9 procenti no tā, kas tika izrēķināts. 2010.gads uzrādīja jau labāku prognozi, taču 10 mēnešos netika ieņemti 96 miljoni jeb 9,42 procenti. Ja mēs pieņemam, ka varētu turpināties šāda uzņēmējdarbības vides attīstība, tad tas nozīmē, ka šos ieņēmumus jeb šo deltu varētu vēl vairāk samazināt. Un, samazinot to līdz tam līmenim... realizējot ēnu ekonomikas apkarošanas programmu, tātad varētu samazināt līdz tiem pašiem 6... 6,5 procentiem, kas svārstās robežās no 37,5 miljoniem latu līdz 42,5 miljoniem latu. Tas ir precīzi tik daudz, cik mums ir nepieciešams šajos plānotajos ieņēmumos. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aprēķini liecina par to, ka peļņas pieaugums, palielinot PVN no 18 uz 21 procentu, palielinājās par 25 procentiem. Tagad, palielinot par 1 procentu, šī attiecība pieaugs par 40 procentiem. Tas nozīmē, ka shēmotājiem kļūs izdevīgāk, un tas nozīmē, ka tāpat kā 2009.gada aprīlī, kad plānotie ieņēmumi no PVN netika gūti 27,4 procentu apmērā... tas pats notiks nākamā gada sākumā. Protams, ir risinājumi, un risinājumu mēs arī piedāvājām... Mēs gan vēlāk to izņēmām no budžeta paketes tāpēc, ka priecēja tas, ka valdība pieņēma lēmumu - 3 mēnešu laikā pilnībā izstrādāt grozījumu paketi saistībā ar reversā PVN ieviešanu būvniecībā. Ziniet, ir arī - vēl bez tā - citi risinājumi. Principā, ja ieviestu šīs divas lietas, ēnu ekonomikas īpatsvars būtiski samazinātos, un, ja mēs nevis pielietosim vienkāršoti Excel tabulu, bet izdarīsim kādu dziļāku analīzi, tādā gadījumā mēs redzēsim, ka šos 37,5 miljonus... pat aizdevējiem var pierādīt, ka to var ieņemt, pastāvot šai pašai PVN likmei. Kad debatēs tika aicināts balsot pret akcīzes nodokļa palielināšanu, no valdību veidojošo pārstāvju puses izskanēja arguments, ka palielināšoties inflācija.".
- 2010_12_16_a-2-seq620 spokenText "Godātie kolēģi! Lūdzu cieņu pret runātāju! Kursītes kundze...".
- 2010_12_16_a-2-seq619 spokenText "Vēlreiz sveicināti! Tā kā nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas nākamais priekšlikums ir tieši tāds, kas saistīts ar PVN likmes nepaaugstināšanu, es runāšu par to tagad. Vispār jau pēc likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanas atlikšanas šodienas debates par budžetu vairāk atgādina demokrātijas imitāciju. Nu, debates parasti ir nepieciešamas tāpēc, lai palīdzētu pieņemt lēmumu. Bet, ja visi lēmumi jau ir pieņemti, tad kāpēc būtu jādebatē? Skumji, protams, tas ir, bet es domāju, ka Eināra Cilinska priekšlikums par budžeta turpmāko izskatīšanu vienā lasījumā ir ievērības cienīgs. Bet varbūt tomēr kādam kaut kas aizķersies no sacītā... Tātad, plānojot budžetu 2011.gadam, tiešām tika veikti vienkārši matemātiski aprēķini, kā izteicās kolēģis, ar „mistera Eksela” tabulas palīdzību. Pacelsim PVN par 1 procentu, un tas papildus ienesīs 37 miljonus ar pusi... Vēlos iepazīstināt ar dažiem būtiskiem rādītājiem attiecībā uz PVN ieņēmumiem. Es atvainojos, vai var palūgt, lai zāle klausās...".
- 2010_12_16_a-2-seq616 spokenText "Izskatīsim dokumentu Nr.243B. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 25 priekšlikumus. 1. - deputāta Ņikiforova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq615 spokenText "Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 15 un 30 minūtes. Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas! Būtu ļoti skaisti, ja to izdarītu arī Orlova kungs un Kravcova kungs. Un, ja Dzintars Zaķis varētu beigt savu diskusiju ar Aināru Šleseru un Rībenas kundze varētu arī kā nebūt apsēsties, tad mēs varētu turpināt šodienas ārkārtas sēdi. Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2010_12_16_a-2-seq613 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Jānis Ādamsons, Ilma Čepāne, Aleksejs Holostovs, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Igors Meļņikovs un Inese Šlesere.".
- 2010_12_16_a-2-seq612 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 30, atturas - 2. Likums pieņemts. Cienījamie kolēģi! Ir atkal pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2010_12_16_a-2-seq605 spokenText "21. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq594 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Bet neviens nerunāja „pret”!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto redakciju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 2, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq593 spokenText "Visu politisko partiju programmās ir rakstīts: „Veicināsim dialogu ar nevalstiskajām organizācijām, atbalstīsim tās, kā vien spēsim un kā vien varēsim.” Šā priekšlikuma būtība. Ir runa par to, ka nekustamais īpašums, ko Saeima ir nodevusi personai ar speciālu likumu, ir atbrīvojams no nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma. Kāpēc mēs uzskatījām, ka ir nepieciešams šeit, budžeta likumu paketē, jau skatītā likumā izdarīt šādu ierakstu? Tādēļ, ka speciālajos likumos, ar kuriem Saeima nodod šos nekustamos īpašumus (un tas pārsvarā vienmēr ir nevalstiskais sektors), tiek aizmirsts atrunāt vai arī vienmēr no juridiskās tehnikas viedokļa tiek argumentēts, ka šajā nekustamā īpašuma nodošanas likumā nav jāmin ar nodokļiem saistītas lietas. Var jau būt, ka juridiskā tehnika to tā arī prasa, es neņemos to apšaubīt. Un vēl jo vairāk tādēļ partiju apvienība „Par Labu Latviju” ierosina šajā speciālajā likumā - tas ir speciālais nodokļa likums! - ierakstīt šo normu. Un tad, kad Saeimā, arī 10.Saeimas laikā, būs likumprojekti - es esmu pārliecināts, ka būs tādi likumprojekti, - par nekustamo īpašumu nodošanu kādām organizācijām, biedrībām, dažādiem dibinājumiem, mēs skaidri un gaiši būsim jau nolēmuši dot šādu iespēju tām šo nekustamo īpašumu apsaimniekot, ja tā var teikt, nedaudz lētāk. Racionāls priekšlikums, skaidrs. Tas izveido mums labu, ja tā var teikt, platformu sarunām ar nevalstiskajām organizācijām. Šim priekšlikumam nav nekāda fiskālā efekta. Nekāda! Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq592 spokenText "Sākam debates. Šķēles kungs, vai jums pietiks ar trijām minūtēm? Vārds deputātam Andrim Šķēlem.".
