Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_04_14-seq320 spokenText "Es gribu atbalstīt kolēģa Andra Bērziņa aicinājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim nākt šeit, tribīnē, un kaut ko pastāstīt. Un es pateikšu, ko tieši pastāstīt. Un pastāstīšu tieši, ko pastāstīt... lai Reira kungs zinātu. Jūs pieskārāties veselības ministrei Rozentālei. Es gribētu, lai Ministru prezidents Dombrovska kungs nāk un izstāsta par sarunām, kas bija pie Valsts prezidenta Zatlera, kad ministre skaidri un precīzi bija jums un Valsts prezidentam argumentējusi... Un tomēr jūs teicāt: nē, 25 miljoni ir jānoņem nost! Jūs taisījāt nepubliskus papīrus ar ministri, atstājot tos glabāšanā pie Valsts prezidenta, un teicāt, ka caur līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tos atliksiet atpakaļ. Tāda ir īstenība, ja jūs pieminat veselības ministri Rozentāli un viņas nozares budžeta vajadzību, kas tika šādā veidā kārtota! Nāciet un pastāstiet par šo labo pārvaldību! (No zāles dep. K.Šadurskis: „Lai Reirs pastāsta, kā viņš pieskārās Rozentālei!”) Paldies.".
- 2011_04_14-seq318 spokenText "Tā... Par visu pēc kārtas. Tātad vispirms par apropriācijas lietām. Pirmām kārtām nekas „pa kluso” netiek dalīts un nekādas summas netiek dalītas „pa kluso”. Tas tiek izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Un tad atbilstoši likumam vai nu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir galīgā, vai arī Saeimā notiek galīgais balsojums. Tātad es uzreiz atceros, ka lielākās pozīcijas ir bijušas, piemēram, pagājušā gada beigās, kad mums to atļāva budžeta deficīts, jo ieņēmumi bija straujāki nekā plānojām. Piemēram, 18 vai 19 miljoni bija parāds zemniekiem par biodegvielu, un, Zalāna kungs, šis parāds ne jau tikai Dombrovska valdības laikā tika veidots, bet šis parāds zemniekiem ir veidojies arī treknajos gados... Tālāk, Zalāna kungs, par jūsu teikto par slimnīcām un par šiem parādiem saviem ministriem vai svešiem ministriem... Tātad apropriācija 2009.gada beigās tika piešķirta Rozentāles kundzei, esot ministrei, parādu segšanai, turklāt parādu segšanai ne jau tikai par 2008.gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem... Tāpat arī iepriekšējā gada beigās... Mēs gada vidū iedevām apropriācijā 26 miljonus latu... 26 miljonus latu! (No zāles dep. A.Šķēles starpsaucieni.) Un gada beigās iedevām 10 miljonus latu un slēdzām tos parādus, Zalāna kungs, kas bija veidojušies to veselības ministru laikā, kuri bija no Tautas partijas. Pastāstīsim tagad uzreiz... Tātad budžetu plāno ministrs - savas nozares budžetu -, un diemžēl Dombrovska kungs nav vainīgs, ka Rozentāles kundze ieplānoja no 390 hospitalizācijas reizēm uz 190 tūkstošiem... no 380 uz 190 hospitalizācijām. Taču īstenībā bija 320 tūkstoši hospitalizāciju, tā ka nācās veikt šo apropriāciju jeb piešķirt papildu līdzekļus 26 miljonu apmērā, lai nozare varētu turpināt normāli strādāt. Tātad - plānošanas vainas! Šī vēlme samazināt apropriāciju uz 0,2 ir ļoti pozitīva, bet šī konkrētā apropriācija ir nepieciešama, jo mums vēl arvien turpinās parādi zemniekiem, ir parādi ar ļoti garu asti veselības aprūpē vēl no jūsu, Tautas partija, ministrēšanas laikiem. Un, ja būs labi ieņēmumi, mēs segsim jūsu parādus, Zalāna kungs (No zāles dep. E.Zalāns: „Man parādu nav, Reira kungs!”), gan zemniekiem, gan arī medicīnas darbiniekiem. Paldies.".
- 2011_04_14-seq316 spokenText "Tas tiešām ir viens taktisks solis. Tikai tā taktika ir cita. Šādu priekšlikumu - samazināt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem no 0,4 procentiem uz 0,2 procentiem - nacionālā apvienība piedāvāja jau pagājušā gada beigās. Pozīcija toreiz iebilda. Saprotiet, „nepareizie” cilvēki piedāvā... Ja piedāvās „pareizie”, tad pieņems pareizo lēmumu. Saprotiet taču beidzot to! Paldies.".
- 2011_04_14-seq314 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Noklausoties līdzšinējās debates, man ir radies, manuprāt, ļoti objektīvs jautājums. Es gribētu lūgt vai nu Reira kungu, vai pašu Ministru prezidentu nākt šeit tribīnē. Lūdzu, paskaidrojiet, ar kādu pamatojumu šāds, tik liels, līdzekļu izdevums tiek ielikts budžetā neparedzētiem gadījumiem! (No zāles dep. J.Reirs: „Ar likumu!”) Ja jūs mums tagad paskaidrosiet, ka tas ir taktisks solis, lai mūsu „vagari” no Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas liktu mūs mierā un dotu mums kādu iespēju tātad variēt ar kaut kādiem resursiem, tos pārdalot, tad tā būtu viena attieksme pret šo lietu. Ja tā ir vienkārši vēlme savējiem pārdalīt pietiekami lielus budžeta resursus un, kā jau jūs atceraties, pagājušajā gadā tie bija 80 miljoni (es atceros, manas valdības laikā tie bija 1,2 miljoni), un to visu dalīja ar Ministru kabineta ziņu, un neviens nevarēja dalīt tur 80 miljonus, apejot parlamentu jeb, citiem vārdiem sakot, uzurpējot varu no valdības puses un tādējādi pasakot parlamentam: „Jūs neesat nekas! Mēs 80 miljonus dalīsim tā, kā mums pašiem gribas!”, tad, kolēģi, tā būtu cita lieta. Tā ka es aicinu: lūdzu, Reira kungs vai kāds cits, pastāstiet, kā īstenībā ir! Kāda ir tā motivācija un kāpēc jūs tā darāt? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Atjautīgie jau paši saprot.” Dep. J.Reirs: „Mēs nākam, nākam!”)".
- 2011_04_14-seq312 spokenText "Godātie kolēģi! Daļēji Šķēles kunga argumentiem var piekrist, un es būtu ļoti priecīgs, ja tiešām neparedzēto izdevumu daļa būtu ļoti niecīga valsts budžeta likumā un lielāko daļu valsts tēriņu mēs varētu sadalīt šeit - Sēžu zālē. Es nevaru piekrist jums, Šķēles kungs, tajā ziņā, ka jūs sakāt, ka šī procedūra nav publiska. Jā, tā nav publiska Sēžu zālē, bet tā ir publiska apropriācijas pārdale Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Tur ir iespēja sekot tam līdzi gan žurnālistiem, gan sabiedrībai, gan arī opozīcijas deputātiem, kuri vienmēr var norādīt uz to vai citu apstākli. Bet kāpēc tomēr mēs uzskatām, ka šis apropriācijas palielinājuma robežas samazinājums no 0,4 procentiem uz 0,2 procentiem ir nepieciešams? Proti, 0,2 procenti tomēr, nevis nulle. Jo - lai nu kā tas notiek sarunās ar mūsu aizdevējiem, mūsu makroekonomiskās attīstības prognozes ir konservatīvākas un piesardzīgākas, nekā varbūt mēs to varētu atļauties, ja mums nebūtu šo saskaņojumu. Un, ja mēs redzam, ka valsts budžetā ieņēmumu sadaļa pildās labi, tad, es domāju, tur nav nekā slikta, ja mēs atrodam papildu līdzekļus medicīniskajai aprūpei. Jo kritērijs „budžeta deficīta griesti” - tas jau paliek vienmēr, pie jebkuras apropriācijas pārdales. Un, ja mēs varam iekļauties plānotajā budžeta deficītā, bet atrast papildu līdzekļus, tad kāpēc to nedarīt, ja, piemēram, medicīnā tie ir nepieciešami? Līdz ar to es uzskatu, ka šī „griestu” samazināšana no 0,4 procentiem uz 0,2 procentiem ir pareiza, vajadzīga un samērīga. Es aicinu to atbalstīt. Un varbūt mazliet solidarizēšos ar kolēģi Lāča kungu. Zalāna kungs, jums var būt „sekojošs priekšlikums” tikai tad, ja jums seko jūsu palīgs ar šo priekšlikumu mapītē. Pretējā gadījumā jums ir „šāds priekšlikums”, nevis „sekojošs”. Paldies.".
- 2011_04_14-seq310 spokenText "Cienījamie klātesošie! Kolēģi Zalān! (No zāles dep. E.Zalāns māj ar roku: „Te es esmu!”) Jūs jau neesat mani sapratis. Es jau jūs labprāt atbalstītu, bet jūs sakāt, ka degviela jālej bākās. Nu tak nodegs tās bākas un jūru piesārņos! Kā tad es varu jūs atbalstīt, ja mēs nesaprotam viens otru? Lejiet tvertnēs un tilpnēs, un tad es atbalstīšu jūs!".
- 2011_04_14-seq308 spokenText "Kolēģi, es gribu šā priekšlikuma sakarā runāt par labu pārvaldību, par ko daļēji runāja arī kolēģis Zalāns. Astoņus gadus neesot parlamentā, protams, nav bijis iespējas sekot līdzi ļoti precīzi visām parlamenta debatēm, kas ir bijušas šajā laikā, bet es atceros un man izdevās arī sameklēt... Es varu piekrist arī tiem argumentiem, ko toreiz lietoja opozīcijā sēdošais „Jaunais laiks”, norādot konkrētām valdībām un valdību vadītājiem, ka viņu koalīcijas deputāti sadala savām vai nu pašvaldībām, vai sev zināmām un vajadzīgām programmām dažādas nelielas naudiņas, kuras tika sauktas par „deputātu kvotām”. Tā tika norādīta kā nelaba prakse. Bet kur ir atšķirība starp šodienu un to, jūsuprāt, toreiz nelabo praksi? Tā prakse bija atklāta! Tā notika caur Saeimas sēdi. Šeit katrs deputāta iesniegtais priekšlikums - vai tie bija 1000 latu, 2000 latu vai kāda cita summa - tika atklāti, Saeimas sēdē debatējot un aizstāvot savu pozīciju, arī apstiprināti. Tas, ko jūs, politikā nākot ar politiski tīrām rokām... Es uzsveru vārdu - politiski! - tīrām rokām. Tagad mēs vairs par politiski tīrām rokām nevaram runāt. Jūs īstenībā esat izdarījuši to, ka milzīgas summas - un pagājušajā gadā tie bija 70 un vairāk miljoni - tiek pārdalītas, neizejot Saeimas sēdes publisku procesu. Jūs apmierināties tikai ar to, ko esat izveidojuši ar likumu... tādu manipulatīvu veidu, ka tas sākas un beidzas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tas nav labs pārvaldes stils! Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Aicinu jūs atgriezties pie labas pārvaldes stila, atjaunot politiski tīrās rokas. Paldies.".
