Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_03_31-seq153> ?p ?o. }

• 2011_03_31-seq153 type Speech.
• 2011_03_31-seq153 number "153".
• 2011_03_31-seq153 date "2011-03-31".
• 2011_03_31-seq153 isPartOf 2011_03_31.
• 2011_03_31-seq153 spokenAs 101.
• 2011_03_31-seq153 spokenText "Godātie kolēģi! Vispirms par šā likumprojekta būtību un pēc tam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Par likumprojekta būtību. Kādēļ „Vienotība” ir to izstrādājusi šādā redakcijā, kas salīdzinājumā ar nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Valsts prezidenta Zatlera kunga iesniegtajiem priekšlikumiem ir apmēram kaut kas pa vidu nedaudz?... Es skatos, ka pēc manis vairs debatētāji nav pieteikušies... Šis jautājums, manuprāt, ir ļoti svarīgs. Attiecībā uz deleģējumu Saeimai un šīs problēmas tiesiskajiem un politiskajiem aspektus es iesaku jums visiem izlasīt Satversmes tiesas 2010.gada 13.maija spriedumu lietā, kurā tika analizēts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta pieteikums, kuru iesniedza, uzskatot, ka Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkts neatbilst Satversmes 1.pantam. Un šajā izvērstajā un ārkārtīgi labi pamatotajā spriedumā, kur ir parādīta visas pasaules tendence šajā dubultpilsonības jomā, īpaši runājot par attīstību... jo, kā mēs zinām, vēl pirms 20 gadiem gan Eiropā, gan pasaulē šis dubultpilsonības jautājums tika skatīts... uz to skatījās daudz citādāk, nekā mēs šodien skatāmies uz šo jautājumu. Tagad daudzās Eiropas Savienības valstīs, tāpat arī tiesību doktrīnā tiek runāts par to, ka sakarā ar šo cilvēku, kuri atstāj savu valsti un dodas strādāt citur... Tāpat īpatnēja kārtība ir arī attiecībā uz Baltijas valstīm, kuru iedzīvotāji savulaik bija spiesti pamest valsti sakarā ar padomju okupāciju, sakarā ar deportācijām; viņi nav paspējuši atgriezties, un vēl joprojām ir šis dubultpilsonības jautājums. To atzīst arvien vairāk valstu. Ko es gribu uzsvērt no šā Satversmes tiesas sprieduma tieši kontekstā ar to, par ko runāja Rasnača kungs? Rasnača kungs, es gan nezinu, ko jūs domājāt tur ar tiem āboliem un bumbieriem... bet, ja jūs paskatītos mūsu piedāvāto priekšlikumu, tad jūs redzētu, ka šie pārejas noteikumi, kas ir pašreiz spēkā esošajā likumā, ir tapuši... ielikti likuma 8.1 pantā, proti, „Latvijas trimdinieku pilsonība”... Es gan nezinu, varbūt jūs paskaidrosiet, vai tie ir tie bumbieri vai tie ir āboli... Un tālāk 9.pantā pirmā prim daļa ir par dubulto pilsonību, kas var izveidoties citos gadījumos. Es nezinu, vai mēs varam šīs lietas atraut. Ja mēs skatāmies Satversmes tiesas spriedumu, piemēram, tā 15.2.1.punktu, tad Satversmes tiesa ko saka? Tiesa saka, ka, interpretējot apstrīdētās normas, ir jāņem vērā tas, ka Latvijas pilsoņi ilgstoši un piespiedu kārtā bija uzturējušies citās valstīs, vienlaikus saglabājot piederību pie Latvijas valstiskuma. Tāpat apstrīdētās normas jāattiecina ne tikai uz tiem Latvijas pilsoņiem, kuri kā bēgļi bija nonākuši citās valstīs, arī deportēti, bet arī uz tiem, kuri vēlāk, okupācijas periodā, citu iemeslu dēļ aizceļoja no Latvijas. Arī no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā viedokļa secināms, ka Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkta nosacījums un šajā laikā ārvalstīs naturalizējušies cilvēki jāinterpretē paplašināti, dodot iespēju atjaunot Latvijas pilsoņa tiesības arī to pilsoņu pēcnācējiem, kuri ieguvuši citas valsts pilsonību nenaturalizējoties. Un līdz ar to tiesa saka, ka, piemērojot gramatisko interpretāciju, nav pieļaujama formāla pieeja. Proti, pilsonības iegūšana indivīdam parasti ir ļoti nozīmīgs dzīves jautājums, un tāpēc nedrīkst rasties tādas situācijas, ka Latvijas pilsonība tiek liegta formālu apsvērumu un pilnībā nenoskaidrotu apstākļu dēļ. Vēl viens jautājums. Vakar arī šeit kāda jūsu daļa atsaucāties noteikti uz Latvijas televīzijas 1.programmā Dombura raidījumā redzēto diskusiju. Kā mēs zinām, minētā pārvalde teica, ka gadā tā spiesta, atklājot dubultpilsonību, atņemt to pavisam... tādas ir apmēram simts lietas, kad tiek atņemta pilsonība. Un tagad es gribu pajautāt Rasnača kungam: ja mēs risinām tikai to vienu mūsu piedāvājumu, kas ir 8.1 pantā, saistībā ar šo trimdinieku pilsonību, kas tad notiek ar tiem cilvēkiem, kuriem ir atņemta šī pilsonība? Kas notiek ar tiem, kuri, iespējams, ir emigrējuši, piemēram, pagājušā gadsimta sākumā uz ārzemēm un kuri arī ir ārkārtīgi ieinteresēti iegūt šo Latvijas pilsonību? Cik tālu vispār sniedzas latvietība? Cik paaudzēs? Es domāju, ka šis jautājums ir jārisina kompleksi. Un mēs nevaram izraut tikai kaut ko vienu ārā, paredzot īpašu kārtību tikai šai trimdinieku pilsonībai. Juridiskā komisija... Tagad es runāšu par termiņiem. Es principā atbalstu Juridiskās komisijas vairākuma viedokli, kuri uzskata, ka...".
• 2011_03_31-seq153 language "lv".
• 2011_03_31-seq153 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2011_03_31-seq153 mentions Q822919.
• 2011_03_31-seq153 mentions Q211.
• 2011_03_31-seq153 mentions Q193089.
• 2011_03_31-seq153 mentions Q458.
• 2011_03_31-seq153 mentions Q39731.
• 2011_03_31-seq153 mentions Q23012016.
• 2011_03_31-seq153 mentions Q1576026.
• 2011_03_31-seq153 mentions Q2498135.
• 2011_03_31-seq153 mentions Q164226.
• 2011_03_31-seq153 mentions Q992046.
• 2011_03_31-seq153 mentions Q3899540.
• 2011_03_31-seq153 mentions Q1479723.
• 2011_03_31-seq153 mentions Q130614.