Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_04_07-seq44 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana - 14.aprīlī.".
- 2011_04_07-seq42 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana - 14.aprīlī.".
- 2011_04_07-seq40 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana - 14.aprīlī.".
- 2011_04_07-seq38 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana - 14.aprīlī.".
- 2011_04_07-seq47 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 37, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2011_04_07-seq45 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2011_04_07-seq43 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 6, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2011_04_07-seq41 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 32, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2011_04_07-seq39 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 39, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2011_04_07-seq37 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2011_04_07-seq36 spokenText "8.aprīlis pulksten 12.00 - priekšlikumiem un izskatīšana - 14.aprīlī kārtējā Saeimas sēdē.".
- 2011_04_07-seq35 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 40, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2011_04_07-seq34 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.marts pulksten 12.00, izskatīšana - 14.martā.... es atvainojos, aprīlī.".
- 2011_04_07-seq33 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums par termiņu un izskatīšanu ir atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2011_04_07-seq32 spokenText "Priekšlikumi - līdz rītdienai pulksten 12.00, izskatīšana - 14.aprīlī kārtējā sēdē.".
- 2011_04_07-seq31 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš atbalstīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2011_04_07-seq30 spokenText "Kolēģi, es piedāvāju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt rītdienu pulksten 12.00, tātad 8.aprīlis pulksten 12.00, un otrajā lasījumā izskatīt Saeimas 14.aprīļa sēdē.".
- 2011_04_07-seq29 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 27, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.".
- 2011_04_07-seq28 spokenText "Jā, kolēģi! Mēs arī izskatījām visu budžeta paketi un arī atbalstījām to pirmajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo budžeta dokumentu paketi, kura sastāv no 10 likumprojektiem, pirmajā lasījumā.".
- 2011_04_07-seq27 spokenText "Es gribu atgādināt, ka saskaņā ar Kārtības rulli par visu budžeta paketi referē kopumā un par visu budžeta paketi pēc tam arī kopumā debatē. Un jābalso ir par katru likumprojektu atsevišķi. Tā ka, lūdzu, Reira kungs, ziņojiet par visu budžeta paketi kopumā.".
- 2011_04_07-seq26 spokenText "Kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai veiktu konsolidācijas pasākumus grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”, izpildītu 4.punktu. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Ko viņš dara?!”) Kolēģi, es atvainojos...".
- 2011_04_07-seq25 spokenText "Tātad vispirms ir jābalso par steidzamības piešķiršanu katram no šiem 10 likumprojektiem atsevišķi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 34, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 31, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 32, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 33, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 36, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 35, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 34, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 34, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Vārds deputātam Jānim Reiram par pirmo lasījumu.".
- 2011_04_07-seq24 spokenText "Komisija ir izskatījusi visus 10 likumprojektus. Komisija apsprieda vakar šos likumprojektus un nolēma virzīt pirmajam lasījumam, kā arī atbalstīt to steidzamību.".
- 2011_04_07-seq23 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Raimonda Rinča apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis veselu virkni ierosinājumu ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību un izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt grozījumu 7.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstīto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š.g. 14.aprīlim”. Vai deputātiem... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par to, lai grozītu darba kārtību un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š.g. 14.aprīlim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š.g. 14.aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 27, atturas - 6. Darba kārtība grozīta. Paldies. Sākam izskatīt likumprojektus. Tātad pirmā ir budžeta grozījumu likumprojektu pakete. Gribu atgādināt, ka debates notiek par visu šo paketi kopumā - tātad par visiem 10 likumprojektiem. Un pirmajam vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputātam Jānim Reiram.".
- 2011_04_07-seq22 spokenText "Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja - aizsardzības ministra Pabrika kunga - lūgumu apstiprināt Raimondu Rinču par apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija ir uzklausījusi pretendentu un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Raimonda Rinča apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.".
- 2011_04_07-seq21 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aivas Daideres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Raimonda Rinča apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_04_07-seq20 spokenText "Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja - aizsardzības ministra Pabrika kunga - lūgumu iecelt Aivu Daideri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Aivu Daideri un aizklātā balsojumā pieņēmusi lēmumu atbalstīt minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Aivas Daideres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.".
- 2011_04_07-seq19 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilzes Ramanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Aivas Daideres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_04_07-seq18 spokenText "Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja - aizsardzības ministra Pabrika kunga - lūgumu iecelt Ilzi Ramani par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Ilzi Ramani un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Ilzes Ramanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.".
- 2011_04_07-seq17 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ligitas Vīksnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ilzes Ramanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_04_07-seq16 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja - aizsardzības ministra Pabrika kunga - lūgumu ar lēmuma projektu: iecelt Ligitu Vīksnu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Ligitu Vīksnu un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Ligitas Vīksnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.".
- 2011_04_07-seq15 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Pārejam pie nākamās sadaļas - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 31.martā. Saeimas Prezidijs to ir izdarījis, un par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Ligitas Vīksnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_04_07-seq14 spokenText "Lūdzu arī šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.".
- 2011_04_07-seq13 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” kā līdzatbildīgajai tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!".
- 2011_04_07-seq12 spokenText "Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.".
- 2011_02_24-seq38 spokenText "Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.".
- 2011_01_13-seq2 spokenText "Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.".
- 2011_04_07-seq11 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret’. Tātad lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Parādnieka, Dzintara, Cilinska, Dombravas un Rasnača iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 64, atturas - 19. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!".
