Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2010_12_23-seq217 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2010_12_23-seq216 spokenText "Godātie kolēģi! Šis ir pirmais lasījums, un, ievērojot to, ka... Juridiskajā komisijā mūsu frakciju pārstāv Gaidis Bērziņš, nevis es, tad es vēlos no šīs tribīnes vienkārši paust savu viedokli. Tas būs pavisam īss. Konceptuāli šādi grozījumi varbūt arī ir atbalstāmi, tomēr uz otro lasījumu es aicinu Juridisko komisiju pievērst uzmanību vairākiem jautājumiem. Pirmais: kā tiesnesis var objektīvi spriest tiesu šajā priekšvēlēšanu periodā? Vai viņš spēj būt objektīvs visur un visās lietās? Vai tas nav pretrunā ar tiem tiesneša darbības apolitiskuma principiem, kādi ir iekļauti tiesnešu ētikas normatīvos? Tātad jādomā ir par to, ka ar kādu konkrētu brīdi šis tiesnesis tiek atstādināts no pienākumu veikšanas un viņam ir kaut kas līdzīgs bezalgas atvaļinājumam vai kaut kam citam līdzīgam. Tiesnesis nevar vienlaikus spriest tiesu un piedalīties aģitācijas kampaņā televīzijā vai radio! Tas ir viens. Otrais. Aicinu komisiju padomāt par to, kas notiek ar tiesnesi, ja viņš stājas kāda deputāta, kurš apstiprināts par ministru, vietā. Vai viņam ir iespēja tāpat kā no izpildvaras uz likumdevēju un no likumdevējas - uz izpildvaru pārvietoties šurpu turpu vai arī tomēr tas ir neatgriezenisks ceļš ievēlēšanas gadījumā, kad jādodas prom no tiesu varas? Aicinu šos jautājumus pārdomāt. Paldies.".
- 2010_12_23-seq214 spokenText "Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”, ko Juridiskā komisija ir izstrādājusi tāpēc, ka šobrīd Satversmes tiesā ir ierosināta lieta pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikuma. Šobrīd spēkā esošā likuma redakcija nosaka to, ka tiesnesim ir jāatsakās no tiesneša amata mēneša laikā pēc kandidātu saraksta reģistrēšanas. Tajā pašā laikā šī norma ir apstrīdēta, un šobrīd būtu jāsāk diskusija par to, kurā brīdī tad tiesnesim vajadzētu atteikties no amata. Un Juridiskās komisijas piedāvājums ir tāds, ka tiesnesis zaudē amatu tad, ja viņš ir ievēlēts par Saeimas deputātu, bet šis regulējums gan neattiecas uz Satversmes tiesas tiesnesi, attiecībā uz kuru saglabājas līdzšinējā norma, jo Satversmes tiesas tiesnesis faktiski ir viens no, teiksim, likumdevējiem, tā sauktais negatīvais likumdevējs, jo Satversmes tiesas tiesneši ir tie, kuri lemj par likuma normu atcelšanu... iespējamo atcelšanu, un līdz ar to nav izslēgta iespējamība, ka šīs tiesības tiek izmantotas arī tīri politiski pirms vēlēšanām. Es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet arī saprotu, ka sākas debates.".
- 2010_12_23-seq213 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu atcelt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2011.gada 7.janvārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 11, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Zaķa, Smiltēna, Dronkas, Barčas un vēl viena cita - iesniegumu ar šādu lūgumu: likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izslēgt no šā gada 23.decembra sēdes darba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu izslēgt no 23.decembra sēdes darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 11, atturas - 7. Lēmums pieņemts. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts. Tāpat attiecībā uz šo likumprojektu ir saņemts desmit deputātu - Zaķa, Smiltēna, Brigmaņa, Dronkas un citu - iesniegums ar lūgumu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” mainīt atbildīgo komisiju un nodot to izskatīšanai Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Atbildīgā komisija ir mainīta. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.".
- 2010_12_23-seq212 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Mēs vēlamies jebkuru no likumprojektiem pieņemt pēc iespējas kvalitatīvāku. Lai likumprojekts būtu kvalitatīvs, ir jāturas pie viena veida prakses (No zāles dep. I.Parādnieks: „Nu ja - pie tirgus!”), respektīvi, tas ir jāskata tajā komisijā, kurā tas ir skatīts iepriekš, un jāskata pēc iespējas garākā procedūrā, un tikai ārkārtas gadījumos varētu būt steidzamības procedūra. Kas šoreiz ir noticis ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”? Tas tika skatīts budžeta paketē kopā ar 92 vai apmēram tik daudziem citiem likumprojektiem steidzamības kārtā, turklāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, nevis Juridiskajā komisijā. Tikai Juridiskā komisija var kvalitatīvi izvērtēt to, cik šāda veida sods ir samērojams: vai tas nav par lielu vai varbūt ir par mazu, varbūt vēl kaut kas ir vajadzīgs...? Tāpēc mūsu priekšlikums pēc būtības ir tāds: nodot atpakaļ šo likumprojektu Juridiskajai komisijai, lai Juridiskā komisija izpēta to un pieņem pareizo lēmumu, lai lēmums būtu pēc iespējas kvalitatīvāks. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu! Paldies.".
- 2010_12_23-seq211 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, kurš runās „par”.".
- 2010_12_23-seq210 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirms vēlēšanām, tiekoties debatēs, un vēl arī pirmo Saeimas sēžu pirmajās dienās pēc vēlēšanām visi pozīcijas pārstāvji... ne tikai pozīcija, bet katra partija solīja, ka līdz ar jauno deputātu sastāvu, kur mums ir 60 jauni tautas kalpi, 60 jauni pārstāvji, Latvijas politikā ienāks jaunas tradīcijas, radīsies jauna kultūra. (No zāles: „Jā! Jā!”) Es nezinu, vai tā ir jauna vai veca kultūra, bet pēdējā laikā šķiet, ka tā kultūra, kuru sadarbībā ar... konstruktīvā sadarbībā ar opozīciju, kā to daudzkārt valdošās koalīcijas partneri saukuši... Mēs to varētu nodēvēt vienkārši par melu un liekulības politiku, jo tas, ko mēs dzirdējām pagājušajā sēdē, bija ļoti konkrēti solījumi, kad mūsu priekšā nāca viens pēc otra valdošās koalīcijas pārstāvji un teica: „Izņemsim šodien no darba kārtības tā iemesla dēļ, ka pagaidām ir Zatlera vizīte Krievijā! Šos jautājumus nevajag īpaši kustināt, šie jautājumi šobrīd ir jutīgi. Ceturtdien mēs visu nobalsosim, un šie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstītie nacionālās apvienības priekšlikumi tiks pieņemti.” Kolēģi! Man tomēr šķiet, ka ir kaut kādi jautājumi, kuros mums vajadzētu nojaukt frakciju sienas un vajadzētu nojaukt opozīcijas un pozīcijas sienas. Man šķiet, ka tie ir jautājumi par Latvijas simboliem, tie ir jautājumi par Latvijas svētumiem. Man šķiet, ka... Un es domāju, ka lielākā daļa man piekritīs, ka valsts valoda ir viens no šādiem svētumiem. Es ļoti aicinu: šī ir tā reize, kad jūs varētu pildīt arī to solījumu, ko gandrīz katrs no jums ir devis laikraksta „Latvijas Avīze” lasītājiem pirms vēlēšanām, kad jums tika vaicāts: „Vai jūs sekosiet frakcijas disciplīnai vai balsosiet pēc savas sirdsapziņas?” Ja jūs vēlaties balsot pēc savas sirdsapziņas, tad, lūdzu, padomājiet par to, ka šodien vairs nav 1992.gads, kad, runājot par valsts valodas stiprināšanu, mums pamatā būtu jārunā tikai un vienīgi par motivējošu sistēmu. Šobrīd ir 2010.gads. Un, ja vēl joprojām mēs redzam, ka tādi Latvijas valstij svarīgi, fundamentāli likumi kā Valsts valodas likums faktiski nedarbojas, tas nozīmē, ka ir jāķeras ne tikai pie burkāna, bet zināmā mērā arī pie pātagas. Kā tad ir bijis ar šo burkānu un pātagu šajos divdesmit gados? Man ir bijusi iespēja apmeklēt gan Valsts valodas centra telpas, gan Naturalizācijas pārvaldes telpas. Pirmā iestāde, kā mēs varam uzskatīt, ir zināmā mērā ar tādu kā kontrolējošu jeb pātagas funkciju, turpretim Naturalizācijas pārvalde varētu būt attiecībā uz valsts valodas stiprināšanu šī motivējošā iestāde. Tad, lūk, Naturalizācijas pārvaldes telpās... mani sagaidīja jaunās, glancētās (pēc eiroremonta) Vecrīgas nama telpās, turpretim, iegājis Valsts valodas centrā, redzēju šauras telpas ar saplīsušu grīdu; tur šauros kabinetos ir iespiests liels skaits Valsts valodas centra darbinieku. Valsts valodas centra priekšniekam gandrīz ir uzkritusi virsū lustra, gandrīz ir cilvēki savainojušies. Kontrolējošie padsmit... kontrolējošie darbinieki kontrolē milzīgu valsts valodas pārkāpumu skaitu par zemāku atalgojumu, nekā tas ir „Rimi” kasierēm. Rezultāts ir tāds, ka mēs... ka latvietis savā zemē joprojām nevar justies kā savās mājās. Es aicinu un lūdzu jūs par to padomāt... Ja mēs nodrošināsim pat vislabākos sociālos apstākļus Latvijas pilsoņiem, tad tik un tā, ja būs iespējas... aizbraucējam vienmēr būs iespējas atrast kādu vietu, kur viņš pelnīs labāk, kādu vietu, kur sociālie apstākļi būs vēl labāki nekā šeit. Tas iemesls, kāpēc latvietis un Latvijas pilsonis var palikt Latvijā, ir tas, ka viņš šeit var justies kā savās mājās, ka nekur citur virs zemes viņam nav vietas, kur viņš vēl varētu justies kā savās mājās. Ja mēs šo sajūtu nespējam nodrošināt, tad mēs esam slikti deputāti, tad mēs esam slikti valsts vadītāji. Lūdzu, padomājiet pirms šā priekšlikuma apstiprināšanas! Aicinu balsot „pret”. Paldies.".
