Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_05_05-seq81 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iepakojuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_05_05-seq80 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav saņēmusi priekšlikumus otrajam lasījumam, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_05_05-seq79 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iepakojuma likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.".
- 2011_05_05-seq76 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.maijs.".
- 2011_05_05-seq75 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_05_05-seq74 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.302/Lp10 - „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”. Šo grozījumu mērķis ir panākt, lai gadījumos, ja privātām personām tiek izmaksātas zaudējumu atlīdzības, kas saistītas ar nesaņemto darba samaksu, mēs tur iekļautu iekšā arī nodokļu aprēķinu. Tas nozīmē, ka par attiecīgo periodu, par kuru tiek maksāta kompensācija, tiktu samaksāts gan sociālais nodoklis, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šo jautājumu izskatījām Juridiskajā komisijā. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_05_05-seq73 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijās vārdā - deputāts Andis Caunītis.".
- 2011_05_05-seq71 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2011_05_05-seq69 spokenText "Debates slēdzu. Vai deputātiem ir iebildumi pret 10.priekšlikumu? (No zāles: „Nav!”) Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10.priekšlikumu.".
- 2011_05_05-seq68 spokenText "Cienījamie kolēģi! Par iepriekšējiem diviem likumprojektiem jau nobalsots, un cerams, ka arī par šo likumprojektu tiks nobalsots. Nedaudz no vēstures. Viens konkrēts cilvēks, Latvijas iedzīvotājs, vērsās pie viena konkrēta deputāta, pie viena konkrēta opozīcijas deputāta, ar savu sāpi, ka janvārī viņš nokavējis kaut kādu termiņu, lai veiktu savas darbības, novestu līdz galam to... lai iegādātos, izpirktu iepriekš lietošanā esošu zemi. Ko es gribu ar to teikt? Pa šo laiku ir izdevies uzklausīt viena iedzīvotāja sāpi, ir izdevies izanalizēt situāciju, ir izdevies sagatavot priekšlikumus un līdz ar to palīdzēt ne tikai vienam konkrētam cilvēkam, bet vairākiem tūkstošiem. Ar to es gribu teikt visiem deputātiem, it sevišķi jaunievēlētajiem... un rosināt uz tādu izaicinājumu - uzklausīt ikvienu, kaut vienu, cilvēku. Gatavojiet grozījumus, priekšlikumus, argumentējiet, un līdz ar to jūs, uzklausot viena cilvēka sāpi, palīdzēsiet tūkstošiem! Un, ja katrs no mums veiks vienu maziņu darbu, tad mēs tiešām Latvijā... Latvijas iedzīvotāji dzīvos labi. Es atvainojos, ka es nerunāju par priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_05_05-seq66 spokenText "Ir atsaukts. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_05_05-seq63 spokenText "Vai Bērziņa kungs lūdz balsojumu arī par šo? Nē. Deputāti neiebilst.".
- 2011_05_05-seq62 spokenText "8. - deputāta Šlesera priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_05_05-seq61 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Aināra Šlesera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 49, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_05_05-seq60 spokenText "Godājamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Patiesībā 7. un 8.priekšlikuma būtība ir tāda, ka viņš vienkārši lūdz pagarināt šā likuma darbības spēku no pagājušā gada 31.decembra uz 2011.gada 30.decembri, pēc sava satura un būtības nemainot neko šā likuma loģikā... likuma nodrošinājumā. Godājamie kolēģi! Šis pagarinājums ir nepieciešams tāpēc, ka, kā es zinu, Rīgas pašvaldībā un, es esmu pārliecināts, arī daudzās citās pašvaldībās ir sakrājušies... ir palikuši neatrisināti tā sauktie sarežģītie privatizācijas jautājumi, kuros saduras gan valsts, gan pašvaldību intereses, kur saduras cilvēku vajadzības un pašvaldību intereses ar situāciju, kas ir izveidojusies pagājušajos 50-60 gados, kur uz privātās vai valsts, vai pašvaldību zemes ir sabūvēti dažādi sabiedriskajām vajadzībām nepieciešami objekti, kur faktiski šā īpašuma atgriešana atpakaļ likumiskajiem īpašniekiem ir pietiekami sarežģīts process. Uz šā gada 1.martu, piemēram, Rīgas pašvaldībā vēl nebija izskatīti 1156 dažādi priekšlikumi par šādas zemes privatizāciju. Godājamie kolēģi! Droši vien būtu tikai godīgi, ja mēs ļautu šiem cilvēkiem to izdarīt. Jo pretējā gadījumā, es domāju, tā reakcija būs šāda: dažādas pašvaldības dažādos laikos un dažādās vietās būs spiestas tiesāties ar privātīpašniekiem, kuri uzskatīs, ka viņu tiesības tīri objektīvu iemeslu dēļ - ne viņu negribēšanas vai nevēlēšanās, vai neizdarības dēļ! - ir tikušas apdraudētas un viņi nav varējuši izdarīt to, ko ir izdarījuši vesela virkne citu Latvijā dzīvojošu cilvēku. Es aicinu tomēr atbalstīt 7. un 8.priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_05_05-seq59 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_05_05-seq58 spokenText "7. - deputāta Šlesera priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2002_10_31-seq1515 spokenText "7. - deputāta Šlesera priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_05_05-seq56 spokenText "Paldies. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2011_05_05-seq55 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad 2., 3., 4., 5. un 9.priekšlikums ir atsaukts. Tad ir jāturpina ar 6.priekšlikumu 46.lapaspusē.".
- 2011_05_05-seq54 spokenText "Godājamie kolēģi! Es iesniedzu vairākus priekšlikumus šajā likumprojektā. Diemžēl man nebija iespējas piedalīties tajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā notika debate (No zāles dep. S.Bendrāte: „Debates!”), tā ka principā līdz ar to man nebija iespējas argumentēt šos priekšlikumus. Taču man bija iespēja tos izrunāt ar komisijas vadītāju Andri Bērziņu, un mēs vienojāmies par to, ka, tā kā pašreiz paralēli šiem priekšlikumiem līdzīgi priekšlikumi ir ienākuši arī no Finanšu ministrijas un tātad tiek skatīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, tad principā es šodien atsaucu 2., 3. 4., 5. un 9.priekšlikumu. Es ceru, ka tad, kad trešajā lasījumā šis manis nosauktais likumprojekts tiks izskatīts un pieņemts, mēs Tautsaimniecības komisijā varētu atgriezties pie tā un precizēt, jo ir svarīgi, lai dažādos likumos nebūtu pretrunīgas normas. Tā ka es atsaucu tos priekšlikumus, kurus es minēju. Paldies.".
- 2011_05_05-seq52 spokenText "2. - deputāta Šlesera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2011_05_05-seq50 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam uz trešo lasījumu ir saņemti 10 priekšlikumi. 1. - deputāta Aināra Šlesera priekšlikums, kurš diemžēl komisijā netika atbalstīts.".
- 2011_05_05-seq49 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2011_05_05-seq46 spokenText "Cienījamie kolēģi! Arī šim likumprojektam ir saņemts viens priekšlikums par grozījumu stāšanos spēkā 2011.gada 1.jūnijā. Tas ir 1.priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.".
- 2011_05_05-seq45 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2011_05_05-seq42 spokenText "Cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam tika saņemts viens priekšlikums, un tas ir par grozījumu spēkā stāšanās termiņu. Proti, ir ierosināts noteikt, ka likumam jāstājas spēkā pēc 2011.gada 1.jūnija. Šis ir vienīgais priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.".
- 2011_05_05-seq41 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2011_05_05-seq39 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bibliotēku likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.".
- 2011_05_05-seq38 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai piedāvāts likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā” (dokuments Nr.843). Uz trešo lasījumu komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_05_05-seq37 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 24. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.".
- 2011_05_05-seq36 spokenText "Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_05_05-seq35 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_05_05-seq32 spokenText "Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.228/Lp10 - „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums. Komisija ir izveidojusi vienu priekšlikumu - ierosinājusi mainīt pārejas noteikumu 132.punkta numerāciju, skaitli „132” aizstājot ar skaitli „137”. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un lūdz Saeimu atbalstīt to.".
- 2011_05_05-seq31 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Cilinska, Šķēles, Agešina, Zalāna un citu deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 49, atturas - nav. Pieprasījums nav atbalstīts. Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_05_05-seq30 spokenText "Tātad, godājamie kolēģi, ieviesīsim skaidrību! Tātad mūsu Saeimas jaunajam deputātam Andrim Bērziņam, kas ievēlēts no Rīgas... (Visi zālē smejas un aplaudē.)... es gribētu izskaidrot kārtību visas šīs Saeimas priekšā, kā tad tās lietas notiek. Pēc tam, kad es redzēju jūsu dziļo ieinteresētību šīs komisijas sēdē, kad jūs tik jauki tērzējāt ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, man bija visdziļākā pārliecība, ka jūs gūstat vislabāko, visprecīzāko informāciju par šo konkrēto jautājumu. Bet tad, kad jūs, kā tautas valodā saka, bijāt pasūtīto picu apēdis, jūs sapratāt, ka tas nesējs jums nepatīk... Bērziņa kungs, tas tā alegoriski... Jūs gribat, lai jums vēlreiz to picu atnes, tikai šoreiz cits, teiksim tā... Tā ka, es domāju, tas nu nav korekti! (Aplausi.) Tas, godājamais kolēģi, nav korekti! Mēs esam demokrātiska komisija, un katru reizi pirms komisijas sēdes mēs spriežam par to, vai konkrētais referents ir, nu, adekvāts mūsu uzdotajam jautājumam, vai viņš ir zinošs, kompetents, un ir bijuši gadījumi, ka mēs šīs sēdes esam atkārtojuši, jo mūs nav apmierinājis konkrētais cilvēks vai varbūt tās informācijas apjoms, kuru viņš ir devis. Un konkrētajā brīdī neviena pretenzija, nekas neliecināja par to, ka šie cilvēki, kas ir atnākuši uz sēdi, ir, kā saka, nekompetenti. Un arī jūs konkrēti par šo lietu nerunājāt. Tā ka, ja ir pretenzijas pret to... Un tas konkrētais gadījums bija, un tās pretenzijas bija tajā gadījumā... Bet, ka Kleckina kungs nav... Mēs tiešām nobalsojām, šis jautājums tika atcelts, un Kleckina kungs atnāca. Tā ka, ja turpmāk ir šādi jautājumi... ja ir dažādi viedokļi par to, vai konkrētais mūsu uzaicinātais cilvēks ir, nu, varbūt nepietiekami kompetents konkrētajā jautājumā, mēs esam gatavi šo jautājumu skatīt pēc būtības un arī ar citu cilvēku. Tā ka tas ir par šo konkrēto gadījumu. Jā, un vēlreiz atkārtoju, ka Pieprasījumu komisijas viedoklis ir noraidīt.".
- 2011_05_05-seq29 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Brigmaņa kungs vēlas ko piebilst?".