- 2010_12_16_a-2-seq586 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...? Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq585 spokenText "Godātie kolēģi! Ar šo priekšlikumu es aicinu pievērst uzmanību tam, ka valdības sagatavotais likumprojekts paredz no nākamā gada beigām atcelt šo 25 procentu pieauguma ierobežojumu attiecībā uz dzīvojamām mājām. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē - kāds rēķins būs, tāds tas arī būs jāmaksā laikā, kad, kā mēs zinām, daudziem cilvēkiem (šeit nav runa par uzņēmumiem, šeit ir runa tieši par iedzīvotājiem) šajā gadā būs zināms ienākumu samazinājums. Tāpēc mēs iesniedzām šo priekšlikumu, kurš tomēr kaut kādā veidā respektē to, kas notiek sabiedrībā, un saglabā arī nākamajiem gadiem šo 25 procentu pieaugumu. Un vēl viena replika. Redziet, ar to iepriekšējo priekšlikumu bija tā... Es domāju, ka daudzi, kas nenobalsoja „par” mūsu priekšlikumu - par 10 kvadrātmetru neapliekamo minimumu -, klusībā domāja, ka īstenībā jau tas priekšlikums nav nemaz tik nepareizs, bet, visdrīzāk, jau pietrūka laika diskusijai. Laika pietrūka tādēļ, ka tas budžeta grafiks diemžēl bija tāds... nu, kāds tas bija. Es tikai atgādināšu, ka tas bija pagājušā gada jūlijs, ja nemaldos, un tā bija vēl tā vienošanās ar toreizējo Starptautisko Valūtas fondu, kas teica, ka jāveic ir nopietna nekustamā īpašuma nodokļa reforma. Un arī no Starptautiskā Valūtas fonda puses bija piedāvājums noteikt līdz 3 procentiem, bet kā kompensācija bija tas, ka šo nodokli tomēr varēs noteikt pašvaldības. Jo kas tad ir nekustamā īpašuma nodokļa būtība? Nekustamā īpašuma nodokļa būtība ir savākt ieņēmumus, kurus attiecīgās pašvaldības izmanto iedzīvotāju labā - apgaismojumam, ceļiem un tā tālāk. Visam tam, kas uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Diemžēl mēs jau divus gadus strādājam situācijā, ko mums piedāvā esošā koalīcija, - ka šis ir nodoklis, ar kuru valdība konsolidē budžetu. Nekustamā īpašuma nodoklis patiesībā nav budžeta konsolidācijas nodoklis - vismaz mēs to tā neuzskatām. Mēs uzskatām, ka šis nodoklis ir pašvaldības vienošanās un ka tas galu galā arī simtprocentīgi aiziet pašvaldībai. Tā ir pašvaldības vienošanās ar iedzīvotājiem, cik iedzīvotāji maksā par savas dzīves kvalitāti konkrētajā teritorijā. Mēs uzskatām, ka šāda nodokļa reforma būtu bijusi daudz prātīgāka. Protams, tā kā valdība neko līdzīgu nepiedāvā, mēs esam iesnieguši vienkārši atsevišķus priekšlikumus, lai kaut kādā veidā tomēr kompensētu nenormālu maksājumu pieaugumu iedzīvotājiem. Mēs aicinām atbalstīt šo 25 procentu ierobežojumu ikgadējam pieaugumam. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq576 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 3, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq575 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs esam uzsākuši, manuprāt, ļoti būtiskas debates (tikai žēl, ka šīs debates ir Saeimā, nevis valdībā vai Finanšu ministrijā), proti, debates par to, kas notiks ar nekustamā īpašuma tirgu Latvijā un kurā virzienā šis nekustamā īpašuma tirgus vai nu attīstīsies, vai neattīstīsies. Mūsuprāt, būtu svarīgi, lai šis nekustamā īpašuma tirgus nepaliktu atkarīgs tikai no banku piekoptās cenu politikas, proti, pārdot vai nepārdot konkrēto īpašumu. Es domāju, ka šeit varbūt pat ir par maz ar tiem priekšlikumiem, ar ko nāk atsevišķas frakcijas, bet ir labi, ka šādi priekšlikumi ir, diemžēl tie netiek atbalstīti. Mēs to redzam. Bet kas būtu vajadzīgs? Manuprāt, būtu vajadzīga plašāka diskusija par to, kas notiks ar šo nekustamā īpašuma tirgu un kā mēs spēsim šajā situācijā nākt pretim, piemēram, mūsu jaunajām ģimenēm, un vai beigu beigās tiks ieviesta vai netiks ieviesta tā sauktā mājokļu atbalsta programma. Atcerieties, bija tāda ideja par to, ka valsts varētu galvot ar 30 procentiem pirmā mājokļa ieguvējiem! Es domāju, ka šis jautājums ir darba kārtībā, un man personīgi gribētos dzirdēt skaidru atbildi no valdības par to, vai šis jautājums tiks risināts vai ne, lai nesanāk tā, kā ar bēdīgi slaveno programmu kredītņēmēju aizsardzībai. Tā tika izstrādāta, bet, kad vajadzēja to apstiprināt, tad Finanšu ministrijas arguments, kāpēc to nevar apstiprināt, bija ļoti interesants: „Mēs nevarējām vienoties ar bankām.” Skaidrs, ka šeit nekādas vienošanās nebūs, šeit būtu jāstrādā likumdevējam un izpildvarai. Tagad atgriežos pie šā mūsu konkrētā priekšlikuma, kura mērķis ir faktiski tās dzīvojamās ēkas, kas netiek apdzīvotas, laist tirgū, lai šīs dzīvojamās ēkas vai to daļas tiktu izīrētas, tātad izīrētas arī jaunajām ģimenēm. Gribu vērst jūsu uzmanību uz dažām lietām šajā priekšlikumā. Proti, šeit ir runa par juridisko personu īpašumiem. Mēs nerunājam par fizisko personu īpašumiem. Tātad mēs runājam par tiem īpašumiem, kas droši vien šobrīd pieder pārsvarā banku meitaskompānijām. Tā ir viena lieta. Otra lieta. Mēs nerunājam par nomu, bet runājam par īri. Tās ir divas dažādas lietas. Es domāju, tie, kas zina šo atšķirību, saprot, ka šeit ir runa par tādām attiecībām, kuras nerada peļņu tai personai, kas dzīvo šajā telpā vai šajās telpās. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq572 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 2, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq571 spokenText "Jā. Es gribu atzīmēt, ka šajā priekšlikumā nav neviena vārda par vienīgo mājokli. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq569 spokenText "Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums - 7.priekšlikums - šā likumprojekta sakarā. Latvijas Satversme savā būtībā runā par katra cilvēka tiesībām uz mājokli. Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kurās nav noteikts nekāds, ja tā var teikt, mājokļa minimums. Šeit es īpaši skatos uz frakcijas „Vienotība” deputātiem un aicinu par to domāt, jo ar daudziem nācās arī satikties priekšvēlēšanu laikā, un jūs bijāt aktīvi debatētāji par visiem nopietnajiem, man šķita, jautājumiem. Šis ir ļoti nopietns piedāvājums - pirmo reizi likt Latvijai izšķirties un iedibināt dzīvojamās platības neapliekamo minimumu. Jā, kādam varbūt šķitīs, ka tas ir ļoti maz - 10 kvadrātmetri uz cilvēku. Jā, tas ir ļoti, ļoti maz! Bet mēs aicinām sākt pierast pie tā, ka Latvijā katram cilvēkam ir tiesības uz mājokli un ka ir kaut kāda minimālā platība, par kuru valsts neiekasē nodokli. Kam tas būs izdevīgi? Es ceru, ka vismaz šoreiz manam kolēģim Kārlim Šadurskim nevajadzēs kāpt tribīnē un teikt, ka tas būs izdevīgi nezin kam tur... biezajiem... spekulantiem vai kaut kam citam. Tas galvenokārt būs izdevīgi daudzbērnu ģimenēm ar diviem, trim un četriem bērniem. Šis ir būtisks piedāvājums, lai mēs nākamā gada kontekstā, kad ļoti daudzas ģimenes sajutīs savos maciņos diemžēl nevis pieaugumu, bet gan iztrūkumu, justos vismaz atvieglotas šajā sadaļā, kas attiecas uz viņu mājokli. Mums jau ir svarīgi, lai cilvēki, pieņemot lēmumus par ilgtermiņa plāniem attiecībā uz ģimenes palielināšanu, to arī varētu kalkulēt. Jā, liekas drusku dīvaini, ka cilvēki tā kā kalkulē savas ģimenes lielumu saistībā ar kaut kādu valdības pied��vājumu. Bet tā tas ir. Modernajos laikos tā tas ir! Cilvēki kalkulē to, vai pārāk būtiski nepazemināsies dzīves līmenis, ja viņiem būs divi, trīs un vairāk bērnu. Tādēļ piedāvātais priekšlikums, ka katrs cilvēks, kurš ir deklarēts konkrētajā nekustamajā īpašumā, kas ir viņa vienīgais īpašums, tātad vienīgais deklarētais īpašums, bauda šo ar nodokli neapliekamo minimumu, kā man šķiet, ir izaicinājuma pilns. Tas ir tas, kā ir pietrūcis šā budžeta sakarā. Šā budžeta sakarā nav bijis izaicinājuma. Šā budžeta sakarā tam, kas faktiski šo budžetu ir sastādījis, man gribas visādā ziņā teikt: tas noteikti nav Vilka kungs, un arī Ēlertes kundze tā nav! To ir izdarījis „misters Eksels”. Tā ir Excel tabula, kurā ir samētāti skaitļi un iegūts rezultāts, kas šķitis gana tīkams. Mēs esam pret to! Mēs esam pret šāda „mistera Eksela” darbībām. Mēs esam par to, lai mēs iedibinātu kaut kādus pilnus izaicinājumus, kas vērsti uz nākotni, uz lielām, kuplām ģimenēm, tātad pozitīvus izaicinājumus. Un šis ir pozitīvs izaicinājums. Un tas uzreiz būs sajūtams šīm daudzbērnu ģimenēm viņu maciņos jau nākamgad. Ja ir iebildumi, ka 10 kvadrātmetri kādam šķiet par daudz un ka būs par lielu šis fiskālais efekts, tad mēs bijām gatavi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā debatēt arī par citām normām. Bija kolēģi, kas teica, ka ir par mazu šāds neapliekamais minimums - 10 kvadrātmetru. Bija citi kolēģi, kas teica, ka varbūt tas arī ir nevajadzīgi un ir par daudz. Galu galā es nedzirdēju nevienu - un komisijas priekšsēdētājs neļaus man sameloties! -, kas vispār teiktu, ka vispār tā ir slikta ideja. Tikai tika sameklēti argumenti, kāpēc to nevar darīt. Ja šāds priekšlikums būtu nācis no pozīcijas rindām, droši vien mēs visi kopumā vienprātīgi atbalstītu. Tā kā tas ir opozīcijas priekšlikums, tad, neskatoties uz to, cik racionāls tas ir šobrīd, tas tiek nolikts plauktā. Es aicinu jūs būt drosmīgākiem pašiem pret sevi un dot pozitīvus signālus, ilgtermiņa signālus, ģimenēm ar bērniem. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq567 spokenText "7. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kāpēc neatbalstīja? Kāpēc nepaskaidroja? Kam ticēt?”)".