- 2010_12_23-seq209 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.janvāris. Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā, jo Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Zaķa, Smiltēna, Dronkas, Barčas un citu - iesniegumu ar lūgumu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atcelt steidzamību un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2011.gada 7.janvārim. Tā kā par šo jautājumu viens var runāt „par”, viens - „pret”, vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2010_12_23-seq207 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited un Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2010_12_23-seq206 spokenText "Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited un Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited”. Ārlietu komisija izskatīja šo dokumentu, un tie deputāti, kuri gribēs izlasīt šo tekstu, to var izdarīt Sevišķajā lietvedībā. Tāpēc mēs aicinām deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2010_12_23-seq205 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited un Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2010_12_23-seq204 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris.".
- 2010_12_23-seq203 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2010_12_23-seq202 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts paredz saskaņot kārtību, kādā veicama priekšvēlēšanu aģitācija pirms pašvaldību vēlēšanām, ar kārtību, kādā jāveic priekšvēlēšanu aģitācija pirms Saeimas vēlēšanām. Turklāt tas definē slēpto politisko reklāmu un nosaka tās aizliegumu, kā arī paredz reklāmas izcenojumu publiskošanu pirms vēlēšanām, lai izvirzītu vienlīdzīgus noteikumus visiem priekšvēlēšanu kampaņas dalībniekiem.".
- 2010_12_23-seq201 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.janvāris. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.".
- 2010_12_23-seq200 spokenText "16.janvāris.".
- 2010_12_23-seq199 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2010_12_23-seq198 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja un godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu Nr.34/Lp10 - „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums. Gribu atgādināt, kāpēc parādījies šis grozījums. Grozījums tiek izdarīts sakarā ar to, ka mainījās Būvniecības likums un būvju inspektora profesijai arī vajadzētu kļūt par vienu no reglamentētājām profesijām. Uz otro lasījumu nav iesniegti priekšlikumi. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu.".
- 2010_12_23-seq197 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2010_12_23-seq196 spokenText "Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām”. Uz otro lasījumu nebija iesniegts neviens priekšlikums. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_12_23-seq195 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Protokolu, ar ko groza 2007.gada 25. un 30.aprīlī parakstīto Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2010_12_23-seq194 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.308 - likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza 2007.gada 25. un 30.aprīlī parakstīto Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu. Otrajam lasījumam nebija iesniegts neviens priekšlikums, un es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_12_23-seq193 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Protokolu, ar ko groza 2007.gada 25. un 30.aprīlī parakstīto Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2010_12_23-seq190 spokenText "Un 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_12_23-seq176 spokenText "71 - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_12_23-seq172 spokenText "Arī 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.".
- 2010_12_23-seq170 spokenText "68. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.".
- 2010_12_23-seq168 spokenText "67. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_04_15-seq518 spokenText "67. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_01_21-seq293 spokenText "67. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2009_01_29-seq373 spokenText "67. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2004_11_25-seq656 spokenText "67. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_10_30-seq530 spokenText "67. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_12_23-seq166 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 67.priekšlikumā.".
- 2010_12_23-seq158 spokenText "62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas 63.priekšlikumā.".
- 2010_12_23-seq110 spokenText "38 - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_12_23-seq78 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2010_12_23-seq36 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.50/Lp10. Komisija ir saņēmusi 78 priekšlikumus. Pārsvarā šiem priekšlikumiem ir redakcionāls raksturs, juridiskās tehnikas raksturs un teksta vienkāršošanas raksturs. Ir precizēta arī terminoloģija un jēdzieni, pārņemot direktīvas. Šis likumprojekts varbūt bija interesants ar to, ka mums tas bija jāievieš no 1.janvāra, bet, izskatot pirmajā lasījumā, mums vēl viena direktīva nebija izsludināta. Līdz ar to bija nopietns darbs jāveic gan Juridiskajam birojam, gan Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai, lai šos priekšlikumus sagatavotu kopā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Mēs esam sagatavojuši un varam izskatīt. 1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_12_23-seq35 spokenText "Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl divus lūgumus par iespējamām darba kārtības izmaiņām. Ir saņemts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegums ar lūgumu izdarīt Saeimas 23.decembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Zaķa, Dronkas, Barčas, Bendrātes, Circenes, Čaklā un citu - iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas 23.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2010_12_23-seq34 spokenText "Paldies par vienprātīgo - gandrīz vienprātīgo - atbalstu!".
- 2010_12_23-seq33 spokenText "Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2010_12_23-seq32 spokenText "Paldies par vienprātīgo atbalstu! Godātie kolēģi! Kā jau es teicu, ir ļoti svarīgi, lai šis likums stātos spēkā nākamā gada 1.janvārī, un tāpēc, ja jūs neiebilstat, tad Juridiskās komisijas vārdā saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92.panta trešo daļu es aicinu atbalstīt šo likumprojektu uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_12_23-seq31 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts varētu tikt izskatīts galīgajā lasījumā.".
- 2010_12_23-seq30 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.".
- 2010_12_23-seq29 spokenText "Paldies. Saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jābalso par to, lai likumprojektu atzītu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
- 2010_12_23-seq28 spokenText "Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Šo likumprojektu izstrādāja Juridiskā komisija, cieši sadarbojoties ar visu Saeimas frakciju vadītājiem vai frakciju vadītāju vietniekiem. Un grozījumi paredz sekojošas lietas. Pirmkārt. Ir paredzams no Saeimas kārtības ruļļa izslēgt to regulējumu, kas attiecas uz deputātu atalgojumu un ko mēs ar mūsu balsojumu šajā pirmdienā esam tātad jau atrunājuši Vienotā atalgojuma likumā. Otrkārt. Ir paredzēts atteikties no reprezentācijas naudas un sakaru kompensācijas, kā arī paredzēts jauns regulējums īres un transporta izdevumu kompensācijai, kas būs daudz detalizētāk izstrādāts un vairāk, teiksim atkarīgs no tā, cik tālu deputāts pastāvīgi dzīvo no Rīgas. Bez tam tiek mazliet citādāk regulēts reģistrāciju skaits - klātbūtnes reģistrāciju skaits sēdēs. Šobrīd tas saskaņā ar pastāvošo Kārtības ruļļa redakciju ir limitēts līdz trim reizēm vienas Saeimas sēdes laikā, bet, kā jūs zināt, ir sēdes, kurās trīs reģistrācijas vienkārši fiziski nav iespējams veikt. Un tajā pašā laikā ir arī ļoti garas sēdes, kurās reģistrācija būtu nepieciešama biežāk. Un visbeidzot. Izmaiņas jeb grozījumi Saeimas kārtības rullī paredz arī atteikties no samaksas par katru apmeklēto komisijas vai apakškomisijas sēdi. Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šiem grozījumiem ir jāstājas spēkā 1.janvārī, es lūdzu jūsu atbalstu, lai atzītu šo likumprojektu par steidzamu.".