- 2011_04_07-seq10 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Turpinot Parādnieka kunga runu par atslēgvārdiem, - šim likumprojektam atslēgvārds ir „vadonība”. Visupirms es gribu atgādināt divas lietas. Manuprāt, ir jāpievērš uzmanība tam, ka šis likumprojekts savulaik no partijas „Visu Latvijai!” puses tika iniciēts, lai Satversmes grozījumu nolūkā tiktu savākta viena desmitā daļa vēlētāju parakstu. Kā mēs zinām, tas neizdevās. (No zāles dep. J.Reirs: „Izgāzās!”) Otra lieta, kam es gribu pievērst uzmanību, ir tā, ka, ievērojot Valsts prezidenta Valda Zatlera kunga iniciatīvas, Saeimas Juridiskā komisija ir uzsākusi darbu pie Satversmes grozījumiem. Un, ņemot vērā to, ka visas šeit, Saeimā, pārstāvētās partijas ir publiski paudušas viedokli par tautas vēlētu prezidentu, ir iespējams, ka Juridiskā komisija izstrādās arī likumprojektu, kur tiks sabalansēts šis prezidenta pilnvaru palielinājums... tautas vēlēts... tātad prezidenta ievēlēšana tiešās vēlēšanās... ar citiem varas atzariem. Piecas minūtes, protams, ir īss laiks, lai no konstitucionālo tiesību viedokļa izvērtētu šo likumprojektu, bet es tomēr pacentīšos. Pirmkārt, ko paredz šis likumprojekts? Šis likumprojekts paredz, ja tā varētu teikt, izveidot superprezidentālu valsti. Lai to pamatotu, es pievērsīšos atsevišķiem pantiem. Visupirms par 35.pantu. Pirmie divi teikumi 35.pantā ir šādi: „Valsts prezidents ir valsts galva. Valsts prezidents kalpo tautas labumam, ir nacionālās vienotības, valstiskās neatkarības, demokrātijas un tiesiskuma balsts.” Redakcija šeit, godātie kolēģi, ir ļoti līdzīga kā vairākumā NVS valstu, kur prezidentu ievēlē tauta. Piemēram, Moldovas konstitūcijas 77.pantā ir noteikts, ka prezidents ir valsts galva, tas pārstāv valsti un ir suverenitātes, nacionālās neatkarības, vienotības un valsts teritoriālā veseluma garants. Līdzīgi formulēts, godātie kolēģi, ir Kirgīzijas konstitūcijā: prezidents iemieso tautas vienotību un valsts varu. Savukārt Baltkrievijas konstitūcijas 79.pantā ir teikts, ka prezidents ir valsts konstitūcijas, cilvēku un pilsoņu tiesību un brīvību garants. Tiesa, ja mēs paskatāmies, piemēram, Francijas konstitūciju (bet nesalīdzināsim Francijas konstitūciju un Franciju, kur ir 200 gadu veca demokrātija, ar Latviju!), tad redzam, ka arī tur 5.pantā ir teikts, ka prezidents ir valsts neatkarības un nedalāmības garants un arī garants tam, lai ievērotu starptautiskos līgumus. Savukārt, piemēram, Lietuvas konstitūcijā ir ļoti pieticīgi 77.pantā teikts, ka prezidents ir valsts galva, viņš pārstāv Lietuvas valsti un darbojas visās jomās saskaņā ar konstitūciju un likumiem - tātad bez šādas vadonības. Tālāk. Projekta 48.pants paredz, ka Valsts prezidentam ir pilnvaras atlaist Saeimu bez jebkādiem priekšnoteikumiem. Kā jūs zināt, pašreiz spēkā esošā redakcija paredz šādā gadījumā referendumu. Projekta 56.pants: „Ministru kabinetu sastāda persona, kuru ieceļ Valsts prezidents. Ministru kabineta sastāvu apstiprina Valsts prezidents.” Projekta 59.panta pēdējais teikums: „Ministru prezidentam un ministram jāatkāpjas, kad Valsts prezidents to prasa.” Projekta 43. un 44.pants - atšķirībā no 43., 44. un 62.panta pašreizējās redakcijas - saistībā ar izņēmuma stāvokļa izsludināšanu paredz, ka Valsts prezidentam izņēmuma stāvokļa gadījumā jāuzņemas valdības vadīšana. Turklāt šajā projektā ir lietots ļoti daudz tā saukto ģenerālklauzulu, ko mēs saucam par nenoteiktiem jēdzieniem jeb miglainiem jēdzieniem, tautas valodā runājot. Piemēram, izsludināt ārkārtas stāvokli var tad, ja draud izcelties smags apdraudējums, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu. Projekta 52.pants paredz: ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks ir beidzies, Valsts prezidenta vietu ieņem Saeimas priekšsēdētājs. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Opā!”) Kā jau teicu, mēs gan partiju programmās, gan publiski esam atbalstījuši tautas vēlētu prezidentu, un arī es to atbalstu, taču ne ar tādām pilnvarām. Vai es varu lūgt vēl vienu minūti? (No zāles: „Jā!) Skatoties vēsturē, ko pieminēja arī Parādnieka kungs, proti, savulaik, 30.gados, pēc garām un plašām debatēm - to jūs varat paskatīties, ja konstitucionālajās tiesībās to neesat apguvis, - Saeima tiešām nodeva Publisko tiesību komisijai apspriešanai Zemnieku savienības iesniegto Satversmes grozījumu projektu, kas paredzēja Valsts prezidenta tiesību paplašināšanu un tautas vēlētu prezidentu. Jūs varat paskatīties 4.Saeimas stenogrammu krājumā... man šeit ir pat līdzi, es jums to iedošu, izlasiet, arī kam Latvijas Zemnieku savienībā tas interesē... 1933.gada 3.novembra stenogrammā mēs varam atrast šo projektu, kurā Valsts prezidenta pilnvaras, salīdzinot ar pašreizējo projektu, ir ļoti... daudz pieticīgākas. Un pēdējais. Ņemot vērā Satversmes izskatīšanas īpatnības Saeimas sēdēs, - to jums arī vajadzētu noskaidrot -, tad, ja pirmajā lasījumā tiek nobalsots šāds projekts, mēs Juridiskajā komisijā principā neko vairs nevaram darīt. Ja mēs to saņemam, tad mums tas ir jādod tālāk tāds, kāds tas ir; mēs nevaram tur neko grozīt un papildināt. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Bet trijos lasījumos!”) Tad joprojām par katru pantu ir nepieciešamas divas trešdaļas deputātu balsu. Mēs nevaram pakļaut nejaušībai šādu projektu. Protams, šo to no jūsu iesniegtā projekta mēs varam paņemt Juridiskajā komisijā, izstrādājot savu likumprojektu. Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs spēsim Juridiskajā komisijā izstrādāt tādu Satversmes grozījumu projektu, kas paredzētu tautas vēlētu prezidentu un vienlaikus sabalansētu prezidenta pilnvaras, kas atbilst demokrātiskai un tiesiskai valstij. Es aicinu jūs ļoti rūpīgi visu apsvērt. Mēs esam atbildīgi par šo projektu, tāpēc aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. (No zāles: „Pareizi!”) Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_04_07-seq8 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Piedāvātie grozījumi Satversmē paredz tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanu. Atslēgas vārdi, kas raksturo šā likumprojekta būtību, ir „atbildība”, „uzticība”, „vienotība” un „nacionāla valsts”. Vēsturiski, Pirmās brīvvalsts laikā pieņemot Satversmi tikai ar dažu balsu pārsvaru, tika atbalstīta Valsts prezidenta esošā ievēlēšanas kārtība, bet 1934.gadā divos lasījumos jau tika pieņemti atbilstoši grozījumi. Toreiz bija līdzīga situācija valstī: vispārēja krīze un tautas uzticību zaudējusi vara. Toreiz tika rosināta prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa un pilnvaru palielināšana. Savtīgu interešu dēļ tas tika nokavēts. Tautas vairākuma ievēlēts prezidents būtu nevis kādas partijas vai partiju koalīcijas izvēlēta figūra, bet gan personība, autoritāte, kurai tauta būtu uzticējusi savas cerības. Daudzās Eiropas Savienības parlamentāro demokrātiju valstīs ir tautas vēlēts prezidents: Francijā, Polijā, Čehijā, Vācijā, Somijā, Slovēnijā, Austrijā, Īrijā, Itālijā un citās. Katrā valstī prezidenta pilnvaru apjoms atšķiras. Viņam ir tiesības ne tikai nominēt valdības vadītāju, bet arī ietekmēt valdības sastāvu, pat iecelt amatā un atsaukt valdības vadītāju un tās locekļus, kā arī pieņemt viņu atkāpšanos. Tā tas ir arī kaimiņvalstī Lietuvā un pat Igaunijā, kur Valsts prezidents nav tieši tautas vēlēts. Viņam ir tiesības izvirzīt apstiprināšanai parlamentā amatpersonas, to skaitā tiesībsargu un valsts kontrolieri, iecelt tiesnešus, kā arī ir tiesības atlaist parlamentu. Šādas un citas izsvērtas Valsts prezidenta, ko ievēlējusi tauta, pilnvaras nodrošina visu valsts varas atzaru līdzsvaru. Uz nepieciešamību pēc tā ir norādījuši daudzi tiesību eksperti un Konstitucionālo tiesību komisija. Atbalstu tautas vēlēta prezidenta institūta ieviešanai Latvijā ir izteicis gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan valsts kontroliere Inguna Sudraba, gan arī daudzas autoritātes kultūras jomā un latviešu tautas absolūts vairākums. Ceru, ka kolēģi ir iepazinušies ar likumprojektu un tam pievienoto anotāciju, tomēr vēlos uzsvērt, ka šodienas lēmums ir nevis izšķiršanās par konkrētiem diskutējamiem grozījumiem, to būtību vai redakciju, bet gan par pamatuzstādījumu - par „jā” tautas vēlētam prezidentam pēc četriem gadiem. Mums ir gana laika, lai visaugstākajā konstitucionālo tiesību ekspertu līmenī izdiskutētu visus nepieciešamos Satversmes grozījuma aspektus. Nodosim komisijām, izveidosim darba apakškomisiju (līdzīgi Pilsonības likuma grozījumiem) un sāksim strādāt! Tas būs labs faktiskais apliecinājums lielākās daļas Saeimas deputātu vārdos paustajam atbalstam tautas vēlētam prezidentam. Strādāsim kaut gadu vai pusotru, līdz būsim noslīpējuši līdz pilnībai! Ir svarīgi, lai apspriešanas procesā politiķi, kuri tomēr ir lēmuma pieņēmēji, vadītos nevis no savām savtīgajām varas pozīcijas interesēm, bet gan no vispārējām valsts interesēm. Satversme rakstāma nevis konkrētam Saeimas sasaukumam, nevis konkrētam Valsts prezidenta amata kandidātam, bet vispārējai varas sistēmai, līdzsvarotai varas dalīšanai kā pašregulējošam mehānismam, kurā Valsts prezidents var pilnvērtīgi realizēt Satversmē noteiktās arbitra funkcijas. Aicinu balsot „par”. Paldies.".
- 2011_04_07-seq7 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” Tātad lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Smiltēna, Čaklā, Volfa, Zaķa un Viņķeles iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 13, atturas - 39. Likumprojekts komisijām nav nodots. (No zāles: „Redzams, kurš tagad...”) Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Dzintara, Cilinska, Dombravas un Rasnača iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu! Ābiķa kungs, jūs runājat tik skaļi! Ābiķa kungs, lūdzu, ieņemiet vietu!".