- 2011_05_05-seq28 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodienu es salīdzinu ar tādu stāvokli, kad es sēdēju tur ZZS sastāvā kā toreizējās frakcijas biedrs un pirmo reizi runāju nevis no tribīnes, bet no vietas - izmantoju gadījumu, kad varēja runāt par procedūru. Viss tas pats šodien atkārtojas, kas toreiz bija. Nu, ko tad es pateicu? Es teicu, ka amerikāņiem (Smiekli zālē.) ir viens tāds jauks, brīnišķīgs sakāmvārds: ja jūs esat pazaudējis naudu, pat lielu naudu, tad jūs to varat atpelnīt, bet, ja jūs esat pazaudējis laiku, tad tas nekad vairs nenāks atpakaļ. Tas nenāks atpakaļ arī šodien, kad visi grib parādīt... kad abas puses diemžēl grib parādīt, ka viņām ir tā taisnība. Netērēsim laiku! Es tā gribētu teikt... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Labi, labi! Ļoti pareizi!” Aplausi.)".
- 2011_05_05-seq26 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es Augusta vietā atbildēšu kā komisijas... (Troksnis zālē.) kā komisijas priekšsēdētāja biedrs. Nē, tā nebija! Tā nebija, Šlesera kungs! Mēs ļoti konkrēti komisijā izskatām dotos jautājumus. Jautājumu paralēli drīkst uzdot jebkuram atnākušajam, protams, arī kolēģiem, ja tiešām ir tik daudz laika. Un kolēģe Druviete ļoti konkrēti, ienākot telpā un ieraugot, ka Pieprasījumu komisijā nav ieradies uzaicinātais cilvēks, skaidri un gaiši pateica: viņai tas liekoties nepieņemami, jo konkrētais jautājums ir pārspriežams ar konkrēto amatpersonu. Un tas bija viņas ierosinājums, par ko notika balsojums, un tieši tāpēc mēs sēdi momentā arī pārtraucām un aizgājām. Pilnīgi pretēji notika pēdējā komisijas sēdē, kurā Bērziņa kungs tad, kad bija parunājis par visu pārējo un neko citu vairs nevarēja atrast, atcerējās arī šo balsojumu un aicināja: „Nu, varbūt tagad tomēr aicināsim?” Bet, piedodiet, komisijas sēde jau bija beigusies. Paldies.".
- 2011_05_05-seq25 spokenText "Paldies. Vārds Ingmāram Čaklajam.".
- 2011_05_05-seq24 spokenText "Godājamie kolēģi! Man ir pasakāma tikai neliela piebilde. Es tiešām aicinu Reira kungu atcerēties to, ko mēs lemjam komisijās. Un, lai nebūtu tā, ka opozīcija melo, es aicinu Augustu Brigmani kā Pieprasījumu komisijas vadītāju atnākt un atbildēt tikai uz vienu jautājumu: vai lēmums nebija tāds, ka, ja tiek aicināta kāda amatpersona, tad nedrīkst sūtīt viņas vietā kādu citu? Ka ir jānāk pašai amatpersonai. Tāds lēmums ir bijis. Lūdzu, atnāciet un pasakiet, kurš melo un kuram ir taisnība!".
- 2011_05_05-seq23 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. (Troksnis zālē.) Es iesaku visiem izlasīt Kārtības rulli un debatēs pieteikties laikus, bet, ja Saeimas vairākums tik ļoti vēlas debatēt - un šodien ir tik aktīvas debates par tik aktuālu tēmu -, tad es Šlesera kungam, protams, došu vārdu.".
- 2011_05_05-seq22 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es atvainojos par balsi. Pavasara vēlā iestāšanās iespaido manas balss saites, bet, tā kā esmu Pieprasījumu komisijā, gribu tomēr pateikt dažus vārdus. Arī sadalot divās daļās, kā Bērziņa kungs no Zemgales piedāvāja... Pirmā daļa - par nākšanu, nenākšanu... Es neatceros, ka es būtu balsojis par tādu lēmumu, ka, ja amatpersonu sauc uz Saeimas Pieprasījumu komisiju, tad Kleckina kungam ir jāierodas... Tātad, ja jūs uztvērāt, ko es pateicu... Balsojums bija par to, ka vienas institūcijas vadītājs, kurš, aizbildinoties ar to, ka... Nav lekcijās, bet neatnāk uz Saeimas Pieprasījumu komisiju... Mēs uzskatījām, ka viņam ir jānāk, ka Saeimas Pieprasījumu komisija ir svarīgāka. Es domāju, ka nevar salīdzināt premjera kunga aizņemtību ar vienas iestādes vadītāja aizņemtību (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ar ko tad salīdzināt?!”), kurš tajā laikā lasa lekciju... (No zāles: „Nelasīja! Nelasīja!”) Neattaisnoti... Izrādās, viņš pat nelasīja lekciju... Tātad tie cilvēki, kas bija komandēti, nepareizi ir pateikuši. Tālāk. Par tādu kaismīgu viena bijušā premjera uzstāšanos. Par lietas būtību. Es pilnībā ticētu tam, ja jūs teiktu: „Es, Andris Bērziņš, tagad ievēlēts no Rīgas, biju premjers no 1999.gada līdz 2002.gadam. Neko neesmu darījis kapitālsabiedrību daļu pārvaldības uzlabošanai. Visa peļņa tika turēta depozītos vai nezin kā izmantota, bet tagad ir jābūt citādāk.” Bet, Bērziņa kungs, jūs neko tādu nepateicāt! Jūs savā darbībā tikai... Nodarbojāties savulaik... vienu pusgadu meklējāt Lucavsalā vietu, kur ielikt sporta halli hokeja čempionātam... un vēl dažas citas lietas... Līdz ar to vajadzētu ievērot konsekvenci. Vajadzētu nav par tēmu!”) Par uzņēmumu pārvaldību runājot, jāteic, ka mums ir arī viena ministrija, kura ir čempione meitasuzņēmumu dibināšanā valsts pārvaldībā. Es jums vienkārši gribu pateikt savu nostāju šajā jautājumā. Meitasuzņēmumi... Ir situācija, ka valsts pārvalde spiež ārā privāto biznesu un nelaiž klāt pamatfunkcijām, ko varētu uzņemties parastais bizness... Vienkārši nelaiž klāt nezināmu iemeslu dēļ vai zināmu iemeslu dēļ. Līdz ar to šeit arī ir viens, runājot Klāva Olšteina vārdiem, jautājums par to, kā uzlabot. Un viens no šiem veidiem būtu vienkārši aizliegt valsts uzņēmumiem, kapitālsabiedrībām veidot meitasuzņēmumus, kas faktiski novestu pie tā, ka privātais bizness tiktu pie lielāka pasūtījumu klāsta. Tas īsumā būtu varbūt viss, ko es gribēju piebilst pie šā... Paldies.".
- 2011_05_05-seq20 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamais Olšteina kungs! Jūs ļoti pareizi minējāt, kādēļ šos priekšlikumus, kuri acīm redzami ir diezgan loģiski... Jūs šeit teicāt, ka to ir viegli pateikt, bet grūti izdarīt. Un, neapšaubāmi, ka, ja jūs arī tos izstrādāsiet savā ministrijā, tad pieņemt jau to neizdosies. Un kāpēc? Tāpēc, ka ministrijas ir sadalītas pēc Koalīcijas padomes principiem, pēc lēņu principa... Tas viss ir sadalīts, ietekmes sfēras ir sadalītas. Un nekādu optimālāku pārvaldību nevar izveidot, kamēr šī sistēma nav mainīta fundamentāli. Tā ir tā problēma! Un sekas, protams, būs tās, ka no jomas, kur nākamajā gadā patiešām varētu dabūt papildu resursus, mēs nedabūsim neko, un sekos tas, kas seko parasti (to jau es teicu iepriekšējā reizē), - budžeta izdevumu samazinājums un droši vien drīz atkal nodokļu palielinājums. Cienījamie kolēģi! Vēlreiz atkārtoju, ka šis ir ļoti nopietns konstitucionāla rakstura jautājums. Faktiski tā ir konstitucionāla krīze, ja valdība pasaka, ka Saeimas pieņemtā lēmuma izpilde ir nelietderīga un ka līdz ar to var to nedarīt. Tas faktiski... īstenībā ir konstitucionāls jautājums. Tas nav kaut kāds tehnisks jautājums par vienkāršu termiņa neievērošanu. Paldies.".
- 2011_05_05-seq18 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Mani nedaudz aizskāra mana kolēģa deputāta Olšteina salīdzinājums par blusu meklēšanu. Ja Saeimas uzdevums valdībai un šā uzdevuma nepildīšana - klaja nepildīšana! -, pagarinājuma termiņa nelūgšana un vispār formāla atrakstīšanās, runājot par Saeimas uzdevumu, ir blusu meklēšana, tad man, Olšteina kungs, jums būtu jautājums: kur tad tie ziloņi ir palikuši? Kādi tad tie ziloņi izskatīsies? Kādi viņi izskatīsies? (No zāles dep. E.Zalāns: „Pareizi!”) Es, protams, saprotu, ka Olšteina kungs kā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs varbūt jutās nedaudz aizskarts tad, kad es pieminēju, ka arī mūsu ekonomikas galvenais stūrmanis, ekonomikas ministrs Artis Kampars, nevīžoja atnākt uz Pieprasījumu komisijas sēdi. Taču es gribu piekrist tam, ko teica Olšteina kungs, - tam, ka Saeima ar šo savu uzdevumu valdībai tiešām ir gribējusi panākt, lai valdība beidzot, jau šajā gadā, izstrādā „lineālu”, kā izmērīt valsts un pašvaldību uzņēmumus, kuros valstij un pašvaldībām ir noteicošā loma, un kā panākt, lai to kapitāls strādātu efektīvāk, un ko izdarīt, lai no šā kapitāla budžetā nonāktu vairāk resursu un lai mazāk būtu „jāgriež” pensijas, lai mazāk būtu „jāgriež” māmiņu algas, lai mazāk būtu „jāgriež” pabalsti un lai mazāk būtu jārunā par tādām lietām, kuras sabiedrībai nav pieņemamas. Godājamie kolēģi! Es palieku pie tā, ka... Atcerieties, lūdzu, savu balsojumu pirms trim mēnešiem, tad, kad jūs devāt uzdevumu valdībai, un izdariet katrs savu personīgo vērtējumu! Es godīgi saku, ka paņemšu arī šā balsojuma rezultātu izdruku, salikšu tās abas divas blakus un paanalizēšu, un, iespējams, kādā citā reizē jums atkal pastāstīšu, ko es par to domāju.".
- 2011_05_05-seq17 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas, otro reizi. (No zāles dep. U.Rotbergs: „Par Jaunzēlandi!”)".