- 2010_12_23-seq27 spokenText "Paldies. Saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jābalso par to, lai pieprasījumu atzītu par steidzamu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pieprasījumu ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par Sudānā nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanas patiesajiem apstākļiem” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 52, atturas - 6. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Tātad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai izskatīšanai pēc būtības. Nākamā sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.".
- 2010_12_23-seq26 spokenText "Labrīt, augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jā, mēs iesniedzām šo pieprasījumu, jo pavisam īsā laikā - pēdējās nedēļās - parādījās divas pilnīgi pretrunīgas informācijas attiecībā uz Sudānā nolaupīto pilsoņu atbrīvošanas faktu izklāstu. Protams, ir oficiālā versija, un ir arī tā versija, kas klejo kaut kur internetā, un, mūsuprāt, tas nav īsti pieņemams, ka Ārlietu ministrija šobrīd klusē un nepasaka, kāpēc šīs versijas atšķiras, kāpēc ir tā, kā ir. Mūsu jautājumi, ko mēs esam uzdevuši, patiesībā ir ļoti vienkārši. Tur nav nekā tāda, ko nevar atbildēt steidzami, ātri, lai novērstu jebkuras šaubas. Pirmais. Mēs lūdzam sniegt šo izklāstu. Otrais. Mēs vaicājam, kāpēc šīs pozīcijas atšķiras. Trešais. Normāls jautājums - vai šādas sagrozītas informācijas izplatīšana no viena vai otra avota tomēr nav kaut kāda veida necieņas izrādīšana tiem cilvēkiem, kuri nokļuvuši šādā situācijā un no tās izkļuvuši? Un pēdējais. Vai tas komunikācijas stils, kuru piekopj Ārlietu ministrija, tomēr nav uzskatāms par tādu, kas grauj Ārlietu ministrijas ilgi kopto tēlu un patiesībā bojā vienu no spožākajām Latvijas vizītkartēm, tas ir, to, kāda ir Ārlietu ministrija? Mēs domājam, ka uz šiem jautājumiem var atbildēt steidzami. Kāpēc? Pirmkārt, lai novērstu šaubas. Šaubas kam? Tiem cilvēkiem, kuri var nokļūt šādā kļūmīgā situācijā arī nākotnē. Latvijas cilvēkiem ir jāzina, vai Ārlietu ministrija spēj rīkoties vai viņiem ir jārīkojas pašiem. Mūsu cilvēki strādā daudzās pasaules valstīs, šī minētā valsts nav vienīgā valsts, kurā ir bīstama situācija. Mums šķiet, ka ārlietu ministram ir jāpauž pilnīga pārliecība par to, kāda būs rīcība līdzīgos gadījumos. Otrkārt, tas, ko es te pavisam nedaudz jau teicu. Mūsuprāt, Ārlietu ministrija ir viena no tām Latvijas ministrijām, kurai ir bijis vislabākais ministrijas tēls, tā ir vislabākā ministrija, kas pēc būtības ir pārstāvējusi Latvijas valsti pasaulē, un nekad nav būtībā un pēc būtības apšaubīta šīs ministrijas kompetence, taču tas, kas ir noticis pēdējā mēneša vai nedaudz ilgākā laikā, mūsuprāt, nav īsti pieņemams. Mums liekas, ka, ja ir kaut kādas šaubas par to, ka Ģirta Valda Kristovska atrašanās šajā amatā kaut kādā veidā tomēr pasliktina šīs ministrijas kompetento un profesionālo tēlu, tad, šķiet, Ģirtam Valdim Kristovskim pašam ir jādara viss, lai viņš šīs kļūdas, iespējamās kļūdas, labotu un lai mēs neredzētu pilnīgi nekādas problēmas, ka šis jautājums ir jāizskata steidzamības kārtā un visas šīs šaubas, par kurām es runāju, jānovērš. Paldies.".
- 2010_12_23-seq25 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu, mums ir jālemj vēl par divām iespējamām darba kārtības izmaiņām. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt 23.decembra darba kārtību un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamā sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”. Deputātu Zalāna, Kučinska, Šķēles, Bekeša un citu deputātu pieprasījums ārlietu ministram Valdim Ģirtam Kristovskim „Par Sudānā nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanas patiesajiem apstākļiem”. Deputāti ierosina atzīt lēmuma projektu par steidzamu un ir lūguši vārdu motivācijai. Vārds deputātam Edgaram Zalānam motivācijai.".
- 2010_12_23-seq24 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz apstiprināt lēmuma projektu „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”.".
- 2010_12_23-seq23 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Anitas Eglijas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2010_12_23-seq22 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu iecelt tiesneša amata kandidāti Anitu Egliju rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā. Juridiskā komisija ir iepazinusies ar minēto kandidāti, ar attiecīgajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā atbalstījusi Anitas Eglijas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu - iecelt Anitu Egliju par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.".
- 2010_12_23-seq21 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jolantas Līvenas iecelšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Anitas Eglijas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2010_12_23-seq20 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu iecelt tiesneša amata kandidātu Jolantu Līvenu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā. Juridiskā komisija ir izvērtējusi minēto kandidatūru un aizklātā balsojumā atbalstījusi šo lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Jolantas Līvenas iecelšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.".
- 2010_12_23-seq19 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aijas Reitupes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Jolantas Līvenas iecelšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2010_12_23-seq18 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Administratīvās rajona tiesas tiesnesi Aiju Reitupu pilsētas (rajona) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir iepazinusies ar pretendenti, uzdevusi jautājumus, iepazinusies ar visiem materiāliem un aizklātā balsojumā atbalstījusi minētās kandidatūras apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Aijas Reitupes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.".
- 2010_12_23-seq17 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Gunas Krieviņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Lēmums atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Aijas Reitupes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2010_12_23-seq16 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi Gunu Krieviņu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru ierobežojuma. Juridiskā komisija ir iepazinusies ar minēto lūgumu, izvērtējusi Gunas Krieviņas apstiprināšanu par rajona tiesas tiesnesi un aizklātā balsojumā atbalstījusi šo lūgumu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu - apstiprināt Gunu Krieviņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.".
- 2010_12_23-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingas Kadeģes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 20. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Gunas Krieviņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2010_12_23-seq14 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu atbalstīt Ingas Kadeģes kandidatūru tiesneša amatam bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir izskatījusi minēto jautājumu. Aizklāti balsojot, Juridiskajā komisijā balsis ir dalījušās. Jūs visi esat iepazinušies ar materiāliem. Lūgums lemt par Ingas Kadeģes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.".
- 2010_12_23-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sanitas Zakrevskas atbrīvošanu no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Lēmums atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ingas Kadeģes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2010_12_23-seq12 spokenText "Jā, paldies. Tātad Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu izskatīt jautājumu par Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Sanitas Zakrevskas atbrīvošanu no tiesneša amata ar 2011.gada 15.janvāri, par pamatu ņemot pašas vēlēšanos. Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lūgumu, līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu par Sanitas Zakrevskas atbrīvošanu no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata, sākot ar 2011.gada 15.janvāri.".
- 2010_12_23-seq11 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ramonas Nadeždas Jansones atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Sanitas Zakrevskas atbrīvošanu no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2010_12_23-seq10 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja lūgumu atbalstīt lēmuma projektu par Ramonas Nadeždas Jansones atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata ar 2011.gada 3.janvāri. Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lūgumu, un Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu par Ramonas Nadeždas Jansones atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata, sākot ar 2011.gada 3.janvāri.".
- 2010_12_23-seq9 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā” tiek nodots arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj vēl par dažām tās izmaiņām. Juridiskā komisija lūdz Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” skatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, tātad skatīt šīsdienas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Juridiskā komisija lūdz Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” skatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Nākamā sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs bija saņēmis iesniegumu par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valērijam Kravcovam šā gada 16. un 17.decembrī. Prezidijs atvaļinājumu piešķīra, un par to es jūs vienkārši informēju. Tāpat bija saņemts deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16. un 17.decembrī. Arī šis atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Tāpat Saeimas Prezidijs ir piešķīris neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Rasmai Kārkliņai šā gada 23.decembrī. Nākamā sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.” Lēmuma projekts „Par Ramonas Nadeždas Jansones atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2010_12_23-seq8 spokenText "Arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, lūdzu!".
- 2010_12_23-seq7 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” tiek nodots arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Latkovskim!".
- 2010_12_23-seq6 spokenText "Arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.".
- 2010_12_23-seq5 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts „Grozījums Darba likumā” tiek nodots arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai? Nav. Tātad likumprojekts „Grozījums Darba likumā” tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Latkovskim!".