- 2010_12_16_a-2-seq566 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Eināra Cilinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq565 spokenText "Godātie kolēģi! Kāpēc mēs atbalstīsim šo priekšlikumu? Var jau, protams, ieslīgt tehniskās finesēs un stāstīt par siltuma tiltiem un aukstuma tiltiem un visu ko citu, bet ne jau tā ir šā priekšlikuma būtība. Mēs atbalstām šo priekšlikumu tādēļ, ka mēs atbalstām cilvēkus, kuri bankās aizņemas līdzekļus un, izejot no tā, ka valdība nemaina katru gadu dažādi nodokļus uz priekšu un atpakaļ, cer uz to, ka viņi netiks sodīti par to, ka viņiem bankā kredīti, un uzlabo savus dzīves apstākļus. Tas nedaudz... šis priekšlikums nerunā par to, bet tas saistīts ar visa šā nekustamā īpašuma nodokļa būtību. Redzat, ir ļoti vienkārši. Kādi vienmēr ir bijuši valdības argumenti par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu? „Nu kā, no tā jau nevar izvairīties! To visvieglāk iekasēt. Nav nekādu problēmu. Piestādām rēķinu, un viss.” Un, no šā viedokļa, tas nodoklis tomēr ir tāds nedaudz... nu, es saprotu, vārds „amorāls” ir par stipru, bet... pārāk viegli ar šo nodokli tiek manipulēts arī publiskajā telpā. Ļoti viegli! Pagājušajā gadā, kad sākās diskusija par nekustamā īpašuma nodokļa celšanu, bija tāda frāze: „Lai biezie maksā vairāk!” Protams! Kurš gan tam nepiekritīs? Zināt, es domāju, ka tieši tie biezie jau neuztraucas galīgi nemaz par to, ka viņiem būs jāmaksā vairāk. Jebkurš no jums, ja nav slinks un ieiet Valsts zemes dienesta elektroniski pieejamā kadastrā, tur var redzēt, ka necietīs nekādi biezie, bet cietīs tie cilvēki, kuri normāli strādājuši, normāli saņēmuši algas, pēdējo piecu, sešu, septiņu gadu laikā būvējuši par kredītu mājas un joprojām maksā šos kredītus. Tiem valdība paredz sodu... Par to, ka viņi ir riskējuši vairāk, gribējuši dzīvot labāk, uzlabot savus ģimenes apstākļus, - par to viņi tiek sodīti. Un šis priekšlikums pēc būtības... tagad to jau vairs nevar atcelt, valdība principā ir akceptējusi pakāpenisku un pastāvīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, bet šis ir tas nodoklis, ar kuru valdība varētu parādīt, ka vismaz tos, kuri šobrīd rūpējas par energoefektivitāti, ņem kredītus, uzlabo savus apstākļus... ka viņus mēs tomēr par to nesodām. Es aicinu atbalstīt Cilinska kunga priekšlikumu.".
- 2010_12_16_a-2-seq563 spokenText "Godātie kolēģi! Šā priekšlikuma problēma ir, pirmkārt, kadastrālās vērtības noteikšanas mehānismā. Jo, ja īpašnieks nosiltina savu māju - tas ir ļoti apsveicami un pozitīvi -, no tā šīs ēkas kadastrālā vērtība neceļas. Kadastrālā vērtība ceļas no tiem darījumiem, kas notiek šajā rajonā. Līdz ar to, ja mēs pārstrādāsim Kadastrālās vērtības noteikšanas likumu, tad ir vērts par šo ideju ļoti nopietni domāt, jo kopumā, protams, stimuls ēku siltināšanai ir ļoti būtisks. Tātad viens moments ir saistīts ar šo kadastrālo vērtību. Un otrs moments. Es neatbalstītu šo priekšlikumu arī tad, ja tas būtu Reira kunga priekšlikums (No zāles dep. J.Reirs: „Paldies, Šadurska kungs!”), Šlesera kungs! Jo, ja īpašnieks nosiltina savai ēkai verandu, tad diez vai tas ir iemesls, lai piecus gadus nemainītu kadastrālo vērtību. Tātad tur ir jābūt atrunai par to, kādā apjomā ir veikti šie siltināšanas darbi. Ja tā ir tiešām kompleksa siltināšana, kur ir novērsti visi termiskie tilti un tiešām energoefektivitāte ir būtiski uzlabojusies, tad droši vien tas būtu loģiski. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq561 spokenText "Godājamie kolēģi! Es domāju, ka Cilinska kungs diezgan precīzi ir izteicies par savu priekšlikumu, un tas, ko es varētu piebilst vienīgi no sevis, ir tas, ka, man šķiet, būtu ļoti loģiski un pareizi, ja tiešām mēs kaut kā stimulētu šo tā saukto siltināšanas procesu. Par to ir runāts diezgan daudz un bieži pēdējo gadu laikā, tikai diemžēl rezultāti nav īpaši iepriecinoši. Man šķiet, ka, ja tādā veidā tās ēkas, kuras ir nosiltinātas, saņemtu sava veida atlaides, kaut vai nelielas, tad šis process būtu daudz efektīvāks, ātrāks un tautsaimniecība no tā būtu ieguvēja, jo katra nosiltinātā māja šodien rada arī darba vietas, tajā procesā ir iesaistīti būvnieki, un ekonomika kopumā virzās pareizā virzienā. Diemžēl siltināšana nav bijusi visai veiksmīga pēdējo gadu laikā. Izskatās, ka šodien tas galvenais arguments valdošajai koalīcijai, lai balsotu pret Cilinska priekšlikumu... Šis ir Cilinska priekšlikums. Tas nav Reira priekšlikums. Ja tas būtu Reira priekšlikums, tad noteikti balsojums būtu atbalstošs. Bet nu, redziet, tas esot nepareizs priekšlikums! Man šķiet, ka tas arguments tikai parāda to, ka ir nepieciešams tomēr debatēt pēc būtības, un, kā jau es teicu, vēlreiz atkārtojot Āboltiņas kundzes sacīto, ir ārkārtīgi svarīgi, lai debates būtu gana profesionālas, nevis tādas, kur principā saka: „Nu ko jūs te debatējat?! Mēs jau tāpat nobalsosim.” Tā ka varbūt tiešām, tā kā vairākums jums ir, ieviesiet kārtību, lai nākotnē ir iespējams vienā lasījumā pieņemt visu budžetu bez jebkādām debatēm! Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq559 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šinī gadījumā priekšlikums atkal ir tāds, kas īpaši neietekmē budžeta ienākumus, bet vairāk ir ar regulējošu lomu; proti, mēs visi zinām, ka ar dzīvojamo ēku siltināšanu ir... nu, tā ir, kā ir, pat Eiropas Savienības nauda nepalīdz šo procesu attīstīt pietiekami ātri. Protams, lai situāciju sakārtotu, ir nepieciešami daudzi un dažādi pasākumi, bet šis būtu viens tāds minimāls pasākums, proti, ja tiek veikta ēkas siltināšana, tad ēkas vērtība var uzlaboties, un šajā sakarā var pieaugt kadastrālā vērtība un attiecīgi arī nekustamā īpašuma nodoklis. Mans priekšlikums nosaka, ka piecu gadu laikā, kopš pabeigts ēkas siltināšanas projekts, pieaugot kadastrālajai vērtībai, šis nodoklis netiek palielināts. Protams, līdzīgi kā visus pārējos opozīcijas priekšlikumus, droši vien arī šo priekšlikumu pozīcija noraidīs, un varbūt atkal kāds atradīs kaut kādu iemeslu, kāpēc un kas tur nav līdz galam pareizi, vai kaut kā tamlīdzīgi... Bet, godīgi sakot, man šis process, šis veids, kādā notiek šīs debates... Var būt, ka pozīcijai vajag piedāvāt vienu tādu nelielu strukturālu reformu, proti, ka budžetu un budžeta paketi pieņem vienā lasījumā. (Aplausi.) Jo tādā gadījumā pilnīgi noteikti ietaupītos gan papīrs, gan darbs tiem cilvēkiem, kuri šeit noformē visus šos dokumentus. Var būt, ka tādu strukturālo reformu pozīcija varētu nākamgad pieņemt. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq557 spokenText "6. - deputāta Cilinska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq554 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq553 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tiešām šīs debates izskatās diezgan savdabīgas, jo vieni un tie paši argumenti tiek izmantoti gan „par”, gan „pret” šo priekšlikumu. Faktiski runa ir ļoti vienkārša: jāapliek ar augstākiem nodokļiem tie īpašumi, kas netiek izmantoti ne cilvēku vajadzībām, ne biznesam, ne arī kam citam. (No zāles: „Pareizi!”) Tikai par to ir runa! Tāpēc, Galvanovska kungs, visi tie apsvērumi, viss, ko jūs teicāt, ir pareizi, bet tam vienkārši nav nekāda sakara ar apspriežamo jautājumu. Jautājums ir par to, vai mēs joprojām pieļausim situāciju, ka ir ļoti lēti turēt īpašumus, neizmantojot tos, vai mēs tomēr uzliksim papildus... apliksim ar papildu nodokļiem šādus neizmantotus īpašumus un līdz ar to veicināsim šo īpašumu izmantošanu - vai nu šo tukšo dzīvokļu pārdošanu, vai to izmantošanu uzņēmējdarbībā, vai kā citādāk. Tātad es vienkārši aicinu visus runāt par lietas būtību. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq551 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ministri! Godātie deputāti! Jā, Šlesera kungs runāja par bankām, „Par Labu Latviju”, bet ne personīgi apvainoja. Runa ir par to, ka... Nepārtraukti ir runa par to, ka ir nepieciešams attīstīt tautsaimniecību un ir nepieciešami kredīti uzņēmējiem. Un vai tad tas tomēr nav savstarpēji saistīts - šie kredīti uzņēmējiem ar šo nekustamā īpašuma nodokli? Ja jūs padomātu un skatītos uz visu to kopumā, tad noteikti redzētu, ka tas tā ir. Tā ir savstarpēja mijiedarbība. Ja mēs paaugstinātu šo nodokli un apliktu bankas ar papildu slogu, tad, visticamāk, bankas šos izdevumus, papildu resursus, kas aiziet uz šiem nekustamajiem īpašumiem, ko tur meitasuzņēmumi... bankas nekad nezaudēs, un mēs to zinām. Bankas šos resursus papildus pievienos klāt mūsu kredītņēmējiem, mūsu uzņēmējiem, kas vienkārši kļūs konkurētnespējīgi pret ārvalstu uzņēmējiem, nerunājot nemaz par iekšējo tirgu. Tā ka tas ir tāds neliels komentārs. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq549 spokenText "Augsti godājamie kolēģi! Godājamais Zaķa kungs! Jūs jau jūtaties šodien kā zvaigzne - vētraini aplausi, uzvara... Vai ir jēga tālākām debatēm? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nē, nav!”) Bet es domāju, ka debatēt vienmēr vajag, ja ir kādi argumenti palikuši. ko var likt galdā. Un tas, ko jūs nesaklausījāt Šķēles kunga teiktajā... Jā, protams, ir kādi spekulanti, kuriem ir vairāki nekustamie īpašumi... Jā, viņi noteikti var piereģistrēt kādu radinieku vienā vai otrā dzīvoklī... Tas ir iespējams... tas, protams, ir iespējams, bet izskatās, ka tā ideoloģija, kuru jūs nesat, ir tāda: ja veikalā ir iespējama zādzība, tad veikals ir jāver ciet, jo tur taču var ko nozagt. Es zinu, ka ir bijuši politiķi, kuri ir teikuši... tātad ir nepieciešams cīnīties, lai vispār noziedzības nebūtu. Tātad veikali ir jāver ciet un daudz kas cits valstī ir jādara tādā veidā, lai noziegumu nebūtu. Bet tas, par ko runāja Šķēles kungs, un tas, ko es vēlos pasvītrot... Runa ir par bankām. Bankas šodien ir ieguvušas savā īpašumā ārkārtīgi daudz nekustamā īpašuma objektu, un problēma ir tā, ka šodien, laikā, kad varētu nopirkt nekustamo īpašumu par lētāku naudu (ieklausieties, - par lētāku naudu!), tie iedzīvotāji, kuri gribētu šodien iegādāties nekustamo īpašumu, nevar piekļūt pie šiem objektiem. Kāpēc? Tāpēc, ka šīs bankas nevēlas pārdot šos īpašumus ar pazeminātu koeficientu. Tās gaida to brīdi, kad tirgus atdzīvosies, tās ir gatavas gaidīt gadu vai varbūt divus, jo tās zina, ka pēc pāris gadiem tās cenas pacelsies. Un tagad rodas tāda dīvaina situācija, ka, no vienas puses, bankas, kurām ir jāpelna nauda, neizsniedz kredītus, piemēram, jaunu dzīvojamo objektu būvniecībai. Kāpēc? Tāpēc, ka tām pašām īpašumā ir šādi objekti. Tām ir īpašumā šādi objekti, un tās nodarbojas ar spekulāciju. Šodien lielākie spekulanti - tās ir bankas! Tās ir pārdevušas ��os objektus savām kompānijām, un mērķis ir iesaldēt. Ja kāds uzskata, ka es kļūdos, tad es aicinātu šeit tos cilvēkus, kuri ar bankām ir bijuši saistīti... Varbūt viņi nevar šodien atklāti te arī runāt. Es domāju, ka Andris Bērziņš, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs, ļoti labi varētu šodien pastāstīt, cik īpašumu ir bankām. Tāda ir tā reālā situācija! Un šodien mēs runājam ne jau par tādu ģimeni, kurai ir viens objekts vai divi, vai trīs. Runa ir par bankām, kurām ir simtiem objektu. Un tā nauda, tie miljardi, par kuriem arī runāja Andris Šķēle, neatgriežas ekonomikā. Mērķis būtu piespiest bankas sākt atbrīvoties no īpašumiem, nolaižot cenas. Tādā veidā tirgu varētu kaut kādā veidā atdzīvināt, un, no otras puses, tad bankas to naudu, ko ir ieguvušas no šiem nekustamajiem īpašumiem, varētu attiecīgi laist tirgū, sildīt ekonomiku. Un mēs šodien esam tādā pašā situācijā... Tā ka šoreiz tā doma, ko izteica Zaķa kungs, - cīnīties pret tiem spekulantiem... Noteikti ir iespējams domāt, kādā veidā arī tos individuālos spekulantus varētu piespiest maksāt vairāk un atbrīvoties no nekustamā īpašuma. Bet lielākā problēma: kāpēc joprojām šajā sektorā ir stagnācija? Tāpēc, ka lielākie spekulanti šodien ir bankas, kuras ir iesaldējušas šo tirgu. Un tāpēc man gribētos no Saeimas kaut kādā veidā saņemt lielāku izpratni par šo lietu, lai vēlāk Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, pat tad, ja šodien jūs noraidīsiet šo priekšlikumu, tomēr atgrieztos pie šā jautājuma, atvērtu likumu un atrastu to pareizo formulu, kurā varētu tikt ņemtas vērā gan šīs bankas, kurām ir vēlme spekulatīvi iesaldēt tirgu, gan arī individuālie... Man negribētos, lai vienkārši to jautājumu mēs noliktu nost tikai tāpēc, ka, redziet, opozīcija to ir piedāvājusi. Man šķiet, ka būtu svarīgi visus tos konstruktīvos priekšlikumus, kurus būtu iespējams ņemt vērā, tomēr arī kaut kādā veidā paanalizēt. Ja opozīcija var nākt ar kādu konstruktīvu priekšlikumu, tad, es domāju, pozīcija būtu tikai ieguvēja, ja ieklausītos, un, man šķiet, šodien šādi priekšlikumi ir bijuši gan no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, gan no apvienības „Par Labu Latviju”, gan no apvienības „Saskaņas Centrs” puses, tikai diemžēl vēlme kaut kādā veidā atbalstīt šīs idejas, kuras pat fiskāli neietekmē budžetu, šodien nav izjusta. Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ai, ai, ai! Banku lobijs uzvar! Jāstrādā!”)".
- 2010_12_16_a-2-seq547 spokenText "Nacionālā apvienība atbalstīja šo priekšlikumu, bet, protams, 0,2 procenti mūs neapmierina. Mēs aicinām atbalstīt un atgādinām, ka pirms vairāk nekā četriem gadiem... pirms četrarpus gadiem Roberta Zīles sociāli ekonomiskajā programmā šis princips jau bija ietverts, bet diemžēl Kalvīša valdība šo principu neatbalstīja. Jāteic, ka Dombrovska valdība arī nav tik drosmīga, lai vērstos pret nekustamā īpašuma spekulantiem un pret banku meitas firmām, kuras šobrīd tur tukšus dzīvokļus un mākslīgi veido šo dzīvokļu cenu. Vienīgais, ko var novēlēt: lai vismaz Dombrovskim būtu vairāk dūšas nekā Kalvītim un viņš kaut ko tomēr darītu.".
- 2010_12_16_a-2-seq545 spokenText "Kolēģi! Šķēles kungam tāda, Ķenča vārdiem izsakoties, alošanās ir sanākusi, jo tas, ko šobrīd piedāvā PLL frakcija... Spēkā esošā situācija ir šāda: par nekustamo īpašumu ir jāmaksā pusotru procentu liels nekustamā īpašuma nodoklis, bet tai platībai, kas ir apdzīvota, slieksnis ir 0,2 procenti... lielākai summai - 0,4, vēl lielākai - 0,6 procenti. Tātad par villām - 0,6 procenti, bet par pārējiem īpašumiem - mazāk. Tas, ko piedāvā PLL, visiem paredz 0,2 procentus. Tādam īpašumam, kurā kaut viens ir pierakstīts, - 0,2 procentus. Un vēl par to, ko PLL šobrīd piedāvā. Jūs visi labi zināt, cik vienkārši ir deklarēties jebkurā no adresēm. Absolūti vienkārši! Faktiski PLL frakcija piedāvā priekšlikumu, ka turpmāk visiem neveiksmīgajiem attīstītājiem, kuru mājas ir tukšas un par kurām būtu jāmaksā 1,5 procenti... tātad piedāvā ļoti labu iespēju, kā vienkārši deklarēties un maksāt tikai 0,2 procentus. Īstenībā viss ir tieši pretēji - nevis tā, kā kolēģi no tribīnes argumentēja. Tāpēc es aicinu šādus priekšlikumus neatbalstīt. (Aplausi.)".