- 2011_04_14-seq306 spokenText "Jā, godātie kolēģi! Es atkal aicināšu pievērst uzmanību dažiem skaitļiem, un tie ir tādi: laikā no 2005.gada līdz 2008.gadam vislielākais neparedzēto līdzekļu izlietojums bija 2007.gadā - tas sastādīja 5,69 miljonus latu. Un jau 2009. un 2010.gadā šis līdzekļu izlietojums palēcās 15 un 16 reizes. Kāpēc? Lai sapratu, kāpēc, mēs varam paskatīties, kur šī nauda aizgāja. 2009.gadā Veselības ministrijai piešķīra no šiem līdzekļiem finansējumu 25 miljonu latu apmērā. Neskatoties uz to, ka sākotnēji... Tad, kad veidoja valdību, veselības ministrs teica, ka šī nauda būs nepieciešama, bet dažādu politisku spēļu dēļ valdības vadītāji (toreiz - „Jaunais laiks”) atrada dažādus iemeslus, lai šo naudu nepiešķirtu normālā ceļā. Pienāca gada beigas, un izrādījās, ka tā nauda ir vajadzīga, jo citādi būtu jāslēdz slimnīcas. Šo naudu piešķīra. Tāpat notika arī 2010.gadā, kad piešķīra vairāk nekā 20 miljonus latu stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem un gandrīz 6 miljonus latu ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem. Kultūras ministrijai... Nacionālajai bibliotēkai, par kuru visu laiku tika teikts, ka tas ir ļoti slikts projekts, kamēr to vadīja citas valdības un citi valdības vadītāji, tika piešķirti 13,56 miljoni latu no neparedzētiem izdevumiem. Satiksmes ministrijai, labi zinot, ka uzreiz vajadzēs to naudu sabiedrisko pakalpojumu kompensācijai, to neieplānoja gada sākumā, bet piešķīra gada laikā - 4,274 miljonus latu. Ko no tā var secināt? Jāteic, ka 2009. un 2010.gadā valdība it kā tīri nejauši atrada veidu, kā kompensēt savu nespēju aizdevējiem pierādīt jau gada sākumā nepieciešamo budžeta līdzekļu izlietojumu. Tā kā premjers un finanšu ministrs saprata, ka līdzekļu izlietojums neparedzētiem gadījumiem netiek ierēķināts SVF solītajā deficītā, tad tas tika izmantots gan kā politiskas, gan arī, protams, kā veiklas budžetiskas manipulācijas instruments, jo mans piemērs par veselības budžetu skaidri parāda, ka līdzekļi, kurus nu nekādi nevarēja atrast tad, kad premjeram netīkami ministri vadīja šo nozari, atradās tieši tad, kad šo nozari vadīja „savi cilvēki”, izmantojot piešķīrumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Un - kas vēl ir svarīgi! - arī Saeimai jau nekāda atļauja nebija jāprasa, jo ar šiem līdzekļiem valdība pēc būtības rīkojas pēc sava prāta. Tātad, kā jau minēju, pagājušajā gadā visiem šiem dažādajiem pasākumiem, kuri pēc būtības jau no sākuma bija jāieplāno budžetā, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atradās gandrīz 78 miljoni latu. Tātad, 2011.gada budžetu veidojot, šī jau ir sistēma. Tā teikt, māksla vai recepte ir rokā, pie daktera vairs nav jāiet, jo viss ir zināms, kā jādara. Un tātad pamatbudžetā ir ieplānots no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izdalīt vairāk nekā 13 miljonus latu, bet ar šodien piedāvātajiem budžeta grozījumiem tos tiek plānots palielināt līdz 14,210 miljoniem latu. Bet 30.pants, ko mēs piedāvājam svītrot un ļaut finanšu ministram - finanšu ministram, es uzsveru! - palielināt tā saukto apropriāciju, nozīmē to, ka, ja tā nebūs lielāka par 0,2 procentiem, tad to varēs palielināt... tad finanšu ministrs palielinās šo iespējamo neparedzēto līdzekļu apjomu par 26,8 miljoniem latu. Un patiesībā šāds paņēmiens tiek izmantots, lai radītu maldīgu iespaidu par budžeta īsto deficītu, jo, ja šīs summas jau sākumā būtu ierēķinātas pamatbudžetā, tad ir skaidrs, ka tās šo deficītu palielinātu. Īsumā var teikt tā, ka šajā budžetā, ko apstiprina Saeima neparedzētiem gadījumiem, tiek ieplānoti 14,2 miljoni, bet faktiski valdībai tiek atļauts iztērēt 41 miljonu dažādiem tā sauktajiem neparedzētajiem gadījumiem, kuri pēc būtības nav neparedzēti gadījumi, jo ir pilnīgi skaidrs, ka tam šo naudu vajadzēs. Un nu atbilde Lāča kungam. Tātad mūsu priekšlikums ir sekojošs, ja runājam par skaitļiem. Atbalstot mūsu priekšlikumu izslēgt - izslēgt! - šo pantu, kas šobrīd likumā ir, jūs atbalstīsiet iespēju valdībai nestrādāt... faktiski pārtrauksiet valdībai iespēju halturēt un taisīt budžetu jau pašā gada sākumā tieši tādu, kā tas ir vajadzīgs, un līdzekļus neparedzētiem gadījumiem saglabāt to dažu miljonu latu apmērā, kuri tiešām atbilst neparedzēto līdzekļu gadījumiem. Paldies.".
- 2011_04_14-seq304 spokenText "2. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-1-seq202 spokenText "2. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq302 spokenText "Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.312/Lp10. Komisija ir saņēmusi 78 priekšlikumus. 1. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq301 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 39, atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_04_14-seq300 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!".
- 2011_04_14-seq298 spokenText "Un noslēdzošais ir 21. - Ministru kabineta sagatavots priekšlikums. Komisija atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq296 spokenText "Arī 20.priekšlikums ir Ministru kabineta sagatavots priekšlikums. Komisija atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq294 spokenText "19. - Ministru kabineta sagatavots priekšlikums. Komisija atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq292 spokenText "Arī 18.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Andris Šķēle. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq291 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Andra Šķēles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 53, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq290 spokenText "17. - deputāta Andra Šķēles priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq288 spokenText "Kolēģi! 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq287 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Andra Šķēles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 53, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq286 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es runāšu uzreiz par trim mūsu priekšlikumiem - par 15., 17. un 18.priekšlikumu, jo faktiski tie ir par vienu un to pašu tēmu. Un savu uzstāšanos es gribētu sākt ar profesora Šadurska ieteikumu sākt ar hrestomātiskām patiesībām. Un tā hrestomātiskā patiesība, kuru es jums tagad gribu pateikt, ir tāda, ka pasaules ekonomikā faktiski ir tāda likumsakarība: jo lielāka ir starpība starp administratīvi izveidotajām cenām un preces reālo pašizmaksu, jo lielāka interese par šo preci ir dažāda veida kontrabandistiem un cilvēkiem, kuri mēģina šo preci kaut kādā veidā legāli vai puslegāli notirgot. Es gribu teikt, ka šī hrestomātiskā patiesība droši vien nav nekāds jaunums valdošajai koalīcijai, un man negribas domāt, ka viņa to dara... Viņa varbūt šādus priekšlikumus iesniedz tikai tāpēc, ka, teiksim, „vagari” no Starptautiskā Valūtas fonda vai no Pasaules Bankas viņai liek to darīt, un viņa to dara tikai tādēļ, lai kaut kā „aizmālētu acis” kādām starptautiskajām institūcijām vai kredītreitingu aģentūrām. Ja mēs, kolēģi, atstājam likumprojektā šo valdības sagatavoto redakciju, tad pēc būtības, ko mēs izdarām... Mēs dodam lielu, lielu dāvanu visu veidu kontrabandistiem. Mēs tā apmēram parēķinājām un redzējām, ka, skatoties pēc īpatsvariem, viņu ienākumi varētu pieaugt aptuveni divas reizes. Savukārt ko PLL ar šiem trim priekšlikumiem - ar 15., 17. un 18.priekšlikumu - grib pateikt? Mēs gribam pateikt to: ja nu jūs, valdība, tomēr izšķirsieties par to, ka šī akcīze ir jāceļ, tad dariet to ar prātu! Ejiet lēnām, solīti pa solītim, un katrā... ejiet tā, lai katrā šajā solītī atsevišķu preču grupu jūs varētu apsekot; lai jūs varētu piemērot tur savu intelektuālo potenciālu, lai tur varētu piemērot arī visu administratīvo spēku un visus administratīvos resursus, ar kuriem šos procesus var ietekmēt. Tā ka es aicinu, kolēģi, nobalsot un atbalstīt PLL frakcijas iesniegto 15., 17. un 18.priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_04_14-seq285 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Andrim Šķēlem. Atkal acīmredzot ir kļūda... Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_04_14-seq284 spokenText "15. - deputāta Andra Šķēles sagatavots priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq282 spokenText "14. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq280 spokenText "13. - Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq278 spokenText "12. - Saeimas Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts. Komisija to ir iekļāvusi nākamajā - Ministru kabineta priekšlikumā.".
- 2011_04_14-seq276 spokenText "Tāpat 11. - Ministru kabineta sagatavots priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq274 spokenText "Arī 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq272 spokenText "9. - Ministru kabineta virzīts priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq268 spokenText "7. - Ministru kabineta priekšlikums, kas precizē terminoloģiju. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq266 spokenText "6. - Ministru kabineta virzīts priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq264 spokenText "Kolēģi, 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums, ar kuru likumprojektā termins „zivju dīķu zeme” visur tiek aizstāts ar terminu „zeme zem zivju dīķiem”. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.".
- 2011_04_14-seq263 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq262 spokenText "Godātie kolēģi! Iepriekšējais runātājs nebija sapratis, par ko runa, un varēsiet par to pārliecināties stenogrammā. Es jau neaizstāvu to, ka uzņēmēji paceļ cenu. Es jums vienkārši paskaidroju, kas notiek tirgū. Jo tiem, kas strādā legālā tirgū, ir jāizdzīvo. Un, neskatoties uz to, ka šīm kompānijām ir ļoti bagātas „mātes” Norvēģijā vai Somijā, arī tās stāda konkrētus atdeves kritērijus savām kapitāla investīcijām. Un ļoti žēl, ka mums tā degviela ir dārgāka, un tā ir dārga tāpēc, ka ir mazs patēriņš salīdzinājumā ar izdarītajām investīcijām. Kādēļ ir tik mazs patēriņš, Reira kungs? Tādēļ, ka jūs netiekat galā ar kontrabandu. Par to bija runa! Paldies.".
- 2011_04_14-seq260 spokenText "Man gan gribētos piekrist Parādnieka kungam jautājumā par konsekvenci. Šķēles kungs, jūs tikko kā pateicāt no šīs tribīnes, ka uzņēmumi ciešot lielus zaudējumus, ka nav, kas lej benzīnu, samazinās apgrozījums. Un ko tad viņi dara? Viņi paceļ cenu. Un jūs tikko kā pārmetāt mums par to, ka mēs ceļam akcīzes nodokli, par to, ka mēs ceļam akcīzi naftas produktiem, par to, ka mēs ceļam akcīzes nodokli cigaretēm. Alkoholam ir tieši tāda pati situācija. Kur tad te ir konsekvence? Iepriekšējā priekšlikumā jūs kritizējāt mūs par to, bet tagad sakāt, ka tas ir pareizi un ļoti labi, ka uzņēmēju vienīgā izeja, kā atpelnīt savas investīcijas... Es atvainojos, - mums valstij arī ir jānodrošina skolas, mums valstij ir jānodrošina par šiem papildu līdzekļiem medicīniskā aprūpe. Un, runājot par akcīzes nodokli, es varētu varbūt vairāk pievienoties Pēterim Apinim, kurš uzskata, ka straujāk ir jāceļ. Bet mums šeit šinī gadījumā ir jāsabalansē šīs intereses - gan valsts intereses, gan sabiedrības intereses, gan visu pārējo cilvēku intereses. Tā ka es lūdzu ievērot konsekvenci. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_04_14-seq258 spokenText "Godātie kolēģi! Es gribu paskaidrot kolēģim Reiram, kāpēc tā tas Latvijā ir. Un to skaidrojumu varētu droši vien atvasināt, ja lietotu par pamatu iepriekš izskanējušo (citā sakarā) teicienu - nav, kas dzer. Tad nu šeit ir tāda lieta - nav, kas oficiāli bākās lej degvielu. Un, ņemot vērā, ka kompānijas ir izbūvējušas milzīgu infrastruktūru, mūsu benzīntanki pilnībā atbilst visiem Eiropas standartiem. To jūs zināt, varbūt esat arī redzējuši. Tad nu šie ieguldījumi ir jāatpelna. Un, ja legālā benzīna daļa, ko pārdod šajos tankos, ir būtiski kritusies, tad, protams, viņiem pie pamatprodukta cenas ir jāliek klāt. Un tādēļ šis benzīns ir dārgāks. Tādēļ benzīns ir dārgāks! Kaut arī nodokļi mums ir zemāki, kopumā benzīns mums ir dārgāks. Un tas ir tādēļ, ka ir milzīgs sektors - kontrabandas degvielas sektors, kuru valdība nespēj efektīvi apkarot un kurš jau kļūst apdraudošs legāliem degvielas tirgotājiem. Mēs esam iepazinušies ar to, ko kompānijas, par kuru reputāciju tā kā nebūtu jāšaubās, - „Statoil”, „Neste” - uzrāda un kādu pozīciju tās aizstāv, runājot par nodokļu legālu iekasēšanu degvielas tirgū un par jaunajām akcīzes nodokļa likmēm. Šīs labas reputācijas kompānijas nepievienojas valdības nostājai. Šīs kompānijas, kuru atsevišķs kredītreitings ir augstāks nekā Latvijas valsts kredītreitings, nepievienojas valdības nostājai! Tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš paredz - paredz tomēr! -, ka pakāpeniski mēs apkarosim ēnu ekonomiku, pastāvot zemākai likmei. Un kad varēsim, tad pacelsim likmi. Paldies.".
- 2011_04_14-seq256 spokenText "Ja kolēģim Lācim nebija skaidra Zalāna kunga lietotā valoda, tad man bišķiņ sajauca galvu jautājums par konkurētspēju. Arī es iepazinos ar nedēļu veciem „Eurostat” datiem, un konkurētspējas rādītāji ir šādi. 95.markas benzīnam tirgū Latvijā: ņemot vērā gala cenu, patērētāja cenu 95.markas benzīnam, mēs esam ceturtie zemākie Eiropā... (No zāles: „Sestie!”) vai varbūt piektie. Bet, ja mēs noņemam visus nodokļus, tad mēs esam starp 10 visdārgākajām Eiropas valstīm, kurās pārdod benzīnu. Mūsu benzīna cena bez nodokļiem ir dārgāka nekā Anglijā. Mūsu benzīna cena bez nodokļiem ir augstāka nekā Francijā. Tā ka, Zalāna kungs, es nedomāju, ka vajadzētu šo konkurētspējas pārmetumu vērst tikai uz valdības pusi vai pret Saeimu kā tādu. Šeit ir jābūt solidaritātei un jādomā arī par to, lai visi vienoti iesaistītos konsolidācijas pasākumos. Paldies.".