- 2011_04_07-seq6 spokenText "Godātie kolēģi! Godātais Smiltēna kungs! Visu cieņu jūsu argumentācijai, bet tā nav patiesa, tā neatbilst patiesībai, jo pirmām kārtām, protams, tajā brīdī, kad tika izdarīti grozījumi Saeimas kārtības rullī, no vienas puses, bija tas apstāklis, ka Saeimai bija stipri vien ierobežoti tie līdzekļi, ar kuriem Saeima varēja darboties un rēķināties, bet tas nebija tas galvenais, kāpēc tika izdarīti šie grozījumi. Pirmkārt, līdz ar to tika likvidēta tā diemžēl jau gadu gados ieviesusies prakse, ka deputāti pierakstās n-tajās apakškomisijās, kurās faktiski parādās, tikai parakstoties, jo toreiz, protams, tas bija naudas jautājums. Šobrīd problēma... Šobrīd, kad ir tikai divas apakškomisijas atļautas katrai komisijai un tikai divās komisijās drīkst katrs deputāts piedalīties, - šobrīd problēma ir tā, ka šo deputātu bieži vien vienkārši nav... Un, jo vairāk deputātu būs apakškomisijā, jo lielākas problēmas būs ar apakškomisijas lemtspēju. Jo, ja jūs apskatāt Saeimas darba grafiku, tad redzat, ka gan „lielās” komisijas (pēdiņās)... „lielo” komisiju sēdes parasti notiek vienā un tajā pašā laikā, savukārt arī apakškomisiju sēžu laiki pārklājas. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šos piedāvātos grozījumus vēl dažu aspektu dēļ. Otrkārt, nav taisnība, ka tas neprasa papildu izdevumus. Apakškomisijas priekšsēdētājam ir noteikts atalgojums, apakškomisijas sekretāram ir noteikts atalgojums; konsultantiem, kuri nodrošina apakškomisijas darbu, ir papildu darba slodze, un, ja apakškomisija tiek nodibināta pie komisijas, kuras konsultantu resursi ir samērā mazi, tas nozīmē, ka tur ir jāmeklē iespējas, kādā veidā samaksāt vēl kādam (jeb palielināt, teiksim, štatus) vai samaksāt jau esošajam konsultantam. Un, treškārt, es gribu likt pie sirds, ka Saeimā - laimīgā kārtā vismaz 9.Saeimā! - tika iedibināta kārtība, kas bija nerakstīts likums, ka, ja mēs grozām to galveno likumu, pēc kura mēs strādājam (faktiski tie ir tie noteikumi, kurus mēs rakstām paši sev), tad tas tiek vismaz konsultatīvi apspriests ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem neatkarīgi no tā, vai tā ir pozīcija vai opozīcija; lielākoties visi šādi grozījumi ir iesniegti ar visu frakciju pārstāvju parakstiem, un tajā brīdī tad ir skaidrs, ka mēs esam par to vienojušies. Un tāpēc es aicinu, kolēģi, neatbalstīt šo priekšlikumu. Es gribu atgādināt, ka šobrīd Juridiskā komisija strādā pie Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, un līdz ar to būs Saeimas kārtības ruļļa grozījumi citu iemeslu dēļ: ir runa par valodas prasmes pārbaudes jautājumiem. Tur to var iesniegt kā priekšlikumu. Var, protams, sasaukt Frakciju padomi un runāt par to, ir vai nav nepieciešami šādi grozījumi. Es aicinu šodien neatbalstīt. Un nu pats pēdējais. Es gribu atgādināt, Smiltēna kungs, ka Saeimas kārtības rullis atļauj jebkuram deputātam piedalīties jebkuras komisijas un jebkuras apakškomisijas darbā ar padomdevēja tiesībām, un tas nozīmē, ka nekādā veidā nav ierobežotas jūsu tiesības paust savu viedokli, un mēs, neapšaubāmi, vienmēr būsim priecīgi to uzklausīt. Paldies. Aicinu neatbalstīt.".
- 2011_04_07-seq5 spokenText "„Pret” pieteicies runāt deputāts Gundars Daudze.".
- 2011_04_07-seq4 spokenText "Labrīt, kolēģi! Jau kopš Saeimas kārtības ruļļa pieņemšanas dienas 1994.gadā ierobežojums deputātiem vienā un tajā pašā laikā būt vairāk nekā divu komisiju locekļiem attiecas tikai un vienīgi uz pastāvīgajām komisijām. Dalība apakškomisiju darbā netika ierobežota 15 gadus. Līdz ar deputātu algu samazinājumu par 15 procentiem 2009.gadā grozījumi Saeimas kārtības rullī paredzēja noteikt arī ierobežojumus, ka Saeimas deputāti vienā un tajā pašā laikā var būt arī ne vairāk kā divu apakškomisiju locekļi. Būtiski, ka šie grozījumi tika pieņemti laikā, kad Saeimas deputātu atalgojuma sistēma bija piesaistīta apakškomisiju sēžu apmeklējumam, un valsts ekonomiskās krīzes un budžeta konsolidācijas kontekstā likumdevēja mērķis bija nepārprotams - samazināt Saeimas budžeta izdevumus. Šogad Saeimas deputātu atalgojuma sistēma ir piedzīvojusi būtiskas un ievērojamas pārmaiņas, tā vairs nav saistīta ar apakškomisiju sēžu apmeklējumu, tādēļ būtu lietderīgi neierobežot daudzu deputātu vēlmi strādāt vairāk - vienlaicīgi vairāk nekā divās apakškomisijās. Kolēģi! Es jūs aicinu atbalstīt šos grozījumus un atgriezties pie sākotnējā Saeimas kārtības ruļļa 153.panta otrās daļas tiesiskā regulējuma, jo pašlaik spēkā esošā tiesību norma jau četrus mēnešus vairs nepilda tās mērķi. Paldies.".
- 2011_04_07-seq3 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai kā līdzatbildīgajai. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Čaklā, Volfa, Zaķa un Viņķeles iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot visām komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Eduards Smiltēns.".
- 2011_04_07-seq2 spokenText "Jā, paldies! Man būtu aicinājums likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot arī Juridiskajai komisijai kā līdzatbildīgajai.".
- 2011_04_07-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 7.aprīļa sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par izmaiņām šīsdienas darba kārtībā. Vispirms saskaņā ar Kārtības ruļļa 135.pantu mums darba kārtībā ir iekļauti četri jautājumi, kuri vairs nav izskatāmi pēc būtības, jo vakardien jau ir izskatīti un nodoti komisijām. Tas ir likumprojekts „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” un likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šie likumprojekti tiek svītroti no darba kārtības saskaņā ar Kārtības ruļļa 135.pantu, jo ir jau iekļauti budžeta likumprojektu paketē un izskatīti vakardien? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekti no darba kārtības ir svītroti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu, kurā aicina izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 7.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tās trešajā sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu 2011.gada Valsts budžeta grozījumu likumprojektu paketi izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad visa pakete, kas sastāv no desmit likumprojektiem - „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, „Grozījums Dzelzceļa likumā”, „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” un „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam””. Tātad šie likumprojekti tiek iekļauti šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmie. Paldies. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Pirmā sadaļa - „Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par procedūru? Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!".
- 2011_04_06_a-seq9 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 2011.gada 6.aprīļa ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2011_04_06_a-seq8 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Andris Buiķis, Visvaldis Lācis, Imants Viesturs Lieģis, Kārlis Šadurskis, Inese Šlesere, Ainārs Šlesers un Edgars Zalāns.".
- 2011_04_06_a-seq7 spokenText "Paldies. Jūsu viedoklis ir skaidrs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts netiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai? (No zāles: „Ja jau viņai vienalga - mums arī!”) Deputāti neiebilst. Līdz ar to mums ir jāizšķir vēl jautājums par to, vai mēs šo likumprojektu nododam tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 13, atturas - 28. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Taču, kā mēs jau vienprātīgi nolēmām, tad Sociālo un darba lietu komisijai mēs šo likumprojektu nenodosim. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai? (No zāles: „Jā!”) Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 14, atturas - 27. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Taču, kā mēs jau iepriekš vienojāmies, Sociālo un darba lietu komisijai mēs nenodosim šo likumprojektu, jo deputātiem nebija iebildumu. Vai ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 13, atturas - 28. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 37, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nodots. komisijai nodots. Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.".
- 2011_04_06_a-seq6 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Es aicinu šo likumprojektu un arī nākamos divus likumprojektus nenodot Sociālo un darba lietu komisijai, jo atbilstoši Saeimas kārtības rullim mēs nevaram šodien sasaukt otro komisijas sēdi. Un tāpēc, lai netraucētu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lietišķu darbu un nesadalītu Labklājības ministrijas ierēdņus pa divām komisijām, es lūdzu šo likumprojektu nodot tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.".