- 2010_12_16_a-2-seq543 spokenText "Godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā es atbalstīju šo konkrēto priekšlikumu. Uzskatu, ka tas patiešām ir tā vērts, lai to atbalstītu arī Saeima pēc šīm debatēm. Es tomēr nesteigtos šo nodokli nosaukt vai apsaukāt par spekulantu nodokli, jo galu galā fiziskās personas, kas piedalījušās darījumos ar nekustamo īpašumu, sekoja tiem noteikumiem, kurus noteica Latvijas valsts. Viņas izmantoja tās iespējas, kas bija tām piedāvātas, un bija aktīvas savā uzņēmēju lomā. Diez vai var par viņām runāt ar tādu nicinošu piegaršu vai augstprātību. Es domāju, ka šeit ir jāpiebilst divas lietas. Pirmā. Ja tiks ieviests šis nodoklis par neizmantojamo dzīvojamo platību, tas noteikti samazinās īres maksu mūsu brīvo dzīvojamo platību tirgū, jo šo platību īpašnieki būs ieinteresēti pēc iespējas ātrāk tomēr piedāvāt šo platību tirgum, un līdz ar to cenas kritīs. Man liekas, ka tas ir ļoti nopietns labums, kurš padara šo konkrēto priekšlikumu tiešām par pašu pievilcīgāko. Un vēl ko es gribu piebilst. Tas gan neattiecas tieši uz šo konkrēto priekšlikumu, un tāpēc varbūt mani pārtrauca sēdes vadītāja, bet ideja ir tāda, ka līdzīga pieeja ir piemērojama arī citam nekustamajam īpašumam, proti, zemei. Es domāju, ka, tieši pa šo ceļu ejot, mēs varam atkal izdarīt tā, ka zeme mums nekļūs par jaunu ķīlas objektu un līdz ar to nebūs iespēju izmantot zemi par jauna cenas burbuļa avotu. Arī zemei vajadzētu uzlikt augstāku nodokli, ja tā nav izmantota, ja tā nav attīstīta, ja tā stāv vienkārši neaizskarama, gaidot labākus laikus. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Igor, zemei jau ir diferenciācija!”) Paldies. Es aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, kuru mēs tagad skatām.".
- 2010_12_16_a-2-seq541 spokenText "Jā, godātie kolēģi! Kārlis Šadurskis šīs savas aizdomas pauda, arī debatējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Mana atbilde bija skaidra un gaiša: ja kopumā šis priekšlikums šķiet idejiski pareizs, tad nu izveidosim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, novērsīsim šīs šaubas, nobalsosim par to, izveidosim jaunu, labu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokli, kurš nebūs opozīcijas priekšlikums un kurā būs novērstas šīs šaubas, ka ar vienu piedeklarētu personu tās acīmredzot blēdīgās bankas varēs tādā veidā mēģināt izvairīties no šīs paaugstinātās likmes - 1,5 procentu - maksāšanas! Bet nekā tamlīdzīga nebija. Tajā brīdī sāka strādāt balsošanas mašīna, lai nevajadzētu mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā piepūlēties un izveidot saprātīgus priekšlikumus. Es tiešām domāju, ka ir svarīgi, lai nekustamā īpašuma tirgus būtu aktīvs. Un, ja mēs vēlamies, lai tas būtu aktīvs, tad tiem, kas nākotnes peļņas nolūkā tur milzīgus nekustamā īpašuma apjomus, ir jāmaksā dārgāk, ja tajos nedzīvo neviens cilvēks, ja tajos nav deklarēts neviens cilvēks. Šogad Eiropas Savienībā, kā jūs zināt, ir tikai trīs valstis, kurās nekustamā īpašuma tirgū ir kaut kāda aktivitāte, kurās celtniecība ir pieaugoša. Tās trīs valstis ir Polija, Lielbritānija un Zviedrija. Tās ir valstis, kurām visām ir brīvs valūtas kurss, un tās ir valstis, kuras ar šo valūtas kursa svārstību kā otru instrumentu varēja sakustināt nekustamā īpašuma tirgu. Mums šāda instrumenta nav, un es pilnīgi pieļauju, ka acīmredzot nebūs arī turpmāk. Līdz ar to mums jāmeklē ir citi instrumenti. Un līdz ar to nodokļi ir viens no instrumentiem, ar kuriem var ietekmēt šo nekustamā īpašuma tirgu. Es aicinu atbalstīt. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq539 spokenText "Godātie kolēģi! Šķēles kunga ierosinājums - diferencēt nekustamā īpašuma nodokļa likmi atkarībā no dzīvojamās telpas apdzīvotības - man šķiet ļoti labs. Tikai ir dažas problēmas ar šo konkrēto priekšlikumu. Šķēles kungs, man diemžēl ir jāatzīstas, ka man nav skaidrs, ka šim priekšlikumam būs fiskāls pārpalikums, kā jūs sacījāt. Man tas nav skaidrs divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls. Šis 2.punkts, ko jūsu frakcija ierosina, atceļ progresivitāti atkarībā no kadastrālās vērtības. Atkarībā no kadastrālās vērtības ir noteikts: 0,2, 0,4, 0,6 procenti. Jūsu priekšlikums visu šo atceļ un nosaka: 0,2 procenti par jebkuru apdzīvoto platību. Un otra problēma šajā priekšlikumā ir tā, ka, piemēram, 30 dzīvokļu mājā pietiek vienā dzīvoklī deklarēt vienu personu, lai par visu nekustamo īpašumu maksātu tikai šos 0,2 procentus. Līdz ar to, Šķēles kungs, man ir aizdomas, ka kopumā šim priekšlikumam varētu būt negatīva fiskālā ietekme. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq537 spokenText "Godātie kolēģi! Šī nekustamā īpašuma krīze, kas ir viena no sadaļām tajā lielajā krīzē, ko mēs redzam visā pasaulē un tātad visnotaļ arī Latvijā, ir atstājusi ļoti smagu mantojumu. Tas mantojums kaut kādā ziņā ir tāds visai dīvains: mums ir saceltas jaunas mājas, mums ir sacelti daudzdzīvokļu nami, bet tajos neviens nedzīvo. Tajos neviens nedzīvo! Šīs ēkas ir atņemtas to attīstītājiem, tās ir nonākušas banku izveidotu meitasuzņēmumu kontrolē, un šajos namos un daudzdzīvokļu ēkās nekas nenotiek. Nekustamā īpašuma tirgus ir sasalis. Kāda doma, tā rīkojoties, ir bijusi bankām un šiem te milzīgajiem attīstītājiem? Jēga ir, protams, pilnīgi skaidra: viņi vēlas sagaidīt to brīdi, kad tirgus atkal būs palicis siltāks, aktīvāks, un tad viņi būs sagaidījuši to brīdi, kad par labu cenu, atgūstot atpakaļ varbūt šobrīd zaudētos līdzekļus, viņi varēs šos īpašumus pārdot. Latvijas valstij un Latvijas biznesam šī situācija nav pieņemama. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs vēlētos, lai ātrāk Latvijas nekustamā īpašuma tirgus sakustas. Protams, lai to sakustinātu... lai izkustinātu šo situāciju, ir iespējami daudzi un dažādi līdzekļi. Viens no tiem ir tas, ko piedāvā partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija; tas, ko varētu vienkāršoti nosaukt... Mēs to aizstāvējām arī priekšvēlēšanu laikā, un šā priekšlikuma būtība... faktiski tas ir spekulantu nodoklis. Mēs aicinām atbalstīt viedokli, ka tos namus un tos daudzos daudzdzīvokļu namus, kuros neviena persona nav deklarēta un arī nedzīvo, neuzskatītu faktiski par dzīvojamām ēkām. Mēs aicinām šo samazināto nodokli šīm ēkām nepiemērot, bet piemērot augsto likmi - 1,5 procentus. Tā mēs noteikti katru tādas bankas pārstāvi, kuras rīcībā ir desmiti un simti dzīvokļu un tukšu namu, kuros vakaros neiedegas nevienā logā gaisma, kuros ir tikai viens apsargs, kas skatās, lai kāds varbūt tur neizdauza kādus logus... mēs viņu piespiestu visu laiku domāt: var būt, ka ir jēga ātrāk tomēr, kaut arī ar zaudējumiem, laist, ja tā var teikt, pārdošanā, tirgū, šīs atņemtās ēkas un dzīvokļus, tādā veidā radot... sakustinot šo tirgu. Jo, redzat, svarīgi jau ir tas, lai tirgū atrodas... pēc patiesās tā vērtības tiek piedāvāts nekustamais īpašums. Un patiesā vērtība, protams, šobrīd negandarī šos banku uzņēmējus, un tādēļ viņi ir gatavi sēdēt un sēdēt, un sēdēt, un gaidīt tos labos laikus, to nākamo nekustamā īpašuma burbuli. Es domāju, ka šis priekšlikums ir pilnīgi skaidrs - tas ir ar fiskālu pārpalikumu. Te nu nevarētu būt neviena argumenta, ka, piemērojot šo nodokli, varētu valdībai rasties kādas problēmas ar budžeta sabalansēšanu. Nu nekādā veidā! Tieši otrādi! Mums nauda - aptuveni 2 miljardi latu - ir iestrēgusi... apmēram divi miljardi latu ir iestrēguši atņemtajos nekustamajos īpašumos, un tā mēs piespiestu varbūt kaut daļu šīs naudas atgriezt atpakaļ, un tā nauda sāktu strādāt kopumā tautsaimniecībā. Šis nodoklis un mūsu piedāvātais risinājums valdībai dos vairāk naudas un aktivizēs nekustamā īpašuma tirgu. Es aicinu to atbalstīt. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq536 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam... Vārds deputātam Andrim Šķēlem.".
