Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_16_a-2-seq1264> ?p ?o. }

• 2010_12_16_a-2-seq1264 type Speech.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 number "1264".
• 2010_12_16_a-2-seq1264 date "2010-12-16".
• 2010_12_16_a-2-seq1264 isPartOf 2010_12_16_a-2.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 spokenAs 66.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Vispirms es gribu pateikt Saeimai paldies par konstruktīvo darbu pie 2011.gada budžeta izskatīšanas. Ministru kabineta iesniegtajā 171.priekšlikumā mēs faktiski rezumējām vairākus jautājumus, par kuriem jau šīsdienas sēdes laikā izskanēja debates. Konkrēti runa bija par to, kā budžeta deficītu nākamajā gadā ietekmēs valdības veicamie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi. Jā, tiešām, uz pirmo lasījumu ar šiem ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumiem mēs bijām plānojuši iekasēt papildus 15 miljonus latu; uz otro lasījumu valdība ir atbalstījusi to priekšlikumu, kuru savulaik ir izteikusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija, - palielinājusi šo summu līdz 60 miljoniem latu. Te gan svarīgi ir apzināties, ka, strādājot pie ēnu ekonomikas apkarošanas, arī sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem mēs varam ieskaitīt tikai daļu no šīs summas kā fiskālās konsolidācijas pasākumu. Līdz ar to atlikusī summas daļa lielā mērā atspoguļo valdības apņemšanos nodrošināt virsplāna ieņēmumus uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina 60 miljonu latu apjomā. Tika izvirzīti arī jautājumi, kā tas precīzi tiks sasniegts. Te es vēlos uzsvērt, ka valdībā jau ir apstiprināts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ar 61 konkrētu pasākumu, kas, es domāju, diezgan lielā mērā var atbildēt uz tiem jautājumiem, kā mēs plānojam samazināt ēnu ekonomiku un uzlabot nodokļu iekasēšanu. Svarīgi ir arī tas, ka, izskatot šo budžetu pietiekami saspringtā termiņā, mums jau ar nākamā gada 1.janvāri būs pilnvērtīgs budžets, nevis 1/12 daļa no iepriekšējā gada budžeta. Tā ka te es gribu pateikt paldies gan Finanšu ministrijai, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas ir strādājušas šajā saspringtajā grafikā un šo darbu sekmīgi paveikušas. Nākamā gada budžeta deficīts ir plānots 5,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, neskaitot šos papildu 45 miljonus no ēnu ekonomikas apkarošanas, kas ir krietni zem tā līmeņa, par kuru mums ir iepriekš panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tas ir, 6 procenti no iekšzemes kopprodukta. Protams, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamā gada budžetu vēl nav noslēgušās, šīs sarunas turpinās, un, ja tas būs nepieciešams, arī janvārī no valdības puses nāksim ar priekšlikumiem par iespējamiem budžeta grozījumiem. Tāpat debašu laikā diezgan daudz izskanēja jautājumu, kas attiecas uz dažādiem nodokļiem, uz dažādiem nodokļu jautājumiem, tāpēc īsumā iziešu cauri atsevišķiem šiem nodokļu jautājumiem. Pirmais, kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokli. Neatkārtošu visas šīs debates par pievienotās vērtības nodokļa likmēm. Kā atceramies, savulaik tieši PLL politiķi bija tie, kuri rosināja jau ar 2009.gada grozījumiem paaugstināt PVN pamatlikmi līdz 23 procentiem, kā to bija parakstījis toreizējais premjers Godmanis un toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris no Tautas partijas. Tā kā no šā scenārija mums ir izdevies izvairīties, protams, neliela PVN palielināšana, par vienu procentpunktu pamatlikmē, ir izrādījusies pamatota. Tāpat ir izdevies izvairīties no PVN samazināto likmju atcelšanas. Faktiski tiek atcelta tikai viena PVN samazinātā likme - konkrēti, elektroenerģijai. Attiecībā uz PVN valdība būtībā atbalsta arī nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” priekšlikumu par reversās PVN iekasēšanas piemērošanu celtniecībai. Šis pasākums arī tiek ietverts ēnu ekonomikas apkarošanas plānā, un, es domāju, tuvākajā laikā mēs arī Saeimā pie šā jautājuma atgriezīsimies. Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli daudz tika diskutēts par neapliekamo minimumu vai atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Jāatgādina, ka līdz pavisam nesenam laikam atvieglojums par apgādībā esošu personu bija ievērojami zemāks nekā neapliekamais minimums. Pašreiz mēs šo situāciju esam grozījuši, bet arī tagad, ierosinādami paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu, mēs vienlaicīgi ierosinām palielināt arī neapliekamo minimumu. Un arī minimālo algu - no 180 uz 200 latiem. Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli un papildu stimuliem vēlos vēlreiz uzsvērt, ka šajā paketē tiek atbalstīts arī priekšlikums par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi lielajiem investīciju projektiem. Savulaik tāda atlaide ir bijusi, pēc tam atcelta. Mēs uzskatām, ka, lai piesaistītu jaunus investīciju projektus, šī atlaide atkal ir nepieciešama, turklāt nepieciešama tieši tagad, jo īstermiņā negatīvu fiskālo efektu šī atlaide nedod; tā dod fiskālo efektu tikai tad, kad investīciju projekts ir īstenots un attiecīgais uzņēmums sāk gūt peļņu. Arī vairāki no ierosinājumiem, kas tika izteikti par nekustamā īpašuma nodokli, jau ir valdības darba kārtībā. Ir runa par kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodikas precizēšanu, to pietuvinot tirgus vērtībai, un paredzētas plašākas pilnvaras pašvaldībām attiecībā uz PVN likmes piemērošanu. Ar šiem priekšlikumiem mēs nāksim, kad tiks strādāts pie 2012.gada budžeta. Arī par dienesta auto nodokli izskanējušas daudzas debates, daudz arī kritikas. Jāatzīst, ka arī valdībā mums par šo jautājumu ir bijušas diskusijas, un tieši tāpēc, ka minētā nodokļa iekasēšana nav izrādījusies tik veiksmīga, kā bija cerēts, mēs ierosinām fundamentāli šā nodokļa iekasēšanas sistēmu pārskatīt. Un jāatzīst, ka jaunais priekšlikums ir jau izstrādāts un arī saskaņots ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, tātad tiešām mēs esam arī ņēmuši vērā uzņēmēju viedokli, izstrādādami dienesta auto nodokļa jauno regulējumu. Vēl par pensiju 2.līmeni. Es gribu teikt, ka šis nav priekšlikums, kas būtu uzradies nu tā pēkšņi vai ne no kurienes. Par šo jautājumu mēs esam vairākkārt diskutējuši Reformu vadības grupā. To ir atbalstījuši arī sociālie partneri - gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan arodbiedrības. Ievērību pelna ierosinājums par to, kā lielāku daļu šo līdzekļu novirzīt Latvijas tautsaimniecībai, un tas, neapšaubāmi, ir viens no jautājumiem, ko mēs tagad arī izskatām, protams, nepārkāpjot attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas. Protams, mūsu interesēs ir lielāku daļu līdzekļu atstāt tieši Latvijas tautsaimniecībā, un mēs, protams, ar nožēlu varam secināt, ka savulaik, Kalvīša valdības laikā, tika likvidēta iespēja, ka pensiju 2.līmeņa iemaksas varētu administrēt Valsts kase, kura varētu varbūt arī ņemt vērā vairāk šo aspektu. Protams, pie šā jautājuma būs jāatgriežas. Attiecībā uz mājokļu siltināšanu un energoefektivitātes jautājumiem jāteic, ka arī tie, neapšaubāmi, ir ļoti būtiski jautājumi. Vēlos uzsvērt, ka viens no pirmajiem manas pirmās valdības lēmumiem bija dubultot pieejamos līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem mājokļu siltināšanas programmai. Sākotnēji šī programma sākās lēnāk, nekā bija gaidīts, taču pašreiz tā jau ir uzņēmusi apgriezienus: apmēram 40 procenti no līdzekļiem ir apgūti, un var prognozēt, ka līdz finanšu perspektīvas beigām šī programma pilnā mērā tiks apgūta. Līdz ar to ir jautājums arī par to, lai šo programmu mums būtu iespējams īstenot arī nākamajā finanšu perspektīvā. Tā ka, neapšaubāmi, izvirzītais energoefektivitātes jautājums ir valdības darba kārtībā. Attiecībā uz valsts uzņēmumu pārvaldību. Šeit Zalāna kungs bija atnesis arī „Pārskatu par valsts uzņēmumu aktīviem 2009.gadā”, tiesa gan, ar repliku, ka „nerēķinoties, cik tas maksā”. Te es vēlos informēt, ka savulaik šo pētījumu veica Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts sadarbībā ar sabiedriskā kārtā piesaistītiem ekspertiem. Tātad budžeta līdzekļi šā ziņojuma tapšanā nav tērēti. Tas nu tā, runājot par izmaksu efektivitāti... Bet, protams, ir paredzēts arī, balstoties uz šo ziņojumu, nākt klajā ar priekšlikumiem valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanai, lai nodrošinātu lielākus ieņēmumus no valsts uzņēmumu dividendēm. Tā ka, kolēģi, es vēlreiz vēlos pateikties par šodienas diskusiju. Aicinu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu - 171.priekšlikumu - un arī 2011. gada budžetu kopumā. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2010_12_16_a-2-seq1264 language "lv".
• 2010_12_16_a-2-seq1264 speaker Valdis_Dombrovskis-1971.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q822919.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q211.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q4294791.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q193089.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q458.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q39731.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q4459436.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q1576026.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q2869357.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q22116518.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q164226.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q1250133.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q3899540.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q1479723.
• 2010_12_16_a-2-seq1264 mentions Q2577092.