- 2010_12_23-seq4 spokenText "Lūdzu nodot arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.".
- 2010_12_23-seq3 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” tiek nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Latkovskim!".
- 2010_12_23-seq2 spokenText "Es lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.".
- 2010_12_23-seq1 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00... lai mēs varam sākt Saeimas 23.decembra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemti vairāki iesniegumi ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Desmit deputāti - Zalāns, Kučinskis, Šķēle, Bekešs, Strode un citi - ir iesnieguši pieprasījumu Latvijas Republikas ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par Sudānā nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanas patiesajiem apstākļiem”. Tā kā saskaņā ar Kārtības rulli šis pieprasījums ir iesniegts laikā, tad tas tiks skatīts attiecīgi šodienas sēdē. Nākamais lūgums ir no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kura lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 23.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Savukārt Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”, kuru izstrādājusi Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 23.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Jolantas Līvenas iecelšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 23.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Anitas Eglijas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tātad sākam izskatīt apstiprināto un grozīto sēdes darba kārtību. Vispirms Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Circenei!".
- 2010_12_16_a-2-seq1273 spokenText " Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2011.gadam” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - 1. Likums pieņemts. (Aplausi.) Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies. Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka Frakciju padome pulcēsies pēc 5 minūtēm Sarkanajā zālē. ".
- 2010_12_16_a-2-seq1272 spokenText "Kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Pirms balsojuma gribu pateikties deputātiem par izturību. Gribu pateikties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas konsultantiem, gribu pateikties arī konsultantiem, kas palīdzēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Gribu pateikties Juridiskajam birojam. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!".
- 2010_12_16_a-2-seq1271 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 174. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 6, atturas - 54. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq1270 spokenText "174. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq1269 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.... Nē? Tātad deputātiem nav iebildumu... Balsosim? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 173. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 3, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq1268 spokenText "173. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq1267 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 172. - deputātu Aijas Barčas un Oskara Zīda iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 3, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq1266 spokenText "172. - deputātu Barčas un Zīda priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq1265 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai deputātiem ir iebildumi pret 171.priekšlikumu? Cienījamie kolēģi! Pēc Kārtības ruļļa mums būtu laiks izsludināt pārtraukumu, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu priekšlikumu turpināt sēdi, līdz būs izskatīti visi jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Tātad turpināsim darbu, līdz būs visi jautājumi izskatīti.".
- 2010_12_16_a-2-seq1264 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Vispirms es gribu pateikt Saeimai paldies par konstruktīvo darbu pie 2011.gada budžeta izskatīšanas. Ministru kabineta iesniegtajā 171.priekšlikumā mēs faktiski rezumējām vairākus jautājumus, par kuriem jau šīsdienas sēdes laikā izskanēja debates. Konkrēti runa bija par to, kā budžeta deficītu nākamajā gadā ietekmēs valdības veicamie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi. Jā, tiešām, uz pirmo lasījumu ar šiem ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumiem mēs bijām plānojuši iekasēt papildus 15 miljonus latu; uz otro lasījumu valdība ir atbalstījusi to priekšlikumu, kuru savulaik ir izteikusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija, - palielinājusi šo summu līdz 60 miljoniem latu. Te gan svarīgi ir apzināties, ka, strādājot pie ēnu ekonomikas apkarošanas, arī sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem mēs varam ieskaitīt tikai daļu no šīs summas kā fiskālās konsolidācijas pasākumu. Līdz ar to atlikusī summas daļa lielā mērā atspoguļo valdības apņemšanos nodrošināt virsplāna ieņēmumus uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina 60 miljonu latu apjomā. Tika izvirzīti arī jautājumi, kā tas precīzi tiks sasniegts. Te es vēlos uzsvērt, ka valdībā jau ir apstiprināts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ar 61 konkrētu pasākumu, kas, es domāju, diezgan lielā mērā var atbildēt uz tiem jautājumiem, kā mēs plānojam samazināt ēnu ekonomiku un uzlabot nodokļu iekasēšanu. Svarīgi ir arī tas, ka, izskatot šo budžetu pietiekami saspringtā termiņā, mums jau ar nākamā gada 1.janvāri būs pilnvērtīgs budžets, nevis 1/12 daļa no iepriekšējā gada budžeta. Tā ka te es gribu pateikt paldies gan Finanšu ministrijai, gan Saeimas Budžeta un finan��u (nodokļu) komisijai, kas ir strādājušas šajā saspringtajā grafikā un šo darbu sekmīgi paveikušas. Nākamā gada budžeta deficīts ir plānots 5,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, neskaitot šos papildu 45 miljonus no ēnu ekonomikas apkarošanas, kas ir krietni zem tā līmeņa, par kuru mums ir iepriekš panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tas ir, 6 procenti no iekšzemes kopprodukta. Protams, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamā gada budžetu vēl nav noslēgušās, šīs sarunas turpinās, un, ja tas būs nepieciešams, arī janvārī no valdības puses nāksim ar priekšlikumiem par iespējamiem budžeta grozījumiem. Tāpat debašu laikā diezgan daudz izskanēja jautājumu, kas attiecas uz dažādiem nodokļiem, uz dažādiem nodokļu jautājumiem, tāpēc īsumā iziešu cauri atsevišķiem šiem nodokļu jautājumiem. Pirmais, kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokli. Neatkārtošu visas šīs debates par pievienotās vērtības nodokļa likmēm. Kā atceramies, savulaik tieši PLL politiķi bija tie, kuri rosināja jau ar 2009.gada grozījumiem paaugstināt PVN pamatlikmi līdz 23 procentiem, kā to bija parakstījis toreizējais premjers Godmanis un toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris no Tautas partijas. Tā kā no šā scenārija mums ir izdevies izvairīties, protams, neliela PVN palielināšana, par vienu procentpunktu pamatlikmē, ir izrādījusies pamatota. Tāpat ir izdevies izvairīties no PVN samazināto likmju atcelšanas. Faktiski tiek atcelta tikai viena PVN samazinātā likme - konkrēti, elektroenerģijai. Attiecībā uz PVN valdība būtībā atbalsta arī nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” priekšlikumu par reversās PVN iekasēšanas piemērošanu celtniecībai. Šis pasākums arī tiek ietverts ēnu ekonomikas apkarošanas plānā, un, es domāju, tuvākajā laikā mēs arī Saeimā pie šā jautājuma atgriezīsimies. Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli daudz tika diskutēts par neapliekamo minimumu vai atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Jāatgādina, ka līdz pavisam nesenam laikam atvieglojums par apgādībā esošu personu bija ievērojami zemāks nekā neapliekamais minimums. Pašreiz mēs šo situāciju esam grozījuši, bet arī tagad, ierosinādami paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu, mēs vienlaicīgi ierosinām palielināt arī neapliekamo minimumu. Un arī minimālo algu - no 180 uz 200 latiem. Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli un papildu stimuliem vēlos vēlreiz uzsvērt, ka šajā paketē tiek atbalstīts arī priekšlikums par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi lielajiem investīciju projektiem. Savulaik tāda atlaide ir bijusi, pēc tam atcelta. Mēs uzskatām, ka, lai piesaistītu jaunus investīciju projektus, šī atlaide atkal ir nepieciešama, turklāt nepieciešama tieši tagad, jo īstermiņā negatīvu fiskālo efektu šī atlaide nedod; tā dod fiskālo efektu tikai tad, kad investīciju projekts ir īstenots un attiecīgais uzņēmums sāk gūt peļņu. Arī vairāki no ierosinājumiem, kas tika izteikti par nekustamā īpašuma nodokli, jau ir valdības darba kārtībā. Ir runa par kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodikas precizēšanu, to pietuvinot tirgus vērtībai, un paredzētas plašākas pilnvaras pašvaldībām attiecībā uz PVN likmes piemērošanu. Ar šiem priekšlikumiem mēs nāksim, kad tiks strādāts pie 2012.gada budžeta. Arī par dienesta auto nodokli izskanējušas daudzas debates, daudz arī kritikas. Jāatzīst, ka arī valdībā mums par šo jautājumu ir bijušas diskusijas, un tieši tāpēc, ka minētā nodokļa iekasēšana nav izrādījusies tik veiksmīga, kā bija cerēts, mēs ierosinām fundamentāli šā nodokļa iekasēšanas sistēmu pārskatīt. Un jāatzīst, ka jaunais priekšlikums ir jau izstrādāts un arī saskaņots ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, tātad tiešām mēs esam arī ņēmuši vērā uzņēmēju viedokli, izstrādādami dienesta auto nodokļa jauno regulējumu. Vēl par pensiju 2.līmeni. Es gribu teikt, ka šis nav priekšlikums, kas būtu uzradies nu tā pēkšņi vai ne no kurienes. Par šo jautājumu mēs esam vairākkārt diskutējuši Reformu vadības grupā. To ir atbalstījuši arī sociālie partneri - gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan arodbiedrības. Ievērību pelna ierosinājums par to, kā lielāku daļu šo līdzekļu novirzīt Latvijas tautsaimniecībai, un tas, neapšaubāmi, ir viens no jautājumiem, ko mēs tagad arī izskatām, protams, nepārkāpjot attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas. Protams, mūsu interesēs ir lielāku daļu līdzekļu atstāt tieši Latvijas tautsaimniecībā, un mēs, protams, ar nožēlu varam secināt, ka savulaik, Kalvīša valdības laikā, tika likvidēta iespēja, ka pensiju 2.līmeņa iemaksas varētu administrēt Valsts kase, kura varētu varbūt arī ņemt vērā vairāk šo aspektu. Protams, pie šā jautājuma būs jāatgriežas. Attiecībā uz mājokļu siltināšanu un energoefektivitātes jautājumiem jāteic, ka arī tie, neapšaubāmi, ir ļoti būtiski jautājumi. Vēlos uzsvērt, ka viens no pirmajiem manas pirmās valdības lēmumiem bija dubultot pieejamos līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem mājokļu siltināšanas programmai. Sākotnēji šī programma sākās lēnāk, nekā bija gaidīts, taču pašreiz tā jau ir uzņēmusi apgriezienus: apmēram 40 procenti no līdzekļiem ir apgūti, un var prognozēt, ka līdz finanšu perspektīvas beigām šī programma pilnā mērā tiks apgūta. Līdz ar to ir jautājums arī par to, lai šo programmu mums būtu iespējams īstenot arī nākamajā finanšu perspektīvā. Tā ka, neapšaubāmi, izvirzītais energoefektivitātes jautājums ir valdības darba kārtībā. Attiecībā uz valsts uzņēmumu pārvaldību. Šeit Zalāna kungs bija atnesis arī „Pārskatu par valsts uzņēmumu aktīviem 2009.gadā”, tiesa gan, ar repliku, ka „nerēķinoties, cik tas maksā”. Te es vēlos informēt, ka savulaik šo pētījumu veica Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts sadarbībā ar sabiedriskā kārtā piesaistītiem ekspertiem. Tātad budžeta līdzekļi šā ziņojuma tapšanā nav tērēti. Tas nu tā, runājot par izmaksu efektivitāti... Bet, protams, ir paredzēts arī, balstoties uz šo ziņojumu, nākt klajā ar priekšlikumiem valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanai, lai nodrošinātu lielākus ieņēmumus no valsts uzņēmumu dividendēm. Tā ka, kolēģi, es vēlreiz vēlos pateikties par šodienas diskusiju. Aicinu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu - 171.priekšlikumu - un arī 2011. gada budžetu kopumā. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
- 2010_12_16_a-2-seq1261 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 170. - deputāta Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 31, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq1260 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezident! Ministri! Deputāti! Es domāju, ka šeit jau ikvienam ir skaidri saprotams tas stāsts, par ko mēs te visi runājam; ar latviešu valodu un citām lietām tikai mēģinām aizmālēt sev acis. Patiesībā šis stāsts ir gaužām vienkāršs: iepriekšējo valdību laikā „izdevīgi” noslēgtie līgumi (vārdu „izdevīgi” teikšu pēdiņās!) šodien Latvijas valstij, Šķēles kungs, ir izcili neizdevīgi. Kādā veidā mēs digitalizējam mūsu valsti, kādā veidā starpnieku pakalpojumus sniedz tādi uzņēmumi kā „Hannu Digital”? Mums nākas konstatēt, ka šajos darījumos tās maksas, kuras mēs esam ietvēruši biznesa plānos, ir stipri par augstām. Un ikvienas komerctelevīzijas pārstāvji norāda, ka, redzot tās izmaksas, protams, viņiem nav nekādu sirdsapziņas pārmetumu par to. Kāpēc tik augsts ir šis tarifs, ko piedāvā „Lattelecom”? Tieši tāpēc, ka ir noslēgti iepriekšējo valdību laikā līgumi, kuros ir izcili neizdevīgi nosacījumi! Rezultāts: šodien par to nākas maksāt ļoti dārgi. Protams, ir iespēja izvērtēt iepriekš noslēgtos līgumus. Protams, mēs katrs spējam saprast un iedomāties, ar cik nullēm būs tās summas, kuras mums nāksies maksāt kā līgumsodus, zaudējumus... un citas summas, kuras būs jāmaksā par to, kas ir izdarīts iepriekš. Skaidrs, ka mēs to apzināmies. Skaidrs, ka tas ir jāizvērtē un par to ir jāpieņem lēmumi. Bet šodien, lai dzēstu tās sekas, kas ir iestājušās, tiek prasīts miljons no valsts budžeta. Tas ir nepareizi, fundamentāli nepareizi. Paldies. (Aplausi.)".