- 2011_04_06_a-seq5 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 36, atturas - 5. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to nepieciešams balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 7, atturas - 29. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neie... Es nesapratu... Ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 40, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Dzelzceļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 40, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātei Aijai Barčai... Ā, nē, deputāte Barča acīmredzot vēlas kaut ko papildināt par komisijām, runājot par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet viņai mikrofonu!".
- 2011_04_06_a-seq4 spokenText "Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es tiešām runāšu „par” šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai. Es negribēju runāt, bet Parādnieka kunga fantastiski brīnišķīgā runa, par kuru, es domāju, viņam kādreiz būs kauns, mani pamudināja vienkārši vienu mazu remarku pateikt. Šie budžeta grozījumi, šis plāns, komisijai tika prezentēts pirms viena mēneša, un visiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem bija iespēja iepazīties ar iespējamiem grozījumiem budžetā un nodokļos apmēram 50 miljonu latu apmērā. Šis budžeta grozījums piedāvā 22 vai 23 miljonu latu palielinājumu no nodokļiem un akcīzēm un samazinājumu 6 miljonu latu apmērā no valsts pārvaldes. Tātad mēs kopā ar Finanšu ministriju prezentējām visām Saeimā esošajām frakcijām daudz lielāku konsolidācijas iespēju. Šeit nekā jauna nav! Tas ir pirms mēneša komisijā prezentēts. Paldies, kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām.".
- 2011_04_06_a-seq3 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram. Viņš acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu komisijām.".
- 2011_04_06_a-seq2 spokenText "Labrīt, cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Kamēr tingeltangeļu balagāns viesojas pie Raiņa pieminekļa un katedrāles, bet mirušu cilvēku ķermeņu izstāde tiek eksponēta lielveikalā, cirks sāk savu viesošanos Saeimā. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Kā uz burvju mākslinieka Pandolfīni mājiena nepilnu 20 stundu laikā deputātiem pārdabiski tiek iedvesta vispilnīgākā izpratne par likumprojektu, ko viņi, ne nomodā, ne sapnī neredzējuši, jau ir gatavi pieņemt. Ja koalīcijas pārstāvjus, izpildvarām vienojoties, pielīdzinātu orākuliem, tad, protams, varam viņiem uzticēties akli, lieki neiedziļinoties budžeta grozījumos un par likumprojekta nodošanu komisijām nobalsojot kā mēnessērdzīgie. Un tauta jau ir pieradusi, ka tās ievēlētie priekšstāvji dara tās prātam neaptveramas lietas. Šajā gadījumā gan lietas neaptvers arī paši deputāti. Vai ir iespējams 20 stundu laikā pēc Saeimas Prezidija lēmuma sasaukt ārkārtas sēdi, pagūt uzzināt, kas grozījumos iekļauts, un vēl 24 stundu laikā jēgpilni izskatīt komisijās un rītdienas kārtējā sēdē pieņemt tos pirmajā lasījumā? Kas melo - teiks „jā”. Vai pagājušā gada beigu situācija, kad budžeta pieņemšanas laikā liela daļa deputātu nespēja atbildēt, kāds ir valsts izdevumu un ieņēmumu plānotais apjoms, bija par maz apkaunojoša? Tā ir cunami stila pieeja - steidzināti pieņemt likumprojektu nedēļas laikā, lai gan spēkā tam jāstājas tikai pēc trim mēnešiem, tajā pašā laikā „garajā marinādē” noturot tādus būtiskus grozījumus, kādi ir grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Nacionālās apvienības vārdā apsolu, ka brīdī, kad ar jums, koalīcijas pārstāvjiem, būsim mainītās lomās, mēs ar valsts nākotnei vitāli svarīgiem budžeta grozījumiem visus iepazīstināsim laikus un pamatīgi: gan citu frakciju deputātus, gan savējos, tā izrādot cieņu un dodot iespēju kaut dažas dienas apjomīgās dokumentu paketes apjēgšanai. Arī tālab, lai tos pagūtu apspriest frakciju sēdēs, kurās atbildīgās komisijas deputāti varētu pagūt informēt savus kolēģus par likumprojektu būtību. Bet varbūt tas ir jūsu ārzemju stils? Personīgi Coca-Cola nelietoju. Tās sastāvā esot purgens. Šāds, „pa vieglo” caurlaists likumprojekts nav nosaucams pat par steigu. Drīzāk - par caureju, kas liecina par nopietnām koalīcijas veselības problēmām. Vai tiešām pozīcijas deputāti visi kā viens atkal ir gatavi spiest pogas līdzīgi pelēm Pavlova eksperimenta laikā? Vai tiešām nevienam nav pašcieņas un jēgas vismaz apšaubīt „a, nu ka, balso!” pavēlētāju nemaldīgumu? Un tam ir pamats. Kā liecina mana līdzšinējā nelielā pieredze, par iespējamo nodokļa palielināšanu azartspēļu automātiem - tikai šajā vienīgajā punktā! - ierēdņi var pamanīties kļūdīties aprēķinos par vienu miljonu latu. Nacionālā apvienība nevar balsot „par” likumprojektiem, kurus nav iespējams pagūt nedz iepazīt, nedz izvērtēt. Aicinām un lūdzam šo „cunami” jeb ”ātrās caurejas” stila politiskā absurda praksi pārtraukt. Paldies.".
- 2011_04_06_a-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 8.30. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2011.gada 6.aprīļa ārkārtas sēdi. Šodienas sēdes darba kārtībā ir desmit darba kārtības punkti, un tie visi ir Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem, kas ietilpst šāgada valsts budžeta grozījumu likumprojektu paketē. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2011_03_31-seq204 spokenText " Es jums atbildēšu. Jā, ir tādas tiesības. Ministrs atbild tā, kā viņš uzskata par vajadzīgu, un, ja viņa atbilde jūs neapmierina, tad jūs varat iesniegt vēl vienu iesniegumu rakstiski ar pieciem parakstiem, un tad mēs turpināsim nākamreiz. Kārtības rullis paredz divus jautājumus - divus jautājumus no iesniedzējiem un papildjautājumus no personām, kas neparakstīja šo vēstuli. Paldies ministram. Paldies deputātiem par ļoti aktīvo sēdi. Es to slēdzu. Paldies, un uz redzēšanos! ".
- 2011_03_31-seq203 spokenText "Jā... Tā kā es esmu jauns jūsu kolēģis, varbūt kaut ko nesaprotu, bet... Vai ir tiesības šinī gadījumā ministra kungam neatbildēt uz jautājumu pēc būtības...?".
- 2011_03_31-seq202 spokenText "Paldies par atbildēm. Ļoti atvainojos, bet, vadoties pēc Kārtības ruļļa, es nevaru dot iespēju uzdot vēl vienu jautājumu... Par procedūru? Jā, labi. Ieslēdziet mikrofonu Imantam Parādniekam!".
- 2011_03_31-seq201 spokenText "Manuprāt, viena no Latvijas šābrīža problēmām ir sabiedrības ļoti zemā uzticēšanās politiskajai varai, tātad arī Saeimai, tātad arī jums, godātie Saeimas deputāti. Un, protams, arī valdībai, arī mums, ministriem. Un, lai pēc iespējas biežāk un saprotamāk skaidrotu iedzīvotājiem notiekošo... situācijas iemeslus jeb cēloņus, piemēram, šobrīd ļoti grūto un aktuālo jautājumu par elektroenerģijas tarifiem, manuprāt, ir tikai saprotami, ka atsevišķos gadījumos mēs samērā plašajai krieviski runājošajai auditorijai sniedzam informāciju tai saprotamā valodā. Ja tas tā nenotiktu, tad... objektīvā realitāte ir tāda, ka tad šo informācijas telpu aizņemtu krietni nedraudzīgākie, Latvijai krietni naidīgākie tieši Krievijas plašsaziņas līdzekļi. Realitāte, manuprāt, ir tāda, ka tieši tajā gadījumā, ja Latvijas politiķi, to skaitā arī Latvijas Saeimas pārstāvji, atteiktos runāt ar Latvijas iedzīvotājiem, to skaitā lielu daļu no pilsoņiem, valodā, kura viņiem ir saprotama, tas radītu pretēju efektu: mēs iegūtu informācijas loku, kurš būtu būtiski sadalīts divās daļās, proti, latviski runājošā auditorija, kura spēj orientēties Latvijas notikumos un problēmās, un otra daļa, kura, visticamāk, lielāko daļu informācijas saņemtu no tiem saziņas līdzekļiem, kas ir bāzēti Krievijā un kas, kā jūs zināt, lielākoties ir tiešā veidā pakļauti Krievijas valdībai un Kremļa atsevišķiem politiskiem uzdevumiem. Tāpēc es domāju, ka šāda sabiedrības informēšana arī krievu valodā ir pieļaujama.".