- 2011_04_14-seq254 spokenText "Vēlreiz sveicināti! Es nekādi nespēju aprast ar politiķu pseidostilu, kura nosaukums ir „nekonsekvence”. Šeit jau pirms pārtraukuma vairāki kolēģi nosauca, manuprāt, izcilus piemērus. Es atļaušos atgādināt kādu vēl pavisam nesenu notikumu. 16.decembrī pagājušajā gadā no šīs pašas tribīnes, debatējot par auto nodokli, cita starpā arī akcīzes nodoklī bija iekļauti priekšlikumi par to, lai paceltu samērīgi akcīzes nodokli par 0,4 santīmiem, jo jau toreiz bija zināms, ka būs nepieciešama papildu konsolidācija. Un es, vēršoties pie koalīcijas deputātiem, teicu: „Cienījamie kolēģi! Nu, atbalstiet šo priekšlikumu, pat tad, ja jūs auto nodokli tomēr palielināsiet! Tā nauda tik un tā būs vajadzīga, jo vajadzēs konsolidēt, un pieņemiet šo lēmumu!” Un kādi argumenti toreiz skanēja? Varbūt daži, kas šeit sēž, tos atceras. Es atgādināšu! Inflācija, bentliji pat tika pieminēti... apgrūtinājumi iekasēt šo nodokli kontrabandas dēļ... Dārgie kolēģi! Kur ir jūsu konsekvence? Nu nāciet tagad klajā ar šiem argumentiem un pasakiet! Taču saprotiet: ja jūs toreiz būtu pieņēmuši šo lēmumu, tad šos 0,4 santīmus mēs jau pusgadu būtu iekasējuši (No zāles dep. A.Šķēle: „Pareizi!”) un, iespējams, mums nevajadzētu šodien lemt par šādu strauju palielinājumu. Nu, kolēģi, esiet taču konsekventi! Lūdzu! Paldies.".
- 2011_04_14-seq252 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es esmu spiests vērsties pie deputāta Zalāna, jo es nesaprotu, par ko balsot. Laikam es esmu par vecu palicis. Nu, jūs sakāt, lai nelej bākās... Nu, tiešām nevajag! Kurā jūs domājat - Ovīšu bākā vai Daugavgrīvas bākā? Mums Madonas rajonā bākas nav, mums ir tilpnes, tvertnes. Profesors Endzelīns skaistus vārdus radīja kādreiz. Es jūs nesaprotu. Sapratāt laikam, ko es domāju ar šo apkārtejošo piebildi? Bākās nevajag liet! Mēs esam piejūras valsts.".
- 2011_04_14-seq250 spokenText "Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz naftas produktiem valdība plāno paaugstināt akcīzes nodokli benzīnam no 269 latiem uz 289 latiem par 1000 litriem jeb, kā te arī izskanēja, pāri par 2 santīmiem par litru, kā arī samazināt atvieglojumus nodokļu veidā dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecības tehnikā. Tādējādi valdība plāno 2011.gadā papildus iekasēt 3,6 miljonus latu, bet 2012.gadā - 7,1 miljonu latu. Protams, pie noteikuma, ja cenas naftas produktiem pasaules tirgū nemainās. Bet, tā kā tās mainās, turklāt palielinās pat ļoti strauji, tad ieguvuma no akcīzes nodokļa palielinājuma varētu arī nebūt. Jārēķinās ar to, ka vēl pirms gada naftas cena Londonas biržā bija ap 85 dolāriem par barelu, turpretī šā gada marta sākumā tā sasniedza jau 120 dolārus par barelu un, visticamāk, turpinās augt. Līdz ar to nodokļu nastas pieaugums naftas produktiem kopā ar to izmaksu pieaugumu strauji paaugstinās naftas produktu cenas, kas neizbēgami novedīs pie izmaksu palielinājuma vispirms jau tādās tautsaimniecības nozarēs kā transports, kas Latvijā ir viens no ekonomikas pīlāriem. Turklāt transports visiem ražotājiem, visiem piegādātājiem, visiem pakalpojumu sniedzējiem ir viens no galvenajiem... viena no galvenajām sastāvdaļām, kas nosaka pašizmaksu. Tā vietā, lai domātu, kā ierobežot šo iespējamo cenu un izmaksu pieaugumu, valdība plāno to palielinājumu, bet rezultātā - konkurētspējas kritumu. Tas savukārt, visticamāk, novedīs pie vēl lielākas nelegālā naftas produktu tirgus paaugstināšanās. Jau šobrīd, pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas datiem, nelegālais degvielas imports ir ap 90 miljoniem latu gadā. Labāk būtu cīnīties ar šo faktu, nevis celt nodokļus! Tāpēc es aicinu atbalstīt partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumu, kas paredz nepaaugstināt nodokļus. Paldies.".
- 2011_04_14-seq248 spokenText "Godātais Prezidij! Kolēģi! Klātesošie! Ko tad faktiski katram konkrētajam Latvijas iedzīvotājam nozīmē šis palielinājums? Tiem, kuri nav parēķinājuši, varu pateikt - katram, kas lej bākā benzīnu - runa šoreiz ir par benzīnu -, tas nozīmē 2 santīmus klāt pie katra degvielas litra cenas. Tam pieskaitot PVN, iegūstam 2,44 santīmus. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija šobrīd jau ir publiskojusi, par cik lielu summu tā cena palielināsies, - pateikusi, ka tiešā ietekme būs divarpus santīmi litrā, kuri būs tātad plusā par katru litru degvielas. Un dažādu obligāto valsts pasākumu, kas saistīti ar rezervju nodrošināšanu, ietekme, tātad citu faktoru ietekme, - vēl plus divarpus santīmi. Tātad kopā pieci santīmi. Zinot to, ka degviela jau kopumā lētāka nepaliek arī citu faktoru ietekmē, es domāju, ka apmēram vasaras vidū pēc šā mūsu lēmuma Latvijas iedzīvotāji mierīgi varēs teikt attiecībā uz degvielu: „Viens lats - viens litrs.” Te, starp citu, bija ļoti interesantas debates par datiem. Kā nu kurš saprata, kā nu kurš interpretēja attiecībā uz alkohola akcīzi un to izlietojumu, un tā tālāk... Tas ir par ieņēmumiem. Un ir interesanti, ka tad, kad mēs skatām to pamatojumu, ko Ministru kabinets sniedz attiecībā uz akcīzes palielinājumu konkrēti benzīnam, viņi saka, ka saskaņā ar VID Akcīzes preču pārvaldes sniegtajiem datiem naftas produktu patēriņš 2010.gadā ir palielinājies par vienu procentu, faktiski ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī. No tā varētu spriest, ka viss ir pareizi: patēriņš nesamazinās, liekam nodokli, ieņēmumi būs. Tā, kā paredzēts budžetā. Bet tas teksts ir plašāks, un, ja tur lasa uzmanīgāk, tad redzams, ka tur skaidri rakstīts, ka runa ir par kopējo naftas produktu apjomu. Tur arī skaidri rakstīts, ka VID ir... VID konstatē, ka benzīna īpatsvars kopējā struktūrā pastāvīgi samazinās. Par cik? Konkretizēju. Četros pēdējos gados - par 200 tūkstošiem tonnu - nu, vidēji par 50 tūkstošiem tonnu gadā. Skatāmies akcīzi no degvielas. Pagājušajā gadā ir samazinājums attiecībā pret iepriekšējo gadu par 23,21 miljonu latu. Tātad - ko dod nodokļu paaugstināšana? Rēķiniet paši! Šī nodokļu paaugstināšana, kas ir bijusi, dod tikai mīnusu budžetā. Protams, ka, ja mēs skatāmies, ko tas kopumā dod valstij un katram, tad redzam, ka tas ir, protams, cenu pieaugums visām produktu grupām, kas ir saistītas ar transporta izdevumiem un transporta pakalpojumiem. Protams, mēs iegūstam to, ko mēs redzam, - tātad nelegālā sektora paplašināšanos. Par cik lielu summu šobrīd var dažādās pievārtēs nopirkt, to katrs varbūt zina; ja nezina, to var televīzijā paskatīties, jā. Un tāpēc šādai tomēr tuvredzīgai politikai ir vismaz divi skaidri redzami, nepatīkami un nepareizi aspekti - tieša un nepastarpināta ietekme uz visām produktu cenām valstī un, protams, pastāvīgi pieaugošs ēnu ekonomikas apjoms, samazinoties legālam patēriņam un līdz ar to budžeta ieņēmumiem. Protams, var jau ironizēt, ka līdz ar to mašīnas mēs Rīgā redzam mazāk. Var ironizēt, ka Latgalē jau cilvēki tiek galā. Tie, kam nav darba, pārvadā benzīnu tur divās bākās vai trijās, tādā veidā nodrošina savu izdzīvošanu. Tomēr kopumā šāda politika ir tuvredzīga un nepareiza, jo pēc būtības tas parāda, ka valdība nespēj nonākt pie tā, ka kaut vai tā pati ēnu ekonomikas samazināšana, apkarošana pēc būtības izrietētu no saprātīgas un nodokļus maksāt motivējošas nodokļu politikas. Šobrīd dzīvojam pēc principa: nepareizi augsti nodokļi, augstas cenas katram Latvijas iedzīvotājam. Ir vēl viena interesanta nianse attiecībā uz mūsu valsts konkurētspēju, ko premjers... par ko premjers ziņoja un teica, ka mūsu valstij jābūt konkurētspējīgākajai Baltijā tuvākajos gados. Secinājumi attiecībā uz to. Mēs sakām un to zinām, ka mums nav augstākais akcīzes nodoklis Baltijā. Tajā pašā laikā Igaunijā tas ir augstāks, tajā pašā laikā Igaunijā cena ir par 2,5 santīmiem zemāka jau šobrīd, un Igaunijā tajā cenā, kas ir degvielai, vēl ir iekšā apmēram trīs vai četri santīmi - tā transporta nodeva, kuru mēs vēl maksājam atsevišķi kā ikgadējo transporta nodevu (100 līdz 200 lati). Tātad katrs pats var izsecināt, kāda ir mūsu konkurētspēja. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ja mēs rēķinātu tīro degvielas cenu bez tā, kas tur Igaunijā ir... Uz 1.jūniju mums vēl kā atsevišķs nodoklis... Uz 1.jūniju mūsu cenas atšķirība faktiski ir 11 procenti un vairāk - 11 vai 12 procenti. Igaunijā ir lētāk. Nu tad varat rēķināt! Ja konkrēti rēķinātu konkurētspēju procentos attiecībā uz cenām, tad vismaz par desmito daļu mēs esam konkurēt nespējīgi. Tik vienkārši jau to nerēķina, bet tam ir tiešām ļoti liela ietekme. Tā ka es aicinu mūsu priekšlikumu atbalstīt. Neatbalstīt valdības pozīciju - akcīzes nodokļa paaugstināšanu!".
- 2011_04_14-seq247 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam.".
- 2011_04_14-seq246 spokenText "Kolēģi, 4.priekšlikums ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 8.pantu. Tas skar nodokļu likmes naftas produktiem. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq245 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...? Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq244 spokenText "Godājamie kolēģi! Godājamā priekšsēdētāja! Nu, spriežot pēc iepriekšējā runātāja, mums būtu jāsāk ar akcīzes ieviešanu raugam, protams, un cukuram. Un tad jau viss būtu kārtībā. Taču, pēc manas pārliecības, alkohola un nu jau, protams, arī nelegālo cigarešu patēriņš nav saistāms tikai ar cenu, bet gan drīzāk ar tā pieejamību. Runājot par šīm lietām, gribu atgādināt, ka lielākā traģēdija saistībā ar nelegālā alkohola lietošanu Latvijā notika 2005.gadā, kad Preiļos vismaz simts cilvēku saindējās un daudzi desmiti no viņiem nomira. (No zāles: „Tas bija Kalvīša laikā!”) Tas tomēr ir saistīts... Un diemžēl tas bija premjera Kalvīša slavas laiks, tā ka to nevajag... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet Kalvītis izdzīvoja!”) Tieši pēc tam, kad tam visam tika pievērsta policijas uzmanība, burtiski dažu stundu laikā policija tur atrada 14 nelegālus punktus. Tas nozīmē, ka viņi, protams, visus arī zināja... Pieņemot šo lēmumu par akcīzes palielināšanu, es tomēr aicinu savus kolēģus, visticamāk, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā papētīt arī to, vai mēs varam kaut kādā veidā padarīt bargākus šos sodus gan par alkoholu, gan par cigaretēm. Un tā mēs varbūt to visu varētu ierobežot un arī palielināt šos ieņēmumus valsts budžetā. Paldies.".
- 2011_04_14-seq243 spokenText "Paldies. Jā, es atvainojos Šlesera kungam par nepamatoto aizrādījumu, jo šajā pantā, ko jūs piedāvājat izslēgt, ir runāts arī par cigaretēm. Bet nu turpināsim debates. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.".