- 2010_12_16_a-2-seq1258 spokenText "Godātā kultūras ministre! Godātie kolēģi! Ja tā vaina ir tarifos, tad, valdība, samaziniet tos tarifus! Dariet to! Par to jau nav runa. Jūs laikam nesapratāt acīmredzot, ministres kundze, ka, pat ja tas tarifs būs tuvu nullei vai pat ja būs tas viss par velti, tad tik un tā latviešu valoda šajā jaunajā tehnoloģijā būs apdraudēta. Es nezinu par tām krokodila asarām un par visu to pārējo, ko jūs tā mīlējāt pielikt klāt; man gan labāk būtu paticis, ja jūs būtu sēdējusi zālē, kad mēs skatījām priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa pacelšanu oriģinālliteratūrai latviešu valodā. Tad jūs savācāt savu telefoniņu un bez krokodila asarām klusiņām izslīdējāt no zāles ārā. Ministres kundze, varat samazināt šos tarifus! Ir problēmas, atrisiniet tās! Mēs dzīvojam šodienā, un nevajag visu laiku atsaukties uz to, ka ir kādi ienaidnieki, kas ir sapostījuši jūsu dzīvi kaut kad agrāk. Jūs esat tagad atbildīgā! Jūs esat tā persona, kurai par to ir jārūpējas! Parādiet to, ka jūs to spējat izdarīt civilizēti, demokrātiski, uz nākotni vērsti! Jautājumā par to pievienotās vērtības nodokli grāmatām, par latviešu valodu, es labprāt jūs vēlreiz dzirdētu, bet laikam ne tagad, kad skatām šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq1256 spokenText "Godātie deputāti! Godātie Prezidija locekļi! Mani uz tādu īsu repliku vedināja Šķēles kunga ar tādām lielām krokodila asarām apslacītā runa. Divos aspektos. Pirmkārt, par tarifiem. Šķēles kungs aicināja nemeklēt tarifos, bet meklēt latviskajā kultūrtelpā, tomēr sāksim ar tarifiem. Tarifi Latvijā, kā jau to teica Circenes kundze, ir trīsreiz augstāki, nekā tie ir Igaunijā, kur es biju un runāju ar cilvēkiem, kas šo procesu zina. Man šķiet, tā tas ir arī Lietuvā. Neesmu vēl bijusi Lietuvā. Godātie kolēģi! Godātie deputāti! Latvijā tarifi ir trīsreiz augstāki konkrētu darījumu dēļ, konkrētas digitalizācijas dēļ un tā veida dēļ, kādā tā notika Latvijā. Tā ka meklēsim tur, godātie kungi! Attiecībā uz latvisko kultūrtelpu, par kuru jūs lūdzāt runāt, lai nebūtu jārunā par tarifiem, Šķēles kungs, es gribu atgādināt, ka tieši Tautas partija un jūsu partnere, Šlesera partija, balsoja pret latviešu valodu skatāmākajā laikā jeb praimtaimā (angļu val. - prime-time). Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq1254 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nu tagad mēs zinām, ka Kastēns un Cilevičs ir galvenie draudi latviešu valodas kultūrtelpai. Bet, ja runājam nopietni, tad jāteic, ka, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju attīstību, tas nav iespējams - ierobežot kaut kādā veidā to, kādas televīzijas programmas cilvēki skatīsies. Tas ir aptuveni tas pats, kas ierobežot internetu. Tas ir iespējams kaut kur Turkmēnijā, piedodiet, ar tās politisko režīmu, bet ne Latvijā. Tā ka vienīgais veids, kā var nodrošināt Latvijā ražoto programmu konkurētspēju - vienalga, latviešu valodā vai mazākumtautību valodās -, kā Šķēles kungs minēja, tā ir šo programmu augstā kvalitāte. Un, lai šī kvalitāte būtu, šī ražošana, šī industrija ir jāfinansē. Šobrīd sanāk tā, ka nauda, ko saņem Latvijas raidorganizācijas - gan Latvijas televīzijas, gan komerctelevīzijas... ka lauvas tiesa no šīs naudas aiziet izplatītājiem. Un tarifi ir absolūti nesamērīgi... Un tā vietā... Ja mēs vēl papildināsim, ja mēs vēl pieliksim šo naudu klāt, tad tik un tā šī nauda aizies šajā bezdibena mucā. Un tur ir tā problēma! Protams, jādod nauda, protams, jāražo kvalitatīvi raidījumi, jo citas iespējas nav, bet tarifiem tomēr ir jābūt samērīgiem. Un tāpēc es vēlreiz vēršos pie valdības, jo... protams, tā ir ļoti tāda... iemīļota taciņa. Kad mēs sākam runāt par naudu, tad uzreiz pārslēdzamies uz valsts valodu, valsts ienaidniekiem un draudiem. Nē! Runāsim par naudu! Jo nevajadzētu no tā aiziet. Un šobrīd pēdējais. Es negribu nevienu kritizēt, bet gribu vēlreiz uzsvērt, ka šobrīd visa šī lieta ir pilnīgi valdības rokās, un, ja jūs atkal vārdos aizstāvēsiet Latvijas televīzijas industriju un latviešu valodu, nekas nebūs. Savediet kārībā tarifus un izplatītāju tīklus! Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq1252 spokenText "Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Teikšu atklāti: es no šīs dienas jutīšos Saeimā daudz labāk, jo es jūtu, ka te ir daudzi cilvēki, kas saprot kaut ko no televīzijas. Ņemot vērā to, ka budžets ir budžets, pret budžetu, protams, es nebalsošu, bet es, protams, ļoti gribētu, lai atbildīgā komisija tomēr pievērstu uzmanību šiem milzīgajiem skaitļiem, šīm summām, ko komerctelevīzijas maksā par apraidi, jo šodien, kad ir tik mazs reklāmas tirgus un tik lielas problēmas, tā ir laupīšana gaišā dienas laikā. (No zāles dep. I.Circene: „Tas ir tas, ko mēs sakām!”) Un otra lieta, ko es gribētu pateikt. Mēs te dzirdējām par sabiedrisko pasūtījumu... Okey, nu, valsts televīzija, protams, to dara. Bet es gribētu pieminēt tikai vienu faktu: LNT pēdējos četros gados labdarības akcijās ir savākusi apmēram 2,2 miljonus latu. Mēs esam noņēmuši no valsts atbildību par apmēram 800 slimiem bērniem. Nu, pasakiet, kura valsts organizācija vēl to ir izdarījusi? Un varbūt tad nākamajā gadā padomāsim par tiem 650 tūkstošiem. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq1250 spokenText "Vēlreiz. Visi klātesošie! Šķēles kunga minētās debates par latviešu valodu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos... tās notika ļoti bieži - skarbas un asas, bet vieni no lielākajiem aizstāvjiem tam, lai latviešu valoda nepiepildītu šo kultūrtelpu, diemžēl bija tagadējie jūsu kolēģi - Latvijas Pirmās partijas biedrs deputāts Kastēns un, protams, Boriss Cilevičs. Bet mēs mazākumā palikām... lielā mazākumā... un nevarējām šo kultūrtelpu aizstāvēt tā, lai latviešu valoda dominētu šajā telpā un lai to visur dzirdētu vislabākajos laikos. Šo līniju aizstāvēja mazākums - es, Ina Druviete, dažkārt arī Liene Liepiņa. (No zāles dep. L.Liepiņa: „Kur nu dažkārt!”)".
- 2010_12_16_a-2-seq1248 spokenText "Cienītie kolēģi! Es nebūtu otro reizi nākusi tribīnē, bet... Šķēles kunga runa ir vienkārši demagoģiska. Es ļoti atvainojos, bet tieši tā tas ir! Jūs jaucat sabiedrisko un latvisko telpu ar to, ko tas maksā - raidīt šajā telpā. Ne velti tad, kad mēs izstrādājām šo jauno likumu - Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu -, vairākkārt tika iesniegts šāds priekšlikums: bez konkursa pagarināt šo iespēju raidīt ar „necaurspīdīgiem” un trīsreiz lielākiem tarifiem vēl piecus gadus. Tā ir tā atbilde uz jautājumu, kādēļ šīs televīzijas nevar raidīt šīs programmas. Kāpēc tās nāk un protestē? Tāpēc, ka šis tarifs ir nesamērīgi augsts! Ja šis tarifs tiktu pārskatīts un piemērots kaut vai Lietuvai un Igaunijai, ar visu peļņu un visām iespējām, paņemot nost nevajadzīgos servisus un pārējos nezināmos pakalpojumus un peļņu par zināšanām, tad katra no šīm komercraidorganizācijām iegūtu 400 tūkstošus - papildu naudu -, jo tām nevajadzētu maksāt 650 tūkstošus, bet tikai 200 vai 250 tūkstošus. Un tādā veidā mēs, Latvijas valsts, aizstāvētu Latvijas nacionālās vērtības, latviskās kultūras telpu. Tas arī ir tas jautājums, par ko mums ir jārunā! Nevis par to, ka mēs tagad nākam un runājam emocionāli par to, ka mēs gribam aizstāvēt kaut ko.".
- 2010_12_16_a-2-seq1247 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei, otro reizi.".
- 2010_03_18-seq21 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei, otro reizi.".
