Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_04_14-seq248> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2011_04_14-seq248 type Speech.
- 2011_04_14-seq248 number "248".
- 2011_04_14-seq248 date "2011-04-14".
- 2011_04_14-seq248 isPartOf 2011_04_14.
- 2011_04_14-seq248 spokenAs 85.
- 2011_04_14-seq248 spokenText "Godātais Prezidij! Kolēģi! Klātesošie! Ko tad faktiski katram konkrētajam Latvijas iedzīvotājam nozīmē šis palielinājums? Tiem, kuri nav parēķinājuši, varu pateikt - katram, kas lej bākā benzīnu - runa šoreiz ir par benzīnu -, tas nozīmē 2 santīmus klāt pie katra degvielas litra cenas. Tam pieskaitot PVN, iegūstam 2,44 santīmus. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija šobrīd jau ir publiskojusi, par cik lielu summu tā cena palielināsies, - pateikusi, ka tiešā ietekme būs divarpus santīmi litrā, kuri būs tātad plusā par katru litru degvielas. Un dažādu obligāto valsts pasākumu, kas saistīti ar rezervju nodrošināšanu, ietekme, tātad citu faktoru ietekme, - vēl plus divarpus santīmi. Tātad kopā pieci santīmi. Zinot to, ka degviela jau kopumā lētāka nepaliek arī citu faktoru ietekmē, es domāju, ka apmēram vasaras vidū pēc šā mūsu lēmuma Latvijas iedzīvotāji mierīgi varēs teikt attiecībā uz degvielu: „Viens lats - viens litrs.” Te, starp citu, bija ļoti interesantas debates par datiem. Kā nu kurš saprata, kā nu kurš interpretēja attiecībā uz alkohola akcīzi un to izlietojumu, un tā tālāk... Tas ir par ieņēmumiem. Un ir interesanti, ka tad, kad mēs skatām to pamatojumu, ko Ministru kabinets sniedz attiecībā uz akcīzes palielinājumu konkrēti benzīnam, viņi saka, ka saskaņā ar VID Akcīzes preču pārvaldes sniegtajiem datiem naftas produktu patēriņš 2010.gadā ir palielinājies par vienu procentu, faktiski ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī. No tā varētu spriest, ka viss ir pareizi: patēriņš nesamazinās, liekam nodokli, ieņēmumi būs. Tā, kā paredzēts budžetā. Bet tas teksts ir plašāks, un, ja tur lasa uzmanīgāk, tad redzams, ka tur skaidri rakstīts, ka runa ir par kopējo naftas produktu apjomu. Tur arī skaidri rakstīts, ka VID ir... VID konstatē, ka benzīna īpatsvars kopējā struktūrā pastāvīgi samazinās. Par cik? Konkretizēju. Četros pēdējos gados - par 200 tūkstošiem tonnu - nu, vidēji par 50 tūkstošiem tonnu gadā. Skatāmies akcīzi no degvielas. Pagājušajā gadā ir samazinājums attiecībā pret iepriekšējo gadu par 23,21 miljonu latu. Tātad - ko dod nodokļu paaugstināšana? Rēķiniet paši! Šī nodokļu paaugstināšana, kas ir bijusi, dod tikai mīnusu budžetā. Protams, ka, ja mēs skatāmies, ko tas kopumā dod valstij un katram, tad redzam, ka tas ir, protams, cenu pieaugums visām produktu grupām, kas ir saistītas ar transporta izdevumiem un transporta pakalpojumiem. Protams, mēs iegūstam to, ko mēs redzam, - tātad nelegālā sektora paplašināšanos. Par cik lielu summu šobrīd var dažādās pievārtēs nopirkt, to katrs varbūt zina; ja nezina, to var televīzijā paskatīties, jā. Un tāpēc šādai tomēr tuvredzīgai politikai ir vismaz divi skaidri redzami, nepatīkami un nepareizi aspekti - tieša un nepastarpināta ietekme uz visām produktu cenām valstī un, protams, pastāvīgi pieaugošs ēnu ekonomikas apjoms, samazinoties legālam patēriņam un līdz ar to budžeta ieņēmumiem. Protams, var jau ironizēt, ka līdz ar to mašīnas mēs Rīgā redzam mazāk. Var ironizēt, ka Latgalē jau cilvēki tiek galā. Tie, kam nav darba, pārvadā benzīnu tur divās bākās vai trijās, tādā veidā nodrošina savu izdzīvošanu. Tomēr kopumā šāda politika ir tuvredzīga un nepareiza, jo pēc būtības tas parāda, ka valdība nespēj nonākt pie tā, ka kaut vai tā pati ēnu ekonomikas samazināšana, apkarošana pēc būtības izrietētu no saprātīgas un nodokļus maksāt motivējošas nodokļu politikas. Šobrīd dzīvojam pēc principa: nepareizi augsti nodokļi, augstas cenas katram Latvijas iedzīvotājam. Ir vēl viena interesanta nianse attiecībā uz mūsu valsts konkurētspēju, ko premjers... par ko premjers ziņoja un teica, ka mūsu valstij jābūt konkurētspējīgākajai Baltijā tuvākajos gados. Secinājumi attiecībā uz to. Mēs sakām un to zinām, ka mums nav augstākais akcīzes nodoklis Baltijā. Tajā pašā laikā Igaunijā tas ir augstāks, tajā pašā laikā Igaunijā cena ir par 2,5 santīmiem zemāka jau šobrīd, un Igaunijā tajā cenā, kas ir degvielai, vēl ir iekšā apmēram trīs vai četri santīmi - tā transporta nodeva, kuru mēs vēl maksājam atsevišķi kā ikgadējo transporta nodevu (100 līdz 200 lati). Tātad katrs pats var izsecināt, kāda ir mūsu konkurētspēja. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ja mēs rēķinātu tīro degvielas cenu bez tā, kas tur Igaunijā ir... Uz 1.jūniju mums vēl kā atsevišķs nodoklis... Uz 1.jūniju mūsu cenas atšķirība faktiski ir 11 procenti un vairāk - 11 vai 12 procenti. Igaunijā ir lētāk. Nu tad varat rēķināt! Ja konkrēti rēķinātu konkurētspēju procentos attiecībā uz cenām, tad vismaz par desmito daļu mēs esam konkurēt nespējīgi. Tik vienkārši jau to nerēķina, bet tam ir tiešām ļoti liela ietekme. Tā ka es aicinu mūsu priekšlikumu atbalstīt. Neatbalstīt valdības pozīciju - akcīzes nodokļa paaugstināšanu!".
- 2011_04_14-seq248 language "lv".
- 2011_04_14-seq248 speaker Edgars_Zalans-1967.
- 2011_04_14-seq248 mentions Q211.
- 2011_04_14-seq248 mentions Q2660080.
- 2011_04_14-seq248 mentions Q191.
- 2011_04_14-seq248 mentions Q39731.