- 2011_04_14-seq242 spokenText "Godātie kolēģi! Es atbalstīšu šo priekšlikumu, jo tas skar gan cigārus, gan cigarillas, gan cigaretes un visu pārējo, gan sagriezto tabaku. Atzīšos, šo sagriezto tabaku es lietoju. Šis netikums man ir, bet tas ir daudz kvalitatīvāks pasākums nekā šīs cigaretes. Jāsaka, ka Finanšu ministrija ar šo priekšlikumu, manuprāt, veicina ne tikai kontrabandu, bet Finanšu ministrija netiešā veidā ar to panāks, ka, pirmkārt, tiks samazināti nodokļu ieņēmumi šajā jomā; otrkārt, tas būs atbalsts Krievijas akcīzei, jo tā kontrabanda, kas nāk pie mums pārsvarā iekšā, tiek veidota, balstoties uz Krievijas akcīzi, un līdz ar to būs ļoti daudzi, kas atbalstīs Krievijas tautsaimniecību nodokļu veidā un, protams, arī smēķējot nelegāli ievesto produkciju. Bet ir vēl viena interesanta lieta, ko lielākā daļa acīmredzot nemaz nezina. Visi runā par legālo un par nelegālo, bet vai daudz zālē ir tādu, kuri zina, ka Latvijā ļoti labi aug tabaka un ka ļoti daudzi cilvēki šobrīd jau naturālās saimniecības ietvaros tāpat kā kartupeļus, tāpat kā burkānus, tāpat kā sīpolus audzē arī tabaku? Un neceriet, ka viņi maksās akcīzi un pirks cigaretes! Viņi nepirks kontrabandu, viņi nepirks par šīm uzskrūvētajām cenām cigaretes, bet viņi audzēs tabaku. Nekas īpaši patīkams tas nav, jo tā ir ļoti smirdīga un nepatīkama, bet acīmredzot ir cilvēki, kas tā darīs un dara jau šobrīd. Jūs, lielākā daļa, to vienkārši nezināt. Paldies.".
- 2011_04_14-seq241 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2010_12_02-seq265 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2010_04_22-seq439 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2010_01_14-seq169 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2009_01_29-seq685 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2008_06_05-seq582 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2001_03_22-seq855 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2011_04_14-seq240 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Jāsaka, ka iepriekšējā balsojumā par alkoholu Viņķeles kundze mani pārliecināja atturēties. Proti, ja tiešām šie ieguvumi veselībā ir, tad - nu labi, lai tad tā nozare panīkst un arī tie budžeta ieņēmumi varbūt nav tik svarīgi! Un tā nu es ņēmu un atturējos. Bet šinī gadījumā tā situācija gluži analoga nav, kaut arī teorētiski tā izskatītos līdzīgi. Proti, atšķirībā no nelegālā alkohola nelegālās cigaretes un arī pat legālās, kuras ieved no citām valstīm, - ir daudz vieglāk pieejama lieta, un līdz ar to šeit mēs sagaidīsim šo budžeta ieņēmumu kritumu un to pozitīvo efektu necik nesaskatīsim. Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā mums būtu pareizi atbalstīt iesniegto priekšlikumu - izslēgt šo paaugstinājumu, un tad pie reizes varētu salīdzināt, kuram tad bija taisnība, teiksim, šinī gadījumā neceļot nodokli vai alkohola gadījumā - ceļot. Bet, protams, man nav ilūziju par to, kā šeit nobalsos, un tas jau šeit ir ļoti labi redzams. Tādā gadījumā es gribētu tomēr dzirdēt arī no valdošās koalīcijas puses, kādi būs šie papildu pasākumi nelegālā tirgus apkarošanai, kontrabandas apkarošanai, lai pāri robežām netiktu vestas no Krievijas šīs nelegālās preces - cigaretes, kā arī degviela un alkohols. Ļoti iespējams, ka patiešām mums vajadzētu - steidzamības kārtībā jau tāds ierosinājums bija izskanējis - noteikt sodus arī par šīs nelegālās produkcijas lietošanu, ne tikai tirdzniecību. Un iespējams arī, ka sodi par šādu tirdzniecību ir nepieciešami daudz stingrāki. Patiešām es domāju, ka valdošajai koalīcijai būtu tad jāpastāsta, kādā veidā šīs lietas tad tiks sakārtotas un kā mēs galu galā ieņemsim tos trūkstošos līdzekļus, kurus mēs tā kā ceram ieņemt no nelegālā sektora apkarošanas, no ēnu ekonomikas apkarošanas. Paldies.".
- 2011_04_14-seq237 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ja mēs turpinātu deputāta Strazdiņa teikto par to, ka nav kam dzert, es gribētu teikt: „Nav kam arī pīpēt!” (No zāles dep. A.Bērziņš (Zemgale): „Pareizi! Pareizi, Jāni!”) Bet attiecībā uz akcīzes nodokļa palielināšanu tabakas izstrādājumiem ir jāteic, ka valdība to plāno palielināt vidēji par 9,5 procentiem 2011.gadā. Tam pamatā it kā esot... (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja pieklaudzina ar āmuriņu.) Paldies... Eiropas Savienības prasības pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli līdz Eiropas Savienībā minimāli noteiktajam līmenim. Te varbūt maz kas būtu piebilstams, ja paralēli tiktu veikti arī pasākumi nelegālās tabakas tirdzniecības apkarošanai. Tomēr budžeta grozījumos, kur tam vajadzētu būt, diemžēl es to neatradu. Gluži otrādi! Līdz šim veiktā akcīzes nodokļa palielināšana tabakas izstrādājumiem nenovēršami ir novedusi pie nelegālā tabakas tirgus īpatsvara pieauguma. Un piemērs. Teiksim, 2007.gadā, pēc nozares asociācijas aprēķiniem, nelegālais tabakas tirgus bija apmēram 8 procenti - tikai! - no kopējā tirgus apjoma. Turpretī pagājušajā gadā, 2010.gadā, tas bija jau 38 procentus liels. Cik procentu ir pašreiz? To diemžēl es nevaru jums pateikt. Un tas radīja zaudējumus budžetam gandrīz 80 miljonu latu apmērā. Ne 2009.gada, ne arī 2010.gada ieņēmumu plāns no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem netika izpildīts, tāpēc nav pamata domāt, ka 2011.gadā tas tiks izpildīts. Līdz ar to šā nodokļa mehāniska, lineāra palielināšana, visticamāk, paliks bez gaidītā rezultāta. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumu un nepaaugstināt nodokli. (No zāles dep. A.Bērziņš (Zemgale): „Nav ko pīpēt!”) Paldies.".
- 2011_04_14-seq236 spokenText "Paldies, Šlesera kungs! Es gan gribu atgādināt, ka šis priekšlikums attiecas nevis uz cigaretēm, bet uz cigāriem un cigarillām. Turpināsim debates. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2011_04_14-seq235 spokenText "Godājamie kolēģi! Man šķiet, ka tās debates, kuras bija pirms pārtraukuma, mēs varētu lielā mērā turpināt arī tagad, tikai aizstāt vārdu „alkohols” ar vārdu „cigaretes”, jo pēc būtības princips ir ārkārtīgi vienkāršs. Spirtik, vodka, sigaretki. Tie ir tie trīs zelta vārdi, kurus dažādos tirgos cilvēki dzird un kuriem īpašs tulkojums nav vajadzīgs. Situācija, man šķiet, ir vairāk nekā skaidra. Ja cenas tiek celtas, palielinās nelegālā tirgus daļa. Vienlaicīgi tas, kas izskanēja saistībā ar Lietuvu... jo Lietuvas robeža ar Latviju ir gana liela... Ir vēl viena robeža, tā ir Latvijas - Krievijas robeža, Latvijas - Baltkrievijas robeža. Un šeit, protams, mēs varam skaidri pateikt, ka mēs motivējam visu šo pierobežas sabiedrību no Latvijas puses braukt pāri iepirkties un pēc tam tirgot. Man šķiet, ka tie cilvēki, kas nāk no Latgales, ļoti labi zina, ka daudzos pierobežas ciematos, mazpilsētās pat nav tādas legālas tirgotavas ne alkoholam, ne cigaretēm. Mazie ciemati iztiek bez tās, jo viņiem visiem ir pieejamas šīs preces viņpus robežai. Man šķiet, ka, ja šodien tiek celts nodoklis arī cigaretēm, tad ir iespējams protokolā nofiksēt, ka ieņēmumi visdrīzāk valsts budžetā nepalielināsies, un, ja šie grozījumi ir saistīti ar ieņēmumu palielināšanu, tad man šķiet, ka tā ir kārtējā reize, kad mēs šaujam sev kājā. Ja kāds saka - un noteikti kāds no šīs tribīnes teiks -, ka smēķēt ir slikti, tad es šo cilvēku, debatētāju, esmu gatavs atbalstīt jau šodien. Un, tā kā es esmu runājis par „sauso” likumu alkoholam, tad esmu gatavs balsot arī pret cigarešu izplatīšanu, ja tāds priekšlikums parādīsies. Tomēr visdrīzāk jau laikam mēs līdz tam nenonāksim un debatēs aprobežosimies ar lietām, kas ir saistītas ar ieņēmumiem. Tieši tāpēc es aicinu tomēr vēlreiz izvērtēt, vai mēs, palielinot šo konkrēto nodokli, palielināsim arī ieņēmumus. Es domāju, ka tā tas nebūs. Tieši tāpēc Zaļajiem un Zemniekiem, un „Vienotībai” vajadzētu vēlreiz visu pārdomāt, pirms viņi pieņem lēmumu, atbalstīt vai ne. Es domāju, ka šis ir tas priekšlikums, kuru jūs varētu atbalstīt, un tad galarezultātā jūs redzētu, ka, nepaceļot nodokli, ieņēmumi, iespējams, varētu būt pat vēl lielāki. Paldies.".
- 2011_04_14-seq233 spokenText "Godātie kolēģi! Turpinām skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””. 3.priekšlikums skar akcīzes nodokļa izmaiņu likmēm attiecībā uz tabakas izstrādājumiem. Šo priekšlikumu ir iesniegusi partiju apvienība „Par Labu Latviju”. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq232 spokenText "Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas 14.aprīļa sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” un balsojām par 2. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu, kurš netika atbalstīts. Komisijas vārdā ziņo deputāts Jānis Vucāns. Tātad, lūdzu, vārds deputātam Jānim Vucānam. Tālāk. Par 3.priekšlikumu.".
- 2011_04_14-seq230 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Gundars Daudze, Rasma Kārkliņa...Rasma Kārkliņa ir zālē, Atis Lejiņš... nav, Sergejs Mirskis...nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Vitālijs Orlovs... nav.".
- 2011_04_14-seq229 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_04_14-seq228 spokenText "Kolēģi, pulksten 12.50 Sociālo un darba lietu komisijas telpās sēde.".
- 2011_04_14-seq227 spokenText "Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.".
- 2010_12_02-seq271 spokenText "Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.".
- 2010_11_25-seq50 spokenText "Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.".
- 2011_04_14-seq226 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 52, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts. Tā kā atkal ir pienācis laiks pārtraukumam, tad turpināsim izskatīt mūsu darba kārtību un konkrēto likumu pēc pārtraukuma. Pirms mēs reģistrējamies, paziņojumam vārds Aināram Latkovskim. Ainār Latkovski, jums vārds paziņojumam! A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”) Paldies. Aizsardzības un iekšlietu komisijai pulksten 12.30 sēde komisijas telpās.".
- 2011_04_14-seq225 spokenText "Godājamie kolēģi! Šķiet, ka šodien galvenā tēma ir Latvijas sabiedrības veselība, lai gan patiesībā tomēr runa ir par budžetu un par cipariem, kādi būs ieņēmumi. Un es gribu atgādināt vēlreiz to, kas šodien jau ir izskanējis no šīs tribīnes - to, ka, paceļot nodokli, pēdējo divu gadu laikā ieņēmumi ir kritušies. Vai tie ir argumenti saistībā ar cilvēku aizbraukšanu uz ārvalstīm? Vai tie ir argumenti saistībā ar to, ka pierobežā cilvēki sāk iegādāties Lietuvas vai Igaunijas alkoholu? To šodien mēs īsti nezinām. Varbūt nelegālā alkohola ienākšana - spirtik, sigaretki - joprojām ir populāra tautā? Un tā tālāk... Bet man šķiet, ka budžeta griezumā mēs šodien, pieņemot lēmumu un paceļot... Likums skaidri pasaka, ka ieņēmumi jau lielāki nebūs... Un tieši tāpēc es aicinu tiešām pie šā jautājuma atgriezties un debatēt ārpus budžeta konteksta, ja mēs runājam par veselību... Un man ir liels gandarījums... Es gan līdz galam nesapratu, ko teica Šadurska kungs un kurā pusē tad viņš īsti ir, bet man radās tāda sajūta, ka, pastāvot kaut kādiem apstākļiem, arī viņš būtu gatavs atbalstīt sauso likumu. Es ceru, ka tad, ja mēs šo jautājumu varētu tā kārtīgi izdebatēt, iespējams, Saeimas vairākums teiktu, ka tad mēs vismaz atšķirsimies no igauņiem, lietuviešiem un pārējiem. Aizliegsim alkoholu, un tad mēs zināsim: jebkura alkohola pudele Latvijas tirgū tiks uzskatīti par nelegālu! Un tad būs viegli to apkarot. Tā ka, godājamie kolēģi, es ceru, ka mēs pie šīs diskusijas jau tuvākajā laikā atgriezīsimies un ka to mēs vismaz nesaistīsim ar budžetu, jo budžeta kontekstā es esmu gatavs šodien skaidri pateikt - un tā ir mana pārliecība -, ka ieņēmumu no tā, ka mēs ceļam nodokļus, vairāk nebūs.".