- 2011_05_05-seq16 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien jautājums pēc būtības, kas tika skatīts arī Pieprasījumu komisijā, gan nebija par to, kā, ko, kāpēc un kad kura amatpersona ierodas uz Pieprasījumu komisijas sēdi, bet gan par to, kādā veidā uzlabot mūsu valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību, lai kapitāla atdeve no tiem būtu daudz lielāka. Proti, lai katrs no mums, Latvijas iedzīvotājiem, iegūtu maksimāli lielāku labumu no tiem uzņēmumiem, to uzņēmumu daļām, kuri pieder valstij. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Jānodibina padomes, vai ne?”) Diemžēl šeit, Saeimā, mēs nonākam nevis pie priekšlikumiem no jums, cienījamie kolēģi, par to, kā to labāk izdarīt, bet gan pie „blusu meklēšanas” tajā procesā, kuru tad kā, ko un kāpēc mēs minam šeit un runājam par to... Daudz labāk, protams, būtu, ja mēs šeit varētu runāt par to, kādā veidā uzlabot šo (No zāles dep. E.Zalāna starpsaucieni.) uzņēmumu pārvaldību. Ja mēs runājam par uzņēmumu pārvaldību, tad cienījamais Bērziņa kungs (No zāles: „Kurš Bērziņš? Precizējiet!”), kurš ievēlēts no Rīgas, pats labi atceras savu valdību, kurā, kad tika ieviests Jaunzēlandes modelis Latvijā aģentūru un valsts uzņēmumu pārvaldībā, Jaunzēlandē šis modelis jau bija bankrotējis. Saprotiet! Te jāsaprot šā jautājuma nozīmība, un arī jums, Bērziņa kungs, ir jāpaskatās tajā procesā... tiešām reāli jāpaskatās no tā aspekta, kas ir izdarīts šajā valstī tieši saistībā ar šo jautājumu. Ja mēs runājam par tām lietām, kas būtu jāizdara, tad ir skaidri saprotams tas, ka vispirmām kārtām būtu jāizvērtē to uzņēmumu gan lietderība, gan arī funkcijas, gan arī viss pārējais, kuru uzņēmējdarbība noris mūsu valstī, lai saprastu, vai slimnīcas vai teātri, vai kāda cita kapitālsabiedrība mūsu valstī ir paredzēta peļņas nešanai vai sociālu vai kādu citu labumu gūšanai. Tāpēc šie jautājumi noteikti vispirmām kārtām ir jāsadala, jāsaprot, kas notiek mūsu saimniecībā, kurus uzņēmumus mēs varam atsavināt un pārdot, savukārt no kuriem uzņēmumiem mēs varam iegūt daudz lielāku kapitāla atdevi, lai nākotnē varētu runāt par tādiem modeļiem, kādi ir izveidoti Somijā, Centrāleiropā vai Skandināvijas valstīs, kur nepārprotami ir redzams, ka valsts uzņēmumu pārvaldība ir centralizēta. Proti, tas nozīmē to, ka valsts uzņēmumi mums jānodod vienās rokās, lai tie nebūtu sadrumstaloti pa daudzām ministrijām, lai mēs tos varētu skaidri, saprotami pārvaldīt un lai pārvaldītāji būtu eksperti ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi. Tas ir diezgan vienkārši saprotams, bet grūti izdarāms. Paldies jums!".
- 2011_05_05-seq14 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis jautājums... Kā tikko teica Andris Bērziņš no Zemgales, citējot Andri Bērziņu no Rīgas, situācija nav tik viennozīmīga. Es kā Pieprasījumu komisijas loceklis varu skaidri pateikt, ka tiešām mums ir bijusi sēde, kur ar „Vienotības” konkrētu iniciatīvu tika pieņemts lēmums: ja tiek aicināta atbildīgā amatpersona, tad šī amatpersona ierodas neatkarīgi no tā, vai tas ir premjers, ministrs vai kāds cits, jo tajā brīdī... Kleckina kungs, kuram bija attaisnojoši iemesli... (No zāles: „Nebija! Nebija!”) nebija iemeslu... Jebkurā gadījumā... Tad, kad viņš neieradās, tika pieņemts, ka obligāti tai amatpersonai, kura tiek aicināta, ir jāierodas. Vienkārši, ja šajā gadījumā tas nav spēkā, tad pieņemsim vēl vienu lēmumu, ka nav jēgas tad aicināt ne premjeru, ne kādu ministru, jo jebkurā gadījumā tas nav saistoši. Vienmēr atnāks kāds ierēdnis. Tā ka vienkārši ir priekšlikums Pieprasījumu komisijai nākotnē pieturēties pie tā lēmuma, kas ir bijis, un man šķiet, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi. Lai cik aizņemts ir kāds ministrs, man šķiet, ka šis jautājums viennozīmīgi ir gana svarīgs, lai par to arī deputāti no opozīcijas varētu aprunāties ar pašu premjeru. Paldies.".
- 2011_05_05-seq12 spokenText "(No zāles dep. J.Urbanovičs: „Atzīsties, kā tad tur īsti ir!”) Jā. Kolēģi, es gribu sadalīt šo jautājumu divās daļās. Par tiem „baļķiem”. Būtu jau ļoti labi, ja šeit klātesošie ekspremjeri savulaik būtu bijuši tik čakli jeb tik darbīgi un nākuši uz pieprasījumiem... Klātesošie ļoti labi zina, ko nozīmē, teiksim, pieprasījumā aicināt uz šejieni. Nu, tā tas sanāk, ka šodien, kad mēs esam pozīcijā, mēs dziedam vienu dziesmu, bet, kad mēs esam opozīcijā, tad mēs dziedam otru dziesmu. Tas ir, mēs runājam par to, kādā veidā tam ir jānotiek un kā tam ir jābūt. Es tiešām būtu ļoti priecīgs un... Es neesmu tik īsu laiku šeit, bet es neesmu kaut vai reizi redzējis kādu premjeru, kurš būtu atnācis šeit, teiksim, uz pieprasījumu un kurš būtu bijis šeit klāt un varbūt arī tā dziļāk izstāstījis. Tas ir par tiem „baļķiem”. Par lietas būtību. Es piekrītu. Šīs attiecības, kādām ir jābūt starp Ministru kabinetu un Saeimu, nu, paldies Dievam, drusku mainās uz pozitīvo pusi. Drusku! Nu, jūs labi atceraties, kā tas viss notiek... Tad, kad ievēlē Ministru kabinetu, Ministru kabinets kļūst svarīgāks nekā Saeima un ir ļoti grūti, teiksim, kādu dabūt šeit, lai kaut ko mainītu. Šis lēmums, kas bija šeit pieņemts par kapitālsabiedrībām... Man gribētos, neskatoties uz to, ka es esmu pozīcijā... un tas būtu godīgi... un mēs esam skatījuši arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā... Tie atsūtītie dokumenti un atbildes par šo lēmumu pildīšanu - tas viss bija tik pavirši uzrakstīts un bija tik... es nezinu, kurš to bija lasījis, pirms šis dokuments vispār bija nonācis komisijā, lai to, teiksim, skatītu, kad ir nopietnas rezerves... Un nopietni, man liekas, būtu nepieciešams paskatīties uz to, kas notiek Ministru kabinetā, pirms šie dokumenti tiek sagatavoti un nosūtīti uz Saeimu. Un pēc būtības tomēr tie ir jāanalizē un jāskatās, jo mēs visi esam runājuši... mēs esam atgriežamies pie kapitālsabiedrībām... Un kapitālsabiedrību tā dziļākā būtība ir... nenosaukšu, kura... Ne jau tagad tā ir radusies; kapitālsabiedrību problēma ir radusies stipri, stipri agrāk. Ir runa par to, kādas tās ir izveidotas un kādas tās ir, un kas tur strādā, un kāda ir atdeve, un tā tālāk un tālāk. Un mēs tomēr visi nolēmām kopīgi uztaisīt revīziju un sakārtot to, kas attiecas uz kapitālsabiedrībām. Tāpēc tā ir otra puse. Mums būs jādarbojas kopīgiem spēkiem. Bet to, ka opozīcija izmanto savas iespējas, kas tai ir dotas, savas tiesības... (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Pienākumu!”) Bērziņa kungs, pienākumi un tiesības ir. (No zāles: „Nesarunājieties ar zāli!”) Es... paldies, paldies, paldies, ka jūs man atgādinājāt... Es nevaru sarunāties ar zāli, es pienākšu pēc tam pie jums un paskaidrošu to. Paldies.".
- 2011_05_05-seq10 spokenText "Godātie kolēģi! Šis pieprasījums tapa un tika veidots kā brīdinājums un atgādinājums Latvijas Saeimai rūpēties un gādāt par sabiedrības uzticēšanos, par sabiedrības uzticību. Šie vārdi ir skanējuši no daudzu mūsu parlamenta amatpersonu mutes, un sabiedrība tos ir dzirdējusi. Tas tad arī ir tas, ko mēs vēlamies, - celt sabiedrības uzticēšanos parlamentam. Jautājums ir tikai tāds: vai sabiedrība uzticas tādam parlamentam, kurš uzskata, ka Ministru kabineta rīcības plāna punktiem ir augstāks spēks nekā Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Es domāju, ka sabiedrība neuzticēsies šādam parlamentam, un tāpēc vienkārši aicinu koalīciju, īpaši „Vienotību”, padomāt par tiem vārdiem, ko jūs runājāt pirms vēlēšanām - par valdēm un par padomēm kapitālsabiedrībās. Un padomāt arī par to, kāpēc līdz 31.decembrim ir jālemj šie jautājumi. Arī, protams, par finansēm. Paldies.".