- 2011_03_31-seq200 spokenText "Manā skatījumā, daudzu pilsoņu neapmierinātība ar šo tulkojumu, kas bija izplatītajā informācijā, ir lielā mērā tāpēc, ka simboliski tiek it kā legalizēta divvalodība. Bet, pat ja pieņem, ka šobrīd šajā projektā tam ir zināms attaisnojums, vai jums kā ministram un vispār arī pārējām valsts amatpersonām nevajadzētu ņemt piemēru no Valsts prezidenta Valda Zatlera un, piemēram, ar medijiem runāt tikai valsts valodā, tādā veidā apliecinot, ka divvalodība nav leģitimējama no politiķu puses? Paldies.".
- 2011_03_31-seq199 spokenText "Paldies ministram. Nākamais - Raivis Dzintars. Lūdzu!".
- 2011_03_31-seq198 spokenText "Tā kā krīzes apstākļos valsts budžets ir būtiski ierobežots, valdība, uz pusi samazinādama tautas skaitīšanas kopējo budžetu, garās diskusijās bija spiesta izvēlēties iespējamos risinājumus, kuri ir lētākie, proti, efektīvākie budžeta tēriņu ziņā... no tēriņu viedokļa. Jāpiekrīt, ka ideāla situācija būtu tad, ja mēs rīkotos līdzīgi, kā to dara, ja nemaldos Īrija, kur tulkojums ir 21 valodā, vai Lielbritānija, kur ir 56 valodās. Tomēr šāds informācijas apjoms būtiski palielinātu tieši tautskaites budžetu, un, zinot Latvijas īpatnību, ka jūsu minētās tautības, kuras mēs tiešām ļoti cienām un kuru nacionālās īpatnības un kultūru augstu vērtējam, lielākoties runā un saprot vai nu latviešu, vai krievu valodā, bija tomēr šis lēmums šo informāciju tulkot tātad tieši krievu valodā. Kā jau es teicu, manuprāt, iespējams, ka līdzīgos gadījumos nākotnē vajadzētu lietot arī tulkojumu angļu valodā.".
- 2011_03_31-seq197 spokenText "Sveicināti! Latvijā dzīvo 2702 armēņi, 1173 azerbaidžāņi, 764 čuvaši, 320 grieķi... Un tā var uzskaitīt daudzas tautības. Un jo sevišķi es gribu minēt to, ka Latvijā dzīvo 1144 gruzīni (atgādināšu, ka 2008.gadā Gruzijas teritoriju okupēja Krievija). Latvijā dzīvo arī tāda neliela somugru tauta kā vepsi, kas kopskaitā... Latvijā ir 9, bet kopskaitā to ir atlicis visā pasaulē aptuveni 8000. Tā ir somugru tauta, kuru pēc PSRS okupācijas ļoti strauji iznīcināja: viņi zaudēja 80 procentus no sava kopskaita. Un tātad jautājums: ar ko šo tautu valodas ir sliktākas par krievu?".
- 2011_03_31-seq196 spokenText "Es saprotu, ka Raivis Dzintars grib papildināt savu jautājumu, jā? Nē? Labi, paldies. Nākamais - Jānis Dombrava. Lūdzu, ieslēdziet deputātam mikrofonu!".
- 2011_03_31-seq195 spokenText "Es piekrītu, ka, iespējams, nākotnē līdzīgos gadījumos šis valodu lietojums varētu būt nedaudz plašāks. Es savā vēstulē esmu atzīmējis, ka vispareizāk būtu, protams, tulkot visu to tautu valodās, kuras dzīvo Latvijā un kuras savās ģimenēs lieto tieši konkrētās mazākumtautības valodu. Tomēr realitāte šobrīd ir tāda, ka lielākoties mazākumtautības tiešām spēj saprast informāciju vai nu latviešu, vai tieši krievu valodā. Taču es piekrītu un noteikti ņemšu vērā līdzīga rakstura situācijās nākotnē, ka, piemēram, šajā otrajā lapā varētu būt ar mazāka izmēra burtiem tulkojums angļu valodā, kas varētu būt tomēr Eiropas Savienības galvenā lietojamā valoda kopumā, un krievu valodā, kura Latvijā objektīvi, vēsturiski tomēr tiek arī plaši pielietota.".
- 2011_03_31-seq194 spokenText "Labvakar, ministra kungs! Atbilstoši skaidrojumam sapratu, ka mērķis tulkot krievu valodā šo informāciju bija tieši ar nolūku iegūt ticamāku informāciju šīs aptaujas rezultātā. Tādā gadījumā man ir vienīgi jautājums: vai nebūtu bijis pareizi informāciju tomēr nesniegt tā - viens pret vienu, vienādos apmēros, ar vienāda lieluma burtiem abās pusēs? Būtu vajadzējis to darīt tā, lai ir skaidrs, ka valsts valoda ir valsts valoda. Un otrā pusē tad būtu mazākā drukā tulkojums, piemēram, angļu un krievu valodā. Līdz ar to būtu sniegta vismaz kaut kāda izpratne par šo valodu statusu un samērību. Paldies.".
- 2011_03_31-seq193 spokenText "Paldies, ministra kungs. Nākamais jautājums būs no deputāta Raivja Dzintara. Lūdzu, ieslēdziet deputātam mikrofonu!".
- 2011_03_31-seq192 spokenText "Jā. Es tomēr gribu vēlreiz uzsvērt, ka gan Ekonomikas ministrijas, gan arī to juristu analīze, kas ir snieguši informāciju un analīzi par konkrētā likuma traktējumu, tomēr nekādi neliecina par Valsts valodas likuma pārkāpumu, ņemot vērā, ka Ministru kabinets nosaka gadījumus, kādos institūcijas un personas var sniegt informāciju svešvalodās. Šādi gadījumi ir noteikti, un līdz ar to, mūsuprāt, šis gadījums iekļaujas šajos konkrētajos un leģitīmajos mērķos jeb virzienos. Otrs. Es pieņemu, ka ir daudzas situācijas, kurās kāds no Latvijas iedzīvotājiem ir aizskarts par vienu vai otru rīcību. Tomēr, ja mēs raugāmies uz tautas skaitīšanas mērķi, kādēļ informācija tika tulkota krievu valodā, un to, kādā veidā - līdzīgi - rīkojas arī citas Eiropas Savienības valstis savā likumdošanā, tad es domāju, ka Valsts valodas likuma pārkāpuma neesamība... šobrīd nav pamata, lai no manas puses izskanētu kāda atvainošanās iedzīvotājiem, kuri varētu būt aizskarti. Tos es respektēju un saprotu, tomēr, manuprāt, šādu... vismaz manā rīcībā nav informācijas, ka šādu iedzīvotāju daudzums jeb skaits ir tik nozīmīgs, lai tas varētu būt redzami būtisks vēlētāju pārstāvniecības apjoms.".
- 2011_03_31-seq191 spokenText "Paldies par jautājumu. Ministra kungs, jums ir 2 minūtes atbildei.".
- 2011_03_31-seq190 spokenText "Ievērojot, ka man ir minūte, es informēšu, ka šādi pārkāpumi pēdējos desmit gados ir bijuši „Latvijas Pasta” darbībā, Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas darbībā un šīs institūcijas likumpaklausīgi ir novērsušas šos pārkāpumus. Līdz ar to es aicinu jūs kā ministru to darīt un vismaz izanalizēt šos divus pārkāpumus, kuri bija. Mans otrs jautājums ir saistīts ar sabiedrisko domu šajā sakarā. Plašsaziņas līdzekļos, kur sabiedrība var paust savu viedokli, - gan avīzēs, piemēram, laikrakstā „Latvijas Avīze”, gan internetā - daudzi Latvijas pilsoņi ir pateikuši skaidri, ka viņi nepiedalīsies tautas skaitīšanā, jo viņi uzskata, ka ir aizskarta viņu pašcieņa. Mans jautājums ir tāds: vai jūs tomēr neuzskatāt par vajadzīgu un par nepieciešamu publiski atvainoties šiem Latvijas pilsoņiem par to, ka šajā situācijā jūs esat pārkāpis Valsts valodas likumu?".
- 2011_03_31-seq189 spokenText "Paldies, ministra kungs. Iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu. Lūdzu!".