- 2011_04_14-seq224 spokenText "Paldies. Šlesera kungs, vai jums pietiks ar pusotru minūti... Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2011_04_14-seq223 spokenText "Man tiešām būs ļoti grūti runāt pēc tik labiem oratoriem kā Šķēles kungs un Šadurska kungs. Es mācos no šiem cilvēkiem. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nu, privātstundas varētu pasniegt!”) Bet šoreiz es gribu runāt kā cilvēks, kas ir dzīvojis laukos, kas ir domājis, ka laukos būs cerība un ka tur būs jauni cilvēki. Un gribu runāt arī kā skolotāja. Šodien mēs neatbalstījām, bet... Šis likums ir vēl jāskata tālāk... Ir runa par to, ka spēlēt azartspēles var no 21 gada vecuma. Arī alkoholu lietot vajadzētu sākt tikai no 21 gada vecuma. Vajadzētu šādu likumu pieņemt. Bet es gribu mazlietiņ tomēr atgriezties pagātnē, lai gan mani ļoti sajūsmina tas, ka šobrīd runā par to, kā, piemēram, japāņi spēs pārvarēt krīzi, ka viņiem nav tā, ka ir tikai melnais un baltais vai labais un sliktais tēls pasakās. Ka viņiem ir arī vidējās krāsas. Mēs šodien arī par balto un par melno runājām. Mums arī to vajadzētu atcerēties. Un tomēr. Jūs, Šķēles kungs, vienā no Jaungada uzrunām paziņojāt, ka cilvēkiem, kuriem laukos ir mazāk par 50 hektāriem zemes, tur nav nākotnes. Nepalieciet, ejiet prom, jo lielajām saimniecībām... tās dzīvos, bet mazajiem zemniekiem nav ko darīt... Es tajā vakarā sēdēju kopā ar ģimeni, sastingusi skatījos ekrānā un sapratu, ka patiešām Latvijā laukiem ar mazām attīstītām saimniecībām - tādām, kurās nemēra tikai hektārus, bet mēra arī cilvēciskās attiecības un to, vai lauki ir apdzīvoti vai nav, - nav nekādas jēgas. Un mēs aizgājām no laukiem. Tad būtība ir tāda: ja jums, Šķēles kungs, toreiz, esot premjera amatā, būtu bijusi izstrādāta reģionālā politika, kas neaizbaidītu... īstenībā nepiespiestu jaunos cilvēkus (No zāles dep. A.Šķēle: „Tas bija Repšes valdības laikā!”) aiziet no laukiem, tad šobrīd tautas skaitītāji neteiktu, ka laukos izskatās kā pēc kara. Un tad acīmredzot mums arī nebūtu tik daudz to cilvēku, kas saņem minimālo algu, un to cilvēku, kas cer uz sociālajiem pabalstiem. Un vēl. Es varbūt citēšu Aivara Berķa 1997.gadā intervijā teikto: „Andris Šķēle neko nesaka bez apdoma, un zivis tīklā viņš allaž dzen ar baidīšanu. Vienā ziņā viņam tiešām var ticēt: valdība sīkzemniekiem nepalīdzēs! Nesēdiet, rokas klēpī salikuši!” Un vēl, ja man ir laiks... Toreiz, 1997.gada februārī, Rīgas Ekonomikas augstskolā uzstājās kāds Zemnieku federācijas vadītājs no Zviedrijas, un viņš skaidri un gaiši pateica, ka Zviedrijā 30-40 hektāru lielām saimniecībām ir nākotne, bet Grieķijā vidējā saimniecība ir 2 hektārus liela. Žēl, ka mēs šodien šeit runājam par alkoholu, bet laukos tiešām nav cilvēku, tā ka šai Demogrāfijas politikas apakškomisijai būtībā būs ļoti daudz darba, lai mēs varētu atgriezties un dzīvot Latvijā. Paldies.".
- 2011_04_14-seq221 spokenText "Godātie kolēģi! Tagad, kad Šķēles kungs atkārtoja Cileviča kunga savdabīgo argumentāciju, es tomēr jūtu, ka ir jānāk tribīnē. Ja mēs runājam par akcīzes nodokļa ieņēmumu kritumu, tad jāteic, ka tā ir naudas masa, ko, protams, ietekmē izbraukušie cilvēki, kas nepērk vairs alkoholu šeit. Ja mēs runājam par alkohola izraisīto psihožu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, tad man jums, Cileviča kungs un Šķēles kungs, jāteic, ka neviens izbraucējs to neietekmē, jo tas ir svērtais skaitlis uz 100 tūkstošiem. Tātad šeit kritums par 50 un vairāk procentiem. Tas ir būtiski. (No zāles dep. A.Šķēle: „Viņi netiek uz slimnīcu!”) Vēl viena lieta, ko Šķēles kungs sacīja. Viņš runāja par to, ka medicīnas iestāžu neapmeklēšana varētu tiešām reāli būt iemesls tam, ka alkohola izraisītās psihozes netiek uzskaitītas. Bet nu paskatīsimies uz citu faktoru - uz mirstību, ko izraisījuši ārēji apstākļi! Šķēles kungs, lai nu cik traki ietu Latvijā, mirušos pagaidām uzskaita. Un arī šajā skaitā ir kritums! Acīmredzot vajadzētu būt otrādi. Ja cilvēki nevar saņemt kvalificētu medicīnisko palīdzību, tad vajadzētu mirstībai pieaugt. Bet mirstība arī krītas. Šķēles kungs, apskatot šos faktorus kopumā, man tiešām rodas pārliecība, ka alkohola patēriņš Latvijā mazinās kā legālajā sektorā, tā nelegālajā. (No zāles: „Nav taisnība!”) Un es domāju, ka tas ir ļoti labi.".
- 2011_04_14-seq219 spokenText "Mēs visi smaidījām, kad kolēģis teica, ka nav kas dzer. Bet īstenībā smaidīt nevajadzēja. Droši vien vajadzēja drīzāk raudāt! Statistika precīzi neparāda izbraukušo cilvēku skaitu; alkohola lietotāju skaits ir būtiski krities sakarā ar patēriņa... patērētāju neesamību, tāpēc rodas šī iluzorā sajūta, ka vienkārši situācija valdības „ļoti labas” (pēdiņās) politikas dēļ ir būtiski uzlabojusies. Droši vien vajadzētu tiešām vairāk mums ieklausīties arī profesionāļa, deputāta Strazdiņa, teiktajā, jo tas ir pilnīgi skaidrs, ka kolēģis ir profesionālis. Alkohola ražotāji un fiskālais efekts. Es gribētu parlamentārajai sekretārei tomēr oponēt. No alkohola ražotājiem neviens Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nepievienojās jūsu viedoklim. Viņi - taisni otrādi! - teica: ja paliks esošās likmes, viņi garantē lielākus ieņēmumus aptuveni par 3 miljoniem kopumā akcīzes nodokļa veidā, taču viņi nevar garantēt, ka šie ieņēmumi būs, ja valdība savu lēmumu pieņems. Un vēl par alkohola izraisīto psihožu uzskaitēm un slimnīcu apmeklējumiem. Ziniet, tas diezgan ciniski varbūt skan, bet vai tiešām jūs neesat nekad padomājuši, ka liela daļa vispār jau tagad netiek līdz slimnīcām? Ja viņi piezvana neatliekamajai palīdzībai, tur paprasa: „Kas jums ir par vainu?” Un, ja sieva pasaka: „Ziniet, vīrs ir piedzēries drusku vairāk,” -, tad nebrauc pakaļ. Tad jau vairs nebrauc, Viņķeles kundze! Jā... (No zāles dep. I.Viņķele: „Es nezinu, es neesmu mēģinājusi!”) Uzziniet to! Aprunājieties ar cilvēkiem! Aprunājieties ar savu tēvu, kurš arī zina šīs lietas. No personīgas pieredzes. Aprunājieties! Šobrīd vairs cilvēkus neved uz slimnīcām. Es aicinu nestimulēt šo tautas nodzeršanos ar nelegālo alkoholu. Paldies.".
- 2011_04_14-seq217 spokenText "Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Ļoti interesantā diskusija, kas ir radusies man tīri profesionālā jautājumā, liek arī man izteikt savas domas un savus novērojumus. Man tiešām ir jāatzīst arī pēc savas personīgās pieredzes, ko es redzu klīnikā, ko es redzu mūsu sabiedrībā, ka alkohola patēriņš mūsu valstī ir ievērojami samazinājies. Mums kādreiz bija 10 litri absolūtā alkohola, vēl pirms diviem gadiem, turpretī tagad ir 6 litri absolūtā alkohola - tas ir simtgrādīgais alkohols. Mums ir ļoti daudz izbraukušo. Mums ir samazinājies slimnieku skaits. Pie manis kā pie ārsta, kurš pieņem divas reizes nedēļā, ir samazinājies slimnieku skaits. Man ir palikušas brīvas pieņemšanas vietas. Tas nekad tā vēl nav bijis! Es vienmēr, vienmēr esmu, kā saka, diezgan pamatīgi strādājis. Tagad es esmu palicis - piedodiet man! - mazāk noslogots. Un tas ir reāli. Un es redzu arī to, kas notiek ģimenēs, kas notiek laukos. Pirms divām nedēļām pie manis bija viens Tukuma iedzīvotājs - mēbeļu galdnieks ar zelta rokām. Viņš teica: „Pirmām kārtām visi mēbeļu galdnieki, kas kādreiz strādāja Tukumā, pašreiz strādā Norvēģijā lauku saimniecībās, labās lauku saimniecībās. Palikuši vieni veci cilvēki - vecenītes un veči.” Viņš strādā autoveikalā, viņš tagad viņiem pieved pārtiku, viņš vairs nav mēbeļu galdnieks. Nav kas dzer! Un tie, kuri ir aizbraukuši... (Aplausi, smiekli, izsaucieni.) tie, kuri ir aizbraukuši, tie dzer citās valstīs un citās valstīs palielina akcīzes nodokli... ieņēmumus. Tā ir Īrija, tā ir Anglija, tā tūlīt būs Vācija, kur ir krietni mazāki alkohola lietošanas ierobežojumi. Tā ka visi mūsu jaunie cilvēki nodokļus maksās tur, nevis Latvijā. Līdz ar to arī es ļoti satraucos par to, ka tas nodoklis ir pacelts tik augsts. Mēs tiešām barosim lietuviešus, mēs barosim igauņus. Viņi tur labāk pirks, arī viesi, tūristi, biežāk apmeklēs šīs zemes, ja mēs pacelsim par daudz šīs cenas. Un vēl ir viena problēma: Latvijā ir ienākuši būtībā visas pasaules alkoholiskie dzērieni - viskvalitatīvākie, visas pasaules markas, kaut vai tās pašas Krievijas kvalitatīvā alkohola markas. Es ļoti baidos par to, kā klājas mūsu „Latvijas Balzamam” un citiem, jo viņi var kļūt konkurētnespējīgi, un līdz ar to neienāks arī šis nodoklis. Tā ka mums visiem kopā jādomā par to, kā iziet no krīzes, kā atjaunot dzīvo spēku, kā novērst depopulizāciju, un, dabīgi, ir jāveido darba vietas, lai slimniekiem būtu motivācija sākt ārstēties vai kaut ko citu darīt. Un tad tas arī mazinās alkohola patēriņu. (No zāles dep. A.Bērziņš (Zemgale): „Paldies, Jāni!”) Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_04_14-seq215 spokenText "Godātie kolēģi! Šajā jautājumā nacionālajā apvienībā ir atšķirīgi viedokļi, tāpēc es paudīšu tikai savu personīgo viedokli. Vēlos jūs informēt, ka neko sliktu mēs ar šādiem priekšlikumiem jau nedarām. Pirmais, ko mēs darām, ir tas, ka mēs atbalstām savu kaimiņvalstu tautsaimniecību, kas ir Šengenas zonā. Mēs atbalstām Lietuvas alkohola ražotājus, par Igauniju man ir grūti teikt. Es jums varu pateikt, kāda situācija ir Leišmalē. Es nezinu praktiski nevienu cilvēku, kurš, teiksim, nebrauktu... no tiem, ko es pazīstu... kurš nebrauktu uz Lietuvu iepirkties. Un, ja tur šis alkohols jau šobrīd ir par 10-15 procentiem lētāks... Jā, Viņķeles kundze, aizbrauciet un parunājiet ar ļaudīm! Ja jau šobrīd tas ir par 10-15 procentiem lētāks, tad nevajag brīnīties par to, ka, protams, tie nodoklīši, kurus arī mēs papildus samaksājam... tie nodoklīši paliek Lietuvā. Lai tiek mūsu kaimiņiem! Es domāju, atbalstīsim viņu tautsaimniecību!".
- 2011_04_14-seq213 spokenText "Tā, kolēģi! Par fiskālajiem efektiem. Šis akcīzes nodokļa paaugstinājums rada arī zināmu stabilitāti un prognozējamību alkohola ražotājiem, jo nākamos trīs gadus pilnīgi noteikti nodoklis netiks paaugstināts. Par kolēģu komentāriem attiecībā uz manis sniegtajiem epidemioloģijas datiem. Kolēģi, no Saeimas tribīnes ar savu kosmisko nekompetenci nevajadzētu lepoties! Es saprotu, ka tas ir pieredzējušu politiķu dabā - apšaubīt statistiku un apšaubīt sabiedrības veselības pētījumus, kas - atšķirībā no mūsu debatēm - nav pakļauti priekšvēlēšanu vai budžeta pieņemšanas cikliem un pastāv objektīvi, tiek veikti pēc Pasaules Veselības organizācijas standartiem. Kolēģe Reizniece varbūt varēs arī... Mums ir daudz zinātnieku šajā auditorijā. Mums nav argumentu, ja mēs apšaubām sabiedrības veselības, epidemioloģijas pētījumus. Piedodiet, tad jājautā - uz kā bāzes mēs taisāmies runāt par ilgtspējīgu valsts attīstību? Uz Cileviča kunga pārliecības par to, vai viņam ir vai nav tīkami pozīcijas priekšlikumi? Mums zūd pamats zem kājām, ja mēs apšaubām objektīvus, zinātniski pamatotus datus un oponējam ar savām sajūtām. Šis ir viens no lielākajiem pārsteigumiem, kas ir piedzīvots tagad, pusgada laikā.".