- 2011_05_05-seq8 spokenText "Godājamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt tur, kur nupat mans kolēģis Cilinska kungs beidza, runājot par Saeimas prestižu. Godājamie kolēģi! Saeima pagājušā gada decembrī, dodot valdībai trīs mēnešus laika darbam, uzdeva Ministru kabinetam ļoti konkrētu uzdevumu - sagatavot konkrētus priekšlikumus grozījumiem ļoti konkrētā likumā un iesniegt Saeimai tālākai skatīšanai. Manuprāt, nepārprotami skaidrs, saprotams uzdevums, turklāt ar ļoti konkrētu mērķi - rast budžetā papildu resursus uz tā rēķina, ka mēs... paskatīsimies, kāda tad ir kapitāla atdeve valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrībās, lai valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības varētu vērtēt ar vienotu „lineālu”, ar vienotu mērauklu. Godājamie kolēģi! Ko mēs esam saņēmuši no valdības pretī? No valdības pretī mēs esam saņēmuši kliedzoša nihilisma paraugu, tiesiskā nihilisma paraugu! Ministru prezidents savā vēstulē faktiski pasaka sekojošo: „Mīļā Saeima, jūsu 2.decembra uzdevumu es esmu šā gada 15.martā iekļāvis rīkojumā, un šajā rīkojumā es esmu uzdevis līdz 2011.gada 31.decembrim Ministru kabinetā sagatavot kādu dokumentu, kas, iespējams, atbildēs uz tiem jautājumiem, kurus jūs mums esat uzdevuši, dodot šo konkrēto uzdevumu.” Tādējādi Ministru prezidents pēc savas būtības uzspļauj Latvijas Republikas Satversmei. Viņš faktiski pasaka: „Es esmu daudz augstāks nekā tā Saeima, kura mani ir iecēlusi. Un tā Saeima var man teikt, ko viņa grib, bet es darīšu tā, kā es uzskatu par pareizu. Es pat nemēģināšu atnākt uz Saeimu un, iespējams, pārcelt to termiņu, ja man ir argumenti, kāpēc šis termiņš ir jāpārceļ.” Godājamie kolēģi! Tas, manuprāt, ir tik klaji kliedzošs Latvijas Republikas Satversmes pārkāpums un varu dalījuma pārkāpums, un tiesiskais nihilisms, un... es droši vien varētu atrast vēl kādus ļoti tēlainus salīdzinājumus... Bet, manuprāt, šeit vairāk ir jautājums pēc būtības. Otra lieta, kolēģi. Man, esot otro nedēļu Saeimā, Saeimas frakcijas uzdevumā bija jāaiziet uz Pieprasījumu komisiju. Taču tad, kad es gribēju atrunāties un neiet uz Pieprasījumu komisiju, sakot, ka tā būs tikai formāla saruna, tad mani kolēģi mani iedrošināja, teikdami: esot noticis brīnums. Viņi man teica tā: pēc augsti godājamās deputātes Druvietes ierosinājuma Pieprasījumu komisija Augusta Brigmaņa vadībā faktiski esot tieši ķērusies pie formālisma likvidēšanas... pie kaut kādas tur... pie kaut kāda frakcionārisma dzēšanas un ka turpmāk jautājumus skatīšot pēc būtības. Es jautāju: „Kā man tas būtu jāsaprot?” Viņi teica, ka iepriekšējā komisijas sēdē esot bijis tāds gadījums: uz sēdi ir tikusi uzaicināta konkrēta amatpersona, bet ir atnācis viņas vietnieks, un tad Augusts Brigmanis pēc Inas Druvietes priekšlikuma ir licis šo jautājumu uz balsojumu. Komisija nobalsojusi: astoņi „par”, divi - „pret”, pieci - „atturas”. Līdz ar to ir nolemts, ka turpmāk tieši tas cilvēks, kam adresēts šis pieprasījums, tikšot saukts uz Pieprasījumu komisijas sēdi. Šādu spārnotu ideju pārpilns es atnācu uz Pieprasījumu komisiju, taču Pieprasījumu komisijā, kolēģi, mani sagaidīja ļoti liela vilšanās. Es ļauju jums minēt: vai Ministru prezidents Dombrovska kungs bija atnācis uz Pieprasījumu komisiju? (No zāles: „Protams!”) Nebija, kolēģi! Maldāties! Dombrovska kungs bija nozīmējis atnākt uz komisijas sēdi Latvijas ekonomikas galveno stūrmani - ekonomikas ministru Arti Kamparu. Vēlreiz ļauju jums minēt: vai Artis Kampars bija atnācis? Nebija atnācis, kolēģi! (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nevar būt!”) Uz komisijas sēdi tika atsūtīti četri ierēdņi - divi no Ekonomikas ministrijas, divi - no Finanšu ministrijas, kuri ir ļoti augsti kvalificēti cilvēki, bet kuri, protams, ar politiku nenodarbojas un par politiskajām lietām neatbild, un arī rezolūcijas uz dokumentiem neliek. Viņi mēģināja visdažādākajā veidā izlocīties. Un tad, kad es Augustam... manis ļoti cienītajam Augustam Brigmanim iebildu pret to, kāpēc tad netiek pildīts tas lēmums, ko Pieprasījumu komisija iepriekš ir nobalsojusi savā komisijas sēdē par konsekvenci, tad es saņēmu atbildi, ka man to esot vajadzējis teikt nevis pirms balsojuma sēdes beigās, bet pirms balsojuma, iekams sāka skatīt šo jautājumu. (No zāles dep. S.Bendrāte: „Pareizi!”) Godājamie kolēģi! Tā mēs varam maldīties dažādu birokrātisku regulējumu gūzmā, mēģinot saskatīt lietas tur, kur tās nav jāsaskata, bet tajā pašā laikā neredzam milzu baļķus savās acīs. Godājamie kolēģi! Iepriekšējā sēdē, kā jau šeit minēja, par šo lēmumu... par šo uzdevumu, kuru Saeima deva valdībai, 83 deputāti nobalsoja „par”, 9 deputāti atturējās balsot, bet „pret” nebija neviens. Godājamie kolēģi! Es aicinu tomēr uzturēt spēkā šo pieprasījumu un ļoti konkrēti nobalsot par to. Es aicinu katru no jums pārdomāt, kas tad ir mainījies, salīdzinot ar balsojumu pirms trim mēnešiem, kad jūs visi balsojāt „par” to, ka valsts kapitāls ir jāizmanto lietderīgi. Bet kā ir tagad? (No zāles dep. E.Zalāns: „Pareizi!”)".
- 2011_05_05-seq6 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! 2010.gada 2.decembrī Saeima ar savu balsojumu, 83 deputātiem balsojot „par”, „pret” un „atturas” - nav, pieņēma lēmumu „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”. Toreiz, debatējot... ziņojot par šo projektu, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā deputāts Andris Bērziņš, kas ievēlēts no Zemgales vēlēšanu apgabala, teica (daži citāti no šīs runas): „Šis ir ceturtais piegājiens, un cerēsim, ka tas būs pozitīvs salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu. Saskaņā ar Satversmi un saskaņā ar likumiem Publisko izdevumu un revīzijas komisija izskatīja Valsts kontroles pabeigtu finanšu revīziju par Latvijas Republikas 2009.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldības budžetiem. Tā rezultātā tā ir sniegusi atzinumu ar iebildēm. Viens punkts bija saistīts ar to, ka mēs, uzņēmēji un sabiedriskās organizācijas ļoti plaši diskutējām presē un sabiedrībā, un tas bija saistīts ar budžeta un finanšu vadību, tajā nosakot, ka budžeta pieprasījumā ir norādāms, kādi rezultāti tika sasniegti, izlietojot valsts budžeta līdzekļus, kā arī paredzot sasniegto valsts budžeta mērķu izvērtēšanas mehānismus un kritērijus. Cerēsim, ka tas arī taps pieņemts un jau 2012.gada budžets tiks veidots, pieņemot likumdošanā izmaiņas, kuras varētu skaidrāk saprast gan deputāti, gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji. Otrs jautājums ir saistīts ar valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām: definēt valsts kapitāla ieguldījumu mērķus, sagaidāmos valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātus un metodes, ar kurām tos sasniegt, vienotus kritērijus valsts kapitāla atdeves noteikšanai un mērīšanai, pilnveidojot gada pārskatā iekļauto valdības ziņojumu, papildinot to ar informāciju par valsts kapitāla atdevi.” Domājams, ka Saeimas deputāti arī piekrita teiktajam, jo debatēs neviens neuzstājās, un, kā jau minēju, balsojums bija vienbalsīgs. Diemžēl arī ceturtais piegājiens izrādījās nesekmīgs, un, neskatoties uz to, ka termiņš jau ir pagājis, protams, nekādi likuma grozījumi nav iesniegti, tāpēc arī ir iesniegts šis pieprasījums. Premjers Valdis Dombrovskis valdības atbildes rakstā norāda, ka šis jautājums ir saistāms ar valdības rīcības plānā noteiktu līdzīgu uzdevumu, kura izpildes termiņš ir šā gada 31.decembris. Citēju: „Valsts pārvaldei jādarbojas vienotā sistēmā, un darbību veikšana atrauti no kopējā darbības plāna, šajā gadījumā valdības rīcības plāna, būtu nelietderīga un neloģiska. Ministru kabinets apņemas nodrošināt Saeimas paziņojuma 2.punkta izpildi līdz 2011.gada 31.decembrim.” Šai situācijai ir divi aspekti. Vispirms jau tas nozīmē, ka valdība nevarēs veikt nekādas izmaiņas 2012.gada budžetā, tātad labākajā gadījumā tas varēs ietekmēt 2013.gada budžetu. Līdz ar to mēs nevarēsim cerēt uz to, ka valsts kapitālsabiedrībās ieguldītie līdzekļi nestu atdevi un peļņu. Acīmredzot valdībai vienkāršāk ir celt nodokļus vai, ja to tiešām starptautiskie aizdevēji vairs neatļaus, tad turpināt „griezt” sociālo sfēru. Otrs aspekts, kas nav mazāk svarīgs, ir juridiskais aspekts. Proti, ja valdība būtu nākusi ar priekšlikumu apstiprināt citu termiņu vai mainīt termiņu, pamatojoties uz šiem argumentiem, pirms Saeimas noteiktais termiņš ir beidzies, par to, protams, varētu diskutēt. Taču šeit ļoti skaidri parādās ačgārna varas hierarhija: primārs ir Ministru kabinets, nevis Saeima, bet virs Ministru kabineta stāv nekonstitucionāls veidojums - Koalīcijas padome, kura arī visu nosaka. Saeimas lēmumu var nepildīt, norādot, ka tā izpilde būtu nelietderīga un neloģiska. Un tas, protams, nav nekāds izņēmums. Es domāju, ka ļoti līdzīga attieksme parādījās, skatot budžeta grozījumus. Kad Saeimā izskatījām tos pirmajā lasījumā, vispār neviens Ministru kabineta pārstāvis neuzskatīja par nepieciešamu ierasties Saeimas sēdē. Nu, un acīmredzot deputātiem tā situācija, kura, protams, nav pilnībā jauna (līdzīga ir bijusi arī iepriekšējās Saeimās), ir pierasta un pieņemama, taču, ja deputāti ir gatavi ar to samierināties, tad nebūtu arī jābrīnās, ka Saeimas prestižs ir tāds, kāds tas ir. Paldies par uzmanību.".
- 2011_05_05-seq4 spokenText "Labrīt, kolēģi! Šis pieprasījums mūsu komisijā tika izskatīts, Ekonomikas ministrijas pārstāvji sniedza pamatotu izskaidrojumu par šā pieprasījuma būtību. Argumenti bija pārliecinoši, un rezultātā pieprasījums tika noraidīts.".
- 2011_05_05-seq3 spokenText "Paldies. Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Bet, tā kā deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu, mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dzintara, Cilinska, Bērziņa, Parādnieka un Dombravas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 67, atturas - 9. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ilzes Viņķeles iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28. aprīlī. To Prezidijs arī ir izdarījis, un par to jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs tāpat ir saņēmis deputātes Ilmas Čepānes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no 28. aprīļa līdz 3.maijam. Arī šis atvaļinājums no Prezidija puses tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs tika saņēmis arī deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28.aprīlī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti. Tāpat Saeimas Prezidijs saņēma deputāta Nikolaja Kabanova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28.aprīlī, kurš arī ir ticis piešķirts, par ko jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātes Rasmas Kārkliņas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu laika posmā no šā gada 3.maija līdz 5.maijam. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Klauža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”. Tātad deputātu Cilinska, Šķēles, Agešina, Zalāna, Dzintara un citu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”. Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.".