- 2011_03_31-seq188 spokenText "Jā. Pirmām kārtām es vēlos atvainoties par kavējumu pirms divām nedēļām, jo spraigā grafika dēļ nokavēju šīs 3 minūtes, kuru dēļ man neizdevās paspēt uz jautājumu atbildēšanu. Tas diemžēl bija atkarīgs no spraigā grafika. Par atbildi uz jautājumu. Es domāju, ka par to, vai likuma 21.pants ir pārkāpts vai nav, varētu spriest kompetentas institūcijas, proti, šajā gadījumā Valsts valodas centrs, un, ja tas lēmums tiek pārsūdzēts, tad arī tiesu institūcijas. Manā izpratnē, 21.pants nav pārkāpts. Es uzskatu, ka mērķis, kura dēļ šajā veidlapā bija tulkojums (uzsveru vārdu „tulkojums”!) no latviešu valodas uz krievu valodu, bija leģitīms, proti, lai nodrošinātu tieši skaitīšanas procesā visas Latvijas iedzīvotāju iespējamo līdzdalību un piedalīšanos. Tas, mūsuprāt, atbilstoši arī pārējiem normatīvajiem aktiem, kas ir minēti vēstulē precīzi, pierāda un parāda, ka, mūsuprāt, Valsts valodas likuma 21.pants nav pārkāpts.".
- 2011_03_31-seq186 spokenText "Jā, paldies. Ministra kungs, jūs savā atbildē neesat sniedzis atbildi uz vienu jautājumu. Līdz ar to mēs praktiski veselu mēnesi šo problēmu risinām... Un tas jautājums ir tāds: kura konkrēta amatpersona ir atbildīga par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu? Jo, cik mums zināms, ir ierosināta arī administratīvā lieta šajā sakarā.".
- 2011_03_31-seq185 spokenText "Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir divi deputātu jautājumi. Pirmais ir deputātu Rasnača, Cilinska, Parādnieka, Laizānes un Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu”. Sakarā ar to, ka rakstiskā atbilde neapmierina iesniedzējus, lūdzu ministra kungu atbildēt uz jautājumiem, kuri tiks uzdoti sēdes laikā. Lūdzu, ministra kungs! Runas laiks ir 2 minūtes jums atbildei. Pirmais jautājums. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam. Gribu atgādināt jums, ka jautājuma uzdošanas laiks - 1 minūte. Lūdzu!".
- 2011_03_31-seq184 spokenText "Paldies. Līdz ar to Saeimas 31.marta sēdi pasludinu par slēgtu. Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2011.gada 31.martā".
- 2011_03_31-seq183 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrēju��ies 11 deputāti: Gaidis Bērziņš, Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš, Andris Buiķis... Ir. Kas ir ar Vidzemē ievēlēto Bērziņu? Nav. Ingrīda Circene... Ir. Sergejs Dolgopolovs... Nav. Ojārs Ēriks Kalniņš, Jānis Klaužs... Viņš ir. Ivans Klementjevs... Nav. Ainars Latkovskis... Nav. Imants Viesturs Lieģis... Nav. Inese Šlesere... Nav. Paldies.".
- 2011_03_31-seq181 spokenText "Manam pulkstenim kaut kas nepareizs bija noticis. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Vasaras laiks!”) Vasaras laiks, pavasaris... Piedodiet, tā gadās! Pulksten 11.00 ir Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, bet pulksten 11.30 - Sociālo un darba lietu komisijas sēde.".
- 2011_03_31-seq180 spokenText "Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš, Zemgales v/a: „Vai kļūdu izlabot drīkst?”) Jā, lūdzu, vārds Andrim Bērziņam!".
- 2011_03_31-seq179 spokenText "Godātie parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Tūlīt pēc sēdes notiks Saeimas Prezidija sēde, kas nebūs gara, bet dažas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām Sarkanajā zālē aicinu visus uz turpinājumu pirmajai parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdei, kuru mēs pārtraucām... Nu, tad ņemam 15 minūtes no šā brīža.".
- 2011_03_31-seq178 spokenText "Vārds deputātam Kārlim Šadurskim kā Saeimas sekretāram.".
- 2011_03_31-seq177 spokenText "Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 12.00. Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.30.".
- 2011_03_31-seq176 spokenText "Tā... Ir divi priekšlikumi. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms jābalso par tālāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektam „Grozījumi Pilsonības likumā” priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būtu 1.septembris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 8, atturas - 2. Tātad ir atbalstīts priekšlikums, ka iesniegšanas termiņš ir 1.septembris. Tas bija pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums. Bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēl vēlos visu mūsu vārdā sveikt dzimšanas dienā deputāti Dzintru Hiršu, kurai dzimšanas diena ir tieši šodien! (Aplausi.) Tāpat aicinu visus sveikt pusapaļā jubilejā deputātu Borisu Cileviču, kuram pusapaļa jubileja bija 26.martā! (Aplausi.) Un vēl uzklausīsim vairākas informācijas. Tātad ir saņemti deputātu jautājumi. Ir saņemts deputātu Agešina, Ribakova, Mirska, Kabanova un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā ietvertā uzdevuma nepildīšanu”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam. Vēl ir saņemts deputātu Laizānes, Dombravas, Parādnieka, Cilinska un Dzintara jautājums veselības ministram Jurim Bārzdiņam „Par neauglības problēmu risināšanu”. Jautājums tiks nodots ministram. Tāpat šodien pulksten 17.00 ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Darba kārtībā ir divi jautājumi. Viens no tiem ir deputātu Rasnača, Cilinska, Parādnieka, Laizānes un Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu”. Tātad uz to bija sniegta rakstiska atbilde, taču ministrs līdz šim nevarēja ierasties, bet nu ir informējis, ka šodien viņš var ierasties. Tātad, ja jūs esat gatavi viņu uzklausīt, tad pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde. Savukārt otrs ir deputātu Tutina, Sakovska, Kravcova, Meļņikova, Ņikiforova un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezdarbnieku apmācību”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina. Tātad nav nepieciešama papildu atbildes sniegšana. Un vēl es dodu vārdu paziņojumiem. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.".
- 2011_03_31-seq175 spokenText "Nacionālā apvienība ierosina 2.maiju.".
- 2011_03_31-seq174 spokenText "Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Rasnačam.".
- 2011_03_31-seq173 spokenText "Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas vairākuma atbalstīto termiņu, proti, 1.septembri.".
- 2011_03_31-seq172 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_03_31-seq171 spokenText "Godātie kolēģi! Tikai daži vārdi argumentācijai par iespējamo šā likuma sadalīšanu nosacīti vieglajos un grūtajos jautājumos un par dažādiem termiņiem. Šobrīd tiešām nevienam nav iebildumu pret šā likumprojekta 1.punktu. Proti, atsauc izslēgumu no likuma 2.panta 1.punkta. Tomēr, ja mēs šo normu pieņemam uzreiz... Jā, un to var pieņemt kaut vai vienā dienā. Tomēr bez pārejas noteikumiem šī norma nebūs pilnvērtīga, jo - ko mēs darīsim ar tiem Latvijas pilsoņiem, kas ir bijuši pašreizējās likuma redakcijas spiesti vai nu atteikties no Latvijas pilsonības, saņemot savas mītnes zemes pilsonību, vai kam tā ir atņemta ar tiesas spriedumu? Ja mēs gribam šo normu ieviest, tad ieviešam to uzreiz pilnvērtīgu un normāli strādājošu, atrisinot visas pārējās konsekvences! Un, godātie kolēģi, paldies Dievam, ka mums Saeimā beidzot ir bijusi politiskā griba atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Strādāsim aktīvi, ātri, kamēr šī griba nav izsīkusi nebeidzamās debatēs par sīkumiem, un šogad pabeigsim Pilsonības likumu! Paldies.".