- 2011_04_14-seq211 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribu tomēr atgādināt, ka mēs apspriežam budžeta grozījumu paketi un ka tātad galvenais faktors ir tomēr tas fiskālais efekts. Un, kad te parādās runas, ka, redziet, bez fiskālā efekta mēs vēl aizsargāsim veselību un tā tālāk... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet tas arī fiskāls efekts, Boris, draugs!”) Nu, piedodiet, tie jau, kā saka, ir pilnīgi mākslīgi argumenti. Būsim nopietni! Cienījamā Viņķeles kundze, es ļoti gribētu, lai jūsu minētie dati būtu atbilstoši patiesībai, bet tas nu ir pārāk optimistiski. Jūs tomēr uzzīmējāt pārāk rožainu ainu. Tas būtu pretrunā ar visu pasaules pieredzi, ka krīzes laikā, kad bezdarbs pieaug, pēkšņi cilvēki pārtrauktu dzeršanu. Tomēr ir arī citi dati: gluži otrādi notiek visur un vienmēr. Vai nav tā, ka mēs izvēlamies vienkārši tos datus, kas mūs vairāk apmierina? Kāda ir korelācija ar iedzīvotāju skaita izmaiņām? Kā būtu ar uzskaites sistēmu veselības aizsardzībā? Nevienam nav noslēpums, ka ir problēmas ar veselības aizsardzības pieejamību. Cik daudzi no tiem cilvēkiem, kam joprojām ir tās pašas alkohola izraisītās slimības, vienkārši neārstējas un netiek uzskaitīti? Vai jūs ticat tam, ka patiešām vairāk nekā divreiz var samazināties to psihožu skaits? Nu, piedodiet, tā nu ir fantastika! Tomēr es negribu kārtējo reizi atkārtot to bēdīgi slaveno teicienu, ka ir mazi meli, lieli meli un statistika. Šajā gadījumā, es domāju, mums nevajadzētu tā paļauties vienkārši uz šādiem datiem. Būtu avotiem?”) Un, cik es atceros, tomēr nu tik rožaini tas viss nav. Tā ka vismaz atgriezīsimies pie tiem fiskālajiem jautājumiem, jo tas bija tas sākotnējais moments! Es uzskatu, ka tik būtiskus jautājumus tomēr mums vajadzētu apspriest atsevišķi. Ja jums ir vēl citi dati un ja patiešām jūs varat pierādīt, ka cilvēki sākuši dzert mazāk, kaut gan jebkura no klātesošajiem personiskā pieredze liecina par pilnīgi pretēju tendenci, tad par to jārunā. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Boris, nevispārini no sevis!”) Paldies.".
- 2011_04_14-seq209 spokenText "Godātie kolēģi! Sākšu ar hrestomātiskām patiesībām - ar to, ka valdības rīcībā patiesībā ir trīs instrumenti, lai ierobežotu alkohola patēriņu. Viens ir reklāmas ierobežojums, otrs ir pieejamības ierobežojums un trešais ir cenu politika. Tas, ko mēs šodien, skatot budžeta paketi... Mēs, protams, runājam tikai par šo trešo jautājumu - par cenu, kur akcīzes paaugstinājums, protams, atsauksies arī uz cenu, līdz ar to acīmredzot tam varētu būt pozitīva ietekme, samazinot alkohola patēriņu. Komentēšu divus kolēģu minētos skaitļus. Tutina kungs runāja par akcīzes nodokļa samazinājumu par 15 procentiem, kas varētu vai nu mudināt uz domu, ka ir mazinājies patēriņš, vai ka ir mazinājusies legālā alkohola patēriņa daļa. Savukārt Viņķeles kundzes minētais par alkohola psihozēm ir ļoti tieša korelācija ar alkohola patēriņu, pat ar zināmu akcentu uz nelegālā, nekvalitatīvā alkohola patēriņu, jo tie acīmredzot rada vairāk šīs alkohola psihozes... Un, ja šeit ir kritums - citēšu Viņķeles kundzes teikto - no 41,7 uz minēto iedzīvotāju skaitu... no 41,7 uz 19,4, tātad vairāk nekā 50 procenti... Saliksim kopā: 15 procenti - akcīzes kritums, 50 procenti - psihožu kritums. Ievadot šos, protams, kaut kādus korekcijas koeficientus, mēs nevaram tā tieši pateikt, bet man rodas sajūta, ka rezultātā ir pat palielinājusies legālā alkohola daļa patēriņā, nevis tieši otrādi, kā viens otrs no kolēģiem teica, ka nelegālā.... Tā ka, godātie kolēģi, mēs esam uz absolūti pareiza ceļa! Un Šlesera kungam varbūt vienīgi atbilde... Nu, man šķiet, ka jūs, Šlesera kungs, šeit redzat visu tādos divos toņos - balts un melns. Droši vien no citu valstu pieredzes, kuras savulaik ir gājušas cauri sausā likuma periodam... Tur nav bijusi tikai pozitīva pieredze vien. Es ļoti ceru, ka tad, kad mēs spēsim visai būtiski samazināt kriminalitāti Latvijā, mēs ar laiku nonāksim vai nu pie sausā likuma, vai tuvu pie sausā likuma, mēs būsim pārliecināti, ka Latvijas iedzīvotāji tiešām patērē tikai legālo alkoholu. Paldies.".
- 2011_04_14-seq207 spokenText "Godājamie deputāti! Godājamā Viņķeles kundze! Es ļoti nopietni klausījos jūsu argumentos, bet radās dīvaina sajūta. Ja šo konkrēto likumu mēs saistām ar cīņu pret alkoholu, lai cilvēki mazāk lietotu alkoholu, tad es aicinu valdību nākt ar vēl radikālāku priekšlikumu un piedāvāt ieviest sauso likumu. (Starpsaucieni: O! Forši!) Man kā nedzērājam būs ļoti viegli atbalstīt jūsu priekšlikumu, ja valdība ar šādu priekšlikumu nāks, jo es uzskatu, ka alkohola lietošana nav nepieciešama katram cilvēkam. Bet, ja vairākums uzskata, ka alkohols tomēr ir vajadzīgs, un nav gatavi balsot par sauso likumu, tad skatīsimies realitātei acīs! To teica arī iepriekš runājušie kolēģi, piemēram, Tutina kungs, ka pēdējo divu gadu laikā, ievērojami palielinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, kopumā iekasētie nodokļu ieņēmumi ir samazinājušies. Un, ja mēs tagad iesim vēl tālāk un vēl palielināsim nodokļus, sacīdami, ka mēs gribam iekasēt vairāk, tad, kā mēs jau apriori zinām, vairāk nodokļu ieņēmumu nebūs. Tad ir jāņem par pamatu tas priekšlikums, ka mēs gribam cīnīties par veselīgu sabiedrību. Bet arī tad mēs nonākam pretrunā. Jo mēs taču zinām, ka šodien ēnu ekonomikas īpatsvars jau tuvojas 40 procentiem. Un tas nozīmē to, ka tieši alkohols ir viena no tām precēm, kuras pērk nelegālajā tirgū visvairāk. Mēs zinām, cik izplatīta ir kontrabandas prece. Mēs zinām, cik daudz „krutkas” un cik daudz kandžas tiek tecināts. Mēs zinām to, ka lielākā daļa cilvēku, kuri mirst jeb iet bojā no alkohola lietošanas, ir tieši tie, kas lieto nelegālo alkoholu. Šajā gadījumā, ja jūs neatbalstāt sausā likuma ieviešanu, lai alkohols tiek aizliegts vispār, tad nevajag runāt par to, ka ar nodokļa palielināšanu mēs šeit palielināsim ieņēmumus. Man šķiet, ka tas, ko mēs palielināsim, ir ēnu ekonomika un nelegālā tirgus daļa. Man šķiet, ka šodien šādi piemēri ir redzami daudzās valstīs, kur cīņa ar alkoholu ir liela problēma, un ne tikai Latvijā vien. Piemēram, Somija ir viena no tām valstīm, kur alkohola cenas ir ļoti augstas, bet ko mēs redzam.... Somi, kas pēc būtības tiek uzskatīti par godīgu tautu, brauc un nodzeras Igaunijā, Pēterburgā un visā tajā, tā teikt, pierobežas teritorijā, kur alkohola cenas ir lētākas. Igaunijā mēs redzam to, ka somi ar prāmi pārbrauc uz Tallinu, kur viņiem jau pašā ostā ir izveidoti lieli alkohola veikali, viesnīcas, kur vispār nav pat jāiet līdz pilsētas centram. Viņi tur dzer. Nu, šajā gadījumā tā ir apzināta somu politika, ka viņi uz to iet. Ko mēs gribam panākt? Mēs gribam iekasēt vairāk naudas. Un tas, ka nozare skaidri pasaka, ka pēdējo divu gadu laikā, palielinot šo akcīzes nodokli, kopējie ieņēmumi ir samazinājušies, man šķiet, ir fakts, kurš šodien nav apstrīdams. Un to mēs redzam arī ciparos. Un tas, ko jūs, Viņķeles kundze, teicāt, ka ir gandarījums par to, ka cilvēki mazāk lieto alkoholu... Diemžēl jūs kļūdāties, jo mazāk lieto legālo alkoholu. Vairāk lieto nelegālo alkoholu. Tāda tā lieta ir! Jo nelegālo tirgu mēs līdz galam uzskaitīt nevaram. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka, šodien pieņemot šo lēmumu, mēs principā apstiprinām to, ka mēs esam apmierināti, ka ēnu ekonomika turpina zelt un plaukt un ka mēs to gribam arī atbalstīt. Man šķiet, ka šodien šis jautājums nekādā gadījumā nav jāsaista ar opozīciju vai pozīciju. Ja ir jāpalielina vairāk ieņēmumi, tad, man šķiet, nebūtu jāpalielina šie nodokļi, bet, ja gribam cīnīties par veselīgu sabiedrību, tad es vēlreiz atkārtoju: ieviesīsim sauso likumu un likvidēsim šo problēmu pašā saknē.".
- 2011_04_14-seq205 spokenText "Kolēģi! Centīšos sniegt atbildi uz Tutina kunga jautājumu par to, vai tiešām Latvijā ir samazinājies alkohola patēriņš. Jā, skaitļi nepārprotami liecina, ka alkohola patēriņš Latvijā ir samazinājies. Un tas ir uzskatāms par vienu no pozitīvajiem krīzes nestajiem efektiem. Skaitļi rāda sekojošo: pat tad, ja mēs neticam, ka alkohola patēriņš, absolūtā alkohola patēriņš, ir samazinājies no 9,9 litriem 2008.gadā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, līdz 6,1 litram 2009.gadā, ir vesela virkne vēl citu rādītāju, kas šīs šaubas par to, ka šajā patēriņa samazinājumā netiek ievērtēta arī nelegālā alkohola daļa, apgāž. Proti, ir tādas diagnozes, saslimšanas, ko cilvēks nevar dabūt nekā citādāk, kā tikai lietojot alkoholu. Minēšu divas. Viena no tām ir alkohola psihozes. Un arī sabiedrības veselības epidemioloģijas dati nepārprotami liecina, ka uz 100 000 iedzīvotāju 2008.gadā ir bijuši 41,7 alkohola psihožu gadījumi, bet 2009.gadā - 19,4 gadījumi. Šī ir ļoti laba ziņa! Mirstība... Tad, ja mēs runājam par tādiem rādītājiem kā ceļu satiksmes negadījumi, kas ir izraisīti alkohola reibumā... Šeit atkal nevaram aizbildināties, ka netiek ievērtēts alkohola patēriņš kopumā. Tātad 2008.gadā šādi ceļu satiksmes negadījumi ir bijuši 1217, 2009.gadā - vairs tikai 708. Gribu pieminēt vēl arī tādu pietiekami uzskatāmu rādītāju kā mirstība, kuras cēlonis bija ārēja iedarbība; liela daļa ir arī alkohola izraisītas nāves. 2008.gadā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju tie ir bijuši 125 gadījumi, 2009.gadā - 95. Tātad, ja mēs izsakām to ekonomiskajās kategorijās, tad... Jaunākie dati, proti, 2010.gada dati, par to, cik valsts apmaksātu gultasdienu ir bijis atvēlēts ar alkohola lietošanu saistītu saslimšanu ārstēšanai: alkohola izraisītu psihožu ārstēšanai - 1668 gultasdienas, alkohola izraisītas aknu cirozes ārstēšanai - 1662 gultasdienas. Tā ir dzīva nauda, kolēģi! Prakse liecina, ka neviens akcīzes nodoklis nevar kompensēt tos zaudējumus, ko sabiedrībai un valsts ekonomikai rada alkohola lietošanas izraisītas sekas. Un pēdējais. Ir tāds jēdziens kā „potenciāli zaudētie dzīves gadi”. Un tos gadus iedala dažādi. Arī pēc nāves cēloņiem. Un ir viena pozīcija, kas saucas „nāve no nejaušas saindēšanās ar alkoholu”. Jaunākie dati, kas ir pieejami par 2009.gadu: kopumā no šā nāves cēloņa Latvija zaudējusi 2378 potenciālos dzīves gadus. Un vai jūs zināt, cik tas maksā naudā? Tas maksā to, ka valsts neieņems nodokļos vismaz 6,5 miljonus latu. Tā ka nevaimanāsim par ražotāju interesēm! Alkohola patēriņš, paldies Dievam, patiešām objektīvi samazinās. Aicinu neatbalstīt priekšlikumu.".