- 2010_12_16_a-2-seq534 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 2, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq533 spokenText "3. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq530 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 3, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq529 spokenText "Cienījamie deputāti! Ar savu priekšlikumu rosinu noteikt tādu dzīvošanai izmantota nekustamā īpašuma lielumu, kurš nebūtu apliekams ar nekustamā īpašuma nodokli. Šodien relatīvi lielākais nodokļu slogs ir uzlikts uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri dzīvo pilsētu dzīvokļos vai padomju laikos uzbūvētās savrupmājās laukos, nevis uz tiem, kas uzbūvēja sev trīsstāvu mājas 2006., 2007.gadā. Es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka pilsētu dzīvokļi sērijveida mājās guļamrajonos un laucinieku mājas ir bieži vienīgais nekustamais īpašums, kurš pilsētniekiem vai lauciniekiem ir. To nevar ne minimizēt, ne optimizēt atšķirībā no tiem nekustamajiem īpašumiem, kas ir īpašumā personām ar lieliem ienākumiem, kuras nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Šis nodoklis vienkārši ir tāds, no kura nekā nevar izvairīties. Tas ir tikai jāmaksā, to nevar minimizēt ne ar kādiem paņēmieniem. Un uz tieši šiem nodokļu maksātājiem ar mazajiem ienākumiem... tagad nolemts uz viņu pleciem uzvelt budžeta konsolidācijas nastu. Es aicinu jūs atbalstīt minimālo nekustamā īpašuma lielumu, kurš nebūtu apliekams ar nekustamā īpašuma nodokli, lai vēlāk, skatot šo likumu turpmākā Saeimas darbībā, tomēr noteiktu taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kura mums ļaus panākt īstu progresivitāti mūsu nodokļu sistēmā, jo, kamēr šo vezumu uz priekšu vilks personas ar mazākiem ienākumiem, nevis tie, kuriem patiešām ir iespējas, bet kuriem mēs tik un tā gribam minimizēt nodokļus, es nevaru uzskatīt, ka būtu ievērots progresivitātes princips; progresivitātes princips nebūs vienkārši īstenots pilnā mērā, kā tam būtu jābūt mūsu Latvijas valstī. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq527 spokenText "Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.246B. Komisija ir saņēmusi 23 priekšlikumus. 1. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq526 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 28, atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2010_12_16_a-2-seq522 spokenText "Arī tas nav balsojams. Deputāti neiebilst.".
- 2010_12_16_a-2-seq521 spokenText "17. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq520 spokenText "Deputāti neiebilst. Tas nav balsojams.".
- 2010_12_16_a-2-seq519 spokenText "16. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums par noteikumu 28.punkta piemērošanu ar 2012.gadu. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq518 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq517 spokenText "Godātie kolēģi! Tiešām Šlesera kungs jau lielāko daļu izstāstīja. Man tikai pavisam, pavisam nelielas dažas piebildes. No finanšu ministra pavisam nesen publiskajā telpā dzirdējām, ka ir parādījušies strukturālo reformu iedīgļi. Mēs nezinām, par kuriem iedīgļiem runā Vilka kungs, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tas, ko mēs piedāvājam savā 15.priekšlikumā, ir šāds iedīglis. Patiesībā tā ir reformas uzsākšana, ko īstenībā jau vairāk nekā desmit gadus ir prasījusi Latvijas Pašvaldību savienība, taču neviena valdība to līdz šim nav atbalstījusi. Un es aicinu... Ja mēs reiz piesakām kaut kādas strukturālas reformas, tad nevajag runāt vispārīgi, bet vajag runāt pilnīgi konkrēti. Šī ir reforma, kas motivēs pašvaldības veidot nevis jau daudzkārt pieminētos guļamvagonus, bet radīt jaunas darba vietas, piesaistīt investīcijas. Un mēs apzināti neielikām šeit iekšā skaitli, kas būtu nedraudzīgs budžetam vai kaut kādā citā veidā netīkams valdībai. Mēs piedāvājam principu... piedāvājam to, ka katru budžeta gadu valdība no jauna nosaka šo proporciju - cik daudz no uzņēmumu ienākuma nodokļa aiziet pašvaldībai, un tad tā jau būtu diskusijas tēma. Tur var diskutēt, vai tas uzlabo vai pasliktina budžetu. Šis ir priekšlikums, kurš principā iezīmē zināmu virzienu nodokļu reformā. Mēs aicinām to atbalstīt.".
- 2010_12_16_a-2-seq515 spokenText "15. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq513 spokenText "14. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq505 spokenText "Turpināsim skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq504 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq503 spokenText "Godātie kolēģi! Ir jau patīkami, ka arī kāds no pozīcijas seko līdzi, nevis ir tikai balsošanas mašīna. Un Kārlis Šadurskis noteikti nav balsošanas mašīna. Un tiešām Ainārs Šlesers runāja par nākamo priekšlikumu - mūsu apvienības priekšlikumu. Bet abi divi - gan šis, gan nākamais priekšlikums, par ko debatēja gan Ainārs Šlesers, gan Edgars Zalāns, - faktiski runā par vienu un to pašu. Par to, kā vairāk ieinteresēt gan pašvaldības, gan uzņēmējus tikt galā ar bezdarba problēmām. Priekšlikums, par kuru mēs šobrīd debatējam un kurš paredz dot uzņēmumu ienākuma nodokļa, ja tā var teikt, savdabīgu atlaidi 650 latu apmērā, ir ļoti vienkāršs un ļoti skaidrs. Tā galvenā bīstamība ir tā, ka cilvēki ieslīgst ilgstošā bezdarbā. Katrs cilvēks, kas pavadījis sešus, deviņus, divpadsmit vai vēl vairāk mēnešus bez darba, arvien grūtāk ir, ja tā var teikt, dabūjams atpakaļ darbā, jo cilvēki pierod pie bezdarbnieka statusa. Cilvēki pierod nestrādāt, un viņiem rodas savdabīgas iemaņas, kā izdzīvot tādā nevieglā situācijā. Tas, par ko runā sociālās nodrošināšanas speciālisti un ko pārmet valdībai un šobrīd piedāvātajai sociālās nodrošināšanas politikai, ir tas, ka Latvija vairo nabadzības kultūru. Latvija vairo cilvēkus, kuri labprātāk un vieglāk izšķiras būt atkarīgi no pabalsta, no garantētā iztikas minimuma vai no cita veida ienākumiem, nekā legāli strādāt. Mūsu priekšlikums pirmām kārtām vērsts tieši uz tām pašvaldībām, par kurām runāja Ainārs Šlesers, kurās ir pietiekami liels īpatsvars šo guļošo, snaudošo cilvēku, kuri nav vairs gatavi piecelties no rīta laikus un doties darbā. Mēs vēlamies ar uzņēmēju starpniecību šādu papildu iespēju viņiem dot. Tā iespēja ir pilnīgi skaidra, un tur nerodas nekāds fiskāls zaudējums. Es saprotu, ka varētu frakcijas „Vienotība” deputāti satraukties: „Ka tikai tie ļaunie spēki nenojauc mūsu labā budžeta fiskālo sadaļu!” Nē, ir pilnīgi skaidrs: katrs cilvēks, kas būs strādājošs, maksās legālus nodokļus un nebūs jāuztur mūsu sociālajiem dienestiem. Un tādēļ tas vilinājums uzņēmējam... Tas mūsu piedāvātais priekšlikums ir šāds: par katru cilvēku, kurš ir diemžēl kaut kādu apstākļu dēļ vairāk nekā 12 mēnešus pavadījis ārpus darba tirgus, uzņēmējam dot 650 latu lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi. Tā varbūt nav liela summa salīdzinājumā ar... varbūt es kļūdos ar kādu skaitli, atvainojiet, Barčas kundze, bet tā būtība ir vērsta uz to, lai šie uzņēmēji rūpīgāk izvētītu to kontingentu, kuru viņi nelabprāt šobrīd ņem pretī. Jo uzņēmēji nelabprāt grib paņemt darbā cilvēkus, kuri ir ilgstošāk par 12 mēnešiem bijuši bezdarbnieki, tāpēc ka šie cilvēki bieži vien diemžēl ir nedaudz savās darba iemaņās degradējušies, bieži vien varbūt arī morāli ir daudz vairāk sagrauti, līdz ar to viņos ir jāiegulda daudz lielāki līdzekļi, lai viņiem atkal iemācītu to arodu, ko viņi kādreiz ir pratuši, lai šiem cilvēkiem atkal un atkal ierādītu labas darba iemaņas un spētu šos cilvēkus ilgstoši noturēt darba vietā. Un es neticu... es neticu, ka šo ilgtspējīgo darba vietu radīs sociālie dienesti. Tie ir glābšanas dienesti! Tāpēc jau tiem ir dots nosaukums - sociālie dienesti. Mēs runājam par cilvēkiem, kuri kā privātuzņēmēji ir gatavi, saņemot nelielu pretimnākšanu no valdības uzņēmumu ienākuma nodoklī, palīdzēt gan pašvaldībām savās teritorijās tikt galā ar bezdarbu, gan arī atkal atgriezt atpakaļ darba tirgū šos dzīves atstumtos, varbūt arī pašu vainas dēļ šajā nelaimē iekritušos cilvēkus. Šis ir būtisks piedāvājums. Šeit nav fiskāla zaudējuma. Šeit ir runa par to, vai mēs vienkārši stāvam pozīcijā... Atkal pozīcija? Tad mēs noteikti pret! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2010_12_16_a-2-seq501 spokenText "Godātie kolēģi! Augsti godātais Šlesera kungs! Jūs lieliski norunājāt. Bija patiess prieks klausīties! Bet, ja jūs tagad izlasīsiet priekšlikumu, ko jūsu partija ir iesniegusi un par ko jūs runāsiet, tad jūs redzēsiet, ka jūs runājāt absolūti ne par tēmu. Jo šeit ir runa par apliekamo ienākumu samazināšanu par 650 latiem mēnesī. Bet man jautājums ir Zalāna kungam - runasvīram, kurš tiešām runāja par tēmu. Ja uzņēmējs nodarbina bezdarbnieku, kas ir bijis 12 mēnešus bez darba, un maksā viņam minimālo algu, piemēram, 200 latus, tad rodas jautājums: kādi aprēķini ir pamatā tieši šai summai - 650 latiem mēnesī? To man ir ļoti grūti saprast. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq499 spokenText "Godājamie kolēģi! Ja mēs runājam par cīņu ar ēnu ekonomiku, tad man šķiet, ka tas, ko es jau iepriekšējā reizē teicu, ir ārkārtīgi svarīgi - iezīmēt arī mehānismu, kādā veidā šī cīņa var notikt. Ziniet, ja mēs runājam par uzņēmumu ienākuma nodokli, tad tas ir viens no tiem nodokļiem, kas lielā mērā šodien rada apstākļus, ka mēs esam zaudētāji no valsts puses... tātad valdība ir zaudējusi atbalstu no pašvaldībām, lai varētu cīnīties tieši ar to, kādā veidā labāk iekasēt uzņēmumu ienākuma nodokli. Piemēram, Pierīgā ir izveidojusies tāda situācija, ka ir daudzas pašvaldības, tā sauktie guļamrajoni, kuri nemaz īsti nedomā par to, lai tiktu izveidotas darba vietas tieši viņu administratīvajā teritorijā. Tās ir apmierinātas ar to, ka cilvēki brauc un strādā Rīgā, Ventspilī, Liepājā vai Rēzeknē - kādā lielākā pilsētā. Un arī tie jaunie novadi jeb satelītpilsētas nekādā gadījumā nav ieinteresētas. No otras puses, kāpēc gan tām būtu jābūt ieinteresētām, ja tās jau tagad saņem attiecīgo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Vai ne? Un tās ir apmierinātas. Tātad tie cilvēki, kas ir piereģistrējušies konkrētā vietā, viņi maksā nodokļus. Bet problēma jau ir cita: kā motivēt - kā motivēt! - šīs pašvaldības attīstīties? Tas ir pirmais. Otrs. Kādā veidā mēs varam šajās pašvaldībās radīt apstākļus, lai pašvaldības kontrolētu, kāda ir uzņēmējdarbība un kādā veidā tiek nomaksāti nodokļi? Un tas, ko piedāvā partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija, ir dot valdībai pilnvarojumu izstrādāt mehānismu, lai no 2012.gada mēs varētu kaut kādā veidā nodefinēt, ka, piemēram, 15 vai 20 procenti no uzņēmumu ienākuma nodokļa tiek novirzīti pašvaldībai. Frakcija „Par Labu Latviju” ir teikusi, ka perspektīvā principā būtu nepieciešams uzņēmumu ienākuma nodokli simtprocentīgi atdot pašvaldībai, bet, ja fiskāli to pašreiz izdarīt nav iespējams, tad būtu ārkārtīgi svarīgi vienoties par „trepi”. Un tad valdības rokās - tas nebūtu ierakstīts likumā, bet tieši valdības rokās - būtu tas mehānisms, kādā veidā būtu iespējams runāt par to, kā šis attiecīgais nodoklis varētu tikt pārdalīts. Un man šķiet, ka tas būtu reāls veids, kā mēs varētu kontrolēt, cik tad tie uzņēmumi, kuri nodarbojas ar biznesu vienā vai otrā reģionā, maksā nodokļus, jo principā katram no šiem uzņēmumiem ir nepieciešams zināma veida atbalsts no pašvaldības, kurā tie atrodas. Un tad tiešā dialogā ar konkrēto pašvaldību tie varētu skaidri pateikt: „Tik un tik lielus nodokļus mēs maksājam, tik un tik jūs esat saņēmuši, to un to mēs prasām pretī.” Man šķiet, ka šis ir tas jautājums, kurš lielā mērā varētu tieši palīdzēt valdībai cīnīties ar ēnu ekonomiku, jo, man šķiet, šis ieinteresētības modelis būtu viens no perspektīvākajiem; proti, ja uzņēmums zinātu, ka, strādājot konkrētā pašvaldībā un arī maksājot nodokļus konkrētai pašvaldībai, tam ir tiesības pieprasīt konkrētu atbalstu no pašvaldības. Protams, nākotnē mēs varam pašvaldībām uzlikt arī vairāk atbildības, tieši par ko tās būs atbildīgas, bet man šķiet, ka nākotnē vispār perspektīva būtu tāda, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis būtu jānovirza pašvaldībām, un tad arī attiecīgi tā iekasēšana būtu daudz labāka. Un pat tad, ja šis nodoklis ietu uz leju, kā es esmu teicis jau iepriekš, kopējā summa tomēr būtu lielāka. Tā ka es ceru, ka šajā gadījumā, pat ja valdošā koalīcija šodien nebūs gatava atbalstīt šo priekšlikumu, tā tomēr aizdomāsies par šo ideju, plānojot budžetu 2012.gadam, jo šķiet, ka šī sadarbība - roku rokā ar pašvaldībām - varētu būt ārkārtīgi izdevīga tieši cīņā ar ēnu ekonomiku, savā veidā ieinteresējot vistuvākos sabiedrotos - tātad pašvaldību vadītājus un visus pašvaldībās ievēlētos deputātus - darīt visu, lai situācija ekonomiskajā vidē būtu pēc iespējas pievilcīgāka. Es ceru, ka daudzi guļamrajoni tad atmostos un saprastu, ka viņi nevar dzīvot tikai un vienīgi no tā, ka cilvēki reģistrējušies šajos guļamrajonos, bet ka viņiem reāli jānodarbojas arī ar biznesu. Un tādā veidā varētu rasties jauni ekonomiskie projekti, kas varētu nodrošināt gan darba vietas, gan ekonomisko attīstību valstī. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq498 spokenText "Vārds deputātam Aināram Šleseram. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Vajadzētu pagarināt debašu laiku līdz 20 minūtēm!”)".
- 2010_12_16_a-2-seq497 spokenText "Godātie kolēģi! Šis ir priekšlikums, ar kuru mēs tomēr mēģinām pieteikt to, ko daudzi no jums ir solījuši (varbūt nedaudz citādā veidā, bet tomēr!) savās priekšvēlēšanu programmās, un tas ir jautājums ne tikai par to, kādā veidā mēs varam atbalstīt simtlatnieku programmu, kas acīmredzot arī droši vien nebūs visa gada garumā un kaut kad beigsies, bet arī to, kādā veidā mēs varam radīt jaunas darba vietas. Ir jau nodeldēti tie vārdi „strukturālās reformas” un citi, bet, manuprāt, te ir viena lieta, ko var saukt par strukturālu. Un, manuprāt, tā politika, kas šobrīd ir... Ja jūs šo priekšlikumu neatbalstīsiet... Tā ir tāda strukturāla sevis iemidzināšana, ja mēs patiesībā noslēpjam problēmas, kuras ir. Jūs visi - es domāju, - lielākā daļa no jums! - braukājāt un bijāt arī lauku vidē, daudzos lauku pagastos un novados, un redzējāt, kas notiek tur. Tur ir tā, ka cilvēki gan saņem savus 100 latus, bet grib tomēr redzēt jaunas darba vietas. Un tad, kad ar viņiem ir diskusijas, viņiem tiek jautāts: „Nu, bet kā tad būtu, ja vietējam darba devējam, kas šajā pagastā vai novadā, vai pilsētā strādā, būtu tomēr par katru jaunradītu darba vietu šī atlaide tieši tādā pašā - simts latu - apmērā? Vai tas nebūtu lietderīgāk?” Visi saka: „Jā, tas būtu lietderīgāk.” Tāpēc mēs esam iesnieguši šādu priekšlikumu. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti labs, ātrs un efektīvs veids, kā bezdarbu tiešām samazināt, nevis tikai redzēt skaitļus, ko rāda Centrālā statistikas pārvalde: jā, mēs redzam, ka darba meklētāju skaits samazinās, bet nezinām - kāpēc. Varbūt tas ir tomēr arī tāpēc, ka ļoti daudzi cilvēki vienkārši aizbrauc, no Saeimas un valdības puses neredzēdami nekādus signālus attīstībai un darba vietu attīstībai? Un tāpēc mēs uzskatām, ka šāda simts latu atlaide katram darba devējam par katru jaunizveidotu darba vietu ir ļoti būtiska. Es aicinu izlasīt šo mūsu priekšlikumu. Tur gan rakstīts citādāk, tur vienkārši skaitļi citādāki, ir pārrēķināts tā, kā rakstīts priekšlikumā, bet pēc būtības šis ir tas priekšlikums par 100 latiem katrai jaunai darba vietai. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet tas nav par 100 latiem, Zalān!”) Es aicinu to atbalstīt.".