- 2011_03_31-seq169 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man šeit ir, tā sacīt, pirmais gads. Es sāku iepazīt to, kā mēs šeit strādājam. Reizēm man ir ļoti liels prieks, bet reizēm man ir ļoti liels kauns. Tagad, kad runa aizgājusi vairāk uz to otro pusi, es tiešām atvainojos, ka es tērēju to cilvēku laiku, kuri saprot tāpat, bet es centīšos uzrunāt tos, kuri nesaprot. Es ļoti gribētu, lai arī jums būtu līdzīga situācija, kāda man ir regulāri, ļoti bieži, kad es ļoti lepojos ar Juridiskās komisijas darbu. Kad es redzu, ka nāk konkrēti cilvēki no dažādām partijām ar dažādiem uzskatiem visdažādākajos jautājumos un iesniedz savus priekšlikumus, mēs, kaut arī izstrīdamies, tomēr tiekam līdz kaut kādam lēmumam, un tas lēmums ir gudrs. Man ir ļoti kauns tajos gadījumos, kad tas lēmums nav gudrs, un te es runāju ne tikai par savu komisiju. Man ir ļoti žēl, ka ir lēmums, ko komisija ir atbalstījusi vai noraidījusi, bet Saeimas vairākums to noignorē. Tas nozīmē, ka kaut kur nav bijis pareizi definēts, pareizi paskaidrots vai pareizi izskaidrots. Tas, ko mēs darām šeit, no tribīnes, kaut kādas lietas skaidrojot, reizēm pārsniedz robežu ne tikai tādā ziņā, ka neatbilst darba kārtībai... ne tikai neatbilst izskatāmajam jautājumam, bet ir galīgi prom no tēmas. Atgriežos pie tā, par ko mēs šobrīd runājam. Tātad šis likumprojekts... Lūdzu, paskatieties no sabiedrības viedokļa! Sabiedrībai... Es pilnīgi piekrītu... Kāds deputāts tikko teica, ka šis varbūt nav pirmā desmitnieka jautājums... šādas aktualitātes jautājums... Manuprāt, tā tas nav. Tas ir pirmā desmitnieka jautājums! Bet neatkarīgi no tā, vai būtu viens vai otrs viedoklis, sabiedrībai absolūti nav saprotams, kā var likumprojektu tā atvērt, atkal aizvērt, pēc tam papildināt un tad atkal dalīt daļās un raustīt. Ja ir kaut kas, kas izšķiras tiešām tūlīt pēc termiņa, tad vēl var paskaidrot, bet... Mīļie, tad mums ir jāskaidro, kāpēc! Šim likumprojektam... Es esmu ļoti pateicīgs nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijai, ka viņi piekrīt, ka mūsu piedāvātais variants ir labāks. Es esmu ļoti pateicīgs Valsts prezidentam par piedāvāto iniciatīvu, ko viņš ir savā priekšlikumā licis mums priekšā, un es priecājos, ka visas frakcijas, kas bija klāt Juridiskās komisijas sēdē, akceptēja mūsu priekšlikumu virzīšanu tālāk. Atliek kārtīgi izdarīt šo darbu līdz galam, un mēs varēsim lepoties ar vienu likumu. Es aicinu nesasteigt. Es aicinu tiešām saprast, ka šis ir likums, kas sabiedrībai ir jāizdiskutē, cik vien plaši iespējams. Jau Juridiskajā komisijā un arī plašāk esmu teicis, ka Rīgas Latviešu biedrība ir tam gatava un ver vaļā savas telpas: nāciet iekšā! Taisām konferences un runājam par to, aicinām sabiedrību, stāstām, skaidrojam, prasām viedokli, runājam visplašākajā mērogā! Runājam visos formātos, kādus vien varam atrast, lai tiekam līdz kvalitatīvam likumam! Un viena neliela piebilde. Ja Saeimas deputāti no savām frakcijām deleģē darbam komisijā cilvēkus, tad tie ir attiecīgās frakcijas pārstāvji. Vismaz man tā likās, pirms es nonācu šeit, un, godīgi sakot, tas man liktos normāli arī tagad. Ja kādas frakcijas deputāti uz komisiju nenāk - un nav svarīgi, kādu iemeslu dēļ -, drīkst deleģēt citu vai darīt citādāk, tad loģiski, ka viņi nav lietas kursā par to, kas notiek. Paldies.".
- 2011_03_31-seq167 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Mēģināšu Čepānes kundzei vēlreiz izstāstīt, jo Rasnača kungam varbūt tas neizdevās. Tātad mūsu priekšlikums ir atrisināt pietiekami ātri... protams, ne sasteigti, bet pietiekami ātri atrisināt visus ar dubultpilsonību saistītos jautājumus, tostarp trimdinieku, tostarp arī visus pārējos jautājumus, par kuriem šeit runāja iepriekšējie debatētāji. Mūsu priekšlikums ir atlikt uz tālāku laiku citus jautājumus, kas ir saistīti, teiksim, ar pilsonības piešķiršanas kārtību bērniem, dažādus tehniskus jautājumus, par kuriem ir stāstījusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tie ir jārisina, droši vien tie ir jārisina. Noteikti arī nacionālajai apvienībai būs savi priekšlikumi, kuri būs visnotaļ pretī tiem priekšlikumiem, kurus iesniegs „Saskaņas Centrs”. Un šo priekšlikumu būs tik daudz (No zāles: „Nu, nekas, balsosim!”), ka, šādā veidā strādājot, mēs droši vien strādāsim gadu, un tad vēl nezinu, vai pie kādiem labiem rezultātiem nonāksim. Un tas ir tas, ko es gribu novērst un ko nacionālā apvienība grib novērst. Proti, atrisināsim šo dubultpilsonības jautājumu, kurā, protams, mums ir arī zināmas domstarpības, bet lielos vilcienos, teiksim, visi esam puslīdz vienoti. Un to mēs varam atrisināt nevis sasteigti, bet pietiekami ātri, nerisinot šinī brīdī tos jautājumus, kuros šīs domstarpības ir daudz lielākas. Paldies.".
- 2011_03_31-seq166 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds Eināram Cilinskim.".
- 2011_03_31-seq165 spokenText "Man, kolēģi, ir ļoti nepatīkami, ka mēs šeit, apspriežot grozījumus Pilsonības likumā, kašķējamies savā starpā un nerunājam par lietas būtību. Un tostarp arī es gribu teikt, ka Juridiskajai komisijai patiešām ir ārkārtīgi liela slodze. Protams, mēs varam strādāt arī vēl vairāk, bet tas jau... Es arī Rasnača kungam te kādu pantiņu varētu noskaitīt... vai tautasdziesmu, bet es tomēr uzskatu, ka, arī runājot pēc būtības, Rasnača kungs man neatbildēja, kādēļ šis likumprojekts būtu jāsadala divās daļās un attiecībā uz trimdiniekiem tas būtu ātri un fiksi jārisina, bet attiecībā uz tiem, kas pašlaik atrodas ārzemēs un strādā... kādēļ viņiem dzimušie bērni būtu jāatstāj novārtā. Un es joprojām aicinu pamatoti izteikties par vienu vai otru priekšlikumu attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu.".
- 2011_03_31-seq163 spokenText "(No zāles dep. A.Klementjevs: „Neapvaino! Uzvedies godīgi!”) Cienītie deputāti! Lāča kungs! Ja jūs mani dzirdat... Es esmu ārkārtīgi uzmanīgs attiecībās ar cilvēkiem, un es patiešām nevienu nekad neesmu gribējis apvainot. Ja jums ir tāda sajūta, ka es jūs esmu apvainojis, tad es lūdzu atvainot mani. (No zāles dep. V.Lācis: „Piedodu!”) Paldies. (No zāles: „Bravo!... Sen jau vajadzēja, Māri!” Aplausi.)".
- 2011_03_31-seq161 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jā, kolēģi Dzelzskaln, jums taisnība! Nu, es drusku pārspīlēju, bezjēdzīgi. Bet jūs devāt neuzmanīgu, varētu tā teikt, interviju avīzē, un tie ielika, ka deputāts Dzelzskalns saka: „Nu, tā komisija nav vajadzīga!” Tā ir īstenība. Bet arī... Tūlīt aizstāvēšos, jo es neļaušu sevi apvainot no šīs tribīnes! Jūs, priekšsēdētāj, sakāt, ka ir jārunā par lietu. Tas ir par lietu! Mani apvaino deputāts Kučinskis. Tūlīt es aizgāju uz Saeimas Prezidiju un... Dzelzskalna kungs, jūs atzīsiet, un arī visi pārējie kolēģi... un atnesu dokumentu, ka mūsu komisijai notiek gandrīz vismazāk sēžu. Un aicināju kolēģus balsot, vai mēs esam vajadzīgi vai ne. Tā ka es nekad neesmu turējies šausmīgi pie šā krēsla un šausmīgās vajadzības. Un kolēģi jau bija iepazinušies ar šīs komisijas darbu un nobalsoja, ka, viņu uzskatījumā, šī komisija ir vajadzīga. Tāda ir patiesība. Neapvainojiet, deputāt Kučinski! Man ir jāaizstāvas, un es neļaušu dubļus sev acīs sviest!".
- 2011_03_31-seq159 spokenText "Godātie kolēģi! Čepānes kundze uzdeva tik daudz jautājumu, ka laikam tas nebūs tik vienkārši - divās minūtēs, piecās minūtēs izvērsti atbildēt viņai. Tāpēc teikšu ļoti vienkārši un īsi, Čepānes kundze: acis darba izbijās, rokas darba nebijās. (No zāles dep. I.Čepāne: „Ak tu čaklais deputāts!” Smiekli, aplausi.) To visu, par ko jūs uzdevāt... šos jautājumus par tiem, kam ir atņemta šī pilsonība, - to visu var ļoti vienkārši iestrādāt pārejas noteikumos. Tā nav problēma. Strādāsim!".