- 2011_04_14-seq203 spokenText "Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem der atgādināt, ka pēdējo divu gadu laikā nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem jau tika paaugstināts par 40 procentiem. Diemžēl nodokļa palielināšana nav devusi nodokļa iekasēšanas apjoma pieaugumu. Papildinot Šķēles kunga teikto ar cipariem, gribu atzīmēt, ka akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem 2008.gadā faktiski ir iekasēts 90,6 miljonu latu apmērā, 2009.gadā - 83,9 miljonu latu apmērā, 2010.gadā - 77,3 miljonu latu apmērā. Tātad sanāk, ka 2010.gadā iekasēti ir tikai 85 procenti no tā nodokļa apjoma, kāds tika iekasēts 2008.gadā. Vai mūsu iedzīvotāji sāka mazāk lietot alkoholu? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Jā!”) Vai varbūt aug nelegālā alkohola apjoms? Spriediet paši! Tas liecina, ka nodokļa palielināšana nav devusi nodokļa fiskālo ietekmi. Līdz ar to tā tālākajai paaugstināšanai 2011.gadā, man liekas, nebūs tautsaimnieciska attaisnojuma un vēl vairāk samazināsies tā iekasēšanas apjoms. Arī Akcizēto preču pārvaldes speciālistu sastādītā prognoze parāda, ka, palielinot akcīzes nodokli no patlaban esošajiem 890 latiem uz 940 latiem par 100 litriem absolūtā spirta, 2011.gadā jebkurā gadījumā šā nodokļa ieņēmumi palielināsies tikai par 0,6 miljoniem latu, lai gan valdība plāno, ka tie palielināsies par 0,8 miljoniem latu. 2010.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ar 2009.gadu, lielākais nodokļu ieņēmumu kritums bija tieši stipro alkoholisko dzērienu grupā. Vēl tālāk palielinot nodokli tieši šai grupai, ieņēmumu pieaugums - man ir tāda pārliecība - netiks sasniegts, jo ir pamats secināt, ka akcīzes nodokļa kritiskā masa stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem jau ir pārsniegta. Es aicinu atbalstīt šo partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_04_14-seq201 spokenText "Godātie kolēģi! Neapšaubāmi Budžeta un finanšu (nodokļa) komisijā šis un vairāki ar akcīzes nodokli saistīti priekšlikumi tika debatēti ļoti nopietni. Bija pieaicināti arī lietpratēji, bija pieaicināti arī ražotāji, kas sniedza savus argumentus, un visi, kas piedalījās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, bija vienisprātis, ka izprot valdības vajadzību konsolidēt budžetu, bet stipri atšķiras viedokļi par tiem soļiem un mēriem, ko piedāvā valdība. Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības pārstāvji, debatējot par šo priekšlikumu, ļoti argumentēti mums norādīja, ka iepriekšējā statistika pilnīgi skaidri rāda, ka, palielinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, palielinot par ļoti jūtamām likmēm, vienmēr kritušies ir ieņēmumi valsts budžetā. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valdības spēja, attiecīgo institūciju spēja apkarot kontrabandu, apkarot, tikt galā ar nelegālo tirdzniecību, tātad ar tirdzniecību bez akcīzes nodokļa, ir tiešām nožēlas vērta, un tas vienmēr izpaužas un skaidri redzams ir nākamajos mēnešos pēc akcīzes nodokļa palielināšanas alkoholam. Saprotot vajadzību - finanšu ministra un Ministru prezidenta pausto vajadzību - pēc budžeta papildu ieņēmumiem, Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības pārstāvji skaidri un precīzi motivēja.... Ja šobrīd valdība plāno ieņemt 77 miljonus latu ar saviem priekšlikumiem, tad vi��i... Redzot nozares attīstības tendences un to, ka, šķiet, nozare nupat pēc iepriekšējā pacēluma varbūt sāk atgūties un ir gatava daudz vairāk pienest - legālā veidā pienest, nodokļu veidā - budžetam papildinājumu, viņi skaidri un gaiši teica: mēs pret šiem 77 miljoniem ar visu plānoto akcīzes pacēlumu esam gatavi garantēt, ka būs 80 miljoni, nepaceļot - nepaceļot! - akcīzes nodokli. Jo legālais tirgus būs skaidrs, saprotamāks un viņiem būs vieglāk cīnīties. Protams, bija mēģinājumi arī kolēģiem stāstīt... Vai viņi ir veikuši visu veidu socioloģiskas aptaujas, vai ir konstatēts, cik ir cilvēki nodzērušies... un nodzērušies mazāk... un tamlīdzīgi. Protams, pēc tam man, kad aprunājos ar alkohola ražotājiem, viņi teica: „Nu, vēl jau parādās pamazām arī tāda tendence, ka lieto ne tikai alkoholu, nelegālā veidā ievestu; diemžēl arvien vairāk lieto arī psihotropās vielas, narkotikas, un tā tālāk, un tās problēmas neparādās statistikā kā tieši alkohola izraisītas problēmas.” Tāpat tieši ražotāji vērsa uzmanību uz to, ka, pat mainoties alkohola patēriņa struktūrai... tātad vīni, kas ir vieglāks alkoholiskais dzēriens, degvīns - smagāks... un citi... Šī starpa, kas šobrīd ir neieņemta, kas atrodas tirgū, ir tikai precīzs un skaidrs apliecinājums, ka vispār nav priekšstata - ka nav vispār priekšstata! - par nelegālā tirgus patieso varenību. Man jāizsaka cerības, ka nākamreiz, kad mēs runāsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... Es lūgšu komisijas vadību pieaicināt ne tikai šos nozares profesionāļus, bet arī... Īstenībā ir jāaicina klāt Iekšlietu ministrijas un citu dienestu struktūras, lai atskaitās, lai sniedz savus argumentus. Man liekas, ka īstenībā nevis jāsacenšas nodokļu pacelšanā, bet jātiek galā ar nelegālo tirgu. Nelegālais tirgus ir palicis daudz rafinētāks, nelegālais tirgus ir pārgājis no... no mazlitrāžas taras, no pudelēm un citiem tādiem mazākiem iepakojumiem, pārgājis ir uz kannām, uz cisternām, uz īpašiem izplatīšanas kanāliem, un pierobežā diemžēl tas ir kļuvis par būtisku biznesu. Mums galvenā pierobeža, ar kuru atšķiras vislielākās akcīzes nodokļa likmes, ir saistīta ar Krieviju. Un šīs likmes ir tik būtiskas, ka valdība nav spējīga novērst šo kontrabandu. Es aicinu būt prātīgiem, to nedarīt tik krasi, bet varbūt palikt pie pašreizējās akcīzes nodokļa likmes, tādā veidā paļaujoties uz ražotāju un tirgotāju - legālo, godīgo ražotāju un tirgotāju - apsolījumu: „Mēs atnesīsim budžetā vairāk!” Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2011_04_14-seq199 spokenText "2.priekšlikums ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums izslēgt likumprojekta 6.pantu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.".
- 2011_04_14-seq198 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Vucāna kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 50, atturas - nav... Priekšlikums nav atbalstīts. 2.priekšlikums.".
- 2011_04_14-seq197 spokenText "Kolēģi! Es jau biju sagatavojies runāt komisijas vārdā, bet izrādās, ka es neesmu ziņotājs par šo likumprojektu. Es vienkārši gribu atgādināt arī kolēģiem no „Saskaņas Centra”, ka mēs, komisijā izskatot šo priekšlikumu... tātad neviens komisijas loceklis nebalsoja „par” šo priekšlikumu. Neviens! Tāpēc ka te ir divas lietas. Pirmā lieta ir tā, ka, ja mēs nobalsotu „par” šo redakciju, tad spēkā paliktu pagājušajā vasarā pieņemtie 15,6 lati, nevis 12 lati, ko piedāvā valdība. (No zāles: „Nē! Meli!”) Bet otrs jautājums ir saistīts ar to, ka valdības piedāvātajā budžeta projektā ir iestrādāts pārejas posms tām putnkopības fabrikām un citām nozarēm, kas ir sākušas nodarboties ar koģenerācijas staciju veidošanu, bet kam ir nepieciešams laiks, lai pārietu uz normāliem izejmateriāliem. Paldies.".
- 2011_04_14-seq195 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Protams, tanī brīdī, kad tiktu īstenots tas, ko Olšteina kungs šeit solīja, un tiktu samazināts šis nesaprātīgais atbalsts, protams, mēs komplektā ar šo priekšlikumu varētu nobalsot arī par akcīzes nodokļa celšanu. Problēma gan ir tā, ka, pirmkārt, es šaubos, vai tas tiks piedāvāts, un, otrkārt, ja arī tas tiks piedāvāts, tad, visticamāk, turpmāk tiks atceltas šīs nesaprātīgās piemaksas pēc daudziem gadiem. Savukārt akcīzes nodokli ar visām tām sekām, ko jau šeit pieminēja iepriekšējie runātāji, mēs dabūsim tūlīt. Paldies.".
- 2011_04_14-seq193 spokenText "Šī ir viena no tām retajām reizēm, kad es gribu pievienoties kolēģim Olšteinam un būt cerīgs, ka ekonomikas ministrs spēs kaut ko izdarīt. Jo, protams, tas, ka ir izveidota atbalsta formula, nesaprātīga elektrības ražošanai no gāzes koģenerācijas režīmā, par to nav šaubu, bet man, Olšteina kungs, šoreiz diemžēl ir jāsaka jums kā parlamentārajam sekretāram, man šķiet, ka šis ekonomikas ministrs diemžēl netiks ar to galā. (No zāles dep. E.Zalāns: „Tieši tā!”) Viņš ilgu laiku, atrazdamies jau amatā, nav spējis piedāvāt Latvijas valstij, Latvijas sabiedrībai saprotamu, profesionāļu atbalstītu enerģētikas politiku, nekad nevienu debati, kas ir bijusi par enerģētiku... (No zāles dep. I.Circene: „Debates!”) debates, es atvainojos, paldies par manas runas pareizu labojumu... nevienas debates, kas ir bijušas ar ekonomikas ministra Kampara kunga piedalīšanos, nekad nav beigušās ar viedokli, ka Kampara kungs ir pateicis kaut ko prātīgu. Es ceru, ka... es jums varu atkārtot, ko tikko teicu: ja kādreiz jūs kļūsit par ekonomikas ministru un savus vārdus, kurus šeit teicāt no tribīnes, spēsit realizēt dzīvē, es par jums balsošu.".
- 2011_04_14-seq191 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezident! Ministri! Cienījamie deputāti! Šķēles kungs jau pieminēja, ka tad, ja nāktos izvēlēties starp akcīzi un pievienotās vērtības nodokli, viņš tomēr vairāk nosliektos uz pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu. Šeit pēc būtības bija tāda pati izvēle - vai nu uzlikt jaunu elektrības nodokli, vai paaugstināt akcīzi dabasgāzei, no kuras tiek ražota elektrība un siltums. Tā ir izvēle - vai pēc būtības likt uzņemties vēl jaunus maksājumus elektrības patērētājiem, mājsaimniecībām, tas ir, pensionāriem, skolotājiem un citiem ļaudīm, vai arī šo slogu uzlikt ražotājiem. Proti, viennozīmīgi šis nodoklis visvairāk tiks balstīts uz ražotājiem (kā jau pieminēja kolēģi, arī uz „Latvenergo” to skaitā). Šeit gan netika pieminēti tie ražotāji, kuri kopā ar gāzes lobiju saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.221 ir saņēmuši mūžīgu atbalstu ražot dabasgāzes koģenerācijas procesā enerģiju - gan siltuma, gan elektroenerģiju - un kuriem atmaksāšanās periods ir vien kādi 10-12 gadi. Pēc šiem gadiem šie komersanti gūst tādu peļņu, kāda mums pat sapņos nerādītos. Šeit ir jārunā atkal par divām izvēlēm, par izvēli starp vienu, tas ir, sabiedrības, interesēm un otru - atsevišķu komersantu, to skaitā, protams, jāatzīst, arī valstij piederošu komersantu, - interesēm. Bet šeit ir jāsaprot, ka izvēle ir izdarīta par labu tam, lai mazāk ciestu sabiedrība. Arī šis jautājums jāskata kopsakarā ar enerģētikas politiku mūsu valstī. Skaidrs, ka tā nevar turpināties arī šo dabasgāzes koģenerācijas ražotņu atbalstīšana. Vienalga, vai tās ir valsts īpašumā esošas vai arī komersantu īpašumā esošas ražotnes. Es uzskatu, ka šis atbalsts nekādā gadījumā nevar būt mūžīgs. Mēs redzam, cik liela elektroenerģijas galatarifā šodien parādās obligātā iepirkuma komponente. 80 procentus no šīs komponentes sastāda dabasgāzes koģenerācija. Nekāda zaļā enerģija! Tie visi ir tie ražotāji, kuri saņēmuši mūžīgu atbalstu subsidēt enerģiju, ko viņi ražo, no mūsu galaelektroenerģijas patērētājiem. Tā ir lieta, par ko mums ir jāpadomā un kas noteikti vistuvākajā laikā ir jāizbeidz. Tāpēc arī ekonomikas ministrs šo jautājumu ir izvirzījis, un es ceru, ka tuvākajā laikā šis atbalsts tiks izbeigts un mēs nevarēsim vairs runāt par kādu biznesu, kas mūžīgi mūžos tiek subsidēts, neskatoties uz to, kāds ir peļņas zaudējuma vai investīciju aprēķins. Paldies.".