- 2011_05_05-seq2 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Latvijas politikā bieži vien ir bijis tā, ka forma un saturs - tās ir divas atšķirīgas lietas. Nu, piemēram, no vienas puses, visas partijas sevi sauc par nacionālām, bet, no otras puses, viens no galvenajiem latviskuma sargiem - Valsts valodas centrs - dzīvo tādos pusizdzīvošanas apstākļos, tādos apstākļos, ka iestāde nevar atļauties pat algot juristu. Vēl kāds piemērs. No vienas puses, mēs demokrātijas jēdzienu dievišķojam, bet, no otras puses, par naudas šķērdētājiem saucam tos, kas vēlas izmantot vienu no galvenajām demokrātiskajām tradīcijām - tautas nobalsošanu. Faktiski tiek pateikts: „Nē, nē! Skandināvu bankas vai azartspēļu biznesu mēs neaiztiksim, bet taupīsim uz cilvēku iespējām demokrātiski piedalīties valsts pārvaldē, demokrātiski paust savu viedokli!” Protams, ne jau aizliedzat, bet allaž atgādināt, cik ļoti nesamērīga uzdrīkstēšanās mūsdienās ir referendums. Nacionālā apvienība lietas redz mazlietiņ citādāk. Mūsu skatījumā, plaša pilsoņu loka iesaiste lēmumu pieņemšanā ir katras valsts bagātība, par ko ir nevis jākaunina, bet jāpateicas un tā jāveicina. Ar šo priekšlikumu mēs piedāvājam tādu kārtību, ka referendumiem būs paredzēti konkrēti laiki - divas reizes gadā. Tad visa šā pusgada laikā ierosinātos referendumus varēs rīkot vienlaikus. No vienas puses, tādā veidā ietaupītu valsts līdzekļus, bet, no otras puses, dotu skaidru signālu sabiedrībai, ka cilvēku, pilsoņu iesaistīšanās valsts pārvaldē, lēmumu pieņemšanā ir vēlama lieta, ko mēs no cilvēkiem sagaidām. Un līdz ar to, protams, būtu atņemtas iespējas politiķiem manipulēt jautājumā par referendumu dārgajām izmaksām. Protams, ņemot vērā tās, nu, teiksim, stagnācijas tradīcijas, kas Latvijas politikā ir pastāvējušas, iespējams, ka šis likumprojekts tiks uzreiz noraidīts. Bet, godātie kolēģi, varbūt tieši tāpēc aicinu šīs tradīcijas lauzt! Es aicinu vismaz nodot šo likumprojektu komisijām, lai varētu detalizētāk un izvērstāk apspriest visus argumentus „par” un „pret”. Protams, attiecībā uz referendumiem šis ir tikai viens no nepieciešamajiem soļiem. Nacionālā apvienība gatavojas arī iesniegt priekšlikumus, lai novērstu vai vismaz mazinātu ārvalstīm iespējas referendumus finansēt, kā arī iespējas referenduma ierosināšanas procesā izmantot e-parakstus. Bet šobrīd, godātie kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_05_05-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam 5.maija sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, es vispirms gribu mūsu visu vārdā sveikt Saeimas priekšsēdētājas biedru, 9.Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, kuram vakardien tika piešķirts - un viņš to arī saņēma - otrās šķiras Trīszvaigžņu ordeni. Tātad tika piešķirts goda tituls „Trīszvaigžņu ordeņa lielvirsnieks”. Es uzskatu, ka tas ir novērtējums Daudzes kungam ne tikai kā ārstam un politiķim, bet tas tomēr ir arī novērtējums visam mūsu darbam kopumā, un jebkurš ordenis un šāda veida apbalvojums pirmām kārtām... tie ir pienākumi, nevis tiesības, un tātad, tā kā mums tagad ir arī cilvēks ar lielākiem pienākumiem, tad es novēlu ne tikai Gundaram, bet arī mums visiem atcerēties, ka vissvarīgākais, jebkuru savu darbu darot, ir darīt to Latvijas vārdā. Paldies Gundaram! (Aplausi. No zāles dep. K.Šadurskis: „Un atbildes runa?”) Pirms mēs sākam izskatīt tālāk apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tātad desmit deputāti - Ādamsons, Cilevičs, Ņikiforovs, Orlovs, Tutins un citi - ir lūguši grozīt Saeimas 5.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat desmit deputāti - Dolgopolovs, Pimenovs, Burunovs, Urbanovičs, Ņikiforovs un citi - ir lūguši grozīt Saeimas 5.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 2011.gada 5.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 5.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.287/Lp10) otrajam lasījumam līdz š. g. 13.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 5.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Valentīnas Mičurovas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas šā gada 5.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Pļaskotas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Pirmā sadaļa - „Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Oficiālo publikāciju likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Cilinska, Bērziņa, Parādnieka un Dombravas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Raivis Dzintars pieteicies runāt „par”.".
- 2011_05_04_s-seq4 spokenText " Līdz ar to 4.maija sēdi par godu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 21.gadadienai pasludinu par slēgtu. Bet tradicionāli aicinu visus klātesošos uz svinību turpinājumu blakus – Sarkanajā zālē. ".
- 2011_05_04_s-seq3 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Ministri! Ekselences! Cienījamās dāmas, godātie kungi! Latvija svin 4.maija svētkus. Pavasara, cerību un nācijas pašnoteikšanās svētkus. Pirms divdesmit viena gada šajā dienā tika pateikts tas, par ko mūsu tauta bija sapņojusi piecdesmit okupācijas gadus. Augstākās padomes deputāti nobalsoja par deklarāciju, kurā pagātnes noziegumi beidzot tika nosaukti īstajā vārdā un deklarēta pārliecība par Latvijas valsts tiesībām uz patiesu neatkarību. Tas bija nopietns un neatgriezenisks solis, kas noteica viena laikmeta beigas un iezīmēja jauna laikmeta sākumu. Tā bija drosmīga un izšķirīga rīcība, kuras nozīmību mēs nedrīkstam aizmirst. Ir pagājis pietiekami ilgs un notikumiem bagāts laiks. Pasaule ir būtiski mainījusies, Eiropa kļuvusi par spēcīgu un vienotu valstu savienību un Latvija – par šīs savienības dalībvalsti. Tā ir pievienojusies NATO valstu saimei, veidojot jaunu un ietekmīgu starptautiskās drošības satvaru. Latvija ir kļuvusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalsts, uzņemoties noteiktus pienākumus, bet arī gūstot neatsveramu palīdzību grūtos brīžos. Latvija šajā laikā ir mācījusies pati noteikt savu likteni, pati domāt par labāku pārvaldības un sociālā dialoga modeli, veicināt demokrātiskākas, pilsoniski aktīvākas un labklājīgākas sabiedrības izaugsmi. Es saku – ir mācījusies. Jo ne viss mums vēl izdodas tā, kā gribētos. Ne viss ir ideāli, kā to vēlētos perfektais latvietis. Taču tas, kas mums ir, ir iegūts ar pašu rokām. Un šo privilēģiju mēs nedrīkstam novērtēt par zemu. 4.maijs ir Latvijas nācijas pašnoteikšanās svētki. Diena, kurā mēs pirms divdesmit viena gada atkal apzinājāmies sevi kā valsti. Diena, kas skaidri parāda, kāds spēks ir ticībai, pārliecībai un kopīgai cerībai. Tauta, kas spēj vienoties savā pārliecībā par nākotni, kļūst par nāciju. Un nācija veido valsti. 4.maija notikumi ir daļa no mūsu vēstures. No vēstures, kas joprojām turpina ietekmēt ne vien valsts attīstību un mūsu ikdienu, bet arī mūsu nācijas spēju pastāvēt un attīstīties. Mūsu spēju augt. Valsts jau nav tikai politisku procesu rezultāts, tā nav starptautisku vienošanos, konfliktu, intrigu vai sazvērestību auglis. Valsts ir nācijas miesa, mājvieta tautas garam un kultūrai, patvērums mūsu senču vērtībām un valodai. Mēs gribam dzīvot veselā miesā, mēs gribam redzēt savu valsti veselu un spēcīgu. Bet senie grieķi jau zināja teikt, ka veselai miesai ir vajadzīgs vesels gars. Un mums šobrīd Latvijā ir nepieciešams atcerēties, ar kādu garu, ar kādu kolektīvo pašapziņu tika pieņemti 4.maija izšķirīgie lēmumi. Mūsu Latvija joprojām ir jauna valsts. Uz kaimiņu fona, uz citu, senāku un varenāku valstu fona mēs joprojām vēl esam uzskatāmi par jauniešiem. Taču arī šajā neilgajā vēstures periodā jau varam redzēt, kā mainījusies pati Latvijas valsts ideja. Atbilstīgi laikmeta garam ideja par to, ka Latvijai vajadzētu būt neatkarīgai valstij, ir augusi un attīstījusies līdz ar Rietumeiropas priekšstatiem par nāciju un nacionālu valsti. “Mums arī, līdzās ar vāciešiem un frančiem, ir tiesības uz savu patstāvīgu valsti,” – šī doma iedvesmoja gan jaunlatviešus, gan mūsu valsts dibinātājus 1918.gadā. “Mēs paši esam saimnieki savā zemē un atbildīgi par tās labklājību,” – šāda ideja bija pamatā sapnim par laimīgajiem ulmaņlaikiem pagājušā gadsimta 30.gados. “Mums ir jālabo vēsturiskā netaisnība un jāatjauno Latvija kā valsts,” – mēs domājām, kad cēlāmies cīņai ar padomju impēriju. “Kaut pastalās, bet brīvi,” – tas bija pavisam nopietns lozungs, bez vismazākās ironijas vai cinisma. “Latvijas valstiskums ir vienīgā iespēja latviešu valodas, kultūras un latviešu tautas izdzīvošanai,” – to mēs mēdzam sev atgādināt arī šodien. “Latvija var!” – kaut uz brīdi, bet mēs esam noticējuši, ka mūsu mazā valsts spēj pārsteigt, pārvarot lielāko ekonomisko krīzi, kas bija skārusi Rietumus pirms diviem gadiem. Kas Latvija mums ir šobrīd? Ko tā mums nozīmēs pēc desmit, pēc piecdesmit gadiem? Kā mums audzināt savus bērnus un mazbērnus, lai viņi mīlētu šo valsti, lai tā arī viņiem būtu nepieciešama un svarīga ideja, nevis tikai apgrūtinājums, ko līdz ar parādiem tie saņēmuši mantojumā no saviem vecākiem? Kādu Latvijas ideju mēs varam piedāvāt jauniešiem, kas dodas mācībās vai darbā uz ārzemēm un nereti vairs