- 2010_12_16_a-2-seq1246 spokenText "Godātie kolēģi! Protams, priekšlikumu mēs atbalstīsim. Taču, runājot par to, kas te skan no tribīnes, jāteic, ka reizēm ir saprotams: protams, vēlētājiem reizēm ir īsa atmiņa, politiķiem ir īsa atmiņa. Bet tie, kas aktīvi politikā ir bijuši ilgu laiku, daudzas lietas tomēr neaizmirst. Tie, kas ir bijuši ierindas biedri, varbūt aizmirst. Bet tas nav pārmetums. Tas ir vienkārši atgādinājums par to vēsturisko faktu, kā latviešu valoda tika izstumta no publiskās elektronisko plašsaziņas līdzekļu telpas. Radio un televīzijas likumā līdz 2003.gadam bija norma, kura noteica, ka Latvijā esošajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir jābūt 70 procentiem raidījumu valsts valodā un ne vairāk kā 30 procentiem - svešvalodā. Un toreiz PCTVL frakcija, toreizējā, un „Saskaņas Centrs”, 20 deputāti ar Borisu Cileviču priekšgalā, vērsās Satversmes tiesā un panāca to, ka šie 70 procenti tiek atcelti. Un tad sākās tas, par ko šeit runāja Šķēles kungs, - tātad absolūtā liberalizācija, absolūtā krievu valodas dominante elektroniskajā plašsaziņā. Šajos septiņos gados mēs esam tur, kur mēs esam. Toreiz jau tā tehnika vēl tādu liberalizāciju nepieļāva. Pašreizējie pieņemtie 65 procenti varbūt kaut ko arī glābs, bet mēs esam aizgājuši tik tālu, ka man nosaukt kādu no krieviski raidošajiem ziņu raidījumiem par lojālu ir ļoti grūti un neiespējami, jo es tos regulāri skatos. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq1244 spokenText "Godātie kolēģi! Es gribētu pieskarties citam aspektam, kurš, man liekas, netika skarts šodienas debatēs, runājot par šiem priekšlikumiem. Runa ir par kaut ko citu. Es gribētu teikt, ka, pirms tika pāriets uz digitālajām tehnoloģijām un kamēr tika raidīts analogajās frekvencēs, tie raidītāji, kas strādāja... tās raidorganizācijas, kas raidīja latviešu valodā, jutās zināmā komfortā, jo latviešu valodas telpa bija pietiekami aizsargāta sakarā ar to, ka šis tehnoloģiskais resurss nebija brīvi pieejams visiem. Ejot tehnoloģiskajam progresam tālāk, šobrīd jau visā pasaulē vairs nevienam nav šaubu: ir noticis digitalizācijas process, ir pavērušās pilnīgi citas iespējas. Un tās iespējas diemžēl nav bijušas iepriekš apdomātas arī no negatīvā viedokļa - latviešu valodas telpa ar jaunajām tehnoloģijām tiek būtiski saspiesta. Un tā tiks saspiesta arī turpmāk, tāpēc ka, lai sagatavotu tik mazā valodā, kāda ir latviešu valoda, oriģinālraidījumus, lai varētu ar tiem noturēt attiecīgu skatītāju interesi, kas ļautu pievilināt reklāmdevējus, un tā tālāk, un tā joprojām, ir vajadzīgi milzīgi līdzekļi. Līdz ar to šobrīd, ja mēs paskatāmies, ar kādām valodām un kādās valodu telpās ir jādzīvo Latvijas iedzīvotājiem, pamatā latviešiem, man ir jākonstatē, ka divas valodas - angļu un krievu - ir nomācošā pārsvarā, ja mēs runājam par televīziju. Absolūti nomācošā pārsvarā! Un tam pretī nostāvēt ar tiem resursiem, kādi ir pieejami latviešu oriģinālraidījumu veidotājiem, nav iespējams. Šī ir galvenā filozofiskā kļūda, kas ir pieļauta. Liekas, ka, debatējot par kaut kādiem tarifiem un spriežot par monopolstāvokļiem un visu citu, īstenībā tiek pazaudēts aiz kokiem mežs - tiešām netiek saskatīta tā galvenā problēma. Tādēļ es varu tikai aicināt, lai šīs Saeimas laikā tiktu varbūt saprasta tā problēma, tas mežs, nevis dzenāti tie zaķīši ap kokiem... lai tiešām tiktu saprasts tas mežs, kurā latviešu valoda vienkārši var pazust. Šis ir lielas izšķiršanās laiks! Ja 2011., 2012. ...nu, varbūt arī 2013.gada laikā šai tehnoloģiskai platformai, kas ir devusi milzīgas priekšrocības angļu un krievu valodai, kuras ir saspiedušas latviešu valodā raidošos kanālus burtiski līdz četriem vai... aptuveni tas skaitlis ir tāds, salīdzinot ar „entajiem”, pat simtos mērāmajiem krievu un angļu valodā raidošajiem... Es gribu teikt, ka tad latviešu valoda tiks nopietni apdraudēta. Tā jau tagad tiek apdraudēta! Bet mēs... Paņemot varbūt kaut kādu nepareizu, izdomātu mērķi, ko mēs mēģinām tarifos kaut kur meklēt, mēs īstenībā pazaudējam pašu svarīgāko - pazaudējam tāpēc, ka mēs te sēžam. Mēs pazaudējam to, kas ir ierakstīts mūsu Satversmē, - mēs pazaudējam latviešu valodu. Pārejot uz jaunām tehnoloģijām, vienmēr jāpadomā arī par tiem riskiem, ko jaunās tehnoloģijas dod. Neviens - neviens! - nav par to padomājis; arī izstrādājot jauno, iepriekšējā Saeimā pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu (man liekas, aptuveni tā tas saucas), tas ir pazudis. Es aicinu atgriezties pie šā jautājuma un domāt vispirmām kārtām tieši par latviešu valodu. Ticiet man, tas ir pats dārgākais, kas ir mums, absolūti lielākajai daļai šeit klātesošo, un mums tas ir svarīgi. Vēl nedaudz debatējot par to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mēs pieskārāmies arī jautājumam par ziņu raidīšanu krievu valodā. Jā. Un es šeit gribētu aizstāvēt un arī atbalstīt tos lojālos krievu valodā strādājošos ziņu kanālus, kas raida Latvijas teritorijā lojālu informāciju, pareizu, precīzu informāciju par Latviju. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Gribētos zināt - kuri tie ir?”) Un tas arī ir būtiski svarīgi. Pretējā gadījumā, pazūdot šiem krievu valodā strādājošajiem lojālajiem televīzijas un radio kanāliem, mēs pilnībā sevi pakļaujam tai politikas interpretācijai, kura tiek veidota ārpus Latvijas. Un tas nav pareizi. Mums jādomā gan par latviešu valodā raidošiem televīzijas kanāliem, gan par Latvijas telpā strādājošiem krievu kanāliem. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq1242 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tā kā biju trīs gadus Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis, es varu apstiprināt to, ka manā skatījumā... negribu atkārtoties, visu pareizi un bez pārspīlējumiem pateica šīs komisijas vadītāja deputāte Circene. Iepriekšējā valdība pirms tam ir radījusi ārkārtīgi spēcīgu monopolstāvokli - „Lattelecom” rīcībā nodevusi šīs monopoltiesības un arī Valsts radio un televīzijas centram. Un tas tad arī ir visu nelaimju cēlonis. Mūsu komisija, būdama vienu brīdi pat rekordiste sēžu skaita ziņā un pat pārspējot rekordisti, kura parasti bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ar daudzajām sēdēm... Mēs daudz strādājām... Un pie tāda secinājuma nonāca, manā skatījumā, arī komisijas vairākums, kas parasti atbalstīja komisijas priekšsēdētāju. Atkārtoties es negribu, es tikai īsi pateicu savas domas par notikušo.".
- 2010_12_16_a-2-seq1240 spokenText "Godātie deputāti! Es jutu, ka ir jāpaskaidro, kā šī nauda nonāk tur, kur tai ir jānonāk (nevis „Lattelecom” vai diezin kur!), un kas notiks, ja nenonāks. Mēs izmantojām savā priekšlikumā... es izmantoju to likuma punktu, ko savulaik noteica Nacionālās drošības komisija, tas ir, 15 procentus no valsts pasūtījuma, ko var iedot komerctelevīzijai. Ņemot vērā, ka Eiropas direktīva mums prasa - un acīmredzot pareizi prasa - vienotu attieksmi pret visām komerctelevīzijām, gan Latvijas TV3, gan LNT, gan reģionālās televīzijas ir vienādā attiecībā pret valsti. Tas nozīmē, ka šī nauda - 750 tūkstošu apmērā - sadalītos tieši kā valsts pasūtījums, palētinot tarifus. Tā ir viena lieta. Otra summa, kas ir līdz 800 latiem un kas neatšifrējas, ir nacionālajai televīzijai, lai tā varētu palielināt pasūtījumus novadu ziņām. Līdz ar to tiktu aptverta visa Latvija, vietējās televīzijas pārraidītu ziņas. Tajā pašā laikā Circenes kundzei es negribu piekrist. Ir viena pēdējā ziņa, attiecībā uz kuru es gribētu tomēr oponēt, - par to, ka reģionālās televīzijas tagad uzreiz pāriešot atpakaļ uz analogo apraidi un ka Latvijas Pirmā televīzija iekārtošot visu, lai tā justos labi, ka tā esot gatava... Taču šobrīd tā informācija - un nāciet un apšaubiet to! - ir tāda, ka „Latvijas Televīzijai” šobrīd ir jāiegādājas milzum daudz jaunas infrastruktūras, tā nevar esošajā tehniskajā līmenī to izdarīt, un tieši tāpēc tai bija nepieciešama tā nauda, kuras sakarā iesniegto priekšlikumu jūs jau noraidījāt. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq1238 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kopumā es negribu iebilst Circenes kundzei, jo, lai gan pamatvilcienos viņa pareizi aprakstīja situāciju, tomēr viņas piedāvātā aina ir pārāk rožaina. Es nemaz neskatos uz šo situāciju tik optimistiski. Protams, reģionālajām televīzijām ir vajadzīga nauda. Esošajā situācijā pat šī nauda nepalīdzēs, jo tur, kā Circenes kundze pilnīgi pareizi atzīmēja, ir problēma pat ne tik daudz saistībā ar likumdošanu, cik ar izpildvaras rīcību un ar Ministru kabineta noteikumiem. Šobrīd mēs komisijā vēl joprojām gaidām atbildi no Satiksmes ministrijas, vai tad patiešām Ministru kabineta noteikumi paredzēja, ka visas frekvences tiks nodotas „Lattelecom”, jo Ministru kabineta noteikumos par digitalizāciju tas nebija pateikts. Iepriekšējais ministrs, godīgi sakot, vilcinājās... Mēs dzirdējām no viņa visai atšķirīgas versijas, bet pēdējā atbilde tomēr bija „jā!”