Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_04_28-seq505> ?p ?o. }

• 2011_04_28-seq505 type Speech.
• 2011_04_28-seq505 number "505".
• 2011_04_28-seq505 date "2011-04-28".
• 2011_04_28-seq505 isPartOf 2011_04_28.
• 2011_04_28-seq505 spokenAs 10.
• 2011_04_28-seq505 spokenText "Cienījamie kolēģi! Bērziņa kungs! Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka šeit ir runa tieši par mehānismu, bet norma pastāvēja jau sen, un tur ir tā problēma, ka faktiski... Domāju, ka mums nevajadzētu koncentrēties tieši uz tehniskām detaļām. Te ir runa par principu, jo būtībā mēs runājam par likuma normu, kas ierobežo fundamentālās tiesības vēlēt un tikt ievēlētam. Pirmām kārtām tieši tiesības vēlēt. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Papildu tiesības atsaukt!”) Protams, šīs tiesības nav absolūtas, tās var tikt ierobežotas. Starptautiskajā praksē ir ļoti īss tādu situāciju uzskaitījums, kad tiesības vēlēt var tikt ierobežotas: pirmais ir tiesas spriedums par kaut kādu kriminālu nodarījumu; otrais, ja attiecīgais cilvēks, kandidāts vai ievēlētais deputāts, ir atzīts par rīcībnespējīgu. Daudz strīdīgāks ir jautājums par lustrāciju, bet dažos gadījumos patiešām kaut kāda piederība pagātnē kādām organizācijām arī var kalpot par pamatu šo tiesību ierobežojumam. Vai valsts valodas sliktā prasme var tikt izmantota par iemeslu, lai ierobežotu vēlēšanu tiesības? Šīs personas vēlētāju, nevis pašas šīs personas tiesības tikt ievēlētai. Uzsveru vēlreiz - vēlētāju tiesības ievēlēt šo personu, ja viņi uzskata, ka šī persona, neskatoties uz visiem trūkumiem, tomēr vislabāk pārstāvēs šo vēlētāju intereses! Es aicinu jūs būt ļoti uzmanīgiem, jo tieši Latvijas pieredze ir diezgan bēdīga šajā ziņā. Gribu atgādināt, ka 2001.gadā ANO Cilvēktiesību komiteja atzina vēlēšanu tiesību liegšanu par Starptautiskā pakta par politiskajām un pilsoniskajām tiesībām pārkāpumu (tā sauktā Ignatānes lieta). 2002.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa arī atrada pārkāpumu Latvijas rīcībā. Pēc tam likumdošana tika mainīta. Šobrīd mums ir diezgan pretrunīga situācija. Lai persona tiktu izvirzīta un tiktu ievēlēta, nekādu formālu šķēršļu sakarā ar valsts valodas prasmi nav. Tomēr tagad Kārtības rullī mēs gribam iestrādāt konkrētu mehānismu, kā šis mandāts var tikt atņemts. Vai nebūtu pareizāk tomēr visus ierobežojumus ielikt vēlēšanu likumā? Tas jau kādreiz bija, un tas tika atzīts par pārkāpumu. Un tagad mēs gribam it kā pa kaut kādu apvedceļu atkal šos ierobežojumus atjaunot. Par būtību. Protams, valsts valoda jāzina, un te nekādu jautājumu nav. Bet vai valsts valodas prasme ir vienīgā prasme, vienīgā iemaņa, kas ir nepieciešama, lai veiksmīgi strādātu? Te jau daudzi teica: „Nu, kā šis cilvēks varēs strādāt, ja viņš nerunā valsts valodā?” Bet es varu arī papildināt: „Bet kā šis cilvēks strādās, ja viņam nav attiecīgu zināšanu, ja viņam nav attiecīgas izglītības?” Ja cilvēks nav - nu, teiksim tā maigi - psiholoģiski stabils. Un Saeimas vēsturē jau ir bijuši ļoti dažādi cilvēki, bija visādi dīvainīši... Es negribu saukt vārdos, bet es domāju, ka katrs var atcerēties deputātus, kas labi runāja latviešu valodā, bet absolūti nebija spējīgi strādāt. Ja mēs vadāmies pēc šīs loģikas un lemjam vēlētāju vietā, kādam jābūt viņu ievēlētajam kandidātam, deputātam, tad varbūt noteiksim arī citus kritērijus? Varbūt pārbaudīsim izglītības līmeni, varbūt pārbaudīsim, cik labi deputāts orientējas ekonomikā? Varbūt pārbaudīsim, cik viņam ir noturīga psihe un tā tālāk, un tā joprojām. Tā mēs varam aiziet diezgan tālu. Tātad es gribu jūs aicināt vēlreiz padomāt par sekām, jo, godīgi sakot, es redzu šeit tādu perspektīvu, ka, ja tomēr šis plāns tiks novests līdz galam un kādam no deputātiem tiks atņemts mandāts, tad atkal būs tie paši tiesas darbi. Un, ņemot vērā, ka Latvijai ir jau pieredze šajā ziņā, es domāju, ka šie tiesas darbi var beigties diezgan ātri. Un atkal mums būs jādomā par to, kā mainīt likumdošanu. Mani patiešām uztrauc tas, ka mēs skatāmies uz lietām ļoti šauri! Mēs gribam lasīt Vinetas Poriņas rakstus, bet negribam lasīt simtiem citu rakstu par šo tēmu, kas tikuši publicēti starptautiskās organizācijās, un tā tālāk. Skatīsimies uz šo jautājumu tieši starptautiskajā kontekstā! Tomēr fundamentālas tiesības ir jāievēro. Un es šeit saredzu patiešām tādu apzinātu tieksmi koncentrēties uz tehniskām detaļām un ignorēt lietas būtību: „Nu to mēs neapspriedīsim, to mēs jau esam izlēmuši... Neesam izlēmuši...” Kamēr šī norma bija Saeimas kārtības rullī, bet netika piemērota praksē, tai varbūt bija tāds atturēšanas efekts: varbūt daži cilvēki, kas gribēja balotēties, bet kas nezināja valsts valodu pietiekamā līmenī, divreiz padomāja un atteicās no šā nodoma. Tādā ziņā varbūt šai normai bija zināma jēga. Jebkurš mēģinājums piemērot šo normu praksē, neatkarīgi no tā, kādu mehānismu mēs iestrādāsim, patiešām var izraisīt diezgan nopietnas sekas. Es tomēr aicinu jūs balsot „pret”.".
• 2011_04_28-seq505 language "lv".
• 2011_04_28-seq505 speaker Boriss_Cilevics-1956.
• 2011_04_28-seq505 mentions Q822919.
• 2011_04_28-seq505 mentions Q1491211.
• 2011_04_28-seq505 mentions Q211.
• 2011_04_28-seq505 mentions Q193089.
• 2011_04_28-seq505 mentions Q11213537.
• 2011_04_28-seq505 mentions Q122880.
• 2011_04_28-seq505 mentions Q9368835.