nedomā par atgriešanos mājup? Ko viņiem nozīmēs vārds “mājas”? Mūsdienu Eiropā aizvien nosacītākas kļūst valstu robežas, paverot agrāk vēl nebijušas iespējas darbaspēka kustībai un ievērojami paplašinot izvēles iespējas, it īpaši jauniem cilvēkiem, kas vēl tikai domā par savu ideālo dzīves scenāriju. Mājas mūsdienu pasaules izpratnē var būt jebkur – kur vien ir darbs, draugi, patīkama vide, tuva kultūra, labi laika apstākļi... Vai Latvija šādos apstākļos var konkurēt ar Spāniju, Vāciju, Īriju, Holandi? Vai Latvija var būt kaut kas vairāk par vienu no daudzām iespējamām dzīvesvietām Eiropas kartē? Šajā jautājumā ir kaut kas tāds, kas liek satrūkties. Vai tad dzimteni var izvēlēties? No brīva prāta? Mūsu tauta ir pieredzējusi vairākas emigrācijas – piespiedu izsūtīšanu un došanos kara bēgļu gaitās. Mūsu vēsturiskā atmiņa ir saglabājusi priekšstatu par emigrāciju kā traģisku nelaimi, kā dzimtenes zaudēšanu. Arī tagad bieži var dzirdēt viedokli, ka lielais darba meklētāju skaits, kas izbraukuši no Latvijas, ir mūsu nelaime, valsts mazspējas un bojāejas pazīme. Negribētu tam piekrist, taču viens gan ir skaidrs – tā būs traģēdija, ja vistuvākajā laikā mēs nespēsim definēt jaunu Latvijas ideju, tādu Latviju, kas iederēsies un spēs pastāvēt modernā Eiropā, tādu, kas dos spēku un brīvību tautas garam, tādu, kas garantēs patvērumu un aizsardzību grūtā brīdī. Tādu, kas iedvesmos dzīvei, darbam un mīlestībai. Godātie klātesošie! Latvijas nākotne nav iedomājama arī bez rūpēm par bērniem – bez rūpēm par to, lai viņi šeit dzimtu, dzīvotu un darītu mūsu valsti labāku. Nosaukt pašreizējo stāvokli tikai par demogrāfisku problēmu nozīmētu lemt to neveiksmei. Demogrāfiskā politika ir grūta un nepateicīga, tajā ieguldītie līdzekļi un enerģija ir investīcijas, kas atmaksājas tikai pēc vairākām paaudzēm. Taču jautājums par to, kā veicināt bērnu dzimšanu Latvijā, ir arī jautājums par ticību nākotnei. Bērni nedzimst tāpēc, ka viņu vecākiem klājas labi vai – gluži otrādi – slikti, bērni nedzimst lielāku pabalstu vai abortu aizliegumu dēļ. Bērni dzimst tad, kad ir ticība, ka rītdiena būs labāka par šodienu. Un labākais, ko valsts var darīt savas tautas labā, ir kļūt par labākas rītdienas apsolījumu. Sniedzot drošības sajūtu par stabilu, prognozējamu, saprotamu un pārliecinošu attīstību. Prognozējama attīstība ir arī tas, ko no valsts gaida uzņēmēji. Daudzu valstu pieredze rāda – lieli vai mazi nodokļi paši par sevi vēl negarantē investīciju pieplūdumu un uzņēmējdarbības uzplaukumu. Daudz svarīgāk ir garantēt paredzamu, stabilu un vienkāršu nodokļu politiku. Mēs esam veikuši daudzas straujas un nepieciešamas pārmaiņas šajā jomā pēdējo divu gadu laikā. Nu ir tas brīdis, kad jāpasaka – nepatīkamu pārsteigumu vairs nebūs. Mēs vairs necelsim nodokļus, bet virzīsimies uz plānotu, pārdomātu nodokļu samazināšanas reformu. Valdības uzdevums ir piedāvāt ilgtermiņa stratēģiju, kura skaidri norādītu termiņus svarīgākajām pārmaiņām un kura ietekmētu tautsaimniecību. Viens no galvenajiem šobrīd izvirzāmajiem mērķiem nepārprotami ir eiro ieviešana 2014.gadā, un tam jāgatavojas ne tikai izpildāmo Māstrihtas kritēriju izpratnē. Ir jāsaprot un jāprot izmantot eiro ieviešanas pozitīvās sekas, jāskaidro ieguvumi – ērtības, stabilitāte, valsts ekonomiskā drošība, aizņēmumu pārfinansēšanas izmaksu samazinājums, jauna ekonomiskā identitāte. Tas viss var ievērojami stimulēt Latvijas tautsaimniecību, vairojot arī iedzīvotāju drošību un labklājību. Izmantot šo iespēju ir mūsu pienākums. Otrs tikpat neatliekams, taču daudz grūtāks uzdevums ir veikt sociālā budžeta stiprināšanas pasākumus. Iespējams, ir jādomā par pārmaiņām šajā jomā. Mūsdienu pasaulē, kas pakļauta ekonomisko krīžu un svārstību riskam, valsts nevar riskēt ar nestabilu pensiju sistēmu. Arī šeit ir svarīga prognozējama pāreja no vienas sistēmas uz citu, strādājošo iemaksas sociālajā budžetā lielā mērā ir atkarīgas no uzticēšanās valsts spējai nodrošināt cilvēka cienīgu un sociāli taisnīgu vecuma pensiju tiem, kas nespēj sevi nodrošināt paši. Tajā pašā laikā ir jāturpina veicināt privāto pensiju fondu attīstību, dodot strādājošajiem iespēju pašiem rūpēties par vecumdienām. Šī ir viena no jutīgākajām tēmām, kas rūpīgi jāizdiskutē ar sabiedrību jau tuvākajā laikā, neatliekot aktīvu rīcību. Dialogs ar dažādiem sabiedrības slāņiem, aktīvāka to iesaiste politisko lēmumu pieņemšanā ir būtisks nosacījums valstiskai domāšanai un lielākai sabiedrības solidaritātei kopēju mērķu vārdā. Valsts nav nedzīvs mehānisms, ko iespējams atrast, aizgūt vai mantot, darbināt vai salauzt. Valsts ir dzīva. Dzīva, ja to veido nācija ar ticību nākotnei. Dzīva, ja to uztur paaudžu pēctecība un solidaritāte. Dzīva, ja ar vārdu “politika” tiek saprasta nevis dažu politikāņu rosība, bet gan ikviena sabiedrības pārstāvja iesaiste, ieinteresētība lēmumu pieņemšanā. Kas veido valsti? Atbilde ir pavisam vienkārša – to veido cilvēki. Nākotnē vērsta, solidāra un pilsoniska sabiedrība. 1990.gada 4.maijā šie trīs nosacījumi piepildījās. Mēs noticējām nākotnei, mēs bijām kopā – dažādu paaudžu, tautību un pārliecību cilvēki, mēs ikviens iesaistījāmies lielajā politikā un uzticējāmies tautas priekšstāvjiem. Tas notika – un tapa valsts. Ir svarīgi atcerēties tās dienas sajūtas. Atcerēties un censties saglabāt sevī tā laika impulsu, enerģiju un spēku, kas deva pamatu mūsu valstij. Darīt to savu bērnu, savas valsts, savas Latvijas vārdā. Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.) (Tiek atskaņota valsts himna.)".
- 2011_05_04_s-seq2 spokenText "Vārds Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.".
- 2011_01_20_s-seq2 spokenText "Vārds Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.".
- 2011_05_04_s-seq1 spokenText "Godātie klātesošie! Saeimas 2011.gada 4.maija svinīgo sēdi par godu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 21.gadadienai pasludinu par atklātu.".
- 2011_04_28-seq540 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 2011.gada 28.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2011_04_28-seq539 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Solvita Āboltiņa, Ilma Čepāne, Sergejs Dolgopolovs, Nikolajs Kabanovs, Valērijs Kravcovs, Vitālijs Orlovs... (No zāles: „Šeit!”) Vitālijs Orlovs ir uz vietas. Jānis Reirs, Kārlis Seržants, Staņislavs Šķesters, Ilze Vergina, Ilze Viņķele un Oskars Zīds.".
- 2011_04_28-seq538 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.".
- 2011_04_28-seq537 spokenText "Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 13.15.".
- 2011_04_28-seq535 spokenText "Cienījamie deputāti, vēl tikai kādu pusstundiņu aizkavēšu jūsu uzmanību! Es vēlos vienkārši vēlreiz Attīstības plānošanas apakškomisijas vārdā uzaicināt deputātus rīt piedalīties konferencē „Optimāls nacionālo attīstības stratēģiju ieviešanas un uzraudzības mehānisms”. Informēju, ka pieteikušies ir vairāk nekā 70 interesenti no ārpuses. Un man deputāti ziņoja, ka... Mēs gribējām rīkoties ļoti moderni - nosūtījām visiem e-pastus. Diemžēl acīmredzot daudzi tos nelasa, tāpēc es mutiski uzaicinu rīt piedalīties. Es ļoti ceru, ka deputātu skaits neaprobežosies ar dažiem mūsu apakškomisijas cilvēkiem. Rīt tātad pulksten desmitos! Paldies.".
- 2011_04_28-seq534 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai Lieģa kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Pastāvīgās komitejas sēdes rīkošanu Rīgā 2014.gada martā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 22. Lēmums pieņemts. Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība izskatīta. Pirms mēs reģistrējamies, vārds deputātiem, kuri vēlas sniegt paziņojumus. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2011_04_28-seq533 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nu, tas, ko mēs pagājušajā gadā izdarījām šeit, Rīgā, ļoti veiksmīgi, kur bija daudzi uzaicinātie viesi, izmaksā dārgāk. Bet tā bija NATO Ģenerālā Asambleja, tas ir drusciņ citādāk... Tās ir pastāvīgo komiteju sēdes, kas izmaksā patiešām daudz mazāk. Tā ir tā starpība - nevis Asambleja, bet komiteja. Vai pareizi es saku, Lieģa kungs? Un viss! To vajag saprast. Paldies.".
- 2011_04_28-seq531 spokenText "Godātie kolēģi! Ārlietu komisijas bijušais vadītāj Bērziņa kungs! Visu cieņu! 10 līdz 20 tūkstoši latu! Kādi miljoni? Par ko jūs te runājat?! 10 līdz 20 tūkstoši latu ir šobrīd plānotie izdevumi! Vai tiešām... Nākamais. Godātie kolēģi! Ja jau bijušais Ārlietu komisijas vadītājs nezina NATO formātu, tad es atkārtošu, kāds ir NATO formāts. NATO Parlamentārās Asamblejas formāts ir trijos līmeņos: augstākais līmenis ir rudens sesijas, kuras Latvija nekad nav rīkojusi. Otrs augstākais līmenis ir pavasara sesijas, kuras Latvija, pēc visām pārējām valstīm, kas to bija rīkojušas, rīkoja pirmo reizi pagājušajā gadā rotācijas kārtībā. Trešais līmenis ir pastāvīgā komisija, kam ir daudzkārt, daudzkārt mazākas izmaksas un kur piedalās delegāciju vadītāji, Bērziņa kungs! Es piekrītu, ka jūs visu nevarat zināt... Jā, bet es uzskatu, ka mans pienākums ir paskaidrot, ka šis trešais līmenis neizmaksā tik daudz Latvijas valstij, bet tā ir goda lieta to darīt.".