- 2011_03_31-seq157 spokenText "Es gribu precizēt Lāča kunga teikto, ka... Nekad presē neesmu teicis, ka Pilsonības likuma izpildes komisija ir bezjēdzīga vai nav vajadzīga. Es esmu teicis, ka komisijas sēdes ir jāsasauc lietderīgi, tātad tad, kad ir darba kārtībā jautājumi, kas ir būtiski un kas ir jāskata. Un ko es gribu atzīmēt? Gribu norādīt, ka diemžēl likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā” pirmā lasījuma redakciju mēs neesam skatījuši šajā komisijā. Tā ir Pilsonības likuma izpildes komisija, nevis Pilsonības likuma komisija, tātad, kā es saprotu, tā pārrauga šā likuma izpildi. Un tā ir tikai līdzatbildīgā komisija diemžēl, ja mēs runājam par apakškomisijas izveidošanu.".
- 2011_03_31-seq156 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Mārim Dzelzskalnam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzelzskalnam! Nedarbojas mikrofons... Lūdzu nodrošināt, lai deputāts Dzelzskalns varētu uzstāties debatēs! Lūdzu!".
- 2011_03_31-seq155 spokenText "... Tātad atgriežoties pie šiem termiņiem... Es domāju, ka mēs, deputāti, nevaram uzņemties visu atbildību tikai uz sevi. Mums ir jārunā arī ar sabiedrību par šiem jautājumiem. Ja vakar televīzijas raidījumā „Kas notiek Latvijā?” skatījāties to balsojumu - nu, tā ir cita lieta, cik tas ir objektīvs vai neobjektīvs -, tad redzējāt, ka daļa Latvijas sabiedrības ļoti piesardzīgi izturas pret Pilsonības likuma grozījumiem un pilsonības loka paplašināšanu... pilsoņu kopuma paplašināšanu. Tāpēc mēs esam arī ieplānojuši pēc diviem mēnešiem vai pusotra mēneša organizēt ļoti plašu konferenci, kurā tiktu aicināti piedalīties deputāti, valdības pārstāvji, konstitucionālo tiesību eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, tostarp noteikti arī trimdas latvieši. Mēs uzaicināsim arī Austrumu latviešus, kuri jau raksta mums vēstules. Mēs uzaicināsim arī Venecuēlas pārstāvjus, kuri arī rakstījuši mums vēstules. Viņiem ir ārkārtīgi liela interese par šiem jautājumiem. Šis jautājums ir ārkārtīgi būtisks Latvijas valstiskuma nepārtrauktībai. Mēs šeit nevaram patiešām tik ļoti ātrā tempā šos jautājumus risināt. Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Un, kā jau Juridiskajā komisijā mēs vienojāmies, aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu tomēr paredzēt līdz 1.septembrim, jo ātrāk, es domāju, mēs nepaspēsim. Paldies.".
- 2011_03_31-seq154 spokenText "Kolēģi, varbūt jūs tomēr ieņemtu savu vietu, apsēstos un klausītos par Pilsonības likuma grozījumu nepieciešamību? Šķestera kungs, varbūt arī jūs, lūdzu, ieņemtu savu vietu... Paldies.".
- 2011_03_31-seq153 spokenText "Godātie kolēģi! Vispirms par šā likumprojekta būtību un pēc tam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Par likumprojekta būtību. Kādēļ „Vienotība” ir to izstrādājusi šādā redakcijā, kas salīdzinājumā ar nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Valsts prezidenta Zatlera kunga iesniegtajiem priekšlikumiem ir apmēram kaut kas pa vidu nedaudz?... Es skatos, ka pēc manis vairs debatētāji nav pieteikušies... Šis jautājums, manuprāt, ir ļoti svarīgs. Attiecībā uz deleģējumu Saeimai un šīs problēmas tiesiskajiem un politiskajiem aspektus es iesaku jums visiem izlasīt Satversmes tiesas 2010.gada 13.maija spriedumu lietā, kurā tika analizēts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta pieteikums, kuru iesniedza, uzskatot, ka Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkts neatbilst Satversmes 1.pantam. Un šajā izvērstajā un ārkārtīgi labi pamatotajā spriedumā, kur ir parādīta visas pasaules tendence šajā dubultpilsonības jomā, īpaši runājot par attīstību... jo, kā mēs zinām, vēl pirms 20 gadiem gan Eiropā, gan pasaulē šis dubultpilsonības jautājums tika skatīts... uz to skatījās daudz citādāk, nekā mēs šodien skatāmies uz šo jautājumu. Tagad daudzās Eiropas Savienības valstīs, tāpat arī tiesību doktrīnā tiek runāts par to, ka sakarā ar šo cilvēku, kuri atstāj savu valsti un dodas strādāt citur... Tāpat īpatnēja kārtība ir arī attiecībā uz Baltijas valstīm, kuru iedzīvotāji savulaik bija spiesti pamest valsti sakarā ar padomju okupāciju, sakarā ar deportācijām; viņi nav paspējuši atgriezties, un vēl joprojām ir šis dubultpilsonības jautājums. To atzīst arvien vairāk valstu. Ko es gribu uzsvērt no šā Satversmes tiesas sprieduma tieši kontekstā ar to, par ko runāja Rasnača kungs? Rasnača kungs, es gan nezinu, ko jūs domājāt tur ar tiem āboliem un bumbieriem... bet, ja jūs paskatītos mūsu piedāvāto priekšlikumu, tad jūs redzētu, ka šie pārejas noteikumi, kas ir pašreiz spēkā esošajā likumā, ir tapuši... ielikti likuma 8.1 pantā, proti, „Latvijas trimdinieku pilsonība”... Es gan nezinu, varbūt jūs paskaidrosiet, vai tie ir tie bumbieri vai tie ir āboli... Un tālāk 9.pantā pirmā prim daļa ir par dubulto pilsonību, kas var izveidoties citos gadījumos. Es nezinu, vai mēs varam šīs lietas atraut. Ja mēs skatāmies Satversmes tiesas spriedumu, piemēram, tā 15.2.1.punktu, tad Satversmes tiesa ko saka? Tiesa saka, ka, interpretējot apstrīdētās normas, ir jāņem vērā tas, ka Latvijas pilsoņi ilgstoši un piespiedu kārtā bija uzturējušies citās valstīs, vienlaikus saglabājot piederību pie Latvijas valstiskuma. Tāpat apstrīdētās normas jāattiecina ne tikai uz tiem Latvijas pilsoņiem, kuri kā bēgļi bija nonākuši citās valstīs, arī deportēti, bet arī uz tiem, kuri vēlāk, okupācijas periodā, citu iemeslu dēļ aizceļoja no Latvijas. Arī no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā viedokļa secināms, ka Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkta nosacījums un šajā laikā ārvalstīs naturalizējušies cilvēki jāinterpretē paplašināti, dodot iespēju atjaunot Latvijas pilsoņa tiesības arī to pilsoņu pēcnācējiem, kuri ieguvuši citas valsts pilsonību nenaturalizējoties. Un līdz ar to tiesa saka, ka, piemērojot gramatisko interpretāciju, nav pieļaujama formāla pieeja. Proti, pilsonības iegūšana indivīdam parasti ir ļoti nozīmīgs dzīves jautājums, un tāpēc nedrīkst rasties tādas situācijas, ka Latvijas pilsonība tiek liegta formālu apsvērumu un pilnībā nenoskaidrotu apstākļu dēļ. Vēl viens jautājums. Vakar arī šeit kāda jūsu daļa atsaucāties noteikti uz Latvijas televīzijas 1.programmā Dombura raidījumā redzēto diskusiju. Kā mēs zinām, minētā pārvalde teica, ka gadā tā spiesta, atklājot dubultpilsonību, atņemt to pavisam... tādas ir apmēram simts lietas, kad tiek atņemta pilsonība. Un tagad es gribu pajautāt Rasnača kungam: ja mēs risinām tikai to vienu mūsu piedāvājumu, kas ir 8.1 pantā, saistībā ar šo trimdinieku pilsonību, kas tad notiek ar tiem cilvēkiem, kuriem ir atņemta šī pilsonība? Kas notiek ar tiem, kuri, iespējams, ir emigrējuši, piemēram, pagājušā gadsimta sākumā uz ārzemēm un kuri arī ir ārkārtīgi ieinteresēti iegūt šo Latvijas pilsonību? Cik tālu vispār sniedzas latvietība? Cik paaudzēs? Es domāju, ka šis jautājums ir jārisina kompleksi. Un mēs nevaram izraut tikai kaut ko vienu ārā, paredzot īpašu kārtību tikai šai trimdinieku pilsonībai. Juridiskā komisija... Tagad es runāšu par termiņiem. Es principā atbalstu Juridiskās komisijas vairākuma viedokli, kuri uzskata, ka...".