Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_16_a-2-seq499> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2010_12_16_a-2-seq499 type Speech.
- 2010_12_16_a-2-seq499 number "499".
- 2010_12_16_a-2-seq499 date "2010-12-16".
- 2010_12_16_a-2-seq499 isPartOf 2010_12_16_a-2.
- 2010_12_16_a-2-seq499 spokenAs 85.
- 2010_12_16_a-2-seq499 spokenText "Godājamie kolēģi! Ja mēs runājam par cīņu ar ēnu ekonomiku, tad man šķiet, ka tas, ko es jau iepriekšējā reizē teicu, ir ārkārtīgi svarīgi - iezīmēt arī mehānismu, kādā veidā šī cīņa var notikt. Ziniet, ja mēs runājam par uzņēmumu ienākuma nodokli, tad tas ir viens no tiem nodokļiem, kas lielā mērā šodien rada apstākļus, ka mēs esam zaudētāji no valsts puses... tātad valdība ir zaudējusi atbalstu no pašvaldībām, lai varētu cīnīties tieši ar to, kādā veidā labāk iekasēt uzņēmumu ienākuma nodokli. Piemēram, Pierīgā ir izveidojusies tāda situācija, ka ir daudzas pašvaldības, tā sauktie guļamrajoni, kuri nemaz īsti nedomā par to, lai tiktu izveidotas darba vietas tieši viņu administratīvajā teritorijā. Tās ir apmierinātas ar to, ka cilvēki brauc un strādā Rīgā, Ventspilī, Liepājā vai Rēzeknē - kādā lielākā pilsētā. Un arī tie jaunie novadi jeb satelītpilsētas nekādā gadījumā nav ieinteresētas. No otras puses, kāpēc gan tām būtu jābūt ieinteresētām, ja tās jau tagad saņem attiecīgo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Vai ne? Un tās ir apmierinātas. Tātad tie cilvēki, kas ir piereģistrējušies konkrētā vietā, viņi maksā nodokļus. Bet problēma jau ir cita: kā motivēt - kā motivēt! - šīs pašvaldības attīstīties? Tas ir pirmais. Otrs. Kādā veidā mēs varam šajās pašvaldībās radīt apstākļus, lai pašvaldības kontrolētu, kāda ir uzņēmējdarbība un kādā veidā tiek nomaksāti nodokļi? Un tas, ko piedāvā partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija, ir dot valdībai pilnvarojumu izstrādāt mehānismu, lai no 2012.gada mēs varētu kaut kādā veidā nodefinēt, ka, piemēram, 15 vai 20 procenti no uzņēmumu ienākuma nodokļa tiek novirzīti pašvaldībai. Frakcija „Par Labu Latviju” ir teikusi, ka perspektīvā principā būtu nepieciešams uzņēmumu ienākuma nodokli simtprocentīgi atdot pašvaldībai, bet, ja fiskāli to pašreiz izdarīt nav iespējams, tad būtu ārkārtīgi svarīgi vienoties par „trepi”. Un tad valdības rokās - tas nebūtu ierakstīts likumā, bet tieši valdības rokās - būtu tas mehānisms, kādā veidā būtu iespējams runāt par to, kā šis attiecīgais nodoklis varētu tikt pārdalīts. Un man šķiet, ka tas būtu reāls veids, kā mēs varētu kontrolēt, cik tad tie uzņēmumi, kuri nodarbojas ar biznesu vienā vai otrā reģionā, maksā nodokļus, jo principā katram no šiem uzņēmumiem ir nepieciešams zināma veida atbalsts no pašvaldības, kurā tie atrodas. Un tad tiešā dialogā ar konkrēto pašvaldību tie varētu skaidri pateikt: „Tik un tik lielus nodokļus mēs maksājam, tik un tik jūs esat saņēmuši, to un to mēs prasām pretī.” Man šķiet, ka šis ir tas jautājums, kurš lielā mērā varētu tieši palīdzēt valdībai cīnīties ar ēnu ekonomiku, jo, man šķiet, šis ieinteresētības modelis būtu viens no perspektīvākajiem; proti, ja uzņēmums zinātu, ka, strādājot konkrētā pašvaldībā un arī maksājot nodokļus konkrētai pašvaldībai, tam ir tiesības pieprasīt konkrētu atbalstu no pašvaldības. Protams, nākotnē mēs varam pašvaldībām uzlikt arī vairāk atbildības, tieši par ko tās būs atbildīgas, bet man šķiet, ka nākotnē vispār perspektīva būtu tāda, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis būtu jānovirza pašvaldībām, un tad arī attiecīgi tā iekasēšana būtu daudz labāka. Un pat tad, ja šis nodoklis ietu uz leju, kā es esmu teicis jau iepriekš, kopējā summa tomēr būtu lielāka. Tā ka es ceru, ka šajā gadījumā, pat ja valdošā koalīcija šodien nebūs gatava atbalstīt šo priekšlikumu, tā tomēr aizdomāsies par šo ideju, plānojot budžetu 2012.gadam, jo šķiet, ka šī sadarbība - roku rokā ar pašvaldībām - varētu būt ārkārtīgi izdevīga tieši cīņā ar ēnu ekonomiku, savā veidā ieinteresējot vistuvākos sabiedrotos - tātad pašvaldību vadītājus un visus pašvaldībās ievēlētos deputātus - darīt visu, lai situācija ekonomiskajā vidē būtu pēc iespējas pievilcīgāka. Es ceru, ka daudzi guļamrajoni tad atmostos un saprastu, ka viņi nevar dzīvot tikai un vienīgi no tā, ka cilvēki reģistrējušies šajos guļamrajonos, bet ka viņiem reāli jānodarbojas arī ar biznesu. Un tādā veidā varētu rasties jauni ekonomiskie projekti, kas varētu nodrošināt gan darba vietas, gan ekonomisko attīstību valstī. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq499 language "lv".
- 2010_12_16_a-2-seq499 speaker Ainars_Slesers-1970.
- 2010_12_16_a-2-seq499 mentions Q211.
- 2010_12_16_a-2-seq499 mentions Q2660080.
- 2010_12_16_a-2-seq499 mentions Q1773319.
- 2010_12_16_a-2-seq499 mentions Q5244326.