- 2011_04_28-seq529 spokenText "Cienījamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Es pilnībā pievienojos tam, ko teica Imants Viesturs Lieģis par to, ka NATO dalībvalstīm savas saistības ir jāpilda un šādas NATO Parlamentārās Asamblejas sēdes - tā ir viena no šo saistību sastāvdaļām. Šīs saistības ir jāpilda periodiski. Pie mums šāda Asamblejas sēde bija pagājušajā gadā. Tā gan, jāsaka, bija pirmā, kopš mēs vispār kļuvām par NATO asociēto locekli, un tādējādi lietuvieši un igauņi, piemēram, mums bija aizsteigušies garām par vairākiem gadiem... Taču tas nebūt nenozīmē, ka mums šī nākamā sēde ir jānotur 2014.gadā. Godājamie kolēģi! Situācijā, kad valdība burtiski saspringst visās jomās, jo nezina, kur atrast līdzekļus, kad mēs zinām, ka nākamajā gadā atkal 200 miljoni ir jākonsolidē jeb jāsamazina... Situācijā, kad mēs samazinām pabalstus: samazinām ģimenes pabalstus, bērnu pabalstus, bezdarbnieku pabalstus, visu pārējo, pieņemt lēmumu, kas faktiski radīs priekšnoteikumus - jo nekur jau atkāpties mēs no tā nevarēsim -, ka vieni 3,5 miljoni atkal būs jāiebudžetē 2014.gada budžetā... Es nezinu, kāda šī summa būs, jo, redziet, Rasnača kungs to nenosauca, bet sākotnējā summa, kas bija pagājušā gada Parlamentārajai Asamblejai, bija 3,4 miljoni, ja es pareizi atceros, pēc tam tā tika divreiz īsināta, un beigās laikam iztikām ar 1,5 miljoniem. Bet tik un tā tie ir miljoni! Tie nav tūkstoši, un tie nav simti tūkstošu!".
- 2011_04_28-seq528 spokenText "Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_04_28-seq527 spokenText "Lieģa kungs, kā jau delegācijas vadītājs, manis teikto papildinās, bet es, delegācijas vadītāja vietnieks, varu Kučinska kungam minēt to, ka šie izdevumi būs daudzkārt (es uzsveru - daudzkārt!) mazāki nekā pagājušā pavasara sesijā. Ja ir runa par precīziem skaitļiem, tad jāteic, ka, plānojot tā konkrētā gada budžetu, šos skaitļus nosauks, jo tas skaitlis, kas bija plānots pagājušā gada pavasara sesijai, tika samazināts vairāk nekā uz pusi, ņemot vērā, ka bija spiedīgi apstākļi. Un, ja nebūtu bijis šā politiskā lēmuma, ko 2005.gadā virzīja deputāts Guntis Bērziņš no „Jaunā laika”, ja nebūtu bijis šā politiskā lēmuma, ko pieņēma Saeima, mūsu valsts kristu lielā kaunā NATO valstu saimē. Paldies Dievam, tas nenotika! (No zāles: „Nosauciet summu!” Dep.".
- 2011_04_28-seq526 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2009_10_08-seq11 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2011_04_28-seq525 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atvainojos, jo es domāju, ka tā ir normāla procedūra... Mēs vakardien to arī skatījām savā frakcijā. Es domāju, visi to skatīja, un lēmumu mēs būtu pieņēmuši šodien tad, ja ziņotājs būtu ne tikai pateicis, protams, par šo cienījamās komitejas sēdi, kuru Latvijai ir gods rīkot, bet arī mazliet vairāk pastāstījis tiem, kas nepiedalās komisijā, cik tas Latvijai izmaksās. Vai mēs to varam atļauties? Un tas ir viss, tāda pavisam maza niansīte. Tāpēc ļoti lūdzam, lai referents vēlreiz atnāk šeit un pasaka to. Pretējā gadījumā ļoti grūti būs pieņemt lēmumu.".
- 2011_04_28-seq524 spokenText "Jūs varat nākt no tribīnes to pašu teikt. Ja ne, tad... Tādā gadījumā debates ir... Jūs tātad nākat debatēt? Debatēs vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2011_04_28-seq523 spokenText "Jā? (No zāles dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a): „Dodiet viņam vārdu!”)".
- 2011_04_28-seq522 spokenText "Es atvainojos! Tas, ar ko jūs šobrīd nodarbojoties, - tās ir debates, tas nav par procedūru. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Tās īsti nav debates, vai procedūra to nenosaka...”)".
- 2011_04_28-seq521 spokenText "Vai ziņotājam nav nepieciešams šādās reizēs, kad šādi lēmumu projekti tiek pieņemti, nosaukt arī summu, no kādas būs mums jāšķiras? Šobrīd mums jābalso bez...".
- 2011_04_28-seq520 spokenText "Vai Kučinska kungs vēlējās debatēt? Par procedūru? Lūdzu, Kučinska kungs! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kučinskim!".
- 2011_04_28-seq519 spokenText "Labdien, godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Pagājušā gada maijā Latvijas Saeima ļoti veiksmīgi rīkoja NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesiju Rīgā. Pavasara un rudens sesija, kā arī Pastāvīgās komitejas pavasara sēdes rīkošana ir daļa no NATO dalībvalsts saistībām un pienākumiem. Pastāvīgās komitejas sēdē parasti piedalās apmēram 150 dalībnieki, un tā norisinās apmēram trīs dienas. 2014.gadā pavasarī Rīga būs Eiropas Savienības kultūras galvaspilsēta. Ārlietu komisija savā 13.aprīļa sēdē atbalstīja priekšlikumu rīkot šādu NATO Parlamentārās Asamblejas Pastāvīgās komitejas sēdi Rīgā. Lūdzu Saeimu atbalstīt šādu lēmuma projektu. Paldies. (No zāles: „Cik tas maksā?”)".
- 2011_04_28-seq518 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Imanta Parādnieka saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 1. Lēmuma projekts atbalstīts. Lēmums pieņemts. Nākamā sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par deputāta Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts „Par deputāta Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts ir patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Pastāvīgās komitejas sēdes rīkošanu Rīgā 2014.gada martā”. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Imants Viesturs Lieģis.".
- 2011_04_28-seq517 spokenText "Cienījamie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Rīgas domes Administratīvās komisijas Ziemeļu apakškomisijas iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Imanta Parādnieka saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt deputāta Imanta Parādnieka saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.".
- 2011_04_28-seq516 spokenText "Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Imanta Parādnieka saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2011_04_28-seq514 spokenText "6.maijs. Deputāti neiebilst.".
- 2011_04_28-seq513 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 6.maijs.".
- 2011_04_28-seq512 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 31. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_04_28-seq511 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nu, man šķiet, ka pozīcija ir ļoti skaidra, tāpēc nav vērts turpināt. Vienīgais, ko es nevaru pieņemt, ir pārmetums, ka es mainīju savu pozīciju. Tā tas nebija! Es domāju, ka Druvietes kundze ir domājusi kādu citu... Es vienmēr iebildu pret šo principu un iesniedzu arī grozījumus, lai izslēgtu no Kārtības ruļļa šādus grozījumus. Tā ka tā ir patiešām principa lieta. Paldies.".
- 2011_04_28-seq509 spokenText "... labi vai ļoti labi. Protams, viņš norādīs, ka prot labi vai ļoti labi. Par to mēs esam pārliecinājušies. Papīrs panes visu... Es tomēr rosinātu atsākt diskusiju. Protams, ļoti smagu un ar garu teorētisko daļu, neizbēgami arī ar demagoģisko daļu, par to, vai mūsu vēlēšanu likumā tomēr šī norma nav jāatjauno. Un, lūk, šie grozījumi Saeimas kārtības rullī ir pirmais solis, lai mēs vismaz mainītu mūsu parlamenta attieksmi pret valsts valodas nepratējiem un juridiski korektā, precīzā, pat pārāk detalizēti atrunātā sistēmā tomēr vismaz iedarbinātu to mehānismu, kas, iespējams, dažām politiskajām partijām arī liks desmitreiz apdomāties, pirms tās savos vēlēšanu sarakstos iekļaus kandidātus, kas valsts valodu reāli neprot. Aicinu atbalstīt.".
- 2011_04_28-seq508 spokenText "Kolēģi, lūdzu, esiet nopietni!...".
- 2011_04_28-seq507 spokenText "Kolēģi! Ja jau reiz mums šodien ir „valodas diena”, tad atgādināšu teikto par to, ka mums šajās diskusijās ir permanentā un fleksiblā daļa. Un permanentajā daļā, protams, atkal mēs varam diskutēt par jautājumu, vai tirgus Latvijā nosaka valodu lietojumu, un šādiem gadījumiem es pat ieteiktu diskusijām sagatavot lozungu: „Tirgus Latvijā nosaka visu ko, bet tikai ne valodu lietojumu.” Tā ir tik tiešām tiesa! Mūsu valodas situācijā tirgus, ekonomiskā vērtība valodu lietojumu neregulē. Tieši tādēļ mums ir bijis nepieciešams šis stingrais juridiskās regulēšanas mehānisms, kas 20 gadu laikā ir pierādījis savu pareizību. Grūti pateikt, kādā situācijā mēs atrastos šodien, ja mēs 1988.gadā, 1992.gadā, diskusijās arī ar starptautiskajiem ekspertiem no 1995.gada līdz 1999.gadam būtu bez ierunām pakļāvušies dažu ekspertu veiktam starptautisko normatīvo aktu traktējumam, būtu ļāvuši visu regulēt brīvajam tirgum, būtu nobijušies no tiem, kas uzskata, ka valsts vēlas lietot pātagu, nevis kliņģerus. Tātad no šīs daļas izriet secinājums: regulējums ir nepieciešams. Tālāk par būtību. Tieši par vēlēšanu likumu. Es pilnīgi piekrītu Borisam Cilevičam. Jā, tik tiešām šāda norma, ka viss tika regulēts vēlēšanu likumā, Latvijā pastāvēja līdz 1999.gadam. Tad šī norma tika atcelta. Bet atcerēsimies, ka galvenokārt tādēļ, ka Latvija tajā laikā gatavojās iestājai NATO un Eiropas Savienībā, pasaulē bija citāda izpratne! Tā tagad ir mainījusies, un tā tas ir arī ar izpratni par lingvistiskajām tiesībām. Un jau tajā laikā mēs brīdinājām, kādas sekas būs šīs normas izslēgšanai. Sekas, protams, ir piepildījušās, bet šajā gadījumā es par to pilnīgi nemaz nepriecājos. Bet tagad par to, kas ir būtība un kas ir juridiskā tehnika. Interesanti. Visu laiku mēs runājām par būtību. Un tieši tad tika pieminēts, ka, jā, principā jau tā esot, bet tomēr jāizstrādā juridiskās regulēšanas mehānisms. Tagad, kad tāds ir, mēs atkal dzirdam pilnīgi citu retoriku. Tātad jādomā par būtību. Labi, runāsim par būtību! Jebkurš, šķiet, atzīs, ka Latvijā valsts valodas zināšanas ir nepieciešamas. Es pieļauju, ka jebkurš arī atzīs, ka tas ir pats par sevi saprotams, ka tas nepieciešams parlamentārietim. Taču pēc tam seko „bet” ar vairāku atrunu virkni. Tur varam izdalīt vairākus punktus. Pirmais - par šīm vēlētāju tiesībām paust savu brīvo gribu. Nenoliedzami, šādas tiesības ir. Bet šeit arī jāteic, ka valsts valodas prasme vai neprasme vēlētāju acīs nav negatīvs kritērijs. Tāda ir mūsu realitāte. Gluži otrādi! Ir zināms pamats domāt, ka pārliecība par deputātu vājām valodas zināšanām - es runāju pieļāvuma formā, jo pierādīt to nevaru - dažu vēlētāju acīs varētu būt pat pluss, jo, šādu deputātu kritiskajai masai pavairojoties, kādam varētu rasties viltus cerības, ka tiks mainītas arī mūsu valodas politikas pamatnostādnes. Pilnīgi iespējams! Un otrais. Par to, vai mūsu vēlēšanu likumā būtu jāizdara šie grozījumi, lai, jau balotējoties, deputātiem tomēr būtu jāuzrāda valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments, nevis tikai ļoti skaisti jānorāda, ka viņš valsts valodu prot...".