- 2010_12_16_a-2-seq493 spokenText "8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq490 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 59, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq489 spokenText "Godātie kolēģi! Man nevajadzēs piecas minūtes, es īsāk pateikšu. Šis ir Roberta Zīles, mūsu apvienības priekšsēdētāja, priekšlikums. Šis priekšlikums skar tieši divus gadus, Šlesera kungs, nevis ilgstošu laika posmu! Un šis priekšlikums skar ārvalstu kompānijas, tās, kuru peļņa ir lielāka par pieciem miljoniem gadā! Tām šeit ir pietiekami stabila un droša biznesa vide, un šo divu gadu dēļ tās nekur prom neskries. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Ja mēs runājam par konsekvenci, tad man tiešām nav skaidrs... Ja viens politiķis pirms dažiem mēnešiem var lamāt zviedru bankas un teikt, ka mums ir jāvergo zviedru pensionāriem, kalpojot zviedru bankās, un šodien runāt pilnīgi pretējo, tad man tiešām nav saprotams, kur šeit ir konsekvence. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq487 spokenText "Godājamie kolēģi! Man šķiet, ir ārkārtīgi svarīgi, lai šīs debates nekādā gadījumā nebūtu debates tikai un vienīgi starp pozīciju un opozīciju, bet debates lai būtu pēc būtības par to, ko tad īsti mēs gribam sasniegt. Un šajā gadījumā es nekādā ziņā negribu atbalstīt šādu piedāvājumu, ko iesniegusi nacionālā apvienība „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, jo šis priekšlikums, man šķiet, ir ļoti bīstams. Jo, ja mēs runājam par to, ka uzņēmumi, kuriem peļņa ir lielāka par 5 miljoniem, tiks aplikti ar vēl lielākiem nodokļiem, tas jau izklausās it kā labi. Bagātie maksās vairāk! Taču realitāte ir tāda, ka, ja mēs gribam aplikt valsts uzņēmumus, tad tur nav ko mocīties, jo mēs varam visas dividendes, kuras uzņēmumos ir, vienkārši „izslaucīt ārā”, lai tiem nav līdzekļu attīstībai. Lai gan, cik es zinu, virknei lielo uzņēmumu, to skaitā „Latvijas Dzelzceļam”, valsts jau nenodotē līdzekļus - līdzfinansējumu kaut vai tajos pašos Eiropas strukturālajos fondos. Šiem uzņēmumiem no saviem līdzekļiem nepieciešams veikt šīs nepieciešamās investīcijas. Ja mēs runājam par privāto sektoru, tad tur viss ir gaužām vienkārši. Ja kādam no vietējiem uzņēmumiem, piemēram, „Grindeks”, kurš krīzes laikā diezgan veiksmīgi strādājis un attīstījies... strādājis ar peļņu, pēkšņi tam uzliksim 25 procentus no peļņas, tad ziniet, ka tie 15 procenti, kuri šodien tiek nomaksāti Latvijā, vairs nepaliks Latvijā. Eiropas Savienībā ir tiesības holdinga kompāniju pārnest uz citu valsti, un pirmām kārtām tā ir Igaunija un Lietuva tepat, godājamie kolēģi, no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”! Vienkārši ir jāpārreģistrē holdings uz Igauniju vai Lietuvu un jāmaksā zemākā nodokļu likme, un tad pat 15 procenti vairs nepaliks Latvijā. Otra alternatīva ir Kipra, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts un kurā nodoklis ir 10 procenti. Starp citu, tas ir tas, par ko es esmu jau runājis iepriekš - par to, ka šodien mēs zaudējam starptautiskajā konkurencē, jo mēs esam uzlikuši attiecīgi 10 procentus par dividenžu izmaksu, turpretī Kiprā 10 procenti ir jāsamaksā kā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tātad tu saņem legālu naudu un tev nav nekas vairs jāapliek ar nodokļiem. Tā ka situācija Eiropā ir tāda, ka katra valsts mēģina konkurēt cita ar citu, un man šķiet, ka šodien būtu ārkārtīgi svarīgi nevis domāt par to, kā palielināt šeit nodokļus, bet gan par to, kā padarīt situāciju Latvijā konkurētspējīgu, par to, kādā veidā mēs varētu izdarīt visu nepieciešamo, lai mēs kļūtu interesanti starptautiskajām kompānijām. Tāpēc man būtu lūgums premjeram par šo jautājumu padomāt, jo šis varētu būt tiešām valdības jautājums, par kuru mēs šodien nevaram lemt un balsot šeit uz vietas. Aicinu kopā ar finanšu ministru, kopā ar ekonomikas ministru un ministrijām, kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju Saeimā padomāt par to, kādā veidā mēs varētu samazināt nodokļus tām kompānijām - neatkarīgi no tā, vai tās ir vietējās vai ārvalstu kompānijas -, kuras strādā Latvijā, kuras juridiski atrodas Latvijā, bet veic biznesu citās valstīs, lai tām būtu, piemēram, tie paši 10 procenti, kādi ir Kiprā. Ārkārtīgi vienkārši: jo tad holdinga kompānijas vienkārši atrastos Latvijā. Tā nebūtu nauda, par ko kaut kādā veidā teiktu, ka bagātie kaut ko te nemaksā... bet tā būtu nauda, kura reāli atnāktu uz Latviju. Mums šodien ir jādomā par to, kā mēs varam piesaistīt līdzekļus no citām ekonomikām. Teiksim, Skandināvija. Tepat blakus atrodas bagātā Skandināvija, kura arī vienmēr ir uzskatījusi, ka tai augstie nodokļi nodrošina augstu dzīves līmeni. Un tad, kad Norvēģijā viņi saprata, ka pat valsts uzņēmums „Statoil” pārnesa savu galveno mītnes biroju uz Dublinu tikai tāpēc, ka tur ir zemāki nodokļi, - viņi Norvēģijas iedzīvotājiem uzdeva jautājumu: „Bet kāpēc „Statoil” mītne atrodas Dublinā?” Un viņi teica: „Tāpēc, ka mums ir ārkārtīgi augsti nodokļi.” Un man šķiet, ka te ir vērts paskatīties tos piemērus, kādi ir ne tikai Īrijā, bet arī Nīderlandē, Dānijā, Austrijā, Šveicē un ļoti daudzās citās Eiropas valstīs. Un Londona ir viena no tām vietām, kur tādā veidā piesaista starptautiskās investīcijas. Tā ka šajā gadījumā... Es vienmēr esmu uzskatījis, ka nodokļu palielināšana negarantēs lielākus ieņēmumus. Ja šodien mēs gribam sodīt valsts uzņēmumus, tad labāk ņemsim ārā visas dividendes, lai tie neattīstās! Bet, ja privātajiem tiks pateikts, ka viņi maksās vēl vairāk, tad es varu pilnībā garantēt, ka liela daļa no viņiem pārreģistrēsies - ja ne uz Kipru, tad uz Igauniju un Lietuvu. Viennozīmīgi! Tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2010_12_16_a-2-seq485 spokenText "Godātie kolēģi! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz piedāvātajiem grozījumiem. Varbūt, izlasot šo piedāvāto normu, ne visiem viss ir saprotams, bet, manuprāt, kā arī pēc visas mūsu nacionālās apvienības domām, šis priekšlikums ir visai būtisks, lai dotu pozitīvu fiskālo efektu nākamā gada budžetam, - proti, ieviest šo normu uz laiku, tātad uz laiku noteikt, ka ar nodokli apliekamais ienākums ir 25 procenti no taksācijas periodā gūtajiem apliekamajiem ienākumiem. Tas, kā mēs esam ļoti rūpīgi izvērtējuši, būtu attiecināms pārsvarā uz lielajiem ārvalstu uzņēmumiem. Šajā sakarā konkrēti var minēt, piemēram, telekomunikāciju jomu. Šajā gadījumā tas būtu zināms simbols solidaritātei ar Latvijas sabiedrību. Mēs ļoti labi zinām, ka savulaik un droši vien arī šodien, piemēram, tāds uzņēmums kā „Lattelecom”, naudu, kas ir iegūta, veicot uzņēmējdarbību, un kas ir uzskatāma par peļņu, lielā mērā izved no Latvijas. Tātad šī nauda tiek izmaksāta dividendēs. Jā, šajā sakarā, protams, arī valsts iegūst. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka nu ir tas brīdis, kad šiem lielajiem uzņēmumiem, kas nekādā ziņā nav Latvijas uzņēmumi... Ja mēs runājam, teiksim, par valsts uzņēmumiem, mēs zinām, ka arī šobrīd projektā ir plānots palielināt noteiktu maksājumu apjomu valsts budžetā... tātad šiem valsts uzņēmumiem, kas gūst peļņu. Līdz ar to es vēlreiz atkārtoju, ka šis priekšlikums skar tikai un vienīgi lielos uzņēmumus, kas pamatā ir skandināvu uzņēmumi, kas pamatā ir arī bankas. Tāpēc lūgums atbalstīt un solidarizēt sabiedrību. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq483 spokenText "6. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq481 spokenText "5. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq479 spokenText "4. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq477 spokenText "3. - Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq475 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi un iekļāvusi Ministru kabineta priekšlikumā - 3.priekšlikumā".
- 2010_12_16_a-2-seq473 spokenText "Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.157/Lp10 - „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Komisija ir saņēmusi 18 priekšlikumus. 1. - finanšu ministra Vilka gatavotais priekšlikums Komisija to ir atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq472 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 8, atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".