- 2011_04_14-seq189 spokenText "Cienījamie Prezidija locekļi! Ministri! Deputāti! Uzklausījis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vairāku nozaru pārstāvju viedokļus par akcīzes nodokļa palielināšanu, varu secināt, ka iedzīvotāju labklājības līmenis kritīsies vēl zemāk sakarā ar akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Sagatavotie budžeta grozījumu projekta aprēķini nav patiesi. Ceļot akcīzi tabakai un cigaretēm, katastrofāli pieaugs nelegālā tirgus apjomi un budžets cerētos ieņēmumus negūs. Vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pat „Latvijas Gāze” aicināja Saeimas deputātus līdz 2014.gadam atlikt dabasgāzes aplikšanu ar akcīzes nodokli, jo jau tagad vērojama mājsaimniecību maksātspējas pasliktināšanās. Latvijas siltumuzņēmumu asociācija sniedza informāciju, ka Latvijas iedzīvotāju parādi par apkures sezonā saņemto siltumenerģiju sasniedz jau 61 miljonu latu un ka akcīzes nodokļa ieviešanas dēļ siltumenerģijas tarifi nākamgad pieaugšot par 20 procentiem. Ja apstiprināsim šos grozījumus, tad par divistabu dzīvokli patērētājs maksās klāt savam rēķinam vēl 20 procentus. Padomāsim par mūsu iedzīvotājiem, pensionāriem, trūcīgajiem, maznodrošinātajām ģimenēm, strādājošajiem, kuriem pietrūkst naudas izdzīvošanai! Kā viņi spēs samaksāt? Es esmu par Latvijas iedzīvotāju labklājību. Ja jūs arī, tad šajā likumprojektā ietvertos grozījumus neatbalstīsim! Paldies.".
- 2011_04_14-seq187 spokenText "Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz dabasgāzi likums paredz, sākot jau ar šā gada 1.jūliju, atcelt akcīzes nodokļa atvieglojumus dabasgāzei, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai, vienlaikus samazinot likmes apmērus no 15,6 latiem uz 12 latiem par 1000 kubikmetriem gāzes. Tas nozīmē, ka ar minēto nodokli apliks visu gāzi - to, kuru izmanto elektroenerģijas, kā arī to, ko izmanto siltumenerģijas ražošanai. Kas attiecas uz elektroenerģijas ražošanu, jāteic, ka šajā gadījumā nodokļa piemērošana nešaubīgi izraisīs elektroenerģijas ražošanas sadārdzināšanos koģenerācijas stacijās. Tas palielinās saražotās elektroenerģijas cenu. Savukārt valsts akciju sabiedrība „Latvenergo” pamatoti norāda, ka tas var novest pie elektroenerģijas konkurētspējas krituma un attiecīgi pie gāzes izmantošanas elektroenerģijas ražošanai pārtraukšanas. Lētāk var izrādīties iepirkt elektrisko enerģiju biržā nekā to ražot Latvijā. Tas nozīmē, ka pie šāda attīstības scenārija nodokļu ieņēmumu no šīm pozīcijām vispār nebūs. Savukārt, apliekot ar nodokli to gāzi, ko izmanto siltuma ražošanai, siltuma tarifi var pieaugt, pats minimālākais, no 9 līdz 12 procentiem, kas, ievērojot to, ka šajā apkures sezonā jau šodien mājsaimniecības ir parādā siltuma piegādātājiem vairāk par 60 miljoniem latu, tālākais maksātspējas kritums ir pilnīgi nenovēršams. Tas nešaubīgi ietekmēs siltumapgādes uzņēmumus, un daļa no tiem tiks pakļauta bankrota draudiem, kas savukārt nozīmēs, ka nākamajā apkures sezonā liela daļa dzīvojamās platības vispār var palikt bez apkures, jo siltumapgādes uzņēmumi nespēs norēķināties par iepirkto gāzi. Jāatzīmē, ka tas viss gulstas uz mājsaimniecībām, kurām, kā es jau minēju, ir vērā ņemami parādi par siltuma piegādēm. Bez tam tām jau tika paaugstināti elektroenerģijas tarifi, kā arī atcelta pazeminātā PVN likme. Pēc akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” veiktajiem aprēķiniem, tas, pastāvot esošajai gāzes iepirkuma cenai, veidos papildu maksājumus mājsaimniecībām ar gāzes plīti apmēram 42 latus gadā, bet mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei, ap 1000 latiem gadā. (No zāles: „Ārprāts!”) Ņemot vērā augsto bezdarba līmeni valstī, man liekas, ka, ievērojot arī šos zemos mājsaimniecību ienākumus, nav grūti paredzēt, ka rezultātā var iestāties masveidīga mājsaimniecību maksātnespēja. Liekas, ka šeit komentāri ir lieki. Vēl viens aspekts, ko, veidojot minētā likuma grozījumus, valdība nav ņēmusi vērā, bet varbūt arī negribēja ņemt vērā, ir tas, ka šobrīd pastāv, kā jau teica iepriekšējie runātāji... agrākajos likumprojektos pastāv vienošanās starp „Gazprom” un akciju sabiedrību „Latvijas Gāze” par to, ka patlaban, 2011.gadā, „Gazprom” piegādā Latvijai dabasgāzi ar 15 procentu atlaidi pie noteikuma, ka dabasgāzei netiks paaugstināti nodokļi. Ja nodokļi tiks paaugstināti, tad ir skaidrs, ka, visticamāk, jau nākamajā gadā, 2012.gadā, 15 procentu lielas cenu atlaides dabasgāzei „Gazprom” gluži vienkārši vairs nepiešķirs. Turklāt pilnībā tiek ignorēts arī fakts, ka pasaules tirgū cenas energoresursiem strauji pieaug, un tas pilnībā attiecas arī uz dabasgāzi. Rezultātā pieaugs gāzes realizācijas cenas - neatkarīgi no pastāvošajiem nodokļiem. Tas vēl vairāk sadārdzinās gāzes patēriņu galalietotājiem, ieskaitot izdevumus apkurei un karstajam ūdenim. Un mans komentārs beigās varētu būt tāds: man liekas, ka jau nākamajā gadā, iespējams, kāpums, pastāvot visiem sliktākajiem scenārijiem, gāzei varētu būt 60 procenti, un tas viss diemžēl gulsies uz mājsaimniecībām un uz iedzīvotājiem. Tāpēc es lūdzu atbalstīt partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumu un nepaaugstināt nodokli. Paldies.".
- 2011_04_14-seq185 spokenText "Godātie kolēģi! Es varbūt šoreiz, runājot par akcīzes nodokli gāzei un konkrēti par šo priekšlikumu, pamēģināšu pieskarties vēl arī citiem argumentiem, kurus, debatējot par pievienotās vērtības nodokli šim pašam energonesējam, es neminēju. Atšķirībā no pievienotās vērtības nodokļa mūsu ražojošajiem uzņēmumiem, kuri eksportē, akcīzes nodoklis ir daudz sāpīgāks. Kāpēc? Tāpēc, ka pievienotās vērtības nodokli mūsu eksportētāji saņem no valsts atpakaļ. Tādā ziņā pievienotās vērtības nodokļa likme daudz mazākā mērā vai varbūt pat ļoti niecīgi ietekmē mūsu eksportējošo uzņēmumu eksportspēju. Pievienotās vērtības nodokļa likme galvenokārt ir vērsta uz iekšējā tirgus regulācijām un, protams, domāta ir valsts budžeta tiešai papildināšanai. Akcīzes nodoklis - tas ir nodoklis, ko eksportējot mūsu uzņēmēji atpakaļ nesaņem, un tādēļ akcīzes nodoklis ir mūsu konkurētspēju tiešā veidā iespaidojošs nodoklis. Latvijas uzņēmumi, no kuriem vienam otram var jau saskatīt pirmos pozitīvos pēckrīzes signālus, protams, no šāda akcīzes nodokļa uzlikšanas saņems atkal kārtējo bremzējumu, saņems atkal kārtējo, ja tā var teikt, valdības sodu par to, ka viņi ir spējuši izdzīvot šajos grūtajos laikos un palielināt vai vismaz noturēt eksportu iepriekšējā apjomā. Tādēļ, ja man būtu ar ekonomikas ministru jādebatē, par ko labāk izšķirties - par palielinātu pievienotās vērtības nodokli gāzei vai akcīzi -, tad, ņemot vērā pašreizējo tautsaimniecības struktūru, to, cik liels īpatsvars un kāda nozīme ir eksportam šobrīd... Neapšaubāmi, akcīzes nodokļa uzlikšana ir nepareiza laika ziņā. Ir absolūti nepareiza laika ziņā! Ja būtu jāizšķiras starp diviem sāpīgiem soļiem - vai nu pievienotās vērtības nodoklis, vai akcīze -, tad noteikti es dotu priekšroku... ja nu būtu tāds gadījums, tad es labāk dotu priekšroku pievienotās vērtības nodokļa likmei. Tā ka es aicinu visus padomāt, pirms jūs spiežat šīs pogas un klausāties valdošas koalīcijas aicinājumos, ticot, ka viss būs labi. Aicinu saprast, ka tomēr mēs saviem eksportētājiem nodarīsim būtisku kaitējumu. Vai to drīkst vai nedrīkst darīt? Eiropas Savienības... Eiropas Padomes 2003.gada 27.oktobra direktīva 203/96 runā tieši par gadījumiem, kad valdības var taisīt izņēmumus, pielietojot šādus atbrīvojumus akcīzes nodoklim. Minētās direktīvas 15.panta „G” punktā ir rakstīts, ka dalībvalstis, veicot fiskālo kontroli, var piemērot pilnīgus vai daļējus atbrīvojumus, un tā tālāk. Taisni Latvijas situācija Eiropas Padomes direktīvā ir noregulēta. Tāda iespēja ir dota, un tā nav obligāta. Tā nav obligāta, ja kāds saka, ka mums obligāti ar noteiktu datumu kaut kas ir jāievieš! Eiropas Padome tieši fiskālās konsolidācijas, fiskālās sabalansēšanas gadījumos, kad valstis mokās ar šīm fiskālajām problēmām, ir paredzējusi šos izņēmuma gadījumus. Vai mūsu priekšlikums rada papildu deficītu? Nē! Kāpēc nē? Tāpēc, ka tie argumenti, kurus minēja arī deputāts Cilinskis, - par to, ka, ņemot vērā pasaules kopīgās ekonomikas tendences, celsies noteikti cenas energonesējiem... tad jau nobalsotais pievienotās vērtības nodoklis dabasgāzei atnesīs vairāk naudas sakarā ar pieaugošajām pamatcenām nekā šis akcīzes nodoklis. Tā starpība ir apmēram 1,7 miljoni par labu tam, ka diemžēl pieaugs energonesēju cenas pasaulē, taču pievienotās vērtības nodoklis šodien jau ir nobalsots. Līdz ar to vajadzības pēc akcīzes nodokļa fiskāliem mērķiem šobrīd nav. Un, ja kāds mēģina teikt, ka to mums obligāti pieprasa Eiropas Padome, tad es jums nocitēšu Eiropas Padomes direktīvu, kur tieši runāts par valstīm, kurām gadās tādas problēmas, kādas ir Īrijā, Grieķijā, Latvijā un citās zemēs, dodot šo izņēmuma periodu. Es aicinu domāt par mūsu ražotājiem, par mūsu eksportētājiem un neatbalstīt šo priekšlikumu, jo šeit fiskālais efekts ir mānīgs. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Tā arī darīsim - neatbalstīsim šo priekšlikumu.”) Paldies.".
- 2011_04_14-seq183 spokenText "Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.753B - „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””. Uz otro lasījumu šim likumprojektam ir saņemts 21 priekšlikums. Tajā skaitā - 8 priekšlikumi, kas ir saņemti no partiju apvienības „Par Labu Latviju” un no šīs apvienības biedra Andras Šķēles, 9 priekšlikumi ir no Ministru kabineta un 4 no Saeimas Juridiskā biroja. Par šo likumprojektu komisijā attiecībā uz dažādām akcīzes normām, kas attiecas uz dažādām precēm un pakalpojumiem, bija diezgan karstas debates. Droši vien par to mēs dzirdēsim arī tad, kad būs šeit uzstāšanās šā likumprojekta izskatīšanas laikā, tāpēc es sīkāk nekomentēšu to visu. Kopumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja visus tos likumprojektus (priekšlikumus - Red.), kuri bija no Ministru kabineta vai Juridiskā biroja, un bija spiesta noraidīt tos likumprojektus (priekšlikumus - Red.), kas bija no partiju apvienības „Par Labu Latviju”. 1.priekšlikums ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums, ko komisija nolēma neatbalstīt.".
- 2011_04_14-seq182 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 22. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
- 2011_04_14-seq181 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_04_14-seq179 spokenText "Un pēdējais - 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq177 spokenText "14. - Ministru kabineta veidots priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq175 spokenText "13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji komisijas atbalstīts un iekļauts Ministru kabineta 14.priekšlikumā.".
- 2011_04_14-seq173 spokenText "12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2002_03_21-seq888 spokenText "12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_04_14-seq171 spokenText "11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".