- 2011_04_28-seq505 spokenText "Cienījamie kolēģi! Bērziņa kungs! Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka šeit ir runa tieši par mehānismu, bet norma pastāvēja jau sen, un tur ir tā problēma, ka faktiski... Domāju, ka mums nevajadzētu koncentrēties tieši uz tehniskām detaļām. Te ir runa par principu, jo būtībā mēs runājam par likuma normu, kas ierobežo fundamentālās tiesības vēlēt un tikt ievēlētam. Pirmām kārtām tieši tiesības vēlēt. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Papildu tiesības atsaukt!”) Protams, šīs tiesības nav absolūtas, tās var tikt ierobežotas. Starptautiskajā praksē ir ļoti īss tādu situāciju uzskaitījums, kad tiesības vēlēt var tikt ierobežotas: pirmais ir tiesas spriedums par kaut kādu kriminālu nodarījumu; otrais, ja attiecīgais cilvēks, kandidāts vai ievēlētais deputāts, ir atzīts par rīcībnespējīgu. Daudz strīdīgāks ir jautājums par lustrāciju, bet dažos gadījumos patiešām kaut kāda piederība pagātnē kādām organizācijām arī var kalpot par pamatu šo tiesību ierobežojumam. Vai valsts valodas sliktā prasme var tikt izmantota par iemeslu, lai ierobežotu vēlēšanu tiesības? Šīs personas vēlētāju, nevis pašas šīs personas tiesības tikt ievēlētai. Uzsveru vēlreiz - vēlētāju tiesības ievēlēt šo personu, ja viņi uzskata, ka šī persona, neskatoties uz visiem trūkumiem, tomēr vislabāk pārstāvēs šo vēlētāju intereses! Es aicinu jūs būt ļoti uzmanīgiem, jo tieši Latvijas pieredze ir diezgan bēdīga šajā ziņā. Gribu atgādināt, ka 2001.gadā ANO Cilvēktiesību komiteja atzina vēlēšanu tiesību liegšanu par Starptautiskā pakta par politiskajām un pilsoniskajām tiesībām pārkāpumu (tā sauktā Ignatānes lieta). 2002.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa arī atrada pārkāpumu Latvijas rīcībā. Pēc tam likumdošana tika mainīta. Šobrīd mums ir diezgan pretrunīga situācija. Lai persona tiktu izvirzīta un tiktu ievēlēta, nekādu formālu šķēršļu sakarā ar valsts valodas prasmi nav. Tomēr tagad Kārtības rullī mēs gribam iestrādāt konkrētu mehānismu, kā šis mandāts var tikt atņemts. Vai nebūtu pareizāk tomēr visus ierobežojumus ielikt vēlēšanu likumā? Tas jau kādreiz bija, un tas tika atzīts par pārkāpumu. Un tagad mēs gribam it kā pa kaut kādu apvedceļu atkal šos ierobežojumus atjaunot. Par būtību. Protams, valsts valoda jāzina, un te nekādu jautājumu nav. Bet vai valsts valodas prasme ir vienīgā prasme, vienīgā iemaņa, kas ir nepieciešama, lai veiksmīgi strādātu? Te jau daudzi teica: „Nu, kā šis cilvēks varēs strādāt, ja viņš nerunā valsts valodā?” Bet es varu arī papildināt: „Bet kā šis cilvēks strādās, ja viņam nav attiecīgu zināšanu, ja viņam nav attiecīgas izglītības?” Ja cilvēks nav - nu, teiksim tā maigi - psiholoģiski stabils. Un Saeimas vēsturē jau ir bijuši ļoti dažādi cilvēki, bija visādi dīvainīši... Es negribu saukt vārdos, bet es domāju, ka katrs var atcerēties deputātus, kas labi runāja latviešu valodā, bet absolūti nebija spējīgi strādāt. Ja mēs vadāmies pēc šīs loģikas un lemjam vēlētāju vietā, kādam jābūt viņu ievēlētajam kandidātam, deputātam, tad varbūt noteiksim arī citus kritērijus? Varbūt pārbaudīsim izglītības līmeni, varbūt pārbaudīsim, cik labi deputāts orientējas ekonomikā? Varbūt pārbaudīsim, cik viņam ir noturīga psihe un tā tālāk, un tā joprojām. Tā mēs varam aiziet diezgan tālu. Tātad es gribu jūs aicināt vēlreiz padomāt par sekām, jo, godīgi sakot, es redzu šeit tādu perspektīvu, ka, ja tomēr šis plāns tiks novests līdz galam un kādam no deputātiem tiks atņemts mandāts, tad atkal būs tie paši tiesas darbi. Un, ņemot vērā, ka Latvijai ir jau pieredze šajā ziņā, es domāju, ka šie tiesas darbi var beigties diezgan ātri. Un atkal mums būs jādomā par to, kā mainīt likumdošanu. Mani patiešām uztrauc tas, ka mēs skatāmies uz lietām ļoti šauri! Mēs gribam lasīt Vinetas Poriņas rakstus, bet negribam lasīt simtiem citu rakstu par šo tēmu, kas tikuši publicēti starptautiskās organizācijās, un tā tālāk. Skatīsimies uz šo jautājumu tieši starptautiskajā kontekstā! Tomēr fundamentālas tiesības ir jāievēro. Un es šeit saredzu patiešām tādu apzinātu tieksmi koncentrēties uz tehniskām detaļām un ignorēt lietas būtību: „Nu to mēs neapspriedīsim, to mēs jau esam izlēmuši... Neesam izlēmuši...” Kamēr šī norma bija Saeimas kārtības rullī, bet netika piemērota praksē, tai varbūt bija tāds atturēšanas efekts: varbūt daži cilvēki, kas gribēja balotēties, bet kas nezināja valsts valodu pietiekamā līmenī, divreiz padomāja un atteicās no šā nodoma. Tādā ziņā varbūt šai normai bija zināma jēga. Jebkurš mēģinājums piemērot šo normu praksē, neatkarīgi no tā, kādu mehānismu mēs iestrādāsim, patiešām var izraisīt diezgan nopietnas sekas. Es tomēr aicinu jūs balsot „pret”.".
- 2011_04_28-seq503 spokenText "Godātie kolēģi! Pavisam īsi. Nacionālā apvienība ierosināja šo jautājumu, un šā jautājuma virzību pārņēma Juridiskā komisija. Es gribu publiski vienkārši teikt paldies Juridiskās komisijas vadītājai Ilmai Čepānei, kuras vadībā strādāja darba grupa - no katras frakcijas pa vienam deputātam. Un man šķiet, ka šis ir viens no tiem piemēriem, kad deputātu iniciatīva tiek ievirzīta racionālā, konstruktīvā gultnē. Es domāju, šāds darba stils un šādas darba metodes mums var būt zināms paraugs arī nākotnē. Paldies.".
- 2011_04_28-seq502 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2010_12_16-seq152 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2011_04_28-seq501 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu Nr.332/Lp10, ar kuru mēs varējām savlaicīgi iepazīties gan internetā, gan - tie, kas ar internetu nedarbojas, - papīra formātā. Vēršu uzmanību uz to, ka minētais likumprojekts ir izstrādāts Juridiskajā komisijā - darba grupā, sadarbojoties ar Juridisko biroju, - un ka minētais likumprojekts paredz kārtību, kādā Saeimas deputātu ir iespējams nosūtīt uz valsts valodas prasmes pārbaudi. Vēršu uzmanību arī uz to, ka pašlaik Saeimas kārtības ruļļa 18.panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu pildīšanai. Minētie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi ir izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā tiktu realizēts Saeimas kārtības ruļļa 18.panta otrās daļas 2.punktā noteiktais, un pēc būtības tie tātad paredz sekojošo - proti, desmit deputātu tiesības apšaubīt deputāta valsts valodas prasmes jeb zināšanas. Tātad, šādām šaubām pastāvot, šajā procesā tiek iesaistīta attiecīgā Saeimas komisija - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Tālāk šo pārbaudi veic Valsts izglītības satura centrs, kura lēmums - starp citu, tas ir būtiski! - ir pārsūdzams Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, un tikai pēc tam, tātad tikai tādā gadījumā, ja lēmums ir tāds, kas ļauj lemt par attiecīgā Saeimas deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva, šis jautājums ir skatāms Saeimā. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu.".
- 2011_04_28-seq500 spokenText "16.maijs. Deputāti neiebilst. Godātie kolēģi, pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, es informēju, ka mēs esam saņēmuši vēl divus priekšlikumus par grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Tiek ierosināts iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā divus lēmumu projektus. Desmit deputāti lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Un tiek lūgts iekļaut arī lēmuma projektu „Par deputāta Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_04_28-seq498 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_04_28-seq497 spokenText "Komisija likumprojektu kopumā ir atbalstījusi. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_04_28-seq496 spokenText "Un arī pēc būtības nav balsojams. Arī 13.priekšlikums nav balsojams šobrīd. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.".