. Visas frekvences pieder „Lattelecom”. Kāpēc? Uz kāda pamata? Nav skaidrs. Ja mēs piešķirsim tagad šo naudu, nauda aizies „Lattelecom”. „Lattelecom” kopā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru faktiski nosaka monopolcenas, jo tas ir monopols un šīs cenas netiek regulētas. Jaunais likums paredz citu procedūru, ka tos tarifus apstiprinās valdība. Pagaidām, cik es zinu, tas nebija izdarīts, un tas faktiski ir jautājums jaunajai valdībai, jo jūs strādājat jau pietiekami ilgi. Situācija nemainās! Patiešām, šobrīd veidojas situācija, ka vienkārši notiek plānveidīga, tātad, nu, es teiktu, tāda „rēderiska” tipa rīcība attiecībā uz reģionālajām televīzijām. Faktiski, es uzskatu, tā nauda jādod reģionālajām televīzijām. Mēs atbalstām šo priekšlikumu, bet ar to būs par maz. Ar to vienkārši nepietiek, jo šis papildu finansējums jāpapildina ar zināmām... nu, ne tik daudz ar likumdošanas izmaiņām, bet ar Ministru kabineta rīcību, jo ir vesela virkne jautājumu (dažus Kučinska kungs pareizi uzsvēra, dažus - Circenes kundze), bet šobrīd es neiedziļināšos šajās problēmās, jo ir runa tieši par budžetu. Taču skaidrs ir viens - ka faktiski runa ir par to, ka notiks reģionālo televīziju īpašnieku maiņa un būs zināma monopolizācija. Un, ja nekas nemainīsies, tad tas notiks pavisam drīz. Ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, tas varētu drusciņ tomēr atlikt šo bēdīgo iznākumu, tāpēc es vēlreiz uzsveru: „Saskaņas Centrs” balsos „par” šo priekšlikumu, bet ar to vien nepietiek. Ja mēs patiešām gribam saglabāt reģionālās televīzijas (tas ir ārkārtīgi svarīgi!), ja mēs patiešām gribam saglabāt mediju daudzveidību, tad jārīkojas diezgan enerģiski, un man ļoti gribētos redzēt un dzirdēt, kā jaunā valdība atrisinās šo problēmu, jo pagaidām diemžēl nekādas izmaiņas mēs neredzam. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq1236 spokenText "Man jāsaka: „Cienījamais Kučinska kungs! Jūs laikam neesat sen ticies ar „Latvijas Televīziju”!” Nu, jā... Pēdējā komisijas sēdē ļoti labi tika izskaidrota reģionālo televīziju pašreizējā situācija un iekļaušanās Latvijas Televīzijas 1. kanālā (ar atkārtojumu 7.kanālā). Bet tas, ko jūs teicāt, - šī bezmaksas pakete... tāda vispār neeksistē. Par velti ir tikai siers peļu slazdā. Nekā par velti nav! Latvijas valsts maksā 1,3 miljonus par LTV1 un LTV7. Un ar šiem 1,3 miljoniem apmaksā ne tikai LTV1 un LTV7, bet arī visas apraides, jo pēc pašizmaksas viena kanāla raidīšana izmaksā apmēram 110 tūkstošus. Līdz ar to viss ir apmaksāts! Pie tam valsts no krīzes budžeta samaksā par valsts kapitālsabiedrības pakalpojumu, ietverot peļņu, turpat miljonu... Tas ir par bezmaksas paketi! Tas ir par to, ko reģionālajām televīzijām nozīmē raidīšana pašām. Saskaņā ar Ženēvas vienošanos, ko ir parakstījusi arī Latvija, šajā „Lattelecom” paketē ir iekļautas astoņas frekvences, kas ir paredzētas reģionālajām televīzijām. Satiksmes ministrija vēl joprojām gada laikā nav devusi atbildi uz to, vai konkursa noteikumi un Ministru kabineta apstiprinātais konkursa rezultāts ir radījis monopolstāvokli, kas ir pretējs Konkurences padomes visiem noteikumiem un Konkurences likumam, vai arī ir radīta tāda situācija, ka „Lattelecom”, ja tas nav monopolists, astoņas frekvences nedod reģioniem pašu lietošanā... Ja šīs reģionālās televīzijas raidītu pašas, tad tām tas izmaksātu 4-5 reizes lētāk. Šinī gadījumā tā ir vienkārši demagoģija, jo, ja pēc Ženēvas vienošanās šīs frekvences tiktu nodotas reģioniem, tad šie reģioni ļoti labprāt raidītu nevis analogajā, bet digitālajā apraidē, ko viņi ir arī teikuši. Pašreiz ir izveidojies monopolstāvoklis visām reģionālajām televīzijām, un pie tam nav noteikts, ka tām obligātā kārtā ir jāiekļauj arī vietējās televīzijas. Taču pašreiz šis jautājums ir atrisināts, un, spriežot pēc tā, kāda ir vienošanās - 3 stundas un 19 minūtes, ar stundu ilgu atkārtojumu vēl sestdienās LTV7 -, tas ļautu visos reģionos redzēt reģionālo televīziju veidotās programmas. Protams, arī šeit ir nepilnība, un šī nepilnība ir tāda, ka šīs 3 stundas un 19 minūtes, kuras veido reģionālās televīzijas par savu naudu, īstenībā ir jāiekļauj sabiedriskajā pasūtījumā. Šīm televīzijām ir jāapmaksā šis darbs, un tām nevar prasīt 300 latu par to, ka to sagatavotās programmas tiek raidītas. Taču tā jau ir atsevišķa diskusija, kuru mēs esam uzsākuši komisijā un kura ir arī jāturpina. Tā ka par reģionālajām televīzijām... Tas, kas pašreiz tiek runāts, neatbilst patiesībai.".
- 2010_12_16_a-2-seq1234 spokenText "Godātie deputāti! Tātad par tarifiem. Es atgādinu tiem deputātiem, kas šeit bija vasarā, kad mēs pieņēmām jauno likumu, kurš saucas „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”: šobrīd mēs runājam par perspektīvu. Mēs runājam par to, cik maksā bezmaksas pakete un kas ir jādara, lai varētu šajā paketē atrasties gan iespējami daudzas komerctelevīzijas, gan - es uzsveru, kas ir pats svarīgākais! - arī reģionālās televīzijas. Mēs runājam par to, ka no likuma nevajag izsvītrot punktus, kas dod vismaz kaut kādas iespējas, lai „Lattelecom” arī nākamajā reizē, nākamajā konkursā (kurā, visticamāk, es domāju, nekam nemainoties, viņi zaudēs vienos vārtos), varētu ķerties pie aprēķiniem, lai samazinātu... Šobrīd, cik es esmu iepazinies ar to un cik es zinu aprēķinus, tarifi mums ir jānoliek malā. Toreiz bija solījums. Toreiz bija solījums, ka tiks atrasti veidi, atrasti līdzekļi, lai šajā kanālā varētu atrasties... digitālajai apraidei atrastos reģionālās televīzijas... Tas varbūt tiem, kas dzīvo šeit, Rīgā, nav svarīgi, bet tas ir svarīgi katram iedzīvotājam katrā pilsētā ārpus Rīgas. Un ar digitālajām televīzijām šobrīd situācija ir tāda pati kā ar... es nezinu... šķiet, tāda pati kā ar narkomāniem... Ir izstāstīts, ka ir jāaiziet no analogās televīzijas, jāpieradina cilvēki pie dekoderiem, jāpieradina pie tā, ka viņi tur būs... Un šobrīd, 1.janvārī nesaņemot nekādas... ne izmaiņas, ne kādas dotācijas, reģionālās televīzijas bezmaksas paketē nebūs iekļautas. Ja mēs šodien nobalsojam kaut vai par šo priekšlikumu, tad, protams, ir... tā, protams, ir jauna iespēja. Tā ir iespēja gan reģionālajām televīzijām, gan komerctelevīzijām samazināt šo tarifu apjomu un vismaz nākamajā gadā, līdz tiek atrasts kāds jauns risinājums, palikt bezmaksas paketē. Cienījamie deputāti! Ir 110 tūkstoši mājsaimniecību, kas skatās šo bezmaksas paketi. Tie ir 20 procenti Latvijas iedzīvotāju. Protams, tas nav aktuāli Rīgā, kur lielākā daļa skatās kabeļtelevīzijas; tas nav aktuāli varbūt tur, kur cilvēki ir bagāti un kur pakļāvās „šķīvju” piedāvājumam, un kur maksā katru mēnesi abonentmaksu. Es vienkārši izsaku bažas un domāju, ka šīs bažas ir pamatotas, taču es negribētu, lai tās piepildās. Mēs taisnā ceļā šobrīd virzāmies uz maksas televīziju visā Latvijā. Bez kaut kāda īpaša lēmuma, bez likuma, mēs virzāmies uz maksas televīziju, un arī Saeima pasaka, ka mums nav vajadzīgas ne bezmaksas paketes, ne arī bezmaksas apraide. Paldies.".