Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_04_28-seq507> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2011_04_28-seq507 type Speech.
- 2011_04_28-seq507 number "507".
- 2011_04_28-seq507 date "2011-04-28".
- 2011_04_28-seq507 isPartOf 2011_04_28.
- 2011_04_28-seq507 spokenAs 101.
- 2011_04_28-seq507 spokenText "Kolēģi! Ja jau reiz mums šodien ir „valodas diena”, tad atgādināšu teikto par to, ka mums šajās diskusijās ir permanentā un fleksiblā daļa. Un permanentajā daļā, protams, atkal mēs varam diskutēt par jautājumu, vai tirgus Latvijā nosaka valodu lietojumu, un šādiem gadījumiem es pat ieteiktu diskusijām sagatavot lozungu: „Tirgus Latvijā nosaka visu ko, bet tikai ne valodu lietojumu.” Tā ir tik tiešām tiesa! Mūsu valodas situācijā tirgus, ekonomiskā vērtība valodu lietojumu neregulē. Tieši tādēļ mums ir bijis nepieciešams šis stingrais juridiskās regulēšanas mehānisms, kas 20 gadu laikā ir pierādījis savu pareizību. Grūti pateikt, kādā situācijā mēs atrastos šodien, ja mēs 1988.gadā, 1992.gadā, diskusijās arī ar starptautiskajiem ekspertiem no 1995.gada līdz 1999.gadam būtu bez ierunām pakļāvušies dažu ekspertu veiktam starptautisko normatīvo aktu traktējumam, būtu ļāvuši visu regulēt brīvajam tirgum, būtu nobijušies no tiem, kas uzskata, ka valsts vēlas lietot pātagu, nevis kliņģerus. Tātad no šīs daļas izriet secinājums: regulējums ir nepieciešams. Tālāk par būtību. Tieši par vēlēšanu likumu. Es pilnīgi piekrītu Borisam Cilevičam. Jā, tik tiešām šāda norma, ka viss tika regulēts vēlēšanu likumā, Latvijā pastāvēja līdz 1999.gadam. Tad šī norma tika atcelta. Bet atcerēsimies, ka galvenokārt tādēļ, ka Latvija tajā laikā gatavojās iestājai NATO un Eiropas Savienībā, pasaulē bija citāda izpratne! Tā tagad ir mainījusies, un tā tas ir arī ar izpratni par lingvistiskajām tiesībām. Un jau tajā laikā mēs brīdinājām, kādas sekas būs šīs normas izslēgšanai. Sekas, protams, ir piepildījušās, bet šajā gadījumā es par to pilnīgi nemaz nepriecājos. Bet tagad par to, kas ir būtība un kas ir juridiskā tehnika. Interesanti. Visu laiku mēs runājām par būtību. Un tieši tad tika pieminēts, ka, jā, principā jau tā esot, bet tomēr jāizstrādā juridiskās regulēšanas mehānisms. Tagad, kad tāds ir, mēs atkal dzirdam pilnīgi citu retoriku. Tātad jādomā par būtību. Labi, runāsim par būtību! Jebkurš, šķiet, atzīs, ka Latvijā valsts valodas zināšanas ir nepieciešamas. Es pieļauju, ka jebkurš arī atzīs, ka tas ir pats par sevi saprotams, ka tas nepieciešams parlamentārietim. Taču pēc tam seko „bet” ar vairāku atrunu virkni. Tur varam izdalīt vairākus punktus. Pirmais - par šīm vēlētāju tiesībām paust savu brīvo gribu. Nenoliedzami, šādas tiesības ir. Bet šeit arī jāteic, ka valsts valodas prasme vai neprasme vēlētāju acīs nav negatīvs kritērijs. Tāda ir mūsu realitāte. Gluži otrādi! Ir zināms pamats domāt, ka pārliecība par deputātu vājām valodas zināšanām - es runāju pieļāvuma formā, jo pierādīt to nevaru - dažu vēlētāju acīs varētu būt pat pluss, jo, šādu deputātu kritiskajai masai pavairojoties, kādam varētu rasties viltus cerības, ka tiks mainītas arī mūsu valodas politikas pamatnostādnes. Pilnīgi iespējams! Un otrais. Par to, vai mūsu vēlēšanu likumā būtu jāizdara šie grozījumi, lai, jau balotējoties, deputātiem tomēr būtu jāuzrāda valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments, nevis tikai ļoti skaisti jānorāda, ka viņš valsts valodu prot...".
- 2011_04_28-seq507 language "lv".
- 2011_04_28-seq507 speaker Ina_Druviete-1958.
- 2011_04_28-seq507 mentions Q211.
- 2011_04_28-seq507 mentions Q193089.
- 2011_04_28-seq507 mentions Q458.
- 2011_04_28-seq507 mentions Q1020384.
- 2011_04_28-seq507 mentions Q893825.
- 2011_04_28-seq507 